Siguldas novada Kultūras centrā 25.janvārī plkst.19.00 būs skatāma deju grupas „DZIRNAS” koncerts „BARČIKĀ”.
Atzīmējot Agra Daņiļeviča 50 gadu jubileju, 2013.gada 26.oktobrī Dzirnu deju skolas telpās Agra dzimšanas dienas viesus priecēja Dzirnu profesionālais dejotāju sastāvs. Izklaides programmu veidoja jauni un ne tik jauni deju numuri, kas siltā un mājīgā atmosfērā skatītājiem ļāva atpūsties, priecāties un svinēt kopā ar dejotājiem un pašu galveno šīs programmas veidotāju – Agri Daņiļeviču.
Iedvesmojoties no skatītāju atsauksmēm, tika lemts šo programmu papildināt un izveidot izrādi, ko rādīt plašākai auditorijai un vest pie dejas mīļotājiem arī ārpus Rīgas.
Kā atzīst pats horeogrāfs: „Izrāde ir jautra, asprātīga. Esmu pārsteigts par saviem dejotājiem un to humora dzirksti, ko viņos atklāju šo izrādi veidojot. Man ir liels prieks, ka strādājot pie šīs izrādes, izdevās savienot pilnīgi dullas un šķietami neapvienojamas lietas. „Barčikā” apvienotas dažādas deju tehnikas un žanri – rokenrols, nopietni un ne tik nopietni tango, tautas deju un baleta elementi, kā arī baroka laika vēsmas. Jāsaka, ka „Barčika” kokteili veido ārkārtīgi dažādas komponentes, kas kopā veido aizraujošu un asprātīgu dejas izrādi. Tieši pateicoties šiem kontrastiem, izrāde ir ieguvusi savu gaisotni un vienreizību.”
Biļešu iepriekšpārdošana www.bilesuparadize.lv un Siguldas novada Kultūras centra biļešu kasē. Cena EUR 5 – 7 (Ls 3,51 – 4,92).
Informāciju sagatavoja:
Dace Pleša
Siguldas novada Kultūras centra pasākumu organizatore
Tā kā sestdien, 11.janvārī Turaidas muzejrezervātā notiks Eiropas kultūras galvaspilsētas notikumu atklāšanas pasākums — grāmatas „Rīgas – karaliskās pilsētas Vidzemē – godātās rātes atjaunotais svētku un tērpu nolikums. Rīgā 1593.gadā iespiedis Nikolauss Mollīns”” faksimilizdevuma atvēršanas svētki, arī Siguldas novada bibliotēka, svinot šo notikumu, piedāvā tuvāk iepazīties ar Mollīna biogrāfiju.
Bibliotēkas lasītavā izvietota izstāde par Rīgas pirmo tipogrāfu Nikolausu Mollīnu un viņa darbošanos tipogrāfijas jomā. Mollīns 1588.gadā no dzimtās Antverpenes ieradās Rīgā, kur jau pirmajā darbības gadā iespieda divas grāmatas — luterāņu dziesmu grāmatu un Anselma Bocija uzrakstītu apsveikuma dzejoli latīņu valodā. Rīgas pirmais tipogrāfs savos darba gados iespiedis apmēram 180 darbu latīņu, vācu un latviešu valodā — gan baznīcas grāmatas un sprediķus, gan kalendārus, politiskus traktātus, humānistu literatūru, Rīgas Domskolas mācīblīdzekļus, daudz svinību sacerējumu Rīgas pilsētas vadības un iedzīvotāju vajadzībām un citus materiālus.
Izstāde Siguldas novada bibliotēkā apskatāma līdz janvāra beigām.
Informāciju sagatavoja:
Siguldas novada bibliotēkas bibliogrāfe
Ginta Spulle
Ja Tev ir talants, iedvesma, un vēlme izpausties – nāc un parādi, ka tieši Tu to spēj labāk par citiem!
Siguldas pagasta Kultūras nams piedāvā iespēju apgūt skatuves dziedāšanas un uzstāšanās mākslu pie profesionāla pasniedzēja Ata Priedīša. Konkurss „Sev un saviem draugiem” tiek rīkots, lai veicinātu dalībnieku jaunrades spējas un pilnveidotu uzstāšanās prasmi publikas priekšā. Meklējam jaunus talantus, kuri vēlās iepazīties ar skatuves maģiju un parādītu savu radošo izpausmi citiem.
