3. aprīlī tiks atklāta pasaules izstāde “EXPO 2025 Osaka” Japānā, kurā Latvija kopā ar Lietuvu būs pārstāvēta Baltijas paviljonā. Ekspozīcijas tapšanā aicināts piedalīties ikviens interesents, iesūtot savu Latvijas sajūtu stāstu video formātā līdz 1. aprīlim.

“Šodien pasaulē arvien grūtāk kādu ir pārsteigt ar tehnoloģiskajiem risinājumiem, kas atrauti no paša pieredzētā un sajustā, tādēļ Baltijas paviljonā ar video stāstiem vēlamies ienest dzīvas emocijas un mūsu īpašo Latvijas sajūtu. Mēs lepojamies gan ar mūsu inovācijām, tehnoloģiskajiem sasniegumiem, gan dabas daudzveidību, tomēr šīs mijiedarbības centrā esam mēs paši – cilvēki. Ar video stāstu starpniecību veidosim emocionālo saikni starp Latviju, Baltijas reģionu un izstādes apmeklētājiem Japānā,” stāsta Lāsma Līdaka, Latvijas dalības “Expo 2025 Osaka” ģenerālkomisāre.

Baltijas paviljons stāstīs par Baltijas reģionu kā vietu, kur cilvēki, mijiedarbojoties vienam ar otru, dabu un tehnoloģijām, rada risinājumus labākai nākotnei. Ar devīzi “We are one” ikviens Baltijas paviljona apmeklētājs tiks aicināts ieraudzīt Baltijas skaisto dabu un cilvēkus, un apjaust, ka visus pasaules iedzīvotājus vieno vēlme pēc labākas nākotnes.

Daloties ar video stāstu, ikvienam ir iespēja sniegt savu vēstījumu pasaulei. Video saturam ir jābūt paša autora veidotam un filmētam Latvijā. Video ir jābūt vertikālā formātā, vairāk koncentrējoties uz vizuālo vēstījumu. Specifiska montāža, teksts, mūzika vai grafisks noformējums nav nepieciešams.

Video tēmu tvērumam nav būtisku ierobežojumu, taču autors var izvēlēties kādu no minētajām idejām:

• Kāda skaista diena, kas pavadīta kopā ar pašiem tuvākajiem;
• Latvijai raksturīgi svētki, ko video autors svinējis;
• Inovācija, kas radīta Latvijā un ar kuru autors lepojas;
• Video autora mīļākā vieta Latvijā;
• Brīdis, kad autors juties atbalstīts un vienots ar citiem;
• Autora mīļākā nodarbošanās vai hobijs;
• Lieta vai vieta, kas autoram saistās ar Latviju un ko vēlētos parādīt pasaulei.

Kā iesniegt video

Video fails un sava kontaktinformācija jāiesūta uz e‑pasta adresi video@weareone.shop līdz 1. aprīlim.

Daloties ar savu video stāstu, autors piekrīt šī stāsta publicēšanai Baltijas paviljonā “EXPO 2025 Osaka” no 13. aprīļa līdz 13. oktobrim, kā arī paviljona tīmekļa vietnē baltics2025expo.com, sociālajos medijos un citos ar izstādi EXPO saistītajos kanālos.

“Expo 2025 Osaka” ir pasaulē nozīmīgākā valsts tēla veidošanas un eksportspējas veicināšanas izstāde, kas risina ne tikai ekonomiskus, bet arī pasaulei nozīmīgus sociālos jautājumus. Izstādē piedalīsies 160 valstis, deviņas starptautiskas organizācijas un plānots, ka to apmeklēs vairāk nekā 28 miljoni apmeklētāju no visas pasaules. Pamattēma izstādei ir “Nākotnes sabiedrības veidošana mūsu dzīvei” (Designing Future Society for Our Lives), savukārt apakštēma, ko Baltijas paviljonam apstiprinājuši izstādes organizatori, ir “Dzīvību glābšana” (Saving Lives), kura fokusējas uz dzīves kvalitātes uzlabošanu ar jaunāko tehnoloģiju palīdzību, ievērojot augstus vides standartus.

Latvijas dalību izstādē “Expo 2025 Osaka” nodrošina Latvijas investīciju un attīstības aģentūra (LIAA). Lai sasniegtu gan valsts tēla atpazīstamības, gan eksportspējas veicināšanas mērķus, LIAA izstrādājis arī atsevišķu biznesa programmu, kurā aicina iesaistīties Latvijas uzņēmumus. Ar aktuālāko biznesa programmu var iepazīties LIAA tīmekļvietnē.

6. aprīlī mūzikas mīļotāji aicināti uz interesantu un daudzkrāsainu garīgās mūzikas koncertu Siguldas Evaņģēliski luteriskajā baznīcā. Koncerta sākums plkst. 16.00. Tajā uzstāsies Aleksandra Špicberga (balss) un Atis Andersons (ērģeles un Hamonda ērģeles). Programmā baroka laikmeta un XX gadsimta garīgā mūzika.

Atis Andersons, kurš pamatoti tiek saukts par Hamonda ērģeļu pionieri, celmlauzi Baltijā, šajā programmā ļaus klausītājam vienā koncertā dzirdēt divu dažādu ērģeļu skanējumu, muzicējot ne vien uz sev ierastā Hamonda instrumenta, bet arī uz Siguldas baznīcas ērģelēm.

