Siguldas novada pašvaldības INTERREG IVC programmas ietvaros īstenotais projekts „Pasākumu ietekme uz kultūrvēsturisko mantojumu” (ZEN) tuvojas noslēgumam. Balstoties uz gūtajām atziņām, ir izstrādāta kopīga metodoloģija, lai samazinātu festivālu un kultūras notikumu ietekmi uz vēsturiskajiem centriem un vidi. Projekts aizsākās 2011.gada nogalē ar mērķi nodot un gūt pieredzi no 12 partneriem no Itālijas, Spānijas, Grieķijas, Bulgārijas, Slovēnijas, Lietuvas, Lielbritānijas, Nīderlandes un Rumānijas.
Siguldas novada kultūras, tūrisma un attīstības speciālisti tikušies gan darba sanāksmēs, gan studiju vizītēs, gan apmeklējuši festivālus jaunu zināšanu un labās prakses ieguvei, kas apkopota un izdota rokasgrāmatā „Pasākumu ietekme uz kultūras mantojumu”. Tā pieejama visos Siguldas novada kultūras namos, bibliotēkās un Siguldas novada pašvaldības Pakalpojumu centrā.
Sadarbībā ar Latvijas Nacionālo kultūras centru, Latvijas Kultūras centru asociāciju ir uzsākti informācijas un viedokļu apmaiņas pasākumi. Šobrīd notiek reģionālie informatīvie semināri Mazsalacas novada kultūras centrā, Balvu kultūras un atpūtas centrā, Kandavas kultūras namā, Kultūras namā „Lielvārde”, Rīgas kultūras centrā „Iļģuciems”, kuros prezentē arī rokasgrāmatu “Pasākumu ietekme uz kultūras mantojumu”.
Siguldas novads ir pirmais novads Latvijā, kas, organizējot pasākumus kultūrvēsturiskos objektos, kuru novadā nav mazums, domā ne tikai par to ekonomisko izdevīgumu, bet arī kā samazināt daudzo festivālu un citu kultūras notikumu negatīvo ietekmi uz dabu un kultūras mantojumu. Pasākumos tiek piedāvāti dažādi risinājumi kā gudri svinēt svētkus. Piemēram, pasākumu reklāmai pārsvarā tiek izmantoti sociālie un elektroniskie mediji, tādējādi samazinot drukātos materiālus. Opermūzikas svētku apmeklētājiem jau otro gadu tika piedāvāta bezmaksas velosipēdu novietne, kas mazina automašīnu sastrēgumus un automašīnu kaitīgo izmešu daudzumu.
„Dabas koncertzāles” apmeklētāji uz svētku teritoriju varēja nokļūt kājām, ar velosipēdu, laivu, elektromobili vai īpaši organizētu sabiedrisko transportu. Pētniecības nolūkos šo festivālu apmeklēja arī Baltijas Starptautiskā vasaras skola (BISS), kurā piedalījās 20 studenti no 14 valstīm – Latvijas, Lietuvas, Itālijas, Šveices, Uzbekistānas, Slovākijas, Vācijas, Turcijas, Meksikas, Čehijas, Nigērijas, Kipras, Polijas un Portugāles. Kā atzina programmas „Starptautiskā tūrisma un pasākumu vadība/ITEM” īstenotāji, tad starptautiskā mērogā Sigulda novads apliecināja prasmi domāt un strādāt ilgtspējīgi.
Informāciju sagatavoja:
Oskars Briedis
Siguldas novada pašvaldības Kultūras pārvaldes projektu vadītāja asistents
Eiropas kultūras galvaspilsētas gadā, piedzīvojot pozitīvu force majeure, šogad gaismas festivāls „Staro Rīga 2014” pirmoreiz piedāvās plašu ārvalstu mākslinieku darbu skati un viena no mākslas darbu veidošanā iesaistījušies arī siguldieši.
