Ceturtdien, 19.jūnijā, plkst.10.00 Siguldas pagasta bibliotēkā notiks radošā leļļu animācijas darbnīca bērniem.
Filmu studijā “Animācijas Brigāde” ir tapušas daudzas filmas tieši mūsu mazākajiem skatītājiem. Uz ekrāna ir atdzīvojušies tādi bērnu grāmatu varoņi kā mazais Zīļuks, sarkanais krāsu zīmulis Sārtulis un piparkūku vīriņš Kraukšķītis. Šie un vēl daudzi citi bērnu iemīļoti tēli ir pārtapuši par leļļu filmu varoņiem. Tie aizvien rada interesi gan vēlreiz pārlasīt grāmatas, gan izraisa skatītāju interesi tieši par filmu veidošanas procesu. Piedalīšanās radošajā leļļu animācijas darbnīcā būtu lielisks, bērniem aizraujošs un interesants veids, kā to darīt un saprast, cik būtiski grāmatu pasaule ietekmē dažādus mākslas un kultūras veidus.
Radošajā darbnīcā režisore Dace Rīdūze un citi studijas “Animācijas Brigāde” mākslinieki iepazīstinās bērnus ar aizraujošo filmu tapšanas pasauli. Bērniem būs iespēja skatīties filmas, aplūkot lelles, kas tajās darbojas, saprast kā top filmas scenārijs, skices, lelles, dekorācijas, kā tā tiek filmēta un ieskaņota.
Katrs pats varēs izmēģināt gan veidot leļļu kustības un ieraudzīt to uz ekrāna, gan no plastilīna veidot savus filmu varoņus! Kraukšķītis un viņa draugi aicina ciemoties nodarbībā bērnus, kam tuvas un mīļas latviešu leļļu animācijas filmas!
Informāciju sagatavoja:
Ieva Blaua
Siguldas pagasta bibliotēkas vadītāja
Trešdien, 25.jūnijā, plkst.18.00 Siguldas dzelzceļa stacijas laukumā paredzēts norvēģu jauniešu orķestra ”Meldal Skolekorps” koncerts. Norvēģi uzstāsies kopā ar Siguldas jauniešu pūtēju orķestri „Sudrabskaņa”.
“Meldal Skolekorps” ir skolēnu pūtēju orķestris no maza ciemata Norvēģijā netālu no Trondheimas. Orķestris dibināts 1957.gadā un tās dalībnieku vecums ir no 9 – 19 gadiem. Trīsdesmit mūziķu sastāvs, ambiciozā diriģenta Helge Rolstadås vadībā, satiekas mēģinājumos katru trešdienu. Skaņdarbu repertuārs ir ļoti plašs — sākot no seniem maršiem, līdz pat populārajai mūzikai.
Katru gadu Norvēģijas Konstitūcijas pieņemšanas dienā, kas norisinās 17.maijā, “Meldal Skolekorps” orķestris piedalās svinīgā koncertā un marša gājienā turpat vai visas dienas garumā. Savukārt Ziemassvētku laikā viņi uzstājas ar Ziemassvētku dziesmām gan baznīcās, gan arī citās pasākumu vietās.
Vasaras laikā orķestris parasti piedalās kādā mūzikas festivālā Norvēģijā vai arī ceļo ārpus valsts. Pēdējie braucieni bijuši uz Dāniju un Angliju, bet šogad tiks apciemota Latvija un arī skaistā, viesmīlīgā Sigulda. Kopumā norvēģu skolēnu orķestris Latvijā sniegs trīs koncertus – 24.jūnijā Rīgā, 26.jūnijā Jūrmalā, bet 25.jūnijā Siguldā tiks organizēts kopīgs sadraudzības koncerts ar jauniešu pūtēju orķestri „Sudrabskaņa” Elmāra Rudzīša un Arņa Šmitiņa vadībā.
Visi laipni gaidīti un aicināti!
Atzīmējot Siguldas un Vācijas sadraudzības pilsētas Štūres (Stuhr) pašvaldību 25 gadu sadarbību, no 20.jūnija līdz 18.jūlijam Siguldas novada Kultūras centrā būs apskatāma Vācijas sadraudzības pilsētas mākslinieču izstāde.
Atzīmējot nozīmīgo Siguldas un Štūres sadarbības jubileju, 20.jūnijā plkst.16.00 Siguldas novada Kultūras centrā atklās mākslas izstādi, kurā būs redzami gleznotāju – Petras Erhardes un Sabīnes Vēveres darbi, kā arī tēlnieču – Ritas Bīleres no papīra, drātīm un krāsas veidotās skulpūras un Sabīnes Nasko māla skulptūras.
Siguldas un Štūres mākslinieku apmaiņas izstādes un kopīgi mākslas plenēri norisinās jau kopš 1990.gada. Pirmais mākslinieks, kurš no Siguldas devās uz Štūri bija Voldemārs Gudovskis. Kopumā 25 gados sadarbību starp Siguldu un Štūri ir stiprinājuši 15 mākslinieki.
