Kultūras centrs “Siguldas devons” aicina Siguldas novada profesionālos māksliniekus piedalīties kolektīvajā izstādē “Ex Opere”, kas būs apskatāma no 18. jūlija līdz 16. augustam.
Izstāde iecerēta kā novada profesionālo mākslinieku jaunrades atskaite. Mākslinieki aicināti iesniegt nozīmīgākos vai sev tuvākos darbus, kas radīti pēdējā pusotra gada laikā. Izstāde sniegs iespēju gan vietējai auditorijai, gan Siguldas viesiem iepazīt mākslinieku jaunākos darbus, vienlaikus atklājot tos plašākā kontekstā līdzās citu novada mākslinieku veikumam.
Izstādē tiks pārstāvētas šādas nozares: glezniecība, grafika, fotomāksla, tēlniecība, keramika, tekstilmāksla, stikla māksla un metālmāksla.
Izstādes kuratori ir mākslas projektu vadītāja Jana Šiklova un Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures un teorijas nodaļas docents Raimonds Kalējs – pieredzējis izstāžu kurators, kurš aktīvi darbojas arī reģionālajā kultūrtelpā un 2025. gadā bija Vidzemes mākslinieku dienu vizuālās mākslas konkursa žūrijas loceklis.
Aicinām māksliniekus iesniegt līdz trim darbiem, kas radīti 2025. vai 2026. gadā, no kuriem izstādē tiks eksponēts viens vai divi darbi. Darbi iesniedzami no 13. līdz 16. jūlijam kultūras centrā “Siguldas devons”.
Papildu informācija: jana.siklova@sigulda.lv
Foto: G. Zīverte
Atzīmējot viena no izcilākajiem latviešu profesionālās tēlniecības pamatlicēja Teodora Zaļkalna 150. dzimšanas dienu, Turaidas muzejrezervāta izstāžu zālē no 2026. gada 15. jūlija līdz 30.novembrim skatāma izstāde “Astainie līdzgaitnieki. Teodora Zaļkalna animālijas”, kas šogad ir vienīgā Teodora Zaļkalna darbu retrospekcija Latvijā. Izstāde tapusi sadarbojoties trim Latvijas muzejiem – Turaidas muzejrezervātam, Latvijas Nacionālajam mākslas muzejam un Latvijas Nacionālajam rakstniecības un mūzikas muzejam.
Izstādē “Astainie līdzgaitnieki. Teodora Zaļkalna animālijas” skatāmi deviņi tēlnieka veidotie dzīvnieki no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja krājuma. Akcentējot šo būtisko Zaļkalna daiļrades virzienu, ekspozīcijā pārstāvēti tādi darbi kā “Kaķis”, “Jērs”, “Zaķis”, “Pelīte” un vairākas variācijas visatpazīstamākajam Zaļkalna dzīvnieka tēlojumam – cūkai.
Cūkas tēls kļuvis par vienu no atpazīstamākajiem Zaļkalna darbiem Latvijā un izmantots arī šīs izstādes vizuālajos materiālos. Lai gan cūka tradicionāli netiek uzskatīta par estētiskas apbrīnas objektu, tēlnieks tieši tajā saskatīja formu spēku un plastisko potenciālu. Izstādē varēs novērtēt šīs skulptūras versijas bronzā, granītā un porcelānā.
Teodora Zaļkalna animālijas ir unikāla parādība latviešu tēlniecībā un vienlaikus spilgta viņa rokraksta izpausme. Meistars dzīvniekus attēlo ar dziļu cieņu, izvairoties no pārākuma, izskaistināšanas vai sentimenta. Viņa darbos dzīvnieks kļūst par plastisku formu koncentrātu – lakonisku, spēcīgu un līdzsvarotu. Lielākā daļa šo darbu tapusi 20. gadsimta 30. gados, iedvesmu rodot dzimtajā vidē – Allažu “Zaļajā kalnā” un lauku dzīves pieredzē.
Mākslas zinātniece Edvarda Šmite norāda: “Teodora Zaļkalna animālijas ir kas vairāk par parastu dzīvnieka atveidi. Viņš parāda laukos auguša cilvēka attieksmi pret apkārtni un dzīvo radību. Šajā attieksmē nav bērnišķa naivuma vai kundziska pārākuma. Ir stingra, paaudžu pieredzē sakņota, pārbaudīta jēga itin visam. Arī dzīvnieka vietai sev blakus. Tādēļ var teikt, ka Zaļkalna animālijas ir arī mūsu tautas ētisko vērtību nesējas.”
