Ceturtdien, 8.maijā Siguldas pagasta Kultūras namā plkst.17.00 finālā piedalīsies: Sindija Vanesa Medne; Viktorija Smoļina; Annija Ošāne; Rūta Spriņģe; Dārta Blaua; Paula Proškina; Līva Spriņģe un Inta Spriņģe; Līva Katrīna Lapiņa; Elīna Zālīte; Edgars Bāliņš; Adele Ķiploka; Katrīna Ungura; Ēsa – Justīne Kalniņa; Dārta Adzilča; Laine Smukule; Tīna Zverbule; Elīza Dombrovska un Lote Katrīna Cērpa; JVC Sigulda deju šovs; Rūdolfs Kaļva; Sopiko Ruadze; Līga Smilga; Ansamblis „Aicinājums Tev”; Inta un Raivis Spriņģi un Ivars Pētersons.
Aprīļa beigās Siguldas pagasta Kultūras namā notika Siguldas novada Talantu konkursa „Sev un saviem Draugiem!” atlases kārta. Šajā krāšņajā pavasara koncertā skanēja Talantu konkursa „Sev un saviem Draugiem” atlases kārtas uzvarētāju balsis un tika izdejoti deju ritmi. Bija pieteikušies ļoti daudz gribētāju parādīt savu talantu dziedāt, dejot un muzicēt. Objektīvo žūriju pārstāvēja mūzikas pasniedzējas Anita Zambare un Inga Jansone, deju pasniedzēja Guna Mangusa, mūziķis Kaspars Kešāns un pagājušā gada konkursa uzvarētājs Aivis Pīlādzis.
Konkursa finālā žūrijā vērtēšanu veiks Latvijā pazīstams mākslinieks — noslēpumainais viesis, Siguldas novada svētku režisore, kura izvēlēsies Novada svētku programmai dalībniekus, kuri uzstāsies Svētku laukumā 31.maijā, mūzikas menedžere, deju un mūzikas pasniedzējas.
Ar dāsnām dāvanām mūsu konkursu atbalsta Sigulda novada uzņēmēji: Skaistumkopšanas studiju tīkla „Figura line Sigulda”; SIA “Furšets”; SIA „Lat Grasis”; Tūrisma aģentūra „Rivasi”; Veikals „Taurenis”; Atpūtas parks „Rāmkalni”; Latvijas Zaļais punkts; Piedzīvojumu parks „Tarzāns”; Zemnieku saimniecība „Zemzari” un „Miltu bode”; SIA „Ilisa”; SIA „Sigris”; Mēness tīkla aptieka; SIA „NK-EKO”; SIA „Siguldas minerālūdens”; Latvijas Valsts policija; Siguldas novada Dome.
Būs žūrijas pārstāvju simpātijas balva un noslēpumainā labdara balva, kā arī „Skatītāju simpātijas balvas”, par kurām lems paši skatītāji.
Informāciju sagatavoja:
Terēzija Leimane
Svētdien, 4.maijā, Rīgā pie Brīvības pieminekļa, notika ikgadējais Latvijas izglītības iestāžu pūtēju orķestru defilē finālkonkurss, kurā piedalījās arī Siguldas Mākslu skolas „Baltais Flīģelis” un Siguldas Valsts ģimnāzijas pūtēju orķestris „Sudrabskaņa” (diriģenti Elmārs Rudzītis un Arnis Šmitiņš, horeogrāfe Laila Jirgensone).
Šogad laiks dalībniekus un daudzos klātesošos nelutināja ar sauli un siltumu, taču tas nemazināja interesi par notiekošo. Vienkopus bija pulcējušies labākie jauniešu pūtēju orķestri no visas Latvijas. Spītējot lietum un aukstumam, defilējošo orķestru kategorijā augstāko punktu summu ieguva pūtēju orķestris „Sudrabskaņa”, iegūstot I līmeņa diplomu un aiz sevis atstājot Gulbenes mūzikas skolas pūtēju orķestri un Rīgas 6. vidusskolas pūtēju orķestri.
Šis ir Siguldas jauno mūziķu augstākais sasniegums defilē finālkonkursos, jo kopš 2006. gada, kad tiek rīkotas orķestru defilē skates un konkursi, siguldiešiem ne reizi nav izdevies būt labāko godā.
