Raiņa un Aspazijas jubilejas gadā Siguldā aizsākās jauns Dzejas dienu pasākums – „Sigulda dzejo!” – ar radošām aktivitātēm novadā, kas norisinājās no 7. līdz 29.septembrim.
Viens no īpašajiem šī gada Dzejas dienu pasākumiem notika Siguldas Jaunajā pilī, ko pazīstam arī kā Rakstnieku pili. 12.septembrī kopā sanāca rakstnieki, dzejnieki, literatūrzinātnieki, pedagogi un dzejas cienītāji uz disputu „Cik nesaprasts ir Rainis!”. Kā saprast Raini? Vai kāds viņu lasa? Kā var saprast, ja nelasa? Lasīt caur sevi, lasītajā izprast sevi, domāt par sevi. Skolā literatūras skolotājam būtu svarīgi ne tikai ieinteresēt lasīt, bet arī mācīt, kā lasīt. Šī un citas domas izskanēja disputā, kuru vadīja literatūrzinātniece, filoloģijas zinātņu doktore, ilggadējā Raiņa un Aspazijas daiļrades pētniece Gundega Grīnuma. Disputā piedalījās literatūrzinātnieki Jānis Zālītis, Viesturs Vecgrāvis, Raimonds Briedis, Raiņa un Aspazijas muzeja vadītāja Sigita Kušnere, pedagoģe un literāte Lita Silova.
Tajā pašā dienā siguldieši un Siguldas viesi varēja piedalīties neparastajos Raiņa dzejas lasījumos pie Ata Kronvalda pieminekļa. Dzejas lasījumi sākās ar Ata Kronvalda runas “Runa Vidzemes skolotāju sapulcē Turaidā, 1869.gada 2.jūlijā” lasījumu, bet Raiņa dzejas lasījumi notika improvizētā Dzejas orķestra izpildījumā un diriģenta vadībā.
Ikviens interesents bija aicināts noskatīties mazo siguldiešu – pirmsskolas iestāžu audzēkņu – brīvās domas plūsmas – rotaļas “Laist Raini!” pirmizrādi, režisors Andris Kalnozols.
Savukārt Siguldas novada bibliotēkā radošās aktivitātes „Kā būtu, ja es būtu dzejnieks?” norisinājās no 8. līdz 29.septembrim. Aktivitātēs ikviens varēja uzzināt, kas ir Dzejas dienas, kādēļ šo gadu sauc par Raiņa un Aspazijas gadu, uzzināt par Raiņa, Aspazijas un novada literātu darbiem, atcerēties savus īpašos dzejoļus, meklēt vārdus ar atskaņām, minēt dzejas krustvārdu mīklas par Raini un Aspaziju (aktivitātes ar koka burtu plāksnītēm). Ikvienam bija iespēja lasīt publiski dzeju. Bibliotēkā bija apskatāmas trīs izstādes – „Sigulda, es mīlu Tevi kļavlapu zeltā!…”, izstādē apkopoti dzejnieku – novadnieku darbi; izstāde „Septembrī, zem Raiņa zvaigznēm” un novadpētniecības izstāde „Siguldas Jaunās pils stāsts”. Piedāvātās aktivitātes plaši apmeklēja Siguldas pilsētas vidusskolas un Siguldas 1.pamatskolas audzēkņi, kopumā bibliotēkas aktivitātēs piedalījās 230 Siguldas skolēnu.
Dzejas dienu ietvaros Siguldas Valsts ģimnāzijas skolēniem 11. septembrī bija iespēja iepazīt Raiņa un Aspazijas dzeju Jūrmalas Kultūras centra Kauguru kultūras nama jauniešu teātra viesizrādē „Viņi un viņas” ģimnāzijas zālē. Izrāde par mīlestību, par sievietes un vīrieša pasauli, savstarpējām attiecībām. Par mīlestības skaistumu, kas ir viens no pasaules eksistences kodoliem, par brīnumu, kas notiek, kad satiekas VIŅŠ un VIŅA.