Konkurss notiks divās kārtās, un tajā var piedalīties ikviens, kas ir Siguldas novada iedzīvotājs, mācās vai strādā Siguldas novadā. Gaidīsim dziedātājus, dejotājus, kustību grupas, skatuves runas mākslas pārstāvjus ar anekdotēm, skečiem, dzejoļiem.
Katra mēneša pēdējā piektdienā no plkst.14.30 līdz 18.00 katram interesentam tiek piedāvāta iespēja izmantot „Brīvo mikrofonu”, lai sagatavotos konkursam un izmēģinātu savu balsi.
Piedalīšanās konkursā ir bez maksas, un dalībniekiem nav vecuma ierobežojuma.
Konkursa dalībniekus vērtēs objektīva žūrija. Konkursa uzvarētājus katrreiz ar savām balvām pārsteidz konkursa atbalstītāji.
Pieteikumus iesniegt elektroniski vai rakstiski Siguldas pagasta Kultūras namā. Pēdējais iesniegšanas laiks – divas dienas pirms pasākuma datuma.
Vairāk informācijas pa tālr.26112886 – Terēzija, 26127364 – Atis vai nosūtīt uz e‑pastu: terezija.leimane@sigulda.lvatisprie@inbox.lv.
Ar konkursa nolikumu un pieteikumu varat iepazīties: www.sigulda.lv.
Grupas „Dzelzs Vilks” izveidotā mūsdienu tautas mūzikas apvienība „Dzelzs Vilka Jauno Jāņu Orķestris” aicina uz jaunā albuma „Kālabad” prezentācijas koncertiem Siguldā – 18. janvārī plkst.19.00 un 19.janvārī plkst.19.30, Siguldas novada Kultūras centra kino zālē.
Biļetes pieejamas „Biļešu paradīzes” kasēs un www.bilesuparadize.lv. Cena – EUR 9,96 – 12,81 (Ls 7 – 9).
Grupas „Dzelzs Vilks” mūsdienu tautas mūzikas projekts „Dzelzs Vilka Jauno Jāņu Orķestris” izveidots 2012.gada vasarā un pirmo lielkoncertu sniedza Jāņu vakarā, Siguldā, tālab par jaunā albuma „Kālabad” prezentācijas koncertu vietu simboliski izraudzīta tieši Sigulda. Koncerti iekļaujas arī „Sigulda 2014” atklāšanas pasākumu programmā.
„Kālabad” ir jau trešais studijas albums, kam iedvesmu „Dzelzs Vilks” smēlis dainu plašajos laukos. Sekojot līdzšinējiem „Dzelzs Vilka” mūsdienu tautas mūzikas garā radītiem ierakstiem „Kur vakara zvaigzne lec” un „Uijā, uijā nikni vilki”, jaunais albums „Kālabad” ir pirmais, kas tapis paplašinātā mūziķu sastāvā, dibinot „Dzelzs Vilka Jauno Jāņu Orķestri”, kurš pilnā sastāvā kāps uz skatuves Siguldā.
„Nepilnu divu gadu laikā krājies arvien vairāk dziesmu, kas turpina „Dzelzs Vilka” meklējumus latviešu dainu plašajos laukos. Radās nepieciešamība pēc paplašināta grupas sastāva, jo jaunajā albumā vēlējāmies izmantot vairāk akustisku instrumentu un daudzbalsīgu skanējumu, nezaudējot „Dzelzs Vilkam” raksturīgo elektroroka skanējumu,” „Dzelzs Vilka Jauno Jāņu Orķestra” dzimšanu skaidro Juris Kaukulis.