Portugāļu mākslinieku objekta realizācijai tika fotografēti 24 siguldieši, kuri gavilē, priecājas un aplaudē cirka priekšnesumiem. Fotogrāfiju autors ir novadnieks — fotogrāfs — Juris Ķilkuts. Siguldiešu līdzdalība būs redzama vienam no centrālajiem gaismas festivāla „Staro Rīga 2014” objektiem no 14. līdz 18.novembrim ik vakaru no plkst.18.00 līdz 23.00.
Īpašajai publikai gaismas cirkā izvēlēti radoši, sportiski un azartiski siguldieši: Ilze Jakubovska – Siguldas novada Kultūras centra pasākumu režisore un producente. Izcilākie sasniegumi līdzās nozīmīgāko novada svētku organizēšanā – „Eiropas kultūras galvaspilsētas 2014” Siguldā, Siguldai 800 svinības un atjaunotās Siguldas dzelzceļa stacijas ēkas atklāšana; Juris Šics – latviešu kamaniņu braucējs, startē divnieku sacensībās kopā ar savu brāli Andri Šicu, triju Olimpisko spēļu medaļu īpašnieks; Ināra Paegle – superīga skolotāja, aktīva un radoša personība – spēlē vietējā teātrī un dzied vokālajā ansamblī; Tālis Puķītis – bijušais Siguldas novada domes priekšsēdētājs, viņš virzīja un atbalstīja ideju par to, lai Sigulda kļūtu par partnerības pilsētu Rīgai Eiropas kultūras galvaspilsētas projektā; Aivars Janelsītis – Siguldas goda novadnieks, pazīstamā Siguldas gaisa tramvajiņa idejas izsapņotājs un realizētājs, tikko ieguvis arī Siguldas sadraudzības pilsētas Gruzijā Čiatūras goda pilsoņa titulu; Juris Kaukulis – mūziķis, visvairāk zināms kā rokgrupas „Dzelzs Vilks” līderis, patriotisks siguldietis, kas par tādiem audzina arī savu dēlu un meitu;Kaspars Tobis – mūziķis, kas ne tikai darbojas grupā „Dzelzs Vilks”, bet ir arī virtuozs solo mākslinieks, ko daži pat dēvē par latviešu Žanu Mišelu Žāru, par savu solo albumu „Koncerts septiņiem sintezatoriem” saņēmis Mūzikas ierakstu gada balvu kā labākais elektroniskās mūzikas albums; Kaspars Gulbis – mūziķis, viens no izcilākajiem akordeonistiem Latvijā, pārstāv grupu „Bellaccord”, piedalījies arī vairāku teātra izrāžu tapšanā, taču par savu galveno prioritāti uzskata akordeona mūzikas popularizēšanu jauniešu vidū; Edijs Everss – ļoti talantīgs mūziķis, spēlē saksofonu un klavieres, darbojas grupā „Bellaccord”; Jānis Baltiņš – vada labāko Siguldas un iespējams pat Latvijas kori „Atvars”, ir vairāku starptautisko koru konkursu dalībnieks, diriģents un laureāts; Agris Daņiļevičs – horeogrāfs un dejas pedagogs, deju skolas „Dzirnas” vadītājs, viņa horeogrāfija izmantota Vispārējos latviešu Dziesmu un Deju svētkos, Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos, izstādē „Expo 2000”un citur, bijis vairāku TV šovu žūrijas loceklis, kā arī piedalījies TV3 šovā „Koru kari 1” Siguldas kora sastāvā, viņa azarts arī dēla un meitas raksturā, Edžus Arums – radošs siguldietis, kas savu radošo potenciālu liek lietā vadot deju kolektīvu „Katvari”, lieldarbs deju lieluzvedums „No zobena saule lēca”; Indra Ozoliņa – labākā Latvijas tautisko deju kolektīva „Vizbulīte” vadītāja, bijusi iekļauta X Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku Mākslinieciskajā padomē, virsvadītāja; Guna Mangusa – horeogrāfe, klasiskās un laikmetīgās deju grupas „A‑Zarts” vadītāja, veidojusi horeogrāfijas amatieru teātru izrādēm un Jāņa Lūsēna 50 gadu jubilejai veltītai koncertprogrammai „Labais burvis”; Andris Alviķis – mūziķis, kopā ar dēlu Kārli Alviķi, kurš ir arī grupas „Dzelzs Vilks” basģitārists, sievu Ingu un dēlu Pauli; Raits Tikums – mākslinieks, veido vienkoču laivas, kādas sastopamas Eiropas ziemeļu daļas teritorijā, galvenokārt somugru apdzīvotajās zemēs (pie tām pieskaitāma arī Turaida), ir arī Siguldas Mākslu skolas un Latvijas Kultūras koledžas pasniedzējs.