Sadarbības līgums ar Siguldas sadraudzības pilsētu Štūri (Vācijā) tika noslēgts 1989.gada 30.aprīlī. 25 sadarbības gados, pateicoties gan Siguldas novada pašvaldības, gan Štūres pašvaldības un kopienas atbalstam, ir notikušas skolēnu delegāciju vairākkārtējas apmaiņas, pašdarbības kolektīvu (deju kolektīvi, koru, orķestru, mūziķu, folkloras grupu) un sportistu viesošanās, ārstu, mākslinieku, skolotāju, bērnudārzu audzinātāju, bibliotekāru un muzeja darbinieku apmaiņas programmas, uzņēmēju un lauksaimnieku pieredzes apmaiņa. Biedrība atbalstījusi arī Siguldas jauniešu profesionālās izglītības un vācu valodas apguvi. Sadraudzības biedrības ietvaros Siguldas iedzīvotāji saņēmuši labdarības sūtījumus Ziemassvētkos. Sadraudzības tradīcija ir kopīgi Ziemassvētku tirdziņi un Līgo svētki. Kopš 2009.gada Vācijas sadraudzības pilsētas iedzīvotāji veic ziedojumus Siguldas maznodrošināto iedzīvotāju Zupas virtuvei.
No 2. līdz 5. jūlijam Rīgā un Siguldā norisināsies XI „Kremerata Baltica” festivāls „Rīgas zvaigznes”, kas šoreiz veltīts izciliem rīdziniekiem. Četrus festivāla vakarus klausītājus un interesentus aicinās orķestris „Kremerata Baltica” un Latvijā dzimušas pasaules mūzikas zvaigznes.
Kinovakarā, kas notiks kinoteātrī „Splendid Palace”, tiks atvērta Gidona Krēmera grāmata „Vēstules jaunajai pianistei”. Nākamo vakaru Gidons Krēmers veltīs rīdziniekiem Žanim un Johannai Lipkēm, bet divos koncertos Siguldā kopā ar orķestri „Kremerata Baltica” muzicēs vijolniece Baiba Skride, Lauma Skride, akordeoniste Ksenija Sidorova un jaunā mūzikas cerība Daniils Bulajevs. Pasākuma viesis būs šveiciešu diriģents Žaks Kohens. Festivāls tapis sadarbībā ar nodibinājuma „Rīga 2014” radošo komandu.
Festivāla programma
Trešdien, 2.jūlijā, plkst.20.00 kinoteātrī „Splendid Palace” – kinovakars „Rīgas Gidons”. Gidona Krēmera grāmatas „Vēstules jaunajai pianistei” atvēršana. Izstāde „Dzimuši Rīgā – slaveni pasaulē”.
Ceturtdien, 3.jūlijā, plkst.19.00 Lielajā ģildē – „Žanis un Johanna. Mīlestība”. Piedalās orķestris „Kremerata Baltica”, solisti Gidons Krēmers, Ģiedre Dirvanauskaite, Andrejs Puškarevs. Scenogrāfs – Reinis Suhanovs, režisors – Viktors Jansons.
Piektdien, 4.jūlijā, plkst.19.00 koncertzālē „Baltais flīģelis” – „Meistari un meistardarbi”. Orķestris „Kremerata Baltica”. Diriģents Žaks Kohens, soliste – Lauma Skride.
Sestdien, 5.jūlijā, plkst.18.00 koncertzālē „Baltais flīģelis” – „Laiks Šūbertam. Mīlestība un vientulība”. Koncertā piedalās orķestris „Kremerata Baltica”, kā arī solisti Baiba Skride, Ksenija Sidorova, Daniils Bulajevs un Andrejs Puškarevs.
Biļetes uz pasākumiem nopērkamas koncertzāles „Baltais flīģelis” kasē: darba dienās no plkst.10.00 līdz 18.00 (kases tālrunis: 67974787) un „Biļešu paradīzes” tirdzniecības vietās, kā arī www.bilesuparadize.lv.
Sestdien, 21.jūnijā, plkst.14.00 Allažu evaņģēliski luteriskajā baznīcā (Stīveros) notiks kārtējais koncerts no cikla „Pavasara dziesma”. Koncertēs dziesminieks Jānis Holšteins-Upmanis (Goran Gora), jaunās dziedātājas Kristīne Ērmane no Allažiem un Santija Laizāne no Mores, kurai palīdzēs Jānis Pastars.
