Kultūras centrā “Siguldas devons” 22. augustā plkst. 15.00 notiks Baltijas valstu jauno keramiķu izstādes “FRESH. Jaunās balsis keramikā” atklāšana.
“FRESH 2026” ir platforma jaunajiem keramikas māksliniekiem un mēģinājums ieraudzīt tos rokrakstus, kas turpmāk veidos keramikas medija attīstību Baltijas reģionā. Kāda ir jaunā keramikas māksla – vai tie ir tehnoloģiskie eksperimenti un jaunas materiālās kombinācijas, vai atgriešanās pie dabas motīvu un tradicionālo tehnoloģisko paņēmienu pētniecības? Cik lielā mērā nākotni nosaka mantojums, un cik – jaunu naratīvu meklējumi?
Izstādē skan piecpadsmit jaunās balsis keramikā. Tās ieskanas dažādi – brīžiem pārlieku šerpi, citreiz pārlieku klusināti –, jo katrs mākslinieks šobrīd veido savu individuālo ceļu, meklējot formu, ritmu un attiecības ar materiālu. Intrigējošākais ir tas, ka redzam šo ceļa sākumu: brīdi, kurā rokraksti vēl tikai veidojas, un līdz ar tiem mainās arī keramikas medijs kopumā.
“FRESH” ir jauna Latvijas Laikmetīgās keramikas centra iniciatīva, kuras centrālais mērķis ir veidot jaunu laikmetīgās keramikas mākslinieku paaudzi un nodrošināt tai starptautisku izaugsmes ceļu. Dalībai izstādē šoreiz tika aicināti pieteikties jaunie mākslinieki no Baltijas valstīm. Atlasot izstādes dalībniekus, pieteikumus vērtēja starptautiska žūrija. Izstādes atklāšanā žūrija pasniegs arī apbalvojumus, tostarp iespēju piedalīties starptautiskā pasākumā “C14 Paris”, kā arī personālizstāžu un rezidenču iespējas.
Mākslinieki: Ojūna Batbajara (LV), Kuntī Berzinska (LV), Emilija Griciūtė (LT), Diana Grochovska (LT), Rugilė Jakšaitytė-Brežinskė (LT), Elīza Jaunzeme (LV), Agate Kalcenaua (LV), Lauris Krauze (LV), Eglė Kulbytė (LT), Laima Lauriņa (LV), Ieva Rutė (LT), Gedvardas Simonenko (LT), Cristopher Siniväli (EE), Ūla Šukytė (LT) un Eglė Valentinavičienė (LT).
Žūrija:
Kuratori: Aivars Baranovskis (LV) un Valentīns Petjko (LV).
Izstādi rīko Latvijas Laikmetīgās keramikas centrs sadarbībā ar kultūras centru “Siguldas devons”.
Atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds, “C14 Paris”, SIA “Keramserviss” un Viļņas Mākslas akadēmija.
Ieeja – bez maksas. Izstāde būs apskatāma no 22. augusta līdz 25. septembrim.
Foto: D. Grodzs
Pasākuma apmeklētāju ievērībai! Informējam, ka pasākuma laikā tiks veikta fotografēšana un filmēšana.
Fotoattēli un video materiāli tiks izmantoti pasākuma publicitātes un sabiedrības informēšanas mērķiem Siguldas novada pašvaldības dibināto iestāžu un to struktūrvienību informatīvajos kanālos (tostarp sociālajos tīklos un tīmekļa vietnē www.sigulda.lv).
Pārzinis: Siguldas novada pašvaldība, reģistrācijas Nr. 90000048152, adrese: Pils iela 16, Sigulda.
Plašāka informācija par fizisko personu datu apstrādi pieejama pašvaldības timekļa vietnē sadaļā “Privātuma politika” https://sigulda.lv/privatums/.
Kultūras centrā “Siguldas devons” 13. septembrī plkst. 11.00, 9. sezonas atklāšanas ietvaros, norisināsies Ģimeņu diena. Tās laikā notiks pirmais pasākumu cikla “Nākamais kadrs” notikums, kas aicina bērnus, jauniešus un ģimenes iepazīt animācijas pasauli ne tikai kā skatītājiem, bet arī kā stāstu atklājējiem.
Pēc īsfilmu seansa notiks tikšanās un saruna ar scenāriju autori Loti Eglīti, kā arī radošā darbnīca ar scenāristi un rakstnieci Elizabeti Luško-Ražinski. Diena būs koša un aizraujoša – tajā gaidāms arī pārsteigums garšu kārpiņām: picu meistardarbnīca kopā ar šefpavāru Jāni Siliņu un gastro grill bāru “KOKOS”. Tas būs gastronomisks piedzīvojums, kurā mazie apmeklētāji paši varēs pagatavot savu visgardāko picu autentiskā Itālijas picu krāsnī.
Īsfilmu seanss un pasākuma tēma “Skaties un atklāj” mudinās ieraudzīt, ka aiz katras animācijas filmas slēpjas ideja, stāsts, iztēle un radošs darbs. Pasākums ļaus apmeklētājiem doties ceļojumā pa spilgtām un emocionāli saistošām Latvijas un pasaules animācijas īsfilmām, kas uzrunās bērnus un jauniešus, vienlaikus rosinot domāt, just līdzi un pamanīt dažādus stāstu veidošanas paņēmienus. Programmā iekļautās īsfilmas iesaka Rīgas Starptautiskais kino festivāls (Riga IFF) un Latvijas Animācijas asociācija.
Pēc filmu seansa notiks tikšanās ar scenāriju autori Loti Eglīti, kura veidojusi scenārijus tādām skatītāju iemīļotām animācijas filmām kā “Bize un Neguļa”, “BUM”, “Laimīgie”, “Lapsa un Feneks” un citām. Sarunas laikā dalībnieki kopīgi meklēs atbildi uz jautājumu “Ar ko sākas animācija?” – vai tā ir ideja, personīgs piedzīvojums, novērojums vai iedvesma no apkārtējās pasaules. Diskusijā scenāriste dalīsies pieredzē par stāstu tapšanu, scenārista darbu un to, kā idejas pārtop animācijas filmās.
