5. jūnijā plkst. 19.00 kafejnīcas “Doma” vasaras dārzā, Leona Paegles ielā 15A, Siguldā, ar dzejnieka Eduarda Aivara, kurš arī rakstnieks Aivars Eipurs, un mūziķes Ilzes Gruntes uzstāšanos tiks atklāta Siguldas vasaras lasījumu sezona.
Dzejnieks Eduards Aivars, īstajā vārdā Aivars Eipurs, ir desmit dzejas krājumu autors, un vienpadsmitais jau iesniegts izdevniecībā. Izgudrojis dzejoļus ar gariem virsrakstiem. Dzejas krājums “Ainava kliedz” (1996) kritikās atzīts par vienu no nozīmīgākajiem 20. gadsimta 90. gadu darbiem, kurš ietekmējis jaunākus dzejniekus. Par dzejas krājumu “Es pagāju” (2001) saņēmis gan Preses nama oriģinālliteratūras konkursa prēmiju (2001), gan Dzejas dienu balvu (2002), kurai nominēts arī krājums “Jauns medus” (2006). Par dzejas krājumu “Sakvojāžs” ticis nominēts Literatūras gada balvai un ieguvis Ventspils Starptautiskās Rakstnieku un tulkotāju mājas balvu “Sudraba tintnīca” (2012). Krājums “Parādības” bijis par pamatu dzejas izlasēm angļu un krievu valodās (abas 2018. gadā), bet krājums “Dzejoļu remonts” (2020) nominēts žurnāla “Domuzīme” balvai. Dzejas kopas iekļautas latviešu dzejas antoloģijās citās valodās, kā arī publicētas atsevišķi gan drukātajā periodikā, gan interneta izdevumos. Dzejoļi iekļauti 2023. gadā Somijā iznākušajā izlasē “Pieci viri laivā”. Lietuvā šogad jānāk klajā Aivara dzejas un paša radītā īsprozas žanra – minimu – izlase, kuru autors paraksta ar savu īsto vārdu. Latviski iznākušas trīs minimu grāmatas. Divas no tām tulkotas arī Braila rakstā. No paša tulkojumiem izceļami V. B. Jeitsa un Dž. Donna dzejoļi. Jaunākais veikums – dažu Mikelandželo sonetu atdzejojumi. Aivars ir dzimis Saulkrastu pusē, toreizējā Pabažu ciemā, desmit kilometrus no jūras. Studējis baltu filoloģiju, mācījies romāņu valodas un psihoterapiju. Strādājis muzejā, vadījis grupas terapiju alkoholiķiem slimnīcā, bijis galvenais redaktors, nodaļas vadītājs, ārštata autors žurnālos un avīzēs, rakstījis slejas par aktuāliem kultūras notikumiem. Kopš 20. gadsimta 90. gadiem saistīts ar jauno literātu nometni “Aicinājums”, bet, sākot ar 2005. gadu Latvijas Rakstnieku savienības konsultants, strādā ar dažāda vecuma autoriem, gan iesācējiem, gan turpinātājiem. Kopš 2019. gada ir izglītības programmu kurators Jāņa Akuratera muzejā.
Ilze Grunte ir mūziķe, multiinstrumentāliste, mūzikas aranžētāja, producente un mūzikas sacerētāja. Ilzes galvenais instruments ir 12 stīgu ģitāra, taču jau vairākus gadus viņa apgūst arī bolīviešu čarango, ķeltu arfu un citus instrumentus. Kopš 1990. gada kā multiinstrumentāliste, producente un aranžētāja piedalās dažādu dziesminieku (Valda Atāla, Haralda Sīmaņa, Ievas Akurateres, Kaspara Vecvagara, Raimondas Vazdikas u.c.) un tautas mūzikas (Rīsa Zvejnieki, Pūces Etnogrāfiskais Orķestris, Elektrofolk, Raxtu Raxti u.c.) ierakstu albumos. Veido akustiskās mūzikas programmas dažādiem izpildītāju sastāviem Latvijas teātriem, mūzikas – teātra klubiem un citur. Regulāri koncertē kopā ar dziedātājiem Laimi Rācenāju, Evitu Zālīti, Ievu Akurateri, aktrisi Raimondu Vazdiku, sadarbojas ar tautas mūzikas speciālisti Zani Šmiti un piedalās Valta Pūces, Uģa Prauliņa, Ivara Cinkusa, apvienības Raxtu Raxti un citos projektos. No 2020. līdz 2023. gadam strādājusi pie programmas “Es nopinu vainadziņu”. 2022. gadā kopā ar Zani Šmiti pētījusi, iestudējusi un izpildījusi Hernhūtiešu dziesmas. Sadarbībā ar I. Akurāteri un R. Vazdiku izveidojusi programmu “Māsas. Mīlestība nerūs”, kas izskanējusi teātra klubā “Austrumu Robeža” un citviet Latvijā. Izveidojusi koncertprogrammu “Senza Fine” un izpildījusi to kopā ar L. Rācenāju, A. Grunti un I. Nīmani dažādās vietās Latvijā. No 2013. līdz 2021. gadam strādājusi pie Haralda Sīmaņa albuma “Pa apli” – veidojusi aranžējumus, iestudējusi, ierakstījusi un producējusi. No 2018. līdz 2020. gadam aranžējusi, ierakstījusi un producējusi Raimondas Vazdikas dziesmu albumu “Vēstules rokrakstā smalkā”. Jaunākais notikums ir muzikālās izrādes “Nazis sirdī iestrēdzis” izveide. Tā balstīta uz F. G. Lorkas dzeju un H. Sīmaņa mūziku, piedaloties aktieriem Gunai Zariņai un Gerdam Lapoškam, mūziķiem Zanei Šmitei, Andrim Gruntem un Ilzei Gruntei, kā arī scenogrāfei Dacei Ignatovai.
