Dzejas dienu „Sigulda dzejo!” radošās aktivitātes „Kā būtu, ja es būtu dzejnieks?” Siguldas novada bibliotēkā ir sākušās. No 7. līdz 11.septembrim Siguldas novada bibliotēkā ir iespējams uzzināt, kas ir Dzejas dienas, kad un kāpēc ir radusies šī skaistā tradīcija un kādēļ šo gadu sauc par Raiņa un Aspazijas gadu.
Ar aizrautību aktivitāšu dalībnieki piedalās šķietami vieglu, tomēr nebūt ne tik vienkārši atminamu krustvārdu mīklu turnīrā par Raini un Aspaziju. Interesanti, ka skolēniem iejusties dzejnieka tēlā un lasīt dzeju tā, kā to dara vārda mākslinieki Dzejas dienās, ir visai sarežģīts uzdevums.
Minēt krustvārdu mīklas, uzzināt par Aspazijas un Raiņa dzīves gājumu un iepazīties ar mūsu – Siguldas novada – literātu devumu pasākuma dalībniekiem palīdz gan bibliotēkas darbinieku stāstījums, gan dāsnais literāro izstāžu kārtojums – „Septembrī, zem Raiņa zvaigznēm”, „Sigulda, es mīlu Tevi kļavlapu zeltā!” un „Siguldas Jaunās pils stāsts”.
Paldies par sadarbību un atsaucību visiem apmeklētājiem un uz tikšanos Dzejas dienu pasākumos visas nedēļas garumā!
Informāciju sagatavoja:
Siguldas novada bibliotēkas Bērnu literatūras nodaļas vadītāja
Dzintra Kalniņa
Ikviens liels un mazs Siguldas novada iedzīvotājs 12.septembra pēcpusdienā tiek aicināts uz papīrmākslas darbnīcu „Viktora vēstules”. Tur no plkst.15.00 līdz 18.00 būs iespēja izmēģināt roku papīrliešanā, iesaistoties kopīgā „Siguldiešu vēstures grāmatas” veidošanā.
Iedvesmojoties no apkārtvaldošās Dzejas dienu noskaņas un rudens smaržām Siguldas pils kompleksā, topošās vēstures grāmatas lapaspusēs būs iespējams ieliet sev svarīgo un nozīmīgo pēdējo gadu laikā Siguldā un Siguldas novadā – vai tā būtu kāda mūsu novada vieta, personība, notikums. Izmantojot dažādus attēlus, zīmējumus, augus un rokrakstus, ikviens varēs radoši darboties un piedalīties novada vēstures interpretācijā.
Kopīgiem spēkiem izveidotā „Siguldiešu vēstures grāmata” būs apskatāma un pieejama papīrmākslas darbnīcā „Viktora vēstules”, papildinot pavasarī atklāto izstādi „Siguldas vēsture pastkartēs”. Pasākums notiek Siguldas novada pašvaldības atbalstīta projekta „Vēsture. Vēstule. Papīrs. Pasts” ietvaros.
Siguldas novada Kultūras centrs jaunajā sezonā piedāvā koncertus dažādu mūzikas žanru cienītājiem un jautru izrādi visai ģimenei. Ieejas biļetes uz pasākumiem nopērkamas www.bilesuparadize.lv un Siguldas novada Kultūras centra biļešu kasē.
12.oktobrī plkst.18.00 notiks jautra izrāde ar dziesmām un rotaļām visai ģimenei „Čigānmeitēns Ringla”. Iestudējums ir pasakas un mūzikas kopskanējums teātra mazākajiem skatītajiem un ģimenēm. Tā pamatā ir Erika Ādamsona pasaka, kurai Jānis Lūsēns radījis libretu un mūziku dziesmām ar Erika Ādamsona un Ineses Zanderes vārdiem. Izrādē darbojas pieci lomu atveidotāji un īpaši aizraujoši ir vērot aktieru pārtapšanu vairākos tēlos, kuri izrādē pēc libreta kopumā atveido divpadsmit lomas.
Iestudējuma režisore – Paula Pļavniece, scenogrāfe — Marija Rozīte, kostīmu māksliniece – Ieva Veita, horeogrāfe Katrīna Albuže. Lomas atveido – Baiba Neja, Liena Šmukste, Kaspars Pūce, Artūrs Putniņš un Mārtiņš Upenieks.
