Siguldas novada pašvaldība saviem novadniekiem sniedz atbalstu un dažādas priekšrocības, tādēļ, lai saņemtu pilnu atbalsta programmu, aicinām iedzīvotājus, kuri vēl nav deklarējušies novadā, to izdarīt līdz šā gada 31. decembra plkst. 23.59.
Siguldas novada iedzīvotāji var izmantot tās priekšrocības, ko piedāvā pašvaldība, sākot no piedzimšanas brīža līdz pat sirmam vecumam. Novadā deklarētie iedzīvotāji var saņemt nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumus, kā arī daudzveidīgu atbalstu ģimenēm un citām iedzīvotāju grupām.
Atlaides laulības reģistrācijas ceremonijai
Siguldas novada Dzimtsarakstu nodaļa, veicot svinīgas laulības reģistrācijas ceremonijas, maksu nosaka atbilstoši laulāto deklarēšanās statusam. Dzimtsarakstu nodaļas laulību reģistrācijas maksas pakalpojumu cenrādis apskatāms pašvaldības tīmekļa vietnē.
Maksa par svinīgu laulības reģistrāciju Siguldas Jaunās pils Mazajā zālē ir 10,90 eiro, ja abas personas, kas vēlas noslēgt laulību, ir deklarējušas dzīvesvietu Siguldas novadā ne mazāk kā 12 mēnešus pirms iesnieguma par laulības reģistrāciju iesniegšanas dienas, ja deklarējusies ir viena persona – 21,80 eiro. Svinīgā laulības reģistrācijas ceremonija Siguldas Jaunās pils Svētku zālē novadnieku pārim izmaksā 54,24 eiro, bet, ja deklarējies ir viens no pāra, – 108,50 eiro.
Laulības reģistrācijas ceremonijas par īpašu cenu novadā deklarētajiem notiek arī Mālpils pagasta apvienības ēkas Laulību zālē (Mālpilī, Nākotnes ielā 1), kur laulību reģistrēšanas maksa ir 16 eiro, ja abu personu, kas vēlas noslēgt laulību, deklarētā dzīvesvieta Siguldas novadā ir ne mazāk kā 12 mēnešus pirms iesnieguma par laulības reģistrāciju iesniegšanas dienas, un 32 eiro, ja deklarēta ir viena persona.
Mīt gredzenus iespējams arī Lēdurgas Kultūras nama Tradīciju zālē (Lēdurgā, Emiļa Melngaiļa ielā 2), kur laulību reģistrēšanas maksa ir 13,25 eiro, ja abas personas ir deklarētas novadā, un 26,50 eiro, ja viena no personām, kas vēlas noslēgt laulību, ir deklarēta Siguldas novadā.
Priekšrocības deklarētajiem jaundzimušajiem un viņu ģimenēm
Novadnieki saņem bērna piedzimšanas pabalstu – 350 eiro par vienu jaundzimušo, par dvīņiem – 480 eiro par katru bērnu, par trīs un vairāk vienās dzemdībās dzimušiem bērniem – 640 eiro par katru bērnu, ja abi vecāki ne mazāk kā gadu pirms bērna dzimšanas dienas ir deklarējuši savu dzīvesvietu Siguldas novadā un bērna dzīvesvieta pirmreizēji ir deklarēta Siguldas novadā. Ja dzīvesvietu Siguldas novadā 12 mēnešus pirms bērna dzimšanas ir deklarējis tikai viens no jaundzimušā bērna vecākiem, pabalsts tiek izmaksāts 50 % apmērā.
Reizi pusgadā novadā norisinās jaundzimušo godināšanas pasākums “Esmu dzimis Siguldas novadā”, kurā īpaši veidotu medaļu saņem mazuļi, kas deklarēti Siguldas novadā un kuru vecāki ir iesnieguši elektronisko pieteikumu pašvaldības pakalpojumu portālā e.sigulda.lv, un kurās vismaz viens no vecākiem ir deklarējis dzīvesvietu Siguldas novadā uz pieteikuma iesniegšanas brīdi līdz pasākuma norises dienai.
Mazākie novadnieki un to ģimenes brīvdienās Siguldas slimnīcā var izmantot bezmaksas pediatra konsultācijas. Tā ir iespēja akūtos gadījumos saņemt profesionālu konsultāciju tuvāk savai dzīvesvietai.
Priekšrocības ģimenēm ar bērniem
Novadnieku ģimenes, kurās aug pirmsskolas un skolas vecuma bērni, var izmantot prioritāru uzņemšanu pirmsskolas izglītības iestādēs un skolās. Skolās prioritāri uzņem tos bērnus, kuri paši un kuru likumīgie pārstāvji ir deklarējušies novadā.
Siguldas novadā deklarētās ģimenes var saņemt pašvaldības līdzfinansējumu bērnu uzraudzības pakalpojumu apmaksai (auklīšu pakalpojumiem vai privāto bērnudārzu apmeklējumam), ja pašvaldības bērnudārzos nevar nodrošināt vietu.
Papildus tam novada daudzbērnu ģimenes, kurām ir piešķirts statuss “Siguldas novada pašvaldības ģimene, kuras aprūpē ir trīs un vairāk bērni”, var pieteikties pabalstam individuālās lietošanas priekšmetu iegādei 50 eiro apmērā. Šo pabalstu piešķir vienu reizi kalendārajā gadā par katru bērnu, kurš mācās pamatizglītības, vidējās izglītības, profesionālās izglītības iestādē.
Pašvaldības apmaksāta ēdināšana skolās un bērnudārzos
Pašvaldība finansē ēdināšanu novada izglītības iestāžu audzēkņiem, ja bērna un vismaz viena no vecākiem dzīvesvieta uz kalendārā gada 1. janvāra plkst. 00.00 deklarēta Siguldas novadā: pirmsskolas izglītības iestāžu audzēkņiem apmaksā trīs ēdienreizes (brokastis, pusdienas, launags); 1.–4. klašu skolēniem (valsts finansējums) – kompleksās pusdienas; vispārējās pamatizglītības iestāžu skolēniem no 5.–9. klasei un vidējās izglītības iestāžu klātienes 10.–12. klašu skolēniem no ģimenēm, kurām pašvaldība piešķīrusi statusu “Siguldas novada pašvaldības ģimene, kuras aprūpē ir trīs un vairāk bērni”, kā arī ģimenēm, kurām piešķirts maznodrošinātas vai trūcīgas mājsaimniecības statuss – kompleksās pusdienas.
