14. oktobrī no plkst. 10.00 līdz 16.30 kultūras centrā “Siguldas devons” norisināsies rakstnieka un dramaturga Anšlava Eglīša 120. jubilejai veltīta personīgo stāstu konference “ANŠLAVS UN ES. Starp vārdu, otu, skatuvi un ekrānu”. Konferencē ar stāstījumiem uzstāsies pieci lektori, savukārt paneļdiskusijās viņiem pievienosies literatūras, mākslas, teātra un kino nozares pārstāvji. Pasākumu vadīs žurnālists un televīzijas raidījumu vadītājs Gustavs Terzens. Jubilejas dienā tiks atklāta arī izstāde “Anšlavam Eglītim 120”, kas ļaus iepazīt daudzpusīgās kultūras personības dzīvi un radošo mantojumu.

“Man patīk citēt Aneti Konsti, kas saka, ka laika gaitā izveidojies katram savs Anšlavs. Vienam viņš ir maestro, citam – līgavu mednieks, vēl kādam – bezkaunīgais vecis. Ironisks dendijs, smalks vērotājs un cilvēku vājību pazinējs. Šajā konferencē vēlamies satikt dažādos Anšlavus – tos, kuri dzīvo viņa grāmatās, gleznās, uz teātra skatuves un kino ekrāna, bet visvairāk – cilvēku personīgajos stāstos un pieredzē,” stāsta konferences kuratore, Anšlava Eglīša ekspozīcijas vadītāja Ilze Ceļmillere, aicinot kultūras un literatūras interesentus piedalīties jubilejas konferencē. Pieteikties iespējams sociālajos medijos vai e‑pastā. Īpaša vieta būs arī Inciema stāstiem – vietai, ar kuru saistīta Anšlava Eglīša dzīve un kur šodien darbojas viņam veltīta ekspozīcija.

Pieci lektori – pieci personiski skatījumi uz Anšlavu Eglīti

Konferences programma aptvers četrus tematiskos virzienus – literatūru, mākslu, teātri un kino. Ar saviem stāstījumiem uzstāsies pieci lektori, kuri katrs no savas profesionālās pieredzes atklās Anšlava Eglīša personības un daiļrades daudzveidību.

Konferences lektoru vidū būs Latvijas Mākslas akadēmijas profesore, dizaina biroja H2E līdzdibinātāja un vadošā dizainere Ingūna Elere, kura piedalījusies Anšlava Eglīša ekspozīcijas veidošanā Inciemā; gleznotājs, tekstilmākslinieks un grāmatu ilustrators Vitolds Kucins; literatūrzinātniece, filoloģijas doktore, Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta vadošā pētniece Inguna Daukste-Silasproģe, kuras pētniecības uzmanības centrā ir latviešu trimdas literatūra; Latvijas Nacionālā teātra aktrise Evija Krūze, kura spēlējusi Anšlava Eglīša darbu iestudējumos; kā arī kino un teātra režisors, pedagogs Pēteris Krilovs, Nacionālās kino balvas “Lielais Kristaps” laureāts par mūža ieguldījumu kinomākslā.

Katrs lektors aicinās paraudzīties uz Anšlavu Eglīti no sava skatpunkta – caur literatūras pētniecību, vizuālo mākslu, ekspozīciju veidošanu, aktiermākslu un kino pieredzi.

Paneļdiskusijās – sarunas par Anšlava Eglīša darbu dzīvi mūsdienās

Paneļdiskusijās lektoru stāstījumus papildinās teātra zinātniece un literatūrzinātniece Ieva Struka, Anšlava Eglīša dzīvei un daiļradei veltītās monogrāfijas “Par skaisto un aplamo dzīvi” autore; teātra režisore Paula Pļavniece, kura iestudējusi Anšlava Eglīša “Līgavu medniekus” Latvijas Nacionālajā teātrī; kino producents Ivo Ceplevičs, viens no Anšlava Eglīša romāna ekranizācijas “Homo Novus” producentiem; režisore Marta Martinsone; literatūrzinātnieks Viesturs Vecgrāvis, Anšlava Eglīša daiļrades pētnieks; skolotāja, inciemiete un gide Māra Ozola, kā arī stikla māksliniece un izstāžu kuratore Bārbala Gulbe.

Anšlavs Eglītis bija ne tikai rakstnieks, bet arī gleznotājs, dramaturgs, scenārists un žurnālists, kurš savas profesionālās darbības laikā ticies ar Arnoldu Švarcenegeru, Tomu Krūzu un citām Holivudas zvaigznēm. Viņa dzīve un daiļrade aptver dažādas mākslas jomas, laikmetus un pasaules, tādēļ arī jubilejas konference veidota kā dažādu pieredžu un skatpunktu satikšanās.

Paneļdiskusijas ļaus sastapties atšķirīgām paaudzēm, profesijām un pieredzēm, meklējot atbildes uz jautājumiem, kā Anšlava Eglīša radītie tēli un stāsti dzīvo mūsdienu teātrī un kino, kā viņa personība atklājas mākslā un literatūrā un kādu vietu rakstnieka mantojums ieņem Latvijas kultūras atmiņā.

Šajā dienā būs iespēja ne tikai atskatīties uz Anšlava Eglīša nozīmi Latvijas kultūrā, bet arī satikt viņu no jauna – caur dalībnieku stāstiem, atmiņām un pieredzi atklājot vēl neiepazītas šķautnes gan viņa personībā, gan citam citā.

Jubilejai veltīta izstāde “Anšlavam Eglītim 120”

Līdztekus konferencei kultūras centrā “Siguldas devons” tiks atklāta izstāde “Anšlavam Eglītim 120”, kas aicinās iepazīt Anšlavu Eglīti ārpus ierastā rakstnieka tēla. Izstādē būs apkopotas liecības par trim nozīmīgiem viņa dzīves posmiem – vasarām Inciemā, glezniecības laiku un trimdas gadiem Holivudā. Fotogrāfijas ļaus atklāt mazāk zināmas viņa dzīves un radošās darbības šķautnes, paplašinot priekšstatu par vienu no spilgtākajām Latvijas kultūras personībām.