„Staro Rīga 2014” notiks Eiropas kultūras galvaspilsētas programmas tematiskās līnijas „Rīgas karnevāls” ietvaros. Šī gada festivāla tēma „Rīgas karnevāls” atspoguļosies gan festivāla pamatprogrammā, gan tāda paša nosaukuma līdzdalības akcijā, ko 2014.gadā uzsāk gaismas festivāls „Staro Rīga 2014”.
Gaismas festivāla Staro Rīga 2014 programmas objekti atradīsies centrā un Vecrīgā, bet visa Rīga jau gatavojas lielajam Rīgas karnevālam. Iedzīvotāji, uzņēmēji, draugu klubi un individuāli dalībnieki tiek īpaši aicināti iesaistīties līdzdalības akcijā „Rīgas karnevāls” ar devīzi „Izgaismo savu pilsētu!” un veidot krāsainas instalācijas pilsētas namu logos un uz māju fasādēm.
Šogad festivāls piedzīvos kvalitatīvi jaunu lēcienu, galvenie festivāla objekti būs starptautiski atzītas un īpaši festivālam veidotas videoinstalācijas, projekcijas, mapping un gaismu instalāciju objekti. Festivāla pamatprogrammā iekļauti Latvijas, Lietuvas, Anglijas, Francijas, Kanādas, Portugāles un citu valstu mākslinieku darbi. Tie būs starptautiski atzītu gaismas mākslinieku objekti no lielākajiem pasaules gaismas festivāliem, gan arī vairāki īpaši Rīgai veidoti starptautisko mākslinieku jaundarbi.
Jau mēnesi aktīvi darbojas Siguldas novada Kultūras centra senioru deju kolektīvs „Sidrabdancis”. Kā katru rudeni, arī šajā, sidrabdancieši aicina uz kopēju sadancošanos savus draugus. Un tā sestdien, 1.novembrī, plkst.18.00 Siguldas novada Kultūras centrā notiks koncerts „Rudens virpulī, deju virpulī”.
Koncertā virpuļos senioru deju kolektīvi:
Vidējās paaudze deju kolektīvi:
Koncertu kuplinās labāko deju kopa „Virši” no Inčukalna, vadītājs Andrs Briņķis un Siguldas 1.pamatskolas deju kolektīva „Purenīte” vecākā grupa, vadītāja Dzintra Fogele. Bet visus dejotāju saveltos deju virpuļus kopā saturēs Ginta Riekstiņa.
Aicinām deju mīlošos siguldiešus ļauties deju virpulim Siguldas novada Kultūras centrā! Ieejas maksa – 2 eiro.
Siguldas Tautas teātri piedāvā unikālu iespēju tiem, kam teātris nav vienaldzīgs, tiem, kas sen ir gribējuši darboties teātrī vai arī kādreiz to jau ir darījuši, — šobrīd „viena vieta uz brieža vēl brīva”! Vakanta ir viena no galvenajām vīriešu lomām jauniestudējumā „Galma gleznotājs”.
Siguldas Tautas teātra kolektīvs un režisore aicina atsaukties interesentu – vīrieti labākajos vīriešu gados, bet jauneklīgi domājošu un jauneklīgi dzīvojošu (vecumā no 25 līdz 35 gadiem), kas vēlētos izmēģināt savus spēkus humora pilnā, dzirkstošā, mazliet trakulīgi avantūriskā un enerģiskā lomā, kurš izrādē pats par sevi saka šādi: „Ja ar mani tā spēlējas, tad es esmu gatavs spēlēties līdz mūža galam!”.