Jānis Holšteins-Upmanis (Goran Gora): „Pavasaris ir laiks, kad pamostas daba, mostas ziemas miegā aizsapņojušies stāsti un mostas jaunas apņemšanās. Arī man šis laiks aizrit aktīvā darbā. Deviņu gadu laikā, kopš esmu sevi pieteicis uz Latvijas mūzikas skatuves, izdoti trīs albumi angļu valodā un koncertēts vairāk nekā desmit valstīs. Tomēr topošais albums, kas tiks izdots šī gada septembrī būs daudz īpašāks – tas būs pirmais Goran Gora ieraksts latviski – visu dziesmu vārdu autors ir leģendārais dzejnieks Knuts Skujenieks, un likumsakarīgi ierakstam dots pavisam pavasarīgs nosaukums – “Mosties”. Līdzās pazīstamākajiem skaņdarbiem, arī dziesmas no topošā albuma skanēs Allažu luterāņu baznīcā.”
Kristīne Ērmane: „Pašmācības ceļā mācos spēlēt ģitāru, rakstu dziesmas. Šogad beidzu Siguldas Valsts ģimnāziju un beidzot varu atvēlēt vairāk laika savai radošajai pusei. Esmu apņēmusies dzīvē sekot savai sirdij, nodarboties ar to, ko mīlu un iedvesmot citus. Ja ko daru, daru no sirds. Dziedot, nebaidos dziesmas vēstījumu parādīt ar emocijām, jo tieši tas ir vajadzīgs mūsdienu steidzīgajam cilvēkam. Piekrītu teicienam “Ja vēlies teikt ko sliktu, nesaki neko”. Eju ar mērķi, lai pasaulē vairotos labais un mazinātos sliktais”.
Santija Laizāne: „Jūnijs man saistās ar Jāņiem. Jo īpaši ar zāles smaržu un vainaga pīšanu ne vien sev, bet arī vectēvam Jānim. Man ļoti patīk dziedāt uz muzicēt kopā ar saviem draugiem”.
Projekts tiek īstenots Siguldas novadā sadarbojoties Allažu pagasta Tautas namam, Allažu luteriskās baznīcas draudzei un Austras biedrībai, mērķtiecīgi iesaistot Latvijā jau zināmus un jaunus dziesminiekus.
Allažu luterāņu baznīca ir unikāls arhitektūras piemineklis. Tā celta 1926. gadā pēc arhitekta P.Kundziņa projekta, baznīcas apdarē izmantots Allažu šūnakmens.
Pateicoties Siguldas novada pašvaldības atbalstam, ieeja koncertā – bez maksas.
Informāciju sagatavoja:
Allažu pagasta Tautas nama vadītāja
Gunta Rudze
Turaidas muzejrezervāts un „Nodibinājums Māras loks” 19.jūnijā plkst.18.00 aicina ielīgot vasaras saulgriežu svētkus Turaidā, darinot ozola zaru viju un klausoties stāstā par Turaidas muižas ļaudīm, iepazīstot muižas kalpones Līzes istabu Turaidas muižas pārvaldnieka vecajā dzīvojamā mājā.
Saulgriežu laiks ielīgo sētās ar ziediem un jauniem, līksmes un prieka pilniem darbiem. Pirmsjāņu laiks ir rosības un gatavošanās laiks svētkiem, ko Turaidā iezīmēs divi notikumi – kopīga ozola zaru vijas pīšana, kas stiprinās visus Turaidā sanākušos jāņabērnus 21.jūnija saulgriežu naktī pie rituālā Saules ugunskura, un stāsts par čaklo Turaidas muižas kalponi Līzi Vītolu, kas tāpat kā mēs šodien, arī muižas laikos Jāņu priekšvakarā gatavojās svētkiem, pošot istabas un atkārtojot dziesmas. Teiciens vēstī, ka darbs dara darītāju un arī svētkus krāšņus, bet iedzīvi sakoptu dara labi un skaisti paveikts darbs.
Vasaras saulgriežu svētku svinēšana Turaidā 21.jūnijā pirms astoņiem gadiem ir aizsākusies ar domu saglabāt savas kultūras saknes un tradīciju, kā arī atjaunot svētku svētīšanu patiesajā saulgriežu laikā. Kā stāsta svētku rīkotāja nodibinājuma „Māras loks” pārstāve Agnija Saprovska — šobrīd ir vēlme iesaistīt cilvēkus jau svētku gatavošanās gaitā, tāpēc iesākas projekts „Pašu Jāņi”, kas šogad iezīmējas ar ozolu zaru vijas darināšanu saulgriežu svētku priekšvakarā. Šogad viju pīt mācīs un dziesmas dziedās Saules uguns kūrēji folkloras kopa „Silavoti” un Baltu saime „Saules ceļš”. Būs sarūpēti ozola zari, auklas, šķēres. Svētkus ielīgot laipni tiks gaidīti lieli un mazi pinēji!
