Siguldas novada Kultūras centrā no 14.novembra līdz 30.novembrim aplūkojama Tautas lietišķās mākslas izstāde „Nāk rudentiņis…”. Izstādē piedalās tautas lietišķās mākslas studija (TLMS) „Sigulda” un dāmu klubs „Madaras”.
Izstādē būs skatāmi TLMS „Sigulda” dalībnieču autordarbi no vilnas dzijas – segas, lielie lakati. Darbi tapuši pēdējo gadu laikā.
Savukārt dāmu kluba „Madaras” rokdarbnieces izstādes apmeklētājiem piedāvās savus tamborējumus un adījumus.
Atklāšanas pasākums 14.novembrī plkst.14.00. Visi laipni aicināti!
Latvijas valsts svētku laikā, līdz 18.novembrim, ikviens Siguldas novada iedzīvotājs pašvaldības Pakalpojumu centrā, Mores pagasta, Siguldas pagasta un Allažu pagasta pārvaldē, kā arī Siguldas novada Kultūras centrā, Siguldas pagasta Kultūras namā un Jūdažu Sabiedriskajā centrā bez maksas varēs saņemt Siguldas novada pašvaldības sarūpētas, pie apģērba piespraužamas lentītes Latvijas valsts karoga krāsās.Šī akcija Siguldas novadā tiek īstenota jau trešo gadu. Pērn lentītes valsts karoga krāsās saņēma aptuveni 6000 novadnieku.
Valsts svētku laikā Siguldas novadā norisināsies vairāki pasākumi:
13.novembrī plkst.16.00 koncertzālē „Baltais flīģelis” Mākslu skolas „Baltais Flīģelis” audzēkņu koncerts Latvijai.
14.novembrī plkst.18.00 Latvijas gadadienai veltīts pasākums „Lidojums ar gaisa balonu” Mores pagasta Tautas namā. Piedalās Mores pamatskolas deju kolektīvs „Dzērvenīte” un ansamblis „Podziņas”, kā arī Mores pagasta Tautas nama amatierkolektīvi. Ieeja – bez maksas.
15.novembrī plkst.17.00 no viesnīcas „Sigulda” laukuma tiks organizēts transports uz Rīgu. Dalības maksa 3,50 eiro. Interesentus lūdzam pieteikties, zvanot pa tālruni 66117114, un līdz 14.novembrim veikt samaksu Siguldas novada Kultūras centra kasē.
15.novembrī plkst.18.00 Latvijas Republikas proklamēšanas gadadienai veltīts pasākums „Es godāju savu sētu!” Allažu pagasta Tautas namā. Piedalās Allažu pagasta iedzīvotāji un Allažu pagasta Tautas nama pašdarbības kolektīvi. Ieeja – bez maksas.
15.novembrī plkst.21.00 balle kopā ar grupu „Bello Trio” Allažu pagasta Tautas namā. Piedalās Edijs Everss (saksofons, balss), Kaspars Gulbis (akordeons), Uģis Krūskops (sitamie instrumenti). Pasākums pie galdiņiem ar pašu sarūpētu cienastu. Dažādas spēles un jautras izdarības tiks nodrošinātas! Ieejas maksa – 5 eiro. Galdiņu var rezervēt pa tālruni 26690301.
16.novembrī plkst.20.30 Siguldas pagasta Kultūras namā ieskandināsim Latvijas valsts svētkus kopā ar Siguldas pagasta jaukto kori „Sigulda” un veidosim kopīgu sveču gaismiņu latvju rakstu zīmi. Plkst.21.00 balle kopā ar grupu „Pēc pusnakts” Siguldas pagasta Kultūras namā. Pasākums pie galdiņiem ar pašu sarūpētu cienastu. Vakara gaitā būs pārsteigumi un izklaides! Galdiņus lūgums rezervēt līdz 13.novembrim pa tālruni 26112886. Ieejas maksa – 5 eiro.
