Atsaucoties uz deju kolektīva “Urga” aicinājumu, 31. janvāra vakarā Lēdurgas Kultūras nams kļuva par mājvietu krāšņiem tērpiem un raitam dejas solim. Draudzības koncertā, kas izcēlās ar īpaši sirsnīgu gaisotni, kolektīvs kopā ar viesiem ne vien priecēja skatītājus, bet arī svinēja kopā būšanas un dejas radīšanas prieku.
Jaunie dejotāji uz pasākumu satecēja no malu malām – “Asni”, “Bitīte” un “Dzērvenīte” no Rīgas, “Varavīksne” no Limbažiem, “Vizbulīte” no Siguldas. Koncertā, kā arī pēcāk ballē dziedāja un spēlēja Limbažu bērnu un jauniešu centra kapela “LIEL/eži”.
Intermēdiju teksta autore Kate Zaltāne koncerta “Satekam” vēstījumu ietērpa vārdos, kurus ierunāja deju kolektīva “Urga” dejotāji.
Deju kolektīva “Urga” vadītājs Kristaps Pelēkais un repetitors Reinholds Švarcs ir gandarīti par šo vērienīgo un iedvesmojošo jauniešu deju notikumu Lēdurgā.
5. februārī plkst. 17.00 Allažu bibliotēkā notiks mākslinieka Modra Baloža izstādes “Mūžīgās pasakas” atklāšanas pasākums.
Modris iepazīstina ar sevi – pasaku stāstītāju: “Dzimis 1960. gadā Cēsīs. Ilgi, ilgi mācījies, līdz pabeidzis LU un kļuvis par mājturības un vizuālās mākslas skolotāju. Daudzus gadus cīnījies ar materiālās pasaules ilūzijām, vairāk nekā divdesmit gadus bradājis pedagoģijas staigno dumbrāju. 2024. gada septembrī sasniedzis “Cietzemi”, atraisījies no valgiem, nometis smagās nastas, gatavs laimē diet, līdz viņa stunda pienāks. Priecājas, skumst, stāsta pasakas un citādi niekojas, un pa retam piedalās kādā izstādē.
Pasakas stāsta, lai neaizmirstu un mēģinātu neatkārtot senlaikos pieļautās kļūdas, cerot, ka labais piemērs no tēvu tēviem šodienā noderēs un izdosies izdarīt visu labāk, nevis tā, kā parasti… Vēl pasakas stāsta, lai bērniem labāk miegs nāktu. Pasaku stāstīšana ir nopietna un atbildīga būšana, jo nepareizas pasakas vairo jukas un nekārtību pasaulē, tāpēc svarīgi, kurš tās stāsta, kad un kāpēc.”
Izstāde apskatāma līdz 31. martam.
Krimuldas Tautas nama vidējās paaudzes deju kolektīvs “Dzirnakmeņi” ar Eiropas Struktūrfondu LEADER programmas atbalstu pagājušajā sezonā īstenoja nozīmīgu ieceri – iegādājās jaunus tautastērpus, lai pilnvērtīgāk reprezentētu Vidzemes reģiona tautas tradīcijas un kultūras dzīvi.
Projekta ietvaros tika iegādāti tautastērpu komplekti ar 10 vienībām katrā kategorijā:
Jaunie tērpi ļauj kolektīvam jauno sezonu uzsākt īpaši svinīgi un stiprināt kopienas piederības sajūtu vietējās un reģionālās kultūras aktivitātēs.
Tērpu izgatavošanu nodrošināja IK “Skroders”, parūpējoties par kvalitatīvu un tradīcijām atbilstošu izpildījumu.
Projekta numurs: 25–04-CL24-C0LA19.2202–000005. Projektu īstenoja biedrība “Raganele”. Projekts ilga no 2025. gada marta līdz decembrim. Projekta kopējās izmaksas ir 4 430 eiro, no kuriem 80 % ir Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) finansējums, savukārt 20 % – Siguldas novada pašvaldības finansējums. Projekts tika īstenots ar Zemkopības ministrijas, Lauku atbalsta dienesta un Siguldas novada pašvaldības atbalstu.
Siguldas novada kultūras un sabiedrībai nozīmīgu projektu finansēšanas konkursā šogad saņemts 21 pieteikums, no kuriem konkursa komisija atbalsta saņemšanai izvirzīja 14 projektus. To īstenošanai Siguldas novada pašvaldība piešķīrusi līdzfinansējumu 55 000 eiro.
Īpaša uzmanība šogad veltīta izcilajam tēlniekam Teodoram Zaļkalnam, kura 150. jubilejas gadā tiks īstenoti vairāki savstarpēji papildinoši projekti viņa atstātā kultūras mantojuma popularizēšanai un jaunu mākslas darbu radīšanai.
Projekts “2. starptautiskā Mākslas muižas mākslas konkursizstāde TEODORS”” iecerēts kā augstvērtīga profesionālās mākslas platforma. Tajā darbosies gan atzīti mākslinieki, gan mākslas augstskolu un vidusskolu studenti no Latvijas un ārvalstīm, tādējādi aktualizējot Zaļkalna radošo mantojumu mūsdienīgā un starptautiskā kontekstā.
Savukārt radošā simpozija “Teodors un Marta dabā” ietvaros plānots radīt astoņus unikālus vides objektus. Šie mākslas darbi tiks eksponēti Mālpils mākslas muižā un ekspozīcijā “Skulmes”, bagātinot novada kultūrainavu.