Izstāde tiks atklāta 14. oktobrī plkst. 10.00 un būs apskatāma līdz 14. novembrim. Izstādes kuratores ir Bārbala Gulbe un Ilze Ceļmillere, scenogrāfe – Margarita Budze, tekstu autore – Anete Konste.

Pieteikšanās konferencei

Dalība konferencē ir bez maksas, taču nepieciešama iepriekšēja pieteikšanās. Vietu skaits ir ierobežots. Pieteikties aicināti literatūras, kultūras, kino un teātra mākslas cienītāji, lai aplūkotu Anšlava Eglīša fenomenu caur stāstiem. Pieteikšanās anketa pieejama šeit, kā arī iespējams pieteikties, rakstot uz e‑pasta adresi ilze.celmillere@sigulda.lv.

Plašāka informācija par konferences programmu tiks publicēta Anšlava Eglīša ekspozīcijas sociālo mediju kontos Facebook un Instagram kontos.

Foto afišai: LNRMM arhīva materiāli

Informāciju sagatavoja:
Anšlava Eglīša ekspozīcijas vadītāja
Ilze Ceļmillere

Šogad 35 gadu jubileju atzīmē kultūras centra “Siguldas devons” jauktais koris “Spārni”. Tāpēc 31. oktobrī plkst. 17.00 Siguldas pagasta Kultūras namā ikviens aicināts uz jauktā kora jubilejas koncertu “Dziesma, kurā es esmu”.

Kora stāsts sākās 1991. gadā, kad diriģentes Līgas Ādamsones vadībā jauniešu koris “Mārtiņbērni” ieguva jaunu skanējumu, jaunu ceļu un pamazām kļuva par to, kas šodien pazīstams kā “Spārni”. Gadu gaitā mainījušās paaudzes, balsis un dzīvesstāsti, bet palikusi būtiskākā lieta – vēlme būt kopā un dziedāt.

Šo gadu laikā koris “Spārni” dziedājis gan Latvijā, gan tālāk pasaulē – Dziesmu svētkos, Pasaules koru olimpiādē, Ziemeļvalstu dziesmu svētkos un citviet Eiropā. Līdzās lielajiem notikumiem ir arī simtiem mazāku, tikai dalībniekiem zināmu mirkļu, kas patiesībā veido kora īsto stāstu.

Jubilejas koncertā diriģentu Līgas Ādamsones un Valtera Veckaktiņa vadībā skanēs arī mazāk dzirdētas latviešu komponistu dziesmas – mūzika, kurā katrs varēs atrast kaut ko savu.

Ir stāsti, kurus nevar izmērīt gados vien. Tos mēra satiktajos cilvēkos, kopīgi piedzīvotajos mirkļos, koncertos, mēģinājumos, smieklos, satraukumā pirms uzstāšanās un tajā īpašajā sajūtā, kad pirmā dziesmas skaņa savieno visus vienā elpā.

Īpaši gaidīti būs bijušie dziedātāji, kora draugi, ģimenes un ikviens, kuram dziesma nav tikai skaņa, bet sajūta.

Un, ja kādreiz esi domājis: “Varbūt man arī vajadzētu dziedāt korī?” – varbūt tieši šis ir īstais brīdis atnākt un iepazīt “Spārnus”. Jo “Spārni” nav tikai koris. “Spārni” ir vieta, kur balsis satiekas. Un cilvēki paliek.

Tiekamies jubilejā!

Ieeja koncertā – bez maksas.

6. oktobrī Mālpils Kultūras centrā tika aizvadīts kino vakars. Pirms režisora Viestura Kairiša biogrāfiskās spēlfilmas “Uļa”, skatītājiem bija iespēja tikties ar filmas producentu Gunti Trekteri. 

Sirsnīgā un aizraujošā sarunā producents atklāja filmas tapšanas aizkulises – kā stāsts par Latvijas basketbola leģendu Uļjanu Semjonovu aizsākās ar aktiera un scenārija līdzautora Kārļa Arnolda Avota ideju un aizrautību, kā šai iecerei noticēja režisors Viesturs Kairišs un kā soli pa solim tapa filma, kas jau piedzīvojusi pasaules pirmizrādi Kannās. 

Saruna ļāva skatītājiem vēl tuvāk  ieskatīties basketbolistes Uļjanas Semjonovas pasaulē, kas nonākusi uz lielā ekrāna. 

Producents Guntis Trekteris ir dzimis Mālpilī un tur pavadīja savus pirmos četrus dzīves gadus. Sarunu ar Trekteri vadīja Agita Mačuka. 

Foto: G. Groziņa

Siguldas novadā darbojas 71 amatiermākslas kolektīvs, kas dažādu paaudžu interesentiem dod iespēju iesaistīties radošās aktivitātēs Siguldā un Siguldas pagastā, Allažos un Morē, Inčukalnā un Mālpilī, Krimuldā un Lēdurgā. Dalība amatiermākslas kolektīvos ir bez maksas – to nodrošina Siguldas novada pašvaldības atbalsts.

2026. gada rudens sezonā daudzi Siguldas novada amatiermākslas kolektīvi aicina pievienoties jaunus dalībniekus – gan tos, kuri vēlas dziedāt vai dejot, gan tos, kurus interesē kas cits. Lai izvēlētos sev piemērotāko nodarbi, lūgums iepazīties, kuri kolektīvi šajā sezonā aicina pievienoties jaunus dalībniekus, to aktuālajiem nodarbību laikiem un sazināties ar vadītājiem.

Lai radoša sezona visiem, kurus vieno mūzika, deja un tradīcijas!

Allažu Tautas nams

• Folkloras kopa “Tiptaiņi” (Liena Teterovska, 26347184) – ceturtdienās plkst. 18.00.
• Vidējās paaudzes deju kolektīvs “Ķimelītis” (Reinis Bērze, 26365124) – otrdienās un piektdienās plkst. 19.30.
• Amatierteātris “AKA” (Aiva Grundmane, 29169686) – pirmdienās plkst. 18.00.