Pēc sarunas ikviens interesents varēs piedalīties radošajā darbnīcā kopā ar rakstnieci un scenāristi Elizabeti Luško-Ražinski. Viņa ir scenārija autore filmai “Pastkarte no Romas”, kā arī bērnu seriāliem “Tutas lietas”, “Ukulele”, “Emī un Rū” un animācijas īsfilmai “Lapsa un Feneks”. Darbnīca būs piemērota dažāda vecuma bērniem un jauniešiem, veicinot iztēli, sadarbību un interesi par stāstu radīšanas procesu.
Pasākuma programma:
Pasākums piemērots bērniem no 3 gadu vecuma.
Kultūras centrā “Siguldas devons” sadarbībā ar Rīgas Starptautisko kino festivālu un Latvijas Animācijas asociāciju 13. septembrī, 11. oktobrī un 8. novembrī notiks pasākumu cikls “Nākamais kadrs”, piedāvājot ielūkoties spilgtos Latvijas un pasaules animācijas īsfilmu seansos un piedalīties radošās darbnīcās kopā ar nozares personībām.
Pasākumu cikla norisi finansiāli atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonda mērķprogramma “Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma” un Vidzemes plānošanas reģions.
Pasākuma apmeklētāju ievērībai! Informējam, ka pasākuma laikā tiks veikta fotografēšana un filmēšana.
Fotoattēli un video materiāli tiks izmantoti pasākuma publicitātes un sabiedrības informēšanas mērķiem Siguldas novada pašvaldības dibināto iestāžu un to struktūrvienību informatīvajos kanālos (tostarp sociālajos tīklos un tīmekļa vietnē www.sigulda.lv).
Pārzinis: Siguldas novada pašvaldība, reģistrācijas Nr. 90000048152, adrese: Pils iela 16, Sigulda.
Plašāka informācija par fizisko personu datu apstrādi pieejama pašvaldības timekļa vietnē sadaļā “Privātuma politika” https://sigulda.lv/privatums/.
Džeza festivāls “Räpina Jazz” notiek jau otro reizi, un šogad tas norisinājās no 7. līdz 8. augustam Repinā, Igaunijā, pulcējot mūziķus no Latvijas un Igaunijas. Tajā piedalījās Repinas pūtēju orķestris, kā arī bigbendi “Livland” un “Sigulda”. Mūziķi guva vērtīgu pieredzi, tiekoties ar Igaunijas kolēģiem mēģinājumos, sarunās un kopīgā muzicēšanā.
“Räpina Jazz” ir ikgadējs džeza minifestivāls Igaunijā, kas parasti norisinās augusta sākumā Sillapē pilī jeb Repinas muižā. Festivālu kopīgi organizē igauņu saksofonists un bigbenda “Livland” vadītājs Antons Kogans un bigbenda “Sigulda” vadītājs Arnis Šmitiņš. Šī ir viena no daudzajām kopīgi veidotajām muzikālās sadarbības formām.
Šogad festivāls tika atklāts ar Repinas pūtēju orķestra koncertu, kura programmā izskanēja gan klasiskā pūtēju orķestra mūzika, gan skaņdarbi ar populārās mūzikas un džeza tēmām.
Festivāla kulminācija bija abu bigbendu kopīgais noslēguma koncerts – muzikāli krāsains, daudzveidīgs un enerģisks vakars, ko īpašu padarīja atsaucīgā publika, vasarīgā atmosfēra un skaistā Repinas apkārtne.
Foto: bigbenda “Sigulda” personīgais arhīvs.
Starptautiskā dzejas festivāla “Siguldas Dzejas dienas un dzejas naktis” ietvaros no 29. augusta plkst. 10.23 līdz 30. augusta plkst. 8.00 notiks Dzejas (dien)nakts pārgājiens, kas šogad pulcēs simts esošus un topošus dzejniekus un dzejas mācekļus. Dalībnieki iepazīs Siguldas novadu maršrutā “Inčukalns–Murjāņi–Sunīši–Ragana–Krimulda–Sigulda”.
Dzejas nakts pārgājiena programma
Inčukalna pagastā
Plkst. 10.23 Inčukalna stacijā sagaidīsim dzejniekus no Rīgas, bet plkst. 10.46 – dzejniekus no Valmieras, Cēsīm un Siguldas.
Pārgājienu atklās dzejnieks Jānis Rokpelnis ar viena dzejoļa lasījumu.
Plkst. 11.00 pie Inčukalna kopienas centra “Vecais pasts” notiks Inčukalna dzejnieku Kristapa Vecgrāvja, Aijas Rozenas un Laimas Helēnas Mūrnieces dzejas lasījumi. Cauri Inčukalna pagastam ar stāstiem mūs pavadīs Inčukalna ilggadējā kultūras dzīves vadītāja un pagasta vēstures zinātāja Inga Freimane.
Pie Vangažu evaņģēliski luteriskās baznīcas dzeju lasīs Inga Gaile, Ausma Perons un Ērika Bērziņa.
Pie Inčukalna Medību pils dzirdēsim Dainas Sirmās, Jāņa Rokpeļņa, Liepas Rūces un Līvas Martas Rozes dzejas lasījumus.
Murjāņos, Ziedoņa vasarnīcas pagalmā, dzejas aplī uzstāsies Anna Dzintare, Dārta Sīka un Ulvis Zirnis, bet citā, līdz pēdējam brīdim noslēpumā turētā vietā notiks autoru grupas “Sintakses stupors” – Arnolda Ščucka, Aļesjas Losevas, Andra Alpa, Kristīnes Jučkovičas, Ilzes Kuzmickas un Laimas Ābeles – dzejas performance.
Krimuldas pagastā
Kopienas centrā “Sunīši” mūs gaidīs pusdienu putra no Lēdurgas, kur putras vārīšanas tradīcija ir kļuvusi par ikgadējām Putras dienām. Pēc pusdienām dzejas aplī dzirdēsim autoru grupas “Dejnieki liftā” dalībnieku Ditas Putniņas, Ditas Vīksnas, Raimondas Arājas un Jāņa Buholca lasījumus.
Reģu kalnā Raganā dzeju lasīs autoru grupas “Tekstūra” dalībnieki Sandra Ratniece, Džena Andersone, Iveta Šimkus, Elīna Līce un Leons Jūlijs Strupītis.