Vērienīgas svinības šogad gaidāmas Allažu pagastā, kas svinēs trīs nozīmīgu ēku – vietējās skolas, baznīcas un tautas nama – simtgades. Svētku programmā spilgti iekļausies festivāls “Allas!Ille”, piedāvājot mūziķa Riharda Saules koncertu Allažu baznīcā un plašas aktivitātes jauniešiem, bet mākslas plenērs “Zaļkalns. Forma. Ainava” sadarbībā ar Latvijas Mākslas akadēmijas studentiem un tēlnieku Aigaru Bikši paredz piecu līdz septiņu tēlniecības darbu izveidi un izstādīšanu pie Allažu tautas nama.
Godinot Latvijas fotogrāfijas pamatlicēja Mārtiņa Buclera 160. gadskārtu, Siguldas dzelzceļa stacijas laukumā iedzīvotājiem un pilsētas viesiem būs skatāma izglītojoša brīvdabas izstāde “Mārtiņa Buclera dzīve un darbība”.
Pasākumā “Anšlavs svin!” Inciemā tiks svinēta rakstnieka Anšlava Eglīša 120 gadu jubileja. Svētki apvienos tradicionālo Līgo svētku balli ar sportiskām un izklaidējošām aktivitātēm, stiprinot vietējās kopienas piederības sajūtu.
Vides izglītības un pieejamības jomā biedrība “Gaujaslīči” realizēs videogida izveidi un uzstādīšanu ekspozīcijā “Gaujas zivju aizsardzība”. Tikmēr projekts “Pārgājieni ikvienam – solis tālāk” paredz jau otrā pastaigu maršruta izveidi, kas īpaši pielāgots cilvēkiem ar redzes un citiem funkcionāliem ierobežojumiem, būtiski paplašinot piekļūstamību un veidojot iekļaujošu vidi.
Atzīmējot Starptautisko bērnu aizsardzības dienu, Siguldas tirgus teritorija pārvērtīsies par svētku vietu pasākumā “Siguldas Ezītis aicina uz cirku”, bet visa gada garumā tirgū tiks īstenotas “Mūsu biotirgus aktivitātes Siguldai 2026”, veicinot veselīgu un ilgtspējīgu dzīvesveidu.
Vasaras sezonā Imanta Ziedoņa muzejā “Dzirnakmeņi” tiks īstenoti seši bezmaksas kultūras notikumi, kas uzrunās dažādas mērķauditorijas, savukārt Nurmižos ar pašvaldības finansiālu atbalstu izskanēs jau par tradīciju kļuvušais kamermūzikas festivāls “Tuvāk zvaigznēm”.
Raiņa parkā Siguldā būs skatāms multimediāls laikmetīgās dejas un gaismas uzvedums “Pulss”, bet vokālā studija “Siguldiņa” ar pašvaldības atbalstu ierakstīs oriģinālmūzikas albumu “10 dziesmu cikla “Viss, kas mums apkārt” 2. daļā”.
Pretendentus vērtēja komisija šādā sastāvā: Jolanta Bimbere, Jolanta Borīte, Ilze Ceļmillere, Līvija Gridjuško, Linards Kumskis, Kristīne Lapiņa, Ilze Pauloviča.
| Projekta nosaukums | Projekta iesniedzējs | Piešķirtais finansējums, eiro |
| 2. Starptautiskā Mākslas muižas konkursizstāde “Teodors” | SIA “Art Manor” | 4500 |
| Mūsu biotirgus aktivitātes Siguldai 2026 | Biedrība “Uz zaļā zara” | 5000 |
| Kamermūzikas festivāls “Tuvāk zvaigznēm” | Biedrība “Kultūrtelpa dabā” | 5845 |
| “Teodors un Marta dabā” | Nodibinājums “Džemmas Skulmes fonds” | 5500 |
| Ziedoņa muzeja vasaras sezonas bezmaksas pasākumu organizēšana | Nodibinājums “Imanta Ziedoņa muzeja fonds” | 2900 |
| Fotogrāfa Mārtiņa Buclera dzīve un darbība | Turaidas muzejrezervāta atbalsta biedrība | 5089 |
| Festivāls Allas!Ille | Biedrība “Allaži vieno” | 4350 |
| Zaļkalns. Forma. Ainava | Biedrība “Allaži vieno” | 4980 |
| 10 dziesmu cikla “Viss, kas mums apkārt” 2. daļa | Biedrība “Kultūras, izglītības un sporta atbalsta biedrība” | 4000 |
| Pārgājieni ikvienam – solis tālāk | Biedrība “Cerību spārni” | 2136 |
| Videogida izveidošana un uzstādīšana ekspozīcijā “Gaujas zivju aizsardzība” | Biedrība “Ozollīči” | 1200 |
| Multimediāls dejas un gaismas uzvedums “Pulss” | Biedrība “Jauniešu organizācija “Nītaureņi”” | 4000 |
| Anšlavs svin! | Biedrība “Eglīša dzimtas muižas “Pansija” atjaunošana” | 2500 |
| Siguldas Ezītis aicina uz cirku | Biedrība “Tur Rada” | 3000 |
Kopienas centri Gaujā, Sunīšos, kā arī dienas centrs “Iespēju māja” Siguldā ir vietējo iedzīvotāju sabiedriskās dzīves un brīvā laika pavadīšanas vietas. Aicinām iepazīties ar to piedāvātajām aktivitātēm februārī!
Gaujas Kopienas centrā
Sunīšu Kopienas centrā
Dienas centrā “Iespēju māja”
Par aktivitātēm un telpu izmantošanu aicinām sazināties ar kopienas speciālisti Inesi Romānovu, zvanot uz tālruņa numuru 28732647, rakstot uz e‑pasta adresi inese.romanova@sigulda.lv vai ar Lieni Šteinu, zvanot uz tālruņa numuru 28665039, rakstot uz e‑pasta adresi liene.steina@sigulda.lv vai atnākot uz Kopienas centru parunāties personīgi.