6.maijā, plkst. 18.00, Mākslu skolā „Baltais Flīģelis” pūtēju orķestris „Sudrabskaņa” sniegs mācību gada noslēguma koncertu, kurā visi pūtēju mūzikas draugi varēs redzēt video no pūtēju orķestru defilē finālkonkursa Rīgā, baudīt nelielu orķestra uzstāšanos, kā arī klātienē redzēt un novērtēt defilē šovu, kas izpelnījies starptautiskās žūrijas augstāko novērtējumu.
Informāciju sagatavoja:
Orķestra „Sudrabskaņa” diriģents Elmārs Rudzītis
2014.gada tūrisma sezonā Mores kauju muzeja 2.stāvā apmeklētāji var iepazīties ar divām jaunām amatniecības izstādēm: „Rotkaļa Antona Brača dzintara kolekcija” un „Skaidrītes Vasiļjevas unikālie adījumi”- rokdarbnieces Tautas daiļamata meistares personālizstāde. Izstādes iekārtotas ar Siguldas novada pašvaldības atbalstu.
Mores kauju muzejā gida pavadībā iespējams apskatīt ekspozīcijas par II Pasaules karu: ieročus, tehniku, apbalvojumus, karavīru formas. II pasaules kara beigās (1944.gadā no 25.septembra līdz 6.oktobrim) Mores pagasta teritorijā notika sīvas kaujas starp Padomju armiju un latviešu leģiona karavīriem, kas bija iesaukti vācu armijā. Latviešu leģiona karavīri, cīnoties savā zemē pret desmitkārtīgu pārspēku, divas nedēļas aizturēja šai Siguldas aizsardzības līnijā Padomju armijas virzību uz Rīgu. Tas ietekmēja turpmākos vēsturiskos notikumus. Muzejā apskatāms arī Mores kaujas makets un kartes, kā arī Sarkanās armijas tanks T‑34.
Informācija par Mores kauju muzeju Morē: http://tourism.sigulda.lv/mores-kauju-muzejs/.
Maija beigās Siguldā tradicionāli tiek organizēts mūsdienu mākslas projekts „Alternatīvais flīģelis”, kas paplašina robežas mākslas procesu uztverei. Šogad programmā tiek piedāvāti divi dažādi koncerti: klasikas koncerts un moderns audiovizuāls priekšnesums.
30.maijā plkst.19.00 „Alternatīvais flīģelis” aicina uz mūzikas un videomākslu no pasaules kino klasikas zelta fonda līdz jaunākajām mūsdienu audiovizuālajām tehnoloģijām, ko būs iespēja redzēt programmā „Starp kino un koncertu”.
Tajā varēs baudīt pazīstamu mūziku no kino, kuru droši varam saukt par zelta melodijām. Koncertā skanēs mūzika no kinofilmām „Amēlija”, „Briljantu roka”, „Šindlera saraksts”, „Neiespējamā misija”, „Titāniks”, „Kabarē”, arī melodijas no tādām latviešu kinofilmām kā „Ilgais ceļš kāpās”, „Vajadzīga soliste” un citām, kas mīsies ar filmu fragmentiem no pasaules kino klasikas zelta fonda: „Krusttēvs”, „Īstvikas raganas”, „Pianists”, „Leģenda par pianistu”, „Anna Kareņina”, „Tango”, „Sātana advokāts” un citas.
Koncertā piedalīsies dziedātāja Baiba Berķe (LNO), LNSO mākslinieki Indulis Cintiņš (vijole), Viktors Veļičko (elektriskais kontrabass), kā arī starptautisko konkursu laureāte Jūlija Skipore (akordeons). Programmu vadīs muzikoloģe Karina Bērziņa. Ieejas maksa – EUR 8–10 (Ls 5,62–7,03), ar Siguldas novada ID karti – par EUR 1 lētāk.
Savukārt plkst.20.30 uz koncertu aicina audiovizuālā apvienība „▼OID” (lasīt kā „void”), kas ir konceptuāla audiovizuāla apvienība, kuras priekšnesumu pamatā ir analogi sintezēta skaņa un videosignāla atbildes cilpas manipulācija. Rezultāts ne vienmēr ir paredzams, tāpēc katrs priekšnesums ir vienreizējs un neatkārtojams.
Piedalās: Reinis Naļivaiko (skaņa), Artūrs Kalvāns un Eltons Kūns (video). Ieeja – bez maksas.
Siguldas novada Kultūras centrs aicina novadniekus uz kino pēcpusdienu Kinozālē 10.maijā no plkst.16.00. Ieejas maksa 2 eiro (Ls 1.41) ID karšu īpašniekiem – 1,50 eiro (Ls 1,05).
