Otrajās Lieldienās, 6. aprīlī, no plkst. 12.00 līdz 14.00 Turaidas muzejrezervāts aicina ģimenes ar bērniem un draugiem izbaudīt pavasara atnākšanu, izšūpojoties muižas šūpolēs un piedaloties Lieldienu tradīcijās kopā ar kapelu “Brička”.
Visi aicināti ņemt līdzi savu krāsoto olu, lai piedalītos olu kaujās un ripināšanas sacensībās. Būs iespēja krāsot oliņas arī uz vietas – lielajā katlā virs ugunskura. Muižas izrotātās šūpoles tiks atslēgtas ar īpašu rituālu, dodot iespēju ikvienam kārtīgi izšūpoties, lai vairotu spēku un prieku visam gadam. Kapela “Brička” ar dziesmām un rotaļām izvadīs cauri senajām Lieldienu svinēšanas tradīcijām, radot pavasarīgu svētku atmosfēru.
Lieldienas ir gadskārtu ieražu svētki, ko svin par godu pavasara un saules atnākšanai. Ar rituālām darbībām tiek rosināta zemes atmoda un auglība, veicinot labu ražu, veselību, prieku un veiksmīgu vasaras darbu cēlienu. Gadsimtu gaitā tautas tradīcijas savijušās ar kristīgajām paražām, savstarpēji papildinot viena otru un pārmantojot vērtības no paaudzes paaudzē.
Savukārt 5. aprīlī plkst. 11.00 Turaidas baznīca notiks Lieldienu – Kristus augšāmcelšanās svētku dievkalpojums.
Ieeja pasākumā – ar Turaidas muzejrezervāta ieejas biļeti.
Informāciju sagatavoja:
Turaidas muzejrezervāta projektu vadītāja
Ieva Malceniece
16. aprīlī plkst. 17.30 Mālpils Kultūras centrā notiks deju skolotājas un horeogrāfes Sarmītes Eņģeles jubilejas koncerts “Ar deju sirdī”, atzīmējot 45 darba un 65 dzīves gadus.
Koncertā skatītājiem būs iespēja iepazīt horeogrāfes radošo devumu – bērniem un pieaugušajiem radītās dejas, kas tapušas daudzu gadu garumā, iedvesmojoties no gadskārtu ieražām. Programmā piedalīsies kolektīvi, kuru ceļš bijis cieši saistīts ar deju pedagoģi Sarmīti Eņģeli.
Koncertā piedalīsies:
Sarmīte Eņģele savā radošajā darbībā radījusi vairāk nekā 75 dejas, no kurām koncertā būs skatāmas 23 spilgtākās. Bērniem veidotās dejas bieži tapušas kā rotaļdejas, ļaujot tās ne tikai izdejot, bet arī izspēlēt, tā radot patiesu prieku un iesaisti. Horeogrāfes darbi guvuši augstu novērtējumu Latvijas jaunrades deju skatēs, iegūstot I, II un III pakāpi, kā arī atzinības. Īpašu gandarījumu sniedz bērnu atsaucība – viņi šīs dejas ar prieku vēlas atkārtot pat mēģinājumos.
Sarmītes Eņģeles darba ceļš saistīts ar daudziem deju kolektīviem un izglītības iestādēm Mārupē, Mālpilī, Siguldā, Zaubē, Nītaurē un Morē. Dejas pieredze gūta Rīgas TDA “Vija”, Ķekavas TDA “Zīle”, VPDK “Mārupieši” un Mālpils Kultūras centra SDK “Kniediņš” kolektīvos. Horeogrāfes profesionālajā ceļā nozīmīgu ieguldījumu devuši pedagogi un kolēģi – Rīgas Kultūras un izglītības darbinieku tehnikuma pedagoģe Rita Spalva, Silva Štelfa no Ķekavas TDA “Zīle”. Sarmīte Eņģele vēlas pateikties ikvienam, ar kuru kopā noiets krietns radošais dejas ceļš.