30. maijā ar ikoniskā mūziķa Džeka Vaita uzstāšanos sāksies vasaras koncertu sezona Siguldas pilsdrupu estrādē. 12 Grammy un citu prestižu balvu ieguvējs, dziesmu autors, daudzpusīgs mūziķis, producents, aktieris un kopumā viena no šī gadsimta zīmīgākajām personībām modernajā rokmūzikā šovasar sniegs vienīgo koncertu Baltijas valstīs.
Latvijas alternatīvā roka apvienība “Bēdu Brāļi” ir pirmie apstiprinātie koncerta viesi, kas uzstāsies pirms Džeka Vaita.
Detroitas pievārtē daudzbērnu ģimenē kā jaunākais uzaugušais Džeks jau bērnībā aizrāvās ar mūziku, mācīdamies spēlēt instrumentus, kurus viņa brāļi pameta novārtā. Pirmās bija bungas, tad ģitāra. Aizraušanās ar klasisko roku (“Led Zeppelin”, “The Doors”, “Pink Floyd”) un blūzu noteica jaunā mūziķa turpmāko radošo ceļu.
Izejot ierasto andergraunda grupu pieredzi, Džeks kopā ar tā brīža sievu Megu Vaitu nodibināja duetu “The White Stripes”. Pirmo atzinību minimālistiskais duets, kurā Mega spēlēja bungas, bet Džeks – visus pārējos instrumentus, sākot no ģitārām līdz taustiņiem, kā arī dziedāja, ieguva līdz ar trešo studijas albumu “White Blood Cells” (2001). Līdz ar nākamajiem albumiem – “Elephant” (2003), “Get Behind Me Satan” (2005) un “Icky Thump” (2007) – Džeks Vaits apliecināja sevi kā vienu no spožākajām un atzītākajām personībām XXI gs. rokmūzikā, jo īpaši indī un garāžroka žanrā. Vienkāršas, pat šķietami primitīvas kompozīcijas, aranžējumi un izpildījums, kurā saplūst garāžroka un blūza ietekmes, ko papildināja pāra noslēpumainais publiskais tēls un sarkanās, baltās un melnās krāsas dizaina estētika, strauji vairoja grupas popularitāti mūzikas gardēžu vidū. Taču par īstām zvaigznēm “The White Stripes”padarīja kompozīcija “Seven Nation Army”. Gadu gaitā tās piedziedājums kļuvis par gandrīz katra komandu sporta veida līdzjutēju skandējamu himnu. Iespējams, daudzi pat nezina par “The White Stripes”, taču aizraujošo “O‑oho-hoo” katrs stadiona vai arēnas apmeklētājs atpazīs jau no pirmajām sekundēm.
Pēc “The White Stripes”Džeka Vaita radošais ceļš vijies cauri divām citām grupām – “The Raconteurs” un “The Dead Weather” (kurām viņš bijis līdzdibinātājs) – līdz nonācis solokarjerā. Tās ietvaros klajā nākuši seši studijas albumi, no kuriem kritiķi īpaši izceļ divus pirmos – “Blunderbuss” (2012) un “Lazaretto” (2014), kā arī līdz šim pēdējo – “No Name” (2024).
Kā jau minēts, Džeks Vaits kopumā saņēmis 12 Grammy balvas astoņās dažādās kategorijās un 36 šīs balvas nominācijas. Žurnāls “Rolling Stone” viņu divreiz iekļāvis pasaules izcilāko ģitāristu sarakstā, savukārt 2025. gada nogalē Džeks līdz ar Megu tika uzņemts Rokenrola slavas zālē.
Tāpat viņš pazīstams ar daudzpusīgu muzikālo sadarbību. Piemēram, Vaits producējis slavenās kantrimūzikas dziedātājas Loretas Linnas albumu “Van Lear Rose”, kas saņēma Grammy balvu. Viņš arī kopā ar Ališiju Kīzu bondiādes filmai “Mierinājuma kvants” sarakstījis un ieskaņojis titulkompozīciju “Another Way to Die”.
Analogā skanējuma cienītājus noteikti uzrunās fakts, ka Džeks Vaits ir šī ieraksta formāta un arī nesēju (vinila plašu) propagandētājs: “Man patīk analogais [formāts] tāpēc, ka tas liek jums darīt. Digitālais ieraksts sniedz jums visu to brīvību, visas šīs iespējas mainīt skaņas, kuras jūs ierakstāt, taču tā lielākoties nav labākā izvēle māksliniekam. Mehānika vienmēr nodrošinās raksturīgus mazus trūkumus, sīkus plankumiņus un šņākšanu, kas papildinās ideju ar kaut ko skaistu, pat romantisku. Nevainojama, laikus un pilnīgi bez svešiem trokšņiem padarīta lieta nav tas, uz ko jātiecas! Kāpēc gan lai kāds censtos ko tādu panākt?”
Līdzīgu uzskatu Džeks Vaits pauž arī attiecībā uz koncertiem: “Ja jums jāuzstājas, kā pēc grāmatas, jums ir lāzeri un pirotehnika, visam jānotiek precīzi piedziedājumā, kļūdīties būtu nāvējoši. Bet tas, ko darām mēs, uzstājoties dzīvajā, manuprāt, tās ir skaistas lietas. Tā mēs varam pat krasi mainīt dziesmu būtību”. Līdz ar to katra šī ekscentriskā talanta uzstāšanās ir unikāla, neparedzama un tāpēc vien apmeklējuma vērta.
Biļetes cena – 75–150 eiro. Biļetes pieejamas “Biļešu serviss” kasēs, tostarp tiešsaistē.
