Ar atraktīvu literāri muzikālu pasākumu — „Lielajiem lasīšanas svētkiem” 28.februārī Ķīpsalas Izstāžu hallē noslēdzās 2014.gada lasīšanas maratons „Bērnu, jauniešu un vecāku žūrija 2014.”
Ir gandarījums, ka kupli apmeklētajā pasākumā kā pilntiesīgi dalībnieki sevi piesaka un apliecina arī mūsu Novada bibliotēkas „Bērnu, jauniešu un vecāku žūrijas” zinošie lasīšanas eksperti. Tie ir bērni, kas mācās teju visās novada skolās, ir aizņemti dažādos pulciņos, taču atrod arī laiku, lai iesaistītos bibliotēkas aktivitātēs.
Katru gadu šī pasākuma laikā tiek godināti grāmatu autori, tulkotāji, ilustratori, izdevēji, protams, lielais „Paldies!” tiek čaklajiem žūrijas dalībniekiem un arī bibliotekāriem – šī lasītveicināšanas pasākuma veidotājiem savās bibliotēkās.
Vienmēr ar nepacietību tika gaidīti rezultāti žūrijas ekspertu balsojumā, par vērtīgākajām grāmatām. “Bērnu, jauniešu un vecāku žūrija” lēmusi, ka 2014.gada aizraujošākās grāmatas attiecīgajām lasītāju kategorijām ir:
• vecumposms 5+ — Skotons, Robs. Runcis Puncis. — Rīga : WB
• vecumposms 9+ — Uspenskis, Eduards. Tēvocis Fjodors, suns un kaķis. — Rīga: Zvaigzne ABC
• vecumposms 11+ — Dimsone, Maritana. Rozā Kvarca brālība. — Rīga : Dienas Grāmata
• vecumposms 15+ — Rigss, Rensoms. Mis Peregrīnes nams brīnumbērniem. — Rīga : Zvaigzne ABC
• vecāku žūrija — Zālīte, Māra.Pieci pirksti. — Rīga : Mansards
Lai nezūd lasītprieks arī turpmāk un uz tikšanos „Bērnu, jauniešu un vecāku žūrijā 2015”! Ar jauno grāmatu kolekciju, domājams, varēsim iepazīties jau vasarā.
Informāciju sagatavoja:
Dzintra Kalniņa
Piektdien, 6.martā, plkst.18.00 notiks Lindas Džeriņas–Riekstiņas personālizstādes „Lina sajūta” atklāšana Siguldas pagasta Kultūras namā.
Katram audējam ir savs rokraksts un materiāls, ar kuru vislabāk patīk aust. Tautas lietišķās mākslas studijas (TLMS) „Vīgrieze” dalībnieces Lindas materiāls šobrīd ir lins, jo lins ir dabīgs, izturīgs un ar īpašu spīdumu, tāpēc izstādē būs apskatāmi dažādi tekstilizstrādājumi, kas ir austi no lina.
„Darbojoties TLMS „Vīgrieze” un uzkrājot pieredzi, vēroju, ka kolēģes ar saviem darbiem vēlējās dalīties ar pārējiem cilvēkiem, veidojot savu darbu izstādes. Salīdzinot ar citiem meistariem, es ar aušanu nodarbojos samērā neilgu laiku. Esmu radījusi dažādus darbus, ar kuriem vēlētos iepazīstināt arī citus. Šī ir mana pirmā austo darbu izstāde, kurā vēlos parādīt to, ka aušanas arods ir spējīgs dzīvot mūsdienīgi. Tekstilizstrādājumi ne tikai priecē acis dažādās izstādēs, bet ir arī praktiski pielietojami ikdienā”, secina jaunā māksliniece.
Savā jubilejas gadā ar savu pirmo personālizstādi, Linda nodod darbus apskatei, vēloties iegūt kādas jaunas idejas un vērtējumu par padarīto, gaidot ieteikumus turpmākajai izaugsmei.