Savas profesionālās gaitas skolotāja uzsāka Mārupes Kultūras namā, kur no 1981. gada vadīja jauniešu deju kolektīvu, bet no 2006. gada – bērnu deju kolektīvu “Pērlītes”. No 1993. gada iesākās sadarbība arī ar bērnu deju kolektīvu “Māriņa” Mārupes bērnudārzā “Lienīte”. Sarmīte Eņģele izveidoja kolektīvu “Saulītes” Rīgas Jauno tehniķu centrā. Šajos kolektīvos meklējami pirmie soļi un interese par bērnu deju soļiem, kas tik tuvi un nozīmīgi ir horeogrāfei Eņģelei.
Šobrīd jau 14 gadus Sarmīte Eņģele strādā Siguldas novada Mālpils pirmsskolas izglītības iestādē “Māllēpīte” radošajā un atbalstošajā kolektīvā, cieši sadarbojoties arī ar Mālpils Kultūras centra kolektīviem. Eņģeles iedotais dejas ceļš bērnos turpinās, audzēkņiem aizejot uz vidusskolām un vēlāk kultūras centriem, kur dejo daudzi Sarmītes Eņģeles audzēkņi. Šobrīd horeogrāfe strādā arī ar pašiem mazākajiem dejotājiem Mārupes Skultes bērnudārzā, kuri šogad pirmo reizi piedalīsies jubilejas koncertā. Koncerts ir stāsts par deju kā dzīves aicinājumu, kurā savijas daudz un dažādi kolektīvi, pieredze, radošums un mīlestība pret deju. Aicinām visus dejas kultūras cienītājus un interesentus apmeklēt svētku koncertu.
Ieeja – bez maksas.
Sestdien, 28. martā, Siguldas Jaunajā pilī aizvadīti piemiņas grāmatas “Romantiskais brīvības bruņinieks Leons Briedis” atvēršanas svētki, godinot izcilo latviešu dzejnieku, rakstnieku, tulkotāju un literatūrzinātnieku Leonu Briedi (1949–2020). Pasākums pulcēja plašu literātu, kultūras darbinieku, akadēmiķu un sabiedrības pārstāvju loku, uzsverot autora nozīmīgo ieguldījumu Latvijas kultūras un intelektuālajā telpā.
Piemiņas grāmatā apkopots vairāk nekā 40 autoru – dzejnieku, žurnālistu, filozofu, zinātnieku un Leonam Briedim tuvu cilvēku – atmiņu, interviju un apceru kopums. Grāmata atklāj daudzšķautņainu skatījumu uz dzejnieka personību, viņa radošo darbību un ietekmi uz Latvijas literatūru un kultūras procesiem. Tajā publicēti arī paša autora stāstījumi, intervijas, kā arī literatūrzinātnieku un domātāju analītiski vērtējumi par viņa daiļradi. Piemiņas grāmatu sastādījis un autorus intervējis literatūrzinātnieks, emeritētais profesors, dzejnieka skolas un studiju biedrs Viesturs Vecgrāvis.
“Tā kā Leons Briedis pieder mūsu pēckara kultūras ievērojamākajiem un daudzpusīgākajiem pārstāvjiem, šāda piemiņas grāmata ir ļoti aktuāla. Lielākā daļa viņa darbu līdz 70. gadu vidum ir tapuši Siguldas novadā. Gaujas un dabas motīvi ir iedvesmojuši viņa talantu, sevi viņš dēvējis par Gaujmalas zēnu, smeldams ierosmes saviem dzejoļiem un esejām tieši no Siguldas apkārtnes emocionālajiem iespaidiem. Tieši ciešā saistība ar Siguldas novadu ir galvenais pamatojums šādas piemiņas grāmatas iecerei un veidošanai,” stāsta Viesturs Vecgrāvis.
Pasākuma laikā vairākkārt tika uzsvērta Leona Brieža īpašā saikne ar Siguldas novadu. Tieši Inčukalnā, Gaujas senielejas krastos, un Siguldā pavadītie skolas gadi veidojuši viņa personību un radošo pasaules redzējumu. Pats dzejnieks šo vietu dēvējis par savu “poētisko dzimteni”, kas būtiski ietekmējusi viņa garīgo attīstību un literāro rokrakstu.