Inčukalna Tautas deju kolektīvs “Virši” 24. janvārī nosvinējis savu 30. gadskārtu, pulcējot draugus, domubiedrus un bijušos dejotājus koncertā “Baltu dienu nosargāt”. Šis ir stāsts par uzņēmību, kas no sarunām pie kafijas tases izauga līdz stadiona plašumiem Vispārējos Deju svētkos – stāsts par “Viršu” sīkstumu, skaistumu un Inčukalna kultūras sirdi.
Godinot kolektīva 30. pastāvēšanas gadskārtu un ilggadējo, radošo ieguldījumu Inčukalna kultūras dzīves bagātināšanā, Siguldas novada pašvaldība piešķīrusi Goda rakstu Inčukalna Tautas nama vidējās paaudzes deju kolektīvam “Virši” – Vadītājam Andram Briņķim un koncertmeistarei Inārai Paeglei.
Par ilggadīgu dalību VPDK “Virši” un nozīmīgu ieguldījumu kolektīva mākslinieciskajā izaugsmē, tradīciju saglabāšanā, popularizēšanā, par uzticību, neatlaidību un mīlestību pret deju pateicības saņēma: Antonija Vilcāne (30 gadi kolektīvā no dibināšanas, turpina dejot senioru deju kolektīvā “Labāko gadu Virši”), Iveta Rozentāle (25 gadi kolektīvā no dibināšanas, turpina dejot senioru deju kolektīvā “Labāko gadu Virši”), Dzintra Dziesma, Aleksandrs Leicans, Mārtiņš Ungurs, Māris Lagzdkalns, Andris Andersons.
Par izcilu iniciatīvu, augstu atbildības sajūtu un nesavtīgu ieguldījumu kopējā VPDK “Virši” darbā pateicības saņēma aktīvākie un atbildīgākie kolektīva dalībnieki – organizatori: Linda Markus, Anda Meldere, Kristīne Trunte, Signe Seile, Andris Koknevičs, Anete Berķe.
Plašāk par Inčukalna Tautas deju kolektīva “Virši” stāstu uzzini šeit.
19. februārī plkst. 18.30 Siguldas kafejnīcā “Valhalla Lounge”, Pils ielā 8A, notiks cikla “[Ie]nāc literatūrā” februāra saruna. Uz to Guntars Godiņš aicinājis tulkotāju Daci Meieri.
Sarunas tēmas: autoru un tulkojamo grāmatu izvēle; darbs ar tekstu un kontekstu; autora stils un tulkotāja interpretācija; itāliešu rakstnieku U. Eko, A. Bariko, I. Kalvino darbu un spāņu rakstnieces I. Valjeho enciklopēdiskā darba “Papiruss. Pasaules vēsture grāmatās” tulkošanas specifika; lietuviešu valoda un literatūra; kā tulkojumā atšķirīgas valodas pakļaujas vai nepakļaujas latviešu valodai un citas.
Dace Meiere jau trīsdesmit gadus tulko grāmatas. Visbiežāk no itāļu un lietuviešu, bet reizēm arī no spāņu un katalāņu valodas. Kopumā latviski pārcēlusi ap pusotru simtu darbu – gan nozīmīgu un nopietnu, gan izklaidējošu un nenopietnu. Meieres tulkoto autoru pulkā pieminami Primo Levi, Italo Kalvīno, Sandro Veronēzi, Kurcio Malaparte, Umberto Eko no itāļu valodas, Kristina Sabaļauskaite, Vids Morkūns, Danute Kalinauskaite, Kotrīna Zīle no lietuviešu valodas, Irene Valjeho, Roberto Bolanjo, Havjers Mariass no spāņu valodas un Žaume Kabrē no katalāņu valodas. Meieres tulkojumi vairākkārt saņēmuši dažādus apbalvojumus – Latvijas Literatūras gada balvu (2023, 2015), Jāņa Baltvilka prēmiju (2023, 2020, 2019), Svētā Hieronima prēmiju (2020), Baltu balvu (2022), Sudraba tintnīcu (2012) un citus.
Foto: Ginta Zīverte
Jau vairākus gadus dzejnieks un tulkotājs Guntars Godiņš Siguldā vada sarunu ciklu “[Ie]nāc literatūrā”. Līdz šim notikušas tikšanās ar dzejniekiem Kārli Vērdiņu, Madaru Gruntmani, Contru (Igaunija), Inesi Zanderi, Susinuki (Somija), Svetu Grigorjevu (Igaunija), Arvi Vigulu, Ingmāru Balodi, Jānu Malinu (Igaunija), Jāni Rokpelni, Heli Lāksonenu (Somija), Eduardu Aivaru u.c.; ar rakstniekiem Jāni Joņevu un Gunti Bereli; ar tulkotājām Silviju Brici, Māru Poļakovu, Ievu Lešinsku, ar sinoloģi Ievu Lapiņu, ar valodnieku Valtu Ernštreitu, ar tulkotāju un dzejnieku no Amerikas Džeidu Vilu (Jayde Will) un ar tulkotāju Denu Dimiņu; ar mūziķiem un komponistiem Uģi Prauliņu, Juri Kulakovu, Kristapu Grasi, Zigfrīdu Muktupāvelu un Ievu Akurateri; ar literatūrzinātniecēm Evu Eglāju-Kristsoni, Ilvu Skulti un ar folkloristi Janīnu Kursīti; ar māksliniekiem Armandu Zelču un Daini Gudovski; ar filosofu Kasparu Eihmani. “Devona” kinozālē skatīta tekstgrupas “Orbīta”veidotā filma, ar kuru iepazīstināja Sergejs Timofejevs un Artūrs Punte. Par dzeju teātrī notikušas sarunas ar aktrisēm Gunu Zariņu un Ingu Alsiņu-Lasmani un ar aktieri, tulkotāju Gundaru Āboliņu.