Pasākumu cikls “Vasaras lasījumi” Siguldā norisinās jau otro vasaru, piedāvājot iespēju apvienot ceļojumu uz Siguldu ar literatūras baudījumu. Ar visu šīs vasaras lasījumu programmu var iepazīties Siguldas tīmekļvietnē.
Pasākumu ciklu organizē kultūras centrs “Siguldas devons”.
“Vasaras lasījumu” norisi finansiāli atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds.
Ieeja bez maksas.
28. jūnijā septiņās Siguldas novada vietās viesosies starptautiskā folkloras festivāla “Baltica 2025” dalībnieki, kas izdziedās, izdancos un izspēlēs sava novada skaistākās un skanīgākās dziesmas, dančus, melodijas, stāstīs stāstus un dalīsies priekā, norisēs iesaistot arī klausītājus. Siguldas novads ir viena no trim pašvaldībām, kurās šogad no 26. līdz 29. jūnijam notiks festivāls, — tas sāksies Rīgā un noslēgsies Daugavpilī.
Kopumā festivālā piedalīsies 249 kolektīvi, no kuriem Siguldas novadā sabrauks 70 folkloras kopas un etnogrāfiskie ansambļi no visām Latvijas kultūrvēsturiskajām zemēm, piedalīsies arī Ziemeļanglijas latviešu folkloras kopa “Dūdalnieki”, Igaunijas latviešu folkloras kopa “Rēvele” un ciemosies viesu grupas no Igaunijas, Lietuvas, Ukrainas un tālās Peru zemes.
No plkst. 12.00 līdz 14.00 Siguldā, Inciemā, Inčukalnā, Lēdurgā, Mālpilī, Raganā norisināsies dienas koncerti “Atskan mana valodiņa”. Šī gada festivāla tēma ir “Valoda”, un Siguldas novadā tad nu varēs dzirdēt gan rāmu un mīlīgu, gan gudru, lepnu un iznesīgu, gan greznu un košu valodiņu, un pa reizei arī tiešu un varbūt pat nedaudz dzēlīgu un dzirkstīgu valodu – tik plašu un daudzveidīgu savā skanējumā, kāda tā dzirdama mūsu novados. Šajā dienā plkst. 12.00 par godu Ukrainas Konstitūcijas dienai Mālpilī Saules vārtu kalnā ikviens un īpaši Latvijā dzīvojošās ukraiņu kopienas aicinātas piedalīties ukraiņu tautasdziesmu sadziedāšanās koncertā “Hародна пісня” (“Tautas dziesma”), kuru vadīs Latvijā jau iemīļotā ukraiņu mūziķe, bandūriste Darja Leleko. Festivāla dalībniekus no plkst. 12.00 līdz plkst. 14.00 varēs satikt Siguldas tirgū, Inčukalna Aleksandra estrādē, Inciema estrādē, Raganas Reģu kalnā, Lēdurgas dendroparkā, Mālpils muižā un Skulmju dzimtas mājās, kā arī no plkst. 12.00 līdz plkst. 15.00 folkloras kopas ieskandinās Mālpils Zemeņu svētkus.
Savukārt no plkst. 15.00 sāks skanēt Turaidas muzejrezervāts un Dainu kalns, kas tautas atmiņā ierakstīts kā Dziesmotās revolūcijas simbols un 40 gadus kopš atklāšanas 1985. gadā, tautas tradīciju kopējiem bijis un ir vieta, kur izzināt dainu gudrību, iepazīt tautasdziesmu daudznozīmību, sajust dabas un cilvēka harmoniju un smelties enerģiju.
