Turaidas muzejrezervāts 12.aprīlī plkst.10.00 aicina ikvienu interesentu uz pavasara tūrisma konferenci – Informācijas dienu, kurā iepazīstinās ar muzejrezervāta 2014.gada tūrisma sezonas piedāvājumu, topošajām ekspozīcijām un aktualitātēm muzejrezervāta darbībā, kā arī prezentēs jaunāko publikāciju „Rīgas – karaliskās pilsētas Vidzemē – godātās rātes atjaunotais svētku un tērpu nolikums. Rīgā 1593. gadā iespiedis Nikolauss Mollīns” – faksimilizdevumu.

Informācijas dienā piedalīsies ar nesen nodibinātās Gaujas nacionālā parka tūrisma biedrības valdes priekšsēdētājs Ričards Fomrats, kurš iepazīstinās ar biedrības iecerēm, piedāvājumu un zīmolu „Enter Gauja”. Idejas tūrisma speciālista prasmju attīstīšanā būs iespēja gūt, dzirdot vēstījumu  par Andra Klepera un Jura Smaļinska grāmatu „Tūristu gids. Vietas pieredzējuma radīšana”.

Informācijas dienu Turaidas muzejrezervāts rīko katru gadu aprīlī, uzturot ciešu saikni ar tūrisma nozares institūcijām, tūrisma firmām, Latvijas Profesionālo gidu asociāciju un Latvijas Tūrisma gidu asociāciju. Dalības maksa Informācijas dienas dalībniekiem – 5 eiro (Ls 3,51). Vēlama pieteikšanās līdz 11.aprīlim pa tālr. 67971402 vai e‑pastu turaida.muzejs@apollo.lv.

Informācijas dienas programma

9.30 – 10.00 Dalībnieku reģistrācija, rīta kafija
10.00 – 10.30 Turaidas muzejrezervāta nākotnes ieceres, Turaidas muzejrezervāta direktore Anna Jurkāne
10.30 – 11.00 Baltijas autonomija un modernizācijas procesi Baltijas guberņās 19.gs., Vija Daukšte, Vidzemes augstskolas asociētā profesore
11.00 – 11.30 Pagasta magazīna Vidzemē 19.gadsimtā, Uģis Niedre, vēsturnieks, etnogrāfs
11.30 – 11.50 Digitālās programmas izveide ekspozīcijai „Gaujas lībieši Latvijas kultūrvēsturē”, Ligita Beitiņa, Turaidas muzejrezervāta galvenā speciāliste
11.50 – 12.10 Grāmatas „Rīgas – karaliskās pilsētas Vidzemē – godātās rātes atjaunotais svētku un tērpu nolikums. Rīgā 1593.gadā iespiedis Nikolauss Mollīns” faksimilizdevums un izstāde „Jaunais un citādais laiks”, Līga Kreišmane, Turaidas muzejrezervāta galvenā krājuma glabātāja
12.10 – 12.40 Kafijas pauze, foto slaidrāde „Turaidas mūra pilij – 800”
12.40 – 13.00 Turaidas mūra pilij – 800. Top izdevums „Turaida 13.–16.gs. dokumentos”, Vija Stikāne, Turaidas muzejrezervāta Krājuma un ekspozīciju daļas vadītāja
13.00 – 13.20 Top ceļvedis „Turaidas mūra pils 800 gadi”, Gunta Zaķīte, Turaidas muzejrezervāta Apmeklētāju centra vadītāja
13.20 – 13.30 Turaidas muzejrezervāta 2014.gada pasākumi un aktivitātes, Anda Skuja, Turaidas muzejrezervāta Izglītojošā darba un komunikācijas daļas vadītāja
13.30 – 13.50 Gaujas nacionālā parka tūrisma klāsteris un zīmols „Enter Gauja”, Ričards Fomrats, Gaujas nacionālā parka tūrisma biedrības valdes priekšsēdētājs
13.50 – 14.10 Grāmatas “Tūristu gids. Vietas pieredzējuma radīšana” prezentācija, Andris Klepers, Vidzemes augstskolas lektors
14.00 – 15.00
— iepazīšanās ar izstādi „Turaidas pils vēsture Turaidas arheoloģiskās ekspedīcijas (1976–2000) zīmējumos” pie muižas pārvaldnieka jaunās dzīvojamās mājas;
— spēle „Iepazīsti Turaidas pils 800 gadu vēsturi caur pils priekšmetiem!” Turaidas pilī;
— ekskursija pa Turaidas muižas pārvaldnieka vecās dzīvojamās mājas ekspozīcijām;
— tikšanās ar Turaidas muzejrezervāta sadarbības partneriem – papildu piedāvājuma nodrošinātājiem TMR Apmeklētāju centra kafejnīcā.