Izstādes noskaņu papildinās dziesma “Pelēkas kā snaudā” no Latvijas Nacionālā rakstniecības un mūzikas muzeja Audio, video, digitālā krājuma. Dziesmas mūzikas autors komponists Alfrēds Kalniņš, vārdu autors tēlnieks Teodors Zaļkalns. Skaņdarbs apliecina abu Latvijas kultūras dižgaru draudzību.
Teodors Zaļkalns (1876–1972) ir latviešu profesionālās tēlniecības pamatlicējs, akmens tēlniecības tradīcijas veidotājs ar lielu ietekmi nākamajās tēlnieku paaudzēs. Dzimis Allažu pagastā, “Zaļajā kalnā”. Mācījies Rīgā un Pēterburgā, kā arī Parīzē pie ievērojamā franču tēlnieka Ogista Rodēna. 20. gadsimta 20. gados Zaļkalns kļuva par vienu no jaunās Latvijas valsts vizuālās identitātes veidotājiem, piedaloties nozīmīgos pieminekļu projektu konkursos un radot darbus, kas joprojām veido Latvijas kultūrainavu. Arī Siguldas novadā un Turaidā saglabājušies viņa tēlniecības darbi – Turaidas Rozes piemiņas plāksne, Ata Kronvalda, Krišjāņa Barona un Alfrēda Kalniņa pieminekļi, kas apliecina mākslinieka ciešo saikni ar šo vietu.
Izstādes atklāšana notiks Turaidas muzejrezervātā 15. jūlijā plkst. 15.00.
Maksa tikai izstādes apmeklējumam – 5 eiro; izstādes un ekspozīciju apmeklējumam – Turaidas muzejrezervāta regulārā ieejas biļete.
Papildu informācija
tālrunis: 29384512,
e‑pasts: pasts@tmr.gov.lv
Svētdien, 5. jūlijā, Siguldas Jaunās pils dārzā norisinājās Muzikālās brokastis, kurās ģimenes ar bērniem aicināja iepazīt džeza mūzikas pasauli programmā “Džezs bērniem kopā ar M/Darbnīcu”.
Koncertprogrammā uzstājās jaunie profesionālie mūziķi – Harijs Ločmelis (trompete), Miķelis Dzenuška (vibrofons), Daniēls Pelcis (basģitāra) un Jēkabs Zemzaris (bungas). Apmeklētāji varēja iepazīt improvizācijas ritmu, saspēles pamatus un džeza brīvību, bet bērniem bija iespēja ne tikai klausīties koncertu, bet arī pašiem izmēģināt dažādus mūzikas instrumentus.
Īpašu prieku mazajiem apmeklētājiem sagādāja animācijas filmas “Laimīgie” varonis Pūkainītis, ar kuru varēja satikties, nofotografēties un kopīgi doties jautrās aktivitātēs.
Sākusies pieteikšanās bērnu un jauniešu īsfilmu festivāla “Baltic FilmTales” 2026. gada norisei, kas tiek īstenota sadarbībā ar starptautiski atzīto īsfilmu festivālu “Manhattan Short”. Konkursā aicināti piedalīties bērni un jaunieši vecumā līdz 19 gadiem, iesniedzot īsfilmas līdz 5 minūšu garumā.
Filmu darbi tiks vērtēti divās vecuma kategorijās – līdz 14 gadiem un 15 līdz 19 gadiem. Festivāla mērķis ir iedrošināt jaunos autorus stāstīt savus stāstus kino valodā, attīstīt radošumu un dot iespēju piedzīvot savu filmu uz lielā ekrāna.
Dalībai festivālā nav nepieciešama iepriekšēja pieredze kino veidošanā vai profesionāls aprīkojums – svarīgākais ir stāsts, ideja un vēlme radīt. “Baltic FilmTales” aicina spert pirmo soli un drosmīgi dalīties ar savu skatījumu uz pasauli.
Festivāla galvenās balvas ieguvējs vecuma kategorijā no 15 līdz 19 gadiem saņems 500 eiro naudas balvu, savukārt 10 labākās filmas tiks demonstrētas īpašā seansā kinoteātrī Rīgā, kur jaunie autori varēs piedzīvot savu darbu pirmizrādi uz lielā ekrāna un saņemt atsauksmes no festivāla rīkotājiem un kino jomas pārstāvjiem. Visi dalībnieki saņems ielūgumu uz īpašo seansu, kā arī iespēju redzēt pasaules līmeņa īsfilmas no “Manhattan Short” programmas.
“Katrs kino režisors kādreiz ir uzņēmis savu pirmo filmu. “Baltic FilmTales” ir vieta, kur bērni un jaunieši var spert šo pirmo soli un piedzīvot sajūtu, kad viņu stāsts nonāk uz lielā ekrāna,” saka “Baltic FilmTales” dibinātājs, režisors un producents Staņislavs Tokalovs.
