Ceturtdien, 8.janvārī, plkst.16.00 Siguldas novada bibliotēkā norisināsies sarunu cikla „Pēcpusdienas sarunas” ceturtā tikšanās reize, kura veltīta dzīvniekiem un rūpēm par tiem. Kā īpašais viesis sarunu pēcpusdienā ciemosies četrkājaino draugu sargeņģelis, Dzīvnieku SOS pārstāve, dzīvnieku patversmes „Ulubele” darbiniece Linda Kuikulīte. Taču tas nebūs vienīgais ciemiņš – kopā ar Lindu Kuikulīti bibliotēkā būs iespējams satikt dzīvnieku patversmes „Ulubele” iemītnieci suņu meiteni Sāru.
Kopā ar pasākuma apmeklētājiem tiks diskutēts par dzīvnieku uzturēšanu, rūpēm par tiem, kā arī to, kā ikvienam iespējams palīdzēt dzīvniekiem patversmēs.
Jāatzīmē, ka Linda Kuikulīte ir ieguvusi titulu “Latvijas Lepnums 2010”. Ieeja – bez maksas.
Janvāris Siguldas novada bibliotēkā veltīts rūpēm par cilvēka mazajiem brāļiem – dzīvniekiem. Godinot dzīvnieku aizstāvjus, līdz 30.janvārim lasītavā iespējams aplūkot rakstniekam, dabas pētniekam Džeraldam Darelam veltītu grāmatu izstādi, atzīmējot viņa 90 gadu jubileju.
Zvaigznes dienas noskaņās 10.janvārī plkst.14.00 Turaidas muižas pārvaldnieka jaunajā dzīvojamā mājā notiks Turaidas muzejrezervāta Atbalsta biedrības pilnsapulce un Pateicības pasākums, kurā gaidīts ikviens Turaidas muzejrezervāta Atbalsta biedrības biedrs un visi interesenti, kas vēlas iesaistīties Atbalsta biedrības darbībā.
Programma
Plkst. 14.00 – 15.30
Plkst. 15.30 Evitas Zālītes un Ilzes Gruntes koncerts „Ziemas noskaņas”.
Plkst.16.00 Sarunas pie kafijas tases.
Turaidas muzejrezervāta Atbalsta biedrība ir brīvprātīga apvienība – bezpeļņas nevalstiska organizācija, kas darbojas ar mērķi sniegt atbalstu un intelektuālo ieguldījumu dabas un kultūras mantojuma aizsardzībā un uzturēšanā, lai saglabātu un pilnveidotu Turaidas muzejrezervātu un tā tuvāko apkārtni kā nozīmīgu Latvijas kultūrvēsturisko objektu nākamajām paaudzēm, veicot publisku darbību.
Turaidas muzejrezervāta Atbalsta biedrība izveidojusies no Turaidas pils atbalsta fonda, kas dibināts 2002.gada 16.aprīlī, īsi pēc 2002.gada februāra bīstamajiem zemes nogruvumiem Turaidas pilskalnā. Šī dabas stihija bija apdraudējums gan cilvēku dzīvībai, gan izcila vēstures pieminekļa – Turaidas pils – pastāvēšanai. Fondā ar mērķi – saglabāt Turaidas pili, vācot naudu un sniedzot atbalstu mērķprogrammu izstrādāšanā un finansēšanā, iesaistījās sabiedriski aktīvi cilvēki – toreizējie Saeimas deputāti Andris Ārgalis un Indulis Emsis, mākslas zinātniece Sarmīte Sīle, LU Latvijas vēstures institūta direktors Guntis Zemītis, juristi Inese Berga, Viktors Šadinovs un citi. Muzejrezervāta un fonda sadarbība, kā arī aktīvā sabiedrības rīcība sekmēja pilskalna nostiprināšanas darbus. Lai organizācijas turpmākā darbība atbilstu Turaidas muzejrezervāta kā kopuma atbalsta fonda statusam, 2005.gada 12.decembrī notika Turaidas pils atbalsta fonda pārreģistrācija par Turaidas muzejrezervāta Atbalsta biedrību.