Mēģinājumi notiek Siguldas novada Kultūras centrā Pils ielā 10 katru trešdienu un piektdienu no plkst.19.00 līdz 22.00. Informācija par teātri atrodama arī www.siguldasteatris.lv.
Interesentiem lūgums zvanīt režisorei Ārijai Liepiņai-Stūrniecei uz tālruni 22130149, vai arī atnākt uz mēģinājumu.
Veļu laikā, godinot folkloristu Krišjāni Baronu viņa 179.dzimšanas dienā, Turaidas muzejrezervāts jau tradicionāli aicina 31.oktobrī plkst.8.00 tikties Siguldā pie Krišjāņa Barona pieminekļa, lai iesāktu rītu ar spēku dodošām latviešu tautasdziesmām. Dziesmu rītā „Kalnā kāpu gavilēt” kopā ar muzejrezervāta darbiniekiem un Siguldas folkloras kopas „Senleja” un ansambļu „Melodija” un „Saltavots” dalībniekiem ikviens aicināts dziedāt vai norunāt savas šajā rudens laikā vissaistošākās dainas. Skandēt tautasdziesmas, kas rosina aktīvi dzīvot, mīlēt pasauli sev apkārt un saprast sevi un līdzcilvēkus.
Visi aicināti ņemt līdz svecīti vai ziediņu, ar ko rotāt Krišjāņa Barona pieminekļa pakāji.
Zemliku jeb Veļu mēnesis – oktobris — ir rudens pārdomu laiks, kad godājam aizgājušos Viņsaulē. Kapsētās Vidzemē un citviet Latvijā notiek Svecīšu vakari, tautas tradīciju kopēji aicina uz Veļu vakariem, lai godātu, izzinātu un daudzinātu gan savus aizgājušos piederīgos, gan mūsu tautas dižās personības, kas atstājušas mantojumā savas zināšanas, dzīvesziņu un gudrību.
Krišjānis Barons ir folklorists, publicists un viens no izcilajiem jaunlatviešu darbiniekiem, kas bijis pirmais latviešu autors, kas sarakstījis Baltijas ģeogrāfijas grāmatu “Mūsu tēvzemes aprakstīšana” (1859), viņš rakstījis arī stāstus, dzeju un tulkojis. Publicējis ap 100 populārzinātnisku rakstu par dabaszinībām un izglītības jautājumiem. Krišjāņa Barona mūža darbs ir akadēmiskais tautasdziesmu krājums “Latvju dainas” 6 sējumos (1894 ‑1915), kurā publicētas 217 996 tautasdziesmas, kas sistematizētas vienotā sistēmā, kuras pamatā ir cilvēka mūža ritējums, darbs, sadzīves attiecības un kurā ir izzināma latviskā dzīvesziņa.
Turaidas muzejrezervātā 1985.gadā atklāts Dainu kalns, kas veltīts latviešu tautasdziesmām un Krišjānim Baronam viņa 150.dzimšanas gadā. Nākošajā, 2015.gadā, 17.jūlijā tiks rīkoti svētki „Dainu kalnam – 30”, kas būs kulminācijas pasākums starptautiskā folkloras festivāla „Baltica 2015” programmā.
Informāciju sagatavoja:
Anda Skuja
TMR Izglītojošā darba un komunikācijas daļas vadītāja
Sestdien, 1.novembrī, plkst.21.25 Latvijas Televīzija (LTV) piedāvā iespēju noskatīties grupas «The Sound Poets» brīvdabas lielkoncertu, kurš notika šā gada augustā Siguldas pilsdrupās.
Koncertu, kurā grupa uzstājās ar kori „Atvars” un stīgu ansambli, Siguldā apmeklēja 3500 klausītāji. Uzstāšanās laikā tika izpildītas oriģinālkompozīcijas no 2013.gadā iznākušā albuma «Tavs stāsts», kā arī 2014. gadā iznākušā «Reaching for the light».