18.novembrī plkst.18.00 Goda diena Siguldas novada Kultūras centrā. „Zeme. Mājas. Dzimtene. Latvija”. Titula „Siguldas novada Goda novadnieks 2014” un nomināciju „Siguldas novada Gada cilvēks 2014”, „Siguldas novada Gada uzņēmējs 2014” laureātu un Siguldas novada izglītības iestāžu pedagogu un skolēnu, kultūras, sporta un sabiedrisko organizāciju pārstāvju apbalvošana. Koncertā piedalīsies jauktais koris „Atvars” un apvienība „Dzelzs Vilka jauno Jāņu orķestris”. Ieeja – bez maksas.
Sestdien, 15.novembrī, plkst.18.00 Siguldas novada Allažu pagasta Tautas namā notiks svinīgais pasākums un tematiskais koncerts veltīts Latvijas Republikas proklamēšanas 96.gadadienai „Es godāju savu Sētu”.
Svinot Latvijas Valsts dzimšanas dienu savā pagastā, mēs godājam savu Sētu, jo mums ir ar ko lepoties. Mēs lepojamies ar savu pagastu, jo mēs — Allažu pagasts — esam daļa no Latvijas. Ņemot vērā tradīcijas, ka Allažu pagastā katru gadu tiek svinēta Latvijas dzimšanas diena, šogad godāsim tieši vietējās pagasta vērtības. Šis ir vienīgais pasākums gadā, kad kopīgā koncertā vienojas gan Tautas nama kolektīvi, skolu kolektīvi un citi Allažu pagasta iedzīvotāji.
Svētku uzrunu teiks Siguldas novada Domes priekšsēdētājs Uģis Mitrevics. Svētku koncertā piedalīsies: vidējās paaudzes tautas deju kolektīvs „Ķimelītis”, jauniešu tautas deju kolektīvs „Ķimenīte”, sieviešu vokālais ansamblis „Liepavots”, amatierteātris „Aka”, folkloras kopa „Tiptaiņi”, Allažu pamatskolas skolēnu deju kolektīvi un vokālie ansambļi, Pūtēju ansamblis „Sigulda”, Riglinda Paegle, Daina Rudzīte un pasākuma vadītāja Arta Neilande.
Savukārt plkst.21.00 Siguldas novada Allažu pagasta Tautas namā turpināsies balle kopā ar grupu “Bello Trio” (Edijs Everss – saksofons, balss, Kaspars Gulbis – akordeons, Uģis Krūskops – sitamie instrumenti). Pasākums pie galdiņiem ar pašu sarūpētu cienastu. Dažādas spēles un jautras izdarības tiks nodrošinātas! Ieejas maksa – 5 eiro. Galdiņu var rezervēt pa tālruni – 26690301.
Informāciju sagatavoja:
Allažu pagasta Tautas nama vadītāja
Gunta Rudze
Siguldas novada Kultūras pārvalde un PA „Siguldas Attīstības aģentūra” sadarbībā ar Latvijas Mākslas akadēmiju (LMA) rīko līdz šim novadā nepieredzētu eksperimentu, kurā pirmo reizi sadarbosies un jaunus produktus vai to elementus radīs Siguldas novada amatnieki un jaunie – sevi jau pierādījušie dizaineri.
Dizaineri ar amatniekiem centīsies kopīgi izveidot jaunu produktu vai padarīt interesantāku esošo piedāvājumu. Divās intensīvās darba dienās amatniekiem un dizaineriem labāk jāizprot abas nozares, tā spējot sasniegt galveno uzdevumu – pielietojot amatnieku prasmes un tehnoloģijas, izstrādāt jaunu un inovatīvu produktu, kas atspoguļo konkrēto sadarbību.
Eksperimentā piedalīsies 15 amatnieki un 15 jaunie dizaineri – LMA maģistranti.