“Šī grāmata ir solis mūsu novada un nacionālās kultūras mantojuma saglabāšanā un popularizēšanā, atgādinot par cilvēku, kura dzīve un radošais darbs ir ierakstīts Latvijas literatūras vēsturē,” uzsvēra Siguldas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Linards Kumskis.
Leons Briedis Latvijas kultūrā ieņem nozīmīgu vietu kā daudzpusīgs un ietekmīgs autors, kura radošais mantojums ietver vairāk nekā 28 oriģināldarbus un desmitiem tulkojumu no dažādām valodām. Viņa sadarbība ar komponistu Raimondu Paulu radījusi plaši pazīstamas un iemīļotas dziesmas, savukārt viņa dibinātie kulturoloģiskie izdevumi “Grāmata” un “Kentaurs XXI” veicinājuši intelektuālo dialogu starp Latviju un pasauli.
Laikabiedru liecībās kā grāmatā, tā atklāšanas svētkos, tiek akcentēta Leona Brieža idejiskā nostāja – viņš tiek raksturots kā “brīvības bruņinieks”, kurš padomju laikā aizstāvēja garīgo neatkarību, saglabājot uzticību savām vērtībām un radošajai brīvībai.
“Šī piemiņas grāmata ir arī atgādinājums, ka mūsu kultūrā ir daudz izcilu personību, kuru radošais mantojums un dzīve ir mūsu kopīgā bagātība, kas prasa nemitīgu un mērķtiecīgu popularizēšanu. Viens no galvenajiem ir mūsu novadnieks Leons Briedis,” stāsta Viesturs Vecgrāvis.
Interesenti aicināti iepazīties ar piemiņas grāmatu “Romantiskais brīvības bruņinieks Leons Briedis”, kas pieejama Latvijas grāmatnīcās un Siguldas novada bibliotēkās.
Grāmatas izdošanu atbalstījusi Siguldas novada pašvaldība. Grāmatu izdevis apgāds “Laika grāmata” Ligitas Kovtunas vadībā.
Mālpils Kultūras centrā 30. martā norisinājās Siguldas novada izglītības iestāžu interešu izglītības pulciņu vizuālās un vizuāli plastiskās mākslas darbu konkursa “Te sākas mana pasaule” I kārta, kurā tika iesniegti un vērtēti vairāk nekā 40 jauno mākslinieku gan individuālie, gan grupu kopdarbi. Mākslas darbos bija vērojama tehniku, materiālu un radošo pieeju daudzveidība – keramikas darbi, telpiski veidotas figūras un objekti, tekstila apdruka, kompozīcijas ar floristikas elementiem un citi, apliecinot skolēnu un pedagogu radošo potenciālu un vēlmi eksperimentēt ar dažādiem mākslinieciskās izteiksmes līdzekļiem.
Šī gada konkursa mērķis bija bērnu un jauniešu kultūras izpratnes un pašizpausmes mākslā lietpratības veicināšana un lokālpatriotisma stiprināšana. Skolēni tika rosināti darināt un veidot darbus kā prezentācijas priekšmetus par savu dzimto vietu, vai kultūrvēsturisko novadu, vienlaikus rosinot bērnu un jauniešu radošo spēju attīstību un iniciatīvu izteikt sevi ar dažādiem mākslas izteiksmes līdzekļiem. Konkurss sniedz iespēju arī sekmēt mākslas pulciņu interešu izglītības pedagogu sadarbību un pieredzes apmaiņu.
Konkursā iesniegtos darbus vērtēja žūrija, kuras sastāvā bija Inčukalna mākslinieku kopas dalībniece Jolanta Bodniece, māksliniece un mākslas pedagoģe Anete Kalniņa un keramikas studijas “Māl-pils” vadītāja Guna Petrevica.
Konkursa Vidzemes kultūrvēsturiskā novada kārtai, kas šogad norisināsies turpat, Mālpilī, ar noslēguma pasākumu un laureātu apbalvošanu 24. aprīlī plkst. 12.00, tika izvirzīti 13 labākie Siguldas novada interešu izglītības pulciņu darbi, kurus veidojuši gan individuāli jaunie mākslinieki, gan mākslinieku grupas.
