Siguldas novada Kultūras pārvalde un PA „Siguldas Attīstības aģentūra” sadarbībā ar Latvijas Mākslas akadēmiju (LMA) rīko līdz šim novadā nepieredzētu eksperimentu, kurā pirmo reizi sadarbosies un jaunus produktus vai to elementus radīs Siguldas novada amatnieki un jaunie – sevi jau pierādījušie dizaineri.
Dizaineri ar amatniekiem centīsies kopīgi izveidot jaunu produktu vai padarīt interesantāku esošo piedāvājumu. Divās intensīvās darba dienās amatniekiem un dizaineriem labāk jāizprot abas nozares, tā spējot sasniegt galveno uzdevumu – pielietojot amatnieku prasmes un tehnoloģijas, izstrādāt jaunu un inovatīvu produktu, kas atspoguļo konkrēto sadarbību.
Eksperimentā piedalīsies 15 amatnieki un 15 jaunie dizaineri – LMA maģistranti.
„Jomas, kurās darbojās amatnieki, ir visdažādākās, bet studenti amatniekus izvēlējās izlozes kārtībā, tādēļ jo īpaši interesanti būs vērot kopīgi izveidotos produktus. Sadarbības rezultātā iegūs abas iesaistītās puses – amatnieki gūs apstiprinājumu savām idejām un spējām, bet dizaineri praksē uzzinās, kā strādā amatu meistari un kādas ir viņu iespējas,” norāda LMA docente Aija Freimane.
Eksperimenta noslēgums un izstrādāto produktu prezentēšana notiks 12.decembrī Latvijas Mākslas akadēmijas telpās.
Partnerības projekts ir viena no projekta „Eiropas kultūras galvaspilsēta 2014” aktivitātēm iedzīvotāju līdzdalības veicināšanā.
Informāciju sagatavoja:
Siguldas novada pašvaldības
Kultūras pārvaldes vadītāja
Jolanta Borīte
Siguldas novada deju kolektīvu atbalsta biedrība, piesaistot Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai Lauku attīstības programmas pasākuma “Lauku ekonomikas dažādošana un dzīves kvalitātes veicināšana vietējo attīstības stratēģiju īstenošanas teritorijā” (LAD lēmums par projektu Nr.13–04-LL01-L413203-000009) finansējumu, tika iegādāti jauni tautastērpi deju kolektīvam „Vizbulīte”. Kopēja projekta summa ir 14228,68 eiro, Siguldas novada pašvaldības līdzfinansējums — 1422,87 eiro. Par šo summu tika izgatavots viens Mazsalacas sieviešu Ziemas ietērps un viens Liepupes vīriešu Ziemas ietērps un 12 pāru Sakas novada tautas tērpi meitām un puišiem.
Oktobra beigās visas formalitātes tika nokārtotas un tautastērpi tika atvesti uz Siguldu. Deju kolektīvs izsaka pateicību šūšanas firmai “Muduri”, kuri palīdzēja izvēlēties un uzšuva skaistos tērpus, kā arī Siguldas novada pašvaldībai par finansiālu atbalstu. Paldies dejotājiem par uzticību kolektīvam.
23.novembrī deju kolektīva “Vizbulītes” jauniešu sastāvs piedalīsies Jaunrades deju skates I kārtā Slampes kultūras namā, kur plašai skatītāju publikai pirmo reizi atrādīs jaunos tautastērpus.
No 10. līdz 16. novembrim visā Latvijā jau 17.reizi norisināsies Ziemeļvalstu Bibliotēku nedēļa. Šogad tās tēma veltīta troļļiem Ziemeļos.
Ar dažādiem pasākumiem – grāmatu izstādēm, lasījumiem un radošajām darbnīcām – iepazīt Ziemeļvalstu literatūru un kultūru aicina Siguldas pagasta bibliotēkas.
13.novembrī plkst.10.00 Siguldas pagasta centra bibliotēka aicina ikvienu uz stāstu rītu „Troļļi Ziemeļos”. Būs iespēja krāsot, zīmēt un veidot troļļus un iepazīt Muminus.