Projekts izaudzis no „Dzelzs Vilka” vairāku gadu eksperimentiem, radot dziesmas ar latviešu dainu tekstiem – 2005.gadā iznāca „Dzelzs Vilka” pirmais tautas mūzikas albums „Kur vakara zvaigzne lec” (nominācija Latvijas Mūzikas ierakstu Gada balvai kategorijā „Labākais mūsdienu tautas mūzikas albums”), bet Vaira Vīķe-Freiberga dziesmu „Saulīte” iekļāva pielikuma CD savā franču valodā rakstītajā grāmatā par latvju dainām. 2008.gadā klajā nāca grupas otrais mūsdienu tautas mūzikas albums „Uijā uijā nikni vilki”, kas ieguva Latvijas Mūzikas ierakstu Gada balvu kā labākais tautas mūzikas albums. Nu sakrājušās jaunas idejas, kuras drīzumā nāks klajā jaunā mūsdienu tautas mūzikas albumā „Kālabad”.
„Dzelzs Vilka Jauno Jāņu Orķestris” ar panākumiem sniedzis koncertus lielākajā pašmāju vasaras festivālā „LMT Summer Sound Liepāja 2013”, festivālā „Laba Daba”, kā arī ticis aicināts būt par kultūras vasarnīcas „Esplanāde 2014” atklājēju šovasar Rīgā. Projekts guvis arī vētrainu publikas atsaucību Lietuvā, starptautiskajā festivālā „Mėnuo Juodaragis 2013”.
„Dzelzs Vilka Jauno Jāņu Orķestra” sastāvā patlaban muzicē: Juris Kaukulis (ģitāras, mandolīna, bandžo, bazuki, ukulele, balss), Kaspars Tobis (taustiņi, elektronika, sitaminstrumenti, balss), Kārlis Alviķis (basģitāra, bazuki, kontrabass, balss), Mārcis Judzis (sitaminstrumenti), Ieva Strode (vijole, balss) un Valērijs Cīrulis (ģitāras, madolīna, balss).
Koncertā piedalās „Dzelzs Vilka Jauno Jāņu Orķestris”: Juris Kaukulis (stīgas, taustiņi, balss), Kaspars Tobis (taustiņi, sitaminstrumenti, balss), Kārlis Alviķis (stīgas, balss), Mārcis Judzis (sitaminstrumenti), Ieva Strode (vijole, balss), Valērijs Cīrulis (stīgas, balss) un viesi: Andris Alviķis (ģīga, kontrabass), Inna Raihmane (vijole), postfolkloras grupa „Vecpilsētas dziedātāji” (balsis).
Sestdien, 25.janvārī plkst.18.00, Siguldas pagasta Kultūras namā būs iespēja redzēt komēdiju „Balkona ragneši”, kurā piedalīsies Nacionālā teātra aktieri Zane Jančevska, Mārtiņš Brūveris un Voldemārs Šoriņš, Neatkarīgā teātra „Kabata” aktrise Aīda Ozoliņa, kā arī Dailes teātra aktieris Juris Kalniņš.
Vīrs negaidīti atgriežas mājās un satop sievu kopā… Kā jūs domāt ar ko? Neesat maldījušies – ar puspliku mīļāko. Kā jūs domājat, ar ko tas beidzas? Ar kautiņu?… Nekā tamlīdzīga… Abi vīrieši šķiras kā draugi. Viss būtu labi, ja pēc brītiņa no kaimiņu dzīvokļa caur balkonu šeit neierastos vēl viens pusplikais… Un tad gan sākas…
Austriešu dramaturgs Herberts Bergers tipiski anekdotisku gadījumu ietērpis asprātīgos, negaidītu sižetisku pavērsienu virpuļos, pievienojis krāsainus dialogus un noved lugas varoņus līdz atziņai – ja esi neuzticīgs savam vistuvākajam cilvēkam, esi gatavs, ka viņš atbildēs ar to pašu. Un attiecības tā samežģīsies, ka šo mezglu atraisīt būs pa spēkam vienīgi Īstai Mīlestībai. Autors atgādina, ka dzenoties pēc karjeras, naudas un vispārējas atzīšanas cilvēki bieži atstāj novārtā tādas vērtības kā ģimene un mīlestība.
Biļetes iepriekšpārdošanā www.bilesuparadize.lv un Siguldas pagasta Kultūras namā.
Biļešu cenas no EUR 3,56 – 7,11 (Ls 2,50 – 5).
