Sestdien, 22.martā, Morē viesosies pieci amatierteātri no dažādām vietām. Plkst.12.00 Mores Tautas namā svētkus atklās Mores amatierteātris „Oga” ar J.Jaunsudrabiņa lugu „Latvieši” (rež. I.Millere). Svētkus turpinās plkst.13.30 Baldones amatierteātris „Sudraba nagla” ar A.Bangas lugu „Meitiņa” (rež. Z.Ezeriņa), plkst.15.00 Nītaures lauku teātris ar B.Juhņēvičas lugu „Pavasara neprāts” (rež. J.Feldmanis), plkst.16.30 Raunas amatierteātris ar B.Juhņēvičas lugu „Ak, šī jaukā lauku dzīve” (rež. G.Skadiņa).
Svētku noslēgumā plkst.18.30 Mores pamatskolā Siguldas Tautas teātris skatītājus iepriecinās ar Latvijas Republikas proklamēšanas 95.gadskārtai veltīto dzejas teātra iestudējumu „Mantojums. Arī tā.” (rež. Ā.Liepiņa- Stūrniece).
Ieejas maksa uz visām izrādēm ir 2 eiro. No laukuma pie viesnīcas „Sigulda” plkst.11.30 kursēs autobuss uz Mori. Lūgums iepriekš pieteikties, zvanot pa tālruni 28646332 Sintijai.
Tiekamies Teātra dienas svētkos Morē!
Informāciju sagatavoja:
Ingūna Millere
Mores amatierteātra „Oga” režisore
Amatiermākslas kolektīvu dalībnieku darbības ritms pakļauts piecu gadu ciklam – no vieniem Dziesmu un deju svētkiem līdz nākamajiem. Tiklīdz vieni beigušies, tā sākas ceļš uz nākamajiem. Kaut arī Dziesmusvētki notiek reizi piecos gados, kolektīvu dalībniekiem tas ir pamatīgs darbs, kura rezultātus ik gadus vērtē dažāda mēroga skatēs.
15.martā Saulkrastos deju kolektīviem notika skate koncerts „Sasala jūrīna”. Tajā piedalījās trīs Siguldas novada deju kolektīvi: Siguldas pagasta Kultūras nama jauniešu deju kolektīvs „Vizbulīte”, Siguldas novada Kultūras centra vidējās paaudzes deju kolektīvs „Siguldietis” un Siguldas novada Kultūras centra vecākās paaudzes deju kolektīvs „Sidrabdancis”. Katram bija jāsagatavo trīs dejas pēc brīvas izvēles. Lai arī šī skate nav tik nopietna kā Dziesmusvētku gadā, tomēr varam būt patiesi lepni, jo visi mūsu kolektīvi, katrs savā grupā ieguva visaugstāko novērtējumu – augstāko pakāpi.
Skati vērtēja virsvadītāja Gunta Skuja un TDA „Teiksma” repetitore Aija Ērgle.
No 18.marta līdz 25.aprīlim Siguldas Mākslu skolas „Baltais flīģelis” izstāžu telpā būs iespēja apskatīt mākslinieces Lāsmas Pujātes izstādi „Pārtraukums”.
Katra lieta, vieta un dzīva būtne ir neizsmeļams iedvesmas avots. Reizēm vajadzīgs tikai neliels pārtraukums ikdienas skrējienā, lai redzētais spētu no jauna pārsteigt. Mākslinieces grafikas ir subjektīva un emocionāla reakcija uz mūsdienu nemitīgo informācijas plūsmu. Lāsmas Pujātes grafikas caurstrāvo gan košs, ekspresīvs, gan krāsās monohroms, melanholisks raksturs.
Izstādē „Pārtraukums” ir apskatāmi darbi, kas tapuši litogrāfijas, augstspiedes, monotipijas, kā arī autortehnikā, veidojot smalki niansētu kopējo noskaņu.
Lāsma Pujāte piedalās izstādēs Latvijā un ārvalstīs jau no 2002.gada. 2008.gadā kļuva par Brederlo von Zēgenbuša prēmijas laureāti un 2009.gadā guvusi panākumus Eiropas mākslas augstskolu litogrāfijas izstādes „Zelta kentaurs” konkursā Minhenē, Vācijā.
