Sestdien, 26. aprīlī, iedzīvotāji ir aicināti piedalīties Lielajā talkā, kuras moto šogad ir “Esam daba! Esam kopā! Esam Latvija!”. Lielā talka norisināsies jau 18. reizi; tajā aicinām iesaistīties ikvienu, kam rūp ilgtspējīga valsts attīstība un iespēja dzīvot nepiesārņotā, skaistā vidē.
Siguldas novada pašvaldības darbinieki Lielās Talkas sakopšanas darbos iesaistīsies 25. aprīlī, veicot pašvaldībai piederošo teritoriju un publisko ēku pagrabu sakārtošanu. Šie darbi ir būtiski ne tikai vides sakopšanai, bet arī sabiedrības drošībai – tīrītās un sakārtotās telpas nākotnē varēs kalpot kā patvertnes potenciālu apdraudējumu gadījumos. Talkošanu atbalstīs Sauszemes spēku mehanizētās kājinieku brigādes karavīri un zemessargi, veicinot sadarbību starp pašvaldību un valsts aizsardzības struktūrām. Kopīgiem spēkiem rūpēsimies par sakārtotu vidi, kā arī stiprināsim novada drošību un gatavību krīzes situācijām.
Gatavojoties Lielajai talkai, tīmekļa vietnē www.talkas.lv iedzīvotāji aicināti atzīmēt piesārņotās vietas, kā arī pieteikt savu talku. Šī karte ir noderīgs rīks, plānojot talkošanas aktivitātes, un ikkatrs ir aicināts ziņot par vietām, kur būtu nepieciešama sakopšana, lai kopīgiem spēkiem padarītu mūsu Latviju tīrāku. Arī solo talkas dalībnieki var atzīmēt savas talkošanas vietas solo talkas kartē.
Atkritumu savākšana piesārņotajās publiskajās vietās pirms tam ir jāsaskaņo ar talkas koordinatoru, zvanot uz tālruņa numuru 67800952 vai rakstot uz e‑pasta adresi aira.balde@sigulda.lv. Vienojoties ar pašvaldības pārstāvi par maisu izsniegšanas kārtību un atkritumu nodošanas vietu, atkritumu savākšanu no iepriekš saskaņotajām vietām organizēs pašvaldība. Solo talkotājiem jānogādā maiss ar savāktajiem atkritumiem kādā no tuvākajām oficiāli reģistrētajām atkritumu savākšanas talkas vietām, kuras ar sarkanu atzīmētas šajā kartē.
Lai talkas kā reizē vēsturisku un atraktīvu mūsdienu tradīciju iekļautu Latvijas Nemateriālās kultūras mantojuma sarakstā, iedzīvotāji no visiem novadiem tiek aicināti iesūtīt savu talku pieredzi Lielās talkas organizatoriem. Talcinieki aicināti apmeklēt tīmekļa vietni www.talkas.lv sadaļu “Dalies ar savu talkas stāstu” un aizpildīt nepieciešamo informāciju, iesūtot savu pieredzi. Tāpat ikviens ir aicināts uzaicināt ģimeni un draugus kopā piedalīties akcijā, izplatot informāciju arī savos sociālajos tīklos. Mērķis ir panākt talkas kā mūsu tautas sabiedrisko, vides un kultūras fenomena iekļaušanu Nemateriālās kultūras mantojuma sarakstā.
1. aprīlī, Joku dienā, Allažu bibliotēkā norisinājās pasākums “Mītavas stāsti un joki”, kura laikā bibliotēkā viesojās Andra Poota – Jelgavas Pilsētas bibliotēkas novadpētniecības speciāliste, lieliska stāstniece un jokotāja.
Kādēļ Mītava? Mītava ir vēsturiskais Jelgavas nosaukums. Tādēļ arī stāsti un joki ar vairāk vai mazāk vēsturisku piesitienu.
Pirmajā daļā caur stāstiem un jokiem Allažu pamatskolas 7. klases skolēni, klases audzinātāja Aiva Grundmane un Allažu pamatskolas direktore Aina Keplere mijiedarbojās ar Andru, veidojot dialogus. Vai viss bija līdzeni, kā Zemgale? Drīzāk Vidzeme – kā pa kalniem un lejām – atbilstoši Joku dienai!