Informāciju sagatavoja:
Anda Skuja
TMR Izglītojošā darba un komunikācijas daļas vadītāja

Deju kolektīvu „Vizbulīte” 1964. gadā izveidoja skolotāja Daina Štāla, iesākumā tas bija deju pulciņu. Šis ir „Vizbulītes” pusgadsimta jubilejas gads – 50 gadu jubileju dejotāji svinēs 3. un 4.maijā.

Deju kolektīvs jubileju ieskandinās 2.maijā plkst.12.00 – 13.00 Stacijas laukumā, kad notiks Vizbulītes akcija “Dejo visi – liels vai mazs”. Pasākums bez maksas. 3.maijā plkst.18.00 Siguldas novada Kultūras centrā dejos tagadējā Vizbulīte (no 1.–12.klasei). Ieejas maksa 3 eiro (Ls 2,11), uzrādot siguldiešu ID karti – 2.50 eiro (Ls 1,76). Savukārt 4.maijā plkst.14.00 un plkst.18.00 bijušās Vizbulītes 11 dažādu paaudžu sastāvi vērtēs dejas atspulgus. Koncertu kuplinās grupa “Dzelzs vilks”. Ieejas maksa 5 eiro (Ls 3,51), uzrādot siguldiešu ID karti – 4.50 eiro (Ls 3,16). Biļetes uz koncertiem no 8.aprīļa iespējams iegādāties Siguldas novada Kultūras centrā.

Tāpat vēl līdz maija beigām turpinās tērpu akcija. „Deju kolektīvā šo gadu laikā ir izaugušas vairākas paaudzes, kā arī dejojot, cauri gadu gadiem, ir bijuši visādi koncerti, izrādes, pasākumi, pēc kuriem ne vienmēr visi krāšņie tērpi vai to detaļas ir atgriezušās tērpu noliktavā. Jubilejas gads likās ļoti labs iemesls, lai bez kautrēšanās tērpu noliktavā atgrieztos paslēpusies jostiņa, krekls, saktiņa vai bikses, vainags, blūzīte vai kāds Ziemassvētku izrādes “burkāns” vai “pele”. Arī pāraugušās pastaliņas vai apakšbruncis, mēģinājuma tērps vai tērpu maiss – viss noderēs nākamajām izrādēm un pasākumiem. Vārdu sakot – mēs aicinām patīrīt mājas plauktus un, ja Jums liekas, ka tas var noderēt dejotājiem vai deju pasākumiem, lūdzu, nesiet uz Siguldas novada Kultūras centru,” aicina deju kolektīva „Vizbulīte” vadītāja Indra Ozoliņa.

Informāciju sagatavoja:
d/k “Vizbulīte” vadītāja
Indra Ozoliņa           
 

Šogad aprit 25 gadi, kopš Baltijas valstu iedzīvotāji lika izskanēt Baltijas vārdam pasaulē – Latvijas, Lietuvas un Igaunijas tautas sadevās rokās, lai veidotu 600 km garu cilvēku ķēdi, mierīgā masu demonstrācijā parādot vienotos centienus pēc brīvības. Šodien, pēc 25 gadiem, varam tikai apjaust, cik liela loma Baltijas ceļam bijusi, lai Baltijas valstis atkal varētu būt brīvas.