Pēc 2023. gadā izskanējušās mūziķa Ingusa Ulmaņa jubilejas tūres grupa “Lādezers” ir aktīvi koncertējusi, un 2026. gadā “Lādezera” “Zemūdenes” uzpeld ar jaunu programmu, kas skanēs koncerta pirmajā daļā. Savukārt koncerta otrajā daļā izskanēs grupas populārākie hiti “Tu esi vēl jauns”, “Pārsteigums”, “Cik savādi” un citi.
Koncerttūre tiks atklāta tieši Siguldā, kultūras centrā “Siguldas devons”, 14. februārī plkst. 19.00.
Grupas solists Ingus Ulmanis par gaidāmo koncerttūri saka: “Koncertu veidosim kā vienotu mākslas darbu, uzsverot vārdus “mākslas darbs”… Dzīvā uzstāšanās – tas ir kas īpašs un, gadiem ejot, atzīšos, ka vienlaikus – arī vislielākais uztraukums, pārbaudījums un gandarījums.”
Biļetes cena – 18–30 eiro. Biļetes var iegādāties “Biļešu paradīzes” kasēs, tostarp tiešsaistē.
Šajās brīvdienās adrenalīns būs jūtams bobsleja un kamaniņu trasē “Sigulda”, kur notiks Pasaules kausa posms parabobslejā, un uz sniegotajām nogāzēm Siguldas Pilsētas trasē SKILV Meistaru kausa 2. posms pulcēs sacensību garu. Siltāku noskaņu ienesīs Inčukalna vidējās paaudzes deju kolektīva “Virši” 30 gadu jubilejas koncerts “Baltu dienu nosargāt”, Allažos deju ritmos varēs kustēties ar “Ginger Band” kosmiskā ballē un kultūras centrā “Siguldas devons” ieraudzīt tautas deju kolektīva “Vizbulīte” Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkus no dalībnieku skatupunkta filmā “Laimes dārzā”.
Piektdien, 23. janvārī
No plkst. 10.00 bobsleja un kamaniņu trasē “Sigulda” notiks Pasaules kausa 6. posms parabobslejā, kur pēc sacensībām tiks apbalvoti sportisti par 5. un 6. posma braucieniem.
No plkst. 10.00 Sunīšu kopienas centrā norisināsies Maskēšanās tīklu darbnīca. Pēc tīklu pīšanas tehnikas apgūšanas iespēja darboties jebkurā laikā darba dienās plkst. 10.00–13.00 un 14.00–17.00, kā arī iespēja darboties darba dienu vakaros un brīvdienās, iepriekš piesakoties pie Kopienas centra darbinieces Ineses Romanovas, zvanot uz tālruņa numuru 28732647.
Plkst. 11.00 dienas centrā “Iespēju māja” satiksies rokdarbu grupa “Hobijparks”.
Plkst. 11.00 Gaujas Kopienas centrā norisināsies iedzīvotāju pašu vadīta vingrošana.
Plkst. 16.00 Sunīšu Kopienas centrā bērni un jaunieši aicināti spēlēt spēles.
Plkst. 16.00 Sunīšu Kopienas centrā notiks kino vakars bērniem un jauniešiem ar filmu “Vētras puika”.
Plkst. 16.00 Inciema bibliotēkā pirmsskolas izglītības iestādes “Ezerciems” audzēkņi aicināti uz lasīšanas veicināšanas nodarbību “La(p)sa”.
Plkst. 17.00 Inčukalna Sporta centrā norisināsies Inčukalna Galda hokeja līgas 4. posms.
Plkst. 18.30 Inčukalna Sporta centrā notiks Latvijas Jaunatnes čempionāts florbolā U15 “Coyote” pret “Rīgas Lauvas”.
Plkst. 19.00 Mores Tautas namā norisināsies Mores zolītes ziemas mači.
Sestdien, 24. janvārī
No plkst. 9.00 vairākās vietās Siguldas novadā iedzīvotājiem notiks bezmaksas sporta nodarbība “Veselības vingrošana”:
Plkst. 9.00 Siguldas pagasta Kultūras namā norisināsies Nacionālās līnijdeju reitinga sacensības “Dejas ritmi 2026”.
No plkst. 9.30 notiks bezmaksas nodarbība “Funkcionālais fitness”:
Plkst. 10.00 Siguldas Sporta centrānorisināsies vispārējās fiziskās sagatavotības nodarbība.
Plkst. 10.30 Fischer Slēpošanas centrs piedāvā bezmaksas distanču slēpošanas nodarbību (slidsolis) pieaugušajiem un bērniem no 14 gadu vecuma. Apmācības vadīs Fischer Slēpošanas centra treneri: Laura Lapiņa, Raivis Zīmelis un Kaspars Kārkliņš. Nodarbības ilgums ir viena stunda, un vietu skaits nodarbībā ir ierobežots līdz 10 personām. Nodarbību dalībniekiem slēpošanas inventārs tiek nodrošināts bez maksas.
Plkst. 10.30 Inciema sporta un atpūtas centrā “Namiņš” notiks zolītes turnīrs. Turnīrs notiks sešos posmos – kopvērtējumā ieskaita četrus labākos rezultātus. Katra posma uzvarētāji saņems kausus, bet sezonas noslēgumā tiks sadalīts arī vērtīgs balvu fonds. Jautājumu gadījumā zvanīt uz tālruņa numuru 26589854 (Ziedonis Skrivļa) vai rakstīt uz e‑pasta adresi ledurgassc@sigulda.lv. Dalības maksa – 10 eiro. Sacensību nolikums un plašāka informācija.