Turaidas muzejrezervāts vasaras saulgriežu ielīgošanas vakarā aicina uzzināt stāstu par Turaidas muižas ļaudīm un ielūkoties kalpones Līzes istabā Turaidas muižas pārvaldnieka vecajā dzīvojamā mājā. Līze Vītola laikā no 1881. līdz 1899.gadam kalpoja par muižas īpašnieka radinieces baroneses Henrietes Kristīnes fon Stālas-Holšteinas istabmeitu Turaidas muižas kungu mājā. Istabmeitai, kas pildīja mājas darbus kungu mājā, vajadzēja gan ievērot noteiktu etiķeti, gan būt izglītotai. Atmiņu pierakstos par Līzi saglabājušās ziņas, arī par to, ka viņa ļoti mīlējusi puķes, ģērbšanās manierē daudz ko aizguvusi no muižnieku dāmu vidē noskatītiem tērpiem un savā istabiņā arī ieviesusi kungu mājā ieraudzītus interjera elementus. Istabā izvietota interjera ekspozīcija, kurā redzama 19.gadsimta pēdējā ceturkšņa stilistika, kad bīdermeiera stils jau aizgājis pagātnē, dodot vietu eklektismam.
Informāciju sagatavoja:
Anda Skuja
Turaidas muzejrezervāta
Izglītojošā darba un komunikācijas daļas vadītāja
Šobrīd „Jauniešu orķestru atbalsta biedrība” realizē projektu „Tērpu izgatavošana orķestrim „Sudrabskaņa” un jaunas defilē programmas iestudēšana kultūras pasākumiem Siguldas novadā”. Tas tiek realizēts Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) Lauku attīstības programmas pasākuma „Lauku ekonomikas dažādošana un dzīves kvalitātes veicināšana vietējo attīstības stratēģiju īstenošanas teritorijā” ietvaros.
Projekta mērķis ir sekmēt jauniešu muzikālo izglītību, pilnvedot kolektīvās muzicēšanas iemaņas, kā arī veicināt bērnu un jaunieši saturīgu brīvā laika pavadīšanu. Projekta ietvaros orķestra „Sudrabskaņa” jaunieši ir nodrošināti ar jauniem skatuves tērpiem, kā arī tiek iestudēta defilē programma, tādējādi veicinot bērnu un jauniešu iesaisti kultūras procesos.
Lai sasniegtu projektā izvirzīto mērķi, aktivitāšu ietvaros iegādāti tērpi orķestra dalībniekiem (meitenēm: blūzes, šalles, vestes, svārki, bītlenes, apmetņi, galvassegas un zābaki, bet zēniem: bikses, vestes, krekli, bītlenes,galvassegas un apmetņi).
Jau projekta ieviešanas laikā orķestris jaunajos tērpos startēja skatē, kur defilē programmu konkursā ieņēma 1.vietu. Siguldas novada iedzīvotāji un viesi daļu no jaunā tērpu komplekta varēja vērot Siguldas Novada svētkos. Jaunie tērpi priecēja arī Prāgas, Čehijas skatītājus, kur „Sudrabskaņa” piedalījās starptautiskā konkursā un ieguva Sudraba pakāpes diplomu.
Tērpu modelēšanu un izgatavošanu nodrošināja tērpu mākslinieki Sintija Šustiņa un Roberts Krauze. Apavu izgatavošanā sadarbojāmies ar Andri Kačkānu no SIA „Kristāla Kurpīte”. Par defilē programmas iestudēšanu jāpateicas Lailai Jirgensonei. Projekta izstrādāšanā aktīvi piedalījās Jauniešu orķestra atbalsta biedrības biedri: Iveta Tillere, Arita Erele, Sandra Baumane, Gunita Ķirķele un Andris Muižnieks, Siguldas Mākslu skolas „Baltais Flīģelis” pedagogi, kā arī bērnu un jauniešu vecāki.
Paldies SIA „Kokpārstrāde 98” vadītājam Gunāram Dzenim par finansiālu atbalstu projekta realizēšanā.
Projekta kopējās izmaksas ir 14 185 eiro.
Informāciju sagatavoja:
Andris Muižnieks
Siguldas novada dāmu klubs „Madaras” aicina uz Rokdarbu dienu „Dari pats un māci citiem”, kas norisināsies sestdien, 14.jūnijā, no plkst.11.00 līdz 14.00 pie Dienas centra, Maija parkā, Siguldā, Pils ielā 3A.
Pasākuma mērķis ir dalīties pieredzē, rādīt, mācīt un apgūt jaunas prasmes rokdarbos: adīšanā, tamborēšanā, rotas lietu izgatavošanā, filcēšanā un citos rokdarbu veidos.
Aicinām piedalīties visus interesentus, kuri vēlas ne tikai iegādāties sev tīkamas lietas, bet arī iemācīties ko jaunu. Būs iespēja gan demonstrēt, gan pārdot savus darinājumus. Aicinām rokdarbniekus pieteikties pasākumam un savu darināto tērpu vai aksesuāru demonstrēšanai.
Savukārt skatītājus un interesentus aicinām apmeklēt pasākumu un aplūkot mūsu novadā darinātos rokdarbus!