Turaidas muzejrezervāta Atbalsta biedrībā 2014.gadā darbojās 62 biedri. Atbalsta biedrības valdes priekšsēdētāja un aktīva tās biedre ir zvērināta advokāte Ilze Krastiņa. Šobrīd biedrības valdē ir siguldietis Aivars Janelsītis – novadpētnieks, kurš daudz laika ziedojis sabiedriskam darbam, kas cieši saistīts ar kultūras, izglītības un sporta dzīves organizēšanu un popularizēšanu Siguldā daudzu gadu garumā, un Juris Ivars Čivčs – Latvijas politiski represēto apvienības Siguldas nodaļas vadītājs. Organizējot sadarbības projektus un konsultējot dažādos jautājumos, joprojām aktīvi biedrībā darbojas daudzi no atbalsta fonda dibinātājiem, bet pa gadiem klāt nākuši arī daudzi siguldieši un citi sabiedrībā zināmi cilvēki, piemēram – tūrisma biroja „Relakstūre” valdes priekšsēdētājs Hardijs Madzulis, Starptautisko ekonomisko sakaru un muitas institūta direktors, profesors Aivars Vilnis Krastiņš, VAS „Latvijas dzelzceļš” pārstāve Aija Poča u.c. Goda biedru statusā ir akadēmiķis Jānis Stradiņš un izcilais vijolnieks Raimonds Ozols. Ikviens biedrības dalībnieks dažādās formās un saturā sniedz savu atbalstu muzejrezervāta darbībā.
Ar biedrības atbalstu regulāri tiek risināti dažādi juridiski jautājumi, organizēti sabiedriskie, kultūras un labdarības pasākumi, tiek uzturēta komunikācija ar citām sabiedriskajām organizācijām, kā arī piesaistīti finanšu līdzekļi un ziedojumi Turaidas muzejrezervāta mērķu realizācijai un attīstībai. Atbalsta biedrības biedri arī 2014.gadā aktīvi piedalījušies visos muzejrezervāta pasākumos, nevalstisko organizāciju rīkotajās aktivitātēs, sadarbojušies ar Siguldas novada Domi, Vides un reģionālās attīstības ministriju, Eiropas kustību Latvijā u.c.. 2014.gadā pēc Atbalsta biedrības biedra Ilgoņa Šteinberga iniciatīvas sadarbībā ar Latvijas Pastu tika izdota pastmarka „Turaidas pilij 800”, risināti jautājumi par Turaidas automašīnu stāvlaukumu nodošanu valsts īpašumā un nodošanu izmantošanai muzeja apmeklētāju un sabiedrības vajadzībām. Biedrība sniegusi atbalstu dažādu ar pētniecību, arheoloģiju, sabiedrības izglītošanu un muzejrezervāta kultūrvides sakārtošanu saistītu projektu īstenošanā.
Siguldas novada pašvaldības Kultūras pārvalde no 2014.gada decembrī organizēja aptauju par kultūras pasākumu apmeklētību Siguldas novadā. Kultūras pārvaldes speciālisti vēlējās uzzināt, kā Siguldas novada iedzīvotāji apmeklē kultūras pasākumus, kā arī noskaidrot, kuri ir visiecienītākie kultūras notikumi novadā. Aptaujā tika ietverti arī jautājumi par Siguldu kā Rīgas partneri projektā „Rīga – Eiropas kultūras galvaspilsēta 2014”.
Iegūtie dati tiks izmantoti Siguldas novada kultūras un sabiedriskās dzīves uzlabošanai un attīstībai. Aicinām iepazīties ar aptaujas kopsavilkumu.
Kopsavilkums jautājumiem par Siguldu kā Eiropas kultūras galvaspilsētas partneri
Informāciju sagatavoja:
Siguldas novada pašvaldības
Kultūras pārvalde
Piektdien, 9.janvārī, plkst.19.00 Siguldas pagasta Kultūras namā tiks atklāta siguldietes Elīnas Pastenekas fotoizstāde „Skarbā patiesība un harmonija”.