Plkst.16.00 tiks demonstrēta Animācijas Brigādes multenīšu programma bērniem.
Visas programmas filmas ir īpašas. „Eži un lielpilsēta” (rež. Ē.Lācis) tika iekļauta Berlīnes kinofestivāla programmā, kā arī ieguva gan žurijas balvu, gan bērnu žūrijas diplomu. „Vāsa” (rež. J.Cimermanis) ir jaunākā animācijas filmiņa no cikla „Avārijas Brigāde”, kas stāsta par trīs varoņu – Poterika, Sīlinka un Bembelāta piedzīvojumiem Zviedrijā. Filma tika iekļauta Berlīnes Kinofestivāla programmā. Arī filmiņa „Sārtulis” (rež. D.Rīdūze) ir pabijusi Berlīnes festivālā programmā; tās sižets ir veidots pēc Margaritas Stārastes tāda paša nosaukuma grāmatas motīviem. Savukārt pati jaunākā no programmas filmām ir „Kraukšķītis” (rež. D.Rīdūze), kas savu pirmizrādi piedzīvos 4.maijā, kinoteātrī Splendid Palace, Latvijas Filmu maratona ietvaros. „Kraukšķītis” ir veidots pēc Margaritas Stārastes grāmatas „Ziemas pasaka” motīviem.
Šajā programmā mazajiem kino apmeklētājiem būs arī iespēja noskatīties starptautiski atzīto Ē.Lāča filmu „Ledus pavēlnieks” – tā ievedīs maģiskā pasaulē, kur karaļa nenovērtētais Burvis liks lietā savas prasmes, lai vēl neredzētā veidā sasaldētu karaļvalsti.
Plkst.17.00 „Tā dullā Strengas dēļ jeb vasara ar zelta teļu”
Jau gandrīz desmit vasaras ciematā pie jūras aktieris Juris Strenga rīko operas festivālu, kurā aicina vietējos iejusties aktieru lomās. Daļa klasikas jau iestudēta, nu pienākusi kārta Šēnberga un Verdi operām.
Ar saviem oficiāli reģistrētajiem 178 iedzīvotājiem Klapkalnciems ir viens no daudzajiem jūrmalciemiem, kas izkaisījušies gar jūras krastu. Caurbraucot var šķist, ka šī apdzīvotā vieta ne ar ko neatšķiras no kaimiņu Lapmežciema, Ragaciema vai Apšuciema. Tomēr tā nav. Vienreiz gadā Klapkalnciemā tiek aizmirsts par ikdienas rūpēm, stresu un kompleksiem un dota vaļa radošām trakulībām – slavenā aktiera un režisora Jura Strengas rosināti, ciemata iedzīvotāji pulcējas, lai iestudētu operu.
Libreta izvēli nosaka kāds pēc Strengas domām aktuāls esošā gada notikums vai sociālpolitiska aktualitāte. Tā, piemēram, 2008.gadā par godu Pekinas olimpiādei tika uzvesta „Turandota”. Tas esot bijis krāšņs uzvedums ar pašdarinātiem pūķiem un degošiem papīra lukturiem. Tad par godu vēlēšanām Strenga kopā ar ciema ļaudīm radīja jaunu interpretāciju Raiņa „Zelta zirgam”. Šoreiz operas festivālam izvēlēta Bībeles tēma – Arnolda Šēnberga „Mozus un Ārons” un „kaut kas no Verdi”.
Plkst.18.00 Rīgas Starptautiskais filmu festivāls „2Annas”
Lieliska iespēja iepazīties kino cienītājiem ar jaunākajām un atzītākajām Eiropas īsfilmām.
„Oh Willy”/„Ak, Villij…”(17 min) Emma De Svefa/ Marks Roels, animācija, 2012, Beļģija. Spiests atgriezties pie savas nūdista izcelsmes, Villijs savu ceļu cēlajā nepieradinātībā veido visai pavirši..
„Plug and Play”/„Iespraud un spēlē” (6 min) Maikls Freis, animācija, 2012, Šveice. Pirksti iesprauž vienu otrā figūriņas, kuru spraudes pievienotas to galvām. Bet pirksti arī piedalās spēlē. Vai tā ir mīlestība?
