2014.gada Dabas koncertzāles pasākums notiks 9.augustā Gaujas nacionālajā parkā, Siguldas apkaimē. Pilsētas un novada iedzīvotāji un viesi varēs doties pastaigu pārgājienos, iesaistīties Dabas koncertzāles izziņas laboratoriju un radošo darbnīcu aktivitātēs, bet, iestājoties tumsai, kļūt par dabas, mūzikas un videomākslas izrādes dalībniekiem, sajūtot dabu sevī un personisko saikni ar dabas skaistumu, varenību un laika plūdumu.
Dabas koncertzāles galvenais varonis, kas palīdzēs izdzīvot šo stāstu, šogad būs bruņuzivs Asterolepis ornata jeb Zvaigžņotās zvīņās tērptā. Tā ir „vienaudze” vairāk nekā 400 miljonu gadu vecajiem Gaujas senielejas krastus veidojošajiem smilšakmeņiem. Šie ieži radušies izgulsnējoties un sacementējoties smiltīm un māliem Devona jūras seklūdenī un milzīgu upju deltās, kas senajos laikos bija mūsdienu Latvijas cietzemes vietā. Gaujas smilšainajās sērēs bruņuzivju kaula bruņu fragmenti rūpīgam dabas vērotājam un pētniekam atrodami vēl mūsdienās.
9.augustā laikā no plkst.17.00 līdz 21.00, apmeklētājiem vairāk nekā 20 dažādās laboratorijās un darbnīcās būs plašas iespējas tuvāk iepazīt bruņuzivi un tās evolūcijas izaicinājumus, Zemes ģeoloģisko attīstību Gaujas senielejas teritorijā no laika, kad tur dzīvoja bruņuzivs līdz mūsdienām, kā arī apskatīt dabas vērtības, kas sastopamas un vērojamas šodien.
Kā zināms, „Dabas koncertzāle” neizmanto ierastās estrādes skatuves formas, bet izmanto dabas piedāvāto, tādā veidā pielāgojoties videi, nevis to izmainot. Arī 2014.gada pasākuma noslēdzošai daļai – mūzikas, video un gaismas priekšnesumam – paredzēts izveidot unikālu skatuves formu.
Šogad Dabas koncertzāles nelielo ierasto mūziķu sastāvu papildinās „Devona orķestris”. Tā pamatā ir akadēmiskais simfoniskā orķestra kamersastāvs 20 profesionālu mūziķu sastāvā. Šī orķestra galvenais uzdevums būs ar skaņu simfoniju aizvest klausītājus 400 miljonu gadu tālā pagātnē un savienot to kopējā skanējumā ar mūsdienu Dabas koncertzāli.
Projektu īsteno biedrība „Dabas koncertzāle” sadarbībā ar Dabas aizsardzības pārvaldi, Siguldas novada pašvaldību un dabas pētniekiem.
Mākslas un zinātnes projekts „Dabas koncertzāle” ir dabas, mūzikas, zinātnes, video mākslas, dramaturģijas simbioze, kas aktualizē un spēcina mijiedarbību starp cilvēku un dabu.
Dabas koncertzāles pasākums ir viena no projekta „Eiropas kultūras galvaspilsēta 2014” aktivitātēm.
Informāciju sagatavoja:
Inta Soma,
Dabas aizsardzības pārvaldes
Sabiedrisko attiecību nodaļas pārstāve
Siguldas Mākslu skolas absolventu pūtēju orķestris aicina uz pavasara koncertu svētdien, 18.maijā plkst.17.00 koncertzālē “Baltais Flīģelis”! Programmā no džeza klasikas līdz latviešu komponistu daiļradei.
Diriģents Andris Muižnieks. Solisti — Inese Ērmane-Peiča (vokāls), Jānis Reselis (saksofons), Dainis Garūts (klarnete), Raivis Riekstiņš (trompete), Silvestrs Bajārs (saksofons), Marta Bleija (saksofons).
15. un 16.maijā plkst.18.00 visi interesenti aicināti uz Rīgas centrālās bibliotēkas mākslas un mūzikas nodaļu Brīvības ielā 49/53, 2.stāva zālē, kur notiks dažādās rokdarbu tehnikās pašdarināto tērpu skate „Radošais nemiers”.