„Jomas, kurās darbojās amatnieki, ir visdažādākās, bet studenti amatniekus izvēlējās izlozes kārtībā, tādēļ jo īpaši interesanti būs vērot kopīgi izveidotos produktus. Sadarbības rezultātā iegūs abas iesaistītās puses – amatnieki gūs apstiprinājumu savām idejām un spējām, bet dizaineri praksē uzzinās, kā strādā amatu meistari un kādas ir viņu iespējas,” norāda LMA docente Aija Freimane.
Eksperimenta noslēgums un izstrādāto produktu prezentēšana notiks 12.decembrī Latvijas Mākslas akadēmijas telpās.
Partnerības projekts ir viena no projekta „Eiropas kultūras galvaspilsēta 2014” aktivitātēm iedzīvotāju līdzdalības veicināšanā.
Informāciju sagatavoja:
Siguldas novada pašvaldības
Kultūras pārvaldes vadītāja
Jolanta Borīte
Siguldas novada deju kolektīvu atbalsta biedrība, piesaistot Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai Lauku attīstības programmas pasākuma “Lauku ekonomikas dažādošana un dzīves kvalitātes veicināšana vietējo attīstības stratēģiju īstenošanas teritorijā” (LAD lēmums par projektu Nr.13–04-LL01-L413203-000009) finansējumu, tika iegādāti jauni tautastērpi deju kolektīvam „Vizbulīte”. Kopēja projekta summa ir 14228,68 eiro, Siguldas novada pašvaldības līdzfinansējums — 1422,87 eiro. Par šo summu tika izgatavots viens Mazsalacas sieviešu Ziemas ietērps un viens Liepupes vīriešu Ziemas ietērps un 12 pāru Sakas novada tautas tērpi meitām un puišiem.
Oktobra beigās visas formalitātes tika nokārtotas un tautastērpi tika atvesti uz Siguldu. Deju kolektīvs izsaka pateicību šūšanas firmai “Muduri”, kuri palīdzēja izvēlēties un uzšuva skaistos tērpus, kā arī Siguldas novada pašvaldībai par finansiālu atbalstu. Paldies dejotājiem par uzticību kolektīvam.
23.novembrī deju kolektīva “Vizbulītes” jauniešu sastāvs piedalīsies Jaunrades deju skates I kārtā Slampes kultūras namā, kur plašai skatītāju publikai pirmo reizi atrādīs jaunos tautastērpus.
No 10. līdz 16. novembrim visā Latvijā jau 17.reizi norisināsies Ziemeļvalstu Bibliotēku nedēļa. Šogad tās tēma veltīta troļļiem Ziemeļos.
Ar dažādiem pasākumiem – grāmatu izstādēm, lasījumiem un radošajām darbnīcām – iepazīt Ziemeļvalstu literatūru un kultūru aicina Siguldas pagasta bibliotēkas.
13.novembrī plkst.10.00 Siguldas pagasta centra bibliotēka aicina ikvienu uz stāstu rītu „Troļļi Ziemeļos”. Būs iespēja krāsot, zīmēt un veidot troļļus un iepazīt Muminus.
13.novembrī plkst.17.00 uz Jūdažu bibliotēku tiek aicināts ikviens interesents apskatīt grāmatu izstādi „Trollīši”. Pēc izstādes sekos fragmentu lasījumi no grāmatām par troļļiem. Pasākuma laikā varēsim darboties arī radoši – krāsot, veidot un risināt atjautības uzdevumus par trollīšiem.
Informāciju sagatavoja:
Jeļena Ozoliņa
Jūdažu pagasta bibliotēkas vadītāja
Turaidas muzejrezervāts 13.novembrī aicina uz gadskārtējo zinātniski praktisko konferenci, lai iepazīstinātu sabiedrību ar šajā gadā veikto pētniecības darbu rezultātiem un informētu par aktualitātēm muzejrezervāta darbībā.
