Viens no lielākajiem un tehniski iespaidīgākajiem gaismas festivāla „Staro Rīga 2014” objektiem būs portugāļu kompānijas „Ocubo” veidotais „Gaismas cirks” („Circus of Light”), kas visus piecus festivāla vakarus priecēs skatītājus uz viesnīcas „Astor” (Zigfrīda Annas Meierovica bulvārī 10) fasādes.
Šis objekts jau pabijis dažādos gaismas festivālos pasaulē, bet Rīgai tiek personalizēts ar dažādiem pilsētai raksturīgiem tēliem – Melno kaķi, Sv.Pētera baznīcas Zelta gaili un Rīgas bebru. Īpaša vieta „Gaismas cirkā” ierādīta Rīgas kultūras gada partnerpilsētai Siguldai un tās iedzīvotājiem. Fantāzijas cirka publiku veido 24 siguldieši, gan pazīstami sportisti un mūziķi, gan sabiedrībā zināmi cilvēki, kuriem ir bijusi liela loma Siguldas novada kultūras procesos, kuri smiesies, priecāsies, baidīsies un brīnīsies. Filmēšanas un fotografēšanas procesā fotogrāfa Jura Kilkuta vadībā aktīvi piedalījušies arī personību ģimenes, tādēļ „cirka publikas” vecuma amplitūda ir no diviem līdz 85 gadiem.
Līdz šim „Gaismas cirks” rādīts Lisabonā, Portugālē, Jeruzalemē, Izraēlā, bet pēc Rīgas tas dosies uz Apvienoto Arābu Emirātu pilsētu Šārdžu.
Šogad gaismas festivāls „Staro Rīga 2014” notiks no 14. līdz 18. novembrim ik vakaru no plkst. 18.00 līdz 23.00. Eiropas kultūras galvaspilsētas gadā, piedzīvojot pozitīvu force majeure, gaismas festivāls pirmoreiz piedāvās plašu ārvalstu mākslinieku darbu skati un vērienīgā līdzdalības akcijā „Rīgas karnevāls” aicina ikvienu rīdzinieku iesaistīties pilsētas izgaismošanā.
Novadnieku ērtībām 15.novembrī plkst.17.00 no viesnīcas „Sigulda” laukuma tiks organizēts transports uz Rīgu. Dalības maksa 3,50 eiro. Interesentus lūdzam pieteikties, zvanot pa tālruni 66117114, un līdz 14.novembrim veikt samaksu Siguldas novada Kultūras centra kasē.
Lasi arī: Siguldieši ar gavilēm un aplausiem piedalīsies gaismas festivālā Staro Rīga
Sestdien, 8.novembrī, plkst.18.00 koncertzāle „Baltais flīģelis” aicina uz 14.Starptautisko Baha kamermūzikas festivālu – „Labdarības koncerts. Karlam Fīlipam Emanuelam Baham 300”. Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas klavieru katedras docētāju koncerts veltīts Karla Fīlipa Emanuela Baha 300 gadu jubilejai.
Koncertā piedalās: Juris Kalnciems, Juris Žvikovs, Jānis Maļeckis, Sergejs Osokins, Ventis Zilberts, Toms Ostrovskis.
Programmā: Karls Fīlips Emanuels Bahs. Sonātes, rondo, fantāzijas.
Īpašais piedāvājums Siguldas novada ID karšu īpašniekiem – bezmaksas ieeja.
13.novembrī plkst.16.00 Mākslu skola „Baltais Flīģelis” aicina uz Latvijas valsts svētkiem veltītu koncertu, kurā skolas audzēkņi piedāvās ieklausīties dažādu stilu un raksturu priekšnesumos.
Siguldas jauniešu pūtēju orķestra „Sudrabskaņa” uzstāšanās programmā ietverti vairāki patriotiski skaņdarbi, to skaitā – latviešu pūtēju orķestru repertuārā iemīļotais „Latviešu karavīru maršs” un Aivara Krūmiņa aranžētais „Šeit ir Latvija”, kā arī Dž.F.Suzas „Brīvības zvans”.
Siguldas jauniešu stīgu orķestris kopā ar dziedātājiem priecēs klausītājus, atskaņojot iemīļotu latviešu tautas dziesmu apdares. Koncerta noskaņas veidošanā iesaistīsies Mākslas nodaļa ar īpašu zāles noformējumu un Teātra nodaļas audzēkņi ar svinīgiem priekšnesumiem.