Elīna Pasteneka ir patiesi īstena siguldiete un lepojas par savu pilsētu. Kopš mazām dienām māksla ir piesaistījusi Elīnas uzmanību un interesi. Divas mūzas, kas aizrauj jauno mākslinieci ir fotogrāfija un glezniecība. Darbos ieguldīts dziļš radošums un pozitīvās emocijas.
Mācoties Ekonomikas un kultūras augstskolā, Elīna ir apguvusi interjera dizainera un telpu plānotāja profesiju. Pašreiz savā profesijā nestrādā, bet ārpus darba darbojās dizaina izstrādē un veido dažādus dekorus. Īstenojot savus bērnības sapņus, nesen beigusi aktieru skolu. Šobrīd E.Pasteneka studē „Foto skolā”, kur apgūst fotogrāfa profesiju, kas palīdz vairāk izzināt aroda nianses.
Zirgi, kas ir Elīnas sirds lieta un pamestas mājas, kas uzrunā ar savādo šarmu, izstādes fotogrāfijās atklāj, kas tad ir skarbā patiesība un harmonija, kam mēs ikdienā pasteidzamies garām. Elīna priecāsies, ja kaut uz mirkli izstādes apmeklētājs gūs baudu un laimes sajūtu par sasniegto gala rezultātu.
Izstāde atvērta līdz 31. janvārim darba dienās no plkst.10.00 līdz 19.00, sestdienās un svētdienās no plkst.10.00 līdz 14.00. Ieeja – bez maksas.
Informāciju sagatavoja:
Siguldas pagasta Kultūras nama vadītāja
Terēzija Leimane
Siguldas novada pašvaldības INTERREG IVC programmas ietvaros īstenotais projekts „Pasākumu ietekme uz kultūrvēsturisko mantojumu” (ZEN) ir noslēdzies. Balstoties uz gūtajām atziņām, ir izstrādāta kopīga metodoloģija, lai samazinātu festivālu un kultūras notikumu ietekmi uz vēsturiskajiem centriem un vidi.
Lai izplatītu iegūtās zināšanas ir izveidoti divi atšķirīgi video, kas domāti pasākumu apmeklētājiem un pasākumu rīkotājiem.
Pasākumu apmeklētājiem pirms došanās uz festivālu vai kādu kultūras pasākumu iesakām
.Pasākumu organizatorus aicinām
.Informāciju sagatavoja:
Siguldas novada pašvaldības
Kultūras pārvalde
Siguldas novada Kultūras centrs aicina darbā mākslinieku maketētāju.
Darba pienākumi: reklāmas materiālu (afišu, ielūgumu, biļešu, apsveikumu) un vides baneru dizaina izstrāde. Telpu un skatuves noformēšana.
Prasības pretendentiem:
- spēja izstrādāt un izvēlēties projekta koncepcijai visatbilstošākos vizuālos, estētiskos un mākslinieciskos līdzekļus;
— radoša un inovatīva pieeja darbam;
— labas komunikācijas un sadarbības prasmes.
Pieteikuma vēstuli un CV sūtīt līdz 16.janvārim uz e‑pastu dace.plesa@sigulda.lv. Tālrunis informācijai 67970814 (Siguldas novada Kultūras centrs), 29548365 (Dace Pleša, Siguldas novada Kultūras centra direktora p.i.).
Siguldas novada pašvaldība aicina novada iedzīvotājus un viesus uz kopīgu Jaunā 2015. gada sagaidīšanu Siguldas Svētku laukumā.
Jau plkst.23.30 kā dzirkstošu šampanieti kopīgi baudīsim mūsu Siguldas novada aizejošā gada svarīgāko notikumu fotomirkļus.
Kā iedvesma un apliecinājums tam, ka tikai mēs paši esam savas vietas saimnieki un likteņa lēmēji, izskanēs siguldiešu kopīgi veidotās svētku uzrunas videoversija.
Laimes vēlējumus un spēka vārdus, Jaunā Gadā ieejot, novadniekiem teiks Domes priekšsēdētājs Uģis Mitrevics.
Gadumijā — svētku uguņošana lieliskā Kalvja Kalniņa “International Fireworks design” horeogrāfijā!