Siguldas novada bibliotēkas izstāžu zālē aplūkojama fotogrāfa L.Birzmaļa vēsturisko Gaujas nacionālā parka fotogrāfiju izstāde „Gaujas nacionālajam parkam 40 – sajūti, iepazīsti, izbaudi!”. Pagājušā gadā nosvinētajai GNP četrdesmitgadei veltītajā izstādē apkopotas 15 Birzmaļa melnbaltās ainavu fotogrāfijas ar skaistākajiem nacionālā parka dabas skatiem, ūdenskritumiem un kultūras pieminekļiem.
Fotogrāfs Birzmalis ar savu daiļradi veidojis ievērojamu Gaujas nacionālā parka dabas objektu un kultūras pieminekļu fotogrāfiju arhīvu.
Izstādi iespējams aplūkot līdz janvāra beigām, darba dienās no plkst.11.00 līdz 18.00 un sestdienās no plkst.11.00 līdz 15.00. Izstāde tapusi Dabas aizsardzības pārvaldes īstenotā Latvijas Vides aizsardzības fonda projekta „Gaujas nacionālajam parkam 40 – sajūti, iepazīsti, izbaudi!” ietvaros.
Informāciju sagatavoja:
Siguldas novada bibliotēkas bibliogrāfe
Ginta Spulle
Ceturtdien, 9.janvārī plkst.18.00 Siguldas pagasta Kultūras namā tiks atklāta Arno Marnica un Ilvara Veģa izstāde „Koki un gaisma pilsētā”. Arno Marnica foto izstāde un Ilvara Veģa dizaina lampu izstāde būs skatāma līdz 30.janvārim un tā ir viena no vides mākslas festivāla „Nature.Urban.Future.” („Daba.Pilsēta.Nākotne”) aktivitātēm, kas iekļauta 2014.gada Eiropas kultūras galvaspilsētas pasākumu kalendārā.
Siguldā viesosies Latvijas Kultūras akadēmijas Latvijas Kultūras koledžas fotogrāfijas specializācijas vadītājs, rīdzinieks – Arno Marnics foto izstādē „Koki pilsētā”. Arno fotogrāfijas tapušas piecu gadu garumā, laika posmā no 2007. līdz 2011.gadam. Sērija veidota kā autora interpretācija par koku ēnu sniegto vēstījumu cilvēkiem. Izstādē redzamos darbus jau pašā nosaukumā iezīmē kontrasts — pilsēta kā urbāna vide, veido pretstatu koka dabiskajai videi – mežam. Arī fotogrāfijās kā galvenais tēls tiek izmantota koka ēna — gaismas un tumsas saspēle. Izstādes darbos aplūkojama gaismēnu un smalku līniju mijiedarbība ar dažādiem pilsētvidē sastopamajiem objektiem — fasāžu sienām, durvīm, logiem u.c. Neatņemams darbu papildinājums ir darbu nosaukumi, kas atklāj tieši autora saskatīto vēstījumu fotogrāfijās redzamā tēla saspēlē ar pilsētvidi.
Ilvars Veģis ikdienā nodarbojas ar skaņas ierakstīšanu un apstrādi, taču vaļasprieks — radīt interesantu apgaismojumu, savstarpēji nesaderīgā savienojumā, izraisīs patiesu interesi. Apgaismojums ir svarīgs it īpaši gada tumšākajā laikā, bet izteiksmīgas lampas izstādē „Gaisma pilsētā” būs īpaša odziņa.
Izstāde apskatāma no 9. līdz 30. janvārim Siguldas pagasta Kultūras namā, Zinātnes ielā 7b, darba dienās no plkst.10.00 līdz 19.00; sestdienās, svētdienās no plkst.10.00 līdz 14.00. Ieeja bez maksas.
Ceturtdien, 9.janvārī plkst.19.00 Siguldas pagasta Kultūras namā aicinām piedalīties diskusiju cikla „Latvieša identitāte” otrajā diskusijā par tēmu „Māksla un mākslinieki”.