Izstāde atvērta no 6. līdz 25.martam darba dienās no plkst.10.00 līdz 19.00, sestdienās, svētdienās no plkst.10.00 līdz 14.00. Ieeja bez maksas.
Sestdien, 7.martā, plkst.18.00 Siguldas pagasta Kultūras nams aicina uz sieviešu dienas ieskaņas koncerts „Tik dēļ jums…”.
Koncertā piedalās: Kocēnu novada jauktais koris „Imera” (diriģents Imants Točs, kormeistars Jānis Jansons), Ropažu novada jauktais koris „Ropaži” (diriģents Kaspars Sarma), „Swedbank” tautas deju kolektīvs (vadītāji Baiba Miķelsone, Ēvalds Ābelskalns), Sporta un Kultūras centra „Vidriži” jauktais koris „Zvīgzna” (diriģente Liena Vildere, koncertmeistare Inese Vildere) un Siguldas pagasta Kultūras nama jauktais koris „Sigulda” (diriģente Līga Vasiļjeva, koncertmeistare Elīna Gruzniņa), koncerta vadītāja Anda Upeniece.
Ieeja – bez maksas.
7.aprīlī plkst.19.00 izrāde par gleznotāju un grafiķi Kārli Padegu (1911–1940) „Padegs un Padegs” aktiera un režisora Vara Piņķa režijā viesosies Siguldas koncertzālē „Baltais flīģelis”. Izrādes scenāriju, iedvesmojoties no Jānis Kalnača grāmatas „Rīgas dendijs un autsaiders. Kārlis Padegs” un izmantojot izvilkumus no 20.gs. 20./30.gadu preses, rakstījis dramaturgs Ivo Briedis. Lomās jaunie aktieri Mārtiņš Upenieks un Inga Tropa.
“Kārlis Padegs no piemirsta, galvenokārt mākslinieku aprindās zināma leģendāra tēla un sabiedrības autsaidera jau krietnu laiku kļuvis par Latvijas kultūras zīmolu un ilustrēto žurnālu rotu. Viņa darbi Latvijas nedaudzajiem turīgajiem kolekcionāriem ir grūti pieejami un dārgi krājumi. Viņa mākslas lielākās vērtības šobrīd varētu būt rafinēta rokas veiklība un izteiksmes dažādība, dzēlīga ironija un vēl nesaudzīgākā pašironija, bet, iespējams, vēl būtiskāka ir dzīves mūžīgās traģikas izjūta ne tikai kapitālisma krīzes apstākļos vien.” Jānis Kalnačs, “Kārlis Padegs”, Neputns, 2014, 6.lpp.
Latvijas mākslinieku vidū ir daudz personību, par kurām ir vērts veidot stāstus un uzvedumus. Tāpēc nodibinājums “Mūzikas un mākslas atbalsta fonds” turpina izrāžu un stāstu ciklu par spilgtām personībām kultūrā un mākslā, īstenojot izrādi par 20.gs. sākuma mākslinieku un slaveno Rīgas dendiju Kārli Padegu.
Pēc izrādes — saruna ar mākslas zinātnieku, K.Padega dzīves un daiļrades pētnieku, vairāku monogrāfiju autoru Jāni Kalnaču.
Biļetes pieejamas www.bilesuparadize.lv un www.bilesuserviss.lv, biļešu cena no 8 līdz 10 eiro.
Informāciju sagatavoja:
producente Laila Baumane
Leģendārā saldumu fabrika Laima, atzīmējot 145 gadu jubileju, piedāvā ceļojošo foto izstādi “Laima — šokolādes stāsts”, kas atklāj saldumu leģendas Laima vēsturi un gadsimtiem senas šokolādes gatavošanas tradīcijas. No 5. marta līdz 20. martam foto izstāde būs apskatāma Jūdažu Sabiedriskajā centrā.
Foto izstādē ikviens interesents varēs iepazīties ar leģendārās saldumu fabrikas vēsturi un atklāt nozīmīgākos notikumus šokolādes fabrikas vēsturē, kā arī iepazīties ar Laimas šokolādes gatavošanas tradīcijām un uzzināt, kā no kakao pupiņas top gardā Laimas šokolāde.