„XXV Vispārējo latviešu Dziesmu svētku laikā 2013.gada vasaras karstumā ar lielu skatītāju interesi izstāžu zālē „Rīgas mākslas telpa” notika pašdarināto tērpu skate, kurā piedalījās dalībnieces ar vairāk nekā simts dažādiem tērpiem. Skates rīkotājiem radās doma atkārtot pasākumu ar iespēju studiju, pulciņu, kopu un biedrību dalībniecēm parādīt savus darinājumus plašākam interesentu lokam,” par ideju veidot pašdarināto tērpu skati stāsta Latvijas Nacionālā kultūras centra tautas lietišķās mākslas eksperte Linda Rubena.
Rokdarbi joprojām ir modē – to apliecinās skates dalībnieki, kas skatītājiem piedāvās dažādās tehnikās veidotus tradicionālus, mūsdienīgus un pat avangarda tērpus. Skatē būs redzami pašausta auduma kostīmi un mēteļi, filcēti mēteļi, apmetņi un šalles, smalka, ažūra tamborējuma vasaras jaciņas un citi tērpi. Skatei pieteikti gan bērnu un pieaugušo, gan sieviešu un vīriešu tērpi. Žūrija vērtēs darbu oriģinalitāti, kvalitāti, tehnisko izpildījumu un sarežģītību, kā arī tērpa estētiku.
Šajā skatē ar savu darināto tērpu piedalās arī Siguldas pagasta Kultūras nama Tautas lietišķās mākslas studijas „Vīgrieze” dalībnieces: Ineta Eriksone, Irita Lukšo, Silvija Grapmane, Aina Erte, Maira Lindermane, Aija Nikalovska, Vita Vjaževiča, Sarmīte Ūsāne, Anda Kalanepa un Ģertrūde Līvmane. Dažas studijas dalībnieces ir pamanījušās uzmeistarot pat divus tērpus, bet dažām tērpi vēl ir tapšanas stadijā. Arī novada iedzīvotājiem, kuri nevarēs ierasties uz skati Rīgā, būs iespēja tērpu kolekciju redzēt Siguldā.
Informāciju sagatavoja:
Terēzija Leimane
Šī gada maijā Rīgā ar koncertiem viesosies vairāki ievērojami kori no ASV un Lielbritānijas, kā arī jauniešu simfoniskais orķestris no DeKalbas apgabala ASV, lai sniegtu bezmaksas koncertus Latvijas baznīcās. Koncerti notiks no 2014.gada 24. līdz 30. maijam Rīgā — Svētā Pētera baznīcā un Svētā Jāņa baznīcā. Vienā no tiem uzstāsies arī Emīla Dārziņa jauktais koris no Latvijas.
Koru koncertu sērija Latvijā norisinājās arī pērn un guva plašu popularitāti gan no vietējo iedzīvotāju, gan pilsētas viesu vidū. Šogad Latvijā viesosies jauktais koris „Vasari singers” no Lielbritānijas, Doanas koledžas jauktais studentu koris no ASV, Millikinas Universitātes jauktais studentu koris no ASV, kas uzstāsies kopā ar Emīla Dārziņa jaukto kori no Latvijas, kā arī DeKalbas jauniešu simfoniskais orķestris no ASV.
Svētdien, 25.maijā, plkst.11.00 Doanas Koledžas jauktais koris piedalīsies dievkalpojumā Siguldas Evaņģēliski Luteriskajā baznīcā.
Doanas koledžas jauktais studentu koris (ASV)
No tā dibināšanas 1989.gadā sniedzis neskaitāmus koncertus dažādos ASV štatos, devies koncerttūrēs uz Austriju, Vāciju, Itāliju, Zviedriju un Šveici un sadarbojies ar vairākiem ievērojamiem diriģentiem un orķestriem.
Informāciju sagatavoja:
Antra Savleviča
Siguldas novada Kultūras centrā šajā nedēļas nogalē divas dienas – 16. un 17. maijā – apskatāma selekcionāra, siguldieša Vitauta Skujas tulpju izstāde. Šī selekcionāra pirmā tulpju izstāde tika organizēta Siguldas pilsētas Kultūras namā pirms 45 gadiem.
Šogad pavasaris ir atnācis neparasti ātri. Daudzās selekcionāra narcišu šķirnes jau paspējušas noziedēt, tomēr tulpes vēl ar savu krāšņumu priecēs mūsu acis. Izstādē būs skatāmas vairāk nekā 20 tulpju šķirnes.
