Laikā, kad esam Latvijas dzimšanas dienas svētku noskaņojumā un Lāčplēša dienas atceres pasākuma gaidās, pieminot Latvijas valsts armijas uzvaru pār Rietumkrievijas brīvprātīgo armiju jeb tā saukto Bermonta karaspēku 1919. gada 11. novembrī, Siguldas pagasta Kultūras nams piedāvā aplūkot un iepazīties ar vēsturiskiem materiāliem, ko sagatavojis Latvijas Okupācijas muzejs savā ceļojošajā izstādē „Latvija 1939–1991: no okupācijas līdz brīvībai”.
Tikai divas nedēļas no 9.novembra līdz 22. novembrim, izstādes dokumentos, fotogrāfijās un tekstos atspoguļotās Latvijas valsts un tautas likteņgaitas, sākot ar neatkarīgas valsts proklamēšanu, cauri brīvības zaudēšanai un divu totalitāro režīmu okupācijām līdz neatkarības atgūšanai.
Īpaši gaidīti Siguldas novada skolu audzēkņi un skolotāji, jo ir iespējams saņemt metodisku materiālu, kas mudinātu skolēnus aktīvi pētīt izstādes saturu, lai izmantotu to mācībām.
Izstāde atvērta darba dienās no plkst.10.00 līdz 19.00, sestdienās un svētdienās no plkst.10.00 līdz 14.00.
Izstāde interesentiem ir pieejama bez maksas.
Siguldas novada pašvaldība izsludina projektu konkursu par iespēju saņemt pašvaldības finansējumu izglītības un kultūras aktivitātēm Siguldas novadā 2016.gadā. Jaunajā nolikuma redakcijā akcentēts virziens uz kultūras projektiem gan pasākumu organizēšanai, gan izdevējdarbībai, gan mūzikas ierakstu izdošanai.
Projekta pieteicējam, iesniedzot projektu konkursam, saskaņā ar konkursa nolikumu jānorāda projekta realizētājs, detalizēta tāme, noteiktais realizācijas laiks, projekta mērķis un uzdevumi, kā arī sasniedzamais rezultāts. Projektam nepieciešams saskaņojums ar iestādes vai sabiedriskās organizācijas/biedrības vadītāju.
Par 2016.gada Siguldas novada kultūras projektu finansēšanas konkursa prioritātēm noteiktas:
Programmas ietvaros tiks atbalstīti projekti, kuru īstenošana plānota no 2016.gada februāra līdz 1.decembrim. Projektu konkursā nevar piedalīties projekti, kuru vadītāji nav iesnieguši atskaiti par 2015.gadā realizētajiem projektiem.
Jau ziņots, ka 2015.gada sākumā Siguldas novada pašvaldības izsludinātajā projektu konkursā par finansējuma piešķiršanu kultūras un izglītības projektu realizēšanai tika saņemti 36 pieteikumi, no kuriem tika atbalstīti 18 projekti, piešķirot atbalsta finansējumu 17 510 eiro.
Projektu, kas noformēts atbilstoši konkursa nolikumam, līdz 20.decembrim jāiesniedz Siguldas novada pašvaldības Pakalpojumu centrā Raiņa ielā 3 vai elektroniski jānosūta uz e‑pastu iveta.argale@sigulda.lv. Konkursa nolikums pieejams šeit. Plašāku informāciju var saņemt, zvanot uz tālruni 67970815 vai sūtot vēstuli uz e‑pastu iveta.argale@sigulda.lv.
Sestdien, 7.novembrī, plkst.18.00 koncertzālē „Baltais flīģelis” notiks Jolantas Gulbes-Paškevičas jaunā projekta prezentācijas koncerts „Fly Love”.
Šī programma ir Jolantas Gulbes būtības atspoguļojums mūzikā un reizē arī muzikāls ceļojums dažādu tautu kultūru pasaulē – vairāku autoru dziesmas, sarakstītas pagājušā gadsimta 60. – 70.gadu periodā: gan orģinālkompozīcijas, gan pazīstamu filmu tituldziesmas. Programmas „Fly Love” dziesmas skanēs piecās valodās: angļu, portugāļu, itāļu, spāņu un latviešu. Dziesmu aranžijas veidotas latīņu mūzikas un afro-amerikāņu džeza tradīcijās.