Atbalsts jaunākajiem novadniekiem, apmeklējot profesionālās ievirzes izglītības iestādes
Atbalstot novadnieku ģimenes, atlaides pieejamas arī novada pašvaldības profesionālās ievirzes izglītības iestādēs – Siguldas Sporta skolā, Siguldas Mākslu skolā “Baltais flīģelis”, Mālpils Mūzikas un mākslas skolā, Inčukalna Mūzikas un mākslas skolā, Krimuldas Mūzikas un mākslas skolā, Maijas Pīlāgas Lēdurgas Mākslas un mūzikas skolā. Vecāku līdzmaksājuma atlaides var saņemt gan daudzbērnu ģimeņu bērni, gan tās ģimenes, kurās vienlaikus vairāki bērni apgūst profesionālās ievirzes izglītības programmu. Līdzfinansējuma maksai atlaidi 50 % apmērā piemēro izglītojamiem, kuru dzīvesvieta ar vismaz vienu no vecākiem deklarēta uz kalendārā gada 1. janvāra plkst. 00.00 Siguldas novada administratīvajā teritorijā. Ja profesionālās ievirzes izglītības programmu kādā no skolām apgūst vairāki bērni, atlaide līdzfinansējuma maksai ir 70 %. Bērniem no ģimenes, kurai piešķirts statuss “Siguldas novada pašvaldības ģimene, kuras aprūpē ir trīs un vairāk bērni”, līdzfinansējuma maksai sasniedz 80 %. Vecāku līdzmaksājums ir nepieciešams tikai atsevišķās interešu izglītības programmās.
Nekustamā īpašumā nodokļa atlaides novadniekiem
Atbilstoši saistošajiem noteikumiem “Par nekustamā īpašuma nodokļa piemērošanu Siguldas novadā” nekustamā īpašuma nodokļa likme par telpu grupām, kuru lietošanas veids ir dzīvošana, noteikta 1,5 % apmērā no objekta kadastrālās vērtības, ja objektā dzīvesvietu nav deklarējusi neviena persona (izņemot dārza mājas, vasarnīcas un ekspluatācijā nenodotās ēkas). Likumā noteiktā nekustamā īpašuma nodokļa likme 0,2–0,6 % apmērā nosakāma tikai par objektiem, kuros uz taksācijas gada 1. janvāra plkst. 0.00 dzīvesvietu deklarējusi vismaz viena persona.
Dārza mājām un vasarnīcām ar kopējo platību, kas lielāka par 40 kvadrātmetriem, ja taksācijas gada 1. janvāra plkst. 0.00 tur dzīvesvieta nav deklarēta nevienai personai, piemēro likmi 0,6 % no objekta kadastrālās vērtības. Savukārt divu vai vairāku dzīvokļu mājām, kas nav sadalītas dzīvokļa īpašumos, kā arī telpu grupām nedzīvojamās ēkās, kuru lietošanas veids ir dzīvošana, likumā noteikto nekustamā īpašuma nodokļa likmi piemēro, pieņemot, ka vienai dzīvesvietu deklarējušajai personai piekrīt 50 kvadrātmetri no mājas daļas, kuras lietošanas veids ir dzīvošana un kura netiek izmantota saimnieciskās darbības veikšanai, un šai daļai piekrītošo koplietošanas telpu platību. Ja taksācijas gada laikā mainās objekta lietošanas veids no nedzīvojamās telpu grupas uz dzīvojamo, likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli” noteiktā likme objektam tiek piemērota, sākot ar nākamo mēnesi pēc dienas, kad objektā dzīvesvietu deklarējusi vismaz viena persona.
Ģimenes, kas ieguvušas statusu “Siguldas novada pašvaldības ģimene, kuras aprūpē ir trīs un vairāk bērni”, saņem nekustamā īpašuma nodokļa atlaides par dzīvokli, dzīvojamo māju, dzīvojamo māju palīgēkām, garāžām un tām piekritīgo zemi: 50 % apmērā, ja ģimenei piešķirts iepriekš minētais statuss, īpašuma īpašnieks ir kāds no ģimenes bērniem, vecākiem vai vecvecākiem un vismaz viens no vecākiem un vismaz trīs bērni ir deklarēti šajā īpašumā Siguldas novadā uz kalendārā gada 1. janvāra plkst. 00.00, un 70 % apmērā, ja maznodrošinātai ģimenei piešķirts statuss, īpašuma īpašnieks ir kāds no ģimenes bērniem, vecākiem vai vecvecākiem un vismaz viens no vecākiem un vismaz trīs bērni ir deklarēti šajā īpašumā Siguldas novadā uz kalendārā gada 1. janvāra plkst. 00.00.
Pašvaldība ir noteikusi nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumus dažādām iedzīvotāju grupām – trūcīgām un maznodrošinātām mājsaimniecībām, tajā skaitā maznodrošinātiem vientuļiem pensionāriem, maznodrošinātām personām ar invaliditāti, maznodrošinātām ģimenēm, kurās bērnus audzina viens vecāks, daudzbērnu ģimenēm, ģimenēm, kurās ir bērns ar invaliditāti, pensionāriem, kuri negūst papildus ienākumus, kuri savā īpašumā deklarēti vieni vai kopā ar vēl vienu pensionāru bez pastāvīgiem papildus ienākumiem. Atvieglojumus var saņemt tie nodokļu maksātāji, kuri nekustamo īpašumu nodevuši bezatlīdzības lietošanā Siguldas novada pašvaldībai vai tās iestādei, kā arī pašvaldības augstākā apbalvojuma “Goda novadnieks” saņēmēji. Atvieglojumi tiek piešķirti arī par teritorijām, kas invadētas ar Sosnovska latvāni.
Sociālais atbalsts novada ģimenēm dažādās dzīves situācijās
Novadniekiem ir iespēja saņemt ikmēneša pabalstu, pašvaldībai sniedzot atbalstu ģimenei vai uzticības personai bērna vajadzībām. Pabalsta apmērs ir 55 eiro mēnesī tiek izmaksāts par katru bērnu, kuram tiek nodrošināts atbalsta ģimenes vai uzticības personas pakalpojums.
Nevērtējot mājsaimniecības ienākumus, pieejami sekojoši pabalsti Siguldas novada iedzīvotājiem: pabalsts skābekļa aparatūras nomas maksas apmaksai līdz 70 eiro mēnesī; pabalsts pārtikas iegādei tuberkulozes slimniekam, kurš ārstējas ambulatori 4 eiro dienā; pabalsts ceļa izdevumiem hroniskam nieru mazspējas slimniekam, kuram nepieciešama hemodialīze līdz 100 eiro mēnesī; pabalsts bērnam – cukura diabēta slimniekam, tiek piešķirts par cukura līmenī asinīs normalizējošas aparatūras (maināmā) inventāra iegādi ir 50 % no ikmēneša rēķina summas.