Selekcijas darbu Vitauts Skuja aizsāka 1969.gadā, par mērķi izvirzot divkrāsu bārkstainas, agri uzziedināmas šķirnes radīšanu. Pirmie selekcijas sēklaudži – Kaufmaņa un Fostera tulpju hibrīdu krustojums — uzziedējuši pēc septiņiem gaidīšanas un aktīvas izziņas gadiem. Pirmajā selekcijas periodā radītā silti sārtā, mazu, spožu saulīti vidū „Mātes sirds” un ūdensrozei līdzīgā „Vecpiebalga” joprojām zied sirmā selekcionāra dārzā.
No vairāk nekā 800 Vitauta Skujas selekcionētajām tulpēm un ap 200 narcišu šķirnēm – 15 tulpju šķirnes reģistrētas Starptautiskajā tulpju reģistrā, un tās zied arī Holandes Keukenhofas dārzā. Tās ir: „Sarkstošā meitene”, „Čigānu mīla”, „Māra”, „Zaļais ciems”, „Karls Lindners”, „Anouk”, „Aizrobežu princis”, „Sapņu sala”, „Mēness meitiņa”, „Eņģeļa vēlējums”, „Sarkanā cepurīte”, „Tobago”, „Liesmojošā Baltija”, „Vincents van Gogs” un „Tortori”. Vairākas šķirnes savulaik aizceļojušas uz Japānas dārziem, Vitauta Skujas selekcionētās tulpes audzē daudzviet pasaulē.
Kopš 1956.gada, kad Sigulda kļuva par Vitauta mājām, selekcionāram vienmēr bijis ļoti svarīgi, lai viņa radīto ziedu šķirnēm pasaules ziedu reģistros un katalogos, izstādēs un ziedu dārzos – līdzās rakstītu Siguldas, Latvijas vārdu. Vitauts Skuja Siguldas vārdu godam nes pasaulē un savu dziļo piederību šai pilsētai apliecinājis arī daudzajās skaisto ziedu šķirnēs, no kurām Siguldai veltītas – „Siguldas slava” un „Siguldai 800”. Šogad Vitauts Skuja nosvinējis skaistu — 90 mūža gadu jubileju, no kuriem 45 gadi aizritējuši aktīvā selekcijas un tulpju audzēšanas darbā.
Izstādi papildinās Viestura Serdāna fotogrāfijas, kurās redzamas selekcionāra tulpes. Izstāde atvērta: 16. un 17.maijā no plkst.11.00 līdz 19.00. Ieeja bez maksas.
Svētdien, 18.maijā plkst.12.00 Siguldas dzelzceļa stacijas laukumā pūtēju ansamblis „Sigulda” ar diriģentu Jāni Raslavu dāvinās laba garastāvokļa mūziku siguldiešiem un Siguldas viesiem koncertā „Zied ievas Siguldā!”
Pavasara skaistajā krāšņumā arī pūtēju mūzikā skanēs melodiska mūzika, Eiropas komponistu marši un polkas. Kā solisti jūs iepriecinās Raimonds Eizenšmits un Baiba Jansone.
Priecāsimies jūs satikt ievziedu krāšņumā, mīlestības pilsētā pie Laimas pulksteņa! Pasākums apmeklētājiem pieejams bez maksas.
Sigulda, gatavojoties Eiropas kultūras galvaspilsētas programmai, strādājusi divos virzienos: viens no tiem redzamāks – plaša un daudzveidīga kultūras programma, otrs – kultūras infrastruktūras sakārtošana. No kultūrvēsturiskiem objektiem rekonstrukcija notikusi Siguldas Livonijas ordeņa pilsdrupās, šobrīd turpinās rekonstrukcijas darbi vairākās Siguldas pils kompleksa ēkās, tās apkaimē sākta radošo industriju darbības attīstīšana, atsevišķas aktivitātes jau ir notikušas – 11 kilometru garumā ir izbūvēti veloceliņi, atjaunota dzelzceļa stacija, izveidots aktīvās atpūtas centrs ar distanču slēpošanas trasi, drīzumā tiks atvērts Baltijā augstākais alpīnisma tornis.