Valsts svētkiem tiks veltīta pašu jaunāko Mākslas nodaļas audzēkņu un Ministudijas dalībnieku darbu izstāde „Mana Latvija”.
Izstāžu telpā kopš Mākslu skolas 55 gadu jubilejas iespējams aplūkot arī Mākslas nodaļas pašreizējo un bijušo pedagogu un absolventu darbus.
Ikviens laipni gaidīts svētku koncertā.
Ieeja – bez maksas.
Svētdien, 9.novembrī, plkst.14.30 Turaidas muzejrezervāts aicina ikvienu doties uz Turaidu, lai kopā svinētu latviešu gadskārtu svētkus – Mārtiņdienu.
Mārtiņi ir rudens uz ziemas satikšanās svētki, kas tikuši svinēti kopā ar Apkūlībām. Vārds „apkūlības” sevī ietver nobeigtu darba cēlienu — labības kulšanu, kad lielie rudens darbi pabeigti – lauki aparti, graudi savietoti klētī un zeme sagatavota ziemas atpūtai. Mārtiņos beidzas klusais veļu laiks, kas sācies Miķeļos un ritējis visu oktobri. Mārtiņi ir saimnieciskā gada noslēgums un ziemas sākuma diena. Svētku rituālos iederīgs ir zemes daudzinājums un pateicība par darbu izdošanos. Simboliski Mārtiņš tiek meklēts labības kūlī rijas stūrī, kur tas paslēpies glabādams un svētīdams nākamā gada ražu.
Mārtiņdienā Turaidā notiks zemes daudzinājums, tiks apdziedāti zirgi, jo Mārtiņš līdzīgi kā Ūsiņš ir arī viens no zirgu aizstāvjiem. Kopā ar Siguldas folkloras kopu „Senleja” un „Senlejiņa” maskotajiem dalībniekiem tiks dziedātas Mārtiņdziesmas, spēlētas tautas spēles un rotaļas, dancoti danči, kā arī notiks rudens velšu izsole. Neprecētie ļaudis varēs nodoties zīlēšanai, un ikviens tiks pacienāts ar gaiļa zupu.
Mārtiņdienā sākas čigānos, ķekatās jeb budēļos iešana, kas turpinās visu ziemu līdz pat Meteņiem. Čigānos iešanai ir rituāla nozīme. Čigāni jeb budēļi simbolizē svešos jeb citādos, kas viesojoties sētai nes auglību, svētību, laimi, veselību un saticību. Mārtiņu laikā čigāni tiek saukti arī par Mārtiņbērniem. Vidzemē īpaši populāri bijis šādos gājienos puišiem pārģērbties par meitām un meitām par puišiem, veciem vīriem vai vecīšiem, kā arī daudz izmantotas mājas un meža dzīvnieku maskas – vilks, kaza, gailis, lācis u.c.
Visi aicināti svinēt gadskārtu svētkus, īpaši aicinātas ģimenes ar bērniem, ļaujoties rudens dabas valdzinājumam un latvisko tradīciju priekam!
Informāciju sagatavoja:
Anda Skuja
Turaidas muzejrezervāta Izglītojošā darba un komunikācijas daļas vadītāja
Lai analizētu Vidzemes novada kultūras notikumu organizatoru pieredzi ilgtspējīgā un videi draudzīgā kultūras notikumu organizēšanā un iegūtu papildus pieredzi stratēģisko dokumentu izstrādē ilgtspējīgas un videi draudzīgas nozares attīstībai 29.oktobrī Siguldas novada kultūras darbiniekiem tika rīkota Labās prakses diena.