Konkursa otrajai kārtai izvirzīti:
Vizuālās un vizuāli plastiskās mākslas konkursa “Te sākas mana pasaule” Siguldas novada kārtas darbi līdz 15. aprīlim ir apskatāmi Mālpils Kultūras centra otrā stāva foajē. Turpat būs skatāma arī konkursa II – Vidzemes kultūrvēsturiskā novada kārtas izstāde.
Laipni aicināts ikviens baudīt Siguldas novada un Vidzemes reģiona mākslas pulciņu skolēnu veikumu!
No 23. marta līdz 1. maijam 23 vietās Latvijā norisinās amatierkoru skates. Viena no tām notiks Siguldā, 11. aprīlī, plkst. 11.00 un 15.00 Siguldas 1. pamatskolā, kur pulcēsies Ādažu, Ropažu, Saulkrastu un Siguldas novadu kori.
Latvijas Nacionālais kultūras centrs amatierkoru skates rīko, lai apzinātu koru dalībnieku kvalitatīvo un kvantitatīvo sastāvu, veicinātu koru māksliniecisko izaugsmi un attīstību, kā arī koptu un pilnveidotu Dziesmu un deju svētku tradīcijas ilgtspējai nozīmīgo koru kopdziedāšanas tradīciju, īpašu uzmanību pievēršot a cappella izpildījumam.
Skates programma:
Skate plkst. 11.00:
Starpbrīdis
Rezultātu paziņošana
Skate plkst. 15.00:
Starpbrīdis
Rezultātu paziņošana
Ieeja pasākumā – bez maksas.
No 1. aprīļa Mālpils Kultūras centrā būs apskatāma Vidzemes reģiona interešu izglītības pulciņu vizuālās un vizuāli plastiskās mākslas darbu izstāde “Te sākas mana pasaule”. Izstāde ir Valsts izglītības attīstības aģentūras (VIAA) rīkotā konkursa otrā kārta.
Vidzemes kultūrvēsturiskā novada konkursa–izstādes darbu organizatore, Mālpils Kultūras centra keramikas studijas “Māl-pils” vadītāja Guna Petrevica norāda: “Bērnu darbi ir ļoti krāšņi, veidoti dažādās tehnikās un šajā konkursā īpaši izceļ dzimtās vietas unikalitāti. Te ir viss, kas raksturīgs Vidzemei, bet ir arī pārsteigumi. Aicinām ikvienu aplūkot jauno talantu izstādi Mālpilī.”
Izstādē aplūkojami darbi no Siguldas, Gulbenes, Valmieras, Cēsu, Madonas, Valkas, Limbažu, Ādažu, Saulkrastu, Ropažu, Ogres, Alūksnes un Lielvārdes novadiem. Darbu autori ir bērni un jaunieši, kas piedalījušies Valsts izglītības attīstības aģentūras rīkotajā konkursā.
Konkurss “Te sākas mana pasaule” tiek īstenots visā Latvijā, un tā mērķis ir veicināt bērnu un jauniešu radošo pašizpausmi, kultūras izpratni un lokālpatriotismu. Dalībnieki savos darbos atspoguļo dzimtās vietas, novada un kultūrvēsturiskās vides vērtības – simbolus, tradīcijas, sadzīvi un apkārtējo vidi.
Konkurss norisinās divās kārtās. Pirmā kārta notika 2026. gada janvārī un februārī izglītības iestādēs, kur tika atlasīti labākie darbi nākamajam posmam. Savukārt otrā kārta notiek aprīlī katrā kultūrvēsturiskajā novadā, kur darbi tiek izstādīti un vērtēti reģionālā līmenī.
Vidzemes reģiona otrās kārtas norise šogad uzticēta Siguldas novada Mālpilij – 21. aprīlī Mālpils Kultūras centrā darbu vērtēšanu veiks VIAA izveidota profesionāla komisija.
Mālpils Kultūras centrā izstāde kalpo kā publiski pieejama konkursa darbu ekspozīcija, ļaujot ikvienam interesentam iepazīt bērnu un jauniešu radošo redzējumu jau pirms oficiālās vērtēšanas Vidzemes kārtā. Izstādi Mālpils Kultūras centrā veidoja Mālpils Mūzikas un mākslas skolas direktore Māra Ārente un Mālpils Kultūras centra keramikas studijas “Māl-pils” vadītāja Guna Petrevica.