13.novembrī plkst.17.00 uz Jūdažu bibliotēku tiek aicināts ikviens interesents apskatīt grāmatu izstādi „Trollīši”. Pēc izstādes sekos fragmentu lasījumi no grāmatām par troļļiem. Pasākuma laikā varēsim darboties arī radoši – krāsot, veidot un risināt atjautības uzdevumus par trollīšiem.
Informāciju sagatavoja:
Jeļena Ozoliņa
Jūdažu pagasta bibliotēkas vadītāja
Turaidas muzejrezervāts 13.novembrī aicina uz gadskārtējo zinātniski praktisko konferenci, lai iepazīstinātu sabiedrību ar šajā gadā veikto pētniecības darbu rezultātiem un informētu par aktualitātēm muzejrezervāta darbībā.
Konferencē ar ziņojumiem piedalīsies Turaidas muzejrezervāta direktore Anna Jurkāne un muzeja Krājuma un ekspozīcijas daļas darbinieki, kā arī sadarbības partneri – pētnieki no LU Latvijas vēstures institūta, Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja, Latvijas Dabas muzeja, Cēsu Vēstures un mākslas muzeja un citi eksperti.
Šis gads rit Turaidas mūra pils 800gades zīmē. Paveikts nozīmīgs darbs, kura rezultāti ir ilglaicīgi un novērtēti Latvijas kultūras mantojuma saglabāšanas kontekstā. Augustā Pils 800gades svētku ietvaros tika atklāta jauna ekspozīcija „Krāsns podiņi – senlaiku bilžu enciklopēdija”, šogad izdota apjomīga publikācija „Turaida 13.–16.gadsimta dokumentos” un ceļvedis „Turaidas mūra pils 800 gadi. Vēsture un mūsdienas”. Konferences gaitā tiks atvērts vēl viens izdevums – starptautiskās konferences „Pils. Arheoloģija. Muzejs. Arheologam Jānim Graudonim – 100” ziņojumu krājums latviešu un angļu valodā, tādējādi popularizējot vēstures pētniecības darbu ne tikai Latvijā, bet arī pasaulē.
Šajā gadā veikts ļoti nozīmīgs muzejrezervāta attīstības un darbības plānošanas process – izstrādāts turpmāko 10 gadu attīstības plāns, veikts muzejrezervāta darbības izvērtēšanas process, kā rezultātā Turaidas muzejrezervāts atkārtoti akreditēts. Akreditācijas apliecība izsniegta uz desmit gadiem un ir apliecinājums valsts atzīta muzeja darbībai, kas nozīmē to, ka Turaidas muzejrezervātam ir iespējas īstenot savu noteikto attīstības plānu, saņemot valsts finansējumu muzejrezervāta darbībai. Paralēli Turaidas vēsturiskā centra dabas un materiālā un nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanai, nepārtraukti noris pētniecības darbs, lai veidotu arvien jaunas mūsdienīgas un aktuālas ekspozīcijas un izstādes, kā arī daudzveidīgā veidā izglītotu mūsu valsts iedzīvotājus un ārvalstu tūristus par Turaidas vēsturiskā centra, Latvijas un Eiropas vēsturi, personībām un notikumiem tūkstošgadu garumā.
Konferences programma:
9.30 – 10.00 Reģistrācija, iepazīšanās ar izstādi „Turaida gadalaikos. Turaidas pilij 800”, grāmatu galds –Turaidas muzejrezervāta 2014.gada izdevumi
10.00 – 10.15 Konferences atklāšana
10.15. – 10.45 Jaunu darba cēlienu uzsākot.
Anna Jurkāne, Turaidas muzejrezervāta direktore
10.45 – 11.15 1918. gada 18.novembra Latvija — neatkarīga, demokrātiska republika — nejaušība vai likumsakarība? Atskats vēsturē.
Guntis Zemītis, LU Latvijas vēstures institūta direktors
11.15 – 11.35 Jānim Cimzem – 200. Jānis Cimze Vidzemē un Eiropā.