Filmu iesniegšana festivālam notiek līdz 2026. gada 31. augustam. Uzvarētāji tiks paziņoti 24. septembrī, savukārt apbalvošanas ceremonija un īpašais festivāla seanss notiks 4. oktobrī Rīgā.
Lai piedalītos konkursā, jāaizpilda pieteikuma anketa: https://forms.gle/LFYb8nBMmBLaTGSz9
Pieteikumā jāiekļauj saite uz filmu (YouTube vai Vimeo), īss filmas apraksts, autora vārds un uzvārds, vecums un kontaktinformācija. Ja filma nav latviešu valodā, tai jāpievieno latviešu vai angļu valodas subtitri.
“Baltic FilmTales” ir bērnu un jauniešu īsfilmu festivāls, kas Latvijā notiek jau ceturto reizi. Tā mērķis ir iedrošināt topošos filmu veidotājus spert pirmos soļus kino pasaulē, radot iespēju radoši izpausties un piedzīvot savu filmu uz lielā ekrāna.
“Manhattan Short” ir viens no pasaulē lielākajiem īsfilmu festivāliem, kas katru gadu vienlaikus norisinās vairāk nekā 500 pilsētās visā pasaulē, tostarp arī Latvijā. Skatītāji kļūst par žūriju un balso par labākajām filmām.
Papildu informācija: facebook.com vai sūtot e‑pastu uz taisamkino@gmail.com.
Informāciju sagatavoja “Baltic FilmTales”.
No 10. jūlija līdz 31. oktobrim Siguldas dzelzceļa stacijas laukumā būs aplūkojama Turaidas muzejrezervāta veidotā izstāde “Mārtiņš Buclers. Fotogrāfs, fotorūpnieks, pedagogs, izdevējs”, kas veltīta ievērojamā fotogrāfa, sabiedriskā darbinieka, izdevēja un rūpnieka Mārtiņa Buclera 160. dzimšanas dienai. Izstādes atklāšana 10. jūlijā plkst. 15.00.
Viens no M. Buclera dzīves posmiem saistīts ar Siguldu, jo, pēc amata apliecības iegūšanas 1897. gadā, M. Buclers atvēra savu pirmo darbnīcu Siguldā. Tā atradusies Gaujas krastā netālu no vecās pārceltuves, toreizējās „Villa Franc”, vēlākās bērnu sanatorijas teritorijā. M. Buclers fotografēja Siguldas, Līgatnes, Turaidas apkārtni un iespieda atklātnes, kas mūsdienās ir kļuvušas par retumu.
Mārtiņš Buclers (12.12.1866.–14.04.1944.) dzimis Zemgalē, Saukas pagasta „Juču” mājās zemnieku ģimenē. Pēc vietējās pagastskolas beigšanas devies uz Irlavas skolotāju semināru, kur kā eksterns nokārtojis skolotāja eksāmenus. Kādu laiku strādājis visdažādākos darbus tēva saimniecībā, kā pats raksta: „braucu uz mežu pēc malkas, lielu dienas daļu pavadīju pie malšanas, vakarā pūtu trompeti.” Mārtiņš ir bijis labs muzikants un piedalījies visos pagasta un kaimiņu pagastu sarīkojumos, pūšot trompeti un spēlējot vijoli.
Mārtiņa pirmā iepazīšanās ar fotogrāfiju bija jau jaunībā pie tuvējās Eķengrāves (tagad – Viesīte) fotogrāfa Brunovska. 1894. gadā viņš iestājās par fotogrāfa mācekli R. Borharda darbnīcā. Lai apgūtu amatu visā pilnībā, tajā laikā pie pieredzējuša fotogrāfa bija jāmācās vismaz trīs gadi. Vēlāk 1902. gadā viņš atvēra fotopreču veikalu Rīgā. Veikals Aleksandra (Brīvības) ielā 36 kļuva par latviešu fotoentuziastu neformālu pulcēšanās un konsultāciju vietu. Līdz 1915. gadam Mārtiņš Buclers aktīvi piedalījās fotoizstādēs Latvijā un ārzemēs. 1903. gadā Mārtiņš Buclers uzsāka ražot fotoplates, kas ieguva nosaukumu “Rekordplates”. Sākumā plašu ražošana bija roku darbs, vēlāk to veica mašīnas. M. Buclera ražotās plates ieguva vairākas godalgas: Kijevā – 1908. gadā, Liepājā – 1909. gadā, Jelgavā, Rīgā – 1910. gadā, Kijevā un Tambovā – 1911. gadā. 1914. gadā Mārtiņš Buclers sāka ražot arī fotopapīru “Bromrekords”.