Savukārt 2014. gada vasaras kultūras notikumu programmā plānoti vairāki vērienīgi pasākumi, sākot no ģimenēm un bērniem domātiem sarīkojumiem un beidzot ar augstākās raudzes opermūzikas, blūza un eksperimentālās mūzikas koncertiem.
Mūsdienu mākslas projekts „Alternatīvais flīģelis”
Koncertzāle „Baltais flīģelis”, 30. maijs
Koncertzāle „Baltais flīģelis” šogad sezonu slēgs ar koncertprogrammu „Alternatīvais flīģelis”, kura programmā šogad tiks piedāvāti divi dažādi koncerti – klasikas, kā arī moderns audiovizuāls priekšnesums.
30. maijā plkst. 19.00 „Alternatīvais flīģelis” aicina uz mūzikas un video mākslas programmu no pasaules kino klasikas zelta fonda līdz jaunākajām mūsdienu audiovizuālajām tehnoloģijām, ko būs iespēja redzēt pasākumā „Starp kino un koncertu”. Savukārt plkst. 20.30 uz koncertu „Jaunā vienmuļība” aicinās audiovizuālā apvienība „Bērnu rīts” (Maksims Šenteļevs un Jēkabs Nīmanis).
„Alternatīvais flīģelis” šogad būs īpašs – alternatīvs vairāku iemeslu dēļ. Ar to tiks slēgta šā gada bagātīgā ziemas un pavasara sezona un pie reizes atvērta vasaras sezona. Pasākuma ideja ir parādīt kaut ko citādāku, nekā tas ir bijis visas ziemas garumā. Šovasar „flīģelis” ies pie skatītājiem burtiskā nozīmē, veidojot koncertu arī Siguldas dzelzceļa stacijā, kas būs bez maksas,” pastāstīja koncertzāles vadītāja Sandra Zanderga.
„Jau otro gadu Siguldas „Balto flīģeli” apdzīvos „Tenso” (TENSO Europe Chamber Choir, TECC) Eiropas jauniešu kora nometne, kas arī ir „Rīga 2014” programmas projekts,” papildināja S. Zandberga.
Festivāls bērniem „Izlaidums Brīnumskapī”
Siguldas pils komplekss, 1. jūnijs
Īpaši vērienīgi Eiropas kultūras galvaspilsētas gadā tiks svinēts bērnu mūzikas festivāls „Izlaidums Brīnumskapī”, kad 1. jūnijā visas dienas garumā Siguldas pilsdrupu estrādē ar dažādiem pasākumiem tiks sagaidīts vasaras sākums.
Festivāla programma iekļauj daudz pasākumu: tās ir aktivitātes no pusdienām līdz vakara lielajam koncertam. Pilsdrupu estrādē dienas garumā bērni piedzīvos daudz spēļu un atrakciju, laiku pa laikam kādai no aktivitātēm kļūstot par galveno.
Vasaras saulgrieži
Turaidas muzejrezervāts, 21. jūnijs
„Rīga 2014” vērienīgā Līgo svētku programma iesāksies Siguldā, svinot tradicionālo Saulgriežu nakti. Eiropas nozīmes kultūras piemineklis un pasaules mēroga tūrisma objekts – Turaidas muzejrezevāts – ar vairāk nekā tūkstoš gadu vēsturi gada īsākajā naktī piedāvās sajust saulgriežu burvību, izdzīvojot latviešu senās tradīcijas, esot dabā. Apmeklētāji varēs izbaudīt un piedalīties senās tradīcijās – vīrišķā un sievišķā spēka vairošanā, sētas pušķošanā, vainagu vīšanā, siera siešanā, tautasdziesmu dziedāšanā, saules pavadīšanas un uguns rituālos, senajos dančos, raganu dzīšanā, spēka dziesmu dziedāšanā, rasas vākšanā un saules sagaidīšanas rituālā rīta pusē.
XI festivāls „Kremerata Baltica”
Koncertzāle „Baltais flīģelis”, 3.–6. jūlijs
Festivālā vairākus koncertus sniegs lielu popularitāti un „Grammy” balvu ieguvušais kamerorķestris „Kremerata Baltica” un tā vadītājs Gidons Krēmers. Orķestra sniegumu papildinās pazīstamā pianiste Lauma Skride, akordeoniste Ksenija Sidorova, vijolnieks Daniils Bulajevs, vibrofonu spēlēs Andrejs Puškarevs un citi. Festivāls Gidona Krēmera iemīļotajā Siguldā notiks jau 11. gadu.
