Svētdien, 5.aprīlī, no plkst.9.00, Siguldas novada iedzīvotāji un pilsētas viesi tiek aicināti atpūsties, iepirkties un piedalīties pavasara tirdziņā un Lielās Dienas svinēšanā „Visa zeme pumpuros!”, kas līdz plkst.15.00 norisināsies Siguldas Svētku laukumā.
Klāt ir Lielā Diena, kad pasaule ieelpo pavasari — uzripo saule debesjuma kalnā, aizripo rotaļā raibā ola, saripo čalas un gaviles svētku šūpolēs. Zeme mostas un dāvina mums savas zaļās rotas dzīvības pilnos pumpurus. Bet no prieka pumpuriem, lai uzplaukst Lielās Dienas svētki.
Ir laiks — pavasara svinēšanai!
Ziemā iztērētos spēkus varēs atjaunot pavasara tirdziņā iegādājoties, zemnieku, amatnieku un mājražotāju piedāvātos labumus miesai, garam, vēderam, sirdij, dārzam un labai dzīvošanai — kaņepju sviestu, medu, ekoloģiskos našķus, dabīgās sulas un sīrupus, koka mucas, ziepes, brošas, dziednieciskās ziedes, kurmju slazdus un daudz citas noderīgas lietas.
No plkst.11.00 pamodināsim sevī spēka un veselības pumpurus, baudot Rūtas zaļos kokteiļus un bērzu sulas. Izplaucēsim mākslinieka garu Oliņboliņ olu krāsošanas un ripināšanas galerijā un Pumpurlietu darbnīcā. Ikviens varēs piedalīties pavasara spēka mērīšanā un lielajā Zaķu biļešu izlozē.
Neizpaliks tradicionālais svētku cienasts – Lieldienu pantāgs, lielā šūpošanās un jautrā vizināšanās ar Zaķu pumpurmobili.
Šajos pavasara svētkos visus siguldiešus un novada viesus uz kārtīgu andeli, olu un pumpuru kaujām, izšūpošanos, radošām un raibām izdarībām aicina jautrie Lieldienu Zaķi – Inga Alviķe un Laura Šumska.
Nāc iepirkties, nāc atpūsties, nāc Lieldienās šūpoties!
Aicinām zemniekus, amatniekus un mājražotājus pieteikties gadatirgum līdz 2.aprīlim, zvanot pa tālruni – 66117114.
Sigulda aizrauj, Sigulda plaukst!
Informāciju sagatavoja
Siguldas novada Kultūras centra pasākumu režisore un producente
Ilze Jakubovska
Siguldas novada Kultūras centrā apskatāma starptautiska leļļu izstāde „Ziemas sapņi”.
Baltijas autorleļļu un rotaļlietu meistaru ģilde dibināta 2009.gada 6.aprīlī Rīgā. Tā ir starptautiska nekomerciāla, brīvprātīga apvienība, kuras sastāvā ir četru valstu pārstāvji no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Krievijas Federācijas Kaļiņingradas apgabala.
Jau piecus gadus Baltijas ģilde aktīvi piedalās starptautiskās izstādēs Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, Krievijā, Spānijā, Čehijā, kā arī sadarbojas ar dažādām izstāžu zālēm un muzejiem.
Baltijas valstu autorleļļu māksliniekiem ir savs īpašs stils. Tā pamatā ir lietišķās mākslas tradīcijas, kas guvušas augstu profesionāļu un publikas vērtējumu. Baltijas nacionālās skolas ir dažādas, un autoru darbos parādās viss, kas ir raksturīgs Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Kaļiņingradas apgabala kultūrās.
Igaunijas meistari vairāk darbojas ar tekstilu un izmanto vilnas filcēšanas tehniku. Īpaša ir stilizācija, dažādu formu vienkāršošana un neparasta humora izjūta. Savukārt lietuviešu autoriem ir neparasta, tikai viņiem raksturīga, attieksme pret pasaku, fantāziju un mistiku. Tas ir brīnumains pagānisma un kristietības savienojums un stilizācija, kas ir raksturīga tikai šīs valsts māksliniekiem.