11.septembrī iznāca Dzejas dienu avīze “Sigulda dzejo!”, kas bija pieejama Siguldas novada bibliotēkās, skolās un pasākumu norises vietās. Līdz pat 29.septembrim ikviens avīzes lasītājs bija aicināts piedalīties konkursā “Par un ap Dzejas dienām”. Kopumā bija 10 jautājumi, uz kuriem atbildes varēja rast vērīgi lasot avīzi, apmeklējot Siguldas Jauno pili un bibliotēku. No pareizo atbilžu iesūtītājiem izlozes kārtā uzvarētāji ir Guntra Lauska, Samanta Daubere, Gerda Gintere. Apsveicam! Paldies visiem dalībniekiem par atsaucību un piedalīšanos konkursā! Ar uzvarētājiem sazināsimies!
Konkursa jautājumi un pareizās atbildes:
1. Oriģinālu jaunvārdu veidošanas mākslā neviens nav pārspējis Kronvaldu Ati. Kādu jaunvārdu – sinonīmu vārdam „lirika” radījis Atis Kronvalds? Atbilde – dzeja.
2. Kas sakomponējis mūziku Raiņa dzejolim „Lakstīgalas Siguldā”? Atbilde — Emilis Melngailis.
3. Kas ir koka intarsiju („Pegazs”, „Rakstnieks”, „Koklētājs” un „Daiņotāja”) kompozīciju autors Siguldas Jaunās pils Svētku zālē? Atbilde – mākslinieks Niklāvs Strunke.
4. Cik pakāpienu ir pie galvenās ieejas Siguldas Jaunajā jeb Rakstnieku pilī? Atbilde – 5 un 1 pie durvīm.
5. Kad un kas veidoja pie Siguldas Jaunās pils pieminekli Kronvaldu Atim? Atbilde – tēlnieks Teodors Zaļkalns, pieminekli atklāja 1938.gada 26.jūlijā.
6. Kas iekārtoja Rakstnieku pils bibliotēku? Atbilde – Jānis Zuze.
7. Par cik metriem augstāk 1937. gadā tika pārbūvēts Siguldas Jaunās pils skatu tornis? Atbilde – par 4.5 metriem.
8. Kāds ir dzejnieka, siguldieša E. Strukas pseidonīms? Atbilde –Edvīns Raups.
9. Kad un kur notika pirmās Dzejas dienas Latvijā? Atbilde — 1965.gada 11.septembrī Rīgā, Esplanādē.
10. Kurā krājumā ir apkopoti mūsu dzejnieka novadnieka grafiski vizuālie dzejoļi? Kā sauc krājumu? Atbilde – Leona Brieža dzejas krājumā “Mariagrammas”.
Dzejas dienas “Sigulda dzejo!” Siguldas novadā organizēja Siguldas novada Kultūras pārvalde un Siguldas novada bibliotēka ar Valsts Kultūrkapitāla fonda, Vidzemes plānošanas reģiona, Siguldas novada pašvaldības finansiālu atbalstu. Pateicamies arī par atbalstu piedzīvojumu parkam „Tarzāns”, Bungee Sigulda un koncertzālei „Baltais flīģelis”.
Informāciju sagatavoja:
Iveta Hamčanovska
Siguldas novada bibliotēkas bibliogrāfe
No 2. līdz 25.oktobrim Siguldas pagasta Kultūras namā būs apskatāma mākslinieka, dizainera Anda Gūtmaņa personālizstāde „Piekraste”.
Andis Gūtmanis 1990.gadā absolvējis Latvijas Mākslas akadēmijas Interjera un iekārtas nodaļu. Ir Latvijas Dizaineru savienības biedrs.
Mākslinieks radījis daudzus sabiedriskus un privātus interjerus, kā arī sienu gleznojumus. Paralēli dizainera darbam Andis Gūtmanis piedalās glezniecības plenēros un izstādēs. Glezniecībā tuvāka ir jūras tēma ar piekrastes ainavām, zvejnieku ciematiem un tīklu laivām. Viņa darbi atrodas privātkolekcijās Latvijā un ārvalstīs (Krievijā, ASV, Vācijā, Francijā, Spānijā, Zviedrijā, Izraēlā).
Anda Gūtmaņa radošums vērojams arī Siguldas kultūras telpās – tirdzniecības centrā „Šokolāde”, kinoteātrī „Lora”, restorānā „Sono”, veikalā „Barboleta”, viesnīcas – restorāna „Aparjods” interjerā, kafejnīcas „GUSTAVbeķereja” interjerā u.c. Mākslinieks arī rekonstruējis altāru Siguldas evaņģēliski luteriskajā baznīcā.