Konferencē ar ziņojumiem piedalīsies Turaidas muzejrezervāta direktore Anna Jurkāne un muzeja Krājuma un ekspozīcijas daļas darbinieki, kā arī sadarbības partneri – pētnieki no LU Latvijas vēstures institūta, Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja, Latvijas Dabas muzeja, Cēsu Vēstures un mākslas muzeja un citi eksperti.
Šis gads rit Turaidas mūra pils 800gades zīmē. Paveikts nozīmīgs darbs, kura rezultāti ir ilglaicīgi un novērtēti Latvijas kultūras mantojuma saglabāšanas kontekstā. Augustā Pils 800gades svētku ietvaros tika atklāta jauna ekspozīcija „Krāsns podiņi – senlaiku bilžu enciklopēdija”, šogad izdota apjomīga publikācija „Turaida 13.–16.gadsimta dokumentos” un ceļvedis „Turaidas mūra pils 800 gadi. Vēsture un mūsdienas”. Konferences gaitā tiks atvērts vēl viens izdevums – starptautiskās konferences „Pils. Arheoloģija. Muzejs. Arheologam Jānim Graudonim – 100” ziņojumu krājums latviešu un angļu valodā, tādējādi popularizējot vēstures pētniecības darbu ne tikai Latvijā, bet arī pasaulē.
Šajā gadā veikts ļoti nozīmīgs muzejrezervāta attīstības un darbības plānošanas process – izstrādāts turpmāko 10 gadu attīstības plāns, veikts muzejrezervāta darbības izvērtēšanas process, kā rezultātā Turaidas muzejrezervāts atkārtoti akreditēts. Akreditācijas apliecība izsniegta uz desmit gadiem un ir apliecinājums valsts atzīta muzeja darbībai, kas nozīmē to, ka Turaidas muzejrezervātam ir iespējas īstenot savu noteikto attīstības plānu, saņemot valsts finansējumu muzejrezervāta darbībai. Paralēli Turaidas vēsturiskā centra dabas un materiālā un nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanai, nepārtraukti noris pētniecības darbs, lai veidotu arvien jaunas mūsdienīgas un aktuālas ekspozīcijas un izstādes, kā arī daudzveidīgā veidā izglītotu mūsu valsts iedzīvotājus un ārvalstu tūristus par Turaidas vēsturiskā centra, Latvijas un Eiropas vēsturi, personībām un notikumiem tūkstošgadu garumā.
Konferences programma:
9.30 – 10.00 Reģistrācija, iepazīšanās ar izstādi „Turaida gadalaikos. Turaidas pilij 800”, grāmatu galds –Turaidas muzejrezervāta 2014.gada izdevumi
10.00 – 10.15 Konferences atklāšana
10.15. – 10.45 Jaunu darba cēlienu uzsākot.
Anna Jurkāne, Turaidas muzejrezervāta direktore
10.45 – 11.15 1918. gada 18.novembra Latvija — neatkarīga, demokrātiska republika — nejaušība vai likumsakarība? Atskats vēsturē.
Guntis Zemītis, LU Latvijas vēstures institūta direktors
11.15 – 11.35 Jānim Cimzem – 200. Jānis Cimze Vidzemē un Eiropā.
Tālis Pumpuriņš, Cēsu Vēstures un mākslas muzeja galvenais speciālists
11.40 – 12.10 Iedzīvotāju migrācija Turaidas pagastā no 1816. līdz 1913.gadam.
Edgars Ceske, Turaidas muzejrezervāta galvenais speciālists
12.10 – 12.40 Divtelpu klēts Turaidas muižā.
Mārtiņš Kuplais, Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja galvenais krājuma glabātājs
12.40 – 13.15 Kafijas pauze un kopīga fotografēšanās
13.15 – 13.30 Šogad Turaidas mūra pilij 800.
Vija Stikāne, Turaidas muzejrezervāta Krājuma un ekspozīciju daļas vadītāja
13.30 – 13.40 Konferences „Pils. Arheoloģija. Muzejs. Arheologam Jānim Graudonim – 100” ziņojumu krājuma atvēršana
13.40 – 14.00 Top katalogs „Turaidas pils būvkeramika”.