Balstoties uz vienu no identitātes faktoriem – pieredzi, kas balstīta uz cilvēka spēju atcerēties, par savu dzīves pieredzi, un, kā viņiem izdodas atklāt jēdzienu „identitāte” dzejas mākslā, dziesmu mākslā un humora dzejas žanrā, pastāstīs eksperti – dziesminieks Jānis Cirvelis, dzejniece Daiga Lapāne un humora dzejas autors Harijs Krūze par tēmu „Māksla un mākslinieki”. Diskusiju vadīs un par sarunas ritumu rūpēsies Uldis Elksnītis.
Kā nosargāt latvieša identitāti un piederības sajūtu Latvijai, ja daudzi Latvijas iedzīvotāji ir devušies strādāt uz ārzemēm? Kā piesaistīt katru latvieti, katru pilsoni, neatkarīgi no tā, kur viņš atrodas, kā arī veicināt atgriešanos Latvijā?
Dziesminieks Jānis Cirvelis lielāko daļu sava mūža ir nodzīvojis Vācijā, taču jau sešus gadus kā atgriezies Rīgā. Jānis ir radījis savu dzejas tēlu pasauli un atradis tajā tieši sev vien raksturīgo. Tikšanās reizē Jānis dziedās savas dziesmas ar dažādu dzejnieku vārdiem.
Dzejniekam Harijam Krūzem latvieša identitātes apliecinājums ir dzejotu vārdu rindās, kad pēckara bērnu rīcībā nebija ne televizora, ne interneta. Bija grāmatas un radio. Labs radio ar raidlugām, dzeju, tautas mūziku, lauku kapelu, kora dziesmām un perfektu latviešu valodu. Jānis Dreslers, Mirdza Ramane, Pēteris Ēteris ar brīnišķīgiem satīras tēliem, „Dadzis” ar lielisku humoristu un karikatūristu plejādi. Tā kā interese par dzeju sākās no „otra gala.” Tapa arī paša pirmās četrrindītes, sekoja apsveikumi un sarži draugiem un darba biedriem dažādās sadzīves situācijās. Bija gods pastrādāt arī atjaunotajā „Dadzī”.
Harijs Krūze ir pilnveidojies Ronalda Brieža Dzejas meistardarbnīcā, rakstījis dažādos žanros. Ir doma izdot arī bērnu grāmatiņu, kurā būtu arī mīklas un pasakas, ir publikācija bērnu žurnālā „Ezis”. Harijs ir pastāvīgs Jelgavas skolu dzejas konkursu žūrijas dalībnieks, kuros meklē jaunos talantus. Jūnijā izdoto dzejas krājumu „Atrasto vārdu birojs”, interesenti varēs iegādāties pasākuma laikā.
Klausoties dzejnieces Daigas Lapānes liriskās un romantiskās dzejas rindas, sajūtama jēgpilna pietāte pret visu apkārt esošo. Daiga skatās uz pasauli sirds siltumā un labestībā, uztverot dzīvi kā kalpošanu garam un dvēselei. Caurstrāvojošā ticība gaismas mūžīgajai klātesamībai cilvēkā, cieši saistīta ar vēl būtiskākām vērtībām: ar sirds siltumu, ar labestību un, protams, ar mīlestību un latvisko identitāti. Daiga Lapāne ir beigusi LU Filoloģijas fakultāti, jo domās par latvisko identitāti saistās interese par mūsu baltu tautu kopējo pagātni, apguvusi lietuviešu valodu, no kuras tulko un atdzejo. Vēl dziļāka interese par senatnes mantojumu aizvedusi dzejnieci pie sengrieķu valodas studijām, tāpēc tapuši arī atdzejojumi. Viena no latviskās identitātes apjausmām Daigai saistās ar mūsu valodu, un tās bagātības var apjaust arī salīdzinoši ar citām radniecīgām valodām.
Poētiskā un simboliskā pasaules uztvere vizualizēsies Daigas kosmiskas noskaņas zīmējumos, kuros sajūtama mīlestības un eņģeļu klātbūtne. Pasākuma apmeklētājiem būs iespējams iegādāties dzejas grāmatiņas „Mirklis virs valodas” ar autores autogrāfu.
Ieejas maksa pasākumā 3 eiro (LVL 2.11).