Plkst. 11.00 Siguldas Sporta centrā norisināsies peldēšanas nodarbība cilvēkiem ar invaliditāti. Nodarbībai nepieciešama iepriekšēja pieteikšanās, zvanot uz tālruņa numuru 26396000.
Plkst. 11.30 Fischer Slēpošanas centrā notiks bezmaksas distanču slēpošanas nodarbības bērniem no 6 līdz 8 gadu vecumam. Apmācības vadīs Fischer Slēpošanas centra treneri. Nodarbības ilgums – viena stunda, vietu skaits nodarbībā – līdz 10 personām. Nodarbību dalībniekiem slēpošanas inventārs tiek nodrošināts bez maksas.
Plkst. 12.00 Inciema torņa zālē iespēja piedalīties ekspresīvā krāsu meistarklase “Viens Divi Trīs” ar Evu Vēveri. Vietu skaits meistarklasē – 20. Dalība – bez maksas. Nepieciešama iepriekšēja pieteikšanās, zvanot uz tālruņa numuru 26752873.
Plkst. 13.00 Siguldas Sporta centra Spēka zālē norisināsies bezmaksas sporta nodarbība – apļa treniņš. Priekšroka maznodrošinātajiem ar Siguldas novada pašvaldības Sociālā dienesta atzinumu.
Plkst. 14.00 Siguldas Sporta centrā novada senioriem notiks bezmaksas peldēšanas nodarbība. Nodarbībai nepieciešama iepriekšēja pieteikšanās, zvanot uz tālruņa numuru 25448860.
Plkst. 15.00 kultūras centrs “Siguldas devons” aicina uz dokumentālās filmas “Laimes dārzā” seansu. “Laimes dārzā” ir Mikus Staģa debijas dokumentālā filma par tautas deju kolektīva “Vizbulīte” ceļu uz 2025. gada Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkus, skatītu no dalībnieku skatpunkta. Biļetes cena – 5 eiro. Ar “S! karti”, iegādājoties biļeti iepriekšpārdošanā, 20 % atlaide, daudzbērnu ģimenēm – 40 % atlaide, pirmskolas vecuma bērniem, neaizņemot atsevišķu sēdvietu, ieeja bez maksas. Biļetes pieejamas “Biļešu paradīzes” kasēs, tostarp tiešsaistē.
Plkst. 18.00 Inčukalna Tautas namā norisināsies VPDK “Virši” 30 gadu jubilejas koncerts “Baltu dienu nosargāt”. Kopā ar kolektīvu uz skatuves kāps arī SDK “Labāko gadu Virši” un vidējās paaudzes draugu kolektīvi – VPDK “Oglīte”, VPDK “Rīdzenieks” un deju kolektīvs “Madara”, lai kopīgi izstāstītu koncertstāstu par deju, laiku un cilvēkiem. Biļetes cena – 5 eiro. Ar “S! karti”, iegādājoties biļeti iepriekšpārdošanā, 20 % atlaide, daudzbērnu ģimenēm 40 % atlaide. Norēķini tikai skaidrā naudā. Biļetes var iegādāties Inčukalna Tautas namā.
Plkst. 20.00 Allažu Tautas namā notiks balle – īsts kosmisks piedzīvojums. Par jaudīgu muzikālo programmu rūpēsies grupa “Ginger Band”, savukārt vakaru vadīs allažnieks Miks Bērze. Biļetes cena – 15 eiro. Ar “S! karti”, iegādājoties biļeti iepriekšpārdošanā, 12 eiro. Biļešu iegāde un galdiņu rezervācija, zvanot uz tālruņa numuru 28472559. Plašāka informācija.
Svētdien, 25. janvārī
Plkst. 9.45 Mālpils Sporta centrā notiks Siguldas novada atklātā čempionāta novusā pirmais posms. Dalības maksa – 6 eiro no dalībnieka. Siguldas novadā deklarētajiem – 4 eiro. Plašāka informācija.
Plkst. 10.00 Krimuldas Sporta centrā norisināsies peldēšanas sacensības “ASTO Challenge” 4. posms. Dalības maksa – 20 eiro. Plašākā informācija.
Plkst. 11.00 no Mālpils Kultūras centra pagalma būs iespēja doties pārgājienā pa Mālpili. Reizi mēnesī iespējams pievienoties kopīgam pārgājienam, lai izzinātu Mālpils dabu, kultūras un piemiņas vietas, vai arī vienkārši būt ārā, svaigā gaisā. Pārgājiena noslēgumā gaidīs silts dzēriens. Nepieciešams ģērbties laikapstākļiem piemēroti un līdzi mugursomā var ņemt ko gardu, ko uzcept uz ugunskura. Dalība – bez maksas.
Plkst. 15.00 Inčukalna Sporta centrā novada senioriem notiks bezmaksas peldēšanas nodarbība.
Plkst. 16.20 Siguldas Pilsētas trasē norisināsies SKILV Meistaru kauss 2. posms. Sacensības tiek organizētas U12, U14, U16 un pieaugušo vecuma grupās, dodot iespēju sacensības piedalīties gan amatieriem, gan lietpratējiem. Dalības maksa – 30 eiro. Plašāka informācija.
Plkst. 16.30 Inčukalna Sporta centrā norisināsies peldēšanas nodarbība senioriem.
Plkst. 18.00 Mālpils Sporta centrā senioriem notiks bezmaksas peldēšanas nodarbība.
Izstādes
Allažu bibliotēkā – mākslinieces Ineses Rozentāles izstāde “Piektais pakavs”.
Inčukalna Kopienas centrā “Vecais pasts” – Inčukalna mākslinieku kopas darbu izstāde “Vēstule laimes lācim 2026”.