Latvijas meistari strādā dažādu stilu virzienos – no krāšņā teatrālā un reālistiskā līdz relatīvi stilizētam. Latvijas leļļu meistariem ir īpaša individuāla pieeja tēlu veidošanai. Šāda virzienu un skolu savienošana raksturīga tikai Latvijas māksliniekiem, jo mākslinieku sastāvs šajā valstī ir daudznacionāls. Kaļiņingradas apgabala Krievijas mākslinieku darbos jūtama divu – slāvu un rietumu – kultūru savienošanās. Savā daiļradē tie pievēršas ne tikai krievu tautas folklorai, bet arī vecās Prūsijas pasakām un Eiropas mākslas tradīcijām.
Raibā leļļu pasaule vienmēr ir realitātes un mūsu fantāziju atspoguļojums. Un, kā jau katrā mākslas veidā, meistara pārdzīvojumi atspoguļojas viņu darbos. Līdzīgi glezniecībai un grafikai lelles atklāj mums to radītāju ieceres un izjūtas. Autorleļļu pasaule ir radoša darbnīca, kurā veidojas neparasti tēli un dzimst brīnišķīgas būtnes. Autori veido savas lelles no dažādiem materiāliem, dažādos stilos, tehnikās, ar saviem paņēmieniem un zināšanām, jo vienlaikus viņiem ir jābūt tēlniekiem, gleznotājiem, šuvējiem, frizieriem un butaforiem, labi jāpārzina dažādu materiālu īpašības un atšķirības, jāorientējas pasaules vēsturē un kultūrā.
Kā jau visi mākslas veidi arī autorlelles dalās pēc žanriem – vēsturiskās, rakstura un portretu lelles, fantāzijas un groteska lelles.
To visu līdz 29.martam būs iespējams apskatīt šajā izstādē, kurā izstādītie darbi ir darināti pēdējo divdesmit gadu laikā.
Ieejas maksa – 2,50 eiro, ID karšu īpašniekiem un bērniem no trīs gadu vecuma – 2 eiro. Izstāde atvērta darba dienās no plkst.12.00 līdz 19.00 un sestdienās, svētdienās no plkst.12.00 līdz 18.00.
Ceturtdien, 26.martā, plkst.16.00 Siguldas novada bibliotēkas lasītavā norisināsies piektā „Pēcpusdienas sarunu” tikšanās. Šoreiz tā veltīta Starptautiskajai teātra dienai, kas atzīmējama 27.martā.
Starptautisko teātra dienu 1961.gadā iedibināja UNESCO Starptautiskais teātra institūts, nododot pasaulei vēstījumu – teātris ir miera kultūra. Lai izzinātu teātra aizkulises un režisora darba nianses, „Pēcpusdienas sarunu” apmeklētājiem piedāvāta iespēja tikties ar teātra režisori, Siguldas Ielu teātra nodarbību pasniedzēju Ingu Krišāni.
Pasākuma laikā ikviens aicināts noskaidrot sev interesējošus jautājumus un iesaistīties diskusijās par teātra mākslu un mūsdienu skatuvi, kā arī pielaikot dažādas teātra maskas.
Pasākums paredzēts jebkura vecuma auditorijai, ieeja bez maksas.
Informāciju sagatavoja:
Siguldas novada bibliotēkas Bibliogrāfe
Ginta Spulle
Svētdien, 29.martā, plkst.18.00 koncertzālē „Baltais flīģelis” Ieva Saliete sniegs vienīgo solokoncertu Latvijā ar speciālu Lieldienām veltītu Johana Sebastiāna Baha mūzikas programmu klavesīnam „Bahs. Fantāzijas”. Baha mūzika spēj aizraut un uzrunāt ikvienu. Tajā savienojas arhaiskais ar laikmetīgo, matemātiska precizitāte un poētiskums. Koncertprogrammā varēsiet ieklausīties gan Baha jaunības dienu humorpilnajā vēstījumā „mīļotā brāļa aizbraukšanai”, gan sarabandas trauslajās skaņu mežģīnēs, fūgu grafiskajā skaidrībā un vienā no pasaules mūzikas virsotnēm – hromatiskajā fantāzijā.