Atis kopā ar dziedātāju Aleksandru Špicbergu klausītājiem piedāvās jaunu, oriģinālu lasījumu kompozīcijām, kuras radītas pat pirms vairākiem gadsimtiem. Aleksandrai raksturīgā dziedāšanas maniere, kas harmoniski apvieno akadēmisko un tautisko, sasaucas ar Ata džeza mūziķa rokrakstu.

Pērsels, Bahs, Hendelis, Vivaldi, Bernsteins, Elingtons – ārijas un dziedājumi, baroka mūzika un džeza improvizācijas – divu lielisku mūziķu jaunrade un saspēles prieks jauc ierastās robežas, saglabājot pietāti pret izcilo komponistu radīto.

Aleksandra Špicberga ir spilgta un daudzpusīga dziedātāja, kurai vienlīdz tuva ir kā akadēmiskā, tā baznīcas un tautas mūzika. Aktīvi koncertē, sadarbojoties ar dažādu žanru izpildītājmāksliniekiem. Izdoti trīs soloalbumi. Šogad augstu skatītāju un mūzikas kritiķu vērtējumu guvis Aleksandras sniegums koncertuzvedumos “Laiks. Tu. Lūgšana” un “Nestāstot” (LSM balva “Kilograms Kultūras 2023”). Aleksandra ir absolvējusi Rīgas Doma kora skolu un šobrīd studē Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā profesora Andra Veismaņa kora diriģēšanas klasē.

Atis Andersons pamatoti tiek saukts par Hamonda ērģeļu pionieri, celmlauzi Baltijā. Pianists un komponists savas gaitas džeza mūzikā aizsācis Rīgas Doma kora skolā, vēlāk ieguvis bakalaura grādu London College of Music (University of West London), 2017. gadā absolvēja Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas maģistratūru. Atis Andersons regulāri koncertē Latvijā un ārpus tās. Ata Andersona vārds pērn izskanējis īpaši plaši saistībā ar klajā nākušo džeza mūzikas albumu “Atis Andersons Organ Trio: Organic City”, ko pamanījuši un atzinīgi novērtējuši Hamonda ērģeļu mūzikas cienītāji Latvijā un aiz tās robežām. Albums nominēts Zelta Mikrofonam kategorijā “Džeza vai fanka mūzikas albums”.

Koncerts vienā daļā.

Biļetes cena no 10 līdz 20 eiro. Goda ģimenēm, skolēniem, studentiem, ITIC karšu īpašniekiem, pensionāriem, cilvēkiem ar invaliditāti un viņu pavadoņiem tiek piemērota 20 % atlaide (pie ieejas koncertā uzrādot apliecību). Biļetes pieejams “Biļešu paradīzes” kasēs, tostarp tiešsaistē.

Ekspozīcija-izstāde “Disko evolūcija”, kas atrodas Lēdurgas Kultūras nama pagraba telpā, piedāvā ieskatu diskotēku tehniskajā izaugsmē, sākot no 80. gadiem līdz mūsdienām. Izstāde ne tikai atdzīvina spilgtākos disko ēras mirkļus, bet arī devusi iedvesmu latviešu mūzikas grupai “Papīra lidmašīnas” radīt jaunu dziesmas kaverversiju.

Gada beigās grupa uzstājās Lēdurgas Kultūras nama tradicionālajā Vecgada karnevālā, kur mūzikas klubiņa “Lejā” dīdžejs puišus iepazīstināja ar izstādi. Tās iespaidā grupa radījusi jaunu versiju grupas “Mixeri” dziesmai “Esi reāls”. Paši puiši stāsta, ka jau labu laiku gribējuši izdot kādas dziesmas kaverversiju, bet izstādes apmeklējums un grupas “Mixeri” mūzikas klausīšanās likusi saprast, ka tieši “Esi reāls” ir jābūt grupas pirmajai kādas dziesmas izdotajai kaverversijai. Grupa uzsver, ka dziesmas vārdi ir aktuāli arī mūsdienās.

Ekspozīcija-izstāde “Disko evolūcija” atklāta pagājušā gada pavasarī un atrodas Lēdurgas Kultūras nama pagraba telpā, kur pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados aktīvi darbojās mūzikas klubiņš “Lejā”. Izstādes sirds un dvēsele ir aktīvie puiši no mūzikas klubiņa “Lejā” jeb brāļi Mottes. Nu jau arī jaunāka paaudze ir iesaistīta un zina visu par diskotēkas tehnisko izaugsmi. Viņu mērķis ir saglabāt un popularizēt diskotēku tehnisko izaugsmi, regulāri papildinot izstādi ar dažādiem “Pioneer DJ” kontrolieriem un citiem modeļiem.

Šo sestdien, 22. februārī, sākot no pēcpusdienas līdz pat vakaram, izstāde būs apskatāma. Vairāk informācijas par ekspozīciju var uzzināt facebook lapā.

Kultūras centrā “Siguldas devons” 9. aprīlī divos seansos plkst. 14.00 un 19.00 tiks rādīta dokumentālā filma “Mākslas darbi rodas mokās” par mākslinieku Juri Kulakovu.

“Mans gars ir vājš, bet griba – stipra,” leģendārais Juris Kulakovs atzina filmas “Mākslas darbi rodas mokās” režisorei.

Sekojot laikam, Jura ekscentriskajā midzenī, kas atspoguļo vētraino mūžu un aizraujošo mūziku, skatītājs brīžiem tiek ierauts atpakaļ padomju absurdo aizliegumu realitātē un brīvības atgūšanas spožumā, kas, par spīti visam, mēdz izklausīties kā muļķības slavinājums. Atklātās sarunās ar Juri un viņa tuvākajiem cilvēkiem filma skatītājam paver skatu uz maskām, mākslām un kaislībām ar iedvesmojošu spēku.