Koncertzālē “Baltais flīģelis” – Baibas Rēderes Loginas izstāde “Mākoņi izklīst”.
Krimuldas bibliotēkā – tematiskā izstāde “Barikāžu ugunskurs deg! Barikādēm – 35”.
Kultūras centrā “Siguldas devons” – mākslinieču apvienības “V.I.V.A.” izstāde “Rakstīt uz baltas sienas mēnešus”; ceļojošā fotoizstāde “Kanāda un Latvija: kopā stiprākas NATO”.
Lēdurgas bibliotēkā – izstāde “Ar nesalaužamu ticību brīvai Latvijai. Barikādēm – 35”; “Pateicības Pietura”. “Paldies” plakāta veidošana.
Mālpils bibliotēkā – Mālpils Mūzikas un mākslas skolas audzēkņu darbu izstāde “Robotiņi tuvplānā”.
Mālpils Kultūras centrā – Viļņa Krilovska izstāde “Motocikli un to krāsojums”; Anitas Paegles grāmatu ilustrācijas “Ods nokrita no ozola”.
Mālpils muižā – līdz janvāra beigām laika posmā no plkst. 16.00 līdz 22.00 apskatāms gaismas objekts “Gaismas māja” projekta “Ziemassvētku sajūtu un gaismas ceļojums” ietvaros.
Mores bibliotēkā – papīrmākslas un mākslinieku oriģinālgrāmatu izstāde “Un atkal zilā vakarā…”.
Siguldas Jaunajā pilī – Inčukalna mākslinieku kopas izstāde “Vīzijas un ilūzijas”.
Siguldas novada bibliotēkā – Ineses Krievas un Edītes Brences gleznu izstāde “Sapņu kokteilis”; Mākslas terapeites Daces Visnolas izstāde “Krāsas runā”; Tekstilmākslinieču Ērikas Zuteres un Gundegas Ozolas izstāde “Mana mazā pasaule”.
Sunīšu Kopienas centrs – Krimuldas Mūzikas un mākslas skolas gravējumu uz organiskā stikla izstāde “Vieglums”; Agijas Mazītes pērļoto eņģeļu izstāde “Krāsu virpulī”.
24. janvārī plkst. 18.00 Inčukalna Tautas namā Inčukalna tautas deju kolektīvs “Virši” aicina uz savu 30 gadu jubilejas koncertu “Baltu dienu nosargāt”. Kopā ar kolektīvu “Virši” uz skatuves kāps arī SDK “Labāko gadu Virši” un vidējās paaudzes draugu kolektīvi – VPDK “Oglīte”, VPDK “Rīdzenieks” un deju kolektīvs “Madara”, lai kopīgi izstāstītu koncertstāstu par deju, laiku un cilvēkiem.
No drosmīgas idejas līdz pirmajiem soļiem
Pirms trīsdesmit gadiem Inčukalnā gaisā virmoja vēlme dejot tautas dejas. Par to runāja daudzi – Stacijas kafejnīcā Antonija Vilcāne ar skolas bērnu tautisko deju skolotāju Sandru Lapkovsku, kā arī spriganās dāmas Terēzija Bumbure, Mudīte Raga un Ligita Šteina sabiedrisko pakalpojumu centrā. Doma un griba bija vienota – ļoti gribas dejot… varbūt Inčukalnā varētu tapt vidējās paaudzes deju kolektīvs kā citur… cik skaisti izskatās, kad Lielajos Deju svētkos viss stadions līgojas… MĒS TO GRIBAM… UN MĒS TO VARAM!
Pateicoties tā laika Tautas nama vadītājām Aldai Freimanei un Vijai Onskulei, kā arī domes priekšsēdētājam Staņislavam Unguram, viss varēja sākties. 1996. gada 24. janvārī seši pāri sanāca kopā un uzsāka mēģinājumus Tautas nama zālē – starp daudzajām malkas krāsnīm. Pirmā kolektīva vadītāja bija Sandra Lapkovska, koncertmeistare – Skarleta Mukāne. Iesākumā tērpi tika gādāti, pateicoties gan pagasta labvēlībai, gan pašu dejotāju devīgumam un čaklumam – Ligitas palagi un Baibas čaklās rokas nodrošināja sievu aubes, bet Antonija vīriem noadīja rakstainus zeķu valnīšus.
“Viršu” vārds un ceļš uz Lielo estrādi
Kopš 1998. gada janvāra deju kolektīva vadību pārņēma Vanda Uberte, inčukalniešiem jau labi pazīstama kā MRS bērnu deju kolektīva vadītāja. Darbs bija nopietns – gan pie stājas, gan pie dejas tehnikas. Šajā laikā kolektīvs ieguva skanīgo vārdu “Virši” un jau 1998. gada XII Vispārējos Deju svētkos nesa savu jauno karogu, dejojot Daugavas stadionā starp tūkstošiem citu dejotāju.
Puišu reizēm pietrūka, taču “Viršiem” tas nebija šķērslis – iznesīgākās meitas uz brīdi pārtapa par “Santiem” un “Jolantiem”. Neaizmirstams bija 2001. gads, piedaloties Rīgas 800 gadu jubilejas pasākumos. Īpaši jāpiemin ilggadējā koncertmeistare Jeļena Tresikova un Tautas nama vadītāja Zanda Krastiņa. Šajā laikā tika audzināta arī jaunā inčukalniešu dejotāju paaudze – bērnu deju kolektīvs. 2003. gada XIII Deju svētkos “Virši” jau bija sevi apliecinājuši kā nopietnu un spēcīgu kolektīvu. Sešu gadu laikā Vanda Uberte ielika stingrus pamatus kolektīva izaugsmei.