Izcilā latviešu klavesīniste Ieva Saliete ir dzimusi Rīgā, klavesīnu iepazinusi Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā Ainas Kalnciemas klasē. Freiburgas Mūzikas augstskolā (Vācija) pie Roberta Hilla apguvusi vēsturisko taustiņinstrumentu – āmuriņklavieru, klavesīna un klavihorda spēli, Bāzeles Schola Cantorum (Šveice)papildinājusies kamermūzikas un basso continuo mākslā. Ilgus gadus dzīvojusi Freiburgā kā brīvmāksliniece, regulāri koncertējot ar tādiem ansambļiem kā Ensemble 415, Freiburger Barockorchester, Kammerorchester Basel, ierakstos un koncertturnejās sadarbojoties ar tādiem diriģentiem un solistiem kā Lourensu Kamingsu (Lawrence Cummings), Polu Gudvinu (Paul Goodwin), Čečīliju Bartoli (Cecilia Bartoli), Nuriu Riālu (Nuria Rial), Angeliku Kirhšlāgeri (Angelika Kirchschlager), Serdžo Adzolīni (Sergio Azollini), Bobiju Makferinu (Bobby McFerrin) un citiem.
Kopš 2010.gada Ieva Saliete dzīvo Latvijā, pasniedz klavesīna spēli Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā un savieno ģimenes dzīvi Latgales laukos ar darbu Šveicē, senās mūzikas ansambļos Les Passions de l’Ame (Berne) un Kesselbergensemble (Bāzele), kā arī turpina aktīvu koncertdarbību Eiropā.
Īpaši tuva Ievai ir Rīgā dzīvojušā baltvācu komponista Johana Gotfrīda Mītela mūzika, kura koncertus 2012.gadā ierakstījusi izdevniecībā „Cantando”.
Koncertā būs iespēja dzirdēt šādus Johana Sebastiāna Baha skaņdarbus:
Biļetes par 7 eiro nopērkamas „Biļešu Paradīzes” kasēs, kā arī Siguldas koncertzāles „Baltais flīģelis” kasē.
Informāciju sagatavoja:
koncertzāles „Baltais flīģelis” vadītāja
Sandra Zandberga
Mūsdienu tautas mūzikas grupa “Jauno Jāņu orķestris” 25.aprīlī plkst. 19.00 Rīgā, Mūzikas namā “Daile”, aicina uz albuma “Kur vakara zvaigzne lec” desmitgadei veltīto koncertu, kurā grupai pievienosies arī Pasaules koru olimpiādes laureāti, Siguldas jauniešu kora “Atvars” dziedātāji diriģenta Jāņa Baltiņa vadībā. Koncertā visu paaudžu klausītājus priecēs “Dzelzs vilka” plaši pazīstamās dziesmas ar dainu tekstiem svaigos aranžējumos plašam mūziķu un dziedātāju sastāvam, un no jauna tapušas “Jauno Jāņu orķestra” kompozīcijas.
“Aizvadītā gada nogalē piekritu aicinājumam pirmoreiz rakstīt korim. Radās dziesmas “Klusiet jauni, klusiet veci” aranžējums grupai un jauktajam korim, ko kopā ar “Atvaru” pirmoreiz izpildījām valsts dzimšanas dienas svētkos Siguldā. Nu top vēl vairāki mūsu dziesmu aranžējumi korim, un ir patiešām liels prieks, ka koncertā kopā ar mums būs arī “Atvara” balsis,” stāsta Juris Kaukulis.
2005.gadā jaunizveidotās izdevniecības “Upe TT” vadītājas Ivetas Mielavas uzrunāts, “Dzelzs vilka” līderis Juris Kaukulis piekrita negaidītam eksperimentam, radot oriģinālmūzikas albumu “Kur vakara zvaigzne lec”, kura tekstos pirmoreiz izmantoja latvju dainas, kas kļuva par impulsu jaunam virzienam radīt dziesmas ar tautasdziesmu tekstiem un oriģinālu mūziku. Šobrīd grupa “Jauno Jāņu orķestris” jau kā neatkarīga apvienība turpina “Dzelzs Vilka” iesākto mūsdienu tautas mūzikas virzienu. Viņu radītā mūzika ir koša un daudzkrāsaina – no melodiska folkroka līdz elektroniskai pasaules mūzikai. Grupas arsenālā ir gan mūsdienīgi instrumenti – no elektriskās ģitāras līdz sintezatoriem, gan etnogrāfiski skaņu rīki, piemēram, ģīga un robdēlis. Kombinācijā ar mūziķu skatuves šarmu tie rada neatkārtojamu enerģijas lādiņu.
Turaidas muzejrezervātā akcijas „Satiec savu meistaru!” ietvaros 27.martā no plkst.10.00 līdz plkst.14.00 Turaidas smēdē interesentus gaidīs kalējs Andris Ščeglovs, lai sarunās par kalēja arodu dalītos savās prasmēs un zināšanās. Īpaši skolēni un jaunieši, lai iepazītu nu jau reto un īpašo amatu.