Informāciju sagatavoja:
Siguldas pagasta Kultūras nama vadītāja
Terēzija Leimane
Sākoties jaunam gadam, Siguldas novada bibliotēkas kultūras pasākumu programmā paredzēts jauns sarunu cikls „Kas to būtu domājis! (Par to, kā bija, kā ir un kā būs…”).
Pirmā tikšanās norisināsies pirmdien, 6.janvārī plkst.16.00 Siguldas novada bibliotēkā, Skolas ielā 3, izstāžu zāles telpā. Pirmā saruna „Zelta zvaigzne atspīdēja pa celiņu man ejot” veltīta pārdomām par Zvaigznes dienu. Vakara sarunas vadīs teicēja Tīna, kura uzsver – katrs sarunās sadzirdēs ko sev vērtīgu, noderīgu un interesantu. Laipni gaidīti visi interesenti!
Informāciju sagatavoja:
Siguldas novada bibliotēkas bibliogrāfe
Ginta Spulle
Jau otro gadu labdarības akcijas „Eņģeļi pār Latviju” ietvaros gada nogalē, šogad 29.decembrī plkst.13.30, Turaidas baznīcā notiks koncerts „Kad Dievs zied tavā dvēselē”.
Koncertā piedalīsies Lēdurgas bērnu ansamblis „Kastanīši”, Lēdurgas koris „Lettegore”, soprāns Vizma Zvaigzne, Kate Briāna-Piebalga, Zane Janelsiņa un Agneta Janelsiņa, ar muzikāliem priekšnesumiem uzburot Ziemassvētku prieku.
Ieeja par ziedojumiem.
Informāciju sagatavoja:
Anda Skuja
Turaidas muzejrezervāta
Izglītojošā darba un komunikācijas daļas vadītāja
Tālr. 26572142.
Kā ik gadu, izskanot muzikālajam gadam, koncertzāle „Baltais flīģelis” svētkos iepriecina klausītājus ar Vecgada koncertu, kurš šogad skanēs pirmdien, 30.decembrī plkst.18.00. Svētku programmā klausītājus priecēs dziedātājs Daumants Kalniņš, Latvijas Nacionālās operas solisti – soprāns Evija Martinsone un tenors Andris Ludvigs, kā arī Vidzemes kamerorķestris, diriģenta Kaspara Ādamsona vadībā.
Koncertā skanēs Endrjū Loida Vēbera, Žorža Bizē, Džuzepes Verdi, Franca Lehāra, Šarla Guno, Stinga, kā arī Raimonda Paula un Ulda Marhilēviča skaņdarbi, kuri īpaši aranžēti šim koncertam.
Koncerta apmeklētājus ar dzirkstošu šampanieša glāzi cienās SIA „Moora”.
Daumants Kalniņš 2010.gadā beidzis Rīgas Doma kora skolu. Pašlaik Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā studē obojas un džeza vokāla klasē. Koncertējis Eiropā, ASV un Japānā; 2003.gadā ieguvis 1.vietu starptautiskā zēnu koru festivāla „Rīgas Doms solo” dziedāšanas konkursā. Skolēnu dziesmu svētku solists; ierakstījis soloalbumu „Klausies, spulgacīt”. Piedalījies mūziklos „Les Misérables”, „Vestsaidas stāsts”, „Futbols uz podestiem”, „Klase”, muzikālajā izrādē „Edīte Piafa” un citos. Ieguvis „Spēlmaņu nakts” balvu kategorijā „Gada debija skatuves mākslā” par Kvazimodo lomu Zigmara Liepiņa operā „Parīzes Dievmātes katedrāle”. Nominēts „Lielajai Mūzikas balvai 2012” kategorijā „Gada debija”. „Daumants ir cilvēks – tīrradnis” – par Daumantu Kalniņu saka „Lielās Mūzikas Balvas” žūrijas locekle Gunda Vaivode.