Sākot ar 1.oktobri tiek mainīts Siguldas novada Kultūras centra biļešu kases darbalaiks.
Kase turpmāk strādās:
otrdienās no plkst.10.00 līdz 19.00;
trešdienās no plkst.10.00 līdz 19.00;
ceturtdienās no plkst.10.00 līdz 17.00;
piektdienās no plkst.10.00 līdz 19.00;
sestdienās no plkst.12.00 līdz 15.00;
svētdienās, pirmdienās – brīvs.
Kase atvērta vienu stundu pirms pasākumiem. Tālrunis papildu informācijai – 66117114.
Atzīmējot Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas keramikas nodaļas 80 gadu jubileju, Kultūras un mākslas telpā„Siguldas Tornis” būs apskatāma izstāde „Savējie. Jaunā keramika”.
Izstāde ir ieskats Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas keramikas nodaļas vēsturē un pēdējo piecu gadu darbībā, piedāvājot apmeklētāju vērtējumam gan unikālu roku darbu, gan laikmetīgus materiālus un formas.
Izstāde „Savējie. Jaunā keramika” ir noslēdzošā Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas keramikas nodaļas 80 gadu jubilejas pasākumu programmas „Savējie” aktivitāte. Tā sniedz atbildes uz jautājumiem – kā domā topošie dizaineri – keramiķi, kādi materiāli un tēmas viņus interesē, kā laika gaitā mainījusies Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas keramikas nodaļa?
Izstāde būs apskatāma no 30.septembra līdz 26.oktobrim piektdienās, sestdienās un svētdienās no plkst.12.00 līdz 17.00, pārējā laikā, vienojoties pa tālruni 29222099 vai 29218240.
Līdz 10.oktobrim Siguldas novada Kultūras pārvalde pieņem pieteikumus projektu konkursā finansējuma saņemšanai festivālu organizēšanai Siguldas novadā 2016.gadā. Konkursa mērķis piesaistīt un atbalstīt Siguldas novadam nozīmīgu un mākslinieciski kvalitatīvu festivālus. Piedalīties konkursā un saņemt pašvaldības līdzfinansējumu festivālu organizēšanai var privātas vai juridiskas personas, izņemot Siguldas novada pašvaldības iestādes. Pašvaldības līdzfinansējums pasākuma norisei ir līdz 50% apmērā no projekta kopējiem izdevumiem.
Konkurss paredz finansiālu atbalstu festivālu projektiem trīs kategorijās:
Konkursa nolikums un pielikumi pieejami šeit.
Svētdien, 27.septembrī, no plkst.9.00 siguldieši un pilsētas viesi tiek aicināti atpūsties un piedalīties rudens tirdziņā „Siguldas Monmartrā”, kas līdz plkst.16.00 norisināsies Siguldas Svētku laukumā. Tirdziņa programmas radošās aktivitātes notiks no plkst.11.00 līdz 14.00.
Zelta rudens ik gadu uz Siguldu vilina tūkstošiem apmeklētāju. Pati daba kļūst par gleznotāju un izgrezno Gaujas senlejas krastus neatkārtojamā skaistumā – rudenī Siguldā valda māksla. Tāpēc rudens tirdziņā meklēsim mākslas piedzīvojumus mūsu Monmartras kalnā – Svētku laukumā.
Radīsim gleznas uz bruģa un audekla, „DekoMulčas” radošajā galerijā un sejiņu apgleznošanas darbnīcā. Ņemot talkā dabas veltes un saldās krāsas, visi kopā kļūsim par māksliniekiem un izveidosim gardo „Mr.Biskvīta” sarūpēto Kūku gleznu. Ikviens aicināts piedalīties šajā Gleznotāju plenērā.
Tirdziņa ietvaros notiks īsta modes skate „Rudens galvā!”, kurā katrs interesents varēs kļūt gan par modeli, gan modes dizaineri, izveidojot pats savu fantāzijas galvas rotu.
Parīzes noskaņas mūzikā mūsu Monmartrā uzburs šarmantā dziedātāja Inese Ērmane un akordeona virtuozs Kaspars Gulbis. Īpašais viesis – smeldzīgi romantiskais dziesminieks Kārlis Kazāks.