Vērtējot mājsaimniecības ienākumus, trūcīgām un maznodrošinātām personām pieejams sekojošs materiāls atbalsts veselības aprūpei: katrai pilngadīgai personai medicīnas izdevumiem veselības uzlabošanai gadā – līdz 50 % no valstī noteiktās minimālās darba algas; katrai pilngadīgai personai veselības uzturēšanai operācijas un pēcoperācijas ārstēšanās izdevumu apmaksai gadā – līdz divām valstī noteiktajām minimālajām darba algām; bērniem līdz 18 gadu vecumam medicīnas izdevumiem gadā – līdz divām valstī noteiktajām minimālajām darba algām; bērniem līdz 18 gadu vecumam redzes korekcijas līdzekļu un medicīnisko palīglīdzekļu iegādei līdz 150 eiro gadā.
Novadnieki var saņemt pabalstu mājokļa izdevumu segšanai, ņemot vērā mājsaimniecības ienākumus un izdevumus. Ģimenēm un personām, kurām ir grūtības apmaksāt izdevumus par mājokli, pieejams atbalsts mājokļa izdevumu pilnīgai vai daļējai segšanai, piesakoties mājokļa pabalstam. Ģimenēm ar bērniem, kā arī personām pensijas vecumā vai ar invaliditāti tiek piemēroti labvēlīgāki nosacījumi mājokļa pabalsta aprēķinā.
Pašvaldība sniedz pabalstu arī krīzes situācijā. Ģimenei vai personai krīzes situācijā ir pieejams atbalsts un materiāla palīdzība, ņemot vērā radīto zaudējumu sekas: katastrofas gadījumā (piemēram, dabas katastrofa vai cilvēku izraisīta katastrofa) piešķir – līdz divām valstī noteiktajām minimālajām darba algām; citu no ģimenes (personas) gribas neatkarīgu apstākļu dēļ (piemēram, zādzība, ēdināšana krīzes situācijā, saslimšana, ceļu satiksmes negadījums, ilgstoša ārstēšanās, u.tml.) piešķir – līdz vienai valstī noteiktajai minimālajai darba algai.
Iespējams pieteikt pabalstu aizgādņa atbalstam, kura mērķis ir sniegt materiālu atbalstu personai, kura uzņēmusies pildīt aizgādņa pienākumus pilngadīgām personām, kurām iecelts aizgādnis. Pabalsta apmērs par vienu aizgādnībā esošu personu ir 30 eiro mēnesī, ja aizgādnībā esoša persona dzīvo ārpus institūcijas, vai 15 eiro mēnesī, ja aizgādnībā esoša persona dzīvo institūcijā.
Novadā rūpējamies arī par cienījamā vecuma iedzīvotājiem. Lai godinātu un sniegtu materiālu atbalstu personai, kura sasniegusi 100 gadu vecumu, simtgadnieks var saņemt pabalstu 200 eiro apmērā. Papildus tam simtgadnieku dzimšanas dienā pašvaldības vadība dodas pie cienījamā jubilāra, lai sveiktu un godinātu viņu šajā dienā.
Iedzīvotāji, kuri ir politiski represēta persona vai nacionālās pretošanās kustības dalībnieks, vienu reizi gadā – 4. maijā – saņem pabalstu 40 eiro apmērā. Savukārt Goda donoriem tiek piešķirts pabalsts 50 eiro apmērā ar mērķi godināt un sniegt materiālu atbalstu personai, kura bez atlīdzības nodevusi asinis vai asins komponentus un kurai piešķirts Goda donora nosaukums.
Tāpat iedzīvotājiem var saņemt vienreizēju pabalstu vides pieejamības pielāgošanai. Šis atbalsta veids piemērojams personām ar invaliditāti un kustību traucējumiem, un to izmaksā 1. stāva vides pielāgošanai (atbalsta apmērs – līdz 5000 eiro) un 2. stāva un katra nākamā stāva vides pielāgošanai (atbalsta apmērs – līdz 10 000 eiro).
Pašvaldība maksā starpību starp ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas pakalpojuma cenu un pakalpojuma saņēmēja veikto samaksu par pakalpojumu – ne vairāk kā 200 eiro mēnesī. Pabalsts pienākas personai, kura saņem pakalpojumu ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā un tai ir deklarēta dzīvesvieta Siguldas novada aministratīvajā teritorijā ne mazāk kā 12 mēnešus pirms pakalpojuma pieprasīšanas.
Nevērtējot mājsaimniecības ienākumus, pieejams pabalsts sabiedriskas pirts vai dušas apmeklejumam līdz 7 eiro par vienu apmeklējumu, pabalsts personu apliecinošu dokumentu kārtošanai un pabalsts apbedīšanas izdevumiem – 650 eiro.
“S! Kartes” priekšrocības
Pašvaldība deklarētajiem iedzīvotājiem piedāvā pieteikties un saņemt Siguldas novada ID karti (“S! Karti”), lai iegūtu atlaides no pašvaldības iestādēm un vairāk nekā 150 uzņēmējiem. Kopumā ID karšu programmā ietverti teju 160 piedāvājumi.
Uzrādot “S! Karti”, novadnieki bez maksas var apmeklēt Siguldas ordeņa Livonijas pili un var saņemt īpašus cenu piedāvājumus Siguldas Jaunajā pilī un Lēdurgas dendroparkā, kā arī Siguldas Sporta centrā, Siguldas Pilsētas trasē, Fischer slēpošanas centrā, Krimuldas Sporta centrā, Lēdurgas Sporta centrā un Mālpils Sporta centrā. Atlaides piemēro arī pašvaldības organizētajos kultūras un sporta pasākumos.
“S! Karti” bez maksas var saņemt novada bērni un skolēni, pensionāri, trūcīgie un maznodrošinātie iedzīvotāji, ģimenes ar statusu “Siguldas novada pašvaldības ģimene, kuras aprūpē ir trīs un vairāk bērni”, ģimenes un iedzīvotāji ar invaliditāti, kuriem kopā ar pieteikuma anketu jāuzrāda arī attiecīgā apliecība vai izziņa. Pārējiem “S! Karti” izmaksā 5 eiro. Kartes izsniedz novadā deklarētiem iedzīvotājiem no piecu gadu vecuma, saņemot tās klientu apkalpošanas centros. Papildu informācija lasāma šeit.