Baltijas ceļš iekļauts UNESCO programmā „Pasaules atmiņa”, uzsverot to, cik šis notikums ir nozīmīgs kolektīvās atmiņas veidotājs un to, ka stāsti par Baltijas ceļu nedrīkst tikt aizmirsti un neuzklausīti. Tieši tādēļ Siguldas novada bibliotēka un Siguldas novada Siguldas pagasta Centra bibliotēka uzsākušas dalību projektā „Baltijas ceļa stāsti”. Projekta mērķis ir apkopot ne vien dokumentētās liecības, bet arī tās, ko atmiņā glabā ikviens Baltijas ceļa dalībnieks.

Siguldieši, kuri iesaistījušies Baltijas ceļā, atbalstījuši šo ideju un glabā spilgtas atmiņas par 25 gadus senajiem notikumiem, ir laipni aicināti dalīties savās atmiņās, uzticot tās Siguldas novada bibliotēkas un Siguldas pagasta Centra bibliotēkas darbiniecēm.

Atmiņu uzklausīšanā tiks izmantota īpaši izveidota stāstu forma, kas nodrošinās vienotu stāstījumu fiksēšanas struktūru, kā arī atvieglos stāstnieku uzdevumu. Paralēli atmiņu vākšanai, Siguldas novada bibliotēka aicina nodot glabāšanā arī fotogrāfijas, kurās iemūžināta Baltijas ceļa norise (gatavošanās, cilvēki, kas piedalījušies, cilvēku ķēde, dažādas detaļas). Fotogrāfijas tiks pavairotas un oriģināli atdoti īpašniekiem.

Neļausim, lai būtiskais aizmirstas, veidosim kolektīvās atmiņas krājumu kopā! Atmiņu stāstus ar interesi uzklausīs un fotogrāfijas pieņems Siguldas novada bibliotēkā, Skolas ielā 3, kā arī Siguldas pagasta Centra bibliotēkā, Zinātnes ielā 7B.

Informāciju sagatavoja:
Siguldas novada bibliotēkas bibliogrāfe
Ginta Spulle

Trešdien, 2.aprīlī, Rīgā Lielajā ģildē grāmatu mākslas konkursa „Zelta ābele 2013” noslēguma ceremonijā tika nosauktas Latvijas Grāmatizdevēju asociācijas balvas par labāko grāmatu noformējumu. Balvu „Gada notikums” ieguva Turaidas muzejrezervāta izdotais grāmatas „Rīgas pilsētas tipogrāfa Nikolausa Mollīna 1593. gadā iespiestais Karaļa pilsētas Rīgas – Vidzemē – godātās rātes atjaunotais kāzu un apģērbu nolikums” faksimilizdevums un tulkojums no agrās jaunaugšvācu valodas un zinātniskie komentāri.

Izdevums sastāv no divām daļām – faksimilizdevuma agrajā jaunaugšvācu valodā un tulkojuma, zinātniskajiem komentāriem latviešu valodā 175. lapaspušu apjomā, ar komentāru kopsavilkumiem vācu, angļu un krievu valodā. Izdevējs: Īpaši aizsargājamais kultūras piemineklis – Turaidas muzejrezervāts. Faksimils iespiests SIA „Dardedze hologrāfija”, faksimils iesiets SIA „Radošā poligrāfija”, faksimila ādas vāku iesējums: Linda Jēkabsone (iegādājama grāmata kartona vākos). Tulkojums un zinātniskie komentāri iespiesti SIA „Jelgavas tipogrāfija”. Grāmatas mākslinieciskais redaktors – Valdis Villerušs, māksliniece – Inese Hofmane.

Žūrijas komisijas priekšsēdētāja Ingrīda Burāne atzīmēja, ka šis faksimilizdevums ir sasniegums ne tikai Latvijas, bet arī Eiropas grāmatniecībā.

Latvijas Grāmatizdevēju asociācija konkursu “Zelta ābele” rīko jau kopš 1993. gada.

5.aprīlī plkst.16.00 Siguldas novada Kultūras centrā notiks mazo vokālistu konkurss „Siguldas novada Cālis 2014”, kurā būs iespēja redzēt dažāda vecuma bērnu priekšnesumus.