Amatnieki, zemnieki un mājražotāji ir laipni aicināti pieteikties dalībai tirdziņā līdz 25.septembrim, zvanot pa tālruni 66117114.
Lietus gadījumā iespējamas izmaiņas kultūras programmas norisēs.
Siguldas novada Mores pagastā 26.septembrī norisināsies Otrā pasaules kara Mores kauju 71.gadskārtas atceres pasākumi, kurus rīko Latviešu Virsnieku apvienība, Siguldas novada pašvaldība un Aizsardzības ministrija. Uz Mores kauju piemiņas pasākumiem tiek aicināti ne tikai bijušie cīnītāji un viņu tuvinieki, bet arī visi, kuriem nav vienaldzīga Latvijas vēsture.
Latviešu leģionāru Brāļu kapos pie Roznēnu ozola plkst.12.00 piemiņas svētbrīdi atklās Latviešu Virsnieku apvienības valdes priekšsēdētājs, atvaļinātais kapteinis Aleksejs Ozoliņš. Klātesošos uzrunās arī Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece un aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis.
Pasākuma turpinājumā plkst.14.00 Mores kauju piemiņas parkā muzikālo priekšnesumu sniegs Zemessardzes orķestris un Latvijas Nacionālo karavīru biedrības vīru koris „Tēvija”. Atmiņās dalīsies Mores kauju dalībnieki, leģionāri, Viestura Ordeņa kavalieri Jānis Špičs un Edgars Skreija, kuram šogad aprit 91 gadi. Noslēgumā klātesošos pie ugunskura cienās ar karavīru pusdienām. Mores kauju muzejs apmeklētājiem būs atvērts visas dienas garumā.
1944.gada septembrī Morē notika viena no smagākajām Otrā pasaules kara kaujām Latvijas teritorijā, tai bijusi izšķiroša loma Latvijas vēsturē.
Svētdien, 4.oktobrī, plkst.18.00 koncertzālē „Baltais flīģelis” notiks Normunda Rutuļa un Hans Antehed trio jaunā albuma „Vēstules meitenei” prezentācijas koncerts.
Šogad Normunds Rutulis iepriecinās sava talanta cienītājus ar jaunu muzikālu projektu. Tā rezultātā izveidots nebijis duets ar jauno un talantīgo dziedātāju Katrīnu Cīruli un zviedru mūziķa Hans Antehed trio. Pirmais šī projekta radio singls un videoklips „Vēstule meitenei” klausītājus sasniedza tieši Valentīndienā. Tāds nosaukums dots arī albumam un koncerttūrei.
Hans Antehed ir zviedru mūziķis, kura ģimenes otru pusi veido latviete Inese. Hans labi runā latviešu valodā un ir iemīlējies arī latviešu mūzikā. To viņš apliecinājis ar diviem latviešu dziesmu albumiem „Latvian sentiments” 2011.gadā un „More latvian sentiments” 2014.gadā. Sadarbībai ar Hans Antehed Normunds brieda divus gadus, līdz beidzot abas puses nolēma rīkoties.
Jaunajā dziesmu albumā „Vēstule meitenei” iekļautas latviešu estrādes klasikai pieskaitāmās – „Dzel manī sauli”, „Anita”, „Dziesmiņa Rīgai”, „Rīta aicinājums”, u.c. dziesmas Hansa Anteheda aranžējumos.
Koncerttūre norisināsies oktobrī, ar centrālo koncertu koncertzālē „Rīga”, 16.oktobrī. Koncertu apmeklētājiem mūziķi sniegs koncertu divās daļās. Pirmajā atskaņojot jaunā albuma repertuāru, bet otro veltot Normunda „mūžam zaļajiem” hitiem – „Raudāja māte”, „Tikai vienu reizi”, „Cāļus skaita rudenī”, u.c.
Tas viss, ar vieglu pieskārienu elitārajai mūzikai, sagādās patīkamas emocijas kā jauniem, tā pieredzējušiem klausītājiem, jo, kur mīt patiesa mīlestība uz mūziku, tur mijiedarbība starp klausītāju un izpildītājiem kļūst nesaraujama. Atliek vien pārliecināties par to pašiem.