Akcijas „Satiec savu meistaru!” laikā kalējs Andris Ščeglovs izrādīs Turaidas smēdi, iepazīstinās ar senajiem un mūsdienu kalēja darba rīkiem, stāstīs par kalēja amata noslēpumiem un savu pieredzi, kā arī demonstrēs savas prasmes kalšanā. Ikviens dalībnieks arī pats būs aicināts izmēģināt spēkus, izkaļot naglu vai kādu citu sīku dzelzs priekšmetu.
Turaidas smēdes ēka celta 18.gadsimtā kā brandvīna (degvīna) brūzis. Degvīna dedzinātavu 1875.gadā pārveido par smēdi, kurā strādā muižas kalējs. Ēkai 1912.gadā izbūvē otro stāvu un tur ierīko dzīvokļus. Smēdi Turaidas muzejrezervāts restaurē 1997.gadā, atjaunojot kalvi un iekārtojot ekspozīcijas par muižas vēsturi un senajiem amatiem.
Kalējs Andris Ščeglovs Turaidas smēdē sāk strādāt 1998.gadā, kļūstot par Turaidas muzejrezervāta sadarbības partneri. Amata prasmes viņš apguvis pašmācības ceļā, gan pats izzinot metālu un apgūstot teorētiskās zināšanas, gan mācoties no sava sievas tēva Tautas daiļamata meistara kalēja Daiņa Mežanča. Uzsākot darbu Turaidā, pieredze vēl nav liela, bet ir vēlēšanās strādāt, ir ticība saviem spēkiem un liela mīlestība pret cilvēkiem. Ne velti īpaši vasaras sezonā smēde ir pilna ar muzeja apmeklētājiem, kuri vēro kalēju darbā. Andris ar ikvienu māk uzsākt draudzīgu sarunu un dod iespēju pacilāt āmuru, kā arī pašiem izkalt laimes monētiņu. Iespējams, ka savu svētību no mākoņa maliņas Andrim devis Turaidas muižas kalējs Andrejs Šenbergs, kas ap 1894.gadu šajā pašā smēdē bijis saimnieks. Zīmīgi, ka seno dienu Turaidas kalējam un tagadējam ir vienādi inciāļi – A. Š. Andris sarunās pieminējis, ka reizēm ir sajūta, ka vecais kalējs par viņu tur rūpi un pieskata. Ne velti darbi sokas raiti un daudzas tuvākas un tālākas apkārtnes mājas, viesu namus un citas ēkas rotā Andra kalti metāla priekšmeti. Turaidas muzejrezervātā smēdes durvis apmeklētājiem atvērtas gandrīz visas nedēļas dienas, jo šobrīd kopā ar viņu smēdē darbojas arī viņa pārinieks Verners Deksnis. Andris daudz kaļ ar rokām, kā tas darīts senatnē – pirms 100 un 200 gadiem muižas smēdē. Viņš neizmanto ievestas rūpnieciskas sagataves un pneimatiskos āmurus. Ēzi, kur karsē dzelzi, kurina ar oglēm, ar paštaisītu smagu āmuru sit pa dzelzs gabalu, kas nolikts uz laktas. Viņa darinātie metālkalumi apvieno praktisku pielietojumu ar estētisku baudījumu, tiem ir mūžīga vērtība, jo tie kalpo vairākām paaudzēm.
Šogad akcija „Satiec savu meistaru!” Latvijā notiks no 27. līdz 29.martam. Akcija ir 2009.gadā aizsāktā projekta „Tradicionālo prasmju skola” turpinājums un ir iekļauta kopīgā Eiropas projektā „Eiropas amatu prasmju dienas”. Akciju rīko Latvijas Nacionālais kultūras centrs sadarbībā ar kultūras institūcijām un amatniekiem. Projekta būtība ir vēstīt plašākai sabiedrībai par nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu un pārmantošanu, kā arī meistariem, viņu zināšanām un prasmēm.
Interesentus lūdzam pieteikties dalībai akcijā Turaidā pa tālr.26572142 vai e‑pastu: anda.skuja@turaida-muzejs.lv. Īpaši aicinām klašu kolektīvus izmantot iespēju, lai iepazītu vīrišķīgo un neparasto amatu!