Izstāde apskatāma līdz 24. aprīlim Mālpils Kultūras centra 2. stāva vestibilā.
Vienlaikus līdz 15. aprīlim Mālpils Kultūras centrā apskatāmi arī Siguldas novada izglītības iestāžu un interešu izglītības pulciņu dalībnieku darbi, kas tapuši šī konkursa ietvaros.
Ieeja – bez maksas.
Lieldienu laikā, no 4. līdz 6. aprīlim, Siguldā jau desmito reizi notiks Latvijā vienīgais Šūpoļu festivāls, kuru sestdien, 4. aprīlī, plkst. 12.00 tradicionāli atklās Zaķu olimpiskais skrējiens ar startu Siguldas dzelzceļa stacijas laukumā.
Tradicionāli aptuveni kilometru garajā skrējienā no dzelzceļa stacijas līdz Siguldas Svētku laukumam dalībniekiem uzturēt sportisko garu palīdzēs novada lepnums – leģendārie olimpieši: brāļi Šici, Inārs Kivlenieks un Mārtiņš Bots. Tomēr jubilejas reizē sporta čempioniem uz starta līnijas pievienosies arī mūziķi, televīzijas un radio personības, kuras, veidojot savas šūpoles, reiz ir palīdzējušas ielikt festivāla pirmos atspērienus – Juris Kaukulis, Kaspars Tobis, Rūta Dvinska un citi.
Skrējienā aicinām piedalīties lielus un mazus skrējējus, jo tas būs jautrs, drošs un ģimenēm draudzīgs. Vienīgais nosacījums, lai piedalītos skrējienā, ir ērts apģērbs un zaķa ausis, kuras noteikti jāņem līdzi – pašu darinātas vai pirktas, līmētas, krāsotas vai grieztas!
Skrējiena un vienlaikus arī festivāla starta signāls būs Milānas–Kortīnas olimpisko spēļu sudraba medaļas ieguvējas Elīnas Ievas Botas un kultūras centra “Siguldas devons” direktora Kristapa Kiršteina dueta pārziņā.
Sasniedzot finišu, Zaķu skrējiena dalībnieki kopā ar olimpiešiem varēs kārtīgi izvingroties, iesildīties Šūpoļu festivāla baudīšanai, izcīnīt uzvaras olimpiskajās olu kaujās un uzgrauzt pa sulīgam olimpiskā spēka burkānam.
Godinot 10. Zaķu skrējienu, Siguldas dzelzceļa stacijas laukumā kopā ar festivāla simbolu – ziedošo zaķi – šogad atcilpos kupla zaķu saime, kas ar lielu prieku aicinās festivāla apmeklētājus iemūžināt satikšanos fotogrāfijās.
Jau ziņots, ka no 4. līdz 6. aprīlim Siguldā norisināsies Lieldienu tradīcijām bagātais Šūpoļu festivāls, kura laikā pilsētas galvenajos laukumos būs izvietotas šūpoles un vides objekti, ko aplūkot un izmēģināt pastaigu maršrutā Siguldas dzelzceļa stacijas laukums–Svētku laukums. Atsevišķi objekti un šūpoles atradīsies arī citviet Siguldas novadā un iecienītākajās Gaujas Nacionālā parka skatu vietās.
Visus festivāla objektus palīdzēs atrast sociālo tīklu konti un sigulda.lv pieejamā digitālā festivāla karte.
Liec kabatā raibu Lieldienu olu, zaķa ausis un tiekamies uz festivāla starta līnijas!
Piektdien, 3. aprīlī, plkst. 19.00 Siguldas koncertzālē “Baltais flīģelis” izskanēs vokālās kamermūzikas programma “Zemei ir cilvēka sirds”, kas klausītājiem piedāvās emocionāli daudzslāņainu un laikmetīgi aktuālu muzikālo pieredzi.