Atvieglojumi, izmantojot sabiedrisko transportu
Novadā deklarētās personas, uzrādot “S! Karti”, var saņemt braukšanas maksas atvieglojumus 100 % apmērā no biļetes cenas astoņos Siguldas novada sabiedriskā transporta maršrutos. Šo atbalsta veidu var saņemt Siguldas novada administratīvajā teritorijā dzīvesvietu deklarējušās personas:
Neatkarīgi no deklarētās dzīvesvietas braukšanas maksas atvieglojumus 100 % apmērā no biļetes cenas ir tiesības saņemt pavadošajai personai, kura nav jaunāka par 13 gadiem un pavada obligātās pirmsskolas izglītības vecuma bērnu, kas apmeklē kādu Siguldas novadā reģistrēto pirmsskolas izglītības iestādi un Siguldas novadā reģistrētās vispārējās izglītības iestādes 1. klases izglītojamo. Minētajā gadījumā bērna (izglītojamā), kuru pavada, dzīvesvietai jābūt deklarētai Siguldas novada administratīvajā teritorijā.
Braukšanas izdevumu kompensāciju 100 % apmērā ir tiesības saņemt izglītojamie par braucieniem mācību gada laikā ārpus pašvaldības administratīvās teritorijas no deklarētās dzīvesvietas līdz izglītības iestādei un atpakaļ ar sabiedrisko transportlīdzekli, kas pārvadā pasažierus reģionālās nozīmes maršrutos, ja izglītojamajam ar valsts vai pašvaldības pedagoģiski medicīniskās komisijas atzinumu nepieciešams iegūt vispārējo izglītību pēc izglītības programmas, kura pašvaldības izglītības iestādēs netiek īstenota.
Allažu bibliotēkā no 5. decembra līdz 31. janvārim skatāma mākslinieces Zinaīdas Ceskes izstāde “Silta gaisma”.
Zinaīda Ceske:
“Gaisma ir tumsas neesamība.
Tumsa ir gaismas neesamība. Var ieslīgt tumsā, iekapsulēties un gaidīt gaismu, kā augi un dzīvnieki to dara. Var tērēt sevi bailēs, kalt ieročus un būvēt mūrus.
Bet var taču dzīvot gaismā ar svecēm un rozēm, sapņiem, smiekliem un prieku.”
Māksliniece Zinaīda Ceske dzimusi Liepājā, bet tagad dzīvo un darbojas Siguldā. Mācījusies Liepājas Lietišķās mākslas vidusskolā un Latvijas Mākslas akadēmijas Tekstildizaina nodaļā. Strādājusi Latvijas Nacionālajā operā, Latvijas Universitātes Pedagoģijas un psiholoģijas fakultātē, Siguldas Valsts ģimnāzijā. Bijusi Siguldas Mākslas skolas direktore. Tagad ir papīrmākslas darbnīcas “Viktora Vēstules” īpašniece.
Izstādēs ar tekstila un papīra darbiem piedalās no 1988. gada, ar gleznām no 2008. gada. Kopā māksliniecei ir bijušas 25 personālizstādes Latvijā un ārzemēs. Zinaīdas Ceskes darbi atrodas 18 valstu privātkolekcijās.
Viņa kopš 1993. gada ir Latvijas Mākslinieku Savienība biedre.
Informāciju sagatavoja:
Allažu bibliotēkas vadītāja Gunta Rudze
6. decembrī plkst. 19.00 kultūras centrā “Siguldas devons” notiks Francijas un Igaunijas džeza mākslinieku Davida Ševalljē (David Chevallier) un Anetes Tammas (Anett Tamm) koncerts “Borders” (“Robeža”). Franču komponista un ģitārista Davida Ševalljē jaunā skaņdarba centrālā tēma igauņu dziedātājas Anetes Tammas vārdiem ir robeža – vieta, kur var pāriet no viena visuma citā, no vienas kultūras citā, kur var satikties ar nezināmo vai konfrontēt sevi.
Davids Ševalljē jau daudzus gadus ir viens no Francijas radošās džeza skatuves izcilākajām personībām. Trio, ko viņš 2013. gadā izveidoja kopā ar kontrabasistu Sebastjēnu Boisso (Sébastien Boisseau) un bundzinieku Kristofu Lavernu (Christophe Lavergne), ir kļuvis par telepātisku vienību un viņa pēdējo gadu projektu stūrakmeni. Pēc veiksmīgas turnejas 2021. gada augustā trio atgriežas Latvijā kopā ar dziedātāju Tammu, kas ir viena no daudzsološākajām Igaunijas jaunās džeza skatuves māksliniecēm.
Koncertā uzstāsies:
Biļetes cena 15–18 eiro. Ar “S! karti”, pērkot biļeti iepriekšpārdošanā, tiek piemērota 20 % atlaide, daudzbērnu ģimenēm 40 % atlaide. Biļetes pieejamas “Biļešu paradīzes” kasēs, tostarp tiešsaistē.
Novada publiskajās aktivitātēs var tikt veikta fotografēšana un filmēšana. Fotoattēli un video var tikt izvietoti Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnē www.sigulda.lv un pašvaldības kontos sociālajā tīklā Facebook, X un Instagram. Pārzinis un personas datu apstrādes nolūki: Siguldas novada pašvaldība, juridiskā adrese Pils ielā 16, Siguldā, Siguldas novadā, LV-2150, veic personas datu apstrādi informācijas atklātības nodrošināšanai un sabiedrības informēšanai.
Siguldas novadā ziemas mēnešos ir aizraujošs tūrisma piedāvājums, kuru šogad ikviens ir aicināts izzināt, ielūkojoties virtuālajās svētku gaidīšanas kalendāra durtiņās. “Sigulda aizrauj” aicina doties ziemas piedzīvojumos kopā!
Svētku gaidīšanas laiks ir brīnumu pilns, tāpēc katru dienu no 1. līdz 24. decembrim tiks atklāta kāda ideja brīvā laika pavadīšanai ziemā. Arī katru nedēļu būs iespēja iegūt balvas no tādiem Siguldas novada uzņēmumiem kā Kino Lora, Siguldas Sporta centrs, “Sigulda Adventures”, Klikk centrs un citiem. Pārsteigumu sagādās arī Latvijā atpazīstamu personību video sveicieni.
Informāciju par svētku gaidīšanas kalendāra norisi varēs atrast Siguldas novada tūrisma tīmekļa vietnē tourism.sigulda.lv, kā arī sociālo tīklu kontos Instagram un Facebook.