Plkst. 18.00 Turaidas muzejrezervāta Dziesmu dārzā norisināsies dižkoncerts “Stiprie vārdi azotē”, kurā, sekojot mazo putniņu – senču dvēselīšu lidojumam, koši ieskanēsies līvu valoda, dažādos dialektos un valodās tiks dziedātas dziesmas, dejotas kadriļas un citas tautas dejas, vairojot prieku, drosmi un pašapziņu. Kā māte azotē lolo savu bērnu, tā lībiešu un latviešu folklorā Jūras māte, Zemes māte, Meža māte gādājušas par savējiem. Cauri laikiem mātes un sievas ar vārdu, ar valodu sargājušas, dziedinājušas un sargājušas savējos. Šķiltin šķiļot valodiņu, radot priekšstatu par pasaules lietu kārtību, svarīgo un mūžīgo.
Svētku noslēgumā no plkst. 20.00 līdz plkst. 22.00 notiks ne tikai folkloras kopu aizrautīga sadziedāšanās ar festivāla apmeklētājiem Edgara Zilberta vadībā, bet būs arī sadancošana, kurā varēs iemācīties arī kādus mazāk zināmus latviešu dančus un rotaļas un citu tautu dejas.
Pasākuma norises apmeklētājiem būs bez maksas, savukārt Turaidas muzejrezervātā – par ieejas biļeti.
Starptautiskais folkloras festivāls “Baltica” notiek kopš 1987. gada katru reizi citā Baltijas valstī. Latvijā festivāls būs jau 13. reizi, pulcējot folkloras kopas un etnogrāfiskās ansambļus, kapelas un folkloras deju kopas, amatniekus, stāstniekus un citus dzīvās kultūras mantojuma glabātājus no visām trim Baltijas valstīm. Šī gada festivāla rīkotāji ir Latvijas Nacionālais kultūras centrs sadarbībā ar Rīgas valstspilsētas pašvaldību, Daugavpils valstspilsētas pašvaldību, Siguldas novada pašvaldību un Īpaši aizsargājamo kultūras pieminekli Turaidas muzejrezervātu, biedrību “Kultūrtelpa Dabā” un latgaliešu kultūras kustību “Volūda”. Atbalsta Kultūras ministrija, Valsts kultūrkapitāla fonds un Siguldas novada pašvaldība.
Plašāka informācija par festivālu pieejama tīmekļa vietnē www.festivalbaltica.lv.
Informāciju sagatavoja:
Starptautiskā folkloras festivāla “Baltica” Siguldas novada dienas režisore
Anda Skuja
Aizvadītās nedēļas nogalē, 24. maijā, Salaspils sporta nama stadionā pulcējās ap 6500 dejotāju, tostarp dejotāji no Siguldas novada, lai kopā izdejotu skaistākās spēka dejas IX Vidējās paaudzes dejotāju svētkos “Es atnācu šai saulē, lab’ atstāt pasaulē”.
Siguldas novadu šajā pasākumā pārstāvēja vidējās paaudzes deju kolektīvi no Siguldas, Allažu, Inčukalna, Mālpils, Lēdurgas un Krimuldas pagastiem – “Dūka” , “Ķimelītis”, “Lēdurga”, “Sidgunda”, “Virši”, “Runči un kaķes”, “Dzirnakmeņi”.
Vidējās paaudzes dejotāju svētki ir vērienīgākais vidējās paaudzes deju kolektīvu kopā sanākšanas notikums un būtisks pieturpunkts ceļā uz nākamajiem Vispārējiem latviešu Dziesmu un Deju svētkiem.
Savukārt Viļķenē 24. maijā norisinājās Himnas Goda diena, kas veltīta Latvijas valsts himnas “Dievs, svētī Latviju!” autora Baumaņu Kārļa 190. dzimšanas dienai. Šajā pasākumā dalību ņēma sieviešu koris “Lettegore”.
Šis ir viens no nozīmīgākajiem valsts mēroga kultūras notikumiem šogad, kurā mūzika, vēsture, izglītība un kopienas iesaiste savīsies vienotā stāstā par Latvijas simbolu un tā radītāju.
Siguldas novada Kultūras un tūrisma centrs izsludina Vasaras lasījumu programmu, kas norisināsies ceturtdienu vakaros no 5. jūnija līdz 21. augustam Siguldas kafejnīcu āra terasēs un vasaras dārzos un Siguldas Jaunās pils terasē un laukumā, piedāvājot siguldiešiem un pilsētas viesiem piedzīvot neaizmirstamas tikšanās ar pazīstamiem literātiem un mūziķiem nesteidzīgā, mierīgā un vasarīgā noskaņā.