Pieredzes apmaiņa kopā ar VAS Valsts nekustamie īpašumi pilis valdes pārstāvi Gunu Preimani tika sākta Igates pils kompleksā, kurā ietilpts arī Emila Melngaiļa Vidrižu novadpētniecības muzejs un Sv.Jāņa Kristītāja un Marijas Magdalēnas baznīca, kas ir īpaša ar to, ka ir vienīgā ekumeniskā baznīca Latvijā. Ir strādāts pie idejām pils kompleksa attīstībai. Tūristiem vilinošs ir krodziņš dzirnavās. Neapgūts potenciāls ir arī teritorijā ap pili, ko iespējams attīstīt, izveidojot takas, ainaviskas atpūtas vietas. Emila Melngaiļa Vidrižu novadpētniecības muzejs iekārtots folklorista un komponista dzimtajās mājās – „Melngaiļi”. E.Melngailis veicis folkloras vākumu – aptuveni 5000 melodiju un pierakstus par tautas mūzikas instrumentiem un muzicēšanas tradīciju, kas ir pamats latviešu muzikālās tradīcijas saglabāšanai. Muzejā līdzās materiāliem par Emīļa Melngaiļa dzīvi un darbību, apskatāmas arī Vidrižu pagasta vēsturei un izciliem novadniekiem veltītas ekspozīcijas. Tāpat iespējams apmeklēt „Padomju istabu”, kurā var uzzināt par kolhozu vēsturi un padomju laika bērnu un jaunatnes organizācijām. Iepriekš piesakoties, skolēniem iespējams „iestāties pionieros” un izspēlēt padomju laiku „ierindas skati”. Muzeja teritorijā notiek lielākie koru dziedāšanas svētki, kas veltīti slavenā latviešu komponista, folklorista, mūzikas kritiķa un publicista E.Melngaiļa nozīmīgām jubilejām, pulcējot ap 2000 dziedātāju no visas Latvijas.
Limbažu novada Kultūras nodaļas vadītāja Mārīte Saulīte izrādīja Limbažu veco rātsnamu un Limbažu pilsdrupas. Limbažu tēls papildināts ar jaunām odziņām, kas piesaista tūristus un radījis vidi dažādiem pasākumiem un citām aktivitātēm. Rātsnama pagrabstāvā atrodas dzīvais sudraba muzejs, kurā apskatāmas sudrabkaļa Oļega Auzera darinātās sudrablietas. Vārds „dzīvais” nozī-mē, ka apmeklētāji var ne vien sudrabu skatīt, bet arī paši iemēģināt roku sudrablietu darināšanā. Muzejā apskatāmas gan rotas lietas un sīki dekoratīvi priekšmeti, gan lielformāta mākslas darbi, tostarp, unikālā „Nākotnes pils 3001”, kas veidota no vairāk nekā 30 kilogramiem sudraba. Tiek uzskatīts, ka nekur citur pasaulē tik liela apjoma sudraba darbus redzēt nevar. Ideju par Limba-žiem kā sudraba pilsētu papildina rātsnamā iekārtotā laulību ceremoniju zāle, ko papildina O.Auzera darinātais sudraba ozolzaru svečturis, „Vēlmju ābelīte” un gredzenu trauks. Rātsnamā tiek izrādītas arī teātra izrādes.
Labā prakse tika apgūta arī Ungurmuižā. Tas ir 18.gadsimta koka ēku ansamblis un ieņem nozīmīgu vietu Latvijas kultūras pieminekļu mantojumu vidū. To 1732.gadā cēlis barons fon Kampenhauzens kā savas dzimtas māju, un šobrīd tā ir Latvijas vienīgā baroka koka celtne. Tikpat unikāli ir 18.gadsimta sienu gleznojumi. Veikti restaurācijas darbi, lai Ungurmuižas komplekss atdzimtu par muzeju, svinību vietu un viesu māju ar restorānu. Mūsdienu ērtībām piemērota, tā ir kā radīta atpūtai, semināriem un dažādām viesībām. Īpaši iecienīta tā ir kāzu svinībām un pāriem, kas savā kāzu dienā vēlas izmantot vietas skaisto dabu un vienreizējo Tējas namiņu foto sesijām. Ungurmuižas īpašo auru izjūt ikviens — mākslas baudītāji, vēstures pētnieki un dabas mīļotāji. Šeit ir vieta gan romantiskām pastaigām, gan svinībām, gan atpūtai ar ģimeni. Ungurmuižā jau 10 gadus par tradīciju kļuvuši mazie Opermūzikas svētki, ik gadus pulcējot vairāk nekā piecsimt skatītājus, kas parka gaisotnē zem klajas debess var izbaudīt augstvērtīgo Latvijas operas zvaigžņu sniegumu. Klasiskā mūzika lieliski saspēlējas ar ēku un neatkārtojamo, tikai Ungurmuižas parkam raksturīgo vidi. Savukārt izstāžu zālē apskatāmas latviešu mākslinieku darbu izstādes un senais muižas parks ir iemīļota vieta dažādiem mākslas plenēriem. Ik gadus augustā notiek šūbertiādes koncerts, kur mākslinieki atskaņo Franča Šūberta (1797.–1828.) darbus, kā arī noskaņas ziņā līdzīgas citu autoru kompozīcijas. Šūbertiāde ir īpašs koncertžanrs, kas radies 19.gadsimta 20.gados, kad Šūberta draugi tā nosauca mūzikas vakarus, kuros pats komponists sēdās pie klavierēm. Šie vakari notika bohēmiskā gaisotnē, draugu lokā baudot arī vīnu. Tradīciju iedibināja diriģents Andris Veismanis un izcilie kamerpianisti Aldis Liepiņš, Pēteris Plakidis.