Evija Martinsone absolvējusi Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmiju prof.Anitas Garančas klasē, 2006.gadā iegūstot maģistra grādu operdziedāšanas specialitātē. Papildinājusi prasmes meistarklasēs pie Margretas Honigas, Barbru Marklundas-Pētersones, Stjuarta Stretforda un Paolo de Napoli, kā arī aktiermeistarības klasēs pie Annas Eižvertiņas un Pētera Krilova. Latvijas Nacionālajā operā debitējusi 2005.gadā Galatejas lomā, par to saņemot „Teātra balvas” nomināciju kategorijā „Gada debija”. Kopš 2007.gada Evija Martinsone ir Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas pasniedzēja. Bez lomām Latvijas Nacionālajā operā (Pamina, Galateja, Morgana, Barbarīna, Cerlīna, Džaneta) dziedājusi arī tādas lomas kā Narcisa (J.Haidna „Filemons un Bauce”), Nerīna (Ž.F.Ramo „Svētceļnieki”) un Almirena (G.F.Hendeļa „Rinaldo”), kā arī dažādos koncertuzvedumos. Saņēmusi „Latvijas Gāzes” balvu operai kā „Labākā operas soliste” 2011./2012.gada sezonā.
Andris Ludvigs absolvējis Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Vokālo nodaļu. Vokālo meistarību papildinājis meistarklasēs pie Regīnas Mačutes, Barbru Marklundas-Pētersones un Lives Jansenas. Piedalījies Ineses Galantes festivālā „Summertime”, koncertos Amerikas latviešu centrā „Garezers” Čikāgā, ASV (2007), bijis solists IX Vispārējos Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos (2005). Andra Ludviga operdziedātāja pieredze sākusies Operstudijas „Figaro” iestudējumos. Dziedātāja repertuārā ir divas nozīmīgas lomas latviešu oriģināloperās – Raitis Bruno Skultes „Vilkaču mantiniecē” un Tots Imanta Kalniņa „Spēlēju, dancoju”.
Dziedājis Zagrebas Nacionālajā teātrī Luidži lomu Pučīni operā „Apmetnis”, Lietuvas Nacionālajā operā Alfrēdu operā „Traviata”, Igaunijas Nacionālajā operā Alfrēdu „Traviatā”, piedalījies LNO koncertā Sanktpēterburgā, koncertējis Ņujorkā, Toronto un Lisabonā, piedalījies Minskas operas festivāla galā koncertā, LNO viesizrādēs Minskā (Alfrēds operā „Traviata”). Andris Ludvigs 2010.gadā saņēmis „Latvijas Gāzes” gada balvu operai kā labākais operas solists.
Biļetes nopērkamas „Biļešu paradīze” kasēs, kā arī „Baltā flīģeļa” kasē.
Siguldas novada kultūras speciālisti, kultūras iestāžu vadītāji, pasākumu un festivālu organizatori, kā arī pašvaldības pārstāvji tikās, lai iepazītos ar labās prakses ieteikumiem un piemēriem, ko ZEN projekta ietvaros sagatavoja un prezentēja pētnieki.
Labās prakse ietikumi tika apkopoti izmantojot pētījuma rezultātus, ko ieguva Latvijas Universitātes studenti, veicot socioloģisku pētījumu Siguldas novadā šī gada pavasarī, kā arī pētniecības un konsultāciju firmas SIA „Excolo Latvia” veikto pētījumu par pasākumu un festivālu ietekmi ziemeļvalstīs, un ZEN projekta parteru pieredzes ilgtspējīgu pasākumu organizēšanā. Tikšanās laikā klātesošajiem bija iespēja iepazīties ar Siguldas novada pasākumu un festivālu sociālās, ekonomiskas un vides ietekmes analīzi, salīdzināt to ar piemēriem no citām Eiropas valstīm, un uzklausīt labās prakses ieteikumus pasākumu un festivālu ietekmes mazināšanai, ko iekļaut labās prakses rokasgrāmatā.
Siguldas novada pašvaldība ir Latvijā vienīgā, kas aktīvi apspriež pasākumu un festivālu ietekmi uz vidi, sabiedrību un ekonomiku, pateicoties dalībai pārrobežu programmas INTERREG IVC projektā „Pasākumu ietekme uz kultūrvēsturisko mantojumu (ZEN)”, kura mērķis ir veicināt ilgtspējīgu kultūras pasākumu un festivālu organizēšanu un attīstību Eiropā. Plašāka informācija par projektu pieejama vietnē www.zen-project.eu.