5. jūnijā plkst. 19.00 tikšanās ar dzejnieku Eduardu Aivaru, kurš arī rakstnieks Aivars Eipurs, un mūziķi Ilzi Grunti kafejnīcas “Doma” vasaras dārzā, Leona Paegles ielā 15A, Siguldā.
12. jūnijā plkst. 19.00 tikšanās ar dzejnieci Ēriku Bērziņu un dzejnieku un rakstnieku Rihardu Bargo kafejnīcas “ESI” vasaras terasē, Pils ielā 4b, Siguldā.
3. jūlijā plkst. 19.00 tikšanās ar dzejniecēm Liepu Rūci un Sintiju Sudmali bāra “Valhalla Lounge” vasaras dārzā, Pils ielā 8a, Siguldā.
10. jūlijā plkst. 19.00 tikšanās ar dzejnieci Dainu Sirmo un mūziķi Māri Rozenfeldu Siguldas pils paviljonā, Pils ielā 16, Siguldā.
17. jūlijā plkst. 19.00 tikšanās ar rakstniecēm Kristīni Želvi un Elvitu Ruku kafejnīcas “Kaķu māja” vasaras dārzā, Pils ielā 8, Siguldā.
24. jūlijā plkst. 19.00 tikšanās ar dzejnieci Elvīru Blomu un rakstnieku Lauri Bērziņu kafejnīcas “Doma” vasaras dārzā, Leona Paegles ielā 15A, Siguldā.
31. jūlijā plkst. 19.00 tikšanās ar rakstnieku Jāni Joņevu un mūziķi Edgaru Šubrovski bāra “Valhalla Lounge” vasaras dārzā, Pils ielā 8a, Siguldā.
7. augustā plkst. 19.00 tikšanās ar dzejnieci Mariju Luīzi Meļķi un siguldiešu grupu “Jaunskungi” – Gunti Kursišu un Artūru Barisu – Siguldas Jaunās pils laukumā, Pils ielā 16, Siguldā.
21. augustā plkst. 19.00 tikšanās ar dzejnieci un rakstnieci Ingu Gaili un mūziķēm Ilzi Kundziņu un Rūtu Īzaku-Maču Siguldas Jaunās pils terasē, Pils ielā 16, Siguldā.
Pasākumu cikls “Vasaras lasījumi” Siguldā norisināsies jau otro vasaru, un tas piedāvā iespēju apvienot ceļojumu uz Siguldu ar literatūras baudījumu. “Vasaras lasījumu” norisi finansiāli atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds. Pasākumu ciklu organizē kultūras centrs “Siguldas devons”.
Ieeja pasākumos – bez maksas.
Tiekamies “Vasaras lasījumos” Siguldā!
“Willa Teātris” 7. jūnijā plkst. 17.00 viesosies kultūrvietā “Lēdurgas Senais Baznīcas krogs”, uzstājoties ar izrādi “Putn ilgs” – vienas aktrises performanci, kas veidota, iedvesmojoties no somu dzejnieces Heli Lāksonenas dzejas no grāmatas “Kad gos smei”. Uz latviešu valodu to atdzejojis Guntars Godiņš, izmantojot Vidzemes lībisko izloksni.
Izrāde pievēršas eskeipismam un mazām lietām. H. Lāksonenas dzeja pašpietiekami un aizrautīgi fiksē dabā un cilvēkos brīnumaino. Tikpat dzīva un apliecinoša būs arī izrāde jeb izrād‘. Tās veidotāji uzsver apziņas nozīmi, kas fiksē apkārt notiekošo, aicinot to nezaudēt.
Radošā komanda:
Pēc izrādes Lēdurgas bibliotēka organizē tikšanos ar latviešu dzejnieku un atdzejotāju G. Godiņu, kurš ir viens no aktīvākajiem latviešu tulkotājiem no igauņu un somu valodām.
G. Godiņš pieder 1980. gadu jauno dzejnieku paaudzei, sauktiem par “jaunajiem dusmīgajiem” vai arī par “ironisko” paaudzi. Būs iespēja uzzināt, kā ir tulkot no somu valodas dialekta un kāpēc tulkotājs ir izvēlējies izmantot tieši Vidzemes piekrastes lībisko izloksni.