Informāciju sagatavoja:
Anda Skuja
Turaidas muzejrezervāta Izglītojošā darba un komunikācijas daļas vadītāja
Ceturtdien, 19.martā, plkst.18.00 Jūdažu Sabiedriskajā centrā ceļojumu stāstu ciklā „Ceļojumu karuselis” ikviens interesents tiek aicināts uz tikšanos ar ceļotāju Bruno Šulcu. Sarunu cikla noslēguma tikšanās reizē būs iespēja noklausīties aizraujošu stāstu par ceļojumu uz brīnumaino Ķīnu, kā arī varēs noskatīties filmu „Ciemos pie pandām”.
Viens no gleznainākajiem reģioniem uz mūsu planētas ir Ķīnas province Sičuaņa – te izveidoti 8 nacionālie ainavu rajoni un 40 rezervāti. Turklāt Sičuaņa ir tējas dzeršanas tradīciju, brokāta un papīra naudas dzimtene. Te atrodas augstākais un skaistākais no četriem Ķīnas budistu svētajiem kalniem – Emejs. Provinces administratīvais centrs Čendu, kurā dzīvo divas reizes vairāk iedzīvotāju nekā visā mūsu valstī, ir vēstures pieminekļiem bagāta pilsēta. Taču galvenais – Sičuaņa ir vienīgā vieta pasaulē, kur savvaļā vēl var sastapt brīnumjaukos lācīšus – pandas!
Ieeja maksa 1.50 eiro.
Informāciju sagatavoja:
Jūdažu Sabiedriskā centra vadītāja
Jeļena Ozoliņa
22.martā pkst.16.00 Allažu luterāņu baznīcā (Stīveros) notiks koncerts „No ziemas pavasarī”, kurā būs iespēja dzirdēt muzicējam Kārli Kazāku un Siguldas novada jauno dziesminieci Katrīni Unguri.
Kārlis Kazāks: „Pavasaris jau ir sevi mums parādījis. Vēl mazliet un būs klāt pa īstam. Es ceru, ka pavasaris atnesīs pietiekami daudz mīlestības, lai satrakoti prāti pārplūstu kā pavasara upes, norimstot saskaņā ar sevi, savējiem, tuviniekiem, tautiešiem, visiem cilvēkiem visur.” Ģitāra un dziesminieks veido stāstus, kas raisa dvēselisku sarunu ar klausītāju. Viņa mūzika ir tik mierpilna un iedvesmojoša, ka neviļus sasniedz zemapziņas dzīles. Katrīne Ungure ir siguldiete, kura mācās 4.klasē. Koncertā viņa dziedās un spēlēs ģitāru.
Allažu luterāņu baznīca ir unikāls arhitektūras piemineklis. Tā celta 1926.gadā pēc arhitekta P.Kundziņa projekta, baznīcas apdarē izmantots Allažu šūnakmens.
Pateicoties Siguldas novada pašvaldībai, ieeja koncertā ir bez maksas.
Informāciju sagatavoja:
Allažu pagasta Tautas nama vadītāja
Gunta Rudze
Piektdien, 20.martā, plkst.20.00 Siguldas novada Kultūras centra Jauniešu koris „Atvars” un tā mākslinieciskais vadītājs Jānis Baltiņš visus laipni aicina uz koncertu Siguldas koncertzālē „Baltais flīģelis”. Šī būs pirmā lielākā uzstāšanās siguldiešiem pēc kora reorganizācijas 2014.gada sākumā.
Koncertā varēs dzirdēt latviešu un cittautu komponistu kora mūzikas skaņdarbus, no kuriem lielākā daļa tika atskaņoti Pasaules koru olimpiādes konkursos (2014.gadā koris ieguva Zelta un Sudraba medaļas) un Starptautiskajā koru konkursā Daugavpilī „Silver Bells” (2015.gadā iegūts konkursa Grand Prix). Kora mākslinieciskais vadītājs Jānis Baltiņš, koncertmeistare Sintija Šteinkopfa.
Laikā, kad daba jau pavisam nedaudz sāk mosties, lai plaši atvērtu acis pavasarim, arī „Atvars” sāk mutuļot straujāk. Pavasaris tuvojas.