Tūrisma piedāvājums ir gana plašs arī ziemā, jo novadā pieejami iekštelpu izklaides centri ģimenēm ar bērniem, radošās darbnīcas un meistarklases, ūdens atrakciju zona Siguldas Sporta centrā, kā arī ziemas sporta mājvietā – bobsleja un kamaniņu trasē “Sigulda” – līdzās profesionālu sportistu sacensībām ikvienam ir iespēja izmēģināt trases virāžas tūristu atrakcijās.
Iestājoties atbilstošiem laikapstākļiem, darbu uzsāks arī slēpošanas un distanču slēpošanas trases.
Decembrī visā Siguldas novadā plānoti vairāk nekā 50 dažādi pasākumi.
Otrajā adventē, 8. decembrī, plkst. 17.00 Siguldas dzelzceļa stacijas laukumā iemirdzēsies Ziemassvētku eglīte.
Šogad Mazajai Eglītei ir tikai viena vēlme – iepriecināt Ziemassvētku vecīti, izrotājot Lielo Egli. Ar sirdi, kas pilna apņēmības, viņa pierāda, ka pat vismazākie var sasniegt visaugstāko mērķi un iedegt svētku zvaigzni. Un, kad palīgā nāk tādas iemīļotas figūras kā Sniega Karaliene, Sniegbaltīte un Elfs, svētku brīnums ir neizbēgams.
Ziemassvētku eglītes iedegšanas svētkos koprades laboratorijās tiks atvērta ekspozīcija “Ziemas sapnis Siguldā”, kas līdzās mirdzošai eglei būs apskatāma līdz 31. decembrim.
Šogad katrā no stiklu namiņiem tiks uzburta fantāziju pasaule, kura ikvienam garāmgājējam dos iespēju uz mirkli aizmirst par savām ikdienas rūpēm un izbaudīt ziemas sapni Siguldā. Kad uzsnieg pirmais sniegs, tad neviļus gribas aizvērt acis un nonākt kādā brīnišķīgā sapnī, kur notiek neparastas lietas –saule draudzējas ar mēnesi, bet cilvēki pārtop par putniem, Ziemassvētku eglē uzplaukst puķes, bet zvaigžņotās debesīs taureņu fejas dejo savas piruetes.
Radīsim svētkus kopā!
Izcili opermūzikas priekšnesumi un neaizmirstama atmosfēra – to visu būs iespēja baudīt Siguldā nākamā gada vasarā Starptautisko opermūzikas svētku laikā. Dainis Kalns, opermūzikas svētku patrons un organizators, 27. novembrī tiekoties Rīgas Latviešu biedrības namā ar žurnālistiem un ārvalstu vēstniekiem Latvijā, atklāja, ka nākamvasar XXXII Starptautiskie Siguldas opermūzikas svētki sola apmeklētājus pārsteigt ar divām muzikāli jaudīgām nedēļas nogalēm gleznainajās Siguldas pilsdrupās – tie notiks no 25. līdz 27. jūlijam un no 2. līdz 3. augustam.
Uz tikšanos par gaidāmo opermūzikas svētku norisi bija ieradusies arī Somijas vēstniece Latvijā Anni Solorantu, Igaunijas vēstnieks Ēriks Marmei un Igaunijas konsule Marika Keiva-Urma, kā arī Dantes Aligjēri biedrības Latvijā prezidente Hella Milbreta Holma.
Svētku organizators Dainis Kalns iepazīstināja klātesošos ar nākamās vasaras svētku programmu, apliecinot, ka arī 2025. gada vasarā opermūzikas svētku cienītājiem būs iespēja baudīt operas “Traviata” brīvdabas iestudējumu. Viņš atklāja, ka šogad operas iestudējums saņēmis lielu atzinību no apmeklētājiem, un, salīdzinot operas “Traviata” izrādes citviet pasaulē slavenos opernamos, brīvdabas iestudējums Siguldas pilsdrupās novērtēts kā viens no spilgtākajiem iestudējumiem, kas redzēts. “Traviatas” operu Siguldas pilsdrupu estrādē būs lieliska iespēja baudīt arī tiem, kuri dažādu iemeslu dēļ nevarēja to redzēt šovasar.
XXXII Starptautisko Siguldas opermūzikas svētku gaidāmā programma:
Starptautisko Siguldas opermūzikas svētku programma ik gadu ir daudzveidīga, sniedzot iespēju mūzikas un mākslas cienītājiem baudīt neaizmirstamus mirkļus Siguldas pilsdrupās un Siguldas pils kvartālā, no kurienes īpaši vakaros paveras brīnišķīgi skati uz Gaujas senieleju. Biļešu tirdzniecību uz svētku koncertiem plānots uzsākt pavisam drīz – 15. decembrī, kā arī mākslinieki tiks izziņoti tuvākajā laikā. Aicinām sekot līdzi aktuālajai informācijai pašvaldības tīmekļa vietnē www.sigulda.lv, kā arī Siguldas opermūzikas svētku Facebook lapā.
Uz tikšanos XXXII Starptautiskajos Siguldas opermūzikas svētkos!
Tuvojoties Ziemassvētkiem, Nacionālo bruņoto spēku Štāba orķestris aicina gan lielos, gan mazos klausītājus kopīgā piedzīvojumā, apmeklējot koncertu “Ziemas pasaka”. Koncerti notiks vairākās vietās Latvijā, tostarp 17. decembrī plkst. 18.30 koncerts notiks kultūras centrā “Siguldas devons”.
“Gaidot gada krāšņākos un vismīļākos svētkus, cilvēki mēdz piedzīvot ko negaidītu un brīnišķīgu. Šoreiz Ziemassvētku vecītis un viņa rūķu komanda orķestra klausītajiem ir sarūpējusi neparastas dāvanas. Mūzikā iedzīvojušies brīnumsvētkus raksturojošie tēli, piemēram, saldumus mīlošie klarnetisti vai dzirkstoši maigu skaņu radošās flautas, pasakainā flīgelhorna tembra īpašnieks, filmu varoņi un kāds mūzikas instruments, kas ikdienā īsti nemaz nav mūzikas instruments. Tas viss ieraus mūs neaizmirstamā kopā būšanā,” stāsta diriģents kapteinis Aleksandrs Kreišmanis.
Koncertā skanēs atpazīstamas Ziemassvētku kompozīcijas un melodijas no iecienītām kinofilmām, tostarp “Viens pats mājās” un “Polārais ekspresis”. Repertuārā ir iekļauti arī vairāki solo priekšnesumi, kuru atskaņojumos klausītājiem būs iespēja iejusties “Ziemas pasakas” noslēpumainā atmosfērā.