Programmas muzikālais kodols rezonē ar pēdējo gadu globālajiem un vienlaikus dziļi personīgajiem notikumiem. Koncerta veidotāji īpašu uzsvaru likuši uz jauna, Latvijas publikai līdz šim nedzirdēta repertuāra piedāvājumu.
Koncertprogramma jau guvusi plašu atzinību, izskanot 2025. gada pavasarī RKTMC “Mazā ģilde”, kur tā tika augstu novērtēta gan par muzikālo kvalitāti, gan emocionālo dziļumu. Māksliniekiem ir īpaši svarīgi šo pieredzi nest arī ārpus galvaspilsētas.
Programmas centrā ir soprāns Terēze Gretere, kuras daudzveidīgā pieredze un plašās vokālās iespējas ļauj veidot koncertu kā kontrastiem bagātu un emocionāli piesātinātu stāstu.
Koncertā piedalās izcili Latvijas mūziķi:
Caur latviešu un britu komponistu un dzejnieku darbiem koncertā tiek izzinātas cilvēka iekšējās pasaules tēmas – vienpatība, trausls līdzpārdzīvojums un iekšējais spēks.
Koncerta programmā:
Terēze Gretere ir soprāns ar daudzpusīgu pieredzi dažādos mūzikas žanros. Ieguvusi maģistra grādu senajā vokālajā mūzikā, kā soliste sadarbojusies ar mūziķiem Latvijā un ārvalstīs, tostarp ar Liepājas Simfonisko orķestri un Tulūzas Nacionālā Kapitolija orķestri. Kopš 2024. gada – Valsts akadēmiskā kora “Latvija” māksliniece.
Līva Kalniņa ir gaismu māksliniece ar starptautisku pieredzi audiovizuālajās performancēs un darbā ar laikmetīgās mūzikas projektiem, kā arī Latvijas Nacionālajā teātrī.
Egils Upatnieks ir Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra oboju grupas koncertmeistars un aktīvs kamermūziķis.
Edgars Vaivods ir sitaminstrumentālists, Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra un Latvijas Nacionālās operas un baleta orķestra mūziķis, kā arī apvienības “Opercussion” dalībnieks.
Rihards Plešanovs ir pianists ar plašu starptautisku koncertpieredzi, uzstājies kopā ar vadošajiem Latvijas orķestriem.
Koncertu atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds.
Biļetes cena – 10 eiro. Biļetes var iegādāties “Biļešu paradīzes” kasēs, tostarp tiešsaistē.
Jau pavisam drīz klāt Lieldienas un 10. Šūpoļu festivāls, kas Siguldā norisināsies no 4. līdz 6. aprīlim. Lai festivāls varētu notikt un iepriecināt šūpoties gribētājus, nepieciešams paveikt lielus sagatavošanās darbus.
Tāpēc jau šodien, 30. martā, tiks uzsākta festivāla uzbūve. Šūpoles un vides objekti pakāpeniski tiks izvietoti un scenogrāfiski pabeigti Siguldas laukumos.
Vēršam jūsu uzmanību, ka uzbūves laikā līdz festivāla atklāšanai šūpošanās netiks atļauta. Lūgums respektēt festivāla organizēšanas noslēdzošo darba posmu un pavasara pastaigu laikā ar sapratni izturēties pret šūpošanās liegumu uzbūves periodā.
Tāpat kā koncertam vai teātra izrādei, arī festivālam ir savs sākuma brīdis, kurā ar lielu prieku sagaidīsim visus šūpoties gribētājus. 10. Šūpoļu festivāls Siguldā tiks atklāts sestdien, 4. aprīlī, plkst. 12.00 Siguldas dzelzceļa stacijas laukumā ar tradicionālo Zaķu olimpisko skrējienu.
Līdz šūpošanās piedzīvojumam atlikušas tikai piecas dienas!
25. aprīlī plkst. 17.00 kultūras centrā “Siguldas devons” senioru deju kolektīvs “Sidrabdancis” svinēs 65 gadu jubileju, un, lai to atzīmētu godam, uz sadancošanās talku aicināti tuvāki un tālāki draugi.