Inčukalna Tautas nams

• Jauktais koris “Mežābele” (Vitalis Kikusts, 26592633) – pirmdienās un ceturtdienās plkst. 19.00.
• Pūtēju orķestris (Krišjānis Circens, 26910447) – sestdienās plkst. 11.00, otrdienās un piektdienās plkst. 18.00 pēc individuāla grafika.
• Senioru koris “Atblāzma” (Ņina Kiršteina, 29478592) – otrdienās un ceturtdienās plkst. 10.00.
• Vidējās paaudzes deju kolektīvs “Virši” (Andrs Briņķis, 29413203) – otrdienās un ceturtdienā plkst. 20.30.
• Senioru deju kolektīvs “LG Virši” (Andrs Briņķis, 29413203) – otrdienās un ceturtdienās plkst. 19.00.
• Vidējās paaudzes deju kolektīvs “Runči un kaķes” (Ginta Berķe, 29155909) – piektdienās plkst. 20.00, svētdienās plkst. 18.00.
• Amatierteātris (Ģirts Sils, 29145004) – trešdienās plkst. 19.00.

Krimuldas Tautas nams

• Krimuldas Tautas nama vīru koris (Alise Līva Taube, 25159870) – piektdienās plkst. 18.30.
• Bērnu vokālais ansamblis “Podziņas” (Ieva Kikuste, 28353139) – otrdienās plkst. 18.00.
• Vidējās paaudzes deju kolektīvs “Dzirnakmeņi” (Dāvis Ērglis, 26686146) – piektdienās plkst. 19.30.
• Krimuldas amatierteātris (Zane Zīle, 26716194) – ceturtdienās plkst. 18.30.
• Bērnu deju kolektīvs “Krimuldiņa” (Līga Liepiņa, 26456062) – 1.–4. klašu kolektīvs pirmdienās plkst. 16.45–17.30, ceturtdienās plkst. 15.45–16.30, 7.–9. klašu kolektīvs pirmdienās plkst. 18.45–19.45. (Īpaši tiek gaidīti zēni 7.–9. klašu grupā.)

Lēdurgas Kultūras nams

• Folkloras kopa “Putni” (Ilze Kļaviņa, 29166140) – pirmdienās plkst. 18.00–20.00.
• Folkloras kopa “Lieli putni” (Ilze Kļaviņa, 29166140) – pirmdienās plkst. 18.00–20.00.
• 1.–4. klašu vecuma grupas deju kolektīvs “Urga” (Kristaps Pelēkais, 27863669, Reinholds Švarcs, 26549850) – otrdienās un piektdienās plkst. 16.00–17.30.
• 5.–9. klašu vecuma grupas deju kolektīvs “Urga” (Kristaps Pelēkais, 27863669, Reinholds Švarcs, 26549850) – otrdienās plkst. 18.00–20.00, piektdienās plkst. 17.30–19.00.
• Jauniešu deju kolektīvs “Urga” (Kristaps Pelēkais, 27863669, Reinholds Švarcs, 26549850) – piektdienās plkst. 19.00–21.00, svētdienās plkst. 10.00–12.30.
• Bērnu ansamblis “Kastanīši” (Marita Mazureviča-Motte, 29113829) – otrdienās un ceturtdienās plkst. 16.30–17.15.
• Pirmsskolas deju kolektīvs “Upīte” (Olita Roķe, 29443980) – otrdienās un ceturtdienās plkst. 17.15–18.00.
• Vidējās paaudzes deju kolektīvs “Lēdurga” (Inese Damberga, 29833551) – trešdienās plkst. 20.00.
• Sieviešu koris “Lettegore” (Marita Mazureviča-Motte, 29113829).
• Vīru vokālais ansamblis “Lēdurgas vīri” (Imants Točs, 29175804, Alvis Bērziņš, 26537402) – otrdienās plkst. 19.00–21.00.
• Rokdarbu studija “Aģe” (Inga Krūmiņa, 22333480) – ceturtdienās plkst. 10.00–18.00.
• Muzikāli attīstošā grupa pirms skolas vecuma bērniem (Olita Roķe, 29443980) – pirmdienās un ceturtdienās plkst. 16.00 bērnudārza telpās.

Mālpils Kultūras centrs

• Vidējās paaudzes deju kopa “Sidgunda” (Māra Gaile-Dišereite, 26335434) – pirmdienās un trešdienās plkst. 20.00.
• Amatierteātris “Vēji” (Ivo Martinsons, 29195459) – otrdienās plkst. 18.30.
• Senioru deju kopa “Kniediņš” (Jana Baranovska, 29530081) – otrdienās un ceturtdienās plkst. 19.30.
• Jauniešu deju kopa “Māra” (Maija Orlova, 26519663) – piektdienās plkst. 20.00, sestdienās plkst. 10.00.
• Dāmu vokālais ansamblis “Sidgundietes” (Vija Ādamsone, 29346208) – trešdienās plkst. 18.00.
• Jauktais koris “Mergupe” (Solveiga Vītoliņa, 25978669) – trešdienās plkst. 18.30.
• Keramikas studija “Māl-pils” bērniem (Guna Petrevica, 26694851) – pirmdienās un trešdienās plkst. 13.00–15.00, otrdienās un ceturtdienās plkst. 13.00–17.00.
• Senioru vokālais ansamblis “Rezēdasi” (Evija Belicka, 26484158) – otrdienās plkst. 11.00.
• Bērnu vokālais ansamblis (Evija Belicka, 26484158) – pirmdienās plkst. 18.30.
• Folkloras kopa “Mālis” (Andris Kapusts, 26063277) – ceturtdienās plkst. 19.00.

Mores Tautas nams

• Sieviešu vokālais ansamblis “Ceriņi” (Maija Ādamsone, 20041080) – ceturtdienas plkst. 18.00.
• Senioru deju kopa “Dāmītes” (Anna Brēmane, 29446190) – piektdienās plkst. 16.00.
• Amatierteātris “Oga” (Inga Krišāne, 26432154) – trešdienās plkst. 18.00.
• Tautas lietišķās mākslas studija “More” (Gundega Pētersone, 28659982) – pirmdienās plkst. 19.00; nodarbības notiek studijas telpās Siguldas ielā 5–15.