Muzikālās brokastis
Siguldas pils komplekss, katru svētdienu no 6.–27. jūlijam
Turpinot mūzikā stāstīt aizraujošu stāstu par L. van Bēthovena saistību ar Siguldu, jūlija svētdienas rītos no plkst. 11.00 līdz 12.00 Siguldas Jaunās pils dārzā skanēs kamermūzikas koncerti „Bēthovens un Sigulda”. Koncertos tiks atskaņota Bēthovena un viņa laikabiedru – Vīnes klasiķu – mūzika. 6. jūlijā „Muzikālajās brokastīs” uzstāsies Norvēģijas Bruņoto spēku štāba orķestris, 13. jūlijā – LNSO un „Trio NYX” koncerts „No menueta līdz tango”, 20. jūlijā – „Vīne. Pilsētas un meža stāsti”, bet 27. jūlijā „Sinfonietta Rīga” mūziķi koncertā „Muzikālā galerija”.
V Blūza svētki
Siguldas pilsdrupu estrāde, 26. jūlijs
Siguldas kultūras programmā iekļauts arī Starptautiskais blūza festivāls, vienīgais šāds brīvdabas blūza festivāls Latvijā, kas reizi gadā pulcina gan visus labākos Latvijas blūza izpildītājus, gan arī ārzemju viesus. Festivāla programmu papildina Nacionālā blūza konkursa fināls, kura uzvarētāji pārstāv Latviju Eiropas galvenajā blūza notikumā – „European Blues Challenge”. Festivāla neatņemama sastāvdaļa ir blūzam veltīta brīvdabas fotoizstāde. Savukārt blūza kinozālē visu dienu tiek demonstrētas dokumentālās filmas.
Turaidas mūra pils 800. jubileja
Turaidas muzejrezervāts, 1. augusts
Arheoloģijas un arhitektūras piemineklis – Turaidas pils – ir viena no senākajām mūsdienās apskatāmajām viduslaiku pilīm Latvijā. No Turaidas pils Galvenā torņa paveras gleznainās Gaujas senleja. Turaidas pils ir arheoloģiski visplašāk pētītā pils Baltijas valstīs, mūsdienās tā iekļauta Turaidas muzejrezervāta sastāvā. Tā kļuvusi par Latvijas tūrisma simbolu. Turaidas mūra pils celtniecība uzsākta 1214. gadā.
XXII Starptautiskie Siguldas Opermūzikas svētki
Siguldas pils komplekss, 1.–3. augusts
Jau 22. reizi krāšņā Siguldas pils kļūs par greznu ietvaru izcilam mūzikas notikumam – Siguldas Opermūzikas svētkiem. Starptautiskie Siguldas Opermūzikas svētki ikreiz uz Latviju atved daudzus Eiropā un pasaulē plaši pazīstamus operas māksliniekus. Svētku galvenais notikums līdzās bērnu izrādei un galā koncertam ir unikāls brīvdabas operas oriģināliestudējums, īpaši pielāgots Siguldas pilsdrupu estrādei.
„Dabas koncertzāle”
Gaujas senieleja Siguldā, Gaujas Nacionālais parks, 9. augusts
„Dabas koncertzāle” cienītājus šogad aicinās uz Siguldas senleju, lai pārsteigtu ar tās unikālajām dabas vērtībām izziņas pārgājienos, pētniecības un radošās darbnīcās un vakara koncertā. Galvenā „Dabas koncertzāles” varone šogad – bruņuzivs. Tā ir vairāk nekā 400 miljonu gadu veco Gaujas senielejas krastus veidojošo smilšakmens iežu „vienaudze”.
Arī šogad „Dabas koncertzāle” nojauc robežas starp zinātni un kultūru, integrē tradicionālo un mūsdienīgo, meklējot dažādas muzikālas un videomākslas izpausmes, un inovatīvā un atraktīvā veidā skaidro dabas vērtības, izglīto sabiedrību par tām.