Plkst. 17.00 notiks sadancošanās kopā ar folkloras kopu “Senleja”. Savukārt plkst. 18.00 izskanēs koncerts “Nāc talkā sadancot”. Koncertā līdzās senioru deju kolektīvam “Sidrabdancis” uz skatuves kāps senioru deju kolektīvi “Vērdiņš” (Gulbene), “Tacis” (Carnikava), “Sagša” (Limbaži), “Suncele” (Suntaži), “Dēka” (Ādaži), “Kniediņš” (Mālpils), “Virši LG” (Inčukalns), kā arī jauniešu deju kolektīvs “Cielaviņa” (Ropaži).
Kolektīvu, kas tolaik tika dēvēts par “Siguldas kultūras nama vecākās paaudzes deju kolektīvu”, 1961. gadā dibināja Eleonora Brikmane. Kolektīva pastāvēšanas laikā piedzīvots ļoti daudz – ieguldīts liels darbs mēģinājumos, nodejots neskaitāms skaits lielāku un mazāku koncertu, braukts tuvos un tālos ciemos, savās mājās uzņemti ciemiņi, apgūti daudzi jauni deju soļi un uzkrāts daudz atmiņu par šiem gadiem. Kā jau dejotājiem pienākas, “Sidrabdanča” vīri un sievas ir azartiski un humora pilni. Deja ir viņu dzīves neatņemama sastāvdaļa, kurā rast dzīvessparu un prieku kopā būšanā. Kopš 2020. gada kolektīvu vada Terēza Jozefa.
Koncerts norisināsies divās daļās.
Biļetes cena – 5 eiro. Iegādājoties biļeti iepriekšpārdošanā ar “S! karti” – 20 % atlaide, daudzbērnu ģimenēm – 40 %. Biļetes var iegādāties “Biļešu paradīzes” kasēs, tostarp tiešsaistē.
Kopienas centri Gaujā, Sunīšos, kā arī dienas centrs “Iespēju māja” Siguldā ir vietējo iedzīvotāju sabiedriskās dzīves un brīvā laika pavadīšanas vietas. Aicinām iepazīties ar to piedāvātajām aktivitātēm aprīlī!
Gaujas Kopienas centrā
Sunīšu Kopienas centrā
Dienas centrā “Iespēju māja”
Par aktivitātēm un telpu izmantošanu kopienas centros aicinām sazināties ar kopienas speciālisti Žannu Šuķevicu, zvanot uz tālruņa numuru 28665039, rakstot uz e‑pasta adresi zanna.sukevica@sigulda.lv.
Lieldienu laikā Siguldas novada dievnamos un draudzēs notiks svētku dievkalpojumi un koncerti. Novadnieki un pilsētas viesi aicināti apmeklēt arī citas svētku aktivitātes un Šūpoļu festivālu, kurā trīs dienu garumā, no 4. līdz 6. aprīlim, būs iespēja izšūpoties unikālās un neparastās festivāla meistaru radītās šūpolēs. Šogad festivāls svin savu desmitgadi; festivāla tēma – “Pasaule, Pasaulīt!”
Ekumēnisks krustaceļš – 3. aprīlī plkst. 13.00 gājiens no Siguldas Evaņģēliski luteriskās baznīcas līdz Siguldas Romas katoļu baznīcai.
Allažu Evaņģēliski luteriskajā draudzē
Evaņģēliski luteriskajā Siguldas Sv. Bērtuļa draudzē
Siguldas Jēzus Sirds Romas katoļu draudzē
Turaidas Evaņģēliski luteriskajā draudzē
Siguldas baptistu draudzē
Septītās dienas adventistu Siguldas draudzē
Evaņģēlisko kristiešu baznīcas “Jaunā paaudze” Siguldas draudzē
Svētā Apustuļa Andreja Pirmsauktā Siguldas pareizticīgo draudzē
Latvijas Jaunapustuliskās baznīcas Siguldas draudzē
Lēdurgas Evaņģēliski luteriskajā draudzē
Lēdurgas Jāņa Kristītāja pareizticīgo draudzē
Krimuldas Evaņģēliski luteriskajā baznīcā
Inčukalna baptistu draudzē
Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas Vangažu draudzē
Mālpils Evaņģēliski luteriskajā draudzē