Tālis Pumpuriņš, Cēsu Vēstures un mākslas muzeja galvenais speciālists
11.40 – 12.10 Iedzīvotāju migrācija Turaidas pagastā no 1816. līdz 1913.gadam.
Edgars Ceske, Turaidas muzejrezervāta galvenais speciālists
12.10 – 12.40 Divtelpu klēts Turaidas muižā.
Mārtiņš Kuplais, Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja galvenais krājuma glabātājs
12.40 – 13.15 Kafijas pauze un kopīga fotografēšanās
13.15 – 13.30 Šogad Turaidas mūra pilij 800.
Vija Stikāne, Turaidas muzejrezervāta Krājuma un ekspozīciju daļas vadītāja
13.30 – 13.40 Konferences „Pils. Arheoloģija. Muzejs. Arheologam Jānim Graudonim – 100” ziņojumu krājuma atvēršana
13.40 – 14.00 Top katalogs „Turaidas pils būvkeramika”.
Ieva Ose, Turaidas muzejrezervāta galvenā speciāliste
14.00 – 14.15 Turaidas pils ķieģeļi un grīdas flīzes ar dzīvnieku pēdu nospiedumiem.
Una Bērziņa, Latvijas Dabas muzeja Komunikācijas nodaļas muzejpedagoģe
14.15 – 14.35 Kultūrvēsturiskās ainavas atjaunošana Gaujas senielejas Klauku līcī.
Viesturs Lārmanis, mežu biotopu eksperts
14.40 – 15.00 Konferences noslēgums un Siguldas pilsētas vidusskolas ansambļa „Apelsīns” muzikāls sveiciens
Dalība konferencē bez maksas. Sīkāka informācija pa tālr. 26572142 vai e‑pastu: turaida-muzejs@apollo.lv.
Informāciju sagatavoja:
Anda Skuja
Turaidas muzejrezervāta Izglītojoša darba un komunikāciju daļas vadītāja
Trešdien, 5.novembrī, Siguldas Jaunās pils Svētku zālē notika Siguldas novada pašvaldības Kultūras pārvaldes un Siguldas Attīstības aģentūras organizētā ideju radīšanas diskusija „Siguldas vide un impulss aizrautīgai pilsētai” ar mērķi apzināt Siguldas mūsdienīgas attīstības iespējas kultūrvēsturiskajā vidē, veidojot programmu „Latvijai 100”. Tās rezultāti tiks izmantoti arī „Siguldas novada Kultūrpolitikas stratēģijas 2015. — 2019.” izstrādē.
Diskusijā Siguldas novada pašvaldības pārstāvji no Īpašumu , būvniecības un investīciju pārvaldes, PA „Siguldas Attīstības aģentūras” un Kultūras pārvaldes tikās ar ārējiem ekspertiem, lai uzzinātu viedokli no malas.
Liels prieks par Kultūras ministrijas Stratēģiskās plānošanas nodaļas vadītājas Daces Ziemeles pienesumu un ieinteresētību Siguldas novada attīstībā, Valts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas Rīgas nodaļas pārstāvja Jāņa Asara, UNESCO kultūras sektora pārstāves Ievas Švarcas un Rakstnieku savienības pārstāvja Sergeja Moreino sniegtajām atziņām. Daudz lielisku ideju izskanēja no radošo industriju sektora pārstāvjiem: māksliniecēm un uzņēmējām Zinaīdas Ceskes un Ievas Vītolas no papīrmākslas darbnīcas „Viktora vēstules” un projektu vadītājas ar ilggadēju pieredzi Britu padomē Maijas Ūdres. Ar bagātīgu pieredzi dalījās FOLD redaktori, arhitekti un urbānisti Evelīna Ozola un Toms Kokins. Kā īpaši vērtīgas jāatzīmē producentes un kultūras menedžeres, Latvijas Kultūras akadēmijas lektores Leonardas Ķesteres sniegtās idejas un vērtējumi.