Grupa «The Sound Poets» dibināta 2011.gadā, kad draugi Jānis Aišpurs (vokāls, taustiņi, ģitāra) un Normunds Lukša (elektriskā ģitāra), rīkojot koncertu, pieaicināja savus draugus — mūziķus Undīni Balodi (čells), Pēteri Lundi (bungas) un Gintu Bīmani (basģitāra). Siguldas koncertā gūtās sajūtas sniegušas gurupai pārliecību, ka mūzikas radīšana šādā sastāvā jāturpina.
Piektdien, 24.oktobra rītā Siguldas novada bibliotēkā viesojās filmu studijas „Animācijas Brigāde” radošā komanda, lai ar īpaši sagatavotu programmu un radošo darbnīcu bērniem, izklaidētu un izglītotu pasākuma apmeklētājus – bērnudārza „Pasaciņa” audzēkņus.
Aizraujošā stāstījumā bērni uzzināja to, kā top lellītes, kas darbojušās tādās animācijas filmās kā „Avārijas Brigāde”, „Munks un Lemijs”, „Rezgalības” un daudzās citās. Bija iespējams aplūkot gan pašas lelles, gan to tapšanas procesu un skices.
„Animācijas Brigādes” pārstāvji atklāja dažādus animācijas filmiņu veidošanas noslēpumus un dalījās aizraujošā un neparastā pieredzē. Pasākuma laikā tika noskatītas divas animācijas filmas – „Zīļuks” un „Kraukšķītis”, kuru galvenos varoņus ikviens jau iepazinis Margaritas Stārastes pasakās. Arī bērniem pašiem tika dota iespēja uzņemt animācijas filmiņu – radošās darbnīcas laikā ikviens varēja kustināt un pārvietot dažādus tēlus – putnus, vaboles, ežus un pēc tam noskatīties jau gatavu, īsu filmiņu.
Tāpat bērni veidoja savus filmu tēlus, darot to tāpat, kā īsti mākslinieki – sākot ar skici un beidzot paša tēla izstrādi.
Pasākuma noslēgumā liela daļa bērnu atzina, ka plāno kļūt par animācijas filmu veidotājiem, kad izaugs lieli. Daļa gan palika pie jau iepriekš nosprausta mērķa – strādāt šokolādes fabrikā.
Liels paldies „Animācijas Brigādes” lieliskajai komandai un bērnudārza „Pasaciņa” bērniem un audzinātājām!
Informāciju sagatavoja:
Siguldas novada bibliogrāfe
Ginta Spulle
Siguldas pagasta Kultūras nams aicina visus mākslas cienītājus 6.novembrī plkst.19.00 uz Gitas Šmites gleznu izstādes „Noskaņojumi”atklāšanu. Visas izstādē apskatāmās gleznas tapušas spontāni, ļaujot ikvienam izjust mākslinieces dvēseles noskaņojumu un emocijas. Gleznas veidotas eļļas tehnikā un tajās redzami gan portreti, gan klusās dabas, gan cilvēki, kas attēloti kā interjera sastāvdaļa.
„Aplūkojot izstādes gleznas, ikviens apmeklētājs izjutīs pilnu emociju gammu un dažādus dvēseles noskaņojumus. Būs iespēja gan paviesoties laukos, ielūkoties jaunu meiteņu domīgajās acīs, kā arī apskatīt ikdienas priekšmetus no mākslinieka skatu punkta. Turklāt dažādos noskaņojumos šķietami vienādi priekšmeti izskatīsies tik ļoti atšķirīgi,” komentē izstādes „Noskaņojumi” autore māksliniece Gita Šmite.
Kopš 1994.gada Gita Šmite ar saviem darbiem piedalījusies izstādēs, veidojusi tērpus teātra izrādēm, kā arī iesaistījusies citos mākslas projektos. Kopumā māksliniecei bijušas vairāk nekā 10 personālizstādes Latvijā, Lielbritānijā, Vācijā un citās valstīs. Viņas rokrakstu raksturo ļoti jūtīga, tonāli smalka un tieši tāpēc spēcīga glezniecība. Ar katru otas triepienu uz audekla gleznotāja rada un atklāj savu pasauli.