Jaunā gada pirmās taktis ar pasaules skanīgākajiem svētku hitiem ieskandinās “Radio7” sūtnis – Dj Kārlis Zariņš.
Siguldas novada Dome sadarbībā ar kafejnīcu “Eklērs” turpina svētku garšīgo tradīciju – arī šajā gadu mijā tiks baudīta Jaunā gada īpašā torte un karstvīns.
Sigulda aizrauj, Sigulda svin!
Lūgums pasākuma apmeklētājus nelietot pirotehniku svētku teritorijā, lai netraumētu sevi un apkārtējos.
Informāciju sagatavoja:
Ilze Jakubovska
SNKC pasākumu režisore un producente
Šī gada pati svarīgākā mācību stunda – Ziemassvētku stunda Brīnumskapja skolā, jau 23. decembrī plkst.16.00, Siguldas novada Kultūras centrā.
Brīnumskapja varoņi ar koncertprogrammu “Ziemassvētku stunda Brīnumskapja skolā” un saviem straujajiem BMW tuvojas Siguldas novada Kultūras centram, kur jau 23.decembrī plkst.16.00 Brīnumskapja skolas solā gaidīs tieši Tevi!
Šī nav parasta mācību stunda, jo pie viena skolas sola kopā sēž gan bērni, gan viņu vecāki, mācoties no dziesmām, nevis grāmatām, un Brīnumskapja skolas mūzikas nestundas skolotājs Andris neliek atzīmes, toties nepaklausīgākie skolēni tiek sūtīti uz deju nodarbībām pie Deju skolotājas Kodes.
Brīnumskapja skolas direktors Kaķītis Laķītis jautā: “Kā jūs domājat, ko Ziemassvētkos drīkst un ko nedrīkst darīt? Vai drīkst iepikot Ziemsvētku vecīti? Vai drīkst dziedāt Ziemassvētku dziesmas tramvajā? Vai drīkst meklēt mammas skapī dāvanas? Vai drīkst pārēsties piparkūkas?
Es, kā Kaķītis Laķītis, saku – mieru, mieru! Mēs esam Brīnumskapja skolā! Šeit mēs varam iemācīties daudz un dažādas lietas par svētku gaidīšanu un svētkiem kopumā. Bet svētkos, kā zināms, darām lietas, ko nedrīkstam darīt katru dienu, jo svētkos viss taču ir tik salds!”
Ieskandināsim spožāko un neparastāko Brīnumskapja skolas Ziemassvētku stundu Siguldā kopā ar direktoru Kaķīti Laķīti, skolotāju Andri, Komponistu, Malvīni, Rasiņu, Tantiņu un deju skolotāju Kodi.
Biļetes nopērkamas www.bilesuparadize.lv un koncertu norises vietās.
Brīnumskapī mīt Ingus Ulmanis, Andris Sējāns, Aigars Voitišķis, Karīna Tropa, Roberts Rasa, Anrijs Grinbergs un Egija Abaroviča.
Informāciju sagatavoja:
Verners Martinovs
Tālr.: +371 29390393
E‑pasts: brinumskapis.mgm@gmail.com
Svētdien, 2015.gada 4.janvārī, plkst.18.00 koncertzālē „Baltais flīģelis” skanēs PAREIZTICĪGO ZIEMASSVĒTKU DZIEDĀJUMI „РОЖДЕСТВО ТВОЕ ХРИСТЕ БОЖЕ НАШ…” Latvijas Pareizticīgās baznīcas vīru kora „Logos” un tā vadītāja priestera Joana Šēnroka sniegumā.
Koncertā piedalīsies solisti Jānis Kurševs un Irina Dzodcojeva, programmā skanēs grieķu, bulgāru un krievu garīgie dziedājumi. Koris savā izpildījumā ļoti konsekventi ievēro kanonus un tradīcijas, tādēļ Siguldas koncertā dziedātā programma būs unikāla, tā atšķirsies no citiem Ziemassvētku koncertiem, jo pēc pareizticīgo kalendāra tas vēl ir laiks pirms Ziemassvētkiem, un tam tiek pieskaņots attiecīgs repertuārs. Pirms koncerta, 4.janvārī plkst.16.00, koris piedalīsies lūgšanā Siguldas Svētā Apustuļa Andreja Pirmsauktā pareizticīgo baznīcā Vizbuļu ielā 2.