Diskusijas rezultātā tika padziļināta izpratne par Siguldas iespējām, meklēti virzieni, kuros Siguldas novada pašvaldība varētu strādāt nākamos četrus līdz piecus gadus. Diskusijas nobeiguma daļā tika pārrunātas jau konkrētas idejas un iniciatīvas, un ar radošu izpausmju palīdzību darināta burvju recepšu grāmata „Siguldas vieta Latvijas 100gadē”.
Ar šo atklāto stratēģijas pilnveides procesu tika gūts apliecinājums, ka spēja uzticēties un iesaistīt cilvēkus kopīgā domāšanas un sarunu procesā nes pozitīvus rezultātus. Vēloties strādāt kā pārmaiņu katalizators, Siguldas novada pašvaldība uzskata, ka būtiskas izmaiņas var panākt, nevis sēžot vienatnē pie galdiem birojos un runājot šauros lokos, bet tikai radot iespējas un vidi, kur kopīgi var diskutēt, apmainīties viedokļiem, zināšanām un idejām un vienoties konkrētai rīcībai.
Informāciju sagatavoja:
Kultūras pārvaldes vadītāja
Jolanta Borīte
Viens no lielākajiem un tehniski iespaidīgākajiem gaismas festivāla „Staro Rīga 2014” objektiem būs portugāļu kompānijas „Ocubo” veidotais „Gaismas cirks” („Circus of Light”), kas visus piecus festivāla vakarus priecēs skatītājus uz viesnīcas „Astor” (Zigfrīda Annas Meierovica bulvārī 10) fasādes.
Šis objekts jau pabijis dažādos gaismas festivālos pasaulē, bet Rīgai tiek personalizēts ar dažādiem pilsētai raksturīgiem tēliem – Melno kaķi, Sv.Pētera baznīcas Zelta gaili un Rīgas bebru. Īpaša vieta „Gaismas cirkā” ierādīta Rīgas kultūras gada partnerpilsētai Siguldai un tās iedzīvotājiem. Fantāzijas cirka publiku veido 24 siguldieši, gan pazīstami sportisti un mūziķi, gan sabiedrībā zināmi cilvēki, kuriem ir bijusi liela loma Siguldas novada kultūras procesos, kuri smiesies, priecāsies, baidīsies un brīnīsies. Filmēšanas un fotografēšanas procesā fotogrāfa Jura Kilkuta vadībā aktīvi piedalījušies arī personību ģimenes, tādēļ „cirka publikas” vecuma amplitūda ir no diviem līdz 85 gadiem.
Līdz šim „Gaismas cirks” rādīts Lisabonā, Portugālē, Jeruzalemē, Izraēlā, bet pēc Rīgas tas dosies uz Apvienoto Arābu Emirātu pilsētu Šārdžu.
Šogad gaismas festivāls „Staro Rīga 2014” notiks no 14. līdz 18. novembrim ik vakaru no plkst. 18.00 līdz 23.00. Eiropas kultūras galvaspilsētas gadā, piedzīvojot pozitīvu force majeure, gaismas festivāls pirmoreiz piedāvās plašu ārvalstu mākslinieku darbu skati un vērienīgā līdzdalības akcijā „Rīgas karnevāls” aicina ikvienu rīdzinieku iesaistīties pilsētas izgaismošanā.
Novadnieku ērtībām 15.novembrī plkst.17.00 no viesnīcas „Sigulda” laukuma tiks organizēts transports uz Rīgu. Dalības maksa 3,50 eiro. Interesentus lūdzam pieteikties, zvanot pa tālruni 66117114, un līdz 14.novembrim veikt samaksu Siguldas novada Kultūras centra kasē.
Lasi arī: Siguldieši ar gavilēm un aplausiem piedalīsies gaismas festivālā Staro Rīga
13.novembrī plkst.16.00 Mākslu skola „Baltais Flīģelis” aicina uz Latvijas valsts svētkiem veltītu koncertu, kurā skolas audzēkņi piedāvās ieklausīties dažādu stilu un raksturu priekšnesumos.
Siguldas jauniešu pūtēju orķestra „Sudrabskaņa” uzstāšanās programmā ietverti vairāki patriotiski skaņdarbi, to skaitā – latviešu pūtēju orķestru repertuārā iemīļotais „Latviešu karavīru maršs” un Aivara Krūmiņa aranžētais „Šeit ir Latvija”, kā arī Dž.F.Suzas „Brīvības zvans”.