Aptuveni plkst. 18.00 Krimuldas evaņģēliski luteriskās baznīcas teritorijā ar lībiešu vadoņa Kaupo dzīvesstāsta iedvesmotu performanci uzstāsies autoru grupa “Preiļu konceptuālisti” – Elvīra Bloma, Anna Auziņa, Kārlis Vērdiņš, Aivars Madris, Arvis Viguls un Raimonds Ķirķis. Pirms tam paredzēta neliela ekskursija Krimuldas baznīcas vēstures zinātāja Mārtiņa Metāla pavadībā.
Siguldas pilsētā
Krimuldas muižā dzeju lasīs Guntars Godiņš, Ingmāra Balode, Marija Luīze Meļķe un Lāsma Olte. Par Krimuldas muižas vēsturi pastāstīs novadpētniece un gide Indra Čekstere.
Pie kultūras centra “Siguldas devons” mūs gaidīs vakariņu zupa, un tad tikai sāksies…
Vispirms notiks Latvijas vēsturisko zemju sabalsošanās lasījumi, kuros dzirdēsim Arti Ostupu (Vidzeme), Ligiju Purinašu (Latgale), Kārli Vērdiņu (Zemgale) un Sintiju Sudmali (Kurzeme).
Aptuveni plkst. 22.30 pie kultūras centra “Siguldas devons” sāksies pirmais Baltijas dzejas slams, kurā par uzvarētāja titulu cīnīsies slameri no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas – Agota Aleknaitė (Lietuva), Klemencs Rietenis (Latvija), Jaan Malin (Igaunija), Joonas Veelmaa (Igaunija), Jovaras Kelpšas (Lietuva), Luknė Kraujelytė (Lietuva), Mari-Liis Müürsepp (Igaunija), Normunds Bolužs (Latvija) un Justīne Bondare (Latvija). Slamu vadīs Valters Liberts. Būs karsti!
Pēc slama Raiņa parkā notiks Andra Habermaņa, Gunta Kursiša, Artūra Barisa un Endija Graudiņa dzejas, mūzikas un gaismas performance.
Pārgājiena programma turpināsies Jaunās pils kvartālā, Siguldas Livonijas ordeņa pilsdrupās un, tuvojoties rītam, kultūras centrā “Siguldas devons”.
Naktī mūs sagaida:
Dzejas nakts pēdējā stundā būs iespēja uzstāties pie brīvā mikrofona.
Dzejas nakts pārgājiens turpināsies līdz pirmajiem vilcieniem 30. augusta rītā.
Starptautisko dzejas festivālu “Siguldas Dzejas dienas un dzejas naktis” organizē kultūras centrs “Siguldas devons”. Finansiāli atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds.
Iepazīsim Siguldas novadu kopā!
Foto: G. Zīverte
Pārgājienam var sekot ar personīgo auto vai pievienoties:
Vietu rezervēšana autobusos līdz 24. augustam, rakstot uz e‑pasta adresi literatura@sigulda.lv vai Dzejas nakts pārgājiena Facebook grupā.
Pasākuma apmeklētāju ievērībai! Informējam, ka pasākuma laikā tiks veikta fotografēšana un filmēšana.
Fotoattēli un video materiāli tiks izmantoti pasākuma publicitātes un sabiedrības informēšanas mērķiem Siguldas novada pašvaldības dibināto iestāžu un to struktūrvienību informatīvajos kanālos (tostarp sociālajos tīklos un tīmekļa vietnē www.sigulda.lv).
Pārzinis: Siguldas novada pašvaldība, reģistrācijas Nr. 90000048152, adrese: Pils iela 16, Sigulda.
Plašāka informācija par fizisko personu datu apstrādi pieejama pašvaldības timekļa vietnē sadaļā “Privātuma politika” https://sigulda.lv/privatums/.
20. augustā plkst. 19.00 Siguldas Jaunās pils terasē, Pils ielā 16, Siguldā, aicinām uz tikšanos Vasaras lasījumos ar dzejnieci Rutu Štelmaheri un mūziķiem Eliju Kapicku, Līgu Priedi un Raimondu Bičus.
Ruta Štelmahere (1965) ir latviešu dzejniece, gleznotāja, skolotāja Jēkabpils Mākslas skolā, vadījusi mākslas studiju “Slieksnis” un Jēkabpils apvienību “Literāts”. Kopš 1998. gada Štelmahere dzīvo Jēkabpilī – pilsētā, ko šķērso upe. Ūdens, māte, dzimta, mājas un dārzs gaismēnu spēlēs ir motīvi, kas caurvij viņas dzejoļus. Latvijas Mākslas akadēmijā ieguvusi maģistra grādu glezniecības apakšnozarē.
Štelmaheres darbi publicēti daudzos latviešu literatūras žurnālos. Viņa ir četru dzejas grāmatu autore: “Ieskaties sēklai acīs” (Rēzekne, Latgales kultūras centrs, 1998), “Klēpis” (Rīga, Mansards, 2011), “Krekls” (Rīga, Neputns, 2016) un “Kalps” (Rīga, Neputns, 2021).
Par krājumu “Klēpis” dzejniecei piešķirta Latvijas Literatūras gada balva nominācijā “Labākais dzejas krājums”, bet dzejas krājumi “Krekls” un “Kalps” nominēti Latvijas Literatūras gada balvas dzejas kategorijā.
Dzejoļi tulkoti angļu, spāņu un krievu valodā.
Dziesmas ar Rutas Štelmaheres vārdiem komponējuši Elija Kapicka (albums “Vienlaikus”), Mareks Sarnovskis (albums “Piena aplis”), Alise Kļaviņa, Jānis Aišpurs, Kaspars Zemītis un citi mūziķi.
“Vasaras lasījumos” mūziķi Elija Kapicka, Līga Priede un Raimonds Bičus izpildīs dziesmas ar Rutas Štelmaheres vārdiem.
Foto: Mētra Daume
Pasākumu cikls “Vasaras lasījumi” Siguldā norisinās jau trešo vasaru, piedāvājot iespēju apvienot ceļojumu uz Siguldu ar literatūras baudījumu. Ar visu šīs vasaras lasījumu programmu var iepazīties šeit.
Vasaras lasījumu norisi finansiāli atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds. Pasākumu ciklu organizē kultūras centrs “Siguldas devons”.
Ieeja pasākumā – bez maksas.
Tiekamies “Vasaras lasījumos” Siguldā!
Pasākuma apmeklētāju ievērībai! Informējam, ka pasākuma laikā tiks veikta fotografēšana un filmēšana.