H. Lāksonena ir somu dzejniece, kas raksta dienvidrietumu somu valodas dialektā. Latviski līdz šim iznākušas grāmatas “Kad gos smei”, “Piec ait kalns”, “Soul. Burkans. Undens”. Tās visas latviski atdzejojis G. Godiņš. Dzejnieces tekstu pasaule — un arī viņas klātbūtne — ir patiesi sirsnīga un līksma, taču dzejoļos atrodamas arī smagas, nopietnas un pamatīgas tēmas, kuras viņa izceļ gaismā ar atbruņojošu smīnu.
Lāksonena dēvēta par prieka sargātāju, un, lai gan šoreiz viņa nevarēs būt klātienē, viņas dzeja būs dzirdama caur tulkotāja balsi.
Atbalsta Siguldas novada pašvaldība.
Biļetes cena – 10 eiro, ar “S! Karte” – 5 eiro. Biļetes var iegādāties uz vietas vai tīmekļa vietnē www.aula.lv.
17. maija vakarā Siguldas koncertzālē “Baltais flīģelis” izskanēja 24. sezonas noslēguma koncerts “VIVALDI. BEZ ROBEŽĀM”. Klausītājus pārsteidza baroka mūzikas lielmeistara Antonio Vivaldi partitūru jaunatklājumi un gaumīgas, eksaltēti mākslinieciskas interpretācijas bez robežām.
Koncertzāles “Baltais flīģelis” vadītājs Kristaps Kiršteins 24. sezonas noslēguma koncertu raksturo kā īpašu vakaru, kurā uz skatuves satikās izcili mākslinieki – Dace Priedīte (solo kokle), Anda Eglīte (basa kokle), Lāsma Meldere–Šestakova (baroka vijole) un Artūrs Noviks (akordeons). Baroka laika strinkšķināmo instrumentu lautas un mandolīnas partijas tika nodotas solo un basa kokles interpretācijām. Akordeona plašās iespējas imitēja ērģeles, tā tembriem spilgtinot baroka mūzikai raksturīgo harmonisko pamatu. Un visu papildināja baroka vijoles skanējums.
Koncertzāles vadītājs izsaka pateicību māksliniekiem un skatītājiem par atbalstu visas sezonas garumā.
Informāciju sagatavoja:
Siguldas koncertzāles “Baltais flīģelis” vadītājs Kristaps Kiršteins
Siguldas svētkos, 24. maijā, no plkst. 12.00 pie Siguldas novada bibliotēkas, Leona Paegles ielā 3, lieli un mazi grāmatu draugi aicināti uz Siguldas bērnu un jauniešu literatūras festivāla un bibliotēkas kopīgi sagatavoto programmu. Pasākuma laikā tiks svinīgi atklāta bibliotēkas āra lasītava un Siguldas bērnu un jauniešu literatūras festivāla grāmatu skapis. Notiks priekšā lasīšanas akcija, kā arī būs iespēja radoši darboties eko sietspiedes darbnīcā.
Pasākuma programma:
Plkst. 12.00–14.00 – Vai atceries foršo suni, kas lasa grāmatas pat lecot no vagoniņa ar gumiju? Ikviens ir aicināti uz īpašu sietspiedes darbnīcu skvēriņā pie Siguldas novada bibliotēkas. Ņem līdzi savu auduma maisiņu, krekliņu vai bikses, piedalies sietspiedes darbnīcā un ieskandināsim rudenī gaidāmo Siguldas bērnu un jauniešu literatūras festivālu kopā!
No plkst. 12.30 apmeklētāji tiks iepazīstināti ar gaidāmo Siguldas bērnu un jauniešu literatūras festivāla programmu, svinīgi tiks atklāts festivāla grāmatu skapis, un visi aicināti ļauties stāstu maģijai, klausoties priekšā lasījumos:
Ieeja ir bez maksas.
Ar radošu aizrautību un aktuālu skatījumu mūsdienu notikumu kontekstā, jaunieši ir iestudējuši izrādi, kuras pamatā ir Džeimsa Krisa stāsts “Tims Tālers jeb pārdotie smiekli”. Izrādi veido Siguldas pilsētas vidusskolas 6.m klases audzēkņi Siguldas Mākslu skolas “Baltais flīģelis” interešu izglītības programmas ietvaros. Izrāde piedāvās emocionālu un pārdomām bagātu ceļojumu, kurā tiek pētītas mūžīgās, bet šodien īpaši aktuālās vērtības – draudzība, mīlestība, ģimene, slava, vara un nauda. Izrādi būs iespējams redzēt 31. maijā plkst. 13.00 Siguldas koncertzālē “Baltais flīģelis”.