Siguldas jauniešu stīgu orķestris kopā ar dziedātājiem priecēs klausītājus, atskaņojot iemīļotu latviešu tautas dziesmu apdares. Koncerta noskaņas veidošanā iesaistīsies Mākslas nodaļa ar īpašu zāles noformējumu un Teātra nodaļas audzēkņi ar svinīgiem priekšnesumiem.
Valsts svētkiem tiks veltīta pašu jaunāko Mākslas nodaļas audzēkņu un Ministudijas dalībnieku darbu izstāde „Mana Latvija”.
Izstāžu telpā kopš Mākslu skolas 55 gadu jubilejas iespējams aplūkot arī Mākslas nodaļas pašreizējo un bijušo pedagogu un absolventu darbus.
Ikviens laipni gaidīts svētku koncertā.
Ieeja – bez maksas.
Sestdien, 8.novembrī, plkst.18.00 koncertzāle „Baltais flīģelis” aicina uz 14.Starptautisko Baha kamermūzikas festivālu – „Labdarības koncerts. Karlam Fīlipam Emanuelam Baham 300”. Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas klavieru katedras docētāju koncerts veltīts Karla Fīlipa Emanuela Baha 300 gadu jubilejai.
Koncertā piedalās: Juris Kalnciems, Juris Žvikovs, Jānis Maļeckis, Sergejs Osokins, Ventis Zilberts, Toms Ostrovskis.
Programmā: Karls Fīlips Emanuels Bahs. Sonātes, rondo, fantāzijas.
Īpašais piedāvājums Siguldas novada ID karšu īpašniekiem – bezmaksas ieeja.
Svētdien, 9.novembrī, plkst.14.30 Turaidas muzejrezervāts aicina ikvienu doties uz Turaidu, lai kopā svinētu latviešu gadskārtu svētkus – Mārtiņdienu.
Mārtiņi ir rudens uz ziemas satikšanās svētki, kas tikuši svinēti kopā ar Apkūlībām. Vārds „apkūlības” sevī ietver nobeigtu darba cēlienu — labības kulšanu, kad lielie rudens darbi pabeigti – lauki aparti, graudi savietoti klētī un zeme sagatavota ziemas atpūtai. Mārtiņos beidzas klusais veļu laiks, kas sācies Miķeļos un ritējis visu oktobri. Mārtiņi ir saimnieciskā gada noslēgums un ziemas sākuma diena. Svētku rituālos iederīgs ir zemes daudzinājums un pateicība par darbu izdošanos. Simboliski Mārtiņš tiek meklēts labības kūlī rijas stūrī, kur tas paslēpies glabādams un svētīdams nākamā gada ražu.
Mārtiņdienā Turaidā notiks zemes daudzinājums, tiks apdziedāti zirgi, jo Mārtiņš līdzīgi kā Ūsiņš ir arī viens no zirgu aizstāvjiem. Kopā ar Siguldas folkloras kopu „Senleja” un „Senlejiņa” maskotajiem dalībniekiem tiks dziedātas Mārtiņdziesmas, spēlētas tautas spēles un rotaļas, dancoti danči, kā arī notiks rudens velšu izsole. Neprecētie ļaudis varēs nodoties zīlēšanai, un ikviens tiks pacienāts ar gaiļa zupu.
Mārtiņdienā sākas čigānos, ķekatās jeb budēļos iešana, kas turpinās visu ziemu līdz pat Meteņiem. Čigānos iešanai ir rituāla nozīme. Čigāni jeb budēļi simbolizē svešos jeb citādos, kas viesojoties sētai nes auglību, svētību, laimi, veselību un saticību. Mārtiņu laikā čigāni tiek saukti arī par Mārtiņbērniem. Vidzemē īpaši populāri bijis šādos gājienos puišiem pārģērbties par meitām un meitām par puišiem, veciem vīriem vai vecīšiem, kā arī daudz izmantotas mājas un meža dzīvnieku maskas – vilks, kaza, gailis, lācis u.c.