Siguldas pagasta Kultūras nams

• Bērnu vokālā studija “Kūko un dzied” (Kristīne Žogota, 29790443) – pirmdienās plkst. 17.45.
• Senioru deju kopa “Preilene” (Antra Zūkere, 29230906) – trešdienās plkst. 16.00.
• Siguldas pagasta Kultūras nama pūtēju orķestris (Gints Kalniņš, 26333185) – ceturtdienās plkst. 20.00.
• Tautas lietišķās mākslas studija “Vīgrieze” (Gundega Pētersone, 28659982) – trešdienās plkst. 18.00.
• Pūtēju ansamblis “Sigulda” (Jānis Jakobs, 29135734) – trešdienās plkst. 19.00.

Kultūras centrs “Siguldas devons”

• Jauktais koris “Spārni” (Līga Ādamsone, 29218240) – pirmdienās un ceturtdienās plkst. 19.00–22.00.
• Senioru koris “Gāle” (Ņina Kiršteina, 29478592) – otrdienās un ceturtdienās plkst. 12.30–14.00.
• Bigbends “Sigulda” (Arnis Šmitiņš, 29109591) – trešdienās plkst. 19.00–22.00.
• Senioru deju kolektīvs “Sidrabdancis” (Terēza Jozefa, 22836683) – pirmdienās un ceturtdienās plkst. 20.00–22.00.
• Senioru deju kopa “Sniegaroze” (Antra Zūkere, 29230906) – otrdienās plkst. 16.30–19.30.
• Sieviešu koris “Teiksma” (Maija Feldmane, 25973159) – pirmdienās un trešdienās plkst. 17.30–20.30.
• Vidējās paaudzes deju kolektīvs “Dūka” (Vilnis Brēmanis, 29432001) – otrdienās, ceturtdienās plkst. 19.00–22.00.
• Senioru (vīru) vokālais ansamblis “Saltavots” (Dace Bicāne, 26178977) – trešdienās plkst. 11.00–12.30.
• Senioru (sieviešu) vokālais ansamblis “Melodija” (Inga Jansone, 26511951) – trešdienās plkst. 13.00–14.30.
• Folkloras kopa “Senleja” (Anda Skuja, 29142319) – otrdienās plkst. 19.00–21.30, individuālas no darbības.
• Deju ansamblis “Vizbulīte” (Indra Ozoliņa, 29482755) – otrdienās un ceturtdienās plkst. 19.00–22.00.
• Absolventu orķestris (Andris Muižnieks, 29163735, Raivis Sieks, 22027001) – trešdienās plkst. 19.00 22.00, sestdienās plkst. 10.00–12.00.

10. oktobrī plkst. 16.00 Allažu baznīcā ar koncertu “Echoes of the Surroundings” uzstāsies neparastais marimbu duets no Zviedrijas “Duo Ictus”.

“Echoes of the Surroundings” ir starpdisciplinārs sadarbības mākslas projekts, kura centrā ir akustiskās, laikmetīgās un improvizētās sitaminstrumentu mūzikas interpretācija un performatīva mijiedarbība ar modificētām, projicētām vizualizācijām. Projektā apvienojušies Stokholmā bāzētais sitaminstrumentu duets “Duo Ictus” un multimākslinieks Leo Eltes, kuri aktīvi sadarbojas jau vairākus gadus. Viņu sadarbības sākumā tika izveidots līdzīgs projekts, kas veltīts Zviedrijas rietumkrastam, – “Echoes of the Coast”. Projektam Latvijā ansamblis iedvesmu smeļas Latvijas ainavās – gan dabiskajā vidē, gan arhitektūrā.

“Duo Ictus” ir daudzpusīgs ansamblis, kas spēlē akustiskos sitaminstrumentus dažādos mūzikas žanros. Ansamblis izveidots 2020. gadā un kopš tā laika aktīvi koncertē visā Zviedrijā. Duetu veido neatkarīgais un orķestra perkusionists Johanness Karlsons (Johannes Carlsson) un perkusionists un mūzikas pedagogs Simons Sahlēns (Simon Sahlén). Abi mūziķi studējuši Ērebro Universitātē un Stokholmas Karaliskajā Mūzikas koledžā un kopš tā laika darbojas gan individuāli, gan kopā, muzicējot, mācot, komponējot un sadarbojoties Ziemeļvalstu un Baltijas reģionā.

Leo Eltes ir ieguvis maģistra grādu mūzikas producēšanā Stokholmas Karaliskajā Mūzikas koledžā, kur studējis kopā ar latviešu mūziķi Jāni Šipkēvicu jeb Shipsea, ar kuru Leo sadarbojies dažādos projektos. Projektā “Echoes of the Surroundings” Leo darbojas VJ lomā, ar skaņas un vizuālo tēlu palīdzību pētot un interpretējot Latvijas apkārtējo vidi.

Biļetes cena – 10 eiro. Biļetes pieejamas “Biļešu paradīzes” kasēs un tiešsaistē.

28. oktobrī plkst. 19.00 kultūras centrā “Siguldas devons” būs iespēja noskatīties psiholoģisko detektīvu “Klajumā aiz meža”, kas pirmizrādi piedzīvos Rīgas Starptautiskā kino festivāla laikā 22. oktobrī.

Spēlfilma “Klajumā aiz meža” stāsta par 90. gadu sākuma noslēpumiem un to nospiedumiem mūsdienās, kad kādas Latvijas mazpilsētas tuvumā esošajā purvā tiek atrasts līķis un izplatās ziņas, ka tās ir pirms 30 gadiem pazuduša pusaudža mirstīgās atliekas. Attiecību noskaidrošana un izmeklēšana uzjunda pagātnes noslēpumus un liek filmas varoņiem domāt par to, kā viņi atceras tā laika notikumus.

Filmas rullītis pieejams

.