„Grandma’s Dilemma”/„Vecmāmiņas dilemma” (4 min), rež. Daniels Seideneds, dokumentālā filma, 2013, Vācija. Vecmāmiņas dilemma: eksperimentāla dokumentālā īsfilma par cienījamu novecošanu, neveiksmīgiem samierināšanas mēģinājumiem, vientulību un ļoti kautrīgu kaķi, kuram izmisīgi nepieciešama kaimiņu palīdzība.
„Two Islands”/„Divas salas” (6 min), rež. Jans Ijas, dokumentālā filma, 2013, Somija. Filma par divām milzīgāko atkritumu izgāztuvēm Ņujorkas Steiten un Harta salās. Pirmā reiz bijusi pasaules lielākā izgāztuve, bet tagad tā ir slēgta. Otrā ir kapsēta nezināmajiem un vēl joprojām tiek lietota. “Divas salas” skarbi jautā, ko par mūsu civilizāciju un pasaules bagātāko nāciju stāsta, divu milzu ekonomisko, sociālo atkritumu un noraidīto pārpalikumu, kalnu eksistence, kā arī, kādu mantojumu nākotnes arheologi tajos atradīs?
„Mai”/„Maja” (16 min), rež. Marija Reinupa, spēlfilma, 2013, Igaunija. Jaunā Maja pēdējā autobusā uz pilsētu konstatē, ka ir viena ar diviem narkomāniem, no kuriem vienam strauji paliek sliktāk. Viņai nesanāk pievērst autobusa vadītāja vai apkārtējo pasažieru uzmanību, tāpēc viņa izlemj pati iesaistīties.
„The Mass of Men”/„Cilvēku masa” (17 min), rež. Gabriels Gošē, spēlfilma, 2012, Lielbritānija. Ričards, 55 gadus vecs bezdarbnieks, darbā pieņemšanas centrā ierodas ar 3 minūšu nokavēšanos. Konsultantei, kura ir spiesta pakļauties sava darba sistēmas ierobežojumiem, nav citas izvēles, kā sodīt viņu par kavēšanos. Lai izvairītos no turpmākas ieslīgšanas nabadzībā, Ričards pieņem izmisīgus mērus.
„Misterio”/„Mistērija” (12 min), rež. Hema Garsija Ibarra, spēlfilma, 2012, Spānija. Runā, ka, ja pieliek ausi aizmugurē pie viņa kakla, var dzirdēt Jaunavu runājam.
„Kiosks” (7 min), rež. Anete Melece, animācija, 2013 Latvija /Šveice. Jau gadiem ilgi kiosks ir Olgas mazās mājas, jo viņas kāre uz saldumiem un vienveidīgā dzīve viņu ir padarījusi lielāku nekā izejas durvis. Lai izklaidētos, viņa lasa ceļojumu žurnālus un sapņo par tālām vietām. Absurds gadījums aizsāk viņas ceļojumu.
Biļešu kases darba laiks Siguldas novada Kultūras centrā (Pils ielā10):
Ceturtdiena, 1.maijs: 11.00 – 15.00.
Piektdiena, 2.maijs: 10.00 – 19.00.
Sestdiena, 3.maijs: 12.00 – 15.00 un stundu pirms pasākuma.
Svētdiena, 4.maijs: kase būs atvērta stundu pirms pasākuma.
Pirmdiena, 5.maijs: brīvdiena
Biļetes iespējams iegādāties arī www.bilesuserviss.lv un www.bilesuparadize.lv
Otrdien, 13.maijā, plkst.17.30 Siguldas novada bibliotēkā, izstāžu zālē norisināsies pēdējā nodarbība kopā ar psiholoģi Marutu Līvenu sarunu ciklā „Bērniem ir vajadzīgi vecāki, kuriem ir savas robežas”.
Devītās, noslēdzošās sarunas tēma – 11 pakāpes, kā novērtēt, vai jums ir izveidotas robežas. Šajā nodarbībā psiholoģe aicinās apmeklētājus novērtēt, vai viņiem ir izveidotas robežas, kā arī mudinās diskutēt par uzskatu maiņu, atbildības uzņemšanos, prasmi pateikt „nē”. Maruta Līvena šajā nodarbībā ieplānojusi parunāt arī par mērķiem, kas atkarīgi no vērtībām, vainas izjūtu atkāpšanos, kā arī mīlestību pret apkārtējo robežām.
Uz noslēdzošo sarunu aicināts ikviens interesents. Dalības maksa — 1.42 eiro (1 lats) par psiholoģes sagatavotajiem izdales materiāliem. Pieteikšanās un plašāka informācija pa tālruni 67700865.