Fotoattēli un video materiāli tiks izmantoti pasākuma publicitātes un sabiedrības informēšanas mērķiem Siguldas novada pašvaldības dibināto iestāžu un to struktūrvienību informatīvajos kanālos (tostarp sociālajos tīklos un tīmekļa vietnē www.sigulda.lv).
Pārzinis: Siguldas novada pašvaldība, reģistrācijas Nr. 90000048152, adrese: Pils iela 16, Sigulda.
Plašāka informācija par fizisko personu datu apstrādi pieejama pašvaldības timekļa vietnē sadaļā “Privātuma politika” https://sigulda.lv/privatums/.
13. augustā plkst. 19.00 kafejnīcas “Valhalla Lounge” vasaras dārzā, Pils ielā 8A, Siguldā, aicinām uz tikšanos Vasaras lasījumos ar dzejnieku un rakstnieku Andri Akmentiņu un dzejnieku Gaiķu Māri.
Andris Akmentiņš (1969) ir dzejnieks, animācijas filmu atdzejotājs un šobrīd arī bērnu bibliotekārs Pārventā, Ventspilī. Šogad iznākusi pirmā dzejoļu grāmata bērniem “Klātbūtne”, kas ieguvusi nomināciju Jāņa Baltvilka balvai debijā, kā arī iekļauta šā gada Bērnu žūrijas grāmatu grupā 9+. Andris Akmentiņš ir piecu dzejas krājumu autors. Daudzveidīgā pieeja tekstam un idejām ļāvusi viņam izpausties arī prozā. Viņš ir divu romānu autors. Par grāmatu “Skolotāji” (2018) saņemta Autora balva un Dzintara Soduma balva. Romāns “Meklējot Ezeriņu” (2021) veltīts dižajam latviešu novelistam Jānim Ezeriņam. Autors nesteidzīgi turpina knibināt iedomātos “mūža darbus” – dzejas lugu un romānu, kas veltīts Alūksnes kapusvētkiem. Pašlaik viņš aktīvi veido jauno autoru dzejas izstādi un performanci “Dzejas midzenis”, kas notiks 15. augustā festivālā “Veidenfests”, Kalāčos. Ilgus gadus bijis radošās rakstīšanas pasniedzējs tolaik Liepājas Universitātē (pašlaik RTU, darbu turpina Ivars Šteinbergs). Siguldai autors gatavo jautru un sirsnīgu šogad tapušās dzejas lasījumu.
Gaiķu Māris (1973) ir dzejnieks, dzejoļu krājumu “Mugursoma” (2006), “Gribu ēst” (2011) un “Traka lapsa pār ceļu” (2022) autors. Viņš saņēmis Latvijas Literatūras gada balvu kategorijā “Spilgtākā debija” par krājumu “Mugursoma”, savukārt krājums “Traka lapsa pār ceļu” nominēts Latvijas Literatūras gada balvai kategorijā “Labākais dzejas autordarbs”.
Dzejā Gaiķu Māris izaudzis no tautasdziesmām un latviešu folkloras. 1991. gadā barikāžu laikā viņš iepazinies ar latviešu trimdas flamenko ģitāristu Andri Kārkliņu, kurš jauneklim kļuvis kā tēvs un vairāk nekā dzejas mākslas tēvs. Šobrīd Māris raksta tekstus mūzikai un turpina mācīties duendi.
Pasākumu cikls “Vasaras lasījumi” Siguldā norisinās jau trešo vasaru, piedāvājot iespēju apvienot ceļojumu uz Siguldu ar literatūras baudījumu. Ar visu šīs vasaras lasījumu programmu var iepazīties šeit.
Vasaras lasījumu norisi finansiāli atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds. Pasākumu ciklu organizē kultūras centrs “Siguldas devons”.
Ieeja pasākumā – bez maksas.
Tiekamies “Vasaras lasījumos” Siguldā!
Rihards Saule un Rihards Lībietis 20. augustā plkst. 19.00 Allažu Evaņģēliski luteriskajā baznīcā pirmo reizi satiksies vienā koncertā “Divi rokraksti”, kurā katrs saglabās savu muzikālo identitāti, vienlaikus radot kopīgu stāstu. Vienu raksturo spēcīga vokālā enerģija, melodiskas oriģināldziesmas un rokmūzikas elpa, otru – izcila ģitārspēles meistarība, instrumentāla virtuozitāte un spēja vienā skaņdarbā radīt veselu pasauli.
Šis būs vakars, kurā satiksies balss un ģitāra, spēks un nianses, improvizācija un emocijas. Divi mākslinieki. Divi rokraksti. Divi atšķirīgi rokraksti. Viens īpašs koncerts.
Koncerts norisināsies ikgadējā trīs dienu festivāla “Allasille” laikā no 20. līdz 22. augustam. Festivāls apvienos neparastus muzikālus piedzīvojumus, jauniešu enerģiju un sirsnīgus Allažu pagasta svētkus, piedāvājot daudzveidīgu programmu – no koncertiem baznīcā līdz meistarklasēm, koncertiem un nakts ballei.
Biļešu cena – 15 eiro. Vietu skaits ir ierobežots. Biļetes pieejamas “Biļešu paradīzes” kasēs, tostarp tiešsaistē.
Nāciet un sviniet vasaras izskaņu trīs dienu garumā festivālā “Allasille”!
Pasākuma apmeklētāju ievērībai! Informējam, ka pasākuma laikā tiks veikta fotografēšana un filmēšana.
Fotoattēli un video materiāli tiks izmantoti pasākuma publicitātes un sabiedrības informēšanas mērķiem Siguldas novada pašvaldības dibināto iestāžu un to struktūrvienību informatīvajos kanālos (tostarp sociālajos tīklos un tīmekļa vietnē www.sigulda.lv).
Pārzinis: Siguldas novada pašvaldība, reģistrācijas Nr. 90000048152, adrese: Pils iela 16, Sigulda.
Plašāka informācija par fizisko personu datu apstrādi pieejama pašvaldības timekļa vietnē sadaļā “Privātuma politika” https://sigulda.lv/privatums/.
No visuma uz centru. No trokšņa uz sirdsbalsi. Ad centrum → Ad cor. Lai aizsniegtos līdz pasaulei, ir jāatrod savs kodols.