Dalībnieka repertuārā varēs dzirdēt brīvas izvēles dziesmas, kuras tiks izpildītas a capella formātā vai ar pavadošo instrumentu, vai fonogrammu. Konkursantu sniegumu vērtēs profesionāla žūrija, pievēršot uzmanību izvēlētā priekšnesuma sarežģītības pakāpei, mākslinieciskajai kvalitātei un dalībnieku vizuālajam tēlam.

Plašāka informācija pa tālruni 67970814.

Svētdien, 30. martā, Siguldas novada Kultūras centrā 24 Vidzemes novada folkloras kopas pulcējās skatē, lai izrādītu savas sagatavotās programmas, gatavojoties starptautiskajam folkloras festivālam „Baltica 2015”. Festivāls nākamgad notiks Latvijā, tostarp arī Siguldā. Festivāla tēma ir „Mantojums”, līdz ar to piedāvātas programmas folkloras kopām bija ļoti daudzveidīgas, izceļot dažādus aspektus tradicionālās kultūras mantojumā – viena teicēja dziesmu mantojums, etnogrāfisko priekšmetu – mantu – stāsti, dabas mantojums, vienā pagastā savākto dziesmu, stāstu un mūzikas mantojums u.c. Priekšnesuma laikā 10 minūtēs kopas ļoti koncentrēti izcēla savas programmas mērķi un parādīja folkloras kopas darbības kvalitātes.
 
Siguldas folkloras kopa „Senleja” skatē piedalījās ar programmu „Kā izmantot dabas veltes pavasarī”, apdziedot dabas skaistumu un daloties pieredzē ar dalībnieces Kaijas Brisones vecmāmiņas zināšanām par koku pumpuru ārstnieciskajām īpašībām un iespējām tos lietot uzturā.

Folkloras kopu priekšnesumus vērtēja žūrija – Latvijas Nacionālā kultūras centra folkloras eksperte Gita Lancere, Latvijas Nacionālā kultūras centra lietišķās mākslas eksperte Linda Rubena, etnomuzikoloģe Zane Šmite un etnofilozofe, starptautiskā folkloras festivāla organizētāju darba grupas pārstāve Māra Mellēna. Šogad skates vērtēšanas kritēriji ir nedaudz mainīti – kopām tiek piešķirtas kategorijas, pievienojot vārdisku vērtējumu. Augstākais vērtējums tiek formulēts – I kategorija (izcili) utt.
Rezultāti būs zināmi nākamās nedēļas sākumā.

Informāciju sagatavoja:
Folkloras kopas „Senleja” vadītāja
Anda Skuja

Sestdien, 5.aprīlī plkst.18.00 Siguldas novada Kultūras centrā akcijas „Satiec savu meistaru ietvaros!” notiks saruna par etnogrāfisko tautas tērpu Siguldas novadā „Ko vilkt mugurā vasaras saulgriežu svētkos?”

Vasaras saulgrieži ir laiks, kad daudziem Jāņu īsajā naktī rodas vēlēšanās apvilkt tautastērpu un izbaudīt nakts burvību saskaņā ar dabu. Latviešu tautas tērps ir mūsu identitātes sastāvdaļa. Tas ir daudzveidīgs, krāšņs un bagāts. Zīmīgs fakts ir tas, ka ikvienu sievieti tautastērps padara pievilcīgāku, staltāku un iznesīgāku. Nāc un uzzini par to un izmanto arī tērpa dažādās detaļas savā garderobē!

Sarunā piedalīties aicināts ikviens, kuram interesē Siguldas novada 19.gadsimta tautastērps un tā detaļas. Etnogrāfe Indra Čekstere un Sigulda folkloras kopa „Senleja” dalīsies savās zināšanās un demonstrēs Siguldas novada tautastērpus.

Vai zināt, ka Siguldas brunču veidi vien ir vismaz septiņi? Kur nu vēl krāšņie Turaidas brunču raksti, košie Allažu svītrotie un zemes toņu bagātības pilnie Mores brunči. Jaku un ņieburu „austiņas”, izšūtie zīļu vainagi, ziedainās jostas, krāšņie priekšauti. Ikkatra tērpa detaļa ir apbrīnas vērta.