Šogad saldumu fabrika Laima atzīmē 145 gadu jubileju un šo gadu laikā ir kļuvusi par nacionāla mēroga lepnumu, kas atspoguļo mūsu laikmeta mainīgo elpu un nes Latvijas vārdu pasaulē. Vairākas paaudzes ir ieguldījušas savu darbu, zināšanas un prasmes, lai cauri laikiem veidotu, uzturētu un attīstītu to, ko šodien mēs ar lepnumu dēvējam par saldumu leģendu Laima.
Foto izstādē “Laima - šokolādes stāsts” būs aplūkojamas divas ekspozīcijas: vienā piecpadsmit fotogrāfijas, kurās atspoguļots pilns kakao pupiņas dzīves cikls – no izaugšanas tālajā Āfrikā līdz šokolādes radīšanai Latvijā. Savukārt otra ekspozīcijas daļa veltīta AS Laima vēsturiskajam dzīves stāstam un šokolādes gatavošanas tradīcijām 145 gadu garumā.
Saldumu fabrikas Laima stāsts ir unikāls, jo 145 gadu garumā ir saglabāta šokolādes ražošanas pamatprasme. Mīlestībā radītās šokolādes pirmsākumi meklējami jau 1870. gadā, kad vācu uzņēmējs Teodors Rigerts Rīgā nodibināja savu uzņēmumu un sāka priecēt Rīgas un Latvijas iedzīvotājus ar šokolādes gardumiem. Zelta vērtās zināšanas, kā no kakao pupas pagatavot augstvērtīgo šokolādi, tiek glabātas lielā slepenībā un gadu no gada, paaudzi no paaudzes nodotas Laimas šokolādes meistariem.
AS Laima ir viena no retajām šokolādes fabrikām Eiropā, kur tiek veikts pilns kakao pupu pārstrādes process. Šokolāde tiek gatavota tikai no augstvērtīgajām Forastero kakao pupiņām, kas augušas Ganā, Āfrikā. Šīs kakao pupiņas, īpaši grauzdējot un maļot rodas tikai Laima šokolādei raksturīgā unikālā smarža un garša.
Foto izstāde “Laima - šokolādes stāsts” tiks atklāta 5.martā plkst.17.00. Savukārt plkst.17.10 – 17.40 būs skatāma filma par saldumu fabrikas Laima vēsturi „Saldumu pilsēta”.
Jūdažu Sabiedriskajā centrā foto izstāde apskatāma:
Pirmdienās, piektdienās no 9.00 – 17.00
Otrdienās, ceturtdienās no 11.00 – 19.00
Trešdienās, sestdienās, svētdienās – slēgts.
Ieeja — bez maksas
Visu februāri Latvijas mūzikas skolās norisinās 2.Latvijas Mūzikas skolotāju festivāls -“Meistarklase”. To organizē Mārupes mūzikas un mākslas skola sadarbībā ar Siguldas Mākslu skolu “Baltais Flīģelis”.
Koncerti jau ir skanējuši Mārupes mūzikas un mākslas skolā , Bauskas mūzikas skolā, Balvu mūzikas skolā un E. Vīgnera Kuldīgas mūzikas skolā, bet Siguldas Mākslu skolā “Baltais Flīģelis” 28. februārī plkst.16.00 izskanēs festivāla noslēguma koncerts, kurā muzicēs mūzikas skolotāji no Siguldas, Liepājas, Ventspils, Rīgas, Ogres, Vecumniekiem, Ikšķiles, Limbažiem, Valmieras, Sējas, Mārupes. Muzicēs gan lielāki, gan mazāki ansambļi un solisti.
Aicināti gan lieli, gan mazi, gan jauni, gan veci klausītāji. Būs ko dzirdēt un redzēt. Koncertā ieeja ir bez maksas.