17.oktobrī plkst.18.00 Jānis Lūsēns un muzikālā apvienība „Promenāde” aicina uz koncertprogrammu „Dāvana”. Komponists Jānis Lūsēns pēc ilgākas darbošanās vokālās kamermūzikas lauciņā atkal pievērsies popmūzikai, izveidojot jaunu muzikālu apvienību „Promenāde” ar lielisku latviešu estrādes duetu – Anmary un Uģi Rozi. Kā saka pats komponists: „Latviešu estrādes mūzikā ir bijuši spilgti dueti un savu šarmu tie nav zaudējuši līdz pat mūsdienām. Daudzu gadu garumā bija tapušas dziesmas, kuru muzikālā stilistika bija brīva no kāda projekta noteiktajiem rāmjiem un pie manis nonākusī dzeja prasīt prasījās uz delverībām. Faktiski „Promenāde” – tā ir muzikāla koķetērija ar dažādiem stiliem, raksturiem un brīvības sajūta, kas mazliet pretstatā ar latviešiem raksturīgo grūtsirdību.”
Interesanti, ka „Promenādes” sastāvā ir mūziķi no 22 līdz 56 gadu vecumam, taču humors, vieglums un rotaļīgums mūzikā ir tuvs visiem tās dalībniekiem. Bez abiem solistiem un paša komponista pie taustiņiem un konferansjē lomā, grupā darbojas arī Jānis Lūsēns juniors (bass), Rihards Goba (ģitāra) un Harijs Gūtmanis (bungas).
6.novembrī plkst.19.00 ansambļa „Mielavs un Pārcēlāji” albuma „Atsaukties” koncertturnejas koncerts.
Septembra sākumā pēc septiņu gadu pārtraukuma klajā nācis ansambļa „Mielavs un Pārcēlāji” (Gints Sola, Juris Kroičs, Aigars Voitišķis, Jānis Stafeckis) piektais studijas ieraksts – skaņuplate „Atsaukties”.
Ainars Mielavs: „Ir mākslinieki, kuri, radot vienu godīgu darbu literatūrā, mūzikā vai jebkurā no citiem mākslas žanriem, iztukšojas pavisam. Un tā mēdz notikt. Un, iespējams, ar to arī pietiek. Bet vai ar to ir gana pašiem autoriem? Es esmu gatavs to pieņemt. Un samierināties. Tomēr Kāds Augstāks Spēks nedod man mieru. Gribu vai negribu, bet te ir vēl deviņi stāsti. Dziesmas, kas radušās, pat, iespējams, pret manu gribu. Ticībai un mūzai vien garā vājie var pretoties.”
12.septembrī Eiropas kultūras mantojuma dienu ietvaros Turaidas muzejrezervātā apmeklētājiem tiks piedāvātas īpašas bezmaksas ekskursijas pa Turaidas pili un muižas saimniecisko centru un tiks eksponēta jauna muzejrezervāta sagatavotā ceļojošā izstāde „Turaida Livonijas Indriķa hronikā”, kā arī izstādes „Māls visa pirmsākums un pamats” un „Turaidas pils vēsture Turaidas arheoloģiskās ekspedīcijas zīmējumos. 1976. – 2000.”.
Šogad jau 20. gadu pēc kārtas notiek Eiropas kultūras mantojuma dienas Latvijā, kas norisināsies 12. un 13. septembrī. Katru gadu Mantojuma dienām tiek iezīmēta īpaša tēma. Ņemot vērā, ka šogad tiek akcentēta Eiropas dimensija – Latvijas kultūras mantojuma vieta Eiropas kultūras vēstures veidošanā un otrādi – Eiropas ietekme Latvijas kultūras vērtību veidošanās procesā, kā arī tiek akcentēti objekti, kuru vērtība izceļama Eiropas mērogā, Turaidas muzejrezervāts piedalīsies Eiropas mantojuma dienās, akcentējot Turaidas vēsturisko centru – kultūras pieminekļu kompleksu, kas izsludināts par Īpaši aizsargājamo kultūras pieminekli ar sevišķu vēsturisku, zinātnisku un kultūras vērtību un ir Latvijas nacionālās bagātības sastāvdaļa.