Džeimsa Krisa stāstā galvenais varonis ir Tims Tālers – zēns, kurš, vilināts pēc bagātības un panākumiem, pārdod savus sirsnīgos smieklus pret spēju vienmēr uzvarēt derībās. Taču drīz vien viņš saprot, ka bez smiekliem dzīve kļūst auksta, tukša un vientuļa.
Jaunie iestudējuma autori savij klasisko sižetu ar savu ikdienu šodien, pārnesot stāsta notikumus uz mūsdienām un veidojot savu stāstu par zēnu, kas vēlas piepildīt savu sapni. Izrādes dalībnieki atklāj, ka šī izrāde ir mēģinājums saprast, kādas ir patiesās vērtības dzīvē, par izvēlēm, ko cilvēks izdara starp sirdi un izdevīgumu, par šī brīža sapņiem, elkiem un notikumiem, kas ietekmē jauniešu domāšanu šodien.
Uz izrādi tiek aicināti visi Siguldas novada iedzīvotāji. Tā ir piemērota gan jauniešiem, gan pieaugušajiem, un tā aicina skatītājus apstāties, ieklausīties sevī un uzdot sev jautājumu – no kā tu būtu gatavs atteikties, ja tev piedāvātu visu pārējo?
Jauniešu projektu līdzfinansē Siguldas novada pašvaldība kultūras un sabiedrībai nozīmīgu projektu konkursa ietvaros.
Ieeja ir bez maksas.
24. maijā plkst. 12.00 Siguldā, Štūres laukumā, (Leona Paegles ielā 3) ar īpašu pasākumu tiks atklāta Siguldas novada bibliotēkas vasaras āra lasītava. Šis pasākums iezīmē vasaras sezonas sākumu, kurā lasītprieks, radošās aktivitātes un kopiena var satikties brīvā dabā.
Lasītavas atklāšanā norisināsies 2025. gada Siguldas bērnu un jauniešu literatūras festivāla (SBJLF) grāmatu kolekcijas prezentācija un īpaša festivāla kolekcijas skapja atklāšana. Bērni un jaunieši tiks aicināti klausīties priekšā lasījumus no jaunās kolekcijas grāmatām, kā arī piedalīties eko sietspiedes darbnīcā, kur katrs varēs uz sava līdzpaņemtā T‑krekla vai maisiņa uzdrukāt SBJLF sunīti vai citu ar festivālu saistītu attēlu.
Pasākuma programma:
No plkst. 12.00 līdz 14.00 – vai atceries foršo suni, kas lasa grāmatas pat lecot no vagoniņa ar gumiju? Siguldas svētku ietvaros mazi un lieli aicināti uz īpašu sietspiedes darbnīcu skvēriņā pie Siguldas novada bibliotēkas. Ņem līdzi savu auduma maisiņu, krekliņu vai bikses, piedalies sietspiedes darbnīcā un ieskandināsim rudenī gaidāmo Siguldas bērnu un jauniešu literatūras festivālu kopā!
No plkst. 12.30 – iepazīstināsim ar gaidāmo Siguldas bērnu un jauniešu literatūras festivāla programmu, svinīgi atvērsim festivāla grāmatu skapi un ļausimies stāstu maģijai, klausoties Priekšā lasītājus:
Āra lasītava ir pieejama ikvienam – gan bērniem, gan pieaugušajiem, un tajā iespējams gan mierīgi lasīt, gan vienkārši atpūsties. Vasaras garumā āra lasītavās norisināsies radoši pasākumi un lasīšanas veicināšanas aktivitātes. Lasītavas teritorijā pieejamas sēdvietas un grāmatu apmaiņas skapis, kurā var ievietot jau izlasītas grāmatas un vietā paņemt citu.
Papildus lasītavai Štūres laukumā vasaras āra lasītava darbojas arī pie Siguldas pagasta Kultūras nama (Zinātnes ielā 7A).
Siguldas novada pašvaldība aktīvi īsteno lasīšanas veicināšanas aktivitātes, un jūnijā vasaras āra lasītavas tiks atklātas arī citviet novadā:
Ikviens laipni aicināts iesaistīties, atpūsties, lasīt un piedzīvot lasītprieku un kopābūšanu!
Sestdien, 17. maijā, Inčukalnā norisināsies 14. Deju svētki, kas kļuvuši par neatņemamu Siguldas novada kultūras dzīves notikumu. Šogad svētkos piedalīsies vairāk nekā 900 dejotāju no 38 kolektīviem no visas Latvijas. Svētku centrālā norises vieta būs Aleksandra parka estrāde, kur skatītāji aicināti baudīt krāšņu latviešu skatuvisko deju koncertu “Griezies, Laima, atpakaļ”. Tajā būs pārstāvētas visas paaudzes – dejos bērni un jaunieši, kā arī vidējās un vecākās paaudzes dejotāji.