2011.gadā piedalījusies starptautiskajā Kaļiņingradas – Kēnigsbergas Grafikas mākslas biennālē.
Mākslinieces darbi ir atrodami privātās kolekcijās Latvijā, Vācijā, Zviedrijā un Dānijā.
Informāciju sagatavoja:
Maija Avota,
Mākslu skolas „Baltais flīģelis”
Mākslas nodaļas vadītāja,
tel.29505407
Martā Siguldas novada bibliotēkas izstāžu zālē apskatāma Latvijas Nacionālās bibliotēkas ceļojošā izstāde “Grāmatas ir zāles jeb grāmatu aptieka”.
Izstādi Latvijas Nacionālās bibliotēkas darbinieki izveidoja 2009.gadā savas bibliotēkas 90. gadadienas svētku pasākumu ietvaros. Tās autori neparastā un ironiskā veidā atspoguļojuši to, cik grāmatām var būt būtiska un dziedinoša loma jebkurā dzīves situācijā un garastāvoklī.
Izstāde atceļojusi līdz Siguldai, lai tās apmeklētāji varētu saņemt vērtīgus padomus, kā lietot patriotisma tinktūru, eliksīru dzīvespriekam, vitamīnus pret skaudību un alkatību, ekstraktu pret garlaicību un citus vērtīgus ārstniecības līdzekļus. Visas ārstniecības nolūkiem norādītās grāmatas iespējams aplūkot arī izstādē, piemēram, mīlestības sīrupa sastāvā esošo Šekspīra „Romeo un Džuljetu”, Šarlotes Brontē „Džeinu Eiru”, Daces Rukšānes „Beatrises gultas stāstus” un citas aizraujošas grāmatas.
Ieeja izstādē bez maksas, katru darba dienu no plkst.11.00 līdz 18.00 (otrdienās līdz 19.00) un sestdienās no plkst.11.00 līdz 15.00.
Informāciju sagatavoja:
Siguldas novada bibliotēkas bibliogrāfe
Ginta Spulle
Svētdien, 20.aprīlī no plkst.9.00, Siguldas novada iedzīvotāji un pilsētas viesi tiek aicināti piedalīties pavasara „Lieldienu tirdziņā”, kas visas dienas garumā norisināsies Siguldas Svētku laukumā.
Amatniekus, zemniekus un mājražotājus aicina pieteikties Siguldas novada Kultūras centra kasē pa tālruni 66117114.
Siguldas novada Kultūras centra kases darba laiki:
otrdienās, trešdienās, piektdienās no plkst.10.00 – 19.00,
ceturtdienās no plkst.8.00 – 17.00
sestdienās no plkst.12.00 – 15.00,
svētdienās, pirmdienās – slēgts.
Otrdien,11.martā, svinīgā apbalvošanas ceremonijā godināti 11 izcili un pārsteidzoši aizvadītā gada mākslas fakti. Laikraksta „Diena” kultūras balvas laureāti saņēma tradicionālo Zelta kartupeli, ko veidojis mākslinieks Gļebs Panteļejevs.
Vienu no nominācijām saņēma Edvīna Raupa tulkotā Federiko Garsija Lorka grāmata „Lekcijas” (izdevniecība Neputns, 2013) un Edvīna Raupa dzejas krājums „Mirklis šis” (Jāņa Rozes apgāds, 2013).
„Par dubultu ieguldījumu dzejas procesā un vēsturē nieka gada griezumā: Federiko Garsiju Lorku Raups ne vien spoži latviskojis, bet arī bagātinājis ar kaismīgu un izsmeļošu priekšvārdu. Te būtiska valodas vertikāle – dzīļu gudrība. Savukārt viņa paša dzejas krājums Mirklis šis, šķiet, Lorku atbalso – tas ir burtisks Raupa “aizlēciens” aizprāta un pārpasaulīgas valodas ceļos, ne tikai dzejas tehnikas apvāršņos”, tika teikts pasniedzot nomināciju.