Režisore Elizabete Gricmane
Līdzrežisore: Ramune Rakauskaite
2025/77 min/Latvija Žanrs: Dokumentālā filma

Siguldas Jaunās pils salonā no 26. februāra līdz 17. martam būs apskatāma mākslinieka Jāņa Puriņa piemiņas izstāde. 2025. gada sākumā Jānis Puriņš devās aizsaulē, bet viņa jaunākie darbi ir gatavi sastapt savus apmeklētājus. Gada sākumā bija paredzēta Jāņa izstāde Siguldas Jaunajā pilī, kuru mākslinieks bija iecerējis kā veltījumu savai dzimtajai pilsētai – Siguldai. Papildus Siguldas iemīļotajām ainavām gleznās, izstādē apmeklētāji varēs ieraudzīt arī citas mākslinieka mīļākās tēmas, kuras bieži pētījis savās gleznās – kluso dabu un ziedus.

Mākslinieks Jānis Puriņš (1952–2025) dzimis Siguldā, mācījies Siguldas 2. vidusskolā. Radošā darbība sākusies 1976. gadā, kad sācis strādāt Siguldas pilsētas Kultūras namā par mākslinieku, noformētāju un dekoratoru.

No 1980. līdz 1987. gadam mācījies Maskavas Mākslas universitātē glezniecību – stājgrafiku pie profesora Grohotova. Paralēli tam apguvis iemaņas arī Rīgā, studijā “Kolorīts”, pie mākslinieka Harija Blunava. Jānis Puriņš strādā akvareļglezniecībā, kā arī eļļas, guašas un tempera tehnikā, gleznojot dabas ainavas, kluso dabu un portretus. Ir vairāk nekā 2000 mākslas darbu autors.

1985. gadā Siguldas pagasta Kultūras namā tika atklāta Jāņa pirmā personālizstāde. Mākslinieks ar saviem darbiem ir piedalījies vairākās izstādēs Latvijā, gan ārpus Latvijas.

Izstāde “Siguldas vēsturiskās vietas. Manai pilsētai” apskatāma līdz 17. martam Siguldas Jaunās pils darba laikā no plkst. 9.00 līdz plkst. 17.00. Ieeja izstāde iekļauta Siguldas Jaunās pils apmeklējuma maksā.

23. martā plkst. 19.00 Siguldas koncertzālē “Baltais flīģelis” būs iespējams izbaudīt koncertprogrammu “Upei pāri. Ziedonis un Vācietis”.

Programma “Upei pāri. Ziedonis un Vācietis” tapusi dažādos laikos. Tajā, dižo latviešu literātu iedvesmota, mūzika savijas ar lielmeistaru dzejas vārsmām, sirsnīgiem  atmiņu stāstiem un saistošiem fragmentiem no viņu reiz rakstītām vēstulēm. 

Uz vienas skatuves koncertprogrammā satiekas izcilais latviešu aktieris Gundars Āboliņš un Katrīna Paula Felsberga, kas pelnīti uzskatāma par vienu no daudzsološākajām savas paaudzes dziedātājam, un spilgtie Lielās mūzikas balvas laureāti – daudzpusīgais sitaminstrumentālists Guntars Freibergs un temperamentīgā pianiste Agnese Egliņa.

Skan Plakida “Trejžuburis” un Zemzara cikls “Ķemeri”, arī Maskata “Aizteci, zaķīt” un Jančevska “Apdzisa  pļavas”, Dambja “Trīs Imanta Ziedoņa un Paula Dambja variācijas” un vēl daudzi citi latviešu kamermūzikas smalkumi.

Mākslinieki:

• Gundars Āboliņš, aktieris;
• Katrīna Paula Felsberga, soprāns;
• Guntars Freibergs, sitaminstrumenti;
• Agnese Egliņa, klavieres.

Biļetes iespējams iegādāties “Biļešu paradīzes” kasēs, tostarp tiešsaistē.

Informāciju sagatavoja:
Siguldas koncertzāles “Baltais flīģelis” vadītājs Kristaps Kiršteins

22. februārī plkst. 14.00 kultūras un mākslas telpā “Siguldas devons” tiks atklāta Elgas Grīnvaldes gleznu izstāde “Vērojamais Visums”. Izstādes atklāšanu ar muzikālu priekšnesumu atklās skaņu māksliniece Ieva Buiķe. “Vērojamais Visums” Grīnvaldes mākslā ir ne tikai redzams, bet arī sajūtams – tas ir sarunu lauks starp autoru un skatītāju, starp krāsu un telpu, starp matēriju un nemateriālo. Katra glezna ir vērā ņemama kā portāls, kas piedāvā iespēju iegrimt bezgalīgā apcerei par visuma dabu un cilvēka vietu tajā.

“Visums jeb Universs ir laiktelpas kontinuums, kurā mēs pastāvam, ieskaitot visu tajā atrodošo matēriju un enerģiju. Citā definējumā tā ir laiktelpas daļa, ko jebkādiem cilvēkiem pieejamiem līdzekļiem iespējams novērot (Metagalaktika). Līdz aptuveni 20. gadsimta vidum populārāka bija pirmā no šim definīcijām, taču tagad ar terminu novērojamais Visums saprot tieši otro definīciju, jo nav iespējams eksperimentāli pārbaudīt, vai tas atrodas aiz novērojamās laikatelpas robežām[..].” – “Visums”, “Wikipedia”, brīvā enciklopēdija.