Tikšanās laikā būs iespēja noskatīties arī 1985.gadā uzņemto amatiervideo filmu „Senlejas krāsas”. Autore Nora Legzdiņa. Tajā nofilmēti folkloras kopas „Senleja” senāk gatavoti tautastērpi, kas valkāti plašākā teritorijā – novados, caur kuriem tek Gauja.

Pasākuma ieeja bez maksas.

Informāciju sagatavoja:
Anda Skuja
Siguldas folkloras kopas „Senleja” vadītāja

Reizēm ir tik labi mierīgi pasēdēt un neko nedarīt, pasapņot vaļējām acīm, skatīties mākoņos, kur ganās sapņu zirgi. Starp citu, katram cilvēkam ir savs sapņu zirgs. Mēs jau viņus neredzam, bet viņi ganās tepat, mūsu domu pļavās.

Aktieri Dace Vītola, Santa Didžus, Dana Lāce, Edgars Lipors, Anrijs Sirmais, Valdis Vanags aicina doties kopā neparastā ceļojumā ar Sapņu zirgu, kurš aizvedīs pie dažnedažādiem pasaku varoņiem. Apciemosim omulīgo krustmāti Agati un kārtīgo krustēvu Tontonu, gan laupītāju meitēnu Ronju un viņas draugu Birku, lapsiņu Kūmiņu un vilku Znotiņu, protams princeses un prinčus, mošķuļus un citus…

Kopā ar visiem ceļojumā dosies arī Dejas teātra kompānijas „Stars Well” dejotāji (dejas teātra režisore un horeogrāfe Lilija Lipora). Uzvedumā dzirdēsiet Arvīda Žilinska, Raimonda Paula, Valda Zilvera, Ivara Vīgnera, Mārtiņa Brauna, Valta Pūces, Kristapa Krievkalna, Renāra Kaupera dziesmas un mūziku. Režisore Laila Kirmuška. Māksliniece Anita Znutiņa.

Muzikālais uzvedums Siguldas pilsdrupu estrādē tiks izrādīts 2.augustā plkst.15.00. Biļetes nopērkamas „Biļešu paradīze” kasēs, www.bilesuparadize.lv, Siguldas novada Kultūras centra kasē, tālr. 66117114. Biļetes cena 5 eiro (3,51 lati). Ar Siguldas novada ID karti biļešu cenai atlaide 1 eiro (0,71 lati); bērniem vecākiem par trim gadiem jāiegādājas pilnas cenas biļete. Ģimenes ieejas biļete (2 pieaugušie un 2 bērni) – 15 eiro (10,54 lati). Īpašs piedāvājums Siguldas novada daudzbērnu ģimenēm – uzrādot ID karti un pašvaldības izsniegtu izziņu no Daudzbērnu ģimeņu reģistra, – ieejas biļetes cena 15 eiro (10,54 lati).

Jau ziņots, ka XXII Starptautiskie Siguldas Opermūzikas svētki Siguldas pilsdrupu estrādē šogad norisināsies no 1.–3.augustam – 2.augustā plkst.21.00 skatītājiem tiks izrādīts Žorža Bizē operas „Karmena” oriģināliestudējums, savukārt 3.augustā plkst.17.00 būs skatāms Galā koncerts.

Svētkus piedāvā Siguldas novada pašvaldība, mākslinieciskais producents Dainis Kalns.

Saistīts raksts: Uzsākta XXII Starptautisko Siguldas Opermūzikas svētku biļešu pārdošana

Gatavojoties šīs vasaras nozīmīgākajam kora mūzikas notikumam – Pasaules koru olimpiādei, kas notiks Rīgā laikā no 9. līdz 19.jūlijam, sestdien, 5.aprīlī plkst.15.00 Siguldas 1.pamatskolā aicinām apmeklēt kora mūzikas koncertu.