Latvijas fotogrāfijas attīstībā Mārtiņa Buclera devums ir ļoti nozīmīgs. Viņš ir veicinājis fotogrāfu izglītošanos, izdodot atbilstošu profesionālu literatūru latviešu valodā, veidojot Latviešu fotogrāfisko biedrību (LFB), organizējot un veicinot tās aktivitātes, tostarp izstāžu darbību. Viņš ir iedvesmojis daudzus savus laikabiedrus pievērsties fotogrāfijai, fiksējot nozīmīgus notikumus un pārmaiņas valstī.
M. Buclers apglabāts Siguldas kapos netālu no „Fotogrāfu kalna” un savas pirmās fotodarbnīcas vietas, no kurienes latviešu fotogrāfija izplatījās pa visu Latviju un iesakņojās dziļi tautā.
Izstādes veidotāji: Maira Dudareva, Ieva Stūre, Erlands Rubīns, Ija Kivlina, Anete Jenča, Egils Jemeļjanovs.
Izstādes iekārtotāji: Jurijs Fjodorovs, Uldis Jēkabsons, Jānis Spila, Gita Dāldere.
Projekts tapis sadarbībā ar Siguldas novada pašvaldību un Turaidas muzejrezervāta Atbalsta biedrību.
Tradīcijas paliek nemainīgas – arī šovasar Siguldas novada apkaimju iedzīvotājus priecēs un vietējās kultūrtelpas iedzīvinās pasākumu cikla “Kaimiņu būšana” notikumi. Ikvienam būs iespēja piedzīvot skaistas koncertprogrammas, izbaudīt pasaulē iecienītas čella virtuozes performanci, piedalīties šķībdziedāšanā, izmēģināt spēkus šaha turnīrā, kā arī apmeklēt Siena dienu un citas aizraujošas norises novada apkaimēs.
Šoreiz “Kaimiņu būšanas” programmu aizsāksim ātrāk nekā ierasts – jau 11. jūlijā plkst. 16.00 Allažu Evaņģēliski luteriskajā baznīcā Stīveros, kur ar laikmetīgā čella koncertu viesosies pasaulē iecienīta komponiste un virtuoza čelliste no Londonas Džo Kveila (Jo Quail). Mūziķe plaši pazīstama ar savu novatorisko čella un elektronikas cilpu tehnikas izmantojumu koncertos. Džo Kveilas mūzika nav tikai vienam noteiktam klausītāju lokam – to ir iecienījuši gan klasiskās, gan smagā metāla un avangarda mūzikas cienītāji. Biļetes cena – 10 eiro. Biļetes pieejamas “Biļešu paradīzes” kasēs, tostarp tiešsaistē.
Ar bagātīgu programmu “Kaimiņu būšanas” ietvaros šogad priecēs Turaidas muzejrezervāts. 17. jūlijā plkst. 18.00 Turaidas pils pagalmā varēs izbaudīt tautasdziesmas mūsdienīgu skanējumu Laura Amantova džeza kvarteta un Rūtas Dūdumas-Ķirses koncertprogrammā “Katram sava tautasdziesma 2”. Ieejas maksa – 12 eiro. Ar “S! karti” – 10 % atlaide. 25. jūlijā no plkst. 11.00 līdz 17.00 ikviens aicināts Turaidas muzejrezervātā piedzīvot Siena dienu kā dzīvu talkas pieredzi – redzēt, dzirdēt, sajust pļavas smaržu, iemācīties senās prasmes un pašiem pamēģināt roku siena darbos. Jūs sagaida pļaujas rīta rituāls, praktiskā siena talka pļavā, meistardarbnīcas un prasmju stacijas, pļavas zināšanas – augi, krāsas, ārstniecība un bioloģiskā daudzveidība. Ieejas maksa saskaņā ar Turaidas muzejrezervāta cenrādi, uzrādot Turaidiešu Drauga karti – bez maksas. Bet 14. augustā plkst. 18.00 Turaidas pils pagalmā lībiešu valodas mūsdienīgs skanējums mūziķu apvienības “Kuolm randõ/Trīs krasti” koncertā “Seļļizt nemē mēg/Tādi kā mēs”. Šī mūziķu apvienība ir unikāls starpžanru un pasaules mūzikas projekts, kurā apvienojas lībiešu kultūra, valoda, mūsdienu lībiešu dzejnieku dzeja līvu valodā ar profesionālu mūziķu radītām šīs dzejas sajūtām mūzikā. Ieejas maksa – 12 eiro. Ar “S! karti” – 10 % atlaide.