Biļetes cena – no 8 līdz 15 eiro, biļetes nopērkamas „Biļešu Paradīze” tirdzniecības vietās un
Kā katru rudeni, kad Siguldas gravas zelta krāsām izkrāso daba, arī šogad, 27.septembrī, no plkst.10.00 līdz 16.00 Siguldas pils kompleksā notiks mākslas akcija „Glezno visi!”.
Mākslas akcijas laikā par gleznotāju, neatkarīgi no vecuma, dzimuma, zināšanām un savas pārliecības par talantu, aicināts kļūts ikviens, kas vēlas skaistās un rudenīgās ainavas uzgleznot.
Akcijas dalībnieki papīrmākslas darbnīcā “Viktora vēstules” varēs saņemt gleznošanai nepieciešamās lietas – negruntētu kartonu, pamatkrāsas, otas un jaucamtrauku. Būs pieejami arī molberti gleznošanai.
Nāc un glezno! Glezno visi!
Tautas deju kolektīva „Vizbulīte” vadītāja Indra Ozoliņa saņēmusi Valsts Izglītības satura centra un AS „Swedbank” rīkotā konkursa „Svētku skolotāja stipendija” naudas balvu par ieguldījumu Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku kustībā.
Stipendijai šī gada vasarā varēja pieteikt Dziesmu un deju svētku skolotājus – koru, tautas deju kolektīvu, folkloras kopu, koklētāju ansambļu, pūtēju orķestru un citu kolektīvu vadītājus. Indra Ozoliņa novērtēta par devumu Dziesmu un deju svētku tradīciju saglabāšanā, jauniešu iesaistīšanā un izglītošanā tautas mākslas jomās, kā arī nacionālās identitātes tālāknodošanā nākamajām paaudzēm.
2000.gada Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos Indra Ozoliņa bija svētku virsvadītāja, 2010.gada svētkos – Pierīgas deju kolektīvu virsvadītāja un Mākslinieciskās padomes locekle, šogad – tautas deju lielkoncerta „Līdz varavīksnei tikt” mākslinieciskā vadītāja.
Stipendijām tika saņemti 745 pieteikumi no visas Latvijas. Visvairāk pieteikumu – 224 – tika saņemti no Vidzemes reģiona, visvairāk – 14 – stipendijas ieguva Latgales reģiona skolotāji. Stipendiju ieguvējus noteica interešu izglītības nozaru ekspertu un „Swedbank” pārstāvju veidota žūrija, kas vērtēja skolotāja devumu Dziesmu un deju svētku tradīciju saglabāšanā, jauniešu iesaistīšanā un izglītošanā tautas mākslas jomās, un ņēma vērā arī par skolotājiem iesūtītajos stāstos pausto mīlestību, cieņu un pateicību par skolotāju lielo emocionālo ietekmi.
Turaidas muzejrezervātā 27.septembrī plkst.10.00 sāksies Vidzemes lībiešu diena, kas iekļauta Somugru tautu festivāla 2015 ietvaros. Festivāla pirmā diena 25.septembrī risināsies Rīgas Latviešu biedrībā, bet otrā, 27. septembrī, –– vietās, kuras vēsturiski saistītas ar somugru – lībiešu kultūru – Turaidā un Kolkā. Vidzemes lībiešu dienā būs gan priekšlasījumi par Vidzemes lībiešu kultūras mantojumu, ungāru valodas un kultūras jautājumiem, kā arī udmurtu tradicionālās kultūras krājumu Igaunijas Tautas muzejā, gan tradicionālās mūzikas priekšnesumi, kurus sniegs folkloras kopas no Latvijas un Igaunijas. Svētku laikā tiks prezentēts Turaidas muzejrezervāta sagatavotais katalogs „Baltu un Baltijas somu senlietas Turaidas muzejrezervāta krājumā 10. – 13.gs.”