Izstāde apskatāma no 6. līdz 28. novembrim Siguldas pagasta Kultūras namā Zinātnes ielā 7b darba dienās no plkst.10.00–19.00, sestdienās, svētdienās no plkst.10.00–14.00. Ieeja bez maksas.
Informāciju sagatavoja:
Terēzija Leimane
Siguldas pagasta Kultūras nama vadītāja
Svētdien, 26.oktobrī, plkst.17.00 Siguldas novada Kultūras centrā notiks Latvijas Leļļu teātra izrāde bērniem „Viens, divi, trīs – nu Tu esi brīvs”. Ieejas maksa – 6 eiro, bet ar Siguldas novada ID karti – 5 eiro. Biļetes var iegādāties www.bilesuparadize.lv, kā arī Siguldas novada Kultūras centra biļešu kasē.
Krāšņas un daudzveidīgas, slavenu mākslinieku radītas, leļļu teātra noliktavā savu pēcskatuves mūžu vada desmitiem un simtiem leļļu. Dažām izredzētajām – Sarkangalvītei, Vilkam, Vecmāmiņai, Paukam un Šmaukam, Princesei uz zirņa, Papagailim un vēl vairākām citām – nu tiek dota vēl viena iespēja pagozēties prožektoru gaismās. Aktieru pavadītas, tās dodas uz Slepeno vietu pie Ziņojumu dēļa tikpat Slepenajā mežā, kur tiek ierautas neparedzēti dīvainos notikumu virpuļos. Kā beigsies ceļojums brīvībā un vai lelles būs ar mieru atkal atgriezties mājās – to visu redzēsiet koncertuzvedumā vienā cēlienā visai ģimenei!
Izrādes neapšaubāma vērtība ir arī komponista Aigara Voitišķa radītā oriģinālmūzika ar Latvijas Leļļu teātra dibinātājas, dzejnieces Mirdzas Ķempes vārdiem.
Lasītāju ērtībai ieviests jauninājums Siguldas novada bibliotēkas grāmatu kataloga piekļuvei – tagad pieejama arī kataloga mobilā versija. Bibliotēkas apmeklētājiem un arī pašiem bibliotekāriem katalogs būs ērti pieejams lietošanai, neatkarīgi no atrašanās vietas un laika, izmantojot dažādas mobilās ierīces – viedtālruņus un planšetdatorus.
Nemainīgi darbosies arī līdzšinējais grāmatu katalogs, kurā ikviens bibliotēkas apmeklētājs var atrast sev interesējošu grāmatu un rezervēt to, tādējādi nodrošinoties, ka nevienam citam lasītājam grāmata līdzņemšanai nebūs pieejama.
Tāpat kā citu nozaru pārstāvji, arī bibliotēku darbinieki seko līdzi tehnoloģiju attīstībai un lietotāju paradumu maiņai, sniedzot apmeklētājiem ērtības un mobilitāti grāmatu izvēlē, kā arī ar jauno tehnoloģiju palīdzību piesaistot gados jaunāku lasītāju uzmanību un rosinot interesi apmeklēt bibliotēku un izmantot tās sniegtās iespējas.
Mobilo versiju izstrādājis bibliotēku informācijas sistēmas BIS ALISE izstrādātājs „Tieto Latvia”.
Informāciju sagatavoja:
Siguldas novada bibliotēkas bibliogrāfe
Ginta Spulle
Par godu Latviešu folkloras krātuves 90 gadu jubilejai no 20. līdz 23.oktobrim Latvijā notiks starptautiska konference „Nozares vēsture kartē — folkloristiskās domas centri, robežjoslas un kopīgā telpa” („Mapping Disciplinary History: Centers, Borderlands and Shared Spaces in Folkloristic Thought”). Trešā konferences diena 22.oktobrī no plkst.10.30 norisināsies Turaidas muzejrezervātā. Turaidā ziņojumus lasīs folkloras pētnieki no Amerikas Savienotajām Valstīm, Slovēnijas, Vācijas un Krievijas. Konferencē piedalīties aicināts ikviens interesents.