“Dotajā glezniecības posmā strādāju ar maksimāli minimāliem izteiksmes līdzekļiem, ilgā laika periodā, lai parādītu  dziļumu un visuma ilūzijas telpiskumu plaknē. Visums mani interesē gan mazā vienībā, gan neizmērojamā bezgalībā.  Sākot  ar cilvēku indivīdu, jo katrs mēs  esam neizpētīts visums ar domām un enerģijas apstākļiem. Ārējais telpas visums apkārt, plašie pļavu lauki, meža vertikāles, jūras horizonts, kalnu virsotnes, tīruma vārpas miljonu graudos un  tālāk  bezgalīgās debesis. Enerģijas apmaiņa saplūst ar visumu, ielikt ierobežotā laukumā slāni virs slāņiem līdz pamani dziļumu un dialogs ar gleznu sāk notikt. Skatoties uz izstādēs gleznām, katrs ieraudzīs savu redzējumu, savu dialogu. Cilvēks ir tas, ko viņš redz, dzird, sajūt. Gleznas ar attiecīgo noskaņojumu var katru cilvēku individuāli ievest klusuma harmonijā jeb savā visuma dziļuma laukā,” tā par gaidāmo izstādi stāsta māksliniece.

Elga Grīnvalde (1966) mācījusies Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolā Stikla dizaina nodaļā (1982–1986), kam sekoja studijas Latvijas Mākslas akadēmijā. Viņa ieguva mākslas bakalaura grādu (1994–1998) un turpināja studijas glezniecības apakšnozarē, kur apguva meistardarbnīcu pie prof. U. Daņiļevska. 2000. gadā ieguva mākslas maģistra grādu.

Grīnvalde ir aktīvi darbojusies gan mākslas pedagoģijā, gan izstāžu organizēšanā. No 1987. līdz 1994. gadam strādājusi par skolotāju Madonas Bērnu mākslas skolā, bet 1999.–2002. gadā bija RPIVA Tēlotājmākslas studijas vadītāja. Viņa strādājusi arī “Stikla galerijā” Rīgā (2003–2010), organizējot mākslas izstādes, kā arī pasniegusi glezniecību pieaugušajiem Bauskas mākslas galerijā “Meistars Gothards” (2005–2015). No 2013. līdz 2021. gadam viņa bija mākslas pedagogs Ikšķiles Mūzikas un mākslas skolā. Kopš 2021. gada darbojas kā brīvmāksliniece, iesaistoties dažādos mākslas projektos.

Māksliniece piedalījusies aptuveni 60 grupas izstādēs gan Latvijā, gan ārvalstīs, un veidojusi vairāk par 40 personālizstādēm. Māksliniece ir aktīva Latvijas mākslas vidē un regulāri piedalās starptautiskos plenēros, tai skaitā Daugavpilī un Bauskā. Viņa ir Latvijas Mākslinieku savienības biedre kopš 2003. gada. Elgas Grīnvaldes glezniecībai raksturīgs abstrakcionisms, kurā dabas motīvi un krāsu saspēle veido daudzslāņainu un meditatīvu noskaņu kompozīcijas. Viņa pati savus darbus raksturo kā personīgu meditāciju, kas palīdz rast emocionālo līdzsvaru attiecībā uz pasauli un sevi.

Ieeja izstādes atklāšanā bez maksas.

Siguldas novads turpina augt un attīstīties, veidojot vidi, kurā ikviens iedzīvotājs var justies droši, novērtēti un atbalstīti. 14. februārī apstiprināts 2025. gada budžets, kas īpašu uzmanību vērš ģimenēm un bērniem, iedzīvotāju labklājībai un drošībai, kā arī mūsdienīgas infrastruktūras attīstībai. Šogad budžetā paredzēti pēdējo gadu laikā lielākie finanšu līdzekļi ēku, ielu un ceļu infrastruktūras uzlabošanai, kā arī ievērojami paaugstināts sociālais atbalsts novadniekiem un civilās aizsardzības, drošības jomai.

“Budžets veidots ar skatu nākotnē – ilgtspējīgs un sabalansēts, nodrošinot gan stabilu atbalstu novada iedzīvotājiem un brīvprātīgajām iniciatīvām, gan paplašinot atbalstu ģimenēm. Šogad uzsvars likts uz līdzsvarotu un vienmērīgu visa novada attīstību – plānots īstenot nozīmīgus investīciju projektus un realizēt iedzīvotāju ierosinātas idejas, kas stiprinās kopienas izaugsmi un labklājību,” uzsver Siguldas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Linards Kumskis.

Ilgtspējīgs un sabalansēts budžets ar ieguldījumu nākotnē

Siguldas novada 2025. gada budžeta ieņēmumi plānoti 62,49 miljonu eiro apmērā, kas ir par teju 6 miljoniem eiro vairāk nekā pērn. Lielāko daļu ieņēmumu – 59,12 % – veido iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Tāpat pieauguši ieņēmumi no valsts budžeta, galvenokārt pedagogu darba samaksas pieauguma dēļ, kā arī papildu finansējuma piešķiršanai pašvaldības attīstības projektiem un sociālajai aizsardzībai.

Kopējie budžeta izdevumi plānoti 66,87 miljonu eiro apmērā. Lielākie izdevumi paredzēti izglītībai, sociālajai aizsardzībai, ielu un ceļu uzturēšanai un remontdarbiem, pašvaldības teritorijas un mājokļu apsaimniekošanai, sportam un kultūrai, sabiedriskās kārtības nodrošināšanai, atbalstam ģimenēm ar bērniem, vides aizsardzībai un citām pašvaldības funkcijām.

2025. gadā pašvaldība veiks aizņēmuma pamatsummas maksājumus 3 639 775 eiro apmērā, kā arī aizdevumu procentu un apkalpošanas maksājumus 1 515 560 eiro apmērā. Kopējais aizņēmumu apmērs 2025. gada februārī veido 11,96 % no pašvaldības ieņēmumiem.

Paaugstināts jaundzimušo pabalsts

Siguldas novads turpina būt vieta, kur ģimenes jūtas atbalstītas un novērtētas. No 2025. gada būtiski palielināts jaundzimušo pabalsts – tagad ģimenes par katru jaundzimušo saņems 1000 eiro līdzšinējo 350 eiro vietā. Dvīņu piedzimšanas gadījumā ģimenei tiks piešķirts 2000 eiro pabalsts, kas ir ievērojams pieaugums no iepriekšējiem 480 eiro. Ja ģimenē vienlaikus ienāks trīs vai vairāk bērni, pabalsta apmēru individuāli izvērtēs pašvaldības dome. Atbalsta apmērs tiks piemērots no 2025. gada 1. janvāra pēc grozījumiem saistošajos noteikumos.

Pilnā apmērā pabalstu var saņemt tās ģimenes, kurās abi vecāki vismaz 12 mēnešus pirms bērna dzimšanas ir deklarējuši savu pamata dzīvesvietu Siguldas novadā, kā arī jaundzimušā dzīvesvieta tiek deklarēta novadā. Šis solis apliecina pašvaldības rūpes par ģimenēm un sniedz būtisku finansiālu atbalstu mazuļa pirmajos dzīves mēnešos.

Citi nozīmīgi atbalsta veidi novada ģimenēm

No 2025. gada Siguldas novada daudzbērnu ģimenēm un aizbildnībā esošiem bērniem būs pieejams paaugstināts pabalsts individuālās lietošanas mācību priekšmetu iegādei – 75 eiro apmērā, kas ir lielāks nekā līdzšinējie 50 eiro. Šo atbalstu ģimenes varēs saņemt vienu reizi katra mācību gada laikā, tādējādi sniedzot papildu atbalstu bērnu sagatavošanai skolai.

Pašvaldība stiprinās atbalstu audžuģimenēm, no 2025. gada paaugstinot vairākus pabalstus šīm ģimenēm. Pabalsts audžuģimenēm bērnu uzturam līdz 7 gadu vecumam būs 415 eiro (iepriekš – 370 eiro), savukārt pabalsts bērnu uzturam audžuģimenēs bērniem un jauniešiem no 7 līdz 18 gadiem pieaugs līdz 500 eiro (iepriekš – 444 eiro). Paaugstināts arī vienreizējs pabalsts audžuģimenei bērna apģērba un mīkstā inventāra iegādei no 498 eiro uz 550 eiro. Turklāt atlīdzība par audžuģimenes pienākumu pildīšanu uz laiku, kas īsāks par mēnesi, palielināta no 171 eiro uz 190 eiro. Šie pasākumi apliecina rūpes par audžuģimenēm un to sniegto atbalstu bērniem, veicinot viņu labklājību un attīstību. Atbalsta apmērs tiks piemērots no 2025. gada 1. janvāra pēc grozījumiem saistošajos noteikumos.

Atbalstot ģimenes, pašvaldība arī šogad turpinās nodrošināt apmaksātas pusdienas visiem skolēniem no 1. līdz 9. klasei. Tāpat būs apmaksātas trīs ēdienreizes pirmsskolas vecuma bērniem, kuri apgūst pirmsskolas programmu gan pašvaldības, gan privātajos bērnudārzos novadā. Pašvaldības apmaksātas pusdienas tiks nodrošinātas arī vidusskolēniem no daudzbērnu, trūcīgām un maznodrošinātām ģimenēm.

Paaugstinātas rūpes par senioriem

Turpinot rūpēties par katra iedzīvotāja labklājību, no 2025. gada ir paplašināts atbalsts senioriem. Apliecinot cieņu pret novada vecākajiem iedzīvotājiem, turpmāk vecākā gadu gājuma novadniekiem tiks piešķirts finansējums jubilejās. Līdz šim finansiālu atbalstu saņēma tikai novada simtgadnieki, taču tagad atbalsta apmērs ir palielināts, un finansiālu atbalstu jubilejā varēs saņemt arī seniori, kuri svin 75 gadu jubileju (80 eiro), 80 gadu jubileju (80 eiro), 85 gadu jubileju (100 eiro) un 90–99 gadu jubileju (katru gadu saņemot 150 eiro). Simtgadniekiem būs saglabāts 200 eiro pabalsts, apliecinot novada rūpes un cieņu pret saviem vecākajiem iedzīvotājiem. Būtiski, ka šo pabalstu 200 eiro apmērā varēs saņemt ikviens novada iedzīvotājs no 101 un vairāk gadiem. Atbalsta apmērs tiks piemērots no 2025. gada 1. janvāra pēc grozījumiem saistošajos noteikumos.

Šogad kopumā sociālajos pabalstos ieplānoti izdevumi 1,9 miljoni eiro apmērā, kas ir par pusmiljonu vairāk nekā 2024. gadā un par 700 tūkstošiem eiro vairāk nekā 2023. gadā.

Ieguldījumi izglītībā un mācību vides uzlabošanā

2025. gadā plānots veikt nozīmīgus ieguldījumus izglītības jomā un mācību vides uzlabošanā. Paredzēts īstenot vairākus ilgstoši gaidītus remontdarbus un izstrādāt projektus pašvaldības izglītības iestāžu remonta vai pārbūves darbiem, lai tuvākajā laikā veiktu nepieciešamos labiekārtošanas un būvniecības darbus.

Šogad tiks izstrādāts projekts Krimuldas vidusskolas ēkas fasādes un jumta siltināšanai, kā arī Laurenču sākumskolas sporta zāles projektēšanai. Plānots izstrādāt projektu Siguldas Sporta skolas piebraucamā ceļa izbūvei uz potenciālo galveno ieeju skolā, kā arī gājēju ietves un apgaismojuma projektēšanai. 

Lai veiktu projektēšanu un uzlabojumus Siguldas pilsētas vidusskolā, paredzēts ņemt aizņēmumu. Paralēli tam pašvaldība ieguldīs vairāk nekā 100 tūkstošus eiro, lai īstenotu nepieciešamos īstermiņa remontdarbus Siguldas pilsētas vidusskolā, kas jau ilgstoši ir bijuši nepieciešami.

Veicinot pedagogu piesaisti, tiks sniegts nozīmīgs atbalsts izglītības nozarē strādājošajiem – pedagogi varēs saņemt stipendijas un ceļa izdevumu kompensāciju no šā gada 1. septembra. 2025. gada budžetā šīm iniciatīvām ir paredzēts finansējums vairāk nekā 50 tūkstošu eiro apmērā, rūpējoties par izglītības jomas kvalitāti un attīstību novadā.

Gatavojoties gaidāmajiem XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem, kuros piedalīsies vairāk nekā 900 bērni un jaunieši arī no Siguldas novada, pašvaldība šai aktivitātei piešķīrusi finansējumu 296 tūkstošu eiro apmērā, no kuriem 37 tūkstoši eiro novirzīti tautastērpu iegādei.

Digitalizācija kā viena no prioritātēm

Šogad turpināsies darbs pie informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstības izglītības iestādēs, novirzot 185 tūkstošus eiro no pašvaldības budžeta. Šie ieguldījumi palīdzēs nodrošināt modernu un efektīvu mācību vidi. Uzlabojot interneta tīklu, četrām izglītības iestādēm piešķirts finansējums 35 tūkstošu eiro apmērā. 

Nodrošinot ērtāku un efektīvāku pašvaldības pakalpojumu pieejamību Siguldas novada iedzīvotājiem, būtiska loma ir digitālās infrastruktūras attīstībai. Ņemot vērā, ka lielākā daļa iedzīvotāju izvēlas saņemt un pieteikt pakalpojumus elektroniski, pašvaldība turpinās ieguldīt finanšu līdzekļus portāla e.sigulda.lv uzlabošanā. Šogad šim mērķim ir novirzīti 50 tūkstoši eiro, lai uzlabotu sistēmas darbību, stiprinātu tās drošību un paplašinātu pieejamo pakalpojumu klāstu. Šie ieguldījumi veicinās lietotāju pieredzes uzlabošanu un nodrošinās modernu, efektīvu un drošu pašvaldības digitālo vidi.

Lai efektivizētu pašvaldības darbību un vienlaikus nodrošinātu augstāku datu aizsardzības līmeni, par 68 tūkstošiem eiro tiks iegādātas Microsoft licences. Šis solis ļaus uzlabot digitālo darba vidi, nodrošinot modernus un drošus IT risinājumus, kas atvieglos ikdienas procesu pārvaldību. Izmantojot licencētu programmatūru, tiks garantēta atbilstība drošības standartiem, samazināti kiberdrošības riski un uzlabota datu aizsardzība, veicinot pašvaldības pakalpojumu efektivitāti un darbinieku datu drošību.

Jauni transportlīdzekļi, padarot pārvietošanos ērtāku un drošāku

Mobilitātes un pakalpojumu pieejamības uzlabošanai novadā šogad tiks iegādāti vairāki transportlīdzekļi dažādu pašvaldības funkciju nodrošināšanai. Sociālā dienesta vajadzībām plānots iegādāties pielāgotu transportlīdzekli par 12 tūkstošiem eiro un Bāriņtiesas darbības nodrošināšanai – 15 tūkstošiem eiro.

Īpaši tiek domāts par skolēnu pārvadājumu uzlabošanu. Tiks iegādāts deviņvietīgs autobuss, 22-vietīgs autobuss un 45-vietīgs autobuss, nodrošinot ērtāku un drošāku nokļūšanu uz izglītības iestādēm, transporta iegādei novirzot vairāk nekā 55 tūkstošus eiro.

Drošība un civilā aizsardzība

Lai stiprinātu novada drošību un sabiedrisko kārtību, pašvaldība piešķir 10 tūkstošus eiro civilās aizsardzības ikdienas darbību nodrošināšanai un 150 tūkstošus eiro videonovērošanas sistēmas paplašināšanai. Papildus tam tiks uzstādīti vai atjaunoti informatīvie stendi un stabi. Efektivizējot Pašvaldības policijas darbu, plānots iegādāties divas automašīnas par 29 tūkstošiem eiro. Tāpat par 9 tūkstošiem eiro tiks veikta pašvaldībai piederošas garāžas durvju maiņa Inčukalnā, ko ikdienā izmanto Pašvaldības policija. Lai nodrošinātu augstāku drošības līmeni visā novadā, Pašvaldības policijai par 30 % tiks palielināta uzturdeva.

Stiprinot ugunsdrošību, 48 tūkstoši eiro tiek piešķirti brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrībām, kas ikdienā iesaistās glābšanas darbos, kā arī veic izglītojošo funkciju novada izglītības iestādēs un tiekoties ar kopienām.

Lielās talkas ietvaros tiks organizēta pagrabu sakopšanas akcija, veicinot potenciālo patvertņu sakopšanu. Šai iniciatīvai novirzīti 40 tūkstoši eiro.

Uzlabojumi ielu un ceļu infrastruktūrā, paredzot lielāko finansējumu pēdējos gados

Šogad pašvaldība plāno pēdējos gados lielākās investīcijas ielu un ceļu infrastruktūras sakārtošanā. Ceļu uzturēšanai atvēlēti 2,8 miljoni eiro, bet ceļu un ielu būvdarbiem, kā arī projektēšanai – 4,52 miljoni eiro, tostarp 1,16 miljoni eiro no Valsts kases kredīta un 854 tūkstoši eiro no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzekļiem.

Papildus tam plānots ņemt 2 miljonu eiro aizņēmumu Valsts kasē un piesaistīt 2 miljonus eiro no granta programmas līdzekļiem. Kopumā, saņemot visu nepieciešamo fondu vai grantu finansējumu, 2025. gadā ceļu infrastruktūras attīstībai paredzēti 11,45 miljoni eiro.

Šogad plānots veikt dubultās virsmas apstrādi teju 20 ielās un ceļu posmos visā novada teritorijā, tam atvēlot 463 421 eiro no pašvaldības budžeta.

Gādājot par ceļu infrastruktūras attīstību, 2025. gadā turpināsies jau iesāktie ceļu pārbūves darbi, kā arī papildus plānots uzsākt projektēšanu deviņās ielās/ceļos un/vai to savienojumos un krustojumos. Kopumā projektēšanai un pārbūvei ieplānoti vairāk nekā 4,5 miljoni eiro.

Tāpat šogad visā novada teritorijā plānots izvietot jaunus soliņus un atkritumu urnas, padarot publisko vidi ērtāku un sakoptāku. Rūpējoties par novadnieku ērtībām, kuri ikdienā izmanto sabiedrisko transportu, tiks uzstādītas vairāk nekā 10 jaunas pieturvietas.

Turpinās veicināt sabiedrības līdzdalību

Aizvadītā gada izskaņā tika izsludināts līdzdalības budžeta projektu konkurss 2025. gadam, kurā katram projektam paredzēts finansējums 35 tūkstošu eiro apmērā. Šogad turpināsies konkursā apstiprināto projektu īstenošana, kam 2025. gada budžetā piešķirti vairāk nekā 70 tūkstoši eiro.

Savukārt šā gada otrajā pusē tiks izsludināts jauns līdzdalības budžeta projektu konkurss, kura īstenošanai atvēlēti 105 tūkstoši eiro, nodrošinot finansējumu trim uzvarētājprojektiem. Šī ir viena no iniciatīvām, kas ļauj iedzīvotājiem aktīvi iesaistīties novada attīstībā, tādēļ pašvaldība ir gandarīta par novadnieku aktivitāti šajā konkursā.

Jāpiebilst, ka līdztekus šim konkursam saglabāts atbalsts arī citām iedzīvotāju iniciatīvām, piemēram, jauniešu projektiem, kultūras un sabiedrībai nozīmīgiem pasākumiem, mūžizglītības projektiem, amatieru un veterānu sportam, kā arī sabiedriski nozīmīgām aktivitātēm sociālajā jomā. Šogad izveidots jauns atbalsta veids, un turpmāk reliģiskās organizācijas varēs pieteikties pašvaldības finansējumam, lai saglabātu un atjaunotu novada kultūras un sakrālo mantojumu, kā arī citas nozīmīgas vērtības. 2025. gadā pašvaldība īstenos arī vairākus grantu konkursus uzņēmējdarbības veicināšanai.

Pašvaldība turpinās attīstīt publisko infrastruktūru, lai veicinātu ilgtspējīgu izaugsmi, tādējādi gādājot par ikvienu iedzīvotāju.

Budžeta prezentācija skatāma šeit.

19. martā plkst. 14.00 kultūras centrā “Siguldas devons” notiks kino seanss filmai “Zeme, kas dzied”.

Filmas anotācija: ir 1873. gads. Rīgas Latviešu biedrībai atzīmējot piecu gadu pastāvēšanu, tās biedri, uzņēmīgi latviešu “saimniecības vīri” un “literāti”, nolemj sarīkot pirmos latviešu dziedāšanas svētkus. Spītējot jebkuram cariskās impērijas liktajam šķērslim vien pusgada laikā ir jāiespēj izveidot repertuārs, programma un jāaicina Rīgā apvienoties vidzemnieku un kurzemnieku kopkori. Tikmēr laukos vīri un sievas pārdomā, cik prātīgi būtu pamest sējas laukus, lai tik vien kā Rīgā padziedātu.

Spēlfilma “Zeme, kas dzied” (2024) ir pretstats ierastajam vēsturisko filmu naratīvam. Caur 150 gadus seno vēstures prizmu mēs vēlamies iedvesmot tos, kuri dzīvo tagadnē, atcerēties, kāpēc reizi piecos gados mēs joprojām spējam parādīt pasaulei, ar ko esam īpaši un kādēļ par spīti visam, ko aizgājušie laiki un arī mūsdienas met mūsu ceļā, mēs spējam atkal piecelties un vienoties kopīgā dziesmā. Dziesmu svētki ir liela daļa no mūsu tautas identitātes, kas nav radusies caur ciešanām, bet tieši pretēji – caur mīlestību un gaišu skatu nākotnē. “Zeme, kas dzied” ir vēsturiska filma nākotnes skatītājam, kas uzdod jautājumu – vai arī Tu, tāpat kā uzņēmīgie latvieši 19. gadsimta vidū, spētu darītu visu, lai saglabātu latvisko.

Lomās: Andris Bulis, Ainārs Ančevskis, Marta Lovisa Jančevska, Vilis Daudziņš, Nauris Brikmanis, Marina Rebeka, Andris Keišs, Priit Pius.

Režisors, scenārija autors, montāžas režisors Māris Martinsons.

Scenārija līdzautors Dainis Īvāns.

Operators Jānis Jurkovskis.

Komponists Jēkabs Jančevskis.

Mākslinieks Mārtiņš Kalseris.

Grima māksliniece Beata Aija Rjabo.

Producē: “K Films” sadarbībā ar biedrību “Nameyse”.

Biļetes cena – 5 eiro, pērkot iepriekšpārdošanā ar “S! karti” tiek piemērota 20 % atlaide, daudzbērnu ģimenēm – 40 % atlaide. Biļetes var iegādāties “Biļešu paradīzes” kasēs, tostarp tiešsaistē.

14. martā plkst. 19.00 kultūras centrā “Siguldas devons” notiks komēdijas “Kopdzīves ģenerālmēģinājums” pirmizrāde.

Ģenerālmēģinājumos teātrī viss iet juku jukām. Liekas, ka tas mākslas kuģis nogrims, pirmizrādi nesasniedzot. Šajā iestudējumā par teātri daudz nerunāsim, kaut gan Viņš ir režisors, Viņa – dramaturģe, un lugā darbojas arī divi aktieri. Katrs pa savam mazliet “gaisā parauti”.

Stāsts būs par dzīvi, kurā kaislību vētras plosās ģimenē, kas cenšas atrisināt mūžseno jautājumu – kurš kuru? Šajā cīniņā neiztikt bez smieklīgā un jocīgā. Katrā ziņā, apsolām, ka līdz traģiskam finālam izrādē nenonāksim. Tāpēc kabatlakatiņus droši varat atstāt mājās.

Ja, noskatoties izrādi, kāds teiks: “Man pieleca, šis stāsts ir par…”, steidzīgi piebilstam, ka sakritība un iespējamā līdzība ar konkrētām personām, ir vistīrākā nejaušība.

Lomās: Marija Bērziņa, Voldemārs Šoriņš, Jānis Āmanis un Elīna Bojarkina.

Autors: Ivars Šterns.

Režisors: Valdis Lūriņš.

Kostīmi un scenogrāfija: Elīna Milta Niedrāja.

Biļetes cena no 15 līdz 30 eiro. Biļetes pieejamas “Biļešu paradīzes” kasēs, tostarp tiešsaistē šeit.

Pasākuma laikā darbosies kafejnīca.

Siguldas novada bibliotēka īsteno projekta “Radi, tulko, atdzejo – literatūras jaunrades veicināšana jauniešiem” aktivitātes. 20. februārī norisināsies Drāmas terapijas nodarbība mākslas terapeites Signes Vanadziņas vadībā, bet 27. februārī dzejniece Madara Gruntmane vadīs dzejas meistarklasi. Projekta mērķis stiprināt jauniešu iesaisti bibliotēkas aktivitātēs, veicināt lasīšanu un jaunradi.

Projekta ietvaros bibliotēka piedāvā jauniešiem iespēju iesaistīties radošajās un literārajās aktivitātēs: dzejas, atdzejas, tulkošanas un drāmas darbnīcās – improvizēt, rakstīt, radīt tekstus, veicinot radošumu caur lasīšanu, darbošanos kopā ar dzejniekiem, tulkotājiem, atdzejotājiem un mākslas terapeitu.

Projekta aktivitātes norisināsies arī martā – dzejas meistarklases ar dzejnieku, literatūrzinātnieku Ivaru Šteinbergu un dzejnieku Guntaru Godiņu.

Projekts “Radi, tulko, atdzejo – literatūras jaunrades veicināšana jauniešiem” Siguldas novada bibliotēkā tiek īstenots ar Valsts Kultūrkapitāla fonda finansiālu atbalstu.

22. februārī plkst. 15.00 Siguldas 1. pamatskolā notiks kormūzikas koncerts.

Koncertā piedalīsies Ādažu, Ropažu, Saulkrastu un Siguldas novada senioru, sieviešu, vīru un jauktie kori – “Bangotne”, “Garkalne”, “Gāle”, “Atblāzma”, “Mežābele”, “Mundus”, “Ozolzīle”, “Pa saulei”, “Ropaži”, “Saknes”, “Sēja”, “Teiksma”, “Vecie draugi”, “Vēja balss”.

Ieeja bez maksas.