Otrajā daļā vairāk vēsturisku stāstu un sarunu kopā ar sociālās aprūpes mājas “Gaismiņas” iemītniekiem un Ingu Dulpi, Raimu Ozoliņu, Allažu pensionāru kopas biedriem, Allažu pamatskolas direktora vietnieci pirmskolas izglītībā Janu Baranovsku un citiem Allažu kopienas iedzīvotājiem. Jelgavas pilī spokojas, ja neticat, pajautājat Andrai! Baltā dāma un Luijs, kuram trūks kādas būtiskas ķermeņa daļas. Luijam nav galvas – nopietni!
Allažu bibliotēka pateicas Andrai Pootai par stāstījumu!
Informāciju sagatavoja:
Allažu bibliotēkas vadītāja
Gunta Rudze
Allažu bibliotēkā no 1. aprīļa līdz 31. maijam skatāma mākslinieka Jāņa Purcena gleznu izstāde “Lasītprasme”. Jānis Purcens ir mākslinieks, kura darbi izstādē attēlo ne tikai viņa pasaules redzējumu – aiz redzamā ir ietverta doma, jēga, noslēpums. Mākslinieks izmanto tekstu – burtus, citātus, saukļus, veidojot kompozīcijas, kas uztveramas kā lasāmas bildes, kurās teksts veido tēlus un ideju.
Jānis Purcens kopš 2012. gada ir Latvijas Mākslinieku savienības biedrs. Mākslinieka darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības kolekcijā un dažādās privātkolekcijās.
Jānis Purcens: “Piemērots nosaukums izstādei bibliotēkā. Bet vai ir labi bibliotēkā izstādīt kaut ko tik senatnīgu kā glezniecība? Krāsainas substances uz virsmām cilvēce ķēpā jau kopš akmens laikmeta – bibliotēka un veco rokrakstu glabātuve; tās atšķiras. Bibliotēka seriālā un grāmatā aprakstītā bibliotēka, kura satur visas iespējamās grāmatas ar visām iespējamajām burtu kombinācijām, un salīdzinoši īss stāsts, kurā, citu starpā, darbojas četri jaunieši; viņi raksta katrs savu viena stāsta versiju meklējot… mēģinājums sameklēt veidu, kā krāsai sadarboties ar burtiem un, iespējams, arī vārdiem un to kombinācijām. Lasītprasme (ja pielieto šo vārdu latviski, vai tas jau ar šo faktu vien pietiekoši informatīvi paskaidro to padarīšanu, ka spēja lasīt un saprast tieši šajā nelielajā valodā veidotus tekstus (…“kāpēc tu uz gleznām neraksti angliski?”(indiāņu vārds – Raksta uz gleznām) ietekmē attiecīgo mākslas darbu aplūkošanas pieredzi?) var būt noderīga ne tikai lai sadzīvē viegli atšķirtu “piens” no “kefīrs”, tā var būt līdzdalīga un ietekmīga spēja mākslas uztveres procesā, iespējams, otrā spēja, tūlīt aiz krāsu redzes. Iepriekšējais teikums, ar savu uzbūvi, mēģina netiešā veidā ilustrēt uzgleznotos tekstus. Un vispār – vai ir labi bibliotēkā izstādīt gleznas, uz kuru virsmām ir saskatāmi burti, burtu bibliotēkā ir diezgan? Ja atsevišķās gleznās redzamie burti veido izteicienus, kas atsaucas uz grāmatām, tad drīkst? Uz gleznu virsmām burti, visbiežāk ir sastopami tikai parakstos, retāk uzgleznota avīze, kāds cits aprakstīts papīrs, izkārtnes pilsētvides atspoguļojumos, un vēlams darba otrā pusē pilna anotācija (darba nosaukums, darināšanas gads, tehnika, pamatmateriāls, izmērs, autora vārds un uzvārds, drīkst sākt ar autora vārdu un noslēgt ar darba nosaukumu, vai informāciju paust kādā citā kārtībā, svarīgi tik, lai gadi nesajaucas ar centimetriem). Populārākie gleznu nosaukumi, iespējams joprojām, ir: “Klusā daba”, “Ainava”, “Akts”, iespējams, tas norāda – māksliniekus nemoka pārmērīga entuziasma uzplūdi, mijiedarbojoties ar pienākumu izdomāt gleznām nosaukumus. Kādreiz viņi ar to nenodarbojās, un ļoti daudzām slavenām gleznām mākslas zinātnieki ir piešķīruši nosaukumus, pielietojot pasūtītāju vārdus u. tml. Tā arī šeit; atsevišķu darbu nosaukumi atkārto uz virsmas saskatāmu burtu kombināciju, tomēr citi veido tādu vai savādāku saikni…”
Informāciju sagatavoja:
Allažu bibliotēkas vadītāja
Gunta Rudze
Lieldienu laikā, no 19. līdz 21. aprīlim, Siguldas novads aicina apmeklēt 9. Šūpoļu festivālu. Festivāla tēma – māksla šūpolēs. Godināsim izcilās gleznotājas Džemmas Skulmes simtgadi, ļaujot mākslai ieplūst ne tikai šūpolēs, bet arī dzelzceļa stacijas laukumā, Maija parkā, kultūras centrā “Siguldas devons”, kā arī lielajā Svētku laukumā, kurā norisināsies šūpošanās dažādās mākslas šūpolēs. 19. un 20. aprīlī darbosies Bio tirgus. Arī ikgadējais ģimeņu zaķu skrējiens tiks veltīts mākslai.