Siguldietis Edvīns Raups (Edvīns Struka) ir viens no nozīmīgākajiem 20.gadsimta 90.gados debitējušajiem dzejniekiem. Viņš apbalvots ar Klāva Elsberga prēmiju par publikācijām periodikā (1990), Latvijas Rakstnieku savienības Dzejas konkursa galveno balvu (1992), Raiņa un Aspazijas fonda balvu (1995). Krājums “Uzvāri man kaut ko pārejošu” ieguvis Preses nama konkursa balvu (2002) un Dzejas dienu balvu (2003). Dzejolis “uz brīdi iestājas laiks…” saņēmis Olivereto balvu (2006), tas vēlāk iekļauts krājumā “Putn”. Krājums “Putn” ieguvis Literatūras gada balvu (2008) un Ojāra Vācieša prēmiju (2009). Dzejnieka krājums “Mirklis šis” ieguvis “Latvju Tekstu” dzejas balvu (2013).
22.martā plkst.11.00 Allažu evaņģēliski luteriskajā baznīcā (Stīveros) koncertēs dziesminieks Kārlis Kazāks un jaunā dziedātāja Daina Rudzīte, kurai palīdzēs Alvis Andris Baduns – ģitāra un Inguna Kalviša – klavieres.
Ar šo koncertu aizsākam koncertu ciklu „Pavasara dziesma”, kas ir turpinājums projektam „No Ziemassvētkiem līdz Vasarsvētkiem”, tikai šoreiz dzirdēsim jau zināmus dziesminiekus, un kā jaunums, katrā koncertā varēsim vērot arī Siguldas novada jauno dziedātāju sniegumu.
Kārlis Kazāks – „Pavasaris jau ir sevi mums mazliet parādījis. Vēl mazliet paslēpsies un būs klāt pa īstam. Šī gada pavasari krāso cilvēcīgi grūti aptverami notikumi tepat Ukrainā. Es ceru, ka pavasaris atnesīs pietiekami daudz mīlestības, lai satrakoti prāti pārplūstu kā pavasara upes, norimstot saskaņā ar sevi, savējiem, tuviniekiem, tautiešiem, visiem cilvēkiem visur”.
Daina Rudzīte ir allažniece, Cēsu karmīnsarkanā karoga krāsas kora dalībniece televīzijas šovā „Koru kari 3” un viņa saka: „Pavasaris ir laiks, kad viss plaukst un zeļ! Tomēr šis laiks ir jāizmanto, lai sekmīgi pabeigtu skolu, tad turpinātu sevi pilnveidot mūzikas jomā! Uzskatu, ka jādzīvo saskaņā ar sevi, uzturot līdzsvaru starp fizisko un garīgo esību.”
Koncertu ciklā paredzēti 4 koncerti – 22.martā, 19.aprīlī, 17.maijā un 21.jūnijā, kuros dzirdēsim jau zināmus dziesminiekus – Kārli Kazāku, Arni Čakstiņu un Raimondu Lebedeku, Kristīni un Kristapu Sudmaļus, un Jāni Holšteinu, kā arī Siguldas novada jaunos dziedātājus – Dainu Rudzīti, Ivaru un Riglindu Paegļus, Silviju Ozolu, Kristīni Ērmani un Santiju Laizāni.
Projekts tiek īstenots Siguldas novadā sadarbojoties Allažu pagasta Tautas namam, Allažu luteriskās baznīcas draudzei un Austras biedrībai (www.austrasbiedriba.lv), mērķtiecīgi iesaistot Latvijā jau zināmus un jaunus dziesminiekus.
Allažu luterāņu baznīca ir unikāls arhitektūras piemineklis. Tā celta 1926.gadā pēc arhitekta P.Kundziņa projekta, baznīcas apdarē izmantots Allažu šūnakmens.
Pateicoties Siguldas novada pašvaldības atbalstam ieeja koncertā bez maksas.
Informāciju sagatavoja:
Allažu pagasta Tautas nama vadītāja
Gunta Rudze
Ko nozīmē šodien būt patriotiem? Vispirms tā ir piederības sajūta. Mēs mīlam šo zemi tāpēc, ka tā ir mūsu. Varbūt kādā brīdī mēs esam uz to dusmīgi, bet vienalga, tā ir mūsu zeme un mūsu valsts. Bez patriotisma un nacionālisma mums draud izšķīšana starp citām tautām un valstīm. Eiropas Savienībā runāt par nacionālismu tagad jau skaitās sliktais tonis. Taču ļoti gribas cerēt, ka Latvija būs viena no pēdējām valstīm, kur patriotisms izzudīs, jo tas ir mūsos dziļi iekšā.