Netradicionālas pasākumu norišu vietas tika iepazītas Cēsīs. Kultūras centra direktors Edžus Arums iepazīstināja ar iespēju kultūras procesiem izmantot Cēsu veco alus darītavu, kas celta 1878.gadā, bet šobrīd tapusi par mūsdienīgu izstāžu centru. Katru gadu Cēsu Mākslas festivāla laikā ir apskatāmas dažādu veidu un stilu izstādes. Mākslas procesi tiek iedzīvināti arī Cēsu novada prokuratūras ēkā un viesnīcā „Kolonna”, kur telpas tiek izmantota gleznotāju plenēriem un meistardarbnīcām un, sadarbībā ar Latvijas gleznotājiem, konferenču zālēs un vestibilos tiek izstādīti mākslas darbi.
Vecpiebalgas novads ir bagāts ar kultūrvēsturisko mantojumu. Tāpēc dienas noslēgumā Siguldas novada kultūras darbinieki apmeklēja Inešu muižu, kurā saimnieko kultūras nams un Porcelāna fabrika. Savā pieredzē par atjaunotās muižas telpu pielietojumu dažādiem saviesīgiem pasākumiem dalījās Vecpiebalgas Kultūras nodaļas un pagasta kultūras nama vadītāja Zigrīda Ruicēna.
Mantojums ir mūsu kopīgā bagātība, ko esam saņēmuši no iepriekšējām paaudzēm, un mūsu kopējā atbildība ir kā mēs to nodosim tālāk nākamajām paaudzēm. Mantojums ir cilvēku personīgās dzīves, domātāju un mākslinieku iedvesmas avots un kultūras nozaru dzinējspēks. Kā to saglabājam un lietderīgi izmantojam ir galvenais faktors, kas jāņem vērā definējot mūsu mantojuma pievilcību vietā, kurā dzīvot, strādāt un apmeklēt. Labās prakses diena bija vērtīgs ieguldījums salīdzināšanas apmācībai, lai veicinātu labās prakses izplatīšanu kultūras un radošajā nozarē, tostarp mantojuma jomā. Labās prakses diena realizēta INTERREG IVC starpreģionu sadarbības programmas projekta „Pasākumu ietekme uz kultūrvēsturisko mantojumu” (ZEN) ietvaros.
Svētdien, 9.novembrī, plkst.14.00 Siguldas pagasta Kultūras namā notiks pūtēju orķestru koncerts „Rudens dabā, sirdī un mūzikā”. Piedalās pūtēju orķestri no Salaspils, Birzgales, Inčukalna un Siguldas. Programmā skanēs latviešu un ārzemju komponistu mūzika.
2013.gada Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki ir radījuši labu pamatu orķestru radošo un cilvēcisko kontaktu stiprināšanā. Domājot par to, kā labāk sagatavoties svētkiem, tika aktualizēta koncertēšanas forma — novada orķestru kopkoncerti. Tieši tā 2013.gada 20.aprīlī Inčukalna Tautas namā pirmoreiz tikās Pierīgas pūtēju orķestri no Inčukalna, Salaspils, Birzgales un Siguldas. Šogad Siguldas pagasta Kultūras nams kļūs par lielo pūtēju orķestru skatuvi, lai saviem klausītājiem piedāvātu koncertu. Un, lai arī koncerta nosaukums ir mazliet nostalģisks, tā veidotāji un dalībnieki ir sagatavojuši programmu dažādām gaumēm un vecumiem.