Nacionālo bruņoto spēku Štāba orķestris ir dibināts 1992. gada 3. februārī. Sabiedrībā orķestris visbiežāk asociējas ar valstī nozīmīgiem svētkiem un sarīkojumiem. Orķestra darbībā ir apvienotas vairākas funkcijas – ceremonijas, parādes, defilē programmu demonstrējumi, orķestra un kameransambļu koncerti. Pastāvēšanas laikā Nacionālo bruņoto spēku Štāba orķestris ir piedalījies daudzos starptautiskos un pasaulē ievērojamos militārās mūzikas festivālos, kā arī sadarbojies ar atpazīstamiem diriģentiem, solistiem un kameransambļiem. Orķestris ar panākumiem piedalījies Virdžīnijas Starptautiskajā defilē festivālā (Virginia International Tattoo) Norfolkā, Virdžīnijas štatā, ASV, kā arī Starptautiskajā NATO alianses dalībvalstu orķestru defilē festivālā “Military Tattoo Lithuania 2023” Viļņā, Lietuvā.
Turpinot Nacionālo bruņoto spēku Štāba orķestra tradīcijas, ieeja koncertos ir bez maksas.
Foto: Gustavs Māziņš
Sestdien, 30. novembrī, plkst. 18.00 ar muzikālu brīvdabas izrādi “Skursteņslauķis un lellīte” tiks iedegta eglīte pie Siguldas pagasta Kultūras nama.
Hansa Kristiana Andersena pasakas “Skursteņslauķis un lellīte” sižets vēsta par divām porcelāna figūriņām – ganu meiteni un skursteņslauķi, kuri iemīlas viens otrā un vēlas būt kopā, taču lellīti grib izprecināt citam, tāpēc viņa kopā ar mīļoto skursteņslauķi bēg un nonāk uz mājas jumta, kur paveras visa plašā pasaule un zvaigžņotā debess. Šīs pasakas galvenā tēma ir par mīlestību un brīvības meklējumiem.
Skaistā un muzikālā Ziemassvētku stāstā ģimenēm šīs pasakas varoņus ietērpis režisors Mārtiņš Kagainis, uzburot 45 minūšu iestudējumu, kurā skursteņslauķis un lellīte ar dziesmām, dejām un rotaļām izstāstīs pasaku, kuras kulminācijā kopā ar visiem klātesošajiem svinīgi iedegs Siguldas pagasta svētku eglīti.
Lomās:
Dalība pasākumā bez maksas.
Novada publiskajās aktivitātēs var tikt veikta fotografēšana un filmēšana. Fotoattēli un video var tikt izvietoti Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnē www.sigulda.lv un pašvaldības kontos sociālajā tīklā Facebook, X un Instagram. Pārzinis un personas datu apstrādes nolūki: Siguldas novada pašvaldība, juridiskā adrese Pils ielā 16, Siguldā, Siguldas novadā, LV-2150, veic personas datu apstrādi informācijas atklātības nodrošināšanai un sabiedrības informēšanai.
30. novembrī plkst. 19.00 Krimuldas baznīcā izskanēs “Klusais koncerts”. Programmu ar nosaukumu “Laika gredzeni” muzikāli piepildīs izcilā koklētāja Laima Jansone, dziedātāja Marta Lortkipanidze un komponiste Madara Pētersone. Koncertu vizuāli bagātinās tam speciāli radītas projekcijas, kas kopā ar mūziku klausītājus vedīs cauri “Laika gredzenu” vēstījumam.
Par ko stāstīs “Laika gredzeni”?
Vai zināji, ka viena gada laikā koks savā stumbrā izaudzē gredzenu pāri – vienu tumšāku un vienu gaišāku līniju? Šie gredzeni ir kā dabas arhīvs, dokumentējot apkārtējās vides apstākļus katrā piedzīvotajā gadā. Gaišais un biezākais gredzens veidojas pavasarī, savukārt blīvākais un tumšākais vasaras beigās un rudens sākumā. Platāki gredzeni norāda uz labvēlīgiem augšanas apstākļiem, siltumu un mitrumu, bet šaurāki gredzeni par grūtākiem gadiem, sausumu un aukstumu.
Uzreiz pēc rudens krāšņajās lapās izsprāgušās vasaras seko mums labi pazīstamais pelēkais, pieklusinātais novembris, un tas šķiet īstais brīdis apsēsties un padomāt par to, kas noglabājies mūsu pašu dzīves gredzenos pēdējā gada laikā.
“Klusā koncerta” programmā “Laika gredzeni” dabas ritmu izspēlēs tradicionālās kokles jeb pareizāk daudzskaitlī – kokļu – virtuoze un izcila improvizatore Laima Jansone. Laima savos koncertos izmanto dažādas kokles, un katru no tām apvij savs īpašs stāsts. Viņas mūzika ir tilts starp tradīcijām un laikmetīgumu, kas bez vārdiem vieno dažādus mūzikas stilus un mākslas izpausmes. “Klusajā koncertā” Laimai pievienosies dziedātāja Marta Lortkipanidze un skanēs arī komponistes Madaras Pētersones radītā elektronika.
Kā ierasts, “Klusais koncerts” būs papildināts ar vizuāliem akcentiem, un šoreiz muzikālo pieredzi bagātinās arī projekcijas. Par gaismu pasauli koncertā rūpēsies Jurģis Ozols.
Koncerta idejas un muzikālo papildinājumu autore – komponiste Madara Pētersone.
Ieeja bez maksas.
Projektu atbalsta Siguldas novada pašvaldība.
Informāciju sagatavoja:
“Kluso koncertu” producente Madara Pētersone
Foto: 2022. gada “Klusais koncerts” Krimuldas baznīcā
Novada publiskajās aktivitātēs var tikt veikta fotografēšana un filmēšana. Fotoattēli un video var tikt izvietoti Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnē www.sigulda.lv un pašvaldības kontos sociālajā tīklā Facebook, X un Instagram. Pārzinis un personas datu apstrādes nolūki: Siguldas novada pašvaldība, juridiskā adrese Pils ielā 16, Siguldā, Siguldas novadā, LV-2150, veic personas datu apstrādi informācijas atklātības nodrošināšanai un sabiedrības informēšanai.
11. decembrī plkst. 19.00 kultūras centrā “Siguldas devons” notiks bigbenda “Sigulda” koncerts “Ziemassvētkus radām paši!”.
Bigbends “Sigulda” Arņa Šmitiņa vadībā aicina visus noskaņoties Ziemassvētku laikam, baudot koncertu, kurā skanēs gan tradicionālās Ziemassvētku melodijas, gan daži bijušās bigbenda solistes Lolitas Vambutes darbi, kas līdz šim nekad nav atskaņoti Siguldā. Un, protams, svētku reizē neiztikt arī bez citiem muzikāliem pārsteigumiem!