Koncertā dziedās Pierīgas reģiona – Siguldas koru apriņķa 16 sieviešu un jauktie kori, kuri piedalīsies Mežaparka koncertā 13.jūlijā — Mundus, Jumis, Undīne, Vēja balss, Garkalne, Pa Saulei, Mežābele, Mālpils, Ozolzīle, Ropaži, Bangotne, Sēja, Atvars, Sigulda, Spārni, Teiksma. Katrs koris koncertā izpildīs 2–3 brīvi izvēlētas kora dziesmas un noslēgumā vienosies grandiozā kopkorī, atskaņojot sešas dziesmas no 13.jūlija koncerta programmas.

Kori Vēja balss, Pa Saulei, Atvars, Spārni koncertā dziedās olimpiādes konkursa repertuāru.

Aicinām apmeklēt, ieeja bez maksas.

Informāciju sagatavoja:
Siguldas koru apriņķa virsdiriģents
Jānis Baltiņš

Svētdien, 30. martā Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Lielajā zālē notika Latvijas Nacionālā kultūras centra rīkotais VI Latvijas pūtēju orķestru konkurss, kurā piedalījās 37 pūtēju orķestri no visas Latvijas, tai skaitā arī diriģenta Ginta Kalniņa vadītais Siguldas pagasta Kultūras nama pūtēju orķestris. Siguldas pagasta kultūras nama pūtēju orķestris konkursā ieguva III vietu 4.grūtības pakāpē.

Konkursu vērtēja starptautiska žūrija: Sami Rūsuvuari (Somija), Egidijus Mikņus (Lietuva) un Guntis Kumačevs (Latvija).

Lepojamies ar panākumiem!

No 4. līdz 6.aprīlim vairāk nekā 100 vietās visā Latvijā notiks jau par tradīciju kļuvušais pasākums „Satiec savu meistaru!”, kuru organizē Latvijas Nacionālais kultūras centrs sadarbībā ar kultūras institūcijām un amatniekiem. Turaidas muzejrezervātā akcijas ietvaros 4.aprīlī no plkst.15.00 – 17.00 Turaidas smēdē savās prasmēs un zināšanās dalīsies kalējs Andris Ščeglovs, kurš vairāk nekā 20 gadus ir krājis pieredzi vīrišķīgajā amatā. Rīta agrumā pie viņa jau pieteikušies viesoties Turaidas pamatskolas skolēni, pēcpusdienā ir aicināts ikviens interesents.

Tikšanās laikā Andris Ščeglovs izrādīs seno smēdi, iepazīstinās ar kalēja darba rīkiem, stāstīs par tradicionālo amatniecību, kalēja amata noslēpumiem un savu pieredzi, kā arī rādīs savas prasmes kalšanā. Ikviens dalībnieks arī pats varēs izmēģināt spēkus, izkaļot naglu vai kopīgiem spēkiem izveidojot kādu lielāku dzelzs priekšmetu.

Turaidas kalējs Andris Ščeglovs par kalēju sācis strādāt pirms vairāk kā 20 gadiem, pirmās praktiskās iemaņas gūstot pie sava sievas tēva Tautas daiļamata meistara Straupes kalēja Daiņa Mežanča. Kā pastāstīja Andris, viņš zināšanas daudzējādā ziņā apguvis kā senatnē – pats daudzkārtīgi izmēģinot citur redzēto, mācoties darbībā, klausoties pieredzējušu kalēju padomos, apgūstot zināšanas pašmācības ceļā, ne tikai mācoties no grāmatām. Nu jau vairāk kā 15 gadus Andris ir Turaidas kalējs un pastāvīgi ir sastopams Turaidas muižas smēdē. Andris ir ne tikai labs amatnieks, bet arī labs stāstnieks, kurš, tiekoties ar  muzejrezervāta apmeklētājiem, dalās pieredzē un interesentiem ļauj izmēģināt kalēja prasmi pašiem. Andra darinātie metālkalumi ir īpaši, jo tos radot, daudz tiek kalts tā, kā tas darīts senatnē, neizmantojot rūpnieciskas sagataves, gatavas preses, štances utt. Andra kaltie metālkaluma dekoratīvie elementi rotā daudzas mājas, to skaitā arī atjaunotās Turaidas muižas saimnieciskā centra ēkas, kā arī Turaidas pils ēkas, – rietumu korpusa grīdās vien iestrādātas 6000 Andra kaltās naglas.