Kā jau šādos koncertos ierasts, skanēs skaņdarbi gan visa koporķestra izpildījumā, gan atsevišķu kolektīvu sniegumā. Koporķestris atskaņos latviešu pūtēju mūzikas klasiķu Jāņa Palkavnieka, Gunāra Ordelovska mūziku, bet skanēs arī Andra Riekstiņa un Dmitrija Grozova skaņdarbi. Savukārt orķestri paši atskaņos arī savas individuālās programmas, skaņdarbu klāstā iekļaujot gan Raimonda Paula, gan Alvila Altmaņa, gan citu latviešu un aizrobežu komponistu skaņdarbus.
Rīgas un Pierīgas pūtēju orķestru virsdiriģents Jānis Puriņš gaidāmo koncertu vērtē arī kā iespēju tapt sadzirdētiem: „Līdz 2018.gada Dziesmu un Deju svētkiem vēl tāls ceļš ejams, bet visi amatiermākslas žanri koncertos, konkursos, skatēs un svētkos jau prezentē jaunu mūziku, dziesmas, dejas ar domu par iespējamo Simtgades svētku repertuāru.”
Koncertā piedalās:
Ieejas maksa –1 eiro.
Informāciju sagatavoja:
Rīgas un Pierīgas novada pūtēju orķestru virsdiriģents
Jānis Puriņš
Turpinot TLMS „Vīgrieze” un Siguldas pagasta Kultūras nama 2013.gadā uzsākto projektu „Tautastērps pašu rokām” aicinām visus interesentus 8.novembrī no plkst.10.00 līdz 14.00 piedalīties lekcijā „Cimdi un zeķes latviešu tautastērpā”. Dalības maksa — 2 eiro.
Teorētisko lekciju par cimdiem un zeķēm lasīs Dr.hist. Aija Jansone (Latvijas vēstures institūta Etnoloģijas nodaļas vadītāja). Lekcijā tiks aplūkoti cimdi un zeķes, kādus darināja pie tautastērpa visā Latvijas teritorijā 19.gs., īpaši akcentējot Vidzemi.
Informāciju sagatavoja:
Gundega Pētersone
TLMS „Vīgrieze” vadītāja
Siguldas novada pašvaldības INTERREG IVC programmas ietvaros īstenotais projekts „Pasākumu ietekme uz kultūrvēsturisko mantojumu” (ZEN) tuvojas noslēgumam. Balstoties uz gūtajām atziņām, ir izstrādāta kopīga metodoloģija, lai samazinātu festivālu un kultūras notikumu ietekmi uz vēsturiskajiem centriem un vidi. Projekts aizsākās 2011.gada nogalē ar mērķi nodot un gūt pieredzi no 12 partneriem no Itālijas, Spānijas, Grieķijas, Bulgārijas, Slovēnijas, Lietuvas, Lielbritānijas, Nīderlandes un Rumānijas.
Siguldas novada kultūras, tūrisma un attīstības speciālisti tikušies gan darba sanāksmēs, gan studiju vizītēs, gan apmeklējuši festivālus jaunu zināšanu un labās prakses ieguvei, kas apkopota un izdota rokasgrāmatā „Pasākumu ietekme uz kultūras mantojumu”. Tā pieejama visos Siguldas novada kultūras namos, bibliotēkās un Siguldas novada pašvaldības Pakalpojumu centrā.
Sadarbībā ar Latvijas Nacionālo kultūras centru, Latvijas Kultūras centru asociāciju ir uzsākti informācijas un viedokļu apmaiņas pasākumi. Šobrīd notiek reģionālie informatīvie semināri Mazsalacas novada kultūras centrā, Balvu kultūras un atpūtas centrā, Kandavas kultūras namā, Kultūras namā „Lielvārde”, Rīgas kultūras centrā „Iļģuciems”, kuros prezentē arī rokasgrāmatu “Pasākumu ietekme uz kultūras mantojumu”.
Siguldas novads ir pirmais novads Latvijā, kas, organizējot pasākumus kultūrvēsturiskos objektos, kuru novadā nav mazums, domā ne tikai par to ekonomisko izdevīgumu, bet arī kā samazināt daudzo festivālu un citu kultūras notikumu negatīvo ietekmi uz dabu un kultūras mantojumu. Pasākumos tiek piedāvāti dažādi risinājumi kā gudri svinēt svētkus. Piemēram, pasākumu reklāmai pārsvarā tiek izmantoti sociālie un elektroniskie mediji, tādējādi samazinot drukātos materiālus. Opermūzikas svētku apmeklētājiem jau otro gadu tika piedāvāta bezmaksas velosipēdu novietne, kas mazina automašīnu sastrēgumus un automašīnu kaitīgo izmešu daudzumu.