„Valsts ir dārga un būtiska lieta, tāpat kā gaiss, ko mēs elpojam. Gaisa trūkumu mēs izjūtam tad, kad mums tā trūkst. Tāpat it ar valsti,” teicis Knuts Skujenieks.
Siguldas Tautas teātris vēlas saprast, kādi bijuši cilvēki, kuri devās asinspirtī, lai cīnītos par brīvu Latviju, kādi likteņa līkloči un laika pārbaudījumi, kādi sapņi un vēlmes vadījuši latviešus, kas esam un kas ar mums notiek tagad. Kuras ir tās vērtības, pie kurām turēties un kurās smelties spēku, cerību, gudrību, izturību. Ir ļoti daudz jautājumu, uz kuriem kopā ar Jums – skatītājiem meklēsim atbildes. Kam gan vēl par to visu domāt un runāt, ja ne mums pašiem, ja negribam pasaulē būt vien kopiena, bet sevi cienoša tauta. Tādēļ jo īpaši aicinām un gaidām uz mūsu izrādi Jūs – Siguldas un mūsu novada jauniešus. Arī izrādē sastapsiet ne vienu vien no saviem skolas biedriem. Gribam, lai mūsu darbs kļūtu par mūsu siržu dāvanu Latvijai.
Izrādes Siguldas novada Kultūras centrā notiks 12.martā plkst.20.00 un 14.martā plkst.17.00, kad Siguldas Tautas teātris ar iestudējumu “Mantojums. Arī tā” piedalās reģiona amatierteātru skatē “Gada izrāde 2013”.
Dzejas vākumu veikusi Ārija Liepiņa-Stūrniece, scenogrāfija – Austra Hauka.
Siguldas Tautas teātra izrāde – dzejas teātris „Mantojums. Arī tā”. Ieejas maksa – EUR 2,50 (Ls 1,76), ID karšu īpašniekiem, pērkot biļeti iepriekš, – EUR 2 (Ls 1,41).
Informāciju sagatavoja:
Siguldas Tautas teātra režisore
Ārija Liepiņa-Stūrniece
29.martā plkst.16.00 savus niķus un stiķus Siguldas novada Kultūras centrā izstrādās pasaules slavenākie delveri Makss un Morics, kuru tēlos iejutīsies Latvijas Leļļu teātra aktieri Artūrs Putniņš un Daumants Švampe.
Iestudējuma varoņi ir jau pieauguši un kļuvuši nedaudz prātīgāki, bet piekrituši izstāstīt savas dzīves neparastākos atgadījumus ar visām no tā izrietošajām sekām. Aktieri stāstīs un rādīs puišeļu nedarbus gan ar leļļu, gan citu rekvizītu palīdzību. Izrāde tiek veidota, respektējot Vilhelma Buša oriģinālo darbu, tā kompozīciju un ilustrācijas.
Leļļu teātra aktierim, režisoram Edgaram Kaufeldam šis būs ceturtais iestudējums Leļļu teātrī. Savā radošajā komandā viņš ieaicinājis arī mākslinieci Ievu Ozoliņu, ar kuru kopā 2012.gadā iestudēta izrāde „Jampadracis Ziemassvētkos”, scenogrāfu Uģi Bērziņu, kurš veidojis ne vienu vien leļļu izrāžu skatuvisko ietērpu, kā arī mūziķi, grupas „Dzelzs Vilks” solistu Juri Kaukuli, kurš jau daudzu gadu garumā sadarbojas ar skatuves mākslas pārstāvjiem.
Režisors uzsver: „Stāstu par Maksu un Moricu es neuztveru kā didaktisku un pamācošu. Manuprāt, tā autors patiesībā vairāk simpatizē abiem nerātņiem, tādēļ izrāde būs kā pieaugušā Maksa un Morica atskats uz paveiktajiem nedarbiem ar savu tiesu fantāzijas un izpušķojumiem.” Mēģinājums skatīt stāstu citā griezumā un ārpus pieņemtā rāmja lielā mērā noteicis mākslinieku un komponista izvēli. „Ar Ievu kopā strādājām pie „Jampadrača Ziemassvētkos” un jau tad sapratu, ka man viņa patīk kā personība – brīvi domājoša multimāksliniece. Juris Kaukulis arī ir cilvēks ar plašu domāšanu, kam nepatīk ievērot „rāmjus”. Savukārt scenogrāfs Uģis Bērziņš ilgstošajā sadarbībā ar mūsu teātri ir parādījis, ka lieliski izjūt leļļu teātra skatuves specifiku un nianses,” stāsta režisors.