Tieši šī doma kļūs par kultūras centra “Siguldas devons” 9. sezonas sākuma punktu, tāpēc nav nejaušība, ka to atklāsim 11. septembrī plkst. 20.00 kopā ar grupu “Carnival Youth”, kuras mūzika meklē ne skaļāko, bet patiesāko ceļu pie klausītāja stāvkoncertā “Labākā doma pasaulē” – labākā doma, kura reizēm kļūst par kompasu veselam dzīves posmam, veselai 9. sezonai. Koncertā grupa izpildīs gan mūziku no jaunā albuma, gan klausītāju iemīļotākos “Carnival Youth” skaņdarbus, kā arī grupas aranžētās kinomūzikas kompozīcijas. Ieeja koncertā būs atvērta no plkst. 19.00, kad par noskaņu rūpēsies DJ Holten, bet plkst. 20.00 uz skatuves kāps grupa “Carnival Youth”. Grupas “Carnival Youth” koncerta “Labākā doma pasaulē” biļetes cena – 25 eiro. Iegādājoties biļeti iepriekšpārdošanā ar “S! karti”, tiek piemērota 20 % atlaide, savukārt daudzbērnu ģimenēm – 40 % atlaide. Biļetes pieejamas “Biļešu paradīzes” kasēs, tostarp tiešsaistē.
Sestdien, 12. septembrī, plkst. 10.00 norisināsies piektais Siguldas Kultūras forums “VietKULTŪRA”, kurā tiks meklēta atbilde uz jautājumu “Kas esmu es?”. Lai varētu mirdzēt tālu, ir jāsaprot un jāsadziedē kodols, savas misijas un uzdevumu centrs. Tikai skaidri apzinoties atbildi uz jautājumu – kas esmu es –, ir iespējams veiksmīgi mijiedarboties ar pasauli apkārt. Kultūra šodien vijas atkal jaunā savas evolucionēšanas spirāles lokā. No kosmosa uz centru. No pārspīlētā uz godīgo. No liela trokšņa uz sirdsbalsi. Šogad Siguldas Kultūras forumā, pulcējot nozares profesionāļus un viņu pieredzes stāstus, ieskatīsimies spogulī un diskutēsim par pašu svarīgāko, par pamatu – kultūras lomu, uzdevumiem un tās vietu pašvaldībās. Biļetes cena Siguldas Kultūras forumā ar iepriekšēju pieteikšanos – 10 eiro. Izmantojot “S! karti”, ieeja forumā – bez maksas.
Savukārt svētdien, 13. septembrī, plkst. 11.00 notiks “Ģimeņu diena” ar animācijas īsfilmu seansu pasākumu cikla “Nākamais kadrs” ietvaros, kas aicina bērnus, jauniešus un ģimenes iepazīt animācijas pasauli ne tikai kā skatītājiem, bet arī kā stāstu atklājējiem. Pēc īsfilmu seansa notiks tikšanās un saruna ar scenāriju autori Loti Eglīti (“Bize un Neguļa”, “BUM”, “Laimīgie”, “Lapsa un Feneks” u. c.) un radošā darbnīca ar scenāristi un rakstnieci Elizabeti Luško-Ražinski (“Tutas lietas”, “Ukulele”, “Emī un Rū” u. c.). Diena būs koša un aizraujoša – tajā gaidāms arī pārsteigums garšu kārpiņām – picu meistardarbnīca kopā ar šefpavāru Jāni Siliņu un gastro grilbārs “KOKOS”. Tas būs gastronomisks piedzīvojums, kurā mazie apmeklētāji paši varēs pagatavot savu visgardāko picu autentiskā Itālijas picu krāsnī. Ieeja “Ģimeņu dienā” – bez maksas.
Uz tikšanos “Siguldas devona” 9. sezonas atklāšanā – piedzīvosim svētkus kopā!
Pasākuma apmeklētāju ievērībai! Informējam, ka pasākuma laikā tiks veikta fotografēšana un filmēšana.
Fotoattēli un video materiāli tiks izmantoti pasākuma publicitātes un sabiedrības informēšanas mērķiem Siguldas novada pašvaldības dibināto iestāžu un to struktūrvienību informatīvajos kanālos (tostarp sociālajos tīklos un tīmekļa vietnē www.sigulda.lv).
Pārzinis: Siguldas novada pašvaldība, reģistrācijas Nr. 90000048152, adrese: Pils iela 16, Sigulda.
Plašāka informācija par fizisko personu datu apstrādi pieejama pašvaldības timekļa vietnē sadaļā “Privātuma politika” https://sigulda.lv/privatums/.
15. augustā plkst. 12.00 Skulmju dzimtas mājas ekspozīcijā, “Skulmēs”, Mālpils pagastā, aicinām uz literatūrzinātnieka Kārļa Vērdiņa priekšlasījumu “Zemgaliešu Biruta Stāmerienā, Madlienā un Parīzē” ciklā “Rīts ar literatūrzinātnieku”.
Lekcija aktualizēs 20. gadsimta sākuma dekadences laikmeta latviešu rakstnieces Zemgaliešu Birutas (1878–1906) literāro mantojumu – kaislīgus mīlas un revolucionārā protesta dzejoļus un stāstus par modernās sievietes dvēseles dzīvi un alkām pēc brīvības sabiedrībā un laulībā. Stāmerienā dzimusī rakstniece pabija gan Maskavā, gan Parīzē un iesaistījās 1905. gada revolūcijā, kas viņu pazudināja, un viņa izlēma aiziet no dzīves. Viņas atstātie prozas darbi tiks skatīti latviešu femīnās literatūras kontekstā, bet dzejoļi – skandēti skaļi.
Kārlis Vērdiņš ir LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta vadošais pētnieks, Kultūras, sabiedrības un vides pētījumu nodaļas vadītājs. 2022. gadā ieguvis PhD salīdzinošajā literatūrzinātnē Vašingtonas Universitātē Sentluisā, ASV. Pētniecisko interešu lokā ir latviešu modernisma literatūras vēsture: modernistu dzejoļi prozā (“Bastarda forma”, 2011), pilsētnieka tēls literatūrā (“Ielu maldos”, 2026, sagatavošanā). Pētījis Zemgaliešu Birutas literāro mantojumu, sastādījis viņas dzejas izlasi “Sārtais skūpsts” (2005). Publicējis septiņus dzejoļu krājumus, grāmatas bērniem un atdzejojumus.