„Dabas koncertzāles” apmeklētāji uz svētku teritoriju varēja nokļūt kājām, ar velosipēdu, laivu, elektromobili vai īpaši organizētu sabiedrisko transportu. Pētniecības nolūkos šo festivālu apmeklēja arī Baltijas Starptautiskā vasaras skola (BISS), kurā piedalījās 20 studenti no 14 valstīm – Latvijas, Lietuvas, Itālijas, Šveices, Uzbekistānas, Slovākijas, Vācijas, Turcijas, Meksikas, Čehijas, Nigērijas, Kipras, Polijas un Portugāles. Kā atzina programmas „Starptautiskā tūrisma un pasākumu vadība/ITEM” īstenotāji, tad starptautiskā mērogā Sigulda novads apliecināja prasmi domāt un strādāt ilgtspējīgi.
Informāciju sagatavoja:
Oskars Briedis
Siguldas novada pašvaldības Kultūras pārvaldes projektu vadītāja asistents
Eiropas kultūras galvaspilsētas gadā, piedzīvojot pozitīvu force majeure, šogad gaismas festivāls „Staro Rīga 2014” pirmoreiz piedāvās plašu ārvalstu mākslinieku darbu skati un viena no mākslas darbu veidošanā iesaistījušies arī siguldieši.
Portugāļu mākslinieku objekta realizācijai tika fotografēti 24 siguldieši, kuri gavilē, priecājas un aplaudē cirka priekšnesumiem. Fotogrāfiju autors ir novadnieks — fotogrāfs — Juris Ķilkuts. Siguldiešu līdzdalība būs redzama vienam no centrālajiem gaismas festivāla „Staro Rīga 2014” objektiem no 14. līdz 18.novembrim ik vakaru no plkst.18.00 līdz 23.00.
Īpašajai publikai gaismas cirkā izvēlēti radoši, sportiski un azartiski siguldieši: Ilze Jakubovska – Siguldas novada Kultūras centra pasākumu režisore un producente. Izcilākie sasniegumi līdzās nozīmīgāko novada svētku organizēšanā – „Eiropas kultūras galvaspilsētas 2014” Siguldā, Siguldai 800 svinības un atjaunotās Siguldas dzelzceļa stacijas ēkas atklāšana; Juris Šics – latviešu kamaniņu braucējs, startē divnieku sacensībās kopā ar savu brāli Andri Šicu, triju Olimpisko spēļu medaļu īpašnieks; Ināra Paegle – superīga skolotāja, aktīva un radoša personība – spēlē vietējā teātrī un dzied vokālajā ansamblī; Tālis Puķītis – bijušais Siguldas novada domes priekšsēdētājs, viņš virzīja un atbalstīja ideju par to, lai Sigulda kļūtu par partnerības pilsētu Rīgai Eiropas kultūras galvaspilsētas projektā; Aivars Janelsītis – Siguldas goda novadnieks, pazīstamā Siguldas gaisa tramvajiņa idejas izsapņotājs un realizētājs, tikko ieguvis arī Siguldas sadraudzības pilsētas Gruzijā Čiatūras goda pilsoņa titulu; Juris Kaukulis – mūziķis, visvairāk zināms kā rokgrupas „Dzelzs Vilks” līderis, patriotisks siguldietis, kas par tādiem audzina arī savu dēlu un meitu;Kaspars Tobis – mūziķis, kas ne tikai darbojas grupā „Dzelzs Vilks”, bet ir arī virtuozs solo mākslinieks, ko daži pat dēvē par latviešu Žanu Mišelu Žāru, par savu solo albumu „Koncerts septiņiem sintezatoriem” saņēmis Mūzikas ierakstu gada balvu kā labākais elektroniskās mūzikas albums; Kaspars Gulbis – mūziķis, viens no izcilākajiem akordeonistiem Latvijā, pārstāv grupu „Bellaccord”, piedalījies arī vairāku teātra izrāžu tapšanā, taču par savu galveno prioritāti uzskata akordeona mūzikas popularizēšanu jauniešu vidū; Edijs Everss – ļoti talantīgs mūziķis, spēlē saksofonu un klavieres, darbojas grupā „Bellaccord”; Jānis Baltiņš – vada labāko Siguldas un iespējams pat Latvijas kori „Atvars”, ir vairāku