Kalēja amats ir sens. Kalējs ieguvis pat mītiska tēla veidolu, jo viņa rokās ar uguns palīdzību metāls pārvēršas noderīgā lietā. Pētījumi liecina, ka jau 11.gadsimtā metālapstrādes darbarīki veidoti tik augstā attīstības pakāpē, ka to formas saglabājušās gandrīz bez izmaiņām līdz 19.gadsimtam. Kalēji cauri laikam kaluši gan aizsardzībai nozīmīgus ieročus un to detaļas, gan sadzīvei noderīgas lietas, gan spējuši veidot mākslas darbus, kas apvieno gan praktiskas, gan estētiskas vērtības. Muižas laikā kalējs bija amatnieks, kam bija jānokaļ „muižas tiesa”, pēc tam viņš par atlīdzību varēja izgatavot arī zemniekiem nepieciešamos priekšmetus. Arī mūsdienās kalēja amats nav izzudis. Katrā novadā ir vīri, kas pārzina seno arodu un ir gatavi dalīties savā pieredzē, aicinot kļūt par mācekļiem un amata pārmantotājiem.

„Satiec savu meistaru!” ir 2009.gadā aizsāktā projekta „Tradicionālo prasmju skola” turpinājums, kas iekļauts kopīgā Eiropas projektā „Eiropas amatu prasmju dienas. Aizvadītajos gados „Satiec savu meistaru!” apmeklējuši vairāk nekā 10 tūkstoši dažādu paaudžu interesentu, un ik pavasari akcija Latvijas sabiedrībā kļuvusi par gaidītu notikumu.

Pieteikšanās dalībai akcijā Turaidā pa tālr. 26572142 vai e‑pastu: san.tmr@apollo.lv

Informāciju sagatavoja:
Anda Skuja
TMR Izglītojošā darba un komunikācijas daļas vadītāja

Sestdien, 5.aprīlī Allažu Tautas namā plkst.14.00 notiks Vidzemes novada bērnu un jauniešu folkloras kopu sarīkojums „Uz dāldera riņķi griezu”.

Reizi gadā, pavasara laikā, bērnu un jauniešu folkloras kustības „Pulkā eimu, pulkā teku” (PEPT) ietvaros, Latvijas novados sanāk kopā folkloras kopas, lai parādītu , ko jaunu pa gadu iemācījušies, lai kopīgi sadziedātos, sadancotos un atkal tiktos lielākajā šīs kustības notikumā – Latvijas bērnu un jauniešu folkloras festivālā „Pulkā eimu, pulkā teku” kas šogad notiks Viesītē 17. un 18. maijā.

Allažu Tautas namā savus skatītājus un dalībniekus priecēs: Limbažu novada Pociema kultūras nama folkloras kopa „Airi”, Limbažu novada Lādezera pamatskolas folkloras kopa „Lādezers”, Krimuldas novada Lēdurgas kultūras nama folkloras kopa „Putni”, Salacgrīvas vidusskolas folkloras kopa „Zēģelīte”, Straupes pamatskolas folkloras kopa, Zvejniekciema vidusskolas folkloras kopa, Kokneses pamatskolas folkloras kopa „Tīne”, Ropažu novada Zaķuciema pamatskolas folkloras kopa „Oglīte”, Lielvārdes pamatskolas folkloras kopa „Avotiņš”, Valmieras 5.vidusskolas folkloras kopa, Siguldas novada Kultūras centra folkloras kopa „Senlejiņa”, Allažu pamatskolas 3.klases skolēni, Allažu pagasta Tautas nama folkloras kopa „Tiptaiņi”.

Informāciju sagatavoja:
Allažu pagasta Tautas nama bērnu un jauniešu folkloras kopas „Tiptaiņi” vadītāja
Liena Vija Teterovska