Pieteikšanās pasākumam un plašāka informācija pa tālruni 29344444, 67974541.
Informāciju sagatavoja:
Siguldas novada pašvaldības Sociālā dienesta
Dienas centra vadītāja
Ruta Leišavniece
16.augustā plkst.21.00 Siguldas pilsdrupās notiks grupas „The Sound Poets” koncerts, kurš solās būt vērienīgākais šīs vasaras pasākumus, kuru organizē mūziķi paši.
„Nevaram iedomāties labāku vietu mūsu mūzikai un vasaras noslēguma koncertam kā Latvijas skaistāko un aizraujošāko pilsētu – Siguldu. Pateicoties Siguldas novada pašvaldības atbalstam, mēs varam realizēt šo sapni,” stāsta grupas dalībnieki, piebilstot, ka šis būs koncerts, kurā vēl būs iespēja dzirdēt tādu repertuāru kā līdz šim, jo jau rudenī grupa dosies studijā, lai strādātu pie jaunām dziesmām.
Koncertā tiks izpildīts albuma „Tavs Stāsts” repertuārs, piedalīsies paplašināts stīgu sastāvs un neiztrūkstoša daļa – koris. Ikdienā grupā muzicē: Undīne Balode (čells), Gints Bīmanis (bass) un Pēteris Lunde (bungas), Jānis Aišpurs (vokāls) un Normunds Lukša (ģitāra).
Grupas albums „Tavs stāsts” ne tikai saņēmis „Zelta Mikrofona” apbalvojumu kā labākā pop-roka albums, bet arī albuma pārdošana sasniegusi Zelta statusu.
Biļetes uz „The Sound Poets” koncertu Siguldas pilsdrupās ir pieejamas www.ekase.lv, un to cena ir EUR 20, bet koncerta dienā – vēl dārgāk.
Siguldas novada iedzīvotāji, kuriem ir Siguldas novada ID kartes, biļetes interneta vietnē www.ekase.lv var iegādāties ar 20% atlaidi (EUR 16). Biļete koncerta dienā būs derīga, uzrādot kopā ar Siguldas novada ID karti.
Foto: Nils Vilnis
No 1. līdz 8.augustam dažādās Latvijas pilsētās notiks pasaules mūzikas ansambļa „TālaMana” koncertuzvedums „Pa dzintara ceļu…”, kurā satikušies mūziķi no vairākiem kontinentiem ar dažādu etnisko izcelsmi un muzikālo pieredzi – latviešu izcelsmes mūziķe Laila Saliņa no ASV (ģitāra, kokle, balss), poļu izcelsmes mūziķis Džims Matuss no ASV (grieķu lauta, ģitāra), soms Timo Vēnenens (Timo Väänänen, kanteles), īru izcelsmes mūziķis Šeins Šanahāns (Shane Shanahan, sitaminstrumenti).
Koncertos skanēs oriģinālmūzika, improvizācijas par senām tautu melodijām un mūsdienīgi aranžējumi – no dziļi liriskām baltu dziesmām līdz kaislīgi dedzīgiem Vidusjūras ritmiem un orientālām noskaņām.
Tā būs instrumentālā mūzika un dziesmas dažādās valodās – latviešu, poļu, ungāru, vācu, itāliešu, grieķu un arābu –, kas aizvedīs muzikāli teatrālā ceļojumā pa dzintara tirdzniecības ceļiem no Baltijas jūras krastiem, cauri Centrāleiropai uz Vidusjūru līdz pat senajai Ēģiptei.
Projekts „Pa dzintara ceļu…” sasaucas ar pazīstamo „Zīda ceļa” („Silk Road Ensemble”) projekta ideju, kas kļuvis par sinonīmu Tuvo Austrumu un Āzijas tautu seno kultūru tradīciju saiknēm. Viens no šā projekta dibinātājiem un pazīstamā čellista Jo-Jo Ma līdzgaitniekiem – sitaminstrumentālists Šanahāns – ir arī koncertuzveduma „Pa dzintara ceļu…” veidotājs.
Šim muzikālajam ietērpam vienlaikus cauri vijas stāstījums par Dzintara ceļu – ar mītu un leģendu elementiem, senām teikām, vēstures liecībām un dzeju, kas sniedz klausītājiem iespēju iedziļināties Dzintara āderes plašajās tēmās. Dzintars no senās valūtas pārtop „kultūras valūtā” – kā simbols mūsdienu identitātes izjūtai Eiropā un ārpus tās – un reizē kā vēsturisks un ģeogrāfisks atskaites punkts, caur kuru izzināt dažādo kultūru daudzveidības skaistumu.
Koncerts ir iekļauts Siguldas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas partneres programmā, un tas notiks 8.augustā plkst.20.00 Citroen autosalonā Siguldā, Mālpils ielā 1.
Pirms un pēc koncerta piedāvājam iespēju izstaigāt dzintara ceļu, degustējot Eiropas vīnus.