Biļetes cena – 5 eiro. Pērkot biļetes iepriekšpārdošanā ar “S! karti” 20 % atlaide, daudzbērnu ģimenēm 40 % atlaide. Biļetes var iegādāties “Biļešu paradīzes” kasēs, tostarp tiešsaistē.
Svētdien, 24. novembrī, “Siguldas devonā” durvis vēra izstāde, kas bija veltīta spilvenam. Atsaucoties Siguldas novada Kultūras un tūrisma centra aicinājumam, tajā piedalījās 27 lietišķās mākslas studijas no visas Latvijas. Spilvens saņēma daudz uzmanības un pierādīja izstādes apmeklētājiem, cik dažāds tas var būt – sākot no adatu spilventiņa līdz pat iespaidīga izmēra Lutauša spilvenam.
Izstādes odziņa, nenoliedzami, bija piedāvājums ne vien acīm, bet arī degunam – pateicoties “Mailīšu fabrikai”, bija izstādīti spilveni, kas smaržoja pēc vasaras un bitēm. Tāpat īpaša bija pirkstiņiem un taustei veltītā izstādes sadaļa – pateicoties Mālpils studijas “Urga”, Melitas Mednes un Ausmas Bernavas darbiem, izstāde “Zinātu, kur kritīšu, paliktu spilvenu!” lepojās ar īpašo stūrīti bērniem, kur izstādes darbiem drīkstēja pieskarties un ar tiem darboties.
Izstādi kopumā apmeklēja aptuveni 2000 skatītāju, daudzi no tiem bija bērni – gan bērnudārza audzinātāju atvestās grupiņas, gan dažādu klašu skolēni savu skolotāju pavadībā. Izstādes apmeklētāji ne vien atstāja savus laba vēlējumus darbu autoriem un izstādes veidotājiem atsauksmju grāmatā, bet arī balsoja par sev mīļāko spilvenu. Kopumā aptaujā piedalījās 554 apmeklētāji. Apmeklētāju lielāko mīlestību ir ieguvis Ingunas Pļavnieces spilvens “Spilvens kaķa sapnīšiem”, kas tapis Ventspils rokdarbu studijā “Spārni”.
Mīļāko spilvenu trijniekā iekļuvis arī Antras Strazdas darinātais četru spilvenu komplekts “Gadalaiki” (TLMS “Kalme”, Alūksne) un Ineses un Ilzes Mailīšu “Smaržu spilvens”, kura līdzradīšanā piedalījušās arī bites (“Mailīšu fabrika”, Ērgļi). Lielāko uzmanību izpelnījusies arī spilvenu grupas “Zemskatuves draugi” un “Lasi. Sajūti. Atpazīsti. Latviešu tautas pasaka “Zvēru karš”” (autoru kolektīvs, TLMS “Urga”, Mālpils), spilveni “Es karājos Tavā bizē” (Sandra Valaine, TLMS “Ērgļi”, Ērgļi), “Ūdens pēdas” (Aina Bernava, TLMS “Austra”, Rīga), “Dzimtas spēks” (Baiba Vaivare, LMS “Putnukalns”, Skrīveri), “Melns ar baltu satikās” (Elita Salaka, TLMS “Kalme”, Alūksne), “Koris” (Eva Millere, TLMS “Auseklītis”, Carnikava). Īpašs prieks ir par to, ka teju visi spilveni bija atraduši ceļu uz kāda apmeklētāja sirdi un minēti aptaujas anketās – tas liecina par to, cik ļoti spējam novērtēt savu līdzcilvēku darinātos darbus.
Darbu atlases žūrija īpaši izcēla un izstādes atklāšanā godināja Baibas Vaivares vadīto tautas lietišķās mākslas studiju “Dzilna” (Limbaži) un “Putnukalns” (Skrīveri) dalībnieču veikumu, kas ar saviem darbiem radījušas emocionāli ietilpīgu vēstījumu, kā arī Ingunas Sīmansones vadītās tautas lietišķās mākslas studijas “Urga” amatnieču darbu oriģinalitāti, ar kuru palīdzību radīts īpašs piedāvājums gados jaunākajai izstādes apmeklētāju auditorijai. Savukārt Siguldas novada Kultūras un tūrisma centra balvu un pateicību par redzīgo aci un vēstures liecību pārnešanu mūsdienu vidē, kā arī par smaržu maņas pieredzes paplašināšanu izstādes apmeklētājiem saņēma “Mailīšu fabrikas” dāmas. Žūrija atzinīgi novērtēja arī tautas lietišķās mākslas studijās “Austra” (Rīga), “Rītausma” (Rīga), “Saiva” (Ogre), “Rīdze” (Rīga) un Alīdas Lindes lietišķajā studijā (Sigulda) tapušos darbus – gan par oriģināla izejmateriāla izmantošanu, gan darbu smalkumu un filigrāno izpildījumu, gan estētisko darba noformējumu, klasisko vērtību iedzīvināšanu un darbos izmantoto tehniku daudzveidību.
Organizatori pateicas par izstādei pieteikto vairāk nekā 160 darbu autoriem, kā arī arī izstādes veidotājām – tekstilmāksliniecēm Šarlotei Baškevicai, Unai Valterei un Ilonai Valainei-Blektei.
30. novembrī plkst. 10.20 ikviens ir aicināts apskatīt izstādi “Fluvius” kopā ar izstādes kuratori Laimu Daberti un kopā doties pārgājienā pa Gaujas senieleju ar ģeogrāfu Kārli Heimrātu.
Programma:
Plkst. 10.20–11.00 izstādes “Fluvius” tūre. Izstādē skatītājus pavadīs un sava redzējumā dalīsies tās kuratore Laima Daberte.
Plkst. 11.00–14.00 pārgājiens ar ģeogrāfu Kārli Heimrātu Gaujas senielejā. Kārlis vadīs izglītojošu pārgājienu pa Gaujas senieleju Siguldā, sniedzot ieskatu Gaujas ielejas veidošanās procesos, cilvēka un dabas attiecībās, ka arī ainavas izmaiņās.
Pārgājiena garums: 11 kilometri
Pārgājiena intensitāte: vidēja
Dalībnieki aicināti ģērbties atbilstoši laika apstākļiem, kā arī ierasties ērtos pārgājiena apavos.