Režisors – Reinis Kalviņš.
Galvenajā lomā – Kaspars Zvīgulis.
Lomās – Edgars Ozoliņš, Svetlana Stoļarova, Armands Berģis, Anda Reigase, Lauris Dzelzītis, Artis Drozdovs, Jānis Kirmuška un Māris Pūris.
Filmas garums – 104 minūtes.
Filma latviešu valodā.
Ieteicamais vecums – no 12 gadiem.

Biļetes cena – 5 eiro. Ar “S! karti”, iegādājoties biļeti iepriekšpārdošanā, pieejama 20 % atlaide, savukārt daudzbērnu ģimenēm – 40 % atlaide. Biļetes pieejamas “Biļešu paradīzes” kasēs un tiešsaistē.

9. oktobrī plkst. 18.00 koncertzālē “Baltais flīģelis” ar koncertu viesosies Rīgas Doma kora skolas Mūziklu nodaļas audzēkņi.

Iepriekš izziņotais koncerta sākuma laiks plkst. 17.00 ir mainīts – koncerts sāksies plkst. 18.00.

Ieeja – bez maksas.

“Backstage of Life” (Dzīves aizkulises) ir starptautiskais laikmetīgās mūzikas un dzejas projekts, kas šī gada augustā aizsākās Transilvānijā, Rumānijā, ICon Arts festivāla ietvaros. Projekta muzikālais materiāls balstās latviešu dzejnieces Aleksandras Lines angļu valodā rakstītajā dzejā, bet Transilvānijā tapušajai koncertprogrammai rudens tūres laikā Rumānijā, Latvijā un Īrijā pievienosies arī citi vietējie mūziķi un komponisti. Viens no projekta “Backstage of Life” koncertiem notiks Turaidas evaņģēliski luteriskajā baznīcā 17. oktobrī plkst. 17.00.

Projekta idejas autore ir komponiste un Rumānijas ICon Arts akadēmijas un festivāla līdzdibinātāja Diāna Georgiu (Gheorghiu), kura rūpīgi atlasīja komponistus un mūziķus no Rumānijas, Īrijas un Latvijas, lai pētītu radošo telpu, kurā satiekas rakstītā mūzika, runātais vārds un improvizācija. Katrs priekšnesums atspoguļos attiecīgās uzņēmējvalsts kultūras identitāti, saglabājot kopīgu māksliniecisko vīziju – padarīt pašu neredzamo radošo procesu par daļu no izrādes.

““Backstage of Life” iedvesmojas no kompozīcijas tapšanas aizkulisēm – no neredzamā un bieži vien intuitīvā procesa, kurā muzikālas idejas pamazām iegūst formu un pārtop mākslinieciskā izteiksmē,” stāsta Diāna Georgiu.

Kamermūzikas un dzejas koncertprogrammā izskanēs Diānas Georgiu (Rumānija), Mihaja Murariu (Rumānija), Harija O’Konora (Īrija) un Latvijas komponistu skaņdarbi. Tos atskaņos rumāņu mūziķi Mihajs Murariu (klavieres), Aleksandra Tānase (Tănase; soprāns, vijole), Kristīna Tegzeša (Tegzeșiu; oboja), latviešu dzejniece Aleksandra Line (runātais vārds), kā arī latviešu mūziķi Vinsents Krebs (perkusijas, elektronika), Toms Timofejevs (bass) un Ēriks Miezis (vibrofons).

Koncertprogramma “Backstage of Life” ir vairāk par radošuma izjūtu, nevis par mūsdienu mūzikas izpratni. Klausītāji tiek aicināti ielūkoties mākslinieciskās jaunrades aizkulisēs, kur mūzika, dzeja un improvizācija atklāj, kā idejas dzimst, transformējas un tiek kopīgotas. Nav nepieciešamas īpašas zināšanas – tikai zinātkāre un vēlme izjust mūziku kā dzīvu radošu procesu.

Performances laikā smalka apgaismojuma dramaturģija ved auditoriju cauri trim radošajiem stāvokļiem – skicei, strukturētai kompozīcijai un kontrolētai improvizācijai. Apgaismojums koncertu laikā nevis ilustrē katru posmu katrā darbā, bet darbojas kā vizuāla valoda, kas ļauj auditorijai atpazīt dažādus mākslinieciskās radīšanas posmus to attīstības gaitā. Īsas muzikālas un poētiskas interlūdijas savieno lielākos darbus, atklājot ideju fragmentus, pirms tie iegūst galīgo formu.

“Backstage of Life” piedzīvoja pirmatskaņojumu ICon Arts festivāla ietvaros Kopša Mare, Transilvānijā, Rumānijā, 2026. gada vasarā. Septembrī šī koncertprogramma izskanēja vēl divos koncertos Rumānijā – Bukarestes Antīko karšu un grāmatu muzejā un Brašovas pilsētas filharmonijā, bet novembrī izskanēs Īrijā – Rumānijas vēstniecībā Dublinā, restaurētajā Oterardas tiesas namā un Kingu mājas muzejā.

Projektu īsteno Rumānijas Mūziķu Interpretatīvās Rades Savienība (UCIMR), Īrijas Laikmetīgās mūzikas centrs (CMC) un biedrība “Louder.lv” ar Rumānijas Nacionālā kultūras fonda administrācijas (AFCN) atbalstu.

Ieeja ar Turaidas muzejrezervāta biļeti.

Kultūras centrā “Siguldas devons” 11. oktobrī plkst. 11.00 notiks otrais pasākumu cikla “Nākamais kadrs” notikums, kas aicina bērnus, jauniešus un ģimenes iepazīt animācijas pasauli ne tikai kā skatītājiem, bet arī kā animācijas jeb kustības atklājējiem. Pēc īsfilmu seansa notiks tikšanās un saruna ar Latvijā iemīļoto bērnu animācijas filmu veidotāju, režisoru un animatoru Edmundu Jansonu. Pēc tikšanās Edmunds dalībniekus aizvedīs animācijas veidošanas pirmsākumos, kopā ar apmeklētājiem darbojoties radošajā darbnīcā, kurā dalībnieku veidoti stāsti un varoņi atdzīvosies animācijā.