Jaunas tradīcijas un radošie meklējumi
2004. gadā kolektīva vadību pārņēma Jana Baranovska, kuru ieteica republikas deju kolektīvu virsvadītāja Ilze Mažāne. Tika iestudētas jaunas dejas, un “Viršu” sastāvā tapa arī vadītājas jaunrades darbi – īpaši siltā atmiņā palikušas dejas “Virši zied” un “Strēlniece”. 2005. gadā aizsākās tradīcija Vilku mēneša sadancis, kas Inčukalnā joprojām pulcē deju draugus no visas Latvijas. Dzīves ceļi savijās arī personīgi – dejotājs Aivars un vadītāja Jana pirms 2008. gada XIV Deju svētkiem sagaidīja dēliņu Kalvi.
Paaudžu pēctecība un Inčukalna deju svētki
No 2008. gada “Viršu” vadītājs ir Andrs Briņķis – ar bagātu pieredzi Tautas deju ansamblī “Dancis” un darbā ar pieaugušo un bērnu kolektīviem Vangažos. Sagaidot 15 gadu jubileju, tika izveidots arī jauniešu deju kolektīvs, kura dejotāji vēlāk iekļāvās vidējās paaudzes kolektīva sastāvā. Vecākie dejotāji negribēja šķirties no dejošanas, un pamazām izveidojās senioru deju kolektīvs “Labāko gadu VIRŠI”.
2010. gadā, Vasarsvētku priekšvakarā, aizsākās brīvdabas Inčukalna Deju svētku tradīcija, un šogad tiek gaidīti jau XV Inčukalna Deju svētki, kuros vienlaikus uz estrādes dejo līdz pat 800 dejotājiem. Gadu gaitā vadītāja uzticamie palīgi bijuši koncertmeistares Solveiga Ilvase, Jeļena Tresikova, Elizabete Liepiņa, bet šodien – Ināra Paegle, kuras klavierspēle katrā mēģinājumā ir svētki. Andrs Briņķis ir izveidojis sev spēcīgu atbalsta komandu – brīvprātīgie repetitori Reinis Bērze un Andris Koknevičs.
Pateicība visiem “Viršu” dejotājiem – gan bijušajiem, gan esošajiem – šo 30 gadu laikā, kā arī uzticīgajiem skatītājiem un līdzjutējiem, vadītājiem, koncertmeistariem un Inčukalna pagasta un Siguldas novada pašvaldībai par atbalstu. Vidējās paaudzes deju kolektīvs “Virši” ir nozīmīga Inčukalna kultūras dzīves daļa.
Biļetes cena – 5 eiro. Ar “S! karti”, iegādājoties biļeti iepriekšpārdošanā, 20 % atlaide, daudzbērnu ģimenēm – 40 % atlaide. Norēķini iespējami tikai skaidrā naudā. Biļetes pieejamas Inčukalna Tautas namā.
No 20. janvāra kultūras centrā “Siguldas devons” sadarbībā ar Kanādas vēstniecību Latvijā apskatāma izzinoša izstāde “Kanāda un Latvija: kopā stiprākas NATO” par Kanādas, Latvijas un NATO sabiedroto kopīgo sadarbību un ieguldījumu reģionālajā drošībā.
Latvija un Kanāda ir tuvi partneri un sabiedrotie. Latvijas un Kanādas sadarbība ir balstīta uz kopīgām pamatvērtībām un uzticamu draudzību. Kanāda nekad nav atzinusi Latvijas aneksiju PSRS sastāvā un 1990. gados aktīvi atbalstīja Krievijas karaspēka pilnīgu izvešanu no Baltijas valstīm. Kanāda bija pirmā no G7 valstīm, kas 1991. gada 26. augustā atjaunoja diplomātiskās attiecības ar Latviju, kā arī pirmā, kas 2004. gadā ratificēja Latvijas iestāšanos NATO.
Fotoizstāde atspoguļo Kanādas, Latvijas un NATO sabiedroto ciešo sadarbību un ieguldījumu reģionālās drošības stiprināšanā. Izstāde veidota no vairākām tematiskajām sadaļām: ceļš no NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupas līdz daudznacionālajai brigādei, fotogrāfijas, kas ataino NATO daudznacionālās brigādes Latvijā ikdienu, Kanādas bruņoto spēku spējas Latvijā, Kanādas Karaliskās jūras kara flotes klātbūtne Latvijā, kā arī mirkļi, kuros Kanādas, Latvijas un citu NATO valstu karavīri iesaistās dažādās sabiedriskās aktivitātēs. Izstādes saturs pieejams latviešu, angļu un franču valodā.
Latvijā atrodas Kanādas lielākie militārie spēki ārpus Ziemeļamerikas kontinenta. Kanāda ir vadošā valsts NATO daudznacionālajai brigādei Latvijā, kuras sastāvā ir ap 2000 Kanādas karavīru. Kopumā brigādē Latvijā ietilpst militārie spēki no vairāk nekā trešdaļas NATO dalībvalstu, kuri trenējas un piedalās kopīgās mācībās. Kanāda, Latvija un NATO sabiedrotie kopā nelokāmi atbalsta NATO kolektīvās aizsardzības principu.
21. janvārī plkst. 18.00 kultūras centrā “Siguldas devons” notiks pasākums sadarbībā ar Kanādas vēstniecību Latvijā. Tā ietvaros būs apskatāma izstāde un tiks demonstrēta dokumentālā filma “Vairāk kā deja” par Toronto latviešu tautas deju kopu “Daugaviņa”. Pasākumā piedalīsies Kanādas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā Braiens Svorks (Brian Szwarc).
Izstāde apskatāma līdz 11. februārim kultūras centra “Siguldas devons” darba laikā.
Ieeja – bez maksas.