Skaisti vasaras notikumi gaidāmi arī Krimuldas pagastā – 21. jūlijā plkst. 19.00 būs īpašs vasaras vakars Reģu kalnā Raganā, kur Mārtiņa Brauna skaistākās dziesmas izskanēs Ievas Sutugovas balsī un Jāņa Miltiņa muzikālajā pavadījumā. Lai šis koncerts kļūst par pirmo soli ceļā uz jaunu, skaistu vasaras tradīciju, kas ik gadu pulcē cilvēkus Reģu kalnā, lai kopā svinētu Krimuldas pagasta svētkus, baudītu kopā būšanu un ļautos mūzikas un gleznainās ainavas radītajai īpašajai noskaņai.
Mores pagastā apkaimes iedzīvotājus un viesus priecēs divi īpaši muzikālie notikumi. 23. jūlijā plkst. 19.00 pie Mores Mākslu šķūņa notiks Santas Kasparsones mūzikas albuma “Likteņa dzīpariņš” prezentācijas koncerts, kurā izskanēs ne tikai albuma jaunās dziesmas, bet arī klausītāju jau iemīļoti skaņdarbi. Vakars būs piepildīts ar sirsnību, emocionāliem stāstiem un muzikāliem mirkļiem. Savukārt 6. augustā plkst. 19.00 pie Mores Mākslu šķūņa varēs baudīt Viktora Zemgala koncertu vasarīgās noskaņās “Par to…”. Koncertā skanēs populārākie no dziedātāja hītiem, kas pēdējo gadu laikā guvuši klausītāju atzinību. Tikšanās ar mākslinieku sola patīkamu ceļojumu iemīļoto melodiju pasaulē, jautras sarunas un atbildes uz klausītāju jautājumiem. Abu koncertu laikā Mores Mākslu šķūnī būs apskatāma Ineses Rozentāles personālizstāde “Piektais pakavs” – izstādē būs redzami izšūti un no auduma veidoti zirgi, ko māksliniece darinājusi pēdējo divu gadu laikā.
Par ikgadēju tradīciju jau kļuvis pasākumu cikla “Kaimiņu būšana” vasaras koncerts Zemeņu muižā Mālpils pagasta Sidgundā – šoreiz tas būs 26. jūlijā plkst. 11.00 kā muzikāla satikšanās koncertā “Melodijas vasaras gaismā” kopā ar pianistu Matīsu Žilinski, dziedātāju Ievu Kerēvicu un aktrisi Ēriku Egliju.
Lēdurgas pagastā pasākumu cikls izskanēs unikālā formātā ar Šķībdziedāšanas programmu. 27. jūlijā plkst. 18.00 Mužas parkā pie estrādes (lietus gadījumā Lēdurgas Kultūras namā) Imanta Kalniņa dziesmas aicinām sadziedāt kopā ar Andreju Grimmu un Līgu Priedi. Savukārt 24. augustā plkst. 18.00 Mužas parkā pie estrādes (lietus gadījumā Lēdurgas Kultūras namā) Šķībdziedāšana jau divdesmito reizi, un šoreiz kopā ar grupu “Labums”.
Savukārt Inciema muižas parkā 1. augustā no plkst. 12.00 līdz 16.00 norisinās Anšlava šaha turnīrs, kurā ikvienam būs iespēja ne tikai mēroties spēkiem pie šaha galdiņa, bet arī uzspēlēt dambreti un pārbaudīt savu veiklību un stratēģisko domāšanu lielformāta koka spēlēs.
Inčukalna pagastā pasākuma ciklā “Kaimiņu būšana” 7. augustā plkst. 19.00 LELB Vangažu baznīcā varēs izbaudīt koncertu “Zem Parīzes debesīm” ar Parīzes Bastīlijas Nacionālās operas māksliniekiem – soprāns Silga Tīruma (Latvija, Francija), tenors Pierre Soldano (Francija), pianiste Ilze Jaunzeme (Latvija, Norvēģija), akordeons – Inita Āboliņa (Latvija).
Šogad pasākumu cikls “Kaimiņu būšana” iedzīvinās ne tikai novada apkaimes, bet arī Siguldas pilsētu, kur 12. augustā Maija parkā notiks “Lielais Siguldas kaimiņu pikniks Maija parka viesistabā” kopā ar mūziķi Jāni Holšteinu-Upmani. Aicinām ņemt līdzi kaut ko mīkstāku sēdēšanai un uzkodas vasarīgam vakara piknikam.
Pasākumi, kuriem nav norādīta ieejas maksa, ir bez maksas.
9. jūlijā plkst. 19.00 kafejnīcas “Doma” vasaras dārzā, Leona Paegles ielā 15A, Siguldā, aicinām uz tikšanos Vasaras lasījumos ar dzejnieci un rakstnieci Annu Auziņu un dzejnieku, atdzejotāju un rakstnieku Arvi Vigulu.