Īsfilmu seanss un pasākuma tēma “Kustības spēks” skatītājiem ļaus doties ceļojumā pa spilgtām un emocionāli saistošām Latvijas un pasaules animācijas īsfilmām, kas uzrunās bērnus un jauniešus, vienlaikus rosinot domāt, just līdzi un pamanīt dažādus stāstu veidošanas paņēmienus. Programmā iekļautās īsfilmas iesaka Riga IFF un Latvijas Animācijas asociācija.

Pēc īsfilmu seansa notiks tikšanās un saruna ar režisoru un animatoru Edmundu Jansonu, kurš veidojis tādas ģimenēs iemīļotas animācijas filmas kā “Lupatiņi”, “Bize un Neguļa”, “Jēkabs, Mimmi un runājošie suņi”, “Laimīgie” un citas. Sarunas laikā dalībnieki kopīgi meklēs atbildi uz jautājumu – vai animatoram piemīt īpašas spējas, kas ļauj atdzīvināt filmas tēlus?

Pēc sarunas ikviens interesents varēs piedalīties animācijas radošajā darbnīcā kopā ar Edmundu Jansonu, piedzīvojot kustības veidošanās pamatprincipus un izmēģinot dažādas animācijas tehnikas – gan manuālas, gan digitālas. Darbnīca būs piemērota dažāda vecuma bērniem un jauniešiem, veicinot iztēli, sadarbību un interesi par animācijas radīšanas procesu.

Pasākuma programma:

• 11.00–12.00 – ievadvārdi un animācijas īsfilmu seanss;
• 12.00–12.10 – pauze;
• 12.10–12.40 – tikšanās un diskusija ar režisoru un animatoru Edmundu Jansonu;
• 12.40–14.30 – radošā darbnīca ar Edmundu Jansonu.

Kultūras centrā “Siguldas devons” sadarbībā ar Rīgas Starptautisko kino festivālu un Latvijas Animācijas asociāciju 13. septembrī, 11. oktobrī un 8. novembrī notiks pasākumu cikls “Nākamais kadrs”, kas piedāvās ielūkoties spilgtos Latvijas un pasaules animācijas īsfilmu seansos un nodoties radošām aktivitātēm darbnīcās kopā ar nozares personībām.

Pasākumu cikla norisi finansiāli atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonda mērķprogramma “Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma” un Vidzemes plānošanas reģions.

Mākslinieki aicināti pieteikt izstāžu projektus 2027. gada izstādēm kultūras centra “Siguldas devons” izstāžu zālē. 2026. gada izstāžu programma piedāvāja daudzveidīgu kultūras pieredzi, apvienojot laikmetīgās mākslas izstādes, kultūrvēsturiskām tēmām veltītus projektus, novada mākslas kopienas jaunradi, kā arī telpiskus un sajūtās balstītus notikumus, kas aicināja apmeklētājus piedzīvot mākslu citādāk. Nākamajam gadam izstāžu konceptus pieteikt aicināti gan mākslinieki, gan kuratori vizuālās mākslas, dekoratīvi lietišķās mākslas un dizaina jomā, piedāvājot grupu vai personālizstādes. Mākslinieki aicināti pieteikt savus izstāžu konceptus un vizuālos materiālus līdz 8. novembrim.

Plānots, ka kopumā 2027. gadā kultūras centrā “Siguldas devons” varēs aplūkot septiņas izstādes, ieskaitot izstādes, kuras tiek veidotas sadarbības projektu ietvaros. Vienas izstādes ilgums plānots 4–6 nedēļas. “Siguldas devons” patur tiesības 1–2 izstāžu projektus īstenot sadarbībā ar uzaicinātiem izstāžu projektiem.

Personālizstādi, mākslinieku grupas vai kuratora veidotu izstādi aicinātas pieteikt fiziskas un juridiskas personas. Pieteikums līdz 8. novembrim jāiesūta uz e‑pasta adresi kultura@sigulda.lv vai jāiesniedz aizlīmētā aploksnē ar norādi “Izstāde “Siguldas devonā”” kultūras centra “Siguldas devons” klientu apkalpošanas speciālistam (Pils ielā 10, Siguldā) pirmajā stāvā, pievienojot šādus dokumentus:

• pieteikuma veidlapa;
• izstādes apraksts un koncepcija, informācija par plānoto mākslas darbu eksponēšanas veidu saskaņā ar kultūras centra “Siguldas devons” telpu plānojumu (telpas platība 170 kvadrātmetri, četras logu ailas), kā arī cita būtiska informācija par izstādes tehnisko realizāciju;
• pieteicēja, mākslinieka/-u CV un/vai kuratora CV (ja izstādei ir kurators);
• vismaz pieci vizuālie pielikumi (A4 krāsu izdrukā vai elektroniski), kas sniedz ieskatu plānotās izstādes saturā un ļauj novērtēt darbu māksliniecisko kvalitāti;
• plānoto radošo izpausmju, meistarklašu, performanču, demonstrējumu un citu aktivitāšu iespējamā programma un apraksts (brīva izvēle).

Sīkāka informācija par zālēs “Silva” izmantošanas iespējām un noteikumiem atrodama “Siguldas Kultūras centra  “Siguldas devons” izstāžu zāles “Silva” izmantošanas kārtība”.

Iesniegtos pieteikumus izskatīs Kultūras centra izveidota komisija. Par rezultātiem izstāžu pieteicēji tiks informēti, atbildes vēstuli sūtot uz pieteikumā norādīto e‑pasta adresi, ne vēlāk kā 20 darba dienu laikā pēc pieteikuma iesniegšanas termiņa beigām.