“Rīts ar literatūrzinātnieku” 2026. gadā pievērsīsies tēmai “Kanona ēnā: 20. gadsimta latviešu literatūras mazāk redzamie literāti”, piedāvājot pētniecībā balstītu, plašai auditorijai pieejamu skatījumu uz 20. gadsimta autoru devumu, kura recepcija ir pārtraukta vai nenostabilizējusies. Daļa lekciju veltīta ar Vidzemi saistītām literārajām personībām un Vidzemes kultūrtelpai, sasaistot literatūras vēsturi ar vietējo piederību, atmiņu un novada kultūras identitāti.
Cikls sagatavots sadarbībā ar LU Literatūras, folkloras un mākslas institūtu. Lekciju cikla satura autore: Eva Eglāja-Kristsone.
Aicinām pasākumu apmeklēt klātienē un pavadīt sestdienas rītu interesantā sabiedrībā!
Lekciju video ierakstus vēlāk būs iespējams noskatīties kultūras centra “Siguldas devons” Facebook lapā un Youtube kanālā.
Ieeja – bez maksas.
Pasākuma apmeklētāju ievērībai! Informējam, ka pasākuma laikā tiks veikta fotografēšana un filmēšana.
Fotoattēli un video materiāli tiks izmantoti pasākuma publicitātes un sabiedrības informēšanas mērķiem Siguldas novada pašvaldības dibināto iestāžu un to struktūrvienību informatīvajos kanālos (tostarp sociālajos tīklos un tīmekļa vietnē www.sigulda.lv).
Pārzinis: Siguldas novada pašvaldība, reģistrācijas Nr. 90000048152, adrese: Pils iela 16, Sigulda.
Plašāka informācija par fizisko personu datu apstrādi pieejama pašvaldības timekļa vietnē sadaļā “Privātuma politika” https://sigulda.lv/privatums/.
No 14. līdz 16. augustam biedrība “Kultūrtelpa dabā” aicina uz neaizmirstamiem vasaras vakariem kamermūzikas festivālā “Tuvāk zvaigznēm 2026”, kas norisināsies Nurmižos.
Ļaujies dabas mieram, siltajiem augusta vakariem un izcilam skanējumam, ko radīs talantīgi Latvijas mūziķi. Trīs dienas, trīs pilnīgi dažādas muzikālās pasaules – no džeza un laikmetīgās improvizācijas līdz klasikai un komponista Uģa Prauliņa skaņu ainavām.
14. augustā plkst. 20.00 festivāla pirmais vakars izskanēs džeza noskaņās – ar programmu “Pasaules latviešu džezs” uzstāsies Matīsa Čudara trio. Uz vienas skatuves tiksies viens no daudzpusīgākajiem latviešu ģitāristiem Matīss Čudars, basists Edvīns Ozols un starptautisku atzinību guvušais džeza bundzinieks Ivars Arutjunjans, atskaņojot svaigu programmu ar vairākiem pirmatskaņojumiem. Matīsa Čudara trio 2022. gadā ieguvis Lielo mūzikas balvu nominācijā “Gada koncerts” un šīs vasaras nogalē sāks darbu pie otrā studijas albuma.
Matīss Čudars ir latviešu komponists un ģitārists, kuram piemīt neizsīkstoša radošā enerģija un kurš nepārtraukti meklē jaunas muzikālās izteiksmes iespējas. Iedvesmojoties no bagātajām latviešu tautas un kora mūzikas tradīcijām, Matīsa daiļradi raksturo melodiskuma un skaistuma meklējumi. Viņš ieguvis maģistra grādu kompozīcijā prestižajā Jeilas Universitātē ASV. Matīss šobrīd dzīvo Ņujorkā.
Savukārt Edvīns Ozols darbojas kā kontrabasists un basģitārists Latvijas Radio bigbendā, uzstājies džeza projektos kopā ar Matīsu Čudaru, Raimondu Paulu, Māri Briežkalnu, Raimondu Macatu un daudziem citiem, kā arī vairākus gadus spēlē kopā ar Intaru Busuli.
Latviešu džeza un improvizētās mūzikas bundzinieks Ivars Arutjunjans guvis starptautisku pieredzi un atzinību, spēlējot ar tādiem leģendāriem džeza mūziķiem kā Greg Osby, Seamus Blake, Jerry Bergonzi, Logan Richardson, Carsten Dahl, Tomas Franck, Jesse van Ruller, Harmen Fraanje un Carl Winther. Viņš komponējis mūziku vairākām filmām un seriāliem, piemēram, seriālam “Padomju džinsi”. Šobrīd dzīvo un darbojas Berlīnē.
Festivāla otrajā vakarā, 15. augustā plkst. 20.00, uzstāsies ansamblis “De Falja trio” ar programmu “Folkloras atspulgi”. Tajā muzicēs latviešu mecosoprāns Silvija Emīlija Sūna, fagotists Edgars Karpenskis-Allažs un pianists Francis Karpenskis-Allažs.
Programmā skanēs Manuela de Faljas, Fazila Saja, Ģērga Ligeti, Morisa Ravela, Bēlas Bartoka, Pētera Plakida un Jāņa Mediņa mūzika. Trīs talantīgi jaunās paaudzes mūziķi, kuri studē Nīderlandē un Zviedrijā, ļaus iepazīt izmeklētu, reti skanošu mūziku. Sestdienas vakarā viņi piedāvās krāsainu programmu, kurā kā muzikālā vainagā būs ievīti neparasti ziedi ar spāņu, grieķu, ungāru krāsām, komponistu Ravela, Bartoka, Ligeti un de Faljas darbos atspoguļojot tautas mūzikas elementus, un koncerta noslēgumā iepinot arī pa kādai latviešu mūzikas puķei.
Silvija Emīlija Sūna ir latviešu mecosoprāns, kura specializējas senajā mūzikā un aktīvi pēta muzikālās performances un teātra elementu sintēzi. 2024. gadā viņa kā soliste uzstājās kopā ar Roterdamas Filharmonisko orķestri. Šobrīd turpina maģistra studijas Hāgas Karaliskajā konservatorijā.