Eiropas kultūras mantojuma dienas īpašās ekskursijas Turaidas muzejrezervātā:
Turaidas muzejrezervāta direktore Anna Jurkāne: „Turaidas vēsturiskā centra attīstība gadsimtu gaitā cieši saistīta ar notikumiem Eiropā. Turaidas vēsturiskajā centrā ietilpst gandrīz visi Latvijas kultūrvēsturisko centru elementi: pilskalns ar koka pils pamatiem, viduslaiku mūra pils, baznīca, kapsēta, muižas ēkas, kolhoza centrs, visapkārt – parks, dīķu sistēma, apstādījumi, ceļi, celiņi, takas, un to visu vieno kultūrvēsturiskā ainava. Turaidas vēsturiskajam centram ir papildu pievilcība, jo tas atrodas Gauja senielejas krastā un ietilpst Gaujas Nacionālā parka teritorijā. Apzinoties, ka dabas un kultūras mantojums ir pasaules mēroga vērtība visā tā dažādībā, muzejrezervāts, saglabājot mūsu tautas interesanto un daudzveidīgo mantojumu, kolektīvo pieredzi, cenšas bagātināt pasaules pieredzi un zināšanas.”
Informāciju sagatavoja:
Anda Skuja
Turaidas muzejrezervāta Izglītojošā darba un komunikācijas daļas vadītāja
Siguldas novada bibliotekāri kopā ar Pierīgas reģiona publisko bibliotēku darbiniekiem augusta pēdējo piektdienu aizvadīja, gūstot pieredzi kādā no Latvijas bibliotēkām, šogad – Cēsu Centrālajā bibliotēkā un Amatas novada Līvu bibliotēkā.
Cēsu Centrālā bibliotēka atrodas pilsētas centrā, atjaunotā un renovētā ēkā. Atjaunotajā pagrabstāvā atrodas krātuve, daļa no aktīvā krājuma, ventilāciju sistēmas centrs, 1.stāvā – pieaugušo apkalpošanas nodaļa un atsevišķa jauniešiem iekārtota telpa ar grāmatu fondu un atpūtas stūrīti, 2.stāvā – bērnu apkalpošanas nodaļa ar atsevišķu spēļu zonu, TV telpu, Periodikas lasītava, klusā lasītava, plašais un apjomīgais Novadpētniecības krājums, jaunizbūvētajā – 3.stāvā – administrācija un mācību – apspriežu telpa. Bibliotēkā ir ļoti īpaša un plaša miniatūrgrāmatu kolekcija ar apmēram 700 grāmatiņām, kuru izmēri man lielāki par 100x100 milimetriem.
Bibliotēkas atjaunošana sākās 2013.gadā. Apmeklētājiem tā ir atvērta kopš 2015.gada februāra. Projektu finansēja Cēsu novada pašvaldība un Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF). Kopējās bibliotēkas atjaunošanas izmaksas sasniedza vairāk nekā 2,9 miljonus eiro. Ēkas rekonstrukcijas projektu izstrādāja arhitekta Jura Pogas birojs, kas projektējis arī jauno Vidzemes koncertzāli „Cēsis”. Šeit pilnībā saglabāts ēkas vēsturiskais veidols. Īpašs akcents ir jumta stikla logi jeb gaismas skursteņi.
Interesants fakts, ka atjaunojot ēku, arhitekti uz balkona grīdas atklājuši dekoratīvās flīzes ar tulpju un pusmēness ornamentiem un nolēmuši to izmantot kā interjera galveno akcentu. Katra stāva interjerā ir izmantotas citas krāsas, bet visur ir vienojošs stilizēts tulpīšu motīvs, kas saskatāms gan uz stikla sienām, gan stiklotajām durvīm, gan arī uz griestu dekoratīvajām plāksnēm. Savukārt balkona grīda un terase pie ieejas izklāta ar autentiskām flīžu kopijām, kuras izgatavotas Latvijā.
Cēsu Centrālā bibliotēka ir reģiona galvenā bibliotēka un tās metodiskajā pārraudzībā ir astoņas novadu 64 bibliotēkas (29 publiskās bibliotēkas un 35 skolu bibliotēkas). Kopumā bibliotēkā strādā 16 bibliotekārie darbinieki. Novadu bibliotēku darbiniekiem tiek organizēti profesionālās pilnveides pasākumi – semināri, praktiskas apmācības, pieredzes apmaiņas braucieni u.c. Visas novadu publiskās bibliotēkas uzsākušas automatizētu lietotāju apkalpošanu.
Amatas novada Līvu bibliotēka no 2013.gada atrodas plašās telpās, pašā ciemata centrā. Bibliotēkā regulāri notiek aktivitātes gan bērniem, gan pieaugušajiem. Interesanti bija iepazīties ar neliela pagasta bibliotēkas darbību, kurā strādā viens bibliotekārs, spējot panākt, ka bibliotēka veic ne tikai savas – tradicionālās funkcijas, bet arī rada vidi, kurā notiek dažādi pasākumi, tikšanās un kuru labprāt apmeklē arī Cēsu iedzīvotāji. Apmeklējuma laikā bija iespēja aplūkot plašu izstādi par pirmo kamaniņu trasi ne tikai Latvijā, bet visā bijušājā PSRS,tās veidotājiem, treneriem un audzēkņiem – sportista karjeru „Cīrulīšos” sāka gan kamaniņu braucējas Vera Zozuļa un Ingrīda Amantova, gan Iluta Gaile un bobslejists Zintis Ekmanis. Braucienā gūtas jaunas un noderīgas atziņas.