Ieva Ose, Turaidas muzejrezervāta galvenā speciāliste
14.00 – 14.15 Turaidas pils ķieģeļi un grīdas flīzes ar dzīvnieku pēdu nospiedumiem.
Una Bērziņa, Latvijas Dabas muzeja Komunikācijas nodaļas muzejpedagoģe
14.15 – 14.35 Kultūrvēsturiskās ainavas atjaunošana Gaujas senielejas Klauku līcī.
Viesturs Lārmanis, mežu biotopu eksperts
14.40 – 15.00 Konferences noslēgums un Siguldas pilsētas vidusskolas ansambļa „Apelsīns” muzikāls sveiciens
Dalība konferencē bez maksas. Sīkāka informācija pa tālr. 26572142 vai e‑pastu: turaida-muzejs@apollo.lv.
Informāciju sagatavoja:
Anda Skuja
Turaidas muzejrezervāta Izglītojoša darba un komunikāciju daļas vadītāja
Trešdien, 5.novembrī, Siguldas Jaunās pils Svētku zālē notika Siguldas novada pašvaldības Kultūras pārvaldes un Siguldas Attīstības aģentūras organizētā ideju radīšanas diskusija „Siguldas vide un impulss aizrautīgai pilsētai” ar mērķi apzināt Siguldas mūsdienīgas attīstības iespējas kultūrvēsturiskajā vidē, veidojot programmu „Latvijai 100”. Tās rezultāti tiks izmantoti arī „Siguldas novada Kultūrpolitikas stratēģijas 2015. — 2019.” izstrādē.
Diskusijā Siguldas novada pašvaldības pārstāvji no Īpašumu , būvniecības un investīciju pārvaldes, PA „Siguldas Attīstības aģentūras” un Kultūras pārvaldes tikās ar ārējiem ekspertiem, lai uzzinātu viedokli no malas.
Liels prieks par Kultūras ministrijas Stratēģiskās plānošanas nodaļas vadītājas Daces Ziemeles pienesumu un ieinteresētību Siguldas novada attīstībā, Valts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas Rīgas nodaļas pārstāvja Jāņa Asara, UNESCO kultūras sektora pārstāves Ievas Švarcas un Rakstnieku savienības pārstāvja Sergeja Moreino sniegtajām atziņām. Daudz lielisku ideju izskanēja no radošo industriju sektora pārstāvjiem: māksliniecēm un uzņēmējām Zinaīdas Ceskes un Ievas Vītolas no papīrmākslas darbnīcas „Viktora vēstules” un projektu vadītājas ar ilggadēju pieredzi Britu padomē Maijas Ūdres. Ar bagātīgu pieredzi dalījās FOLD redaktori, arhitekti un urbānisti Evelīna Ozola un Toms Kokins. Kā īpaši vērtīgas jāatzīmē producentes un kultūras menedžeres, Latvijas Kultūras akadēmijas lektores Leonardas Ķesteres sniegtās idejas un vērtējumi.
Diskusijas rezultātā tika padziļināta izpratne par Siguldas iespējām, meklēti virzieni, kuros Siguldas novada pašvaldība varētu strādāt nākamos četrus līdz piecus gadus. Diskusijas nobeiguma daļā tika pārrunātas jau konkrētas idejas un iniciatīvas, un ar radošu izpausmju palīdzību darināta burvju recepšu grāmata „Siguldas vieta Latvijas 100gadē”.
Ar šo atklāto stratēģijas pilnveides procesu tika gūts apliecinājums, ka spēja uzticēties un iesaistīt cilvēkus kopīgā domāšanas un sarunu procesā nes pozitīvus rezultātus. Vēloties strādāt kā pārmaiņu katalizators, Siguldas novada pašvaldība uzskata, ka būtiskas izmaiņas var panākt, nevis sēžot vienatnē pie galdiem birojos un runājot šauros lokos, bet tikai radot iespējas un vidi, kur kopīgi var diskutēt, apmainīties viedokļiem, zināšanām un idejām un vienoties konkrētai rīcībai.