Edgars Karpenskis-Allažs ir latviešu fagotists, kurš uzstājies kā solists ar kamerorķestri “Sinfonia Concertante” un pēdējo gadu laikā veicinājis fagota atpazīstamību Latvijas sabiedrībā, pirmatskaņojot vairākus skaņdarbus fagotam gan solo, gan kamermūzikas žanrā. Veidojis vairākas transkripcijas un aranžijas, kā arī ierakstījis latviešu un holandiešu komponistu mūziku Latvijas Radio 1. studijā. Edgars pašlaik turpina maģistra studijas Amsterdamas konservatorijā.
Francis Karpenskis-Allažs ir latviešu pianists, kurš studē Zviedrijā. Piedalījies dažādās meistarklasēs un ar panākumiem startējis vairākos starptautiskos konkursos.
16. augustā plkst. 17.00 festivāla noslēguma vakarā uzstāsies duo “Trigo/Prauliņš” ar programmu “Fenster/Rāmis”, kurā skanēs Uģa Prauliņa un Montas Trigo mūzika.
Klausītāji varēs piedzīvot īpašu meditatīvās mūzikas vakaru. Montas Trigo un Uģa Prauliņa radošā sadarbība aizsākās pēc Montas spilgtā Pētera Vaska mūzikas izpildījuma Berlīnes rātsnamā. Tam sekoja kopīgs koncerts Ērmaņu muižā, kas pārauga iedvesmojošā mūziķu sadarbībā.
Koncertā skanēs Uģa Prauliņa un Montas Trigo kompozīcijas un improvizācijas. Abu mākslinieku līdzšinējā pieredze un radošums ir izaudzis dabā – vērojumos un meditācijā.
Koncerta atslēgas vārds ir “Fenster”. Koncerta “rāmis” jeb ietvars ir Montas skaņdarbs “Fensterwetter” (latviešu valodā – laikapstākļi “caur logu”), ar to sākas un beidzas šis muzikālais vakars – tie ir vērojumi, meditācijas, dabas iespaidi un psiholoģiski ekskursi. “Ēnas”, “Lakstīgala”, “Migla”, “Valis”, “Pulss”, “Ceļš” – skaņdarbu nosaukumi jau vedina domāt par došanos iedomu ceļojumā pa ikdienas steigā grūti saskatāmām vietām.
Abiem māksliniekiem ir tuva dabas noslēpumu vide. Montas dzimtas saknes ir unikālajā Veclaicenē, Dēliņkalna pakājē, savukārt Uģis ir izaudzis Rīgā un Garciemā, dzīvojis laukos Umurgā, bet tagad darbojas Ziemeļaustrumu pierobežā, kur atjaunojis kādreizējo dzimtas mājokli – Ērmaņu muižas kungnamu –, kur norisinās koncerti, izstādes un citi kultūras izziņas pasākumi.
Festivālu atbalsta Siguldas novada pašvaldība un “Vidzemes kultūras programma 2026”, ko īsteno Vidzemes plānošanas reģions Valsts kultūrkapitāla fonda mērķprogrammā “Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma”.
Biļetes cena – 20–45 eiro. Studentiem un pensionāriem pieejama 50 % atlaide, pie ieejas pasākumā uzrādot derīgu apliecību. “S! kartes” īpašniekiem, iegādājoties biļeti līdz 9. augustam, pieejama 30 % atlaide. Pie ieejas pasākumā jāuzrāda derīga karte. “Goda ģimenes” kartes īpašniekiem un cilvēkiem ar invaliditāti biļetes cena – 1 eiro. Biļetes pieejamas “Biļešu paradīzes” kasēs, tostarp tiešsaistē.
Foto: G. Zīverte
No 31. jūlija līdz 2. augustam Livonijas ordeņa Siguldas pilī aizvadīti XXXIII Starptautiskie Opermūzikas svētki, pulcējot vairāk nekā 3000 opermūzikas cienītāju uz trim piepildītiem vasaras vakariem. Svētku programmā līdzās koncertiem un kamermūzikas notikumiem īpašu vietu ieņēma Džakomo Pučīni operas “Madama Butterfly” oriģināliestudējums – viens no centrālajiem festivāla notikumiem.
Svētki tika atklāti 31. jūlijā ar koncertu “Svētku uvertīra”, kurā uzstājās Latvijas Nacionālās operas solisti Sonora Vaice, Dainis Kalnačs un Andris Kipļuks, kā arī pianiste Inguna Puriņa. Publika māksliniekus sagaidīja ar īpaši siltu atsaucību, bet pēc koncerta skanēja ilgstošas ovācijas.
Sestdienas vakarā Siguldas pilsdrupu estrādē izskanēja Džakomo Pučīni opera “Madama Butterfly” režisora Edmunda Freiberga veidotajā iestudējumā. Čo-Čo-Sanas lomā skatītājiem bija iespēja piedzīvot Latvijas Nacionālās operas solistes Jūlijas Vasiļjevas sniegumu, kura šajā lomā iejutās pirmoreiz, savukārt Pinkertona lomā pirmoreiz uz Siguldas Opermūzikas svētku skatuves kāpa Iraklijs Kahidze (Gruzija). Iestudējuma muzikālo vadību nodrošināja diriģents Jānis Liepiņš, piedaloties festivāla korim un orķestrim.
Operas “Madama Butterfly” izrādi apmeklēja Latvijas Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs. Pēc izrādes prezidents pateicās svētku organizatoriem par ieguldījumu notikuma tapšanā un atzinīgi novērtēja spožo mākslinieku sniegumu.
Par negaidītu otrā cēliena scenogrāfijas elementu kļuva lietus, kas it kā saplūda ar Madama Butterfly traģisko stāstu, vēl dziļāk ļaujot skatītājiem izjust galvenās varones sāpes un cerības. Pēc izrādes skatītāji māksliniekus sveica ar vairākas minūtes ilgām stāvovācijām, īpaši izceļot Jūlijas Vasiļjevas emocionāli piesātināto galvenās lomas interpretāciju un Iraklija Kahidzes izpildījumu.
Ar īpaši siltām ovācijām skatītāji sveica arī Siguldas Opermūzikas svētku patronu Daini Kalnu, izsakot pateicību par viņa ilggadējo ieguldījumu festivāla attīstībā. Ilgstošus aplausus saņēma arī režisora Edmunda Freiberga vadītā radošā komanda un visi iestudējuma mākslinieki, apliecinot skatītāju augsto novērtējumu šī gada festivāla kulminācijai – jauniestudējumam.