Informāciju sagatavoja:
Festivāla koordinators Arnolds Dimants
Informējam, ka sestdien, 28.februārī Siguldas novada bibliotēkas Bērnu literatūras nodaļas bibliotekāres un čaklākie lasītāji piedalīsies „Lielajos lasīšanas svētkos” Rīgā, tāpēc Bērnu literatūras nodaļa apmeklētājiem būs slēgta. Nododamās grāmatas iespējams atstāt abonementā.
Atvainojamies par sagādātajām neērtībām!
Informāciju sagatavoja:
Siguldas novada bibliotēkas bibliogrāfe
Ginta Spulle
Sestdien, 28.februārī, notiks Meteņdienas svinības Allažos:
Plkst.12.00 Allažu pagasta Ābelītes kalnā — sacensības un konkursi, vizināšanās no kalna, ugunskurs un tēja, balvas un pīrāgi! Meteņa poga tiks tiem, kuri atnāks maskās! Par labu omu gādās grupa „Teikas muzikanti”. Pasākuma apmeklējums bez maksas.
Plkst.17.00 Allažu pagasta Tautas namā kārtīgā Meteņa virpulī sagriezīs Allažu pagasta Tautas nama vidējās paaudzes tautas deju kolektīvs „Ķimelītis”, jauniešu tautas deju kolektīvs „Ķimenīte” un draugi:
Ieejas maksa – 2 eiro, bērniem un pensionāriem – 1 eiro.
Sestdien, 28.februārī, plkst.19.00 Siguldas pagasta Kultūras namā visi Siguldas pagasta amatiermākslas kolektīvi (pašdarbnieki) satiksies koncertuzvedumā “Kur tā lielākā no mantām?”, kura sižets balstīts uz reāliem notikumiem Raiņa lugā “Zelta zirgs”.
Koncertā piedalīsies: jauniešu deju kolektīvs „Vizbulīte”, tautas lietišķās mākslas studija „Vīgrieze”, jauktais koris „Sigulda”, Pūtēju orķestris, senioru deju kopa „Preilene”, pūtēju ansamblis „Sigulda”, līnijdeju grupa „Step by step”, Zibsnis – konkursa „Sev un saviem draugiem” dalībnieki un Zīle – sporta deju klubs.
Šogad Rainim 150, lugas „Zelta zirgs” pirmizrāde notika pirms 105 gadiem. Raiņa spilgto personāžu raksturus redzam arī mūsdienu sabiedrībā — gan negausīgos pašlabuma meklētājus biernus un lipstus, gan varaskāros prinčus un gļēvos, iztapīgos karaļus, gan naivi godīgos antiņus un izpalīdzīgos gariņus. Kas esam mēs paši? Vai zinām, kas dzīvē ir lielākā no mantām un kur tā paglabāta? Aizvadot Zirga gadu, dosimies muzikālā piedzīvojumā meklēt atbildes, dziesmā un dejā risinot savu nopietni nenopietno stāstu.
Ieeja koncertā – bez maksas!
Plkst.21.00 balle kopā ar grupām „Tutti frutti” un „Vēja Radītie”. Pasākums ar groziņiem. Galdiņu rezervēšana līdz 26.februārim, zvanot pa tālruni 26112886 Terēzijai. Ieeja pašdarbniekiem – bez maksas, pārējiem – 3 eiro.
Svētdien, 1.martā, plkst.18.00 koncertzālē „Baltais flīģelis” notiks džeza mūzikas koncerts, kurā uzstāsies Aminata Savadago un Harija Baša trio. Virtuozā pianista Harija Baša klavieru trio sastāvā uzstāsies mūziķi Kaspars Kurdeko (sitaminstrumenti) un Reinis Ozoliņš (kontrabass). Džeza mūzikas koncertprogrammā skanēs populāras džeza un R&B melodijas, kas talantīgās dziedātājas Aminatas Savadogo izpildījumā iegūst svaigu un mūsdienīgu skanējumu.