Biļetes iespējams iegādāties Biļešu paradīzes kasēs. Cena iepriekšpārdošanā – EUR 10 (Ls 7,03) uz koncertu, EUR 16 (Ls 11,24) uz koncertu un vīna degustāciju. Biļešu cena koncerta dienā, norises vietā – EUR 12 (Ls 8,43) uz koncertu, EUR 19 (Ls 13,35) uz koncertu un vīna degustāciju, EUR 10 (Ls 7,03) uz vīna degustāciju.
Pēc koncerta skatītājus laipni aicina restorāns „Fazenda” Siguldā. Uzrādot biļeti, 10% atlaide.
Siguldas novada Kultūras centra direktorei Arisai Pastuhovai un kultūras speciālistiem Dacei Plešai un Ilzei Jakubovskai, koncertzāles „Baltais flīģelis” vadītājai Sandrai Zandbergai, Mores pagasta Tautas nama vadītājai Sintijai Laizānei, Allažu pagasta Tautas nama vadītājai Guntai Rudzei, Siguldas pagasta Kultūras nama vadītājai Terēzijai Leimanei, Siguldas novada bibliotēkas direktorei Ligitai Zīvertei, Siguldas ev.lut. baznīcas draudzei, p/a „Siguldas Attīstības aģentūra”, Sporta pārvaldei, Siguldas novada Jaunrades centram, aģentūrai „Eko Media”, SIA „Brīnumskapis” un biedrībai „Zaļā josta”, Indrai Ozoliņai un Ingunai Zirnei, Aleksim Bondaram un Edžum Arumam, kā arī grupai „Golden Rivet”
Paldies visām pašvaldības iestādēm un darbiniekiem, kas iesaistījās Siguldas Novada svētku organizēšanā vai atbalsta pasākumu nodrošināšanā: Siguldas novada Kultūras centra darbiniekiem, Īpašumu, būvniecības un investīciju pārvaldes darbiniekiem, Pašvaldības policijas darbiniekiem, Juridiskās pārvaldes un Finanšu pārvaldes speciālistiem, kā arī p/a “Siguldas Attīstības agentūra” darbiniekiem.
Siguldas pilsētas sētā: senioru deju kopai „Sniegaroze”, folkloras kopai „Senleja”, Siguldas novada bibliotēkai, eksotisko deju studijai „Soul Sisters Sigulda”, senioru ansambļiem „Melodija” un „Saltavots”, jauktajam korim „Spārni”, sieviešu korim „Teiksma”, senioru deju kolektīvam „Sidrabdancis”, bigbendam „Sigulda”, eksotisko deju grupai „BoseDīna”, Siguldas 1.pamatskolas deju kolektīvam „Purenīte”, viesnīcām „Ezeri” un „Sigulda”, TLMS „Sigulda”, „Avon”, biedrībai „Cerību spārni” un biedrībai „Siguldas Alternatīvā izglītība”.
Siguldas pagasta sētā: pūtēju ansamblim „Sigulda”, jauktajam korim „Sigulda”, senioru deju kopai „Preilene”, līnijdeju grupai „Step by step”, pūtēju orķestrim, konkursa „Sev un saviem draugiem” uzvarētājiem Edgaram Bāliņam, Paulai Proškinai, Katrīnai Ungurai, Elīzai Dombrovskai un Lotei Katrīnai Cērpai, studijai „Flora Plus” un tās vadītājai Anitai Pirogai, Siguldas pagasta Centra bibliotēkas vadītājai Ievai Blauai, Jūdažu bibliotēkas vadītājai Jeļenai Ozoliņai, Gundegai Pētersonei, Jānim Brikmanim, SIA „Furšets”, „Jaunvangas” saimniecei Mārai Baķei, SIA „Anatols”, z/s „Liepuziedi”, „Faberlic” un Maijai Diļevkai, SIA „Priežavots”, SIA „Bračkas”, SIA „LGK”, SIA „Latroze”, Anitai Bedrītei un mācību centram „Bedrītes”, „NK-EKO” (Normundam Killo un Edgaram Blūmiņam), mājas vīni „Zilver”, motosportistam Jānim Kārkliņam ar ģimeni, Vijai Ozolai, Aivaram Ķirķelim, Ligitai Rumbai, Gintai Šķidrovai un Evai Zvaigznei.
Mores pagasta sētā: amatierteātrim „Oga” un vadītājai Ingūnai Millerei, vokālajam ansamblim „Ceriņi” un vadītājai Maijai Ādamsonei, senioru deju kopai „Dāmītes” un vadītājai Spodrai Tutānei, Laumai un Valdim Višķeriem, Ingai Straumei, Intai Kirkilai, Initai Saulītei, Annai Brēmanei, Zentai un Andrim Bitēm, Sandrai, Aigai un Jurim Blāķiem, Anitai Vallei un Tālivaldim Kivleniekam.