Anna Auziņa ir dzejniece, rakstniece, māksliniece, literatūrzinātniece un kritiķe, žurnāla “Strāva” redaktore un grupējuma “Preiļu konceptuālisti” dalībniece, Latvijas PEN valdes locekle. Izdevusi piecus dzejas krājumus – “Atšķirtie dārzi” (1995); “Slēpotāji bučojas sniegā” (2001); “Es izskatījos laimīga” (2010); “Annas pūra govs” (2017); “Kāpostu zupa” (2025); un romānu “Mājoklis. Terēzes dienasgrāmata” (2021). Par saviem darbiem vairākkārt bijusi nominēta Latvijas Literatūras gada balvai, Dzejas dienu balvai, balvai “Kilograms kultūras” un Normunda Naumaņa balvai mākslas kritikā; saņēmusi žurnāla “Latvju Teksti” Dzejas balvu, laikraksta “Diena” Gada balvu kultūrā, AKKA/LAA Autora balvu, Klāva Elsberga un Ojāra Vācieša prēmijas. 2019. gadā aizstāvējusi doktores disertāciju par Vizmas Belševicas, Ārijas Elksnes un Montas Kromas dzeju. Pašlaik strādā Raiņa un Aspazijas mājā, dzīvo Carnikavā.
Arvis Viguls (1987) ir latviešu dzejnieks, četru dzejoļu krājumu un īsprozas grāmatas autors, tulkotājs no angļu, spāņu un dienvidslāvu valodām, kā arī redaktors. Saņēmis Latvijas Literatūras gada balvu par labāko debiju (2009), labāko tulkojumu (2022) un atdzejojumu (2026, kā viens no O. Slivinska izlases “Ziemas karalis” atdzejotājiem), A. Dagdas fonda balvu (2012), O. Vācieša literāro prēmiju dzejā (2019), Dz. Soduma balvu (2021), kā arī citus apbalvojumus.
2017. gadā starptautiskais literatūras projekts “Literary Europe Live” izraudzījās Vigulu kā vienu no desmit ievērības cienīgajām jaunajām Eiropas literatūras balsīm. Par dzejas krājumu “Blusu cirks” (Neputns, 2021) 2023. gadā izvirzīts “Eiropas Brīvības dzejnieka balvai” – starptautiskai literārajai prēmijai, ko organizē Gdaņskas pilsēta un kura žūrijas sastāvā bija Nobela prēmijas literatūrā laureāte Olga Tokarčuka.
Viņa darbi ir tulkoti un publicēti vairāk nekā 20 valodās, tostarp atdzejotas un izdotas atsevišķas Vigula izlases un krājumi horvātu, angļu, vācu, poļu, lietuviešu, turku un spāņu valodā.
Daudzkārt pārstāvējis Latviju starptautiskos literatūras festivālos – Eiropā, Turcijā, Singapūrā, Kolumbijā un citur.
Pasākumu cikls “Vasaras lasījumi” Siguldā norisinās jau trešo vasaru, piedāvājot iespēju apvienot ceļojumu uz Siguldu ar literatūras baudījumu.
“Vasaras lasījumu” norisi finansiāli atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds. Pasākumu ciklu organizē kultūras centrs “Siguldas devons”.
Ieeja pasākumā – bez maksas. Nelabvēlīgos laikapstākļos sargās nojume un telts.
Tiekamies “Vasaras lasījumos” Siguldā!
Arvja Vigula foto autore: Ginta Zīverte
Annas Auziņas foto autors: Gints Ivuškāns, Punctum
Īsi pirms Zemeņu svētkiem, 9. jūlijā plkst. 18.00 Mālpils Kultūras centrā tiks atklāta mākslinieces Kristīnes Nuķes-Panteļejevas personālizstāde “Maiguma anatomija”, kuras centrā ir porcelānā veidoti darbi, dažāda izmēra un faktūras zemenes – simbols, kas atklāj ne vien vasaras saldumu un skaistumu, bet arī aicina domāt par cilvēka attiecībām, tikumību un maiguma nozīmi mūsdienu sabiedrībā. Māksliniece izstādi radījusi veltot Mālpils Zemeņu svētkiem, kas ar krāšņu programmu notiks 11. jūlijā.
Zemene izstādē kļūst par daudzslāņainu simbolu. Tā asociējas ar vasaru, sauli un romantiku, vienlaikus atgādinot arī par senāku kultūras mantojumu. Kristietības pirmsākumos zemene simbolizēja tikumību, labestību, pazemību un saskaņu, bet viduslaiku Eiropā tās tēls rotāja katedrāles kā labo attiecību un miera zīme.