Džeza pianists Harijs Bašs ar mūziķiem Kasparu Kurdeko un Reini Ozoliņu satikās 2013.gadā festivālā „Summertime”, kurā izveidojies trio, kas sev piepulcinājis jaunu solistu: „Priecājos, ka mums pievienoties piekrita jaunā, talantīgā dziedātāja Aminata Savadogo, kura ir ļoti muzikāla un stilīga. Viņas izpildījumā klasiskā džeza melodijas iegūst svaigu un mūsdienīgu skanējumu,” stāsta mūziķis H.Bašs.
Harijs Bašs ir viens no Latvijas labākajiem džeza pianistiem. Akadēmisko klavierspēli mācījies Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolā un Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā. Jau vidusskolas laikā sāka spēlēt pazīstamajā grupā „Inversija”, kādu laiku bija šī ansambļa vadītājs. Pēc „Inversijas” panākumiem festivālā „Liepājas dzintars” sākās sadarbība ar Raimondu Paulu. Abi izcilie pianisti kopīgi muzicēja klavierduetā, kas savulaik guva milzīgas ovācijas lielākajās koncertzālēs, tajā skaitā programmās kopā ar Allu Pugačovu, Valēriju Ļeontjevu un citiem. 1998.gadā, godinot Džordža Gēršvina simtgadi, Harijs Bašs kopā ar Raimondu Paulu spēlēja koncertu sēriju Latvijas Nacionālajā operā, šī koncerta ieskaņojums izdots CD formātā. No 1985. līdz 1992.gadam Harijs Bašs bija Latvijas Radio bigbenda pianists, pēc tam brīvmākslinieks. Spēlējis solo ar Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas studentu simfonisko orķestri, Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri, Liepājas simfonisko orķestri, Vidzemes kamerorķestri, profesionālo pūtēju orķestri „Rīga”, Kaļiņingradas simfonisko orķestri, Valsts Akadēmisko kori „Latvija”, kā arī sadarbojies ar solistiem Inesi Galanti, Intaru Busuli, Lindu Leen, Mariju Naumovu, Olgu Pīrāgu, Kristīni Zahārovu, vokālo grupu „Framest” un citiem māksliniekiem un kolektīviem.
Savukārt Aminata Savadogo ar dziedāšanu sāka nodarboties 13 gadu vecumā pie privātskolotājas Nadeždas Buharovas. Pabeidza Bolderājas mūzikas un mākslas skolu un vidusskolu flautas specialitātē. Patlaban studē Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātē Starptautisko ekonomisko attiecību programmā, bet, neskatoties uz to, mīlestība uz mūziku ir lielāka, tāpēc Aminata grib savu dzīvi saistīt ar dziedāšanu.
No 2010. līdz 2013.gadam Aminata bija vokāliste Jāņa Stībeļa ansamblī, ar kuru piedalījās koncerttūrē „Diapozitīvi”, „Eirodziesma 2011”, „Muzikālā banka” un albuma „Summer City” ieskaņošanā. Piedalījusies vairākos televīzijas šovos. „Kanāla 2” un TV3 šovā „Jaunā Talantu Fabrika” ieguva 1.vietu ar pašas komponēto dziesmu „I Can Breathe”. Sadarbībā ar producentu Kasparu Ansonu un dziedātāju Donu izdevusi savu pirmo singlu „I Can Breathe”. Aminata Savadogo: „Šī būs mana pirmā nopietnā pieredze saistībā ar džezu un piedzīvojums, šķiet, būs aizraujošs.”
Kaspars Kurdeko ir sitaminstrumentālists un komponists, studējis Amsterdamas Mūzikas konservatorijā džeza nodaļā. Ar savu internacionālo džeza kvartetu „DekoMotion” Kaspars ir ieguvis prestižu starptautisko balvu džeza konkursā Keep Aye Jazz Award 2010 Nīderlandē, kā arī ieguvis specbalvu kā labākais izpildītājs.
Lai paplašinātu savas mūzikas studijas un pieredzi, Kaspars devies studēt uz New York Manhattan School (ASV).