starptautisko koru konkursu dalībnieks, diriģents un laureāts; Agris Daņiļevičs – horeogrāfs un dejas pedagogs, deju skolas „Dzirnas” vadītājs, viņa horeogrāfija izmantota Vispārējos latviešu Dziesmu un Deju svētkos, Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos, izstādē „Expo 2000”un citur, bijis vairāku TV šovu žūrijas loceklis, kā arī piedalījies TV3 šovā „Koru kari 1” Siguldas kora sastāvā, viņa azarts arī dēla un meitas raksturā, Edžus Arums – radošs siguldietis, kas savu radošo potenciālu liek lietā vadot deju kolektīvu „Katvari”, lieldarbs deju lieluzvedums „No zobena saule lēca”; Indra Ozoliņa – labākā Latvijas tautisko deju kolektīva „Vizbulīte” vadītāja, bijusi iekļauta X Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku Mākslinieciskajā padomē, virsvadītāja; Guna Mangusa – horeogrāfe, klasiskās un laikmetīgās deju grupas „A‑Zarts” vadītāja, veidojusi horeogrāfijas amatieru teātru izrādēm un Jāņa Lūsēna 50 gadu jubilejai veltītai koncertprogrammai „Labais burvis”; Andris Alviķis – mūziķis, kopā ar dēlu Kārli Alviķi, kurš ir arī grupas „Dzelzs Vilks” basģitārists, sievu Ingu un dēlu Pauli; Raits Tikums – mākslinieks, veido vienkoču laivas, kādas sastopamas Eiropas ziemeļu daļas teritorijā, galvenokārt somugru apdzīvotajās zemēs (pie tām pieskaitāma arī Turaida), ir arī Siguldas Mākslu skolas un Latvijas Kultūras koledžas pasniedzējs.
„Staro Rīga 2014” notiks Eiropas kultūras galvaspilsētas programmas tematiskās līnijas „Rīgas karnevāls” ietvaros. Šī gada festivāla tēma „Rīgas karnevāls” atspoguļosies gan festivāla pamatprogrammā, gan tāda paša nosaukuma līdzdalības akcijā, ko 2014.gadā uzsāk gaismas festivāls „Staro Rīga 2014”.
Gaismas festivāla Staro Rīga 2014 programmas objekti atradīsies centrā un Vecrīgā, bet visa Rīga jau gatavojas lielajam Rīgas karnevālam. Iedzīvotāji, uzņēmēji, draugu klubi un individuāli dalībnieki tiek īpaši aicināti iesaistīties līdzdalības akcijā „Rīgas karnevāls” ar devīzi „Izgaismo savu pilsētu!” un veidot krāsainas instalācijas pilsētas namu logos un uz māju fasādēm.
Šogad festivāls piedzīvos kvalitatīvi jaunu lēcienu, galvenie festivāla objekti būs starptautiski atzītas un īpaši festivālam veidotas videoinstalācijas, projekcijas, mapping un gaismu instalāciju objekti. Festivāla pamatprogrammā iekļauti Latvijas, Lietuvas, Anglijas, Francijas, Kanādas, Portugāles un citu valstu mākslinieku darbi. Tie būs starptautiski atzītu gaismas mākslinieku objekti no lielākajiem pasaules gaismas festivāliem, gan arī vairāki īpaši Rīgai veidoti starptautisko mākslinieku jaundarbi.
Jau mēnesi aktīvi darbojas Siguldas novada Kultūras centra senioru deju kolektīvs „Sidrabdancis”. Kā katru rudeni, arī šajā, sidrabdancieši aicina uz kopēju sadancošanos savus draugus. Un tā sestdien, 1.novembrī, plkst.18.00 Siguldas novada Kultūras centrā notiks koncerts „Rudens virpulī, deju virpulī”.
Koncertā virpuļos senioru deju kolektīvi:
Vidējās paaudze deju kolektīvi:
Koncertu kuplinās labāko deju kopa „Virši” no Inčukalna, vadītājs Andrs Briņķis un Siguldas 1.pamatskolas deju kolektīva „Purenīte” vecākā grupa, vadītāja Dzintra Fogele. Bet visus dejotāju saveltos deju virpuļus kopā saturēs Ginta Riekstiņa.