Deju svētku idejas autors, radošais virzītājspēks un galvenais organizators ir Andrs Briņķis – tautas deju horeogrāfs un virsvadītājs ar ilggadēju pieredzi. Viņš vada gan vidējās paaudzes deju kolektīvu “Virši”, gan senioru deju kolektīvu “Labāko gadu Virši”. Andrs Briņķis ir ne tikai prasmīgs vadītājs, bet arī harismātiska personība, kas spēj iedvesmot dejotājus dažādos vecumos. Viņa vadībā Deju svētki Inčukalnā no neliela lokāla pasākuma izauguši par novada mēroga svētkiem. Viņa darbā svarīga loma ir arī līdzgaitniekiem – organizatoram Andrim Koknevičam un koncertmeistarei Inārai Paeglei.
Svētku programma
Plkst. 14.00–19.00 – amatnieku un mājražotāju gadatirgus Zvaigžņu ielā pie Inčukalna pamatskolas.
Plkst. 17.45 – Svētku gājiens no Inčukalna Tautas nama uz Aleksandra parku.
Plkst. 18.00 – lielkoncerts “Griezies, Laima, atpakaļ” Aleksandra parka estrādē.
Plkst. 22.00–02.00 – zaļumballe ar grupu “Vēja radītie”. Biļetes cena – 5 eiro. Ar Siguldas novada ID karti iepriekšpārdošanā 20% atlaide, norēķini tikai skaidrā naudā. Biļetes iepriekšpārdošanā var iegādāties Inčukalna Tautas namā.
Deju kolektīvu mēģinājumi sāksies jau no plkst. 8.30.
Šogad pašmāju tautisko deju kolektīvi VPDK (vidējās paaudzes deju kolektīvs) “VIRŠI “, SDK (senioru deju kolektīvs) “Labāko gadu VIRŠI”, VPDK “RUNČI un KAĶES” sagaidīs vēl 35 deju kolektīvus:
Dejotāji izdejos skaistākās latviešu skatuviskās tautas dejas, kārtējo reizi apliecinot – “Deja ir Daile, Enerģija un Spēks”.
Uz tikšanos 14. Deju svētkos Inčukalnā!
17. maijā plkst. 20.30 Mālpils baznīcā svinīgi atklās atjaunoto altārgleznu “Kristus ērkšķu vainagā”, kuras autors ir izcilais latviešu mākslinieks un profesors Oto Skulme. Glezna no baznīcas tika nozagta pagājušā gadsimta 80. gados un nu ir atgriezusies baznīcā.
Glezna tapusi 1927. gadā un Mālpils baznīcā iesvētīta 1930. gada 7. septembrī. O. Skulme darbu baznīcai uzdāvinājis, un to iesvētījis tā laika draudzes mācītājs Arvīds Reinsons. Tā kā mācītājs bieži ciemojies O. Skulmes sievastēva mājās “Ģērķēnos”, kur biežs viesis bijis arī pats mākslinieks, O. Skulmes meita – gleznotāja Džemma Skulme – paudusi, ka altārgleznas idejas autors varētu būt tieši A. Reinsons. Savukārt gleznas modelis bijis režisors un aktieris, Dailes teātra dibinātājs Eduards Smiļģis, kurš arī mēdzis uzturēties “Ģērķēnu” mājās.
Glezna Mālpils baznīcā atradusies gan neatkarīgās Latvijas laikā, gan pārcietusi tur Otro pasaules karu. Lielākos postījumus baznīca piedzīvoja padomju gados, kad daudzi dievnami tika slēgti vai tika piemēroti kolhoza saimnieciskajām vajadzībām. Laikā no 1965. gada līdz 1990. gadam Mālpils draudzes priekšnieks bija Jānis Grollis, pie kura glabājās baznīcas atslēgas. Šajā laikā baznīcu apmeklējuši vien kādi pieci cilvēki, un dievkalpojums parasti notika reizi mēnesī ģērbkambara jeb sakristejas telpā.
Ar J. Groļļa stāstu par nozagto gleznu dalās viņa mazdēls Raimonds Grollis, kurš šo notikumu atceras no savas bērnības: “Astoņdesmitajos gados pie vectēva ieradās pieklājīga izskata vīri, it kā no Reliģisko lietu pārvaldes, palūdza baznīcas atslēgas un pierunāja astoņdesmitgadīgo vīru viņiem uz baznīcu līdzi neiet. Atslēgas solīja atnest paši. Tā viņi arī izdarīja, laipni pateicās un aizbrauca. Vēlāk, aiziedams uz baznīcu, vectēvs ieraudzīja, ka gleznas vairs nav – tā bija izgriezta no rāmja un aizvesta. Viņš ļoti pārdzīvoja, ka krāpniekiem bija izdevies viņu apmānīt.”