VIDZEMES LĪBIEŠU DIENAS TURAIDAS MUZEJREZERVĀTĀ
10.00 – 10.15
Vidzemes lībiešu dienas atklāšana
10.15 – 10.35
Gaujas lībieši somugru mītiskajā un vēsturiskajā telpā. Ligita Beitiņa, Turaidas muzejrezervāts
10.35 – 10.55
Daugavas lībieši pārējo Latvijas teritorijā dzīvojošo somu tautu vidū. Guntis Zemītis, LU Latvijas vēstures institūts
10.55 – 11.15
Dažas pārdomas par bruņrupuču saktu kultūrvēsturisku nozīmi. Baltijas jūras reģionā, Roberts Spirģis, LU Latvijas vēstures institūts
11.15 – 11.35
Somu zinātnieku pētījumi lībiešu apdzīvotajās teritorijās. Riho Grintāls (Riho Grünthal) Helsinku universitāte (Somija)
11.35 – 11.45
Kataloga „Baltu un Baltijas somu senlietas Turaidas muzejrezervāta krājumā 10–13.gs.” atvēršana
11.45 – 12.15
Vidzemes lībiešu un somugru mantojums folklorā. Latvijas un Igaunijas folkloras kopu priekšnesumi
12.15 – 12.45
Kafijas pauze
12.45 – 13.30
Ekskursija pa Dainu kalnu un ekspozīciju „Gaujas lībieši Latvijas kultūrvēsturē” angļu valodā
13.30 – 13.55
Apdraudēto valodu revitalizācija. Jānošs Pustai (Pusztay János), Rietumungārijas Universitāte (Ungārija)
13.55 – 14.20
Cik labi pazīstam Ungārijā mazās somu-baltu valodas un kultūras. Kata Kubīņi (Kubínyi Kata), Etveša Lorānda Universitāte (Ungārija)
14.20 – 14.45
Par somugru krājumiem Igaunijas Tautas muzejā (Eesti Rahva useum), Svetlana Karma( Svetlana Karm), udmurtu etnoloģe (Igaunija)
14.45 – 15.30
Vidzemes lībiešu un somugru mantojums folklorā. Latvijas un Igaunijas folkloras kopu priekšnesumi
Konferences darba valodas: latviešu, krievu un angļu. Dalība bez maksas.
Somugru tautu festivālu rīko: Rīgas Latviešu biedrībā sadarbībā ar „Līvõd Īt /Līvu (Lībiešu) savienību”, somugru tautu – Igaunijas, Ungārijas un Somijas vēstniecībām Latvijā, Īpaši aizsargājamo kultūras pieminekli — Turaidas muzejrezervātu un Kolkas pagasta pārvaldi. Pasākumu atbalsta: Valsts kultūrkapitāla fonds, Latvijas uzņēmumi, Latvijas — Somijas kopuzņēmumi u.c.
Informāciju sagatavoja:
Anda Skuja
Turaidas muzejrezervāta Izglītojošā darba un komunikācijas daļas vadītāja
Piektdien, 11.septembrī, plkst. 19.00 Dzejas dienu ietvaros vairākās Latvijas dzelzceļa stacijās vienlaicīgi notiks muzikāli – literāra interaktīva akcija ar devīzi „Biļete līdz Mājām”. Šīs akcijas iniciators ir Biedrība „Tukuma Literātu apvienība”.
Siguldas dzelzceļa stacijā būs iespēja dzirdēt Siguldas jauniešus, kuri apvienojušies muzikālā grupā “Golden Rivet”. Aptuveni pirms gada jaunie censoņi bija spēlēt koncerta programmu Amerikā. Par piedzīvojumiem bagāto stāstu un brauciena laikā iegūtām iedvesmām arī dzejas un mūzikas ziņā, vēlas pastāstīt grupas bundzinieks Bruno Lavrencs un ģitārists Teodors Kerimovs. Arī katrs pasākuma apmeklētājs aicināts ņemt līdzi savu dzejas grāmatu vai iemīļotu dzejoli, dziesmas tekstu, to deklamēt vai izdziedāt. Un tā pamazām visi kļūst gan par klausītājiem, gan dzejas deklamētājiem, gan uzdziedātājiem, gan stāstniekiem.
Pasākuma noslēgumā norises dalībnieki sacerēs kopīgu dzejoli, izspēlēs aizraujošu vārdu spēli no improvizācijas teātra repertuāra un dosies uz stacijas perona, lai atstātu tur savas „sirdis”, – ar krītu rakstītas dzejas rindas, savu vārdu vai zīmējumu.
Uz tikšanos Siguldas dzelzceļa stacijā!