Allažu pagasta sētā: bērnu folkloras kopai „Tiptaiņi”, īpaši vadītājai Lienai Teterovskai, vidējās paaudzes tautas deju kolektīvam „Ķimelītis” un jauniešu tautas deju kolektīvam „Ķimenīte”, īpaši vadītājai Aelitai Ziemelei, amatierteātrim „Aka”, īpaši vadītājai Izoldei Pētersonei, sieviešu vokālajam ansamblim „Liepavots”, KKS „Allažu saime” un valdes priekšsēdētājam Ērikam Čoderam, MMK „Allažnieks” medniekiem, Artim Tahtahunovam, Ivaram Kalniņam, Ģirtam Ozoliņam un pārējiem, viesu mājai „Švinkates” un saimniekam Kasparam Ulmim, SIA „Brusons” un Bruno Pētersonam, z/s „Lielgrodes” un Guntai Kurmītei un Aivaram Tabulēvicam, z/s „Pūpoli” un Aigaram Ķillam un Daiga Ķillai, z/s „Brankas” un Fatimai Rudzītei,Allažu pagasta zirgu audzēšanas saimniecībai „Druvas”, Ivetai un Uldim Janelsiņiem,Vijai Vāverei, Alīdai Kalniņai, Gaidai Ābelei, Arnim Ābelem, Aivai Grundmanei, Žannai Parseņenko, Inārai Paeglei, Lidijai Čoderei, Norai Vabelei, Mārim Bērziņam, Aivaram Pavasarim, Edvīnam Rudzim, Artai Neilandei un Aramandai Vanagai.
Izsakām pateicību Siguldas novada pašvaldībai, Siguldas pilsētas pirmsskolas izglītības iestādēm – „Pīlādzītis”, „Ieviņa”, „Ābelīte”, „Saulīte”, „Pasaciņa” un Siguldas Valdorfa bērnudārzam, Siguldas 1.pamatskolai un deju kolektīvam „Purenīte”, kā arī 3.–6.klašu zēnu korim, Siguldas Valsts ģimnāzijai un jauniešu korim, Siguldas pūtēju orķestrim „Sudrabskaņa”, Mākslu skolai „Baltais Flīģelis”, Siguldas pilsētas vidusskolai, Laurenču sākumskolai, Siguldas novada bibliotēkai, Dabas aizsardzības pārvaldei, Siguldas Sporta skolai, Siguldas novada Jaunrades centram, izglītības apmācības grupai „Kastanītis”, jauniešu iniciatīvu centram „Mērķis”, Dienas centram, biedrībai „Cerību spārni”, pensionāru biedrībai „Sigulda”, biedrībai „Saullēkts”, Siguldas novada Kultūras centram un tā amatiermākslas kolektīviem: folkloras kopai „Senleja”, jauktajam korim „Spārni”, sieviešu korim „Teiksma”, dāmu deju kopai „Sniegaroze”, Siguldas Tautas teātrim, senioru deju kolektīvam „Sidrabdancis”, biedrībai „Siguldas Alternatīvā izglītība” un Alīdas Lindes mākslas studijai, DNB bankai, Swedbankai, „Impresso”, biedrībai „Džudo klubs Sigulda”, eksotisko deju studijai „Soul Sisters Sigulda”, veikalam „Puķu Elvis”, kolektīvam „Rimi”, velosipēdu veikalam „Veloriba”, Siguldas piedzīvojumu parkam „Tarzāns”, SIA „Lielā Saulespuķe”, studijai „BoseDīna, SIA „Kristīne RR”, viesnīcai „Pils” un veikalam „Apavi un apģērbi”, Suņu skolai, kafejnīcai „Mr.Biskvīts”, AS „Siguldas Būvmeistars” un veikalam „Gāles nams”, SIA „Jumis”, hokeja klubam „Sigulda”, Allažu pamatskolai, Allažu pagasta Tautas namam un tā amatiermākslas kolektīviem: Allažu vokālajam ansamblim „Liepavots”, Allažu jauniešu deju kolektīvam „Ķimenīte”, Allažu vidējās paaudzes deju kolektīvam „Ķimelītis”, Allažu amatierteātrim „Aka”; Mores pamatskolai, Mores pagasta Tautas namam un tā amatiermākslas kolektīviem: Mores senioru deju kolektīvam „Dāmītes”, Mores amatierteātrim „Oga”, sieviešu vokālajam ansamblim „Ceriņi”; Siguldas pagasta Kultūras namam un tā amatiermākslas kolektīviem: pūtēju orķestrim, jauktajam korim „Sigulda”, dāmu deju kopai „Preilene”, līnijdeju grupai „Step by step”; veikalam „Miltu Bode”, motoklubam „Dzelzs Ērglis”, Siguldas novada motokrosa pārstāvjiem un apsardzes firmai „Taipans”.