„Pa dzintara ceļu”
Koncertzālē „Baltais flīģelis”, 9. augusts
Koncerts „Pa dzintara ceļu” aizvedīs klausītājus aizraujošā klejojumā pa leģendām apvīto dzintara tirdzniecības ceļu cauri gadu simteņiem no Baltijas jūras līdz Senajai Ēģiptei. Koncertā piedalīsies ansamblis „TālaMana” – Laila Saliņa (Latvija/ASV, balss, ģitāra, kokles), Džims Matuss (Jim Matus, Polija/ASV, grieķu lauta, ģitāra), Šeins Šenehens (Shane Shanahan, Īrija/ASV, sitaminstrumenti, „Silk Road Ensemble”), un Timo Vēnenens (Timo Väänänen, Somija, kanteles). Programmā: senas teikas un leģendas, dzeja, dažādu tautu melodijas un mūsdienīgi aranžējumi – no liriskām baltu dziesmām līdz Vidusjūras ritmiem un orientālām noskaņām.
Sestdien, 17.maijā plkst.14.00 Allažu evaņģēliski luteriskajā baznīcā (Stīveros) koncertēs dziesminieki Kristīne Sudmale-Locika un Kristaps Sudmalis, un jaunā dziedātāja Silvija Ozola.
Kristīne Sudmale-Locika un Kristaps Sudmalis – ir māsa un brālis, no muzikālās deviņu bērnu Sudmaļu ģimenes. Sudmaļu ģimene agrāk aktīvi piedalījās ģimeņu Dziesmu Spietā, vēlāk atpazīstamāki kļuva televīzijas dziedāšanas svētkos „Dziedošās ģimenes”. Par savu viņi sauc vēju pilsētu Liepāju. Kristīne jau no 1982.gada dzied kopā ar Austras bērniem, Kristaps pievienojās vēlāk. Kristaps un Kristīne, brālis un māsa, veido unikālu duetu. Abi spēlē ģitāru, sacer dziesmām gan mūziku, gan raksta vārdus. Koncertos pamatā izpilda savas dziesmas, un viņu dziesmas ir par mīlestību, visos tās izpausmes veidos.
Kristīne un Kristaps par pavasari saka: „Šis pavasaris tāds savāds — ar spilgtu sauli, bet aukstu. Ar agriem pumpuriem un salnām. Ar ikdienas mierpilno steigu un bažu mākoņiem pamalē. Ar sen sāktām iecerēm un plāniem, kuru iznākums vēl nezināms. Dziedam — kad tiekam aicināti. Dziedāt — tie ir svētki, kuros vēlamies
dalīties ar klausītājiem”.
Silvija Ozola dzīvo Inciemā lauku mājā un mācās Siguldas Valsts ģimnāzijā 12. klasē, beigusi klavieru klasi Siguldas Mākslu skolā un tagad aizraujas ar tautasdziesmām. Nākošgad plāno mācīties Kultūras vadību Ekonomikas un Kultūras augstskolā. Silvija kopā ar mammu un brāli Turaidas muzejrezervātā pilda sava veida misiju, rādot, kā latvieši kādreiz dziedot strādājuši dažādus rokdarbus. Šādā veidā cilvēkiem uzskatāmi un interesanti demonstrējot dzijas šķeterēšanu, tīšanu, adīšanu u.tml. un pārdodot darba galaproduktus. Kā arī skaidro dažādu latviešu rakstu nozīmi.
Silvija par sevi un pavasari saka: „Pavasaris man ir kā pamošanās no miega pilnās ziemas. Visa daba plaukst un zied un nu jau drīz vasarīgais prieks arī klāt. Man vislielākais prieks ir atkal atgriezties, tā saucamajā, “darbā”. Jau trešo gadu esmu ielu muzikante Turaidas muzejrezervātā, kur ar milzīgu prieku dziedu tautasdziesmas ģitāras pavadībā, pie kurām katru ziemu tiek strādāts arvien pamatīgāk”.
Šajā koncertu ciklā būs vēl viens koncerts 21.jūnijā plkst.14.00, kurā dzirdēsim Jāni Holšteinu, kā arī Siguldas novada jaunās dziedātājas – Kristīni Ērmani un Santiju Laizāni.
Projekts tiek īstenots Siguldas novadā, sadarbojoties Allažu pagasta Tautas namam, Allažu luteriskās baznīcas draudzei un Austras biedrībai (www.austrasbiedriba.lv), mērķtiecīgi iesaistot Latvijā jau zināmus un jaunus dziesminiekus.