Informāciju sagatavoja:
Siguldas novada bibliotēkas bibliogrāfe
Ginta Spulle
Siguldas pilsētas SIA „JUMIS” sadarbībā ar Siguldas novada pašvaldību Lielās Talkas ietvaros aktualizēja atkritumu šķirošanas nozīmi, aicināja nepiesārņot vidi un pievērst uzmanību cilvēku ikdienas paradumu mainīšanai. Otrdien, 13.maijā plkst. 10.30 Siguldas pagasta Kultūras namā tiks atklāta projekta laikā Siguldas bērnudārzu un skolu bērnu radītā izstāde.
Siguldas pirmsskolas izglītības iestādēm „Ābelīte”, „Ieviņa”, „Pasaciņa”, „Pīlādzītis”, un „Saulīte”, Siguldas pilsētas vidusskolas un Siguldas 1.pamatskolas audzēkņiem tika sniegta izglītojoša informācija par Baltijas jūru, vides piesārņojuma problēmām, un bērni sadarbībā ar Latvijas Zaļo Punktu mācījās ikdienas atkritumu šķirošanu un otrreizējās pārstrādes nozīmīgumu.
Mudinājām bērnus padomāt, kādā vidē viņi dzīvo un ko ir gatavi darīt, lai apkārtējā vide būtu tīrāka, kā rezultātā tapa zīmējumu, eseju izstāde un radošo darbu no otrreiz pārstrādājamiem materiāliem izstāde.
Bērnu radītā izstāde „Tīra Latvija sākas tavā galvā – tīra Baltijas jūra sākas tavā vannas istabā!” būs apskatāma no 13. maija līdz 21. maijam Siguldas pagasta Kultūras namā. Izstāde apskatāma darba dienās no 10.00 līdz 19.00; sestdienās, svētdienās no10.00 līdz 14.00 Ieeja – brīva.
Noskaidroti Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio gada balvas „Kilograms kultūras” 2014.gada pirmā ceturkšņa uzvarētāji. Kategorijā „Literatūra” visvairāk balsots par izdevniecības “Dienas Grāmata” izdoto allažnieces Ingas Ābeles grāmatu „Klūgu mūks”.
Ingas Ābeles jaunākais romāns „Klūgu mūks”. Galvenā varoņa prototips tajā ir izcilais latgalietis un latvietis — Francis Trasuns. Katoļu priesteris, valstsvīrs un literāts, kam šogad apritētu 150. gadskārta. Savā mūžā viņš piedzīvoja gan lielu cilvēku atzinību, gan nežēlīgu nodevību, tomēr vienmēr palika uzticīgs Dievam, Latvijai un saviem ideāliem. Taču grāmata nav tikai vēstījums par Franci Trasunu. Tā ir stāsts par ikvienu no mums — par mūsu mīlestību, ticību, godprātību un citiem mūsu dzīves lielajiem jautājumiem. Inga Ābele stāsta, ka pirmos impulsus romānam guva laikā, kad padziļināti sākusi interesēties par Latgales vēsturi. Viņu pārsteidza, cik daudz spilgtu un spēcīgu personību šis novads ir devis Latvijai un cik maz mēs par tām zinām. Romāns bija kā likumsakarīga vēlme savās atklāsmēs dalīties ar citiem, un par tā galveno varoni viņa izvēlējās vienu no izcilākajiem Latgales dēliem — garīdznieku, valstsvīru un literātu Franci Trasunu. Viņa dzīvesstāsts ir skaudri sāpīgs, viņš bijis nelokāms Latvijas un Latgales brīvības cīnītājs, kā dēļ piedzīvojis gan triumfa brīžus, gan ļoti nežēlīgus pazemojumus. Taču viņš arvien spēja palikt stiprs, cildens, savā pārliecībā un arī ticībā ļoti dedzīgs. Inga Ābele pie romāna strādājusi trīs gadu garumā, daudz laika veltot arī vēsturiskai izpētei, un tas vienlaicīgi bijis gan grūts, gan reizē sirdi un dvēseli veldzējošs darbs.
Kategorijā „Mūzika” uz gada balvu pretendēs jauniešu kora “Kamēr…” koncerts “Amber songs” (diriģents Jānis Liepiņš.Eiropas kultūras galvaspilsētas “Rīga 2014” programmas tematiskā līnija “Dzintara ādere”).