Visi aicināti svinēt gadskārtu svētkus, īpaši aicinātas ģimenes ar bērniem, ļaujoties rudens dabas valdzinājumam un latvisko tradīciju priekam!
Informāciju sagatavoja:
Anda Skuja
Turaidas muzejrezervāta Izglītojošā darba un komunikācijas daļas vadītāja
Lai analizētu Vidzemes novada kultūras notikumu organizatoru pieredzi ilgtspējīgā un videi draudzīgā kultūras notikumu organizēšanā un iegūtu papildus pieredzi stratēģisko dokumentu izstrādē ilgtspējīgas un videi draudzīgas nozares attīstībai 29.oktobrī Siguldas novada kultūras darbiniekiem tika rīkota Labās prakses diena.
Pieredzes apmaiņa kopā ar VAS Valsts nekustamie īpašumi pilis valdes pārstāvi Gunu Preimani tika sākta Igates pils kompleksā, kurā ietilpts arī Emila Melngaiļa Vidrižu novadpētniecības muzejs un Sv.Jāņa Kristītāja un Marijas Magdalēnas baznīca, kas ir īpaša ar to, ka ir vienīgā ekumeniskā baznīca Latvijā. Ir strādāts pie idejām pils kompleksa attīstībai. Tūristiem vilinošs ir krodziņš dzirnavās. Neapgūts potenciāls ir arī teritorijā ap pili, ko iespējams attīstīt, izveidojot takas, ainaviskas atpūtas vietas. Emila Melngaiļa Vidrižu novadpētniecības muzejs iekārtots folklorista un komponista dzimtajās mājās – „Melngaiļi”. E.Melngailis veicis folkloras vākumu – aptuveni 5000 melodiju un pierakstus par tautas mūzikas instrumentiem un muzicēšanas tradīciju, kas ir pamats latviešu muzikālās tradīcijas saglabāšanai. Muzejā līdzās materiāliem par Emīļa Melngaiļa dzīvi un darbību, apskatāmas arī Vidrižu pagasta vēsturei un izciliem novadniekiem veltītas ekspozīcijas. Tāpat iespējams apmeklēt „Padomju istabu”, kurā var uzzināt par kolhozu vēsturi un padomju laika bērnu un jaunatnes organizācijām. Iepriekš piesakoties, skolēniem iespējams „iestāties pionieros” un izspēlēt padomju laiku „ierindas skati”. Muzeja teritorijā notiek lielākie koru dziedāšanas svētki, kas veltīti slavenā latviešu komponista, folklorista, mūzikas kritiķa un publicista E.Melngaiļa nozīmīgām jubilejām, pulcējot ap 2000 dziedātāju no visas Latvijas.
Limbažu novada Kultūras nodaļas vadītāja Mārīte Saulīte izrādīja Limbažu veco rātsnamu un Limbažu pilsdrupas. Limbažu tēls papildināts ar jaunām odziņām, kas piesaista tūristus un radījis vidi dažādiem pasākumiem un citām aktivitātēm. Rātsnama pagrabstāvā atrodas dzīvais sudraba muzejs, kurā apskatāmas sudrabkaļa Oļega Auzera darinātās sudrablietas. Vārds „dzīvais” nozī-mē, ka apmeklētāji var ne vien sudrabu skatīt, bet arī paši iemēģināt roku sudrablietu darināšanā. Muzejā apskatāmas gan rotas lietas un sīki dekoratīvi priekšmeti, gan lielformāta mākslas darbi, tostarp, unikālā „Nākotnes pils 3001”, kas veidota no vairāk nekā 30 kilogramiem sudraba. Tiek uzskatīts, ka nekur citur pasaulē tik liela apjoma sudraba darbus redzēt nevar. Ideju par Limba-žiem kā sudraba pilsētu papildina rātsnamā iekārtotā laulību ceremoniju zāle, ko papildina O.Auzera darinātais sudraba ozolzaru svečturis, „Vēlmju ābelīte” un gredzenu trauks. Rātsnamā tiek izrādītas arī teātra izrādes.