Kultūras centrs izstāžu nodrošināšanai ieguldīs šādus resursus:

• nepieciešamības gadījumā nodrošinās transportu eksponātu nogādāšanai līdz kultūras centram “Siguldas devons” un atpakaļ (Baltijas valstu teritorijā);
• mākslas darbu apdrošināšanu izstādes laikā;
• publicitātes nodrošināšanu, izmantojot projekta pieteicēja sagatavotu un iesniegtu informāciju, tostarp tulkos angļu valodā izstādes anotācijas un mākslas darbu etiķetes, sagatavos un izvietos etiķetes izstādē, nodrošinās informatīvo materiālu (plakātu, reklāmas baneru, informatīvo vizuāļu elektroniskai izmantošanai) izveidi un publicitāti Siguldas novadā tam atvēlētajās vietās;
• kultūras centram pieejamā izstāžu aprīkojuma izmantošanu un tehnisko atbalstu izstādes montāžas un demontāžas procesā;
• sadarbību organizatorisku jautājumu risināšanā ar kultūras centra “Siguldas devons” mākslas projektu vadītāju, kas uzsākama vismaz divus mēnešus pirms izstādes norises laika un turpinās līdz projekta noslēgumam.

Šogad kultūras centra “Siguldas devons” izstāžu zālē apmeklētājiem bijusi iespēja piedzīvot krāšņas, iztēli un domāšanu raisinošas izstādes, tostarp – mākslinieču apvienības “VIVA” gleznu izstādi “Rakstīt uz baltas sienas mēnešus”, gleznotājas Ievas Liepiņas personālizstādi “Satiktie”, tekstilmākslinieces Zanes Šumeiko personālizstādi “Senču upe III”, mākslinieču Baibas Rulles-Jirgenas, Martas Gotlības, Meža Evas un Silvijas Stades kopizstādi “Mežā”, Siguldas novada mākslinieku kopizstādi “Ex opere”, kā arī Baltijas jauno keramiķu konkursa izstādi “FRESH 2026 – Jaunās balsis keramikā”. No 14. oktobra būs apskatāma Anšlava Eglīša 120. jubilejai veltītā izstāde, bet vēl gaidāmas gleznotājas Gunas Millersones un nākamā gada sākumā – tēlnieces Andas Poikānes personālizstādes.

17. oktobrī plkst. 12.00 Siguldas novada bibliotēkā, Leona Paegles ielā 3, Siguldā, aicinām uz literatūrzinātnieces Evas Eglājas-Kristsones priekšlasījumu “Aiz raksturlomām: Olga Ezerlauka un pirmās latviešu aktrises-autores” ciklā “Rīts ar literatūrzinātnieku”.

Kas slēpjas aiz aktrises lomas? Skatuves tēls, pašas rakstīts teksts, tulkojums, kritiska doma un vēlme piedalīties sava laika kultūras veidošanā. Lekcijas centrā būs Olga Ezerlauka – aktrise, tulkotāja, šuvēja un periodikas līdzstrādniece, kuras dzīve savijās ar Rīgas Latviešu teātri, Raini un Aspaziju. Līdzās viņai iepazīsim arī citas agrīnās latviešu aktrises-autores: Elzu Alunāni, Tiju Bangu, Alīdu Esenbergu, Karlīni Ozolu-Gorņicu, Birutu Skujenieci, Līzi Velpu un Violu.

Viņu dzīvesstāsti atklāj pārsteidzoši daudzveidīgu vidi. Viena tulkoja lugas, cita rakstīja dzeju vai dramaturģiju, vēl cita kļuva par teātra kritiķi, režisori vai publicisti. Dažām literārais darbs sākās līdzās lomām uz skatuves, citām tas kļuva par iespēju turpināt radošo dzīvi pēc slimības, kara vai aiziešanas no teātra. Lekcija pievērsīsies sievietēm, kuras pašas veidoja latviešu teātra un literatūras telpu, lai gan kultūras atmiņā viņu autorība bieži palikusi aiz aktrises vārda un lomām.

Eva Eglāja-Kristsone ir literatūrzinātniece, LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta direktore, Latvijas un latviešu literatūrai veltītā digitālā resursa www.literatura.lv vadītāja un cikla “Rīts ar literatūrzinātnieku” satura veidotāja.

“Rīts ar literatūrzinātnieku” 2026. gadā pievēršas tēmai “Kanona ēnā: 20. gadsimta latviešu literatūras mazāk redzamie literāti”, piedāvājot pētniecībā balstītu, plašai auditorijai pieejamu skatījumu uz 20. gadsimta autoru/-u devumu, kura recepcija ir pārtraukta vai nenostabilizējusies. Daļa lekciju veltīta ar Vidzemi saistītām literārajām personībām un Vidzemes kultūrtelpai, sasaistot literatūras vēsturi ar vietējo piederību, atmiņu un novada kultūras identitāti.

Cikls sagatavots sadarbībā ar LU Literatūras, folkloras un mākslas institūtu. Lekciju cikla satura autore: Eva Eglāja-Kristsone.

Aicinām pasākumu apmeklēt klātienē un pavadīt sestdienas rītu interesantā sabiedrībā!

Lekciju video ierakstus vēlāk būs iespējams noskatīties kultūras centra “Siguldas devons” Facebook lapā un Youtube kanālā.

Ieeja – bez maksas.

14. oktobrī no plkst. 10.00 līdz 16.30 kultūras centrā “Siguldas devons” norisināsies rakstnieka un dramaturga Anšlava Eglīša 120. jubilejai veltīta personīgo stāstu konference “ANŠLAVS UN ES. Starp vārdu, otu, skatuvi un ekrānu”. Konferencē ar stāstījumiem uzstāsies pieci lektori, savukārt paneļdiskusijās viņiem pievienosies literatūras, mākslas, teātra un kino nozares pārstāvji. Pasākumu vadīs žurnālists un televīzijas raidījumu vadītājs Gustavs Terzens. Jubilejas dienā tiks atklāta arī izstāde “Anšlavam Eglītim 120”, kas ļaus iepazīt daudzpusīgās kultūras personības dzīvi un radošo mantojumu.