Svētdien, 22.martā, plkst.18.00 Siguldas novada Kultūras centrs aicina apmeklēt komēdiju divos cēlienos „Mīlestība līdz prāta zudumam jeb pilnīgs sviests”. Lomās: Roberto Meloni/Jānis Jarāns, Jūlija Ļaha, Jānis Kirmuška, Jānis Buķelis, Laila Kirmuška un Dainis Porgants. Režisors Ivars Lūsis.
Izrāde ir veidota pēc Valentīna Krasnogorova — viena no mūsdienu labākā un asprātīgākā autora darba motīviem. Izrādes pamatā ir diezgan sadzīviska, tai pat laikā ļoti smieklīga un absurda situācija. Izrādes atrisinājums, kā arī vēl daudzas tēmas, kas tajā skartas, ir ļoti negaidītas un aizraujošas. Garlaicīgi nebūs!
Neliels sižeta apraksts
Pie ārsta ierodas pacients, kurš nespēj neko sakarīgu pateikt par sevi, jo cieš no atmiņas zuduma. Pēc tam pie tā paša ārsta ierodas pacienta sieva, kas šķiet saliks visu pa plauktiņiem, bet rezultātā viss apgriežas pilnīgi kājām gaisā, jo pēc brīža ierodas vēl kāda sieviete, kas arī apgalvo, ka ir pacienta sieva. Pacients pret to neko neiebilst, jo cieš no atmiņas zuduma. Vēlāk ierodas kāds noslēpumains kungs, kas visu saputro vēl vairāk un nu jau iepriekš veiksmīgais, pašpārliecinātais ārsts nemaz vairs nav pārliecināts — kurš šeit ir jucis un kurš cieš no atmiņas zuduma.
Biļešu iepriekšpārdošana www.bilesuparadize.lv un Siguldas novada Kultūras centra biļešu kasē.
Biļešu cena 5 līdz 10 eiro.
Čellu trio „Melo‑M” 27.martā plkst.19.00 Siguldas novada Kultūras centrā saviem klausītājiem sagādājis īpašu pārsteigumu piedāvājot pašiem pirmajiem noklausīties un noskatīties grupas jaunās oriģinālmūzikas programmas „No meža mēs nākam” koncertuzvedumu, kā arī izbaudīt pašus populārākos grupas skaņdarbus.
Koncertprogrammas „No meža mēs nākam” pamatā ir „Melo‑M” dalībnieka Kārļa Auzāna oriģinālkompozīcijas, kas radītas tieši šim izpildītāju sastāvam. Lai gan „Melo‑M” repertuārā līdz šim dominējušas īpašas versijas par populārām mūzikas tēmām, Kārlim Auzānam ir liela komponista pieredze, gan rakstot mūziku teātra izrādēm „Piafa”, „M Butterfly”, „Pīters Pens” un „1984”, gan komponējot tēmas kinofilmām. Līdz ar to jaunajā programmā ieskanēsies arī daži pazīstami motīvi.
„No meža mēs nākam” ir muzikāls stāstījums par mežu, no kura, iespējams, nākusi koksne „Melo‑M” čelliem – cauri gadalaiku maiņām, dabas stihijām un klimata kaprīzēm, skatot meža iemītniekus un notikumus biezoknī līdz mežcirtēja satikšanai un atdzimšanai mūzikas instrumenta veidolā. Visi šie notikumi, sajūtas un noskaņas atbalsosies jaunos un īpaši komponētos skaņdarbos trīs čellistu izpildījumā.
„Jau daudzus gadus līdztekus pazīstamu skaņdarbu versijām trīs čellu sastāvam koncertos esam spēlējuši savas oriģinālkompozīcijas un ļoti bieži gan pašu mājās, gan koncertceļojumos ārzemēs klausītāji mūs ir mudinājuši atskaņot vēl vairāk oriģinālmūzikas. Tagad tas brīdis ir pienācis un varam ar prieku paziņot, ka aptuveni pusi koncerta aizņems pilnīgi jauna pašu radīta mūzika. ceram, ka tas būs patīkams pārsteigums visiem mūsu draugiem,” jauno mūzikas programmu piesaka „Melo‑M” čellisti.
Līdztekus jaunās programmas atskaņojumam koncertā skanēs arī paši populārākie „Melo‑M” skaņdarbi, kas gadu gaitā valdzinājuši klausītājus ne vien Latvijā, bet arī tālu aiz tās robežām.