Kategorijā „Vizuālā māksla” uzvarēja Pirmā pasaules kara simtgadei veltītā izstāde “1914” LNMM izstāžu zālē “Arsenāls” (Eiropas kultūras galvaspilsētas gada “Rīga 2014” programma).
„Teātra” kategorijā gada balvai balsojumā izvirzīts režisora Oskara Koršunova (Lietuva) iestudējums „Izraidītie” Dailes teātrī.
Savukārt kategorijā „Kino” visvairāk balsots par Jāņa Cimermaņa un Māra Putniņa spēlfilmu “Džimlai Rūdi Rallalā!” (studija F.O.R.M.A.).
Kā „Pārsteigums” gada balvai izvirzīta opera-lekcija “Mihails un Mihails spēlē šahu” (komponists Kristaps Pētersons, librets — Sergejs Timofejevs, diriģenti — Ainārs Rubiķis un Atvars Lakstīgala, režisors Viesturs Meikšāns), bet kā „Notikums” — grāmatu draugu ķēde – akcija “Gaismas ceļš” (Eiropas kultūras galvaspilsētas gada “Rīga 2014” atklāšanas pasākums).
Balsojums par balvu „Kilograms kultūras” norisinājās no 7. līdz 28.aprīlim.
Kā katru gadu 1.maijā Turaidas muzejrezervātā sākas vasaras sezona, kad apmeklētājiem tiek piedāvātas vairāk nekā 35 ekspozīcijas brīvdabā un telpās – Tautasdziesmu parkā, Turaidas mūra pilī, Turaidas baznīcā un muižas saimnieciskā centra ēkās. Turaidas muzejrezervāts katru dienu no 1.maija līdz 1. oktobrim ir atvērts no plkst. 9.00 līdz 20.00, lai nodrošinātu iespēju ikvienam interesentam iepazīt Turaidas vēsturiskā centra kultūras mantojumu un daudzveidīgās ekspozīcijas.
Šogad Turaidas pilij aprit 800 gadi, kopš tās būvniecības uzsākšanas, tāpēc 1. maijā ikviens muzejrezervāta apmeklētājs tiek aicināts piedalīties spēlē „Iepazīsti Turaidas pils 800 gadu vēsturi caur pils priekšmetu stāstiem!”, kuras laikā būs iespēja iepazīt senlietas, kas atrastas pilī, un ar to palīdzību atklāt aizraujošus stāstus, kas vēsta par Turaidas pils astoņu gadsimtu garo vēsturi. Kā atzinības balvu par priekšmetu atrašanu un iepazīšanu, ikviens muzeja apmeklētājs Turaidas muzejrezervāta Apmeklētāju centrā saņems īpašo akcijas uzlīmi un, iespējams, arī citas pārsteiguma balvas.
Turaidas mūra pils saglabātajās un restaurētajās ēkās apskatāmas 16 ekspozīcijas par pils būvvēsturi un attīstību, notikumiem 13.- 18.gadsimtā, apskatāmi pils vairāku ēku interjeri, seni priekšmeti, kas atrasti arheoloģisko ekspedīciju laikā pils teritorijā, kā arī pieejama plaša informācija par vēstures notikumiem Turaidā Latvijas un Eiropas vēstures kontekstā. Ekspozīciju veidošanā izmantots bagātais un interesantais muzejrezervāta krājums, kurā glabājas turpat 85 000 vienības.
No maija katru dienu atvērta arī Turaidas baznīca, ekspozīcija „Gaujas lībieši Latvijas kultūrvēsturē”, muižas pārvaldnieka vecā dzīvojamā māja, kurā iekārtota 19.gadsimta interjera ekspozīcija, kas vēsta par lauku vidusšķiras pārstāvju dzīves apstākļiem un dzīvesveidu 19.gadsimtā. Atvērtas arī ekspozīcijas muižas pirtī, ratnīcā, smēdē un zivju pagrabā, kur katrā no ēkām vēstīts savs stāsts par muižas 300 gadu vēstures notikumiem un latvisko dzīvesziņu. Muzejrezervāta ekspozīcijas iespējams iepazīt zinošu gidu vadībā, kas, iepriekš piesakot pa tālruni 67972376, vadīs ekskursiju latviešu, krievu, angļu vai vācu valodā.