Māksliniece Kristīne Nuķe-Panteļejeva šim simbolam pievērsusies, meklējot atbildes uz jautājumu, kā mainījusies cilvēku savstarpējā attiecību kultūra. Viņasprāt, laikā, kad konkurence nereti aizstāj draudzību un sociālais statuss kļūst svarīgāks par patiesu interesi par cilvēku, īpaši nozīmīgi ir saglabāt spēju būt iejūtīgiem un smalkjūtīgiem.
Izstāde “Maiguma anatomija” ir mēģinājums simboliski pētīt maiguma fenomenu, izmantojot trauslo porcelānu un zemenes tēlu kā vizuālu metaforu. Darbi rosina apstāties, ieraudzīt skaistumu trauslumā un atmodināt cilvēkā spēju sadzirdēt smalkus dvēseles impulsus.
Kristīne Nuķe-Panteļejeva (1982) ir absolvējusi Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas Vides mākslas nodaļu, Latvijas Mākslas akadēmijā ieguvusi maģistra grādus Metāla dizainā un Keramikā, kā arī studiju laikā papildinājusi zināšanas metālmākslā un juveliermākslā Somijā. Radošajā darbībā viņa apvieno metālmākslas pieredzi ar porcelāna iespējām, izkopjot savu autortehniku un radot smalkus, konceptuālus mākslas darbus. Mākslinieces darbi ir bijuši skatāmi vairākkārt Mālpilī un citviet Latvijā, kā arī ASV, Grieķijā, Lietuvā, Rumānijā un citviet pasaulē.
11. jūlijā Mālpils Zemeņu svētku programmā apmeklētājiem būs iespēja aplūkot šo un daudzas citas izstādes Mālpils Kultūras centrā un Mākslas muižā.
Izstāde “Maiguma anatomija” Mālpils Kultūras centrā būs apskatāma no 2026. gada 9. jūlija līdz 28. augustam.
Izstādes atklāšana: 9. jūlijā plkst. 18.00
Norises vieta: Mālpils Kultūras centrs
Ieeja bez maksas.
Jūlija izskaņā un augusta sākumā jau 33. reizi Livonijas ordeņa Siguldas pils kļūs par mājvietu vienam no izcilākajiem mūzikas notikumiem Latvijā – Starptautiskajiem Opermūzikas svētkiem Siguldā. Svētku apmeklētājus gaida gan atkalredzēšanās ar māksliniekiem, kuri Siguldā jau ir muzicējuši, gan operas solisti, kuri uz Siguldas Opermūzikas svētku skatuves būs redzami pirmo reizi.
Svētku centrālais notikums šogad – itāļu komponista Džakomo Pučīni operas “Madama Butterfly” oriģināliestudējums. Galvenajā lomā uzstāsies izcilā Latvijas Nacionālās operas (LNO) soliste Jūlija Vasiljeva (Čo-Čo-Sana), bet Pinkertona lomā pirmoreiz uz Siguldas svētku skatuves kāps Iraklijs Kahidze (Gruzija). Iestudējuma režisors Edmunds Freibergs, scenogrāfs Valters Kristbergs, kostīmu māksliniece – Madara Botmane, bet pie diriģenta pults Jānis Liepiņš, piedaloties festivāla korim un orķestrim.
Svētki tiks atklāti piektdien, 31. jūlijā, plkst. 19.00 Siguldas pils dārzā ar “Svētku uvertīru”, kurā uzstāsies LNO solisti Sonora Vaice (soprāns), Dainis Kalnačs (tenors), Andris Kipļuks (tenors) un Inguna Puriņa (klavieres).
Svētdien, 2. augustā, plkst. 14.00 notiks Garīgās mūzikas koncerts Siguldas Evaņģēliski luteriskajā baznīcā, kurā piedalīsies Miervaldis Jeņčs (tenors), Rinalds Rozenlauks (oboja), Dainis Medjaņiks (vijole) un Inguna Grīnberga (ērģeles).
Svētki tradicionāli izskanēs 2. augustā plkst. 18.00 ar krāšņu Galā koncertu “Ielūdz Annija Ādamsone” Siguldas pilsdrupās, kur galvenā “loma uzticēta izcilam soprānam – Annijai Kristiānai Ādamsonei, kura pērn parādīja izcilu sniegumu, izpildot vienu no sarežģītākajiem un virtuozākajiem pasaules repertuāra darbiem – Nakts karalienes lomu operas “Burvju flauta” iestudējumā. Koncertā apmeklētājus gaida tikšanās arī ar Irakliju Kahidzi (Gruzija), Rihardu Mačanovski, Ilonu Bageli, Brigitu Reisoni, Artjomu Safronovu, Rinaldu Kandalincevu, Krišjāni Norveli, Daini Medjaņiku (vijole) un citiem.