Koncertā muzicēs „Melo‑M” čellisti Kārlis Auzāns, Miķelis Dobičins un Jānis Pauls, kā arī pieredzes bagātais sitaminstrumentālists Miķelis Vīte, kura dinamiskā bungu spēle un skatuves pieredze, muzicējot kopā ar daudziem pazīstamākajiem Latvijas mūziķiem, jūtami papildinās jaunās programmas kopskaņu.
Biļetes uz čellu trio „Melo‑M” koncertu iespējams iegādāties „Biļešu paradīzes” kasēs, www.bilesuparadize.lv un Siguldas novada Kultūras centra biļešu kasē. Biļetes cena 7 līdz 15 eiro.
Siguldas novada V Ziemas festivāla ietvaros Siguldas novada Kultūras centrā būs apskatāma starptautiska leļļu izstāde „Ziemas sapņi”.
Baltijas autorleļļu un rotaļlietu meistaru ģilde dibināta 2009.gada 6.aprīlī Rīgā. Tā ir starptautiska nekomerciāla, brīvprātīga apvienība, kuras sastāvā ir četru valstu pārstāvji no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Krievijas Federācijas Kaļiņingradas apgabala.
Jau piecus gadus Baltijas ģilde aktīvi piedalās starptautiskās izstādēs Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, Krievijā, Spānijā, Čehijā, kā arī sadarbojas ar dažādām izstāžu zālēm un muzejiem.
Baltijas valstu autorleļļu māksliniekiem ir savs īpašs stils. Tā pamatā ir lietišķās mākslas tradīcijas, kas guvušas augstu profesionāļu un publikas vērtējumu. Baltijas nacionālās skolas ir dažādas, un autoru darbos parādās viss, kas ir raksturīgs Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Kaļiņingradas apgabala kultūrās.
Igaunijas meistari vairāk darbojas ar tekstilu un izmanto vilnas filcēšanas tehniku. Īpaša ir stilizācija, dažādu formu vienkāršošana un neparasta humora izjūta. Savukārt lietuviešu autoriem ir neparasta, tikai viņiem raksturīga, attieksme pret pasaku, fantāziju un mistiku. Tas ir brīnumains pagānisma un kristietības savienojums un stilizācija, kas ir raksturīga tikai šīs valsts māksliniekiem. Latvijas meistari strādā dažādu stilu virzienos – no krāšņā teatrālā un reālistiskā līdz relatīvi stilizētam. Latvijas leļļu meistariem ir īpaša individuāla pieeja tēlu veidošanai. Šāda virzienu un skolu savienošana raksturīga tikai Latvijas māksliniekiem, jo mākslinieku sastāvs šajā valstī ir daudznacionāls. Kaļiņingradas apgabala Krievijas mākslinieku darbos jūtama divu – slāvu un rietumu – kultūru savienošanās. Savā daiļradē tie pievēršas ne tikai krievu tautas folklorai, bet arī vecās Prūsijas pasakām un Eiropas mākslas tradīcijām.
Raibā leļļu pasaule vienmēr ir realitātes un mūsu fantāziju atspoguļojums. Un, kā jau katrā mākslas veidā, meistara pārdzīvojumi atspoguļojas viņu darbos. Līdzīgi glezniecībai un grafikai lelles atklāj mums to radītāju ieceres un izjūtas. Autorleļļu pasaule ir radoša darbnīca, kurā veidojas neparasti tēli un dzimst brīnišķīgas būtnes. Autori veido savas lelles no dažādiem materiāliem, dažādos stilos, tehnikās, ar saviem paņēmieniem un zināšanām, jo vienlaikus viņiem ir jābūt tēlniekiem, gleznotājiem, šuvējiem, frizieriem un butaforiem, labi jāpārzina dažādu materiālu īpašības un atšķirības, jāorientējas pasaules vēsturē un kultūrā.
Kā jau visi mākslas veidi arī autorlelles dalās pēc žanriem – vēsturiskās, rakstura un portretu lelles, fantāzijas un groteska lelles.
To visu līdz 29.martam būs iespējams apskatīt šajā izstādē, kurā izstādītie darbi ir darināti pēdējo divdesmit gadu laikā.
Ieejas maksa – 2,50 eiro, ID karšu īpašniekiem un bērniem no trīs gadu vecuma – 2 eiro. Ziemas festivāla laikā no 13. līdz 15.martam izstādes apmeklējums ir bez maksas.
Izstāde atvērta darba dienās no plkst.12.00 līdz 19.00 un sestdienās, svētdienās no plkst.12.00 līdz 18.00.