Muižas smēdē darbojas kalējs, kas aicina izkalt laimes monētu, pils Galvenajā tornī uzstādīts tālskatis skaisto Gaujas senlejas skatu vērošanai un Apmeklētāju centrā pastaigu atpūtas brīžos iepriecinās kafejnīcas „Mr.Biskvīts” smaržīgā kafija un gardās kūciņas. Turaidas pils pagalmā pieejams arī bezvadu bezmaksas internets, kuru nodrošina Lattelecom WiFi tīkls.
Ieejas maksa – EUR 1,14–4,98 (Ls 0,80–3,50).
Baudiet brīvdienas Turaidā!
Informāciju sagatavoja:
Anda Skuja
TMR Izglītojošā darba un komunikācijas daļas vadītāja
Laikā no 24. līdz 27.aprīlim Siguldā norisinājās Eiropas mazo pilsētu sadraudzības tīkla „Douzelage” konference „Tradīcijas. Tas ir stilīgi!”, kuru apmeklēja 118 dalībnieki no 23 Eiropas Savienības valstīm. Eiropas mazo pilsētu sadraudzības tīkla „Douzelage” konference ir viena no projekta „Eiropas kultūras galvaspilsēta 2014” aktivitātēm, ar ko Sigulda veicina starptautisko sadarbību un kultūras apmaiņu.
Konferencē piedalījās pašvaldību pārstāvji, izglītības speciālisti un aktīvi jaunieši no visām „Douzelage” pilsētām. Konferences laikā pašvaldību pārstāvji iepazinās ar pērn realizētajiem projektiem „Douzelage” ietvaros, kā arī apsprieda jaunu sadarbības projektu iespējas un apzināja iespējamos finansējuma avotus. Konferences ietvaros prezentējām arī projekta „Eiropas kultūras galvaspilsēta” ietvaros realizētos infrastruktūras projektus un iepazīstinājām ar notikumu programmu.
Skolotāji un izglītības speciālisti iepazinās ar tradicionālās kultūras lomu Latvijas izglītības sistēmā, pozitīvajiem piemēriem Eiropas fondu apguvei izglītības projektu realizācijai Siguldas Pilsētas vidusskolā, Jauniešu iniciatīvu centrā „Mērķis” un Mākslu skolā „Baltais Flīģelis”. Savukārt jauniešu delegāti piedalījās radošajās darbnīcās: „Fotogrāfijas darbnīcā”. Rezultātā tapa izstāde „Douzelage pasaule”. Viedokļa paušanai fotogrāfijās tika izmantots gan attiecīgās valsts sakāmvārds, gan latviešu tautas sakāmvārdi un „Loesje” tehnika („Loesje” ideoloģija iekļauj sevī rūpes par apkārtējo vidi, cilvēktiesību un demokrātijas pamatvērtību aizstāvēšanu, pacifismu, indivīda iekšēju pilnveidošanos un attīstību).
Sestdien, konferences dalībnieki tika iesaistīti radošā procesā. „Rotu darbnīcā” izmēģināja roku rotu kalšanā kopā ar „Baltu rotas” juvelieriem, „Pīņu darbnīcā” pina tradicionālās pīnes kopā ar tautas lietišķās mākslas studiju „Vīgrieze”, un „Dejas darbnīcā” mācījās latviskus deju soļus, ko noslēguma vakarā atrādīja kopīgā dejā. Īpaša dāvana viesiem bija tikšanās ar režisoru Dzintaru Dreibergu un deju kolektīva „Vizbulīte” vadītāju Indru Ozoliņu un iespēja noskatīties filmu par deju kolektīvu „Vizbulīte” iepriekšējos Skolu jaunatnes Dziesmu un Deju svētkos.
„Douzelage” konferences dalībniekiem bija iespēja ne tikai tikties, lai veicinātu sadraudzības tīkla attīstību un piedalīties radošajās darbnīcās, bet arī iepazīties ar latviešu Lieldienu tradīcijām kopā ar folkloras kopām „Senleja”, „Senlejiņa” un „Putni”, piedalīties ekskursijā pa Siguldas pilsētu un uz Turaidas muzejrezervātu, izmēģināt aktīvās atpūtas piedāvājumu un baudīt tautas deju priekšnesumu visu Siguldas dejotāju paaudžu izpildījumā.
Siguldas novada pašvaldība izsaka pateicību konferences organizatoriem: Kultūras pārvaldes vadītājai Jolantai Borītei un speciālistiem Uldim Elksnītim un Edžum Arumam, Jaunrades centra direktorei Ilzei Šultei, Jauniešu iniciatīvu centra „Mērķis” vadītājai Ilzei Vilciņai un Mākslu skolas ”Baltais Flīģelis” direktoram Guntaram Zvejniekam.