Labā prakse tika apgūta arī Ungurmuižā. Tas ir 18.gadsimta koka ēku ansamblis un ieņem nozīmīgu vietu Latvijas kultūras pieminekļu mantojumu vidū. To 1732.gadā cēlis barons fon Kampenhauzens kā savas dzimtas māju, un šobrīd tā ir Latvijas vienīgā baroka koka celtne. Tikpat unikāli ir 18.gadsimta sienu gleznojumi. Veikti restaurācijas darbi, lai Ungurmuižas komplekss atdzimtu par muzeju, svinību vietu un viesu māju ar restorānu. Mūsdienu ērtībām piemērota, tā ir kā radīta atpūtai, semināriem un dažādām viesībām. Īpaši iecienīta tā ir kāzu svinībām un pāriem, kas savā kāzu dienā vēlas izmantot vietas skaisto dabu un vienreizējo Tējas namiņu foto sesijām. Ungurmuižas īpašo auru izjūt ikviens — mākslas baudītāji, vēstures pētnieki un dabas mīļotāji. Šeit ir vieta gan romantiskām pastaigām, gan svinībām, gan atpūtai ar ģimeni. Ungurmuižā jau 10 gadus par tradīciju kļuvuši mazie Opermūzikas svētki, ik gadus pulcējot vairāk nekā piecsimt skatītājus, kas parka gaisotnē zem klajas debess var izbaudīt augstvērtīgo Latvijas operas zvaigžņu sniegumu. Klasiskā mūzika lieliski saspēlējas ar ēku un neatkārtojamo, tikai Ungurmuižas parkam raksturīgo vidi. Savukārt izstāžu zālē apskatāmas latviešu mākslinieku darbu izstādes un senais muižas parks ir iemīļota vieta dažādiem mākslas plenēriem. Ik gadus augustā notiek šūbertiādes koncerts, kur mākslinieki atskaņo Franča Šūberta (1797.–1828.) darbus, kā arī noskaņas ziņā līdzīgas citu autoru kompozīcijas. Šūbertiāde ir īpašs koncertžanrs, kas radies 19.gadsimta 20.gados, kad Šūberta draugi tā nosauca mūzikas vakarus, kuros pats komponists sēdās pie klavierēm. Šie vakari notika bohēmiskā gaisotnē, draugu lokā baudot arī vīnu. Tradīciju iedibināja diriģents Andris Veismanis un izcilie kamerpianisti Aldis Liepiņš, Pēteris Plakidis.
Netradicionālas pasākumu norišu vietas tika iepazītas Cēsīs. Kultūras centra direktors Edžus Arums iepazīstināja ar iespēju kultūras procesiem izmantot Cēsu veco alus darītavu, kas celta 1878.gadā, bet šobrīd tapusi par mūsdienīgu izstāžu centru. Katru gadu Cēsu Mākslas festivāla laikā ir apskatāmas dažādu veidu un stilu izstādes. Mākslas procesi tiek iedzīvināti arī Cēsu novada prokuratūras ēkā un viesnīcā „Kolonna”, kur telpas tiek izmantota gleznotāju plenēriem un meistardarbnīcām un, sadarbībā ar Latvijas gleznotājiem, konferenču zālēs un vestibilos tiek izstādīti mākslas darbi.
Vecpiebalgas novads ir bagāts ar kultūrvēsturisko mantojumu. Tāpēc dienas noslēgumā Siguldas novada kultūras darbinieki apmeklēja Inešu muižu, kurā saimnieko kultūras nams un Porcelāna fabrika. Savā pieredzē par atjaunotās muižas telpu pielietojumu dažādiem saviesīgiem pasākumiem dalījās Vecpiebalgas Kultūras nodaļas un pagasta kultūras nama vadītāja Zigrīda Ruicēna.