Pirms koncertiem Latvijā koris smēlies iedvesmu koncertturnejā Kiprā, kur 20.decembrī notika kora koncerts slavenajā Lefkozijas kultūras centrā „Famagustas vārti” Nikozijā.
Kora vadītāja un idejiskā tēva, talantīga mūziķa, diriģenta un vienlaikus arī garīdznieka Joana Šēnrokailgi lolotā ideja īstenojās 2013.gada novembrī, kad Rīgā ar metropolīta Aleksandra svētību tika nodibināts Latvijas Pareizticīgās baznīcas vīru koris „Logos”. Līdzīgi kā paša kora dzimšana, arī tā nosaukuma izvēle nav nejauša – vārdam „logos” (no grieķu λόγος– vārds, doma, mācība) ir dziļi simboliska nozīme tieši kora sūtības kontekstā. Pēc tēva Joana visdziļākās pārliecības kora galvenais uzdevums ir nodot klausītājam dziedājuma vēsti, tā teksta būtību, pie tam šī vēsts ir jāpasniedz nevainojamā muzikālā izpildījumā, ļaujot ikvienam to pilnībā izjust un patiesi tai noticēt. Kolektīvu veido 13 vīri ar ilggadīgu dziedāšanas pieredzi Latvijas profesionālajos koros (Ave Sol, VAK „Latvija”, Latvijas Radio korī, Latvijas Nacionālās operas korī) un citos kolektīvos. Lai gan kora atskaņojumu pūrā ir plašs garīgās kora mūzikas klāsts, koris ir atvērts plašam repertuāram, kas var arī nebūt saistīts ar sakrālajām tēmām. Koris regulāri sniedz koncertus, kā arī piedalās liturģiskajos svētku dievkalpojumos Rīgas Kristus Piedzimšanas pareizticīgo katedrālē un citos dievnamos.
Kora māksliniecisko vadītāju un galveno diriģentu Joanu Šēnroku (1958) kora mākslas cienītāji pazīst kā erudītu profesionāli pareizticīgo dziedājumu jomā. Viņa personības veidošanā cieši savijās ticības ceļš ar mūziku. Dzimis garīdznieka ģimenē, Joans jau no bērnības ieguva arī muzikālo izglītību gan vijoles, gan alta klasēs. Arī turpmākās teoloģijas un mūzikas studijas ir likumsakarīgi savijušās – secīgi tiek absolvēti Maskavas garīgais seminārs, J.Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas profesora I.Kokara kordiriģēšanas klase, Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultāte. Profesionālajās gaitās diriģents un teoloģijas maģistrs Joans Šēnroks darbojies Krievijas Kora akadēmijā, devies viesizrādēs ar Maskavas A.Svešņikova Kora skolas zēnu kori, vadījis Metropolīta kori Rīgā, izveidojis un vadījis Rīgas pareizticīgās mūzikas kori, lasījis baznīcas dziedājumu vēstures kursu Latvijas Kultūras akadēmijā un LU Teoloģijas fakultātē. Jau vairāk kā 30 gadus tēvs Joans kalpo baznīcai, joprojām ir ilggadīgs Tukuma Sv.Nikolaja pareizticīgās draudzes virspriesteris.
Intervijā radio „Klasika” kora mākslinieks Arnis Paurs stāsta, ka ikvienu no kora dalībniekiem fascinē tēva Joana personība: „Tik harismātisku, dziļas cilvēcības apstarotu cilvēku ar dziļu izpratni par visdažādākajiem procesiem gadās sastapt reti. Tāpēc viņa aicinājums apvienoties korī vienā acumirklī rada dzirdīgas ausis. Turklāt paši jau bijām noilgojušies pēc šāda veida sadarbības un kopā sanākšanas. Visi esam vīri spēka gados, un katrs no mums dziedājis pie dažādiem profesionāliem diriģentiem, taču tik dziļu sapratni par savstarpējo attiecību kultūru sastopam pirmoreiz”.