Informāciju sagatavoja:
Kultūras pārvaldes vadītāja
Jolanta Borīte
Viens no lielākajiem un tehniski iespaidīgākajiem gaismas festivāla „Staro Rīga 2014” objektiem būs portugāļu kompānijas „Ocubo” veidotais „Gaismas cirks” („Circus of Light”), kas visus piecus festivāla vakarus priecēs skatītājus uz viesnīcas „Astor” (Zigfrīda Annas Meierovica bulvārī 10) fasādes.
Šis objekts jau pabijis dažādos gaismas festivālos pasaulē, bet Rīgai tiek personalizēts ar dažādiem pilsētai raksturīgiem tēliem – Melno kaķi, Sv.Pētera baznīcas Zelta gaili un Rīgas bebru. Īpaša vieta „Gaismas cirkā” ierādīta Rīgas kultūras gada partnerpilsētai Siguldai un tās iedzīvotājiem. Fantāzijas cirka publiku veido 24 siguldieši, gan pazīstami sportisti un mūziķi, gan sabiedrībā zināmi cilvēki, kuriem ir bijusi liela loma Siguldas novada kultūras procesos, kuri smiesies, priecāsies, baidīsies un brīnīsies. Filmēšanas un fotografēšanas procesā fotogrāfa Jura Kilkuta vadībā aktīvi piedalījušies arī personību ģimenes, tādēļ „cirka publikas” vecuma amplitūda ir no diviem līdz 85 gadiem.
Līdz šim „Gaismas cirks” rādīts Lisabonā, Portugālē, Jeruzalemē, Izraēlā, bet pēc Rīgas tas dosies uz Apvienoto Arābu Emirātu pilsētu Šārdžu.
Šogad gaismas festivāls „Staro Rīga 2014” notiks no 14. līdz 18. novembrim ik vakaru no plkst. 18.00 līdz 23.00. Eiropas kultūras galvaspilsētas gadā, piedzīvojot pozitīvu force majeure, gaismas festivāls pirmoreiz piedāvās plašu ārvalstu mākslinieku darbu skati un vērienīgā līdzdalības akcijā „Rīgas karnevāls” aicina ikvienu rīdzinieku iesaistīties pilsētas izgaismošanā.
Novadnieku ērtībām 15.novembrī plkst.17.00 no viesnīcas „Sigulda” laukuma tiks organizēts transports uz Rīgu. Dalības maksa 3,50 eiro. Interesentus lūdzam pieteikties, zvanot pa tālruni 66117114, un līdz 14.novembrim veikt samaksu Siguldas novada Kultūras centra kasē.
Lasi arī: Siguldieši ar gavilēm un aplausiem piedalīsies gaismas festivālā Staro Rīga
Sestdien, 8.novembrī, plkst.18.00 koncertzāle „Baltais flīģelis” aicina uz 14.Starptautisko Baha kamermūzikas festivālu – „Labdarības koncerts. Karlam Fīlipam Emanuelam Baham 300”. Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas klavieru katedras docētāju koncerts veltīts Karla Fīlipa Emanuela Baha 300 gadu jubilejai.
Koncertā piedalās: Juris Kalnciems, Juris Žvikovs, Jānis Maļeckis, Sergejs Osokins, Ventis Zilberts, Toms Ostrovskis.
Programmā: Karls Fīlips Emanuels Bahs. Sonātes, rondo, fantāzijas.
Īpašais piedāvājums Siguldas novada ID karšu īpašniekiem – bezmaksas ieeja.
13.novembrī plkst.16.00 Mākslu skola „Baltais Flīģelis” aicina uz Latvijas valsts svētkiem veltītu koncertu, kurā skolas audzēkņi piedāvās ieklausīties dažādu stilu un raksturu priekšnesumos.