Mantojums ir mūsu kopīgā bagātība, ko esam saņēmuši no iepriekšējām paaudzēm, un mūsu kopējā atbildība ir kā mēs to nodosim tālāk nākamajām paaudzēm. Mantojums ir cilvēku personīgās dzīves, domātāju un mākslinieku iedvesmas avots un kultūras nozaru dzinējspēks. Kā to saglabājam un lietderīgi izmantojam ir galvenais faktors, kas jāņem vērā definējot mūsu mantojuma pievilcību vietā, kurā dzīvot, strādāt un apmeklēt. Labās prakses diena bija vērtīgs ieguldījums salīdzināšanas apmācībai, lai veicinātu labās prakses izplatīšanu kultūras un radošajā nozarē, tostarp mantojuma jomā. Labās prakses diena realizēta INTERREG IVC starpreģionu sadarbības programmas projekta „Pasākumu ietekme uz kultūrvēsturisko mantojumu” (ZEN) ietvaros.
Svētdien, 9.novembrī, plkst.14.00 Siguldas pagasta Kultūras namā notiks pūtēju orķestru koncerts „Rudens dabā, sirdī un mūzikā”. Piedalās pūtēju orķestri no Salaspils, Birzgales, Inčukalna un Siguldas. Programmā skanēs latviešu un ārzemju komponistu mūzika.
2013.gada Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki ir radījuši labu pamatu orķestru radošo un cilvēcisko kontaktu stiprināšanā. Domājot par to, kā labāk sagatavoties svētkiem, tika aktualizēta koncertēšanas forma — novada orķestru kopkoncerti. Tieši tā 2013.gada 20.aprīlī Inčukalna Tautas namā pirmoreiz tikās Pierīgas pūtēju orķestri no Inčukalna, Salaspils, Birzgales un Siguldas. Šogad Siguldas pagasta Kultūras nams kļūs par lielo pūtēju orķestru skatuvi, lai saviem klausītājiem piedāvātu koncertu. Un, lai arī koncerta nosaukums ir mazliet nostalģisks, tā veidotāji un dalībnieki ir sagatavojuši programmu dažādām gaumēm un vecumiem.
Kā jau šādos koncertos ierasts, skanēs skaņdarbi gan visa koporķestra izpildījumā, gan atsevišķu kolektīvu sniegumā. Koporķestris atskaņos latviešu pūtēju mūzikas klasiķu Jāņa Palkavnieka, Gunāra Ordelovska mūziku, bet skanēs arī Andra Riekstiņa un Dmitrija Grozova skaņdarbi. Savukārt orķestri paši atskaņos arī savas individuālās programmas, skaņdarbu klāstā iekļaujot gan Raimonda Paula, gan Alvila Altmaņa, gan citu latviešu un aizrobežu komponistu skaņdarbus.
Rīgas un Pierīgas pūtēju orķestru virsdiriģents Jānis Puriņš gaidāmo koncertu vērtē arī kā iespēju tapt sadzirdētiem: „Līdz 2018.gada Dziesmu un Deju svētkiem vēl tāls ceļš ejams, bet visi amatiermākslas žanri koncertos, konkursos, skatēs un svētkos jau prezentē jaunu mūziku, dziesmas, dejas ar domu par iespējamo Simtgades svētku repertuāru.”
Koncertā piedalās:
Ieejas maksa –1 eiro.
Informāciju sagatavoja:
Rīgas un Pierīgas novada pūtēju orķestru virsdiriģents
Jānis Puriņš
Turpinot TLMS „Vīgrieze” un Siguldas pagasta Kultūras nama 2013.gadā uzsākto projektu „Tautastērps pašu rokām” aicinām visus interesentus 8.novembrī no plkst.10.00 līdz 14.00 piedalīties lekcijā „Cimdi un zeķes latviešu tautastērpā”. Dalības maksa — 2 eiro.
Teorētisko lekciju par cimdiem un zeķēm lasīs Dr.hist. Aija Jansone (Latvijas vēstures institūta Etnoloģijas nodaļas vadītāja). Lekcijā tiks aplūkoti cimdi un zeķes, kādus darināja pie tautastērpa visā Latvijas teritorijā 19.gs., īpaši akcentējot Vidzemi.
Informāciju sagatavoja:
Gundega Pētersone
TLMS „Vīgrieze” vadītāja