Aicinām deju mīlošos siguldiešus ļauties deju virpulim Siguldas novada Kultūras centrā! Ieejas maksa – 2 eiro.
Siguldas Tautas teātri piedāvā unikālu iespēju tiem, kam teātris nav vienaldzīgs, tiem, kas sen ir gribējuši darboties teātrī vai arī kādreiz to jau ir darījuši, — šobrīd „viena vieta uz brieža vēl brīva”! Vakanta ir viena no galvenajām vīriešu lomām jauniestudējumā „Galma gleznotājs”.
Siguldas Tautas teātra kolektīvs un režisore aicina atsaukties interesentu – vīrieti labākajos vīriešu gados, bet jauneklīgi domājošu un jauneklīgi dzīvojošu (vecumā no 25 līdz 35 gadiem), kas vēlētos izmēģināt savus spēkus humora pilnā, dzirkstošā, mazliet trakulīgi avantūriskā un enerģiskā lomā, kurš izrādē pats par sevi saka šādi: „Ja ar mani tā spēlējas, tad es esmu gatavs spēlēties līdz mūža galam!”.
Mēģinājumi notiek Siguldas novada Kultūras centrā Pils ielā 10 katru trešdienu un piektdienu no plkst.19.00 līdz 22.00. Informācija par teātri atrodama arī www.siguldasteatris.lv.
Interesentiem lūgums zvanīt režisorei Ārijai Liepiņai-Stūrniecei uz tālruni 22130149, vai arī atnākt uz mēģinājumu.
Veļu laikā, godinot folkloristu Krišjāni Baronu viņa 179.dzimšanas dienā, Turaidas muzejrezervāts jau tradicionāli aicina 31.oktobrī plkst.8.00 tikties Siguldā pie Krišjāņa Barona pieminekļa, lai iesāktu rītu ar spēku dodošām latviešu tautasdziesmām. Dziesmu rītā „Kalnā kāpu gavilēt” kopā ar muzejrezervāta darbiniekiem un Siguldas folkloras kopas „Senleja” un ansambļu „Melodija” un „Saltavots” dalībniekiem ikviens aicināts dziedāt vai norunāt savas šajā rudens laikā vissaistošākās dainas. Skandēt tautasdziesmas, kas rosina aktīvi dzīvot, mīlēt pasauli sev apkārt un saprast sevi un līdzcilvēkus.
Visi aicināti ņemt līdz svecīti vai ziediņu, ar ko rotāt Krišjāņa Barona pieminekļa pakāji.
Zemliku jeb Veļu mēnesis – oktobris — ir rudens pārdomu laiks, kad godājam aizgājušos Viņsaulē. Kapsētās Vidzemē un citviet Latvijā notiek Svecīšu vakari, tautas tradīciju kopēji aicina uz Veļu vakariem, lai godātu, izzinātu un daudzinātu gan savus aizgājušos piederīgos, gan mūsu tautas dižās personības, kas atstājušas mantojumā savas zināšanas, dzīvesziņu un gudrību.
Krišjānis Barons ir folklorists, publicists un viens no izcilajiem jaunlatviešu darbiniekiem, kas bijis pirmais latviešu autors, kas sarakstījis Baltijas ģeogrāfijas grāmatu “Mūsu tēvzemes aprakstīšana” (1859), viņš rakstījis arī stāstus, dzeju un tulkojis. Publicējis ap 100 populārzinātnisku rakstu par dabaszinībām un izglītības jautājumiem. Krišjāņa Barona mūža darbs ir akadēmiskais tautasdziesmu krājums “Latvju dainas” 6 sējumos (1894 ‑1915), kurā publicētas 217 996 tautasdziesmas, kas sistematizētas vienotā sistēmā, kuras pamatā ir cilvēka mūža ritējums, darbs, sadzīves attiecības un kurā ir izzināma latviskā dzīvesziņa.
Turaidas muzejrezervātā 1985.gadā atklāts Dainu kalns, kas veltīts latviešu tautasdziesmām un Krišjānim Baronam viņa 150.dzimšanas gadā. Nākošajā, 2015.gadā, 17.jūlijā tiks rīkoti svētki „Dainu kalnam – 30”, kas būs kulminācijas pasākums starptautiskā folkloras festivāla „Baltica 2015” programmā.
Informāciju sagatavoja:
Anda Skuja
TMR Izglītojošā darba un komunikācijas daļas vadītāja