Svētdien svētki turpinājās ar Garīgās mūzikas koncertu Siguldas Evaņģēliski luteriskajā baznīcā, klavieru DUO koncertu pils dārzā un noslēguma Galā koncertu “Ielūdz Annija Ādamsone”, kurā uzstājās Latvijas un ārvalstu mākslinieki.
Noslēguma Galā koncerta izskaņā Siguldas pilsdrupu estrādē valdīja īpaši svinīga atmosfēra, un skatītāji māksliniekus sveica ar atkārtotiem aplausiem un aicinājumiem atgriezties uz skatuves.
Par neatņemamu svētku satikšanās vietu arī šogad kļuva “Operas restorāns” Siguldas pils dārzā, kur apmeklētāji nesteidzīgā atmosfērā baudīja maltītes, dzērienus un sarunas pēc koncertiem un operas izrādes. Par svētku gastronomisko piedāvājumu rūpējās “Itālijas labumi”, “H.E. Vanadziņš”, “Café Pils dārzs”, “Wine Lovers” un “Blaumanis”, papildinot muzikālo programmu ar daudzveidīgu garšu pieredzi. Operas restorāns abu vakaru garumā pulcēja daudz apmeklētāju un kļuva par iecienītu vietu, kur dalīties iespaidos par piedzīvoto uz skatuves.
XXXIII Starptautiskie Opermūzikas svētki vēlreiz apliecināja Siguldas pilsdrupu īpašo vietu Latvijas kultūras ainavā – vēsturiskā vide, Gaujas senielejas ainava un pasaules opermūzikas meistardarbi ik vasaru rada neatkārtojamu pieredzi gan māksliniekiem, gan klausītājiem.
Fotogrāfijas no pasākumiem pieejamas šeit. Aicinām ielūkoties galerijā un atrast sevi svētku mirkļos!
Foto: Ginta Zīverte
Siguldas novada Kultūras un tūrisma centrs sesto gadu pēc kārtas organizē Siguldas novada radošo rezidenci. Šogad pazīstamā bērnu literatūras rakstniece Luīze Pastore un ilustrators Jurijs Tatarkins rezidencē strādās ciešā sadarbībā pie topošās komiksu grāmatas “Nāves kafejnīca”.
Kutelīgi šausminošie, tomēr komiskie stāsti vēsta par kādu īpašu kafejnīcu pašā pilsētas sirdī. “Nāves kafejnīca” pieder galvenās varones Izīdas (Izas) vecākiem – kapelānam un nāves dūlai. Kafejnīca ir vieta, kurā sastopas dažādas ar nāvi un miršanu saistītas būtnes, tēli un antropomorfi priekšmeti. Tā ir arī vide, kur parastie mirstīgie pie tējas un cepumiem var atklāti runāt par dzīves beigu jautājumiem, komiskās situācijās konfrontējoties ar nāves būtnēm.
Grāmatas mērķis ir normalizēt nāves tēmu. Tā būs paredzēta pusaudžu auditorijai. Līdz šim Latvijā nav tapusi šāda grāmata par nāves un miršanas tēmu, kurā ievijas tās kultūras un sociālie aspekti, vienlaikus vēstot par to ar atkailinātu humoru. Latvijā šobrīd īpaši trūkst kvalitatīvas oriģinālliteratūras pusaudžiem un jauniešiem. Komiksu grāmatu “Nāves kafejnīca” paredzēts izdot izdevniecībā “Liels un mazs”.
Luīze Pastore (1986) ir bērnu grāmatu rakstniece, kurai līdz šim publicētas 15 grāmatas. Liela daļa no tām ir saņēmušas gan vietēja mēroga, gan starptautiskas nominācijas un apbalvojumus bērnu literatūras nozarē, kā arī grāmatu mākslas konkursos. Rakstniece ir Astridas Lindgrēnes piemiņas balvas (ALMA) 2026. gada nominante. Autore turpina būt ļoti aktīva bērnu lasītprasmes un lasītprieka veicināšanas vēstnese, vairākas reizes nedēļā viesojoties skolās un bibliotēkās, lai veicinātu bērnu un jauniešu interesi par lasīšanu. Šādā veidā viņa ir iepazinusi savas mērķauditorijas vajadzības, intereses un iejutusies bērnu un pusaudžu ikdienas dzīvē.
Jurijs Tatarkins (1989) ir ilustrators un komiksu autors no Latvijas. Absolvējis Latvijas Mākslas akadēmijas Grafikas nodaļu. Savā praksē viņš pēta atmiņas, vietas un personīgās pieredzes mijiedarbību, izmantojot komiksu, ilustrāciju un pašizdošanas formātus. Viņa darbi publicēti starptautiskās komiksu antoloģijās un izdevumos, tostarp “Kuš!” komiksi, “Kuti” un “Fieldmouse Press”. Jurijs ir zīnu un mazo izdevēju festivāla “Sābrs” līdzdibinātājs un organizators.
Par Siguldas novada radošo rezidenci
Siguldas rezidenču programmas uzmanības centrā ir darbs radošajās komandās. Rezidenču programmas mērķis ir veicināt jaunradi literatūras nozarē un atbalstīt Siguldas novada autoru profesionālo radošo darbību un sadarbību ar Latvijas vai ārvalstu autoriem, tulkotājiem, atdzejotājiem, ilustratoriem, māksliniekiem, mūziķiem un režisoriem.
Pagājušajā gadā radošajā rezidencē sadarbojās siguldietis, dzejnieks un atdzejotājs Guntars Godiņš un somu dzejniece Heli Lāksonena (Heli Pauliina Laaksonen). Iepriekš Siguldas rezidencēs strādājuši platformas “Latvian Literature” atdzejas darbnīcas dalībnieki, rakstniece Laura Melne un ilustratore Vivianna Maria Staņislavska, apvienība “Orbīta”, dzejnieks Krišjānis Zeļģis, rakstnieks Andris Kalnozols, bērnu grāmatu autore Evija Gulbe un ilustratore Linda Lošina, tulkotāji Raiens van Vinkls (Ryan van Winkle) un Emīlija Jarnutovska (Emilia Jarnutowska), kā arī rakstniece Ieva Melgalve un mākslinieks Andrejs Brīvulis.