Svētku atklāšana notiks 19. aprīlī plkst. 12.00 Siguldas dzelzceļa stacijas laukumā (Siguldā, Ausekļa ielā 6), kur atklāsim māksliniecei Džemmai Skulmei veltītas šūpoles un izšūposimies arī mazdēla – tēlnieka Artūra Dimitera – radītajās šūpolēs. Džemma Skulme ir Siguldas novada lepnums un 9. Šūpoļu festivāla iedvesmas avots katram māksliniekam, kas palīdzējis veidot šos svētkus. Skulmes dzimta vienmēr bijusi Latvijas mākslas stūrakmens – drosmīga, radoša un neatkārtojama. Ar dziļām saitēm Siguldas novada Mālpils pagastā, šī dzimta caur glezniecību, tēlniecību, kino un scenogrāfiju veidojusi Latvijas mākslas telpu, nesot nacionālo identitāti un kultūras vērtības. Iedvesmojoties no šīs unikālās dzimtas gara, iešūposim pavasari tik augstu, cik fantāzija ļauj!
Iedvesmojoties no dažādiem mākslas virzieniem, šūpoles pārtaps par mākslas darbiem. Varēs izšūpoties Siguldas dzelzceļa stacijas laukumā, kur pieminot Džemmas Skulmes simtgadi, ar Skulmju mājas un Dž. Skulmes fonda atbalstu, būs iespēja aplūkot arī Skulmju dzimtai veltītu izstādi, iepazīties ar pirmās latviešu tēlnieces Martas Liepiņas Skulmes darbiem, aplūkot scenogrāfa Oto Skulmes, aktiera Valentīna Skulmes pieskārienus mākslai. Svētku laukumā atklāsim Džemmas Skulmes šūpoles un būsim klātesoši visos notikumos, lai zaķu skrējiens sāktos no mākslinieku arkas, kuru palīdzēja veidot gleznotājas Daiga Krūze, Kristīne Kligina, Elita Patmalniece, Luīze Gulbe, Zinaīda Ceske un citi. Atklāšanā aicināti lieli un mazi, lai kopā dotos ikgadējā zaķu skrējienā un noskaidrotu visi kopā zīmējumu konkursa laureātus, kas iesnieguši darbus “Manas sapņu šūpoles”. Kultūras centrs “Siguldas devons” aicina 1.–12. klašu skolēnus iesniegt zīmējumus līdz 14. aprīlim (1. stāva administrācijā).
Savukārt Maija parkā mēs redzēsim vairāk relaksējošas sajūtas. Apmeklētāji varēs šūpoties šūpuļtīklos, izbaudot nelielas instalācijas dabā, kuras papildinās SIA “Siguldas industriālā parka” šūpoles “Ods vannā nekodīs”, bet naktī Maija parks piedāvās romantisku iespēju iepazīties ar lietuviešu mākslinieka Linas Kutavičius šūpolēm “Swing Ring”. Pie kultūras centra “Sigulda devons” lielus un mazus priecēs šī laika lepnums “Straumes” Kaķis, gaidot Oskara balvas kultūras centra telpās. Vislielākā šūpošanās paredzēta Svētku laukumā, kur vienkopus notiks Bio tirgus un dažādu šūpoļu izmēģināšana. Visu objektus un šūpoles vienos dažādi mākslas virzieni.