Par gleznas likteni nekas nebija zināms līdz pat 2003. gadam, kad kāds cilvēks piedāvāja Dž. Skulmei gleznu atpirkt, apgalvojot, ka to nejauši atradis sarullētu savas mājas skapī Jēkabpilī. Dž. Skulme piedāvājumam piekrita. Gleznai bija nepieciešama nopietna restaurācija, kuru veica Jāzeps Viļļa.
Altārgleznu tika piedāvāts atgūt Mālpils baznīcai, tomēr materiālu apstākļu dēļ baznīcas draudze atteicās to pieņemt. Dž. Skulmes mazdēls, mākslinieks Arturs Dimiters atceras, ka glezna neilgu laiku atradusies Dž. Skulmes mājās Mežaparkā. Kāda pasākuma laikā reliģiskas kopas pārstāvji aizkrāsojuši zem attēla esošo uzrakstu “Es esmu tas ceļš, patiesība un dzīvība” (Jāņa 14:6–7), uzskatot, ka tekstus no Svētajiem Rakstiem nedrīkst izvietot visiem redzamā vietā. Arturs centies uzrakstu notīrīt. Vēlāk glezna pārvesta uz ‘’Ģērķēnu” mājām.
“Darba garīgā vērtība ir iespaidīga. Citas šāda veida altārgleznas Latvijā nav,” mākslas darbu raksturojusi Dž. Skulme, kā lasāms Līgas Blauas grāmatā “Džemma Skulme. Nospiedumi”.
Šī gada 22. aprīlī glezna nonāca J. Groļļa mazdēla R. Groļļa īpašumā un tika atgriezta Mālpils baznīcai. Atjaunotās gleznas atklāšana notiks 17. maijā Mālpils baznīcā pasākuma “Baznīcu nakts un Atvērto baznīcu diena” ietvaros.
28. maijā plkst. 17.30 Siguldas novada bibliotēkā notiks tikšanās ar alpīnistiem un grāmatas “Andīnisms. Pirmatnības vilinājums” autoriem Kristīni un Kristapu Liepiņiem.
Alpīnistu Kristapa un Kristīnes Liepiņu otrā kalnu pieredzes grāmata “Andīnisms. Pirmatnības vilinājums” uzsākusi savu ceļu pie lasītājiem. Tāpat kā abu autoru kopā rakstītā pirmā grāmata “Pamirs mana sirds mīlestībā”, arī šī ir jutekliski atklāta, brīžiem sakāpināti emocionāla, valodā un detaļās bagāta, lasītāju kalnos līdzi vedoša, stāstot par patiesiem piedzīvojumiem un pārdzīvojumiem, kāpjot kopumā 28 kalnu virsotnēs, no kurām 15 ir augstākas par 6000 metriem virs jūras līmeņa, bet deviņas – pašu alpīnistu dēvētas par “Lielo devītnieku” – deviņas augstākās kalnu virsotnes Andu kalnos un visā Dienvidamerikas kontinentā, sākot ar 6961 metru augsto Akonkagvu, kas ir augstākā virsotne ne tikai Dienvidamerikā, bet arī visā dienvidu, kā arī rietumu puslodē, un beidzot ar Kasadero 6658 metrus augsto virsotni, devīto pēc augstuma Andos.
Grāmatas “Andīnisms. Pirmatnības vilinājums” tapšana netieši ilga deviņus gadus, divatā dodoties septiņās augstkalnu alpīnisma ekspedīcijās Dienvidamerikā: Čīlē, Argentīnā un Peru, kāpjot uz Andu kalnu virsotnēm no Patagonijas līdz Atakamai un Baltajiem Kordiljeriem. Pēc zināmākajiem Andu kalnu datu apkopotājiem, iegūtajiem datiem, Kristīne ir viena no pasaulē pirmajām zināmajām kalnos kāpējām, kura sasniegusi deviņas augstākās Andu kalnu virsotnes, kā arī abi Latvijas alpīnisti ir līdz šim vienīgais kāpēju pāris, kurš to paveicis saviem spēkiem, ārpus komerciālu ekspedīciju organizētiem kāpieniem, visas virsotnes sasniedzot pašu spēkiem, Alpu stilā. Kāpēc tieši deviņas augstākās virsotnes, nevis desmit? Kas tad īsti ir andīnisms? Tieši par to būs iespēja uzzināt šajā grāmatā un uzdot jautājumus autoriem.