“Man patīk citēt Aneti Konsti, kas saka, ka laika gaitā izveidojies katram savs Anšlavs. Vienam viņš ir maestro, citam – līgavu mednieks, vēl kādam – bezkaunīgais vecis. Ironisks dendijs, smalks vērotājs un cilvēku vājību pazinējs. Šajā konferencē vēlamies satikt dažādos Anšlavus – tos, kuri dzīvo viņa grāmatās, gleznās, uz teātra skatuves un kino ekrāna, bet visvairāk – cilvēku personīgajos stāstos un pieredzē,” stāsta konferences kuratore, Anšlava Eglīša ekspozīcijas vadītāja Ilze Ceļmillere, aicinot kultūras un literatūras interesentus piedalīties jubilejas konferencē. Pieteikties iespējams sociālajos medijos vai e‑pastā. Īpaša vieta būs arī Inciema stāstiem – vietai, ar kuru saistīta Anšlava Eglīša dzīve un kur šodien darbojas viņam veltīta ekspozīcija.

Pieci lektori – pieci personiski skatījumi uz Anšlavu Eglīti

Konferences programma aptvers četrus tematiskos virzienus – literatūru, mākslu, teātri un kino. Ar saviem stāstījumiem uzstāsies pieci lektori, kuri katrs no savas profesionālās pieredzes atklās Anšlava Eglīša personības un daiļrades daudzveidību.

Konferences lektoru vidū būs Latvijas Mākslas akadēmijas profesore, dizaina biroja H2E līdzdibinātāja un vadošā dizainere Ingūna Elere, kura piedalījusies Anšlava Eglīša ekspozīcijas veidošanā Inciemā; gleznotājs, tekstilmākslinieks un grāmatu ilustrators Vitolds Kucins; literatūrzinātniece, filoloģijas doktore, Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta vadošā pētniece Inguna Daukste-Silasproģe, kuras pētniecības uzmanības centrā ir latviešu trimdas literatūra; Latvijas Nacionālā teātra aktrise Evija Krūze, kura spēlējusi Anšlava Eglīša darbu iestudējumos; kā arī kino un teātra režisors, pedagogs Pēteris Krilovs, Nacionālās kino balvas “Lielais Kristaps” laureāts par mūža ieguldījumu kinomākslā.

Katrs lektors aicinās paraudzīties uz Anšlavu Eglīti no sava skatpunkta – caur literatūras pētniecību, vizuālo mākslu, ekspozīciju veidošanu, aktiermākslu un kino pieredzi.

Paneļdiskusijās – sarunas par Anšlava Eglīša darbu dzīvi mūsdienās

Paneļdiskusijās lektoru stāstījumus papildinās teātra zinātniece un literatūrzinātniece Ieva Struka, Anšlava Eglīša dzīvei un daiļradei veltītās monogrāfijas “Par skaisto un aplamo dzīvi” autore; teātra režisore Paula Pļavniece, kura iestudējusi Anšlava Eglīša “Līgavu medniekus” Latvijas Nacionālajā teātrī; kino producents Ivo Ceplevičs, viens no Anšlava Eglīša romāna ekranizācijas “Homo Novus” producentiem; režisore Marta Martinsone; literatūrzinātnieks Viesturs Vecgrāvis, Anšlava Eglīša daiļrades pētnieks; skolotāja, inciemiete un gide Māra Ozola, kā arī stikla māksliniece un izstāžu kuratore Bārbala Gulbe.

Anšlavs Eglītis bija ne tikai rakstnieks, bet arī gleznotājs, dramaturgs, scenārists un žurnālists, kurš savas profesionālās darbības laikā ticies ar Arnoldu Švarcenegeru, Tomu Krūzu un citām Holivudas zvaigznēm. Viņa dzīve un daiļrade aptver dažādas mākslas jomas, laikmetus un pasaules, tādēļ arī jubilejas konference veidota kā dažādu pieredžu un skatpunktu satikšanās.

Paneļdiskusijas ļaus sastapties atšķirīgām paaudzēm, profesijām un pieredzēm, meklējot atbildes uz jautājumiem, kā Anšlava Eglīša radītie tēli un stāsti dzīvo mūsdienu teātrī un kino, kā viņa personība atklājas mākslā un literatūrā un kādu vietu rakstnieka mantojums ieņem Latvijas kultūras atmiņā.

Šajā dienā būs iespēja ne tikai atskatīties uz Anšlava Eglīša nozīmi Latvijas kultūrā, bet arī satikt viņu no jauna – caur dalībnieku stāstiem, atmiņām un pieredzi atklājot vēl neiepazītas šķautnes gan viņa personībā, gan citam citā.

Jubilejai veltīta izstāde “Anšlavam Eglītim 120”

Līdztekus konferencei kultūras centrā “Siguldas devons” tiks atklāta izstāde “Anšlavam Eglītim 120”, kas aicinās iepazīt Anšlavu Eglīti ārpus ierastā rakstnieka tēla. Izstādē būs apkopotas liecības par trim nozīmīgiem viņa dzīves posmiem – vasarām Inciemā, glezniecības laiku un trimdas gadiem Holivudā. Fotogrāfijas ļaus atklāt mazāk zināmas viņa dzīves un radošās darbības šķautnes, paplašinot priekšstatu par vienu no spilgtākajām Latvijas kultūras personībām.

Izstāde tiks atklāta 14. oktobrī plkst. 10.00 un būs apskatāma līdz 14. novembrim. Izstādes kuratores ir Bārbala Gulbe un Ilze Ceļmillere, scenogrāfe – Margarita Budze, tekstu autore – Anete Konste.

Pieteikšanās konferencei

Dalība konferencē ir bez maksas, taču nepieciešama iepriekšēja pieteikšanās. Vietu skaits ir ierobežots. Pieteikties aicināti literatūras, kultūras, kino un teātra mākslas cienītāji, lai aplūkotu Anšlava Eglīša fenomenu caur stāstiem. Pieteikšanās anketa pieejama šeit, kā arī iespējams pieteikties, rakstot uz e‑pasta adresi ilze.celmillere@sigulda.lv.

Plašāka informācija par konferences programmu tiks publicēta Anšlava Eglīša ekspozīcijas sociālo mediju kontos Facebook un Instagram kontos.

Foto afišai: LNRMM arhīva materiāli

Informāciju sagatavoja:
Anšlava Eglīša ekspozīcijas vadītāja
Ilze Ceļmillere