Šogad festivāls ieņem starptautiska mēroga nozīmi, jo festivālā viesosies lietuviešu gaismu mākslinieks Linas Kutavičius no “Lightfroms”, kas radījis šūpoles “Swing ring”, kuras naktī spīd un šūpojoties uzņemtās fotogrāfijas piedzīvos gaismu mākslu. Igauniju pārstāvēs sporta klases šūpoles no kluba “Kiva-Kiiking”, kas ļauj apgriezties pilnā 360 grādu lokā. Šīs šūpoles Siguldā ir bijušas jau iepriekš un ļoti iecienīts objekts īpaši jauniešu auditorijai. Tāpat savu dizainu veido māksliniece no Somijas Anniina Myllymaki, kas veidojusi šūpoles ar nosaukumu “Rozā prieks”, ļaujot ieplūst rozā krāsai un fantāzijai, jo māksliniece strādā teātra scenogrāfijas pasaulē smagu un vīrišķīgu darbu, šoreiz vēlas festivāla apmeklētājus iepriecināt ar maigi rozā krāsu.
Šogad šopoļu festivālā ar savām šūpolēm piedalās uzņēmēji “Smart Coffee Roastery”, “Storent”, SIA “Siguldas industriālais parks”, SIA “Lugarde”, Sia “Gilded” (“Esi cafe”), SIA “Strauteks” un citi. Šūpoļu dizainu veido dažādu mākslinieku saime, kuru pārstāv Mākslas akadēmijas studenti, tēlnieki un scenogrāfi, gleznotāji, dekoratori, kas katrs ir pielicis savu roku, lai svētki izdotos. Vislielākais paldies svētku atbalstītājiem – par kokmateriāliem Sia “Ala Lignea”, par māksliniecisko izpildījumu “Rare darbnīcai”, kas palīdzēja piepildīt daudzas ieceres! Paldies SIA “R.D.A.” par atbalstu instalāciju radīšanā.
Bio tirgus un Zum-zum darbnīcas
Svētku laukumā divas dienas darbosies Bio tirgus, kas piedāvās plašu klāstu vietējo ražotāju produkcijas. 19. aprīlī pēc tradicionālā Zaķu skrējiena no plkst. 13.00 līdz 17.00, bet 20. aprīlī no plkst. 11.00 līdz 16.00 tirgus apmeklētājiem piedāvās bioloģiski sertificētus produktus no zemnieku saimniecībām un Siguldas novada ražotājiem, kā arī amatnieku darinājumus. Tirgus lepojās arī ar amatnieku un mākslinieku piedāvājumu – māla un keramikas izstrādājumiem, pinumiem, rotām, apģērbiem un koka darinājumiem. Par maltītēm Svētku laukumā rūpēsies novada šefpavāri no “Kungu Rijas”, “Džapsi Pizza” un “Mr. Biskvīts” un par svaigi grauzētu kafiju parūpēsies vietējās kafijas grauzdētavas. Abas festivāla dienas norisināsies arī “Zum-Zum” radošā darbnīca bērniem, kur mazākie varēs radīt mākslu. Aicinām ņemt līdzi savu skaistāko Lieldienu olu un piedalīties aizraujošās olu ripināšanas sacensībās. Būs iespēja samīļot trušus un ponijus.
Zīmējumu konkurss
Līdz 14. aprīlim norisināsies Šūpoļu festivāla zīmējumu konkurss “Manas sapņu šūpoles”. Skolēniem no 1. līdz 12. klasei ir iespēja piedalīties un attēlot savas sapņu šūpoles. Zīmējumus var iesniegt līdz 14. aprīlim (ieskaitot) kultūras centrā “Siguldas devons” (Siguldā, Pils ielā 10). Mākslas darbi netiks atdoti autoriem. Iesniegto darbu autoriem jānorāda savs vārds, uzvārds, izglītības iestāde, tālruņa numurs un e‑pasta adrese. Labāko darbu autori tiks apbalvoti 19. aprīlī plkst. 12.00 Siguldas dzelzceļa stacijas laukumā. Darbus izvērtēs žūrija, kuras sastāvā būs mākslinieki, kas šogad veidojuši šūpoles pilsētvidē. Zīmējumu konkursa uzvarētāji pirmie izšūpošies Džemmai Skulmei veltītajās šūpolēs.