Biļetes par 7 eiro nopērkamas „Biļešu Paradīzes” kasēs, kā arī Siguldas koncertzāles „Baltais flīģelis” kasē.
Svinēt svētkus gudri nozīmē rūpēties gan par svinību norises vietu, gan rīkoties tā, lai ilgtermiņā uz vidi atstātu pēc iespējas mazāku negatīvo ietekmi.
Lai noskaidrotu iedzīvotāju viedokli par pasākumiem Siguldas novadā, Kultūras pārvalde aicināja atbildēt par ilgtspējas aktivitātēm Siguldas novadā rīkotajos pasākumos.
Siguldas novada pašvaldība INTERREG IVC programmas ietvaros īstenojusi projektu „Pasākumu ietekme uz kultūrvēsturisko mantojumu (ZEN)”, identifikācijas Nr. 1093R4. Balstoties uz gūtajām atziņām, ir izstrādāta kopīga metodoloģija, lai samazinātu festivālu un kultūras notikumu ietekmi uz vēsturiskajiem centriem un vidi.
Informāciju sagatavoja:
Siguldas novada pašvaldības Kultūras pārvalde
Novembra nogalē bērnudārzā „Ieviņa” Ekoskolas bērni un Kultūras pārvaldes darbinieki pārrunāja kā gudri un skaisti svinēt svētkus. Tikšanās laikā tika prezentēta arī projekta „Pasākumu ietekme uz kultūras mantojumu” ietvaros izstrādātā rokasgrāmata. Nododot zināšanas jaunajai paaudzei, vienojāmies arī par kopdarbu – Ekoskolas audzēkņi ilustrēs ieteikumus pasākumu apmeklētājiem. Šīs dienas
.Izmantojot Ekoskolas audzēkņu iegūtos zīmējumus, Kultūras pārvalde ir izveidojusi jaunā 2015.gada festivālu reklāmas izdevumu – svētku aploksni. Tā tiks izmantota, reklamējot festivālus.
Siguldas novada pašvaldības INTERREG IVC programmas ietvaros īstenotais projekts „Pasākumu ietekme uz kultūrvēsturisko mantojumu” (ZEN) ir noslēdzies. Balstoties uz gūtajām atziņām, ir izstrādāta kopīga metodoloģija, lai samazinātu festivālu un kultūras notikumu ietekmi uz vēsturiskajiem centriem un vidi. Projekts aizsākās 2011.gada nogalē ar mērķi nodot un gūt pieredzi no 12 partneriem no Itālijas, Spānijas, Grieķijas, Bulgārijas, Slovēnijas, Lietuvas, Lielbritānijas, Nīderlandes un Rumānijas.
Siguldas novada kultūras, tūrisma un attīstības speciālisti tikušies gan darba sanāksmēs, gan studiju vizītēs, gan apmeklējuši festivālus jaunu zināšanu un labās prakses ieguvei, kas apkopota un izdota rokasgrāmatā „Pasākumu ietekme uz kultūras mantojumu”. Tā pieejama visos Siguldas novada kultūras namos, bibliotēkās un Siguldas novada pašvaldības Pakalpojumu centrā.
Informāciju sagatavoja:
Siguldas novada pašvaldības Kultūras pārvalde
Biļešu kases darba laiks Siguldas novada Kultūras centrā (Pils ielā10):
23.decembrī no plkst.10.00 – 19.00;
24.decembrī no plkst. 12.00 – 14.00;
25.decembrī – brīvs;
26.decembrī – brīvs;
27.decembrī no plkst.12.00 – 15.00 un plkst.17.00 – 19.00;
30.decembrī no plkst.10.00 – 19.00;
31.decembrī – brīvs;
1.janvārī – brīvs;
2.janvārī no plkst.10.00 – 19.00.
Biļetes iespējams iegādāties arī www.bilesuserviss.lv un www.bilesuparadize.lv.