Tie būs trīs izcilas mūzikas piepildīti vasaras vakari ar īpašu noskaņu – jo siltie saulrieti Siguldas pilsdrupās rada neatkārtojamu un īpašu atmosfēru, ko nespēj piedāvāt neviens opernams pasaulē.
Svētku laikā darbosies “Operas restorāns”, kā arī sagaidāmi muzikāli pārsteigumi Siguldas pils dārzā.
Biļetes pieejamas visās “Biļešu paradīzes” kasēs, un tiešsaistē. Iegādājoties biļetes iepriekšpārdošanā ar S! karti 10% atlaide.
Pasākuma apmeklētāju ievērībai! Informējam, ka pasākuma laikā tiks veikta fotografēšana un filmēšana.
Fotoattēli un video materiāli tiks izmantoti pasākuma publicitātes un sabiedrības informēšanas mērķiem Siguldas novada pašvaldības dibināto iestāžu un to struktūrvienību informatīvajos kanālos (tostarp sociālajos tīklos un tīmekļa vietnē www.sigulda.lv).
Pārzinis: Siguldas novada pašvaldība, reģistrācijas Nr. 90000048152, adrese: Pils iela 16, Sigulda.
Plašāka informācija par fizisko personu datu apstrādi pieejama pašvaldības timekļa vietnē sadaļā “Privātuma politika” https://sigulda.lv/privatums/.
Kopienas centri Gaujā, Sunīšos, kā arī dienas centrs “Iespēju māja” Siguldā ir vietējo iedzīvotāju sabiedriskās dzīves un brīvā laika pavadīšanas vietas.
Aktivitātes Gaujas Kopienas centrā
Aktivitātes Sunīšu Kopienas centrā
Aktivitātes dienas centrā “Iespēju māja”
Par aktivitātēm un telpu izmantošanu kopienas centros aicinām sazināties ar kopienas speciālisti Žannu Šuķevicu, zvanot uz tālruņa numuru 28665039 vai rakstot uz e‑pasta adresi zanna.sukevica@sigulda.lv.
Vēl līdz 12. jūlijam kultūras centrā “Siguldas devons” apmeklētāji aicināti apskatīt četru autoru kopizstādi “Mežā” – sajūtu telpu par mežu kā miera, spēka un iedvesmas avotu.
Izstādē piedalās:
Skaņu ainavu veido putnu balsis un meža skaņas.
Autores saka: “Mēs satikāmies “nejauši”, sekojot impulsam kopradīt. Katrai no mums mežs ir īpaša vieta – spēka, miera un iedvesmas avots. Caur šo izstādi veidojam dialogu ar dabu, sevi un sabiedrību. Mēs iestājamies par putnu dziesmām un mūsu dvēseles dziesmām – lai pasaule būtu skanīga un saskanīga.”
Ieeja izstādē – bez maksas.
Uz zemes, gaisā un ūdenī. Vienā elpā un vienā domā – uguntiņa, dzirkstelīte, palīdz’ guni kurināt! Lēdurgā skaisti, radoši un sirdssilti aizvadīti vasaras saulgrieži.
22. jūnijā vairāk nekā tūkstotis līgotāju no visas Latvijas un ārzemēm pulcējās Lēdurgā, lai vienotos tradicionālajās dziesmās un dejās, darinātu zāļu vainagus un ozollapu vītnes, kopīgi iekurtu lielo saulgriežu ugunskuru, darinātu lāpas un iedegtu pūdeli, lai tā sētu gaismu pāri Aģes upes pļavām un rādītu ceļu saulītei.
Simtiem ļaužu, elpu aizturējuši, domā vienu domu – kaut aizdegtos! “Reizēm tieši negludumi padara ceļu īpašu,” teic Lēdurgas saulgriežu pasākuma dvēsele Ilze Kļaviņa. Šo īpašo sajūtu sniedza arī dažādās meistarklases – gan siera siešanā, gan rotu un zāļu paklāju darināšanā, gan sevis izzināšanā, namdaru rīku iemēģināšanā un pirts baudīšanā.
Lēdurgas ezerā jau tradicionāli tika ielaisti uguns plosti. Saulgriežu nakts kulminācijā estrādē krāšņi uzmirdzēja tieši Lēdurgas pasākumam sagatavotais šovs “Dejas ar uguni” kopā ar Athar Performance Group.
Un tad jau izturīgākie, klausoties dzidrās putnu balsīs rīta agrumā, devās pie ezera sagaidīt saullēktu, kas atnāca patiešām maģisks – pāri rīta miglai debesīm krāsojoties koši jo koši, folkloras kopas “Putni” dziesmu un kokles skaņās.
Lai bagāta vasara!