Veltījums Ukrainai
Siguldas novads turpina solidaritēties ar ukraiņu tautu tās brīvības cīņās. Šogad Ukrainai veltītās šūpoles runās par mīmu (meme) mākslu, kas ir kļuvusi par spēcīgu kultūras un komunikācijas līdzekli kara laikā, ļaujot ukraiņiem ar humoru, satīru un radošumu izteikt pretestību un vienotību ar asprātīgiem meme attēliem, pastmarkām un citiem zīmējumiem. Mīmu māksla ir daudz vairāk nekā vienkāršs interneta joks – tā ir spēcīgs izteiksmes līdzeklis, kas caur radošu humoru ietekmē sabiedrības garastāvokli un veicina morālo izturību, kad ciešanas izturēt ir tik grūti. Mālpils aktīvā ukraiņu kopiena piedāvās nobaudīt tradicionālo ukraiņu boršču, sniedzot iespēju apmeklētājiem ziedot un atbalstīt Ukrainu šajā grūtajā laikā.
Ar vilcienu uz 9. Šūpoļu festivālu!
Šūpoļu festivāla laikā notiks īpaša videi draudzīga akcija – visiem, kas ieradīsies Siguldā ar vilcienu un uzrādīs derīgu brauciena biļeti, tiks piešķirta 20 % atlaide Siguldas Jaunās pils apmeklējumam. Aicinām izvēlēties videi draudzīgu transportu – visas festivāla šūpoles ir ērti sasniedzamas pastaigājoties, ļaujot apmeklētājam nesteidzīgi izbaudīt Šūpoļu festivāla atmosfēru.
Piemēroti maršruti uz svētku atklāšanu (19.04.2025. atklāšana plkst. 12.00):
Aicinām apmeklētājus rūpēties par savu un bērnu drošību – būt apdomīgiem un ievērot distanci pie šūpolēm. Par ekstrēmajām šūpolēm gādās pieredzējuši instruktori. Mēs ceram, ka māksla izglābs pasauli! Uz tikšanos Siguldā!
Martā Siguldas novada bibliotēkā norisinājās radošās rakstīšanas, atdzejas un tulkošanas darbnīcas ar dzejniekiem. 20. martā jaunieši piedalījās darbnīcā ar dzejnieku, atdzejotāju un tulkotāju Guntaru Godiņu, bet 26. martā – ar dzejnieku, atdzejotāju un literatūrzinātnieku Ivaru Šteinbergu. Darbnīcas norisinājās projekta “Radi, tulko, atdzejo – literatūras jaunrades veicināšana jauniešiem” ietvaros, tajā piedalījās Siguldas Valsts ģimnāzijas 10.d un 11.d klase.
Radošās rakstīšanas meistarklases laikā jaunieši guva ieskatu latviešu laikmetīgajā dzejā, iepazinās ar konceptuālo dzeju, tās rakstīšanas tehnikām, guva iedvesmu radošu tekstu tapšanai un radīja tekstus paši , izmantojot konceptuālisma principus.
Savukārt 20. martā jaunieši tikās ar dzejnieku Guntaru Godiņu, kurš ir autors pieciem dzejas krājumiem, tulkojis un atdzejojis ap 50 darbu, reizē būdams kultūrpolitiķis, kas centīgi padziļina literāros sakarus starp latviešu, igauņu, somu un zviedru literatūru. Atdzejas un tulkošanas darbnīcā jaunieši iepazinās ar dzejnieka un atdzejotāja darbu, ritmu, skanējumu un valodu. Dzejnieks sniedza daudzus piemērus, kā atdzejas procesā saglabāt dzejoļa domu, sajūtu, ka tulkojot ir jābūt kā tādam domas pārcēlājam. Dzejnieks sagatavoja jauniešiem uzdevumus iemēģināt tulkotāja un atdzejotāja prasmes, atdzejot tautasdziesmas un dzeju no latviešu valodas angļu valodā, un no angļu valodas latviešu valodā.
Projekts “Radi, tulko, atdzejo – literatūras jaunrades veicināšana jauniešiem” Siguldas novada bibliotēkā tiek īstenots ar Valsts Kultūrkapitāla fonda finansiālu atbalstu.