Informāciju sagatavoja:
Siguldas novada bibliotēkas darbinieces
Beidzoties vasaras atvaļinājumu sezonai, no septembra Siguldas novada bibliotēkās Siguldā un Jūdažos mainīti darbalaiki. Bibliotēkas ilgāk strādās vakaros un būs ērtāk pieejamas strādājošiem cilvēkiem un studentiem.
No septembra Siguldas novada bibliotēka būs atvērta apmeklētājiem arī sestdienās no plkst.11.00 līdz 15.00.
Siguldas pagasta Centra bibliotēka pirmdienās un piektdienās būs atvērta ilgāk – pirmdienās līdz plkst.19.00, bet piektdienās līdz plkst.16.00.
Arī Siguldas pagasta Jūdažu bibliotēka vakaros strādās ilgāk – otrdien un ceturtdien no plkst.11.00 līdz 19.00, bet pirmdienās un piektdienās būs atvērta jau no plkst.9.00.
Siguldas novada bibliotēka, Skolas ielā 3, darba laiks:
Siguldas pagasta Centra bibliotēkas darba laiks:
Siguldas pagasta Jūdažu bibliotēkas darba laiks:
Allažu pagasta bibliotēkas darba laiks:
Mores pagasta bibliotēkas darba laiks:
Jau piekto gadu septembra otrajā sestdienā vokālais ansamblis „Liepavots” pulcina savus draugus un domubiedrus uz sadziedāšanos Allažu luteriskajā baznīcā. Šogad „Rudens elēģija” notiks sestdien, 12.septembrī, plkst.14.00.
Ilgus gadus, dziedot baznīcā Ziemassvētku dievkalpojumos un citos reliģiskos svētkos, ansamblis novērtējis dievnama lielisko akustiku, tāpēc radās ideja sapulcināt vokālos ansambļus ikgadējā vokālo ansambļu koncertā. Lai gan pašdarbības kolektīvi rudens pusē tikai sāk „iešūpoties” darbam, atsaucība vienmēr ir liela – tradicionāli sadziedāties un ieskandināt sezonu sabrauc tuvāki un tālāki draugu kolektīvi.
Līdzās mūsu novada dziedātājiem uzstāsies VEF kultūras pils, Mārupes, Olaines, Vangažu, Valmieras, Suntažu, Ādažu u.c. kolektīvi. Ieeja – bez maksas.
Informāciju sgatavoja:
Ināra Paegle
No 4.līdz 26.septembrim Siguldas pagasta Kultūras nama Izstāžu zālē, Zinātnes ielā 7B, skatāma tautas lietišķās mākslas studijas „Vīgrieze” dalībnieces Silvijas Grapmanes izstāde „Vienkārši – es varu!”. Savukārt 26.septembrī plkst.16.00 notiks tikšanās ar pašu izstādes autori.
„Man ļoti gribētos, lai šī izstāde iedrošinātu manus draugus, paziņas, un skatītājus likt lietā savus apslēptos talantus sakot sev – es varu! Esmu ikdienišķa, vienkārša sieviete, bez īpašiem talantiem, bet ar mūžīgu vēlēšanos darīt ko jaunu, neparastu, izmantojot pacietību, kuras man netrūkst. Mans mērķis ir varēt to, ko lietišķās mākslas jomā varējuši mūsu senči – gan brīnišķīgās audējas, bez datora palīdzības veidojot sarežģītus rakstus un tehnikas, gan prasmīgo roku bruņotie klūdziņu, māla izstrādājumu darinātāji, gan adītājas, tamborētājas, izšuvējas, pinējas un citi, kas bagātinājuši mūsu rokdarbu pūru. Tāpēc ir šī izstāde – te viss ir vienkāršs, praktisks, noderīgs, lietojams. To visu varat paveikt arī jūs – mani draugi! Tikai sakiet sev vienkārši – es varu!” stāsta izstādes autore Silvija Grapmane.
Izstāde apskatāma darbadienās no plkst.10.00 līdz 19.00 un sestdienās, svētdienās no plkst.10.00 līdz 14.00.