Konference „Nozares vēsture kartē — folkloristiskās domas centri, robežjoslas un kopīgā telpa” 20., 21. un 23.oktobrī notiks Rīgā Latvijas Nacionālajā bibliotēkā un 22.oktobrī Turaidas muzejrezervātā. Konferenci rīko LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts (LFMI), lai atzīmētu Latviešu folkloras krātuves 90.gadskārtu un prezentētu monogrāfiju „Latviešu folkloristika starpkaru periodā”, kas iznāks konferences dienās.
Konference veltīta folkloristikas vēsturei, akcentējot nozares starptautisko raksturu. Kādā mērā pasaules folkloristiku var uzskatīt par vienotu pētniecisko lauku? Kādi spēki to satur kopā, un kādi turpretī veicina šķelšanos? Kā laika gaitā mainījušās hierarhijas starp intelektuālajiem centriem un perifērijām? Kā risinājušās attiecības ar kaimiņnozarēm? Vai nozarē pastāv nacionālie, reģionālie un lokālie pētnieciskie stili un kādi apstākļi noteikuši to veidošanos? Šādi un vēl citi jautājumi būs referentu uzmanības lokā; to vidū — pasaules folkloristikas autoritātes: Eliots Orings, Sandra Dolbija (Stāla), Barbru Kleina, Perti Antonens, Vilmošs Voigts, Diarmuids O’Gioleins, Ulfs Palmenfelts, kuru ievadlekcijas aizsāks katru konferences dienu. Konferencē pārstāvētas būs visas trīs Baltijas valstis, kā arī Zviedrija, Somija, Vācija, Ungārija, Slovēnija, Beļģija, Krievija un ASV.
Konferenci LU LFMI rīko sadarbībā ar Latvijas Nacionālo bibliotēku, Latvijas Nacionālo kultūras centru un Turaidas muzejrezervātu. Konference tiek rīkota projektā „Folkloristikas institucionalizācija Latvijā: nozares vēsture Eiropas kontekstā“ (LZP); to finansiāli atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds.
Konferences darba valoda visas dienas būs angļu valoda. Laipni aicināti gūt jaunas atziņas folkloras pētnieki, studenti un visi nozares interesenti. Dalība – bez maksas. Sīkāka informācija konferences mājas lapā: mapping.lfk.lv.
Informāciju sagatavoja:
Rita Treija
LU LFMI Latviešu folkloras krātuves vadītāja
Anda Skuja
Turaidas muzejrezervāta Izglītojošā darba un komunikācijas daļas vadītāja
Sestdien, 18.oktobrī, no plkst.12.00 līdz 16.00 pie Allažu pagasta Tautas nama (slikta laika apstākļos daļa pasākumu notiks Tautas nama telpās) paredzētas „Vecā Miķeļa” lustes.
Svētku darbības:
• tirdziņš ar pirkšanu un pārdošanu, degustēšanu (lauku labumi, un citas garšīgas un arī praktiskas lietas);
• konkurss saimniecēm – „Interesantākais ķimeņu ēdiens Allažos 2014!” (visas dalībnieces tiks godā celtas! Varam patiesi atvērties izdomai! Konkursa dalībnieku pieteikšanās pa tālruni – 26690301.
• izstāde – „Allažu ķimeļa vēsture un izplatība pasaulē”. Pirmo reizi liķieris tika izgatavots Allažu muižas spirta brūzī 1823.gadā;
• priekšnesumi – dejas, dziesmas, rotaļas;
• konkursi bērniem – veiklības un atjautības uzdevumi;
• vizināšanās ar poniju;
• sacensības vīriem – spēka un izturības pārbaudes.
Gaidīsim visus – gan tirgotājus, gan pircējus, gan svētku dalībniekus, gan vienkārši ziņkārīgos! Par labu omu gādās Vecais Miķelis, Allažu pašdarbnieki un grupa “Teikas muzikanti”.
Dalība pasākumā ir bez maksas!
Tālrunis informācijai 26690301.
Informāciju sagatavoja:
Allažu pagasta Tautas nama vadītāja
Gunta Rudze