Turaidas muzejrezervātā 5. aprīlī notiks Informācijas diena.
Programma:
Plkst. 9.00–10.00 – reģistrācija, grāmatu galds muižas pārvaldnieka jaunajā dzīvojamajā mājā.
Plkst. 10.00–12.00 – ziņojumi:
Plkst. 12.00–12.30 – Kafijas pauze.
Plkst.12.30–14.00 – Interaktīva darbnīca:
Plkst. 14.00–15.00 – Ekskursijas Turaidas muzejrezervāta ekspozīcijās:
Dalības maksa – 5 eiro.
Pieteikšanās līdz 3. aprīlim, zvanot uz tālruņa numuru 67971402 vai 29384512 vai rakstot uz e‑pasta adresi info@tmr.gov.lv.
27. martā Siguldas Pensionāru biedrības biedri Siguldas novada bibliotēkā izzināja bibliotēku digitālos pakalpojumus, apguva bibliotēku resursu izmantošanu attālināti, kā arī pārrunāja par drošību virtuālajā vidē un iepazina inovatīvus digitālos rīkus, tajā skaitā, mākslīgā intelekta iespējas.
Semināru vadīja Siguldas novada bibliotēkas bibliotēku informācijas speciāliste Ineta Godīga, kura apmācību pirmajā daļā iepazīstināja ar pieejamām bibliotekārajām datubāzēm (periodika.lv, digitalabiblioteka.lv, zudusilatvija.lv, dziesmusvētki.lv un citas), kas var noderēt ikdienā.
Otrajā daļā dalībnieki praktiski izmēģināja darboties ar digitālajām platformām, inovatīviem rīkiem un mākslīgo intelektu. Šīs zināšanas Siguldas novada bibliotēkas darbiniece ieguva, mācoties “Erasmus+” pieaugušo izglītības programmā Itālijā. Aktivitāte notika projekta Nr. 2024–1‑LV01-KA122-ADU-000201129 ietvaros.
Siguldas Pensionāru biedrības biedri atzina mācības par noderīgām – tās varēs izmantot gan ikdienas darbā, gan izklaidei.
1. aprīlī plkst. 18.00 Siguldas novada bibliotēkā atklās mākslinieka, novadnieka Elmāra Gaigalnieka zīmējumu un gleznu izstādi “Kas kuram medusmaize 2”.
Elmāra Gaigalnieka darbi ir groteski, tajos ir satīriski momenti. Tās ir fantāzijas reakcijas uz apkārt notiekošiem notikumiem.
Elmārs ir piedalījies vairāk nekā 50 izstādēs Latvijā, kā arī ārpus tās, radījis smilšu mākslas tehnoloģiju. Strādājis Dailes teātrī par scenogrāfu, Turaidas muzejā par ekspozīciju interjera veidotāju, izmēģinājis roku vēl daudz kur citur.
Elmārs sevi raksturo šādi: “Vairāk par visu man svarīga brīvība!
Patīk, ka dzīve ap mani mutuļo un patīk absolūts klusums, miers savā lauku mājā meža vidū.”
26. martā plkst. 14.00 Siguldas novada bibliotēkā norisināsies dzejas meistarklase ar dzejnieku, atdzejotāju, pētnieku, literatūras kritiķi un literatūrzinātnieku Ivaru Šteinbergu. Meistarklase norisināsies projekta “Radi, tulko, atdzejo – literatūras jaunrades veicināšana jauniešiem” ietvaros, un šī jau būs 4. projekta aktivitāte jauniešiem bibliotēkā.
Meistarklases laikā jaunieši gūs ieskatu latviešu laikmetīgajā dzejā, iepazīs aktualitātes latviešu dzejas pasaulē, iepazīsies ar dzejas rakstīšanas tehnikām un gūs iedvesmu radošu tekstu tapšanai.