Izstāde “Fluvius” [latīņu valodā: upe] Siguldas Jaunājā pilī (16.11.–15.12.2024.) ir turpinājums Zandas Pučes un Armanda Andžes 2018. gadā aizsāktajam ceļojumam pa Latvijas garāko upi Gauju, kurā doties iedvosmoja stāsts par Zandas vecvecvectēvu, laivu meistaru Juhanu Jursu. Vairākās ekspedīcijās ar audiovizuālām metodēm iegūti materiāli, no kuriem neliela daļa vērojama jau 2022. gadā abu mākslinieku izdotajā grāmatā “Aa fluvius. Zudušo upi meklējot”, kas iekļuva grāmatu konkursa “Zelta Ābele” finālā. Uzkrātās pētījuma liecības aktualizē Latvijas kultūras kanonā iekļautās Gaujas senlejas un tās apkārtnes materiālo un nemateriālo tradīciju, atmiņu saglabāšanas, arhivēšanas un nodošanas iespējas. Kopš 1933. gada, kad Skolu muzejs rīkoja pirmo “Gaujas izstādi”, lauku vides ainava ir mainījusies. Atklājot dažadu laikmetu nospiedumu un kultūrtelpas daudzveidību, tiek nodrošināta to turpināšana.
Aplūkojot cilvēka un dabas attiecības, kustības aspektam un ūdens simboliskajam attēlojumam izstādē ir liela nozīme, veidojot individuālā pārdzīvojuma atspoguļojumu. Pie Gaujas satikto cilvēku stāstos veidojies arī mākslinieku turpmākās dzīves ietvars. Iepazīta Zaķu tante, kas sagaida saullēktu un saulrietu uz sava kalna, Māļu iedzīvotāji no Ežu (Māļu) pareizticīgo baznīcas draudzes, kuri rūpējas par tuvumā esošo baznīcu, Dmitrijs, kas dzīvo pie Nēķena ūdensdzirnavām Taurenē, un daudzi citi.
Balstoties uz veiktajām piezīmēm, tiek pētīta personisku un ārēju faktoru iedibināta saikne ar dabu. Atklājot dabas dotās atbildes uz iekšējiem jautājumiem, Zandai projekts saistās ar vientulību, skumjām, sevis meklējumiem, atrašanu un pieņemšanu, atklāšanos kā māksliniecei un cilvēkam. Caur Armanda ainavu fotogrāfijām izstādē ienāk lēnais laiks.
“Ainava ir pilna ar sevi, tā plūst pāri malām, bet nedomā, un es nezinu, kā tas ir iespējams. Ļauju, lai tā ienāk manī un izberž tīru, līdz paliek tikai soļi, elpa, redze, dzirde. Jūtos vienaldzīgs pret visu promesošo, jo ainava ir manī iekšā un nekam citam tur nav vietas.” (Andrejs Vīksna)
Izstādes laikā Siguldas novadā tiks organizēti informatīvi izglītojoši pasākumi – Armanda Andžes lekcija par profesionālās fotogrāfijas aizsākumiem un ainavu fotogrāfijas darbnīca, kā arī Zandas Pučes linogriezuma radošā darbnīca.
Izstādē “Fluvius” redzami līdz šim nepublicēti vairāku ceļojuma daļu dokumentācijas materiāli un jaundarbi. Tā būs apskatāma līdz 15. decembrim katru dienu no plkst. 9.00–17.00 Siguldas Jaunās pils telpās.
Zanda Puče (1992) pēta dažādas kopienas Latvijā, dabu, dzimtas vēsturi un atmiņas. Mākslinieciskajā praksē rada fotogrāfijas, grafikas, instalācijas, skaņas un video darbus. Absolvējusi Vidzemes augstskolu, studējusi grafiku Latvijas Mākslas akadēmijā un mācījusies fotogrāfiju ISSP skolā. Piedalījusies izstādēs un festivālos Latvijā, Lietuvā, Dānijā, Spānijā, Vācijā un Zviedrijā.
Armands Andže (1988) strādā ar analogo fotogrāfiju kopš 2008. gada, un izzinot vēsturiskās tehnikas, mēģina rast ekoloģiskāku pieeju to izmantošanai mūsdienās. Mākslinieks arī pats izgatavo stikla plates un aizraujas ar ainavas pētīšanu, aplūkojot tās zinātniskos, sociālos un psiholoģiskos aspektus. Studē Grafikas apakšnozarē Latvijas Mākslas Akadēmijā, kur iepriekš ieguvis bakalaura grādu stikla mākslas apakšnozarē. Andže 2023. gadā “Rīgas Fotogrāfijas biennāles Next 2023” konkursā “Meklējam jauno fotogrāfijā!” ieguva Lietuvas izdevniecības “NoRoutine Books” specbalvu ar projektu “29 ainavas”.
Kuratore Laima Daberte (1991) labprāt pēta un apraksta dažādas pieejas un notikumus. Interese par cilvēka uztveri, atmiņu un telpas mijiedarbības jautājumiem un starpdisciplinaritāti veidojusies arhitektūras un tēlniecības studijās. Kuratora specializāciju Daberte pašlaik apgūst Latvijas Mākslas akadēmijā. Ieskatu fotogrāfijā paplašinājusi ISSP skolā. Līdz šim piedalījusies vairākās izstādēs, projektos un simpozijos, ir “Rīgas Fotogrāfijas biennāles Next 2023” konkursa “Jaunais kurators!” uzvarētāja. Biennāles ietvaros veidojusi izstādi “Atrastais laiks” galerijā “Pilot”.
Kārlis Heimrāts (1992) pēta zivju resursus Latvijas ekonomiskās zonas ūdeņos un klimata ietekmi uz jūras organismiem. Darbojas zinātniskajā institūtā BIOR kā pētnieks jūras bioloģijas nozarē, tomēr izrāda interesi arī ainavas pētniecībā un cilvēka un dabas attiecībās. Absolvējis Latvijas Universitāti, kur studējis ģeogrāfiju un vides zinātni.
Ieeja izstādē saskaņā ar Siguldas Jaunās pils cenrādi.
Projektu atbalsta Siguldas novada pašvaldība, Valsts kultūrkapitāla fonds, VKKF mērķprogramma “Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma” un Vidzemes plānošanas reģions, biedrība “Baltic Analog Lab” un biedrība “Siguldas Mākslu serpentīns”.
Novada publiskajās aktivitātēs var tikt veikta fotografēšana un filmēšana. Fotoattēli un video var tikt izvietoti Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnē www.sigulda.lv un pašvaldības kontos sociālajā tīklā Facebook, X un Instagram. Pārzinis un personas datu apstrādes nolūki: Siguldas novada pašvaldība, juridiskā adrese Pils ielā 16, Siguldā, Siguldas novadā, LV-2150, veic personas datu apstrādi informācijas atklātības nodrošināšanai un sabiedrības informēšanai.