režisorei Ilzei Jakubovskai, orķestrim „Sudrabskaņa”, Inesei Ērmanei-Peičai un Edvīnam Skrastiņam, SIA „Aerodium” instruktoriem Renāram Vuškānam un Tomam Īvānam, kā arī jaunajiem lidotājiem: Montai Anetei Siliņai, Paulai Luīzei Zavickai, Elzai Osmanei, Titusam Edžum Kalniņam, Svenam Siksnim, Nikam Ermansonam, Svenam Martuļevam, Nikam Širinam un Rūdolfam Daņiļevičam, JIC „Mērķis” jauniešiem, z/s „Ķikši” un SIA „Siguldas mineralūdens”, skaņu ierakstu studijai „Sigulda”, Raimondam Gravelim, Kalvim Kalniņam, Jānim Elstam un kompānijai „NA”, kā arī Egonam Reiteram un „Radio 7”.
Siguldas programmas veidotājiem: PII „Ābelīte” deju kolektīvam „Ābolītis”, PII „Ieviņa” dziedātājiem, Allažu pamatskolas deju kolektīvam „Avotiņi”, Mores pamatskolas deju kolektīvam „Dzērvenīte”, Mākslu skolas „Baltais Flīģelis” deju kolektīvam „Sidrabiņš” un vokālajai studijai „Siguldiņa”, PII „Saulīte” deju kolektīvam, Laurenču sākumskolas mūziķiem un dejotājiem, Siguldas 1.pamatskolas deju kolektīvam „Purenīte” un PII „Pīlādzītis” deju kolektīvam.
Novada nerimtīgajā mainībā uz augšu nemainīga vērtība ir cilvēku godaprātam un sirdsapziņai. Paldies jums par to!
Informāciju sagatavoja:
Siguldas novada pašvaldības
Kultūras pārvaldes vadītāja
Jolanta Borīte
Turaidas muzejrezervātā muižas pārvaldnieka jaunās dzīvojamās mājas izstāžu zālē no 7.jūnija līdz 30.augustam tiks eksponēta Zviedrijas Kalnu un sāmu muzeja „Ajtte” un Sāmu amatniecības fonda „Sami Duodi” no Jokmokas Zviedrijā sagatavotā izstāde „Sāmu amatniecība un dizains”. Izstādes veidotājas ir Zviedrijas Kalnu un sāmu muzeja „Ajtte” pārstāve Sunna Kuoljoka un Zviedrijas Sāmu amatniecības fonda „Sami Duodi” amatniecības eksperte Sanna Larssona.
Sāmi tāpat kā Gaujas lībieši pieder pie somugru valodu saimes, tāpēc aizraujoši būs iepazīt sāmu dzīvesziņu un kultūru, kas saglabāta līdz mūsdienām.
Izstādē būs apskatāmi sāmu amatnieku darināti oriģināli priekšmeti, fotogrāfijas un iegūstama informācija par sāmu tautas kultūru. Sāmu amatniecības priekšmeti un mākslas darbi radīti, balstoties uz sāmu tautas tradīcijām un domāšanas veidu, izmatojot sāmu tradicionālos rakstus un krāsas. Sāmu amatniecībā tradicionāli tiek izmantoti tādi materiāli kā rags, koks, saknes un āda, tāpat arī alva, misiņš un sudrabs, taču šodien, tāpat kā agrāk, amatnieki apgūst arī jaunus materiālus, kas tiem ir pieejami. Izstādē būs iespēja iepazīt arī priekšmetu gatavošanas tradicionālās tehnikas un paņēmienus.
Sāmi apdzīvo teritoriju, ko sauc par Lapzemi. Sāmi („samit” vai „samek” – „purva cilvēki”), agrāk saukti arī par lapiem, ir Ziemeļeiropas galējo ziemeļu pamatiedzīvotāji un ir saglabājuši ļoti senu kultūras mantojumu, kas tos vieno arī ar Latvijas pirmiedzīvotāju kultūru. Sāmu valodas dialektos runājošie dzīvo Zviedrijas, Norvēģijas, Somijas un Krievijas ziemeļu teritorijās.
Turaidas muzejrezervāta viena no pētniecības tēmām ir Gaujas lībiešu kultūras mantojums. Gaujas lībieši tāpat kā sāmi pieder pie somugru valodu saimes, tāpēc jau vairāku gadu garumā Turaidas muzejrezervāts sadarbojas ar Zviedrijas Kalnu un sāmu muzeju „Ajtte”, pētot kopējo un atšķirīgo somugru tautu kultūras mantojumā.
Izstādes atklāšana notiks 6.jūnijā plkst.15.00. Izstāde Turaidā atvērta no 7.jūnija līdz 30.augustam katru dienu no plkst.10.00 līdz 18.00.
Informāciju sagatavoja:
Anda Skuja,
TMR Izglītojošā darba un komunikācijas daļas vadītāja,
Tālr.26572142