Ivars Šteinbergs (1991) – dzejnieks, atdzejotājs, literatūras kritiķis un literatūrzinātnieks. Šobrīd docents Latvijas Kultūras akadēmijā. Dzeju, atdzejojumus un literatūrkritiskus rakstus publicē kopš 2012. gada. Strādājis kultūras žurnālistikā, vadījis literatūras raidījumu “Bron–Hīts” radio “NABA”. 2017. gadā saņēmis Fulbraita stipendiju un 2018. gadā Ņujorkas štata universitātē Bingemtonā (ASV) ieguvis maģistra grādu salīdzinošajā literatūrzinātnē. Studējis doktorantūrā Latvijas Kultūras akadēmijā Kultūras teorijas programmā. 2020. gadā klajā nācis viņa debijas dzejas krājums “Strops” (“Neputns”), kas 2021. gadā nominēts Latvijas Literatūras gada balvai debijas kategorijā, ieguvis 2021. gada Dzejas dienu balvu un Ojāra Vācieša prēmiju. Par dzejas krājumu “Jaunība” (2022) ieguvis Latvijas literatūras gada balvu. 2024. gadā iznākusi Ivara Šteinberga trešā grāmata “Ābece”.
Projekts “Radi, tulko, atdzejo – literatūras jaunrades veicināšana jauniešiem” Siguldas novada bibliotēkā tiek īstenots ar Valsts Kultūrkapitāla fonda finansiālu atbalstu.
3. aprīlī plkst. 19.00 kultūras centrā “Siguldas devons” gaidāma Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku orķestra 30 gada jubilejas koncertprogramma “Momentum”.
Jūras spēku orķestris ir vienmēr kustībā un daudzpusīgā attīstībā. Atskatoties uz saviem 30 gadiem, orķestris ir sagatavojis aizraujošu, enerģisku un krāsainu jubilejas koncertprogrammu. Visa koncerta kopējais moto ir “kustība” – virzība uz priekšu, kas atspoguļojas programmā visdažādākajos veidos.
Programmā tiks atskaņoti skaņdarbi ne tikai klasiskās mūzikas, bet arī mūziklu, filmu mūzikas un pat džeza žanrā – teju viss, kas trīs desmitgadēs koncertos raksturojis Jūras spēka orķestri. Koncertā atskaņoto mūziku radījuši tādi slaveni komponisti kā Semjuels R. Hazo (Samuel R. Hazo), Tomass Doss (Thomas Doss), Čārlijs Smols (Charlie Smalls), Džejs Bokuks (Jay Bocook), Ole Edvards Antonsens (Ole Edvard Antonsen), Astors Pjacolla (Astor Piazolla) un Marsels Pēterss (Marcel Peeters).
Jūras spēku orķestris dibināts 1995. gada 6. jūnijā. Tā pamatfunkcijās ietilpst militāro ceremoniju muzikālais noformējums, profesionāla koncertdarbība un līdzdalība starptautiskos militāro un profesionālo pūtēju orķestru festivālos.
2009. gadā Jūras spēku orķestris tika pārveidots par džeza orķestri, to pārdēvējot par Nacionālo bruņoto spēku bigbendu. Šis bigbends sagatavojis vairākas daudzveidīgas koncertprogrammas, kuras atskaņotas kopā ar izciliem Latvijas sabiedroto valstu un NATO alianses dalībvalstu bigbendu diriģentiem no Norvēģijas, Šveices, Vācijas, Lietuvas, Somijas, ASV un Kanādas.
Kopš 2019. gada Nacionālo bruņoto spēku bigbends ir piedzīvojis savu atgriešanos Jūras spēkos, lai pilntiesīgi atkal tiktu dēvēts par Jūras spēku orķestri, kā arī atguvis orķestrālāku skanējumu. Orķestrim nozīmīgākā uzstāšanās piedzīvota 2022. gadā, uzstājoties kopā ar ASV prezidenta Jūras kājnieku orķestri (President’s Own Marine Band) par godu Latvijas un ASV diplomātiskās sadarbības simtgadei Vašingtonā, ASV.
Ieeja koncertā bez maksas.
Piektdien, 11. aprīlī, plkst. 18.00 Siguldas katoļu baznīcā koncertu sniegs Bristoles koru biedrības jauktais koris.
Neilgi pirms Lieldienām Latvijā viesosies Bristoles koru biedrības jauktais koris, kas dibināts pirms 136 gadiem. Šobrīd tas ir viens no vadošajiem Lielbritānijas Dienvidrietumu koriem, kas ik sezonu iestudē vismaz četrus lielos vokāli instrumentālos opusus un sniedz koncertus ar profesionāliem orķestriem un solistiem.
Skaitliski apjomīgā kora dalībnieki aptver visu vecumu dziedātājus, sākot no studentiem līdz pieredzējušiem dziedātājiem, kuri pārstāv ne tikai mūzikas, bet visdažādākās profesijas.