Biļetes uz izrādi iegādājamas www.bilesuparadize.lv un Siguldas novada Kultūras centra biļešu kasē.
Biļešu cena ir 4,50 eiro (Ls 3,16).
Sestdien, 15.martā, plkst.14.00 Allažu pagasta Tautas namā būs izrāde „Paradīze” pēc R.Blaumaņa stāsta “Paradīze” motīviem, ko skatītājiem piedāvās Allažu pagasta Tautas nama amatierteātris “AKA” ar paplašinātu aktieru ansambli. Režisore — Izolde Pētersone.
Ieejas maksa – 2 eiro, bērniem un pensionāriem – 1 eiro.
Pēc teātra izrādes saviesīgā daļa “Dzīve kā teātris un teātris kā dzīve” kopā ar Andri Muižnieku. Aicinām Jūs pievienoties, līdzi ņemot “groziņu” ar cienastu.
Informāciju sagatavoja:
Allažu pagasta Tautas nama vadītāja
Gunta Rudze
Aizvadītā gada Ziemas festivāls izskanēja ar „Elkupes” koncertu ”Uzaust”.
„Uzaust” ir skaņu rakstu telpa. Ierakstā meditatīva vienkāršība saplūst ar laikmetīgo rokmūziku, latviešu tautas skaņu un vizuālajiem kodiem, eksperimentālo mūziku un dzeju. Šo elementu kopstraume atklāj daudzās attīstītās kultūrās sastopamo Saules ceļa mītu. Latviešu kultūrā šī mīta atveids visredzamāk izpaužas Lielvārdes jostas rakstu ainavā.
„Elkupes” autori vairāki ir siguldieši Jānis Burmeisters, Edvīns Raups, Andris Habermanis, Aldis Pūtelis, Aivis Gailītis u.c.
Priecājamies, ka “Zelta mikrofonu 2013” saņēmis arī mūsu puišu projekts „Elkupe” par albumu “Uzaust” (nominācija “Labākais alternatīvās mūzikas albums”)!
Informāciju sagatavoja:
Kultūras pārvaldes vadītāja
Jolanta Borīte
Trešdien, 5.martā, norisinājās Mūzikas ierakstu gada balvas „Zelta mikrofons 2013” ceremonija, kas ir nozīmīgākais apbalvojums pašmāju populārajā mūzikā. Mūzikas ierakstu gada balvas astoņpadsmitajā ceremonijā tika sumināti sasniegumi 19 nominācijās. Nominācijā „Labākais elektroniskās mūzikas albums” balvu saņēma siguldietis, komponists, grupas „Dzelzs vilks” taustiņinstrumentālists Kaspars Tobis par albumu „Koncerts septiņiem sintezatoriem”.
Kaspars Tobis pirms trīs gadiem radīja jaundarbu „Koncerts septiņiem sintezatoriem”, kura pirmatskaņojums 2011.gada maijā izskanēja Siguldas koncertzāles „Baltais flīģelis” projektā „Alternatīvais flīģelis”, kas bija atzīstams mūsdienu mākslas pieteikums Latvijas mērogā.
Jaunā albuma „Koncerts septiņiem sintezatoriem” pirmie aizmetņi radās 2012. gadā, kad pirmo reizi koncertā izskanēja Tobja jaundarbs „Koncerts septiņiem sintezatoriem” sadarbībā ar videomākslinieku Arti Dzērvi. „Es vēlējos reabilitēt sintezatoru kā mūzikas instrumentu, ko tiešām spēlē cilvēks. Es nepretendēju uz ultramodernām skaņām vai ļoti sarežģītām struktūrām, kuras piedāvā datori,” atklāj Kaspars Tobis.
Kaspars Tobis savu talantu attīstījis vairākos projektos, kas tiek īstenoti Siguldā – Elmāra smilšu galerijas izrādes, Dabas koncertzāle un Alternatīvais flīģelis.