Paldies par sadarbību Siguldas Attīstības aģentūrai, Sabiedrisko attiecību pārvaldei, Turaidas muzejrezervātam, viesnīcai „Sigulda”, Mākslu skolas „Baltais Flīģelis” un Siguldas novada Kultūras centra darbiniekiem un personīgi Arnim Šmitiņam un Dzintaram Tiseļskim. Paldies Ņinai Balodei, Inārai Vimbai un Sadrai Tukišai, kas dalījās labajā pieredzē Eiropas fondu apguvē izglītības jomā.
Paldies par atbalstu pasākuma nodrošināšanai SIA „Siguldas minerālūdens”, A/S „Cēsu alus”, SIA „Furšets”, SIA „Kaķu māja”, personīgi Baibai Kliginai un ziedu salonam ”Puķe”.
Paldies par palīdzību programmas nodrošināšanā: Ievai Roķei, Indrai Ozoliņai, SIA „Baltu rotas”, TLMS Vīgrieze, folkloras kopām „Senleja” un „Senlejiņa”, vadītājām Andai Skujai un Indrai Čeksterei, Lēdurgas folkloras kopai „Putni”, vadītājai Ilzei Kļaviņai, Sergejam Andrējevam, bērnudārza „Ābelīte” deju kolektīvam „Ābolīši”, Siguldas 1.pamatskolas deju kolektīvam „Purenīte”, Siguldas Valsts ģimnāzijas deju kolektīvam „Vizbulīte”, Siguldas novada Kultūras centra deju kolektīviem „Siguldietis” un „Sidrabdancis”, muzikālai apvienībai „Bellacord”, Kasparam Gulbim, mūziķiem – pedagogiem Mārai Šmitei, Jānim Špacam, Gintim Kalniņam, Vinetai Golubkovai.
Paldies par palīdzību Ekonomikas un kultūras augstskolas studentiem Aivim Nalivaiko un Sigitai Burvei, brīvprātīgajiem jauniešiem Gintai Bērziņai, Krišjānim Polānam, Līvai Līvenai, Guntai Neimanei, Alisei Čanderei, Andrim Zāberam, Dināram Klintiņam un visiem pašvaldības šoferiem Aivaram Kirkelim, Aivim Liepiņam, Aivaram Veigulim, Arnim Krastiņam, Normundam Alkšaram un strādniekiem Mārtiņam Ādminim, Didzim Killam, Vilnim Prūsim.
Mūzikas namā „Daile” 24.aprīlī tika pasniegtas Latvijas Literatūras gada balvas (LALIGABA) 2013.gada literāri augstvērtīgāko darbu autoriem. Dzejas kategorijā balvu izpelnījās Marts Pujāts, prozā — Māra Zālīte, bet par labāko debiju atzīta Jāņa Joņeva grāmata „Jelgava 84″. Joņevs tika sumināts arī ar vairākām specbalvām.
Nominācijā „Labākais Latvijas autora darbs bērniem” par balsojuma līderi kļuva allažnieces Luīzes Pastores grāmata „Maskačkas stāsts”.
2013.gadā izdevniecībā „Neputns” klajā nākusi Luīzes Pastores un mākslinieka Reiņa Pētersona jaunākā bērnu grāmata „Maskačkas stāsts”.
Luīzes Pastores jaunākā grāmata bērniem ir stāsts par laupītāju leģendām apvīto Latgales priekšpilsētu jeb tautā dēvēto Maskačku. Grāmatā „Maskačkas stāsts” izstāstīti Maskačkas bērnu un klaiņojošu suņu piedzīvojumi, glābjot savu rajonu no pārvēršanās par tādu pašu betona kluci bez dvēseles kā desmitiem citu vietu šajā pilsētā. Grāmata būs aizraujoša vasaras brīvlaika lasāmviela skolēniem.
Luīze Pastore ir divu bērnu grāmatu autore – „Stāsts par Pakaļasti tiem, kas vēl aug” (2009) un „Petra un Sniegpārslu meistars” (2012). Luīzes Pastores grāmata ” Petra un Sniegpārslu meistars” (2012) tapa uz Ziemas festivālu Siguldā un izdota ar Siguldas novada Domes atbalstu.