Kora repertuārs ir plašs – no Volfganga Amadeja Mocarta, Georga Frīdriha Hendeļa un Gabriela Forē opusiem līdz mūsdienu komponistu sacerējumiem, ko koris nereti arī pirmatskaņo. 2021. gadā Bristoles koru biedrības koris Lielbritānijas balvas pasniegšanas ceremonijā “Making Music” saņēma apbalvojumu kategorijā “Labākais projekts jaunajā mūzikā”. Pēdējos gados koris sniedzis koncertus arī Portugālē, Vācijā, Spānijā. Nesen klajā nācis Bristoles koru biedrības jauktā kora otrais britu mūzikai veltītais albums, kurā ieskaņoti arī īpaši korim pasūtīti opusi.
Koncertā Siguldā skanēs Fēliksa Mendelszona-Bartoldi, Johannesa Brāmsa, Franča Šūberta, Jozefa Reinbergera, Ralfa Vona Viljamsa un citu komponistu skaņdarbi korim un ērģelēm.
Kora diriģente ir Hilarija Kempbela (Hilary Campbell). Viņa ir arī “West London Chorus” un “West London Chamber Choir” muzikālā vadītāja, kā arī kamerkora “Blossom Street” dibinātāja un muzikālā vadītāja. Hilarija Kempbela ir “Ex Cathedra” asociētā diriģente un “London Symphony Chorus” vadītāja asistente, arī “BBC Symphony Chorus” un Karaliskās Mūzikas akadēmijas simfoniskā kora diriģente, “BBC Singers”, “Trinity Laban Chamber Choir” un “Fourth Choir” viesdiriģente.
Koncertā soliste būs Berlīnē dzīvojošā britu dziedātāja Lūsija de Bata (Lucy de Butts, soprāns), pie ērģelēm Džonijs Deiviss (Jonny Davies).
Ieeja koncertā bez maksas.
21. martā visā pasaulē svin Pasaules dzejas dienu. Kampaņas ideja — dāvināt ar roku rakstītu paša sacerētu vai kāda pazīstama autora dzejoli ar mērķi veicināt dzejas lasīšanu un dalīšanos tajā ar citiem. Aicinām Siguldas novada dzejniekus un dzejas cienītājus piedalīties kampaņā un iepriecināt līdzcilvēkus, uzdāvinot dzejoli.
Pasaules dzejas dienu Latvijā svin jau vairākus gadus. Dzejas dāvināšanai iedvesmojis poļu dzejnieks, esejists un dramaturgs Zbigņevs Herberts, kurš rakstīja dzejoļu vēstules draugiem, sev nozīmīgiem māksliniekiem, cilvēkiem, kurus viņš augstu vērtēja, turklāt dažas no šīm vēstulēm vēlāk tika iekļautas dzejnieka grāmatās un ierindojās starp viņa visredzamākajiem un aizkustinošākiem darbiem. Šis rakstnieka žests — ar roku rakstīts dzejolis — ir tas, kas iedvesmo šo iniciatīvu. Ikviens, kas piedalās šajā akcijā, ir aicināts izvēlēties dzejoli konkrētam cilvēkam, pārrakstīt dzejoli ar roku un uzdāvināt izvēlētajai personai. Kampaņu iespējams īstenot dažādos veidos. Dzejoļus var ne tikai pārrakstīt no jau esošu autoru darbiem, bet arī radīt pats.
Aicinām piedalīties Pasaules dzejas dienas kampaņā arī šogad:
Visa gada garumā aicinām lasīt dzeju un apmeklēt kultūras centra “Siguldas devons” organizētos dzejas pasākumus, kas notiek cikla “[Ie]nāc literatūrā” un notiks cikla “Vasaras lasījumi” ietvaros, gatavoties Siguldas dzejas nakts pārgājienam, kas norisināsies no 30. uz 31. augustu, aicinot doties līdzi vēl nepieredzētā dzejas piedzīvojumā, kā arī pievērst uzmanību somu dzejniecei Heli Lāksonenai, kura septembrī dzīvos Siguldā un radošajā rezidencē strādās kopā ar atdzejotāju Guntaru Godiņu, kā arī uzstāsies “Poetry Ride” dzejas lasījumos.