Reinis Ozoliņš ir jauns, talantīgskontrabasists un basģitārists. Šobrīd viņš studē Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas džeza nodaļā, kontrabasa specialitātē. Aktīvi piedalās vairākos džeza un populārās mūzikas projektos.
Informāciju apkopoja:
koncertzāles „Baltais flīģelis” vadītāja
Sandra Zandberga
Meteņdiena Turaidā tiks svinēta 21.februārī plkst.14.30, kad lielus un mazus maskotus Meteņbērnus Turaidas muzejrezervātā gaidīs Siguldas folkloras kopa „Senleja” un Lēdurgas folkloras kopa „Putni”.
Meteņdiena Turaidā iesāksies ar maskoto čigānu un budēļu satikšanos, lielīšanos un piedzīvojumu stāstiem, tiks meklēta Laimes poga, dzīts Metenis, lielīti lini un sava dzimtā puse, uz ugunskura vārīta un baudīta gardā Meteņa miežu putra, no dārziem projām dzīti kurmji un, dziedāts un dancots, lai izdotos labs gads un būtu auglīga vasara.
Meteņi ir pēdējie svētki pirms pavasara, kad ļaudis devušies maskotos gājienos ar mērķi atbrīvoties no ļaunā, aizsargāt savu māju no slimībām, ļauniem gariem un nelaimēm, nest svētību un vēlēt viens otram labu.
Latvijā Meteņdienas tradīcijas ir bagātas un daudzveidīgas, Meteņi dažādos novados tiek svinēti jau no februāra vidus, tie saukti dažādi – par Pīrāgu dienu, Aizgavēni, Vastlāvi, Miesmeti, Lastavāgu, Buduļu vakaru un citādi. Vidzemē biežāk Meteņi svinēti 40 dienas pirms Lieldienām, dienu pirms Pelnu dienas, kad aizsākas gavēnis. Meteņu svinēšanā saglabājušās senas vecā gada aizvadīšanas tradīcijas, jo senajām indoeiropiešu tautām gadumija bijusi tagadējā februāra vidū. Agrāk latviski ar vārdu „meti” apzīmēti laika grieži jeb mēri, kura sākotnējā izcelsme vēl saglabājusies vārdā „laikmets”. Meteņi ir prieka svētki, jo ziema atkāpjas, ļaujot domāt par pavasara tuvošanos un gatavošanos jaunam zemnieka gada cēlienam.
Sajūti prieku, paņem masku un nāc svinēt svētkus kopā, jo Turaidā sestdien sola izcili skaistu un saulainu dienu!
Informāciju sagatavoja:
Anda Skuja
Turaidas muzejrezervāta Izglītojošā darba un komunikācijas daļas vadītāja
21.februārī plkst.18.00 visi tiek gaidīti Mores pagasta Tautas namā, kur notiks vēl nebijis pasākums Siguldas novadā – „Koru kari Morē”.
Īpaši šim dziesmu konkursam ir izveidoti pieci Siguldas novada kori: Siguldas novada pašvaldības un to struktūrvienību darbinieku koris, Siguldas pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu koris, Siguldas pagasta koris, Allažu pagasta koris un Mores pagasta koris. Katrs koris ir sagatavojis trīs dziesmas – tautasdziesmu, dziesmu par un ap mīlestību, brīvās izvēles dziesmu, ko izpildīs kopā ar grupu „Kārklu Blūzs”. Visas šīs dziesmas tiks izdziedātas visa vakara garumā un to izpildījumu, priekšnesumu un kora uzstāšanos vērtēs žūrija. Arī skatītājiem būs iespēja balsot par sev tīkamāko kori, tāpēc nāc un atbalsti savējos. Uz tikšanos Morē!
Ieeja pasākumā – 1 eiro. Pēc pasākuma notiks balle pie galdiņiem ar pašu sarūpētu cienastu. Dalības maksa – 2 eiro.
Informāciju sagatavoja:
Mores pagasta Tautas nama vadītāja
Sintija Laizāne
* Fotogrāfijā redzams Koru karu fināls Siguldas pilsētas vidusskolā.