Jolanta Gulbe-Paškeviča uzstāsies kopā ar augstas klases starptautiski atzītiem mūziķiem — puertorikāņu izcelsmes ģitāristu Neff Irizarry II, amerikāņu basģitāristu un dziedātāju James Werts, igauņu bundzinieku Toomas Rull un latviešu mūziķiem — pianistu Madaru Kalniņu un saksofonistu Denisu Paškeviču.
Biļetes uz pasākumiem koncertzālē „Baltais flīģelis” var iegādāties koncertzāles kasēs vai „Biļešu Paradīze” tirdzniecības vietās.
Svētdien, 8.novembrī, plkst.14.30 Turaidas muzejrezervāts aicina ikvienu doties uz Turaidu, lai kopā ar ģimenēm un draugiem svinētu latviešu gadskārtu svētkus – Mārtiņdienu.
Mārtiņdienas svētkos Turaidā kopā ar maskotajiem ļaudīm no Siguldas folkloras kopām „Senleja” un „Senlejiņa” notiks Zemes mātes daudzinājums, Mārtiņdziesmas, rotaļas un danči, Rudens velšu izsole, Mārtiņa gaiļa zupa vārīšana un baudīšana, Ziemas sagaidīšana.
Mārtiņi ir rudens uz ziemas satikšanās svētki, kas tikuši svinēti kopā ar Apkūlībām. Vārds „Apkūlības” sevī ietver nobeigtu darba cēlienu — labības kulšanu, kad lielie rudens darbi pabeigti – lauki aparti, graudi savietoti klētī, un zeme sagatavota ziemas atpūtai. Mārtiņos beidzas klusais veļu laiks, kas sācies Miķeļos un ritējis visu oktobri. Mārtiņi ir saimnieciskā gada noslēgums un ziemas sākuma diena. Svētku rituālos iederīgs ir zemes daudzinājums un pateicība par darbu izdošanos. Simboliski Mārtiņš tiek meklēts labības kūlī rijas stūrī, kur tas paslēpies glabādams un svētīdams nākamā gada ražu.
Mārtiņdienā sākas čigānos, ķekatās jeb budēļos iešana, kas turpinās visu ziemu līdz pat Meteņiem. Čigānos iešanai ir rituāla nozīme. Čigāni jeb budēļi simbolizē svešos jeb citādos, kas viesojoties sētai nes auglību, svētību, laimi, veselību un saticību. Mārtiņu laikā čigāni tiek saukti arī par Mārtiņbērniem. Vidzemē īpaši populāri bijis šādos gājienos puišiem pārģērbties par meitām un meitām par puišiem, kā arī daudz izmantotas mājas un meža dzīvnieku maskas – vilks, kaza, gailis, lācis u.c.
Visi aicināti svinēt gadskārtu svētkus, īpaši aicinātas ģimenes ar bērniem, iepazīt latviskās tradīcijas un kultūrvēsturisko mantojumu!
Informāciju sagatavoja:
Turaidas muzejrezervāta Izglītojošā darba un komunikācijas daļas vadītāja
Anda Skuja
Gada tumšajos mēnešos Siguldas novada bibliotēkas Bērnu literatūras nodaļa organizē multiplikāciju filmu, kā arī TV kanāla „National Geograhpic” izglītojošo raidījumu skatīšanās pēcpusdienas. Pasākumi paredzēti plašam apmeklētāju lokam, sākot no pirmskolas un sākumskolas vecuma bērniem, līdz pat pusaudžiem un jauniešiem, kā arī vecākiem ar bērniem.
Novembrī, Latvijas valsts svētku mēnesī, otrdienu pēcpusdienās laikā no plkst.16.30 līdz 18.00 aicinām skatīties Latvijas animācijas filmas no sērijas „Avārijas brigāde”: „Lācis nāk!”, „Gardumiņi”, „Zvēri, cūķi un rūķi”. Pēc multfilmu noskatīšanās pārrunāsim redzēto.
Savukārt ceturtdienu pēcpusdienās no plkst.16.25 līdz 17.25 aicinām ielūkoties dabas pasaulē. Tematiskajā raidījumu un grāmatu izstāžu ciklā „Zināmais – nezināmais par dabas objektiem un dzīvnieku pasauli” skatīsimies TV kanāla „Nacionālā ģeogrāfija” („National Geograhpic”) izglītojošos raidījumus. Pēc raidījuma pārrunāsim redzēto, papildus lasīsim un skatīsimies bibliotēkā esošos materiālus par konkrēto tēmu.
Filmu pēcpusdienas novembrī:
Novembra sākumā Mākslu skolā „Baltais Flīģelis” atklāta mākslinieces Zinaīdas Ceