1. novembra vakarā Vidzemes prozas autori, vērtētāji un klausītāji pulcējās mākslas telpā “Mala” uz otrajiem Vidzemes Prozas lasījumiem. Par laureāti tika pasludināta Renāte Mālmane no Salaspils novada ar stāstu “Radio un upes, receptes un drupas”. Viņa pārstāvēs Vidzemi “Prozas lasījumos 2025” Rīgā.
Klātesošos uzrunāja Siguldas novada Kultūras un tūrisma centra direktore Agrita Laudurga un Cēsu novada pašvaldības domes priekšsēdētāja vietnieks Atis Egliņš-Eglītis, vakaru vadīja dzejnieks, žurnālists un aktieris Toms Treibergs, muzicēja latviešu neatkarīgās mūzikas dziedātāja un dziesmu autore Helēna Kozlova.
Vidzemes Prozas lasījumos izskanēja piecu Vidzemes autoru prozas darbi: Andris Habermanis no Siguldas novada lasīja garstāsta “Paceltuve” fragmentu, Anna Kalna no Valmieras stāstā “Kaite” pievērsās rakstīšanas kaitei, Aukstums/Renāte Mālmane no Salaspils novada ar stāstu “Radio un upes, receptes un drupas” radīja pirmsapokaliptiskas noskaņas, kas atbalsoja Ukrainā notiekošo karu, Mārīte Tabita Kalniņa no Ogres stāstā “Sēņotāji” risināja iejūtības tēmu, bet Ulrika Ūpe no Siguldas iejutās vīrieša ādā stāstā “Jaunais papucis”.
Žūrija, kuras sastāvā šogad strādāja Guntis Berelis, Inga Ābele, Aivars Eipurs, Madara Rutkēviča, Linda Vītuma (Lea Vinks) un Evita Hofmane, par laureāti pasludināja Renāti Mālmani, kuras stāstu būs iespēja dzirdēt decembra sākumā “Prozas lasījumos 2025” Rīgā.
Vidzemes Prozas lasījumu autori saņēma arī speciālbalvas no drukātajiem literatūras žurnāliem:
Vidzemes Prozas lasījumu tradīciju aizsāka kultūras centrs “Siguldas devons” sadarbībā ar Siguldas novada bibliotēku un Latvijas Rakstnieku savienību. Pirmie Vidzemes Prozas lasījumi notika Siguldā, šogad vidzemnieku prozu baudīja Cēsīs, bet nākamajā gadā plānojam tikties Ogrē.
Vidzemes Prozas lasījumu noslēguma pasākuma organizēšanā sadarbojās Siguldas un Cēsu novada pašvaldības un viesmīlīgi uzņēma mākslas telpa “Mala”.
Konkursa “Vidzemes Prozas lasījumi 2025” un izglītības programmas rakstniecībā Vidzemes autoriem norisei finansiālais atbalsts saņemts Vidzemes plānošanas reģiona īstenotās programmas “Vidzemes kultūras programma 2025” ietvaros, kas tiek realizēta Valsts kultūrkapitāla fonda mērķprogrammā “Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma”.
Foto: Edgars Semanis
15. novembrī plkst. 12.00 kultūras centrs “Siguldas devons” aicina uz mākslas vēsturnieces Baibas Vanagas priekšlasījumu ““Sieviete, tapdama par mākslenieci, top arī par cilvēku” jeb diskusijas un vērtējumi par māksliniecēm Latvijā 20. gadsimta pirmajās desmitgadēs” ciklā “Rīts ar literatūrzinātnieku”, kas notiks Siguldas novada bibliotēkā, Leona Paegles ielā 3, Siguldā.
1912. gada 27. septembrī Rainis savā dienasgrāmatā rakstīja: “Sieviete, tapdama par mākslenieci, top arī par cilvēku, kas nozīmē pilnīgi no savas dabas atteikties. Tādēļ viņa mākslu sajūt tikai kā slogu, ne kā atsvabināšanu.” Dzejniekam nepiekristu Parīzē studējošā jaunā latviešu gleznotāja Milda Grīnfelde (dz. Brante, 1881–1966), kas 1909. gada 25. janvārī vēstulē vīram rakstīja: “Kas gan ir burvīgāks par mākslu, jūs, nemākslinieki, to nevarat saprast jeb negribat. Tas ir dievišķīgs uguns. Tu teiksi, ka mīlestība ir tikpat dievišķa. Jā, bet mani tas traucē, ka zinu, ka viņa var zust. To [mākslu] nekas un neviens nevar atņemt.”
Ieskatoties latviešu un vietējā vācu presē, redzams, ka Latvijas sabiedrībā par tā saukto “sieviešu jautājumu” jeb sieviešu kustību un emancipācijas jautājumiem tika runāts jau kopš 19. gadsimta 70. gadiem, īpaši asām diskusijām izvēršoties 90. gados, kad šī tēma ienāca arī literatūrā. Gadsimtu mijas presē daudz tika rakstīts par sieviešu izglītošanās iespēju paplašināšanu un pievēršanos profesionālajai darbībai, tai skaitā radošajam darbam, gan emancipācijas aizstāvju, gan pretinieku rindās, iekļaujot arī daudzus šodien pazīstamus sabiedriskos un kultūras darbiniekus.
Priekšlasījums iepazīstinās ar sieviešu emancipācijas ideju ienākšanā Latvijā, sabiedrības priekšstatiem un asākajām diskusijām par sieviešu lomu sabiedrībā, pievēršanos mākslai un profesionālajai darbībai vispār, kā arī piedāvās ieskatu izstāžu apskatnieku un mākslas kritiķu atsauksmēs par vietējo mākslinieču darbiem un viņu līdzdalību izstādēs. Dr. art. Baiba Vanaga ir mākslas vēsturniece, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu kuratore. Uzrakstījusi doktora disertāciju “Sievietes mākslinieces Latvijā laikā no 19. gs. vidus līdz 1915. gadam” (Latvijas Mākslas akadēmija, 2015), lasījusi referātus un publicējusi zinātniskus un populārzinātniskus rakstus par māksliniecēm, vēsturiskajām kolekcijām un mākslas dzīvi Latvijā 19. gadsimtā un 20. gadsimta pirmajā pusē.
Foto: Gleznojoša sieviete. Nezināma autora fotogrāfija no kāda vācbaltiešu ģimenes albuma. 20. gadsimta sākums. Latvijas Nacionālā bibliotēka, Reto grāmatu un rokrakstu krājums.
“Rīts ar literatūrzinātnieku” 2025. gadā caur starpkaru perioda rakstniecības prizmu izceļ Pirmās sieviešu konferences nozīmīgumu, īpašu uzmanību pievēršot konferences runātājām, kuru literārie un autobiogrāfiskie teksti atspoguļo tā laika sabiedrības procesus un sieviešu lomu pārmaiņās, kā arī viņu laikabiedrēm latviešu rakstniecībā, kuras savā daiļradē skar būtiskas sabiedriskās tēmas. Lekcijas sniedz ieskatu, kā šīs sievietes, būdamas gan rakstnieces, gan aktīvistes, izmantoja literatūru kā platformu ideju paušanai un sabiedrības uzrunāšanai.
Cikls sagatavots sadarbībā ar LU Literatūras, folkloras un mākslas institūtu. Lekciju cikla satura autore: Eva Eglāja-Kristsone. Finansiāli atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds.
Aicinām pasākumu apmeklēt klātienē un pavadīt sestdienas rītu interesantā sabiedrībā!
Lekciju video ierakstus vēlāk būs iespējams noskatīties kultūras centra “Siguldas devons” Facebook lapā un Youtube kanālā.
Ieeja – bez maksas.
Novada publiskajās aktivitātēs var tikt veikta fotografēšana un filmēšana. Fotoattēli un video var tikt izvietoti Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnē www.sigulda.lv un pašvaldības kontos sociālajā tīklā Facebook, X un Instagram. Pārzinis un personas datu apstrādes nolūki: Siguldas novada pašvaldība, juridiskā adrese Pils ielā 16, Siguldā, Siguldas novadā, LV-2150, veic personas datu apstrādi informācijas atklātības nodrošināšanai un sabiedrības informēšanai.
14. novembrī plkst. 19.00 kultūras centrā “Siguldas devons” notiks jauniešu deju kolektīva “Vizbulīte” un draugu koncerts “Latvija. Draugi. Mēs”.
Koncertā uzstāsies: BDA “Teiksmiņa” 7.–9.klase, TDA “Teiksma” studija (Rīga), BJDK “Pīlādzītis” (Ogre), TDA “Drīziņš” un “Drīziņa” studija (Dobele), TDA “Vidzeme” (Madona) un divi JDK “Vizbulīte” sastāvi (Sigulda).
Kad Skolēnu dziesmu un deju svētki ir beigušies, cikls sākas no jauna – ejam tālāk, meklējam jaunas dejas un projektus, radām savu programmu un draudzējamies. Deju kolektīvam ir liels prieks, ka laika gaitā izveidojušies ilggadēji draugi un rodas arvien jauni.
Ikviens ir laipni aicināts uz koncertu, kura dalībnieki jau ir ceļā uz jauniešu deju kolektīvu svētkiem, kas maijā notiks Liepājā.
Biļetes cena – 5 eiro. Pirmsskolas vecuma bērniem, neaizņemot atsevišķu sēdvietu, – bezmaksas. Iegādājoties biļeti iepriekšpārdošanā ar “S! karti” – 20 % atlaide, daudzbērnu ģimenēm – 40 %. Biļetes var iegādāties “Biļešu paradīzes” kasēs, tostarp tiešsaistē.
13. decembrī plkst. 19.00 Siguldas koncertzāle “Baltais flīģelis” aicina uz īpašu Ziemassvētku koncertu – komponista Riharda Zaļupes programmu “Svētā nakts”. Koncerts piedāvās gan meditatīvas, apcerīgas kompozīcijas, gan svētku noskaņām piepildītus skaņdarbus.
Koncertā īpaša uzmanība tiks pievērsta Zaļupes “Svētā nakts mesai” – kompozīcijai balsīm, sitaminstrumentiem un elektronikai. Šī mūzika iedvesmo mieru, apceri un emocionālu dziļumu, piedāvājot lēnu, meditāciju veicinošu skanējumu ar spēcīgu liturģisko tekstu.
Programmā iekļauti arī citi svētku noskaņām bagāti skaņdarbi. Klausītāji dzirdēs pasaulē labi pazīstamo melodiju “Amazing Grace” īpašā aranžējumā, kā arī ritmisko un dinamisko svītu “Ziemassvētku melodijas”. Koncerta muzikālo krāsu pastiprinās neparastais instruments – Ravvast rokas panna (bunga), kuras liriskais un apcerīgais skanējums piešķirs koncertam unikālu atmosfēru.
Īpašā viesmāksliniece koncertā būs dziedātāja Annija Putniņa – spoža jaunā balss, kas aktīvi veido mūsdienu Latvijas mūzikas seju. Viņas emocionāli piesātinātais un daudzveidīgais izpildījums ir augsti novērtēts gan Latvijā, gan starptautiski.
Rihards Zaļupe ir viens no ievērojamākajiem mūsdienu latviešu komponistiem, kura daiļrade aptver akadēmisko un populāro mūziku, teātra skaņdarbus un kino. Ar emocionāli piesātinātu, laikmetīgu un tehnoloģiski inovatīvu stilu viņš radījis muzikālo valodu, kas rezonē gan Latvijā, gan starptautiski.
Biļetes cena – 20 eiro. Iegādājoties biļeti ar “S! karti” – 20 % atlaide, daudzbērnu ģimenēm – 40 % atlaide, Siguldas novada mākslu un mūzikas skolas audzēkņiem uzrādot derīgu apliecību – 40 % atlaide. Biļetes var iegādāties “Biļešu paradīzes” kasēs, tostarp tiešsaistē.
6. novembrī Turaidas muzejrezervāts aicina uz gadskārtējo konferenci Turaidas muižas pārvaldnieka jaunajā dzīvojamajā mājā, lai informētu par aktualitātēm kultūras mantojuma izpētē un popularizēšanā. Tiks akcentētas daudzveidīgās vēstures liecības, kas ļauj pilnīgāk iepazīt Turaidas vēsturiskā centra mantojumu, komplektēt krājumu, veidot ekspozīcijas un izstādes, kā arī piedalīties starptautiskos projektos.
Turaidas vēsturiskais centrs kopš 2022. gada ir iekļauts Eiropas kultūras mantojuma zīmes sarakstā. Tam piemīt liela simboliska Eiropas nozīmes vērtība, un tas raksturo Eiropas kopīgo vēsturi.
Konferences dalībniekiem būs iespēja iepazīties ar Turaidas muzejrezervāta izstādi “Dainu kalnam 40” un izstādi “Grāmatniecības pērles Turaidas muzejrezervātā”, kā arī piedalīties jaunā Turaidas muzejrezervāta krājuma kataloga “Turaidas pilī atrastās 13.–17. gadsimta militārās senlietas” atvēršanā.
Programma:
Plkst. 9.15–10.00 – reģistrācija, rīta kafija, grāmatu galds.
Plkst. 10.00 – konferences atklāšana:
Plkst. 10.10–12.00 – ziņojumi:
Plkst. 12.00–12.40 – izzinošs pārgājiens:
Plkst. 12.40–13.20 – pusdienu pauze:
Plkst. 13.20–15.00 – ziņojumi un kataloga atvēršana:
Plašāka infromācija par konferenci zvanot uz tālruņa numuru 29384512 vai rakstot uz e‑pasta adresi pasts@turaida-muzejs.lv.
Dalība konferencē – bez maksas. Pieteikt dalību konferencei iespējams līdz 4. novembrim, aizpildot elektronisko pieteikuma anketu.
Kopienas centri Gaujā, Sunīšos, kā arī dienas centrs “Iespēju māja” Siguldā ir vietējo iedzīvotāju sabiedriskās dzīves un brīvā laika pavadīšanas vietas. Aicinām iepazīties ar to piedāvātajām aktivitātēm novembrī!
Gaujas Kopienas centrā
Sunīšu Kopienas centrā
Dienas centrā “Iespēju māja” Siguldā
Par aktivitātēm un telpu izmantošanu aicinām sazināties ar kopienas speciālisti Inesi Romānovu, zvanot uz tālruņa numuru 28732647, rakstot uz e‑pasta adresi inese.romanova@sigulda.lv vai ar Lieni Šteinu, zvanot uz tālruņa numuru 28665039, rakstot uz e‑pasta adresi liene.steina@sigulda.lv vai atnākot uz Kopienas centru parunāties personīgi.
Piektdien, 14. novembrī, plkst. 19.00 Siguldas Jaunās pils salona izstāžu telpās tiks atklāta mākslinieka Elmāra Gaigalnieka jaunākā darbu izstāde “SPĒKS BŪT!”. Izstādē būs apskatāmi mākslinieka paši jaunākie darbi, kas tapuši šoruden.
“Spēks ir iet tur, kur citi baidās pat paskatīties.” Frīdrihs Nīče
“Tas ir – tieši tur, no kurienes visi novēršas, kur ir tumšs, satraucoši un neierasti. Tur, kur nav aplausu, esi tikai tu un tava patiesība. Spēks nav izrādīšanās pārliecībā vai skaļa bļaušana. Tas ir klusa iešana sevī, par spīti, bez atbalsta, tādēļ, ka Tu zini – cita ceļa nav.” Viešu Elmārs
“Kopš studiju gadiem Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolā esmu darbojies dažādos mākslas laukos. 2000. gados Dailes teātrī strādāju pie vairāku scenogrāfiju veidošanas teātra izrādēm, tajā skaitā, izrādei “Ilgu tramvajs”. Ārpus teātra veidojis scenogrāfijas 7 teātra izrādēm, tai skaitā izrādei “Satezeles zelts”. Turaidas muzejrezervātā esmu izveidojis vairāk nekā četrpadsmit zāles ekspozīcijas, no kurām viena ieguvusi pirmo vietu starptautiskā muzeju vērtējumā Barselonā. Bez darba mākslas skolās, esmu veidojis arī dažādus interjera risinājumus un iekārtojumus – kazino, veikalu, kafejnīcu, baznīcu un privātmāju interjerus. Esmu radījis unikālu smilšu mākslas tehnoloģiju un izrādi smilšu gleznu reklamēšanai. Esmu piedalījies daudzās Siguldas, Cēsu un Latvijas mēroga izstādēs, kā arī man bijušas personālizstādes gan Latvijā, gan ārvalstīs. Šobrīd vairāk pievēršos zīmēšanai un glezniecībai. Esmu tajā dzīves posmā, kad citu domas par maniem darbiem mazāk interesē. Dzīvoju laukos, senā lauku sētā mācos būt laimīgs!” tā par savu radošo darbu stāsta pats mākslinieks Elmārs Gaigalnieks.
Izstāde “SPĒKS BŪT!” būs apskatāma Siguldas Jaunās pils salonā no 14. novembra līdz 11. janvārim. Izstādes apmeklējums iekļauts Siguldas Jaunās pils apmeklējuma cenā, izstādes atklāšanas dienā ieeja bez maksas. Izstāde apskatāma katru dienu no plkst. 9.00 līdz 17.00.
Oktobrī Siguldas koncertzāle “Baltais flīģelis” un Cēsu Mazais teātris īstenoja pirmo kopprojektu, skatītājiem piedāvājot muzikālu izrādi “Nepiederošiem ieeja aizliegta”. Tas ir aktuāls stāsts, kas aicina gan jauniešus, gan pieaugušos ieskatīties bērnu un pusaudžu iekšējā pasaulē, vienlaikus zīmīgi ievadot koncertzāles 25. jubilejas sezonu.
Izrāde “Nepiederošiem ieeja aizliegta” lauj ieskatīties vienā no sarežģītākajiem bērnu un pusaudžu dzīves posmiem – pieaugšanā. Tā stāsta par brīžiem, kad emocijas ir intensīvas, attiecības neskaidras un ikdienas izaicinājumi liek mācīties saprast sevi un citus. Skatītājs tiek aicināts kopā ar varoņiem izzināt bailes, dusmas, prieku, kaunu, sajūtu sarežģītību un to, kā atrodot sapratni un atbalstu, iespējams virzīties uz priekšu.
“Mēs jau labu laiku atpakaļ sākām domāt par to, cik ļoti būtiski ir audzināt jauno paaudzi. Attiecīgi, koncertzālē tas notiek caur mūziku. Sākotnēji meklējām dažādas formas, kā mūziku un tās saturu nodot jaunākajai paaudzei. Uzrunājot Cēsu Mazā teātra kolēģus, dzima ideja par šo muzikālo izrādi un emocijām. Tās ir ļoti svarīga tēma, par ko šobrīd runāt,” atklāj Siguldas koncertzāles “Baltais flīģelis” vadītājs Kristaps Gustavs Kiršteins.
Šis projekts ir turpinājums Siguldas koncertzāles “Baltais flīģelis” uzsāktajai tradīcijai radīt oriģinālsaturu bērnu un jauniešu auditorijai. 2024. gadā koncertzāle pievērsās laikmetīgiem un saistošiem projektiem jaunākajai paaudzei, bet 2025. gads ir īpašs – koncertzāle svin 25 gadu jubilejas sezonu, kurā galvenā uzmanība veltīta bērniem un jauniešiem.
Izrāde tapusi ar Siguldas novada pašvaldības, Cēsu Mazā teātra, Valsts kultūrkapitāla fonda un projekta “Latvijas skolas soma” atbalstu. Radošo komandu veido Latvijas teātra un mūzikas profesionāļi – dramaturgs Klāvs Knuts Sukurs, režisore Liena Šmukste, komponiste Evija Vēbere un scenogrāfe Kate Krolle, kā arī aktieri Sandija Dovgāne un Valdis Vanags.
Izrāde “Nepiederošiem ieeja aizliegta” iekļauta programmas “Latvijas skolas soma” repertuārā, tādējādi to būs iespēja redzēt skatītājiem vairākās Latvijas pilsētās.
25. oktobrī Siguldas novada bibliotēkā tika atklāta jau ceturtā papīrmākslas un mākslinieku oriģinālgrāmatu (artist book) izstāde. Kā ierasts, izstādes vienojošais elements ir papīrs – gan iegādāts, gan pašu gatavots, šūts, locīts, līmēts un zīmēts. Šā gada ekspozīciju vieno zilā krāsa, kas piešķir darbiem īpašu noskaņu un vienotību. Izstāde apskatāma līdz 13. decembrim bibliotēkas darba laikā.
Izstādes darbi un noskaņa burtiski ievelk zilo toņu pasaulē un daudzveidībā. Izstāde ir bagāta, krāšņa un daudzveidīga. Zilā krāsa simbolizē mieru, atklātību, sadarbību, lojalitāti, viedumu. Izstādes darbos izmantotas dažādas tehnikas un materiāli, bet pamatā tās ir papīrs, grāmatsējumi un grāmatas, piemēram, Kārļa Vērdiņa “Nepareizā dzejoļa“ grāmata, ilustrēta Ojāra Vācieša “Sveču grāmata”, Kārļa Skalbes “Ziemas grāmata”. Grāmatas veidotas no roksmēluma papīra, izšuvumiem, tekstila šķiedrām, jauktas tehnikas kolāžām, drukas ar tipogrāfijas krāsām, papīra un pērlīšu izšuvumiem, papīra kurpēm un pat papīra puzuri.
Izstādē piedalās Dzērbenes radošās mājas “Memberi” projekta “Daba Rada” dalībnieki, kā arī vairākas Latvijas ādas mākslinieces, kuras papīru satiek grāmatu iesiešanas procesā, kopumā 19 mākslinieki, no kuriem četri ir no Siguldas novada: Agnese Kantiševa, Aigars Lenkevičs, Ārija Bērze, Carmen Oak, Ērika Māldere, Ērika Zutere, Evija Freidenfelde, Ilizane Grīnberga, Ilona Valaine-Blekte, Ilze Dilāne, Inese Pitkeviča, Inta Putniņa-Cīrule, Kristīne Japiņa, Līga Strapcāne, Maija Graudiņa, Sandra Dzilna, Solvita Terbeta, Zinaīda Ceske un viesmāksliniece no Vācijas Janet Sifft – papīra māksliniece, pazīstama ar saviem smalkajiem cianotipijas darbiem un bezlīmes sējuma mākslinieka oriģinālgrāmatām.
Mākslinieka oriģinālgrāmata (artist book) ir mākslas darbs – mākslinieciska izpausme, kas izmanto grāmatas formu vai funkciju. Grāmatu ilustrācijām un oriģinālām grāmatām ir ļoti sena vēsture, bet mākslinieka oriģinālgrāmatu, kādu to pazīstam šodien, sākums meklējams pagājušā gadsimta 50.–60. gados, kopš tā laika nemitīgi attīstoties un pilnveidojoties. Pasaulē, īpaši Amerikā, mākslinieka oriģinālgrāmatas izpelnījušās lielu popularitāti, regulāri tiek rīkotas izstādes un pasākumi. Latvijā šis mākslas veids nepelnīti palicis novārtā, bet ar savu darbību un izstādēm ceram situāciju mainīt.
11. oktobrī Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) Ziedoņa zālē norisinājās jau astotais Skaļās lasīšanas sacensību nacionālais fināls. Tajā piedalījās 19 novadu lasīšanas čempioni no visiem Latvijas reģioniem ar saviem līdzjutējiem. Viņu vidū bija arī Siguldas pilsētas vidusskolas audzēkne Gabriela Pelkaua.
Kopā ar pirmsskolas vecuma bērnu un ģimeņu lasītveicināšanas programmu “Grāmatu starts”, vecāko un tradīcijām bagātāko programmu “Bērnu, jauniešu un vecāku žūrija”, “Skaļās lasīšanas sacensības” ir trešā nozīmīgākā LNB iniciatīva sabiedrības iesaistes kustībā “Restarts lasīšanai”, kas īpašu nozīmi iegūst šogad, kad tiek svinēti 500 gadi latviešu grāmatai.
Novadniece Gabriela Pelkaua ieguva otro vietu. Viņa lasīja fragmentu no itāļu rakstnieces Andželas Naneti grāmatas “Mans vectēvs bija ķiršu koks”, ļoti emocionālos un personiskos pārdzīvojumos sakņots lasījums, jo “grāmatas spēj palīdzēt”, teica Gabriela. Viņas vizītkartē bija rakstīts: “Lasīšana nav tikai vārdi un teikumi, kas man pareizi jāizrunā. Tā ir kā portāls, kas piepildīts ar daudzām dzīvēm, kuras man ļauts izdzīvot un izjust”.
Žūriju iepriecināja dalībnieku grāmatu izvēle Skaļās lasīšanas sacensībām, tā ir ļoti daudzveidīga. Lasītāji izvēlas gan humoristiskus, traģiskus, gan romantiskus darbus. Sacensību galvenais noteikums ir izrādīt cieņu bērna izvēlei, lai veicinātu lasītprieku un pozitīvas emocijas. Nenovērtējams ir bērnu prieks, iepazīstinot ar grāmatām, ko viņi ir izvēlējušies paši. Viņi kļūst par lasīšanas vēstnešiem, lasītprieks tūlīt nonāk klausītāju sirdīs, var vien pabrīnīties, kāds klusums valda lielajā Ziedoņa zālē, kad kāds lasa.
Pasākumu vadīja Ansis Bogustovs. Lasīšanas un grāmatas nozīme cilvēka dzīvē ir vitāli svarīga arī Skaļās lasīšanas sacensību fināla žūrijai. Apliecinot savu aktīvo nostāju un atbalstu skolēnu iesaistei lasīšanas aktivizēšanā, šogad sacensības vērtēja Rīgas mērs Viesturs Kleinbergs, rakstniece un kustības “Laiks lasīt” aizsācēja Inga Grencberga, aktieris un režisors Valdis Lūriņš, LNB karšu krājuma vadītāja Linda Akmentiņa un kultūras žurnāliste Henrieta Verhoustinska. Katrs no viņiem atzina, ka šīs četras stundas ir bijušas ļoti emocionālas un pacilājošas. Rīgas mērs izteicās, ka iespējams pat, pildot Rīgas domes priekšsēdētāja pienākumus, nav bijis tik grūta uzdevuma kā izšķirties par uzvarētāju Skaļās lasīšanas sacensībās. Katrs no žūrijas bija sarūpējis speciālbalvu kādam no sacensību dalībniekiem, arī rakstnieki Agnese Vanaga un Dzintars Tilaks dāvināja savas jaunās grāmatas ar īpaša personiska veltījuma ierakstiem.
Koncertā uzstājās populārais hip-hopa mākslinieks Fiņķis kopā ar dziedātāju Juliannu, viņu dziesmas tika uzņemtas ar lielu sajūsmu. Uzaicinājums nākt visiem kopā uz Ziedoņa zāles skatuves nevilcinoties tika izmantots. Mūziķi atzina, ka bija priecīgi un pacilāti izpildīt dziesmas tik atsaucīgai publikai.
Sacensībām ir patiešām vērienīgi rezultāti. Kā Valsts kultūrkapitāla fonda finansētais valstiski nozīmīgs kultūras pasākums Skaļās lasīšanas sacensības ir aptvērušas visu valsti, iesaistot 7500 piekto un sesto klašu skolēnus pašu izvēlētas, aizraujošas grāmatas lasīšanā un popularizēšanā. Sacensības ir norisinājušās 251 skolā. Šo lasītveicināšanas programmu LNB jau astoto gadu rīko kopā ar Latvijas Bērnu un jaunatnes literatūras padomi, bibliotēkām, skolām un ģimenēm visā Latvijā, aicinot bērnus iesaistīties aizraujošā lasīšanas piedzīvojumā. Organizatoru mērķis ir krietni ambiciozāks, nekā šķiet – palīdzēt augt un veidoties jaunai vecāku paaudzei, kura izprot priekšā lasīšanas nozīmi un prot to darīt.
Nacionālo skaļās lasīšanas sacensību norisi kā valstiski nozīmīgu kultūras pasākumu atbalsta Kultūras ministrija, Valsts kultūrkapitāla fonds, Latvijas Nacionālā bibliotēka, Latvijas Bērnu un jaunatnes literatūras padome. Sacensībām palīdz notikt skolotāji, vecāki, bibliotekāri – reģionālo sacensību kuratori un pašvaldību atbalsts. Visiem finālistiem iespēju tikt pie jaunām grāmatām nodrošina SIA “Jānis Roze”, Apgāds Zvaigzne ABC un grāmatnīcu tīkls “Globuss”. Grāmatas dāvina arī Latviešu valodas aģentūra. Fināla sacensības notika pasākumu ciklā “Latviešu grāmatai 500”. Ciklu atbalsta Latvijas Kultūras ministrija.
Informāciju sagatavoja:
Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bērnu literatūras centra vadītāja
Silvija Tretjakova
Foto: Kristians Luhaers
31. oktobrī plkst. 10.00 Turaidas muzejrezervāts aicina pulcēties pie Krišjāņa Barona pieminekļa Siguldā, lai rītu sāktu ar tautasdziesmu.
Jau gandrīz 30 gadus Turaidas muzejrezervāta ļaudis pulcējas pie Dainu tēva pieminekļa Siguldā viņa dzimšanas dienas rītā, lai godinātu Krišjāņa Barona paveikto, apkopojot, sistematizējot un publicējot tautasdziesmu krājumus. Pateicoties Baronam, viņa laikabiedru un sekotāju darbam, mūsdienās varam lepoties ar bagāto dainu krājumu, kurā iespējams rast senās dzīvesziņas gudrības. Krišjāņa Barona veidotais Dainu skapis iekļauts UNESCO programmas Pasaules atmiņa sarakstā.
Aizvadītajos gados ar sev nozīmīgām tautasdziesmām pasākumā ir piedalījies plašs loks dažāda vecuma novadnieku. Ik reizi izteiktās un izdziedātās tautasdziesmas ir devušas raženu impulsu visai dienai, vienojušas īpašā kopības sajūtā un iedvesmojušas rast dainās spēku un ticību labajam.
Piedalīties aicināts ikviens, līdzi ņemot savu mīļāko vai tā brīža aktuālāko tautasdziesmu un teikt to pie Krišjāņa Barona pieminekļa.
Turaidas muzejrezervāts kopā ar Siguldas novada pašvaldību, Ziedoņa muzeju, Dabas aizsardzības pārvaldi un Krišjāņa Barona dzimtas mājām “Dainas” oktobrī aicina atzīmēt folklorista, valodnieka, sabiedriskā darbinieka un skolotāja Krišjāņa Barona 190. dzimšanas dienu ar pasākumiem.
Šogad Piļu un muižu asociācijas rīkotajā ikgadējā Leģendu naktī durvis vēra arī Turaidas muzejrezervāts, ielūdzot uz vakara viesībām Turaidas muižā. Šajā reizē klātesošie tika aicināti iepazīt muižas pārvaldnieka veco dzīvojamo māju, kurā iekārtotā ekspozīcija vēsta par 19. gadsimta sākuma lauku vidusšķiras pārstāvja dzīvesveidu un vērtību sistēmu saimniecisko un sociālo pārmaiņu laikā Vidzemē.
Dzīru riktēs bija iespēja sajust laikmeta atmosfēru, ko atbilstoši bagātināja galdā celtie ēdieni septiņās kārtās. Katrā no pārvaldnieka mājas istabām viesiem atklājās cita muižas dzīves aina – ķēkšas eksperiments ar kāli, zemnieka nodeva kungam, kalpones stāsts “ar smuko šāli”, studenta dzīves jēgas meklējumi, lasot Veidenbauma dzejoli, pikants mirklis pārvaldnieka guļamistabā un citas. To visu vērojot, viesi tika cienāti arī saldiem un sāļiem gardumiem no muižas galda. Pārvaldnieka mājas virtuvē saimniekoja gastronomiskās kultūras pētniece un īstā latvju saimniece Brigita Puriņa un vakara noslēgumā galdā tika celti rūpīgi pārdomāti ēdieni – kartupeļu pirē ar fliterklopšiem pēc 1877. gada receptes, ābolu kūciņa (košķenis) ar krējuma putām pēc 1795. gada receptes un dzērieni no pārvaldnieka pagraba.
Pētnieku apkopotos vēsturiskos faktus mazās sadzīviskās ainās izspēlēja Turaidas muzejrezervāta darbinieki.
…svinējām ne jau greznības dēļ, bet tāpēc, ka svinot cilvēks atceras, ka viņš vēl ir dzīvs…
Leģendu nakts ir notikums, kura laikā ikdienā nepieejamās piļu un muižu durvis un telpas tiek atvērtas ikvienam, un vakara noskaņā vēsturiskās ēkas atgūst savu agrāko noskaņu, pasākuma rīkotājiem tās piepildot ar mūziku, mākslu un dažādām radošām aktivitātēm.
Informāciju sagatavoja:
Turaidas muzejrezervāta projektu vadītāja
Ieva Malceniece
Foto: E. Semanis