Līdz 20.septembrim Mākslas telpā „Siguldas Tornis” apskatāma multimākslinieces Līgas Skadiņas personālizstāde „Ceļojums”, kurā būs apskatāms arī darbs, kas šogad iekļauts prestižajā grāmatā „The Exposure Award” un tika prezentēts Luvrā, Francijā.
Izstādes darbi rosina ļauties domu, izjūtu un emociju vilnim. Tie izstādes apmeklētājus aiznes tur, kur ikdienā mēs neatļaujamies vai nespējam nokļūt. Visi darbi ir tapuši ar vienkāršu fotokameru, neizmantojot attēla apstrādes programmas.
Māksliniece Līga Skadiņa (1980) pēdējos desmit gadus pavadījusi, ceļojot ārpus Latvijas – Kiprā, Izraēlā, Anglijā. Viņa zīmē un glezno, bet fotografēšanai nopietni sākusi pievērsties pirms diviem gadiem. Kopš tā laika fotografēšana kļuvusi par mākslinieces aizraušanos un vienlaicīgi arī par ceļu, kā iepazīt pasauli un pašai sevi. Pašlaik māksliniece dzīvo gleznainajā Turaidā.
Piektdien, 28.augustā, apmeklētājiem būs slēgta Siguldas novada bibliotēka un Bērnu literatūras nodaļa.
Bibliotēkas darbinieces apmeklēs darba semināru Cēsīs. Grāmatas ar 28.augusta nodošanas termiņu netiks uzskatītas par kavējumu un tās būs iespējams nodot pirmdien, 31.augustā.
Atvainojamies lasītājiem par sagādātajām neērtībām!
Sestdien, 29.augustā plkst.14.00 Allažu pagasta Tautas namā Allažu amatierteātris „AKA” pēc skatītāju vēlēšanās aicina uz joku lugu „Visas labas lietas ir trīs”. Izrāde pēc Zeiboltu Jēkaba darba „Dullais barons Bunduls”. Režisore — Izolde Pētersone.
Barons Bunduls: „Manam taisīt vien liel brūz, tur brūvēs ontlīg friš padzērien pēc Gusto fon Bundel recet!”
Aktieri: dullais barons Bunduls – Aivars Pavasaris, baronese – Ināra Paegle, kā arī Aiva Grundmane, Inese Šmite, Māris Bērziņš, Nora Vabele, Ruta Ramata, Rita Teriņa, Diāna Indzere, Kristīne Pētersone, Aivars Vanags, Miks Bērze, Rita Matuzāne, Reinis Bērze un Imants Gailītis.
Ieejas maksa – 2 eiro, bērniem līdz 12 gadiem un pensionāriem – 1 eiro.
27.septembrī Turaidas muzejrezervātā notiks Vidzemes lībiešu diena, kas iekļauta Somugru tautu festivāla 2015 ietvaros. Festivālu organizē Rīgas Latviešu biedrība sadarbībā ar biedrību „Fenno-Ugria” (Tallina, Igaunija) un savienību „Livod I” (līvu/lībiešu savienība, Latvija), Somijas, Igaunijas un Ungārijas vēstniecībām, Kolkas pašvaldību un Turaidas muzejrezervātu.
Turaidas muzejrezervātā plānoti priekšlasījumi par Vidzemes lībiešu kultūras mantojumu, ungāru valodas un kultūras jautājumiem, kā arī udmurtu tradicionālās kultūras krājumu Igaunijas Tautas muzejā. Pasākumu kuplinās arī folkloras kopas no Latvijas un Igaunijas, kas muzikāli sniegs priekšstatu par somugru tautu kultūras bagātībām.
Svētku laikā tiks prezentēts Turaidas muzejrezervāta sagatavotais katalogs „Baltu un Baltijas somu senlietas Turaidas muzejrezervāta krājumā 10. – 13.gs.”
Pieredze šo svētku rīkošanā jau gūta pagājušā gada oktobrī, organizējot Somugru dienu Rīgā. Šogad svētki plānoti plašāki – Rīgā, Kolkā un Turaidā – vietās, kuras vēsturiski saistītas ar somugru – lībiešu kultūru. Svētku norises būs daudzveidīgas – paredzēti priekšlasījumi, kinolektorijs, izstādes, koncerti, mūzikas un deju sarīkojumi u.c.
Informāciju sagatavoja:
Turaidas muzejrezervāta Izglītojošā darba un komunikācijas daļas vadītāja
Anda Skuja