Allažu luterāņu baznīca ir unikāls arhitektūras piemineklis. Tā celta 1926.gadā pēc arhitekta P.Kundziņa projekta, baznīcas apdarē izmantots Allažu šūnakmens.
Pateicoties Siguldas novada pašvaldības atbalstam ieeja koncertā bez maksas.
Informāciju sagatavoja:
Allažu pagasta Tautas nama vadītāja
Gunta Rudze
Siguldas novada pašvaldība jau ceturto gadu organizē Radošās darbības nedēļu “Radi!”, tādējādi iesaistoties Britu padomes Latvijā un Kultūras ministrijas domubiedru platformā.
Akcijas ietvaros ikviens siguldietis tiek aicināts piedalīties tērzēšanās, lai analizētu Siguldas novada Attīstības programmu saistībā ar iedzīvotāju vēlmēm – kur un ko attīstīt kultūras nozarē, kā arī lai pārrunātu pašvaldības kultūrvides un kopienas veidošanas procesu. Tērzēšanas notiks 12., 14., 16.maijā plkst.18.00 kafejnīcā „Biskvīts”.
Šogad radošās nedēļas īpašās uzmanības fokusā ir radošās industrijas ar vēlmi veidot izpratni par starpdisciplinārām partnerībām. 2014.gada “Radi!” nedēļas tēma — dizaina domāšana. “Radi!” komanda vēlas izgaismot vienu, konkrētu radošo industriju perspektīvu – dizainu un dizaina domāšanu (design thinking) kā efektīvu instrumentu jaunu partnerību veidošanai un stiprināšanai.
Maijs ir pavasara un mīlestības laiks. Laiks, kad Turaidā tradicionāli tiek atgādināta leģenda par meiteni Maiju – Turaidas Rozi, kas ar savu izvēli pierādīja uzticības uzvaru pār nāvi.
Maijas dienā, 10.maijā, plkst.18.00 Turaidas muzejrezervātā, Turaidas Rozes piemiņas vietā, ikviens aicināts atminēties notikumus par Turaidas Rozes un dārznieka Viktora Heila mīlestību un atgādināt sev mūžsenās vērtības – uzticību, godu un drosmi. Izvēli un brīvību. Brīvību mīlēt. Vajadzību pieminēt. Vēlēšanos ticēt un uzticēties.
Maijas diena ietvaros Turaidā plkst.18.00 Siguldas Mākslu skolas „Baltais Flīģelis” Teātra nodaļas jaunieši aicina uz tikšanos, lai ar izcilā dramaturga Viljama Šekspīra lugu fragmentu iestudējumu „Laikiem pāri” godinātu Turaidas Rozes piemiņu un apliecinātu savu sirdsdegsmi mīlēt un būt mīlētiem. Visi aicināti tikties ar Romeo un Džuljetu, Helēnu un Demetriju, Ofēliju un Hamletu, Katarinu un Petručio. Uzvedums atklās, ka mīlestība, šaubas, izmisums un naids dzīvojušas gan Renesanses laikmetā, gan šodien, jo tās ir jūtas, kas pastāv laikiem pāri.
Maijas dienā, 10.maijā, visām Maijām, uzrādot personu apliecinošu dokumentu, ieeja Turaidas muzejrezervātā bez maksas.
Ieejas maksa – EUR 1,14–2,85 (Ls 0,80–2).
Informāciju sagatavoja:
Anda Skuja
Izglītojošā darba un komunikācijas daļas vadītāja
Siguldas novada bibliotēkas Bērnu literatūras nodaļā noslēgusies lasītveicināšanas akcija „Izveido savu grāmatu TOP 5!” Šī akcija Bērnu literatūras nodaļā norisinās jau 4.reizi un vienmēr tiek organizēta Starptautiskās bērnu grāmatu dienas un Bibliotēku nedēļas ietvaros.
Balsošanā par savu mīļāko grāmatu aicināti iesaistīties Bērnu literatūras nodaļas lasītāji un šogad šim aicinājumam atsaucās 108 bērni.
Iegūtie rezultāti ļauj secināt, ka jau otro gadu pēc kārtas mūsu bibliotēkas mazie lasītāji priekšroku dod grāmatām – dienasgrāmatām, proti, konkrētam šodienas notikumu atainojumam, uzticētam baltai papīra lapai.