Siguldas jauniešu pūtēju orķestra „Sudrabskaņa” uzstāšanās programmā ietverti vairāki patriotiski skaņdarbi, to skaitā – latviešu pūtēju orķestru repertuārā iemīļotais „Latviešu karavīru maršs” un Aivara Krūmiņa aranžētais „Šeit ir Latvija”, kā arī Dž.F.Suzas „Brīvības zvans”.
Siguldas jauniešu stīgu orķestris kopā ar dziedātājiem priecēs klausītājus, atskaņojot iemīļotu latviešu tautas dziesmu apdares. Koncerta noskaņas veidošanā iesaistīsies Mākslas nodaļa ar īpašu zāles noformējumu un Teātra nodaļas audzēkņi ar svinīgiem priekšnesumiem.
Valsts svētkiem tiks veltīta pašu jaunāko Mākslas nodaļas audzēkņu un Ministudijas dalībnieku darbu izstāde „Mana Latvija”.
Izstāžu telpā kopš Mākslu skolas 55 gadu jubilejas iespējams aplūkot arī Mākslas nodaļas pašreizējo un bijušo pedagogu un absolventu darbus.
Ikviens laipni gaidīts svētku koncertā.
Ieeja – bez maksas.
Svētdien, 9.novembrī, plkst.14.30 Turaidas muzejrezervāts aicina ikvienu doties uz Turaidu, lai kopā svinētu latviešu gadskārtu svētkus – Mārtiņdienu.
Mārtiņi ir rudens uz ziemas satikšanās svētki, kas tikuši svinēti kopā ar Apkūlībām. Vārds „apkūlības” sevī ietver nobeigtu darba cēlienu — labības kulšanu, kad lielie rudens darbi pabeigti – lauki aparti, graudi savietoti klētī un zeme sagatavota ziemas atpūtai. Mārtiņos beidzas klusais veļu laiks, kas sācies Miķeļos un ritējis visu oktobri. Mārtiņi ir saimnieciskā gada noslēgums un ziemas sākuma diena. Svētku rituālos iederīgs ir zemes daudzinājums un pateicība par darbu izdošanos. Simboliski Mārtiņš tiek meklēts labības kūlī rijas stūrī, kur tas paslēpies glabādams un svētīdams nākamā gada ražu.
Mārtiņdienā Turaidā notiks zemes daudzinājums, tiks apdziedāti zirgi, jo Mārtiņš līdzīgi kā Ūsiņš ir arī viens no zirgu aizstāvjiem. Kopā ar Siguldas folkloras kopu „Senleja” un „Senlejiņa” maskotajiem dalībniekiem tiks dziedātas Mārtiņdziesmas, spēlētas tautas spēles un rotaļas, dancoti danči, kā arī notiks rudens velšu izsole. Neprecētie ļaudis varēs nodoties zīlēšanai, un ikviens tiks pacienāts ar gaiļa zupu.
Mārtiņdienā sākas čigānos, ķekatās jeb budēļos iešana, kas turpinās visu ziemu līdz pat Meteņiem. Čigānos iešanai ir rituāla nozīme. Čigāni jeb budēļi simbolizē svešos jeb citādos, kas viesojoties sētai nes auglību, svētību, laimi, veselību un saticību. Mārtiņu laikā čigāni tiek saukti arī par Mārtiņbērniem. Vidzemē īpaši populāri bijis šādos gājienos puišiem pārģērbties par meitām un meitām par puišiem, veciem vīriem vai vecīšiem, kā arī daudz izmantotas mājas un meža dzīvnieku maskas – vilks, kaza, gailis, lācis u.c.
Visi aicināti svinēt gadskārtu svētkus, īpaši aicinātas ģimenes ar bērniem, ļaujoties rudens dabas valdzinājumam un latvisko tradīciju priekam!
Informāciju sagatavoja:
Anda Skuja
Turaidas muzejrezervāta Izglītojošā darba un komunikācijas daļas vadītāja