Tradicionāli augstu vērtētas fantāzijas žanra grāmatas, kā arī aizkustinoši sirsnīgi stāsti par draudzību.
Tātad, Bērnu literatūras nodaļas „Grāmatu TOP 5”:
1. Rasela, Reičela Renē. Nikijas dienasgrāmata: Ne pārāk laimīgas dzīves stāsti. — Rīga: Zvaigzne ABC, 2012.
2. Kinnijs, Džefs. Grega dienasgrāmata: pēdējais salmiņš. – Rīga: Zvaigzne ABC, 2011.
3. Regers, Robs. Emīlija dīvaine. — Rīga: Jumava, 2013.
4. Kasta, P.K. Iezīmētā: tumsas nama romāns. — Rīga: Zvaigzne ABC, 2011.
5. Lorēna, Karīne. Vistiņa iemīlējusies: [stāsts pirmsskolas vecuma bērniem]. — Rīga: Jumava, 2013.
Paldies visiem balsotājiem! Jūsu dalība šajā akcijā ļauj pilnīgāk izprast bibliotēkas apmeklētāju literāro gaumi un lasīšanas paradumus un veidot vēl kvalitatīvāku bibliotēkas bērnu grāmatu krājumu.
Uz tikšanos bibliotēkā!
Informāciju sagatavoja:
SNB Bērnu literatūras nodaļas vadītāja
Dzintra Kalniņa
Ceturtdien, 8.maijā Siguldas pagasta Kultūras namā plkst.17.00 finālā piedalīsies: Sindija Vanesa Medne; Viktorija Smoļina; Annija Ošāne; Rūta Spriņģe; Dārta Blaua; Paula Proškina; Līva Spriņģe un Inta Spriņģe; Līva Katrīna Lapiņa; Elīna Zālīte; Edgars Bāliņš; Adele Ķiploka; Katrīna Ungura; Ēsa – Justīne Kalniņa; Dārta Adzilča; Laine Smukule; Tīna Zverbule; Elīza Dombrovska un Lote Katrīna Cērpa; JVC Sigulda deju šovs; Rūdolfs Kaļva; Sopiko Ruadze; Līga Smilga; Ansamblis „Aicinājums Tev”; Inta un Raivis Spriņģi un Ivars Pētersons.
Aprīļa beigās Siguldas pagasta Kultūras namā notika Siguldas novada Talantu konkursa „Sev un saviem Draugiem!” atlases kārta. Šajā krāšņajā pavasara koncertā skanēja Talantu konkursa „Sev un saviem Draugiem” atlases kārtas uzvarētāju balsis un tika izdejoti deju ritmi. Bija pieteikušies ļoti daudz gribētāju parādīt savu talantu dziedāt, dejot un muzicēt. Objektīvo žūriju pārstāvēja mūzikas pasniedzējas Anita Zambare un Inga Jansone, deju pasniedzēja Guna Mangusa, mūziķis Kaspars Kešāns un pagājušā gada konkursa uzvarētājs Aivis Pīlādzis.
Konkursa finālā žūrijā vērtēšanu veiks Latvijā pazīstams mākslinieks — noslēpumainais viesis, Siguldas novada svētku režisore, kura izvēlēsies Novada svētku programmai dalībniekus, kuri uzstāsies Svētku laukumā 31.maijā, mūzikas menedžere, deju un mūzikas pasniedzējas.
Ar dāsnām dāvanām mūsu konkursu atbalsta Sigulda novada uzņēmēji: Skaistumkopšanas studiju tīkla „Figura line Sigulda”; SIA “Furšets”; SIA „Lat Grasis”; Tūrisma aģentūra „Rivasi”; Veikals „Taurenis”; Atpūtas parks „Rāmkalni”; Latvijas Zaļais punkts; Piedzīvojumu parks „Tarzāns”; Zemnieku saimniecība „Zemzari” un „Miltu bode”; SIA „Ilisa”; SIA „Sigris”; Mēness tīkla aptieka; SIA „NK-EKO”; SIA „Siguldas minerālūdens”; Latvijas Valsts policija; Siguldas novada Dome.
Būs žūrijas pārstāvju simpātijas balva un noslēpumainā labdara balva, kā arī „Skatītāju simpātijas balvas”, par kurām lems paši skatītāji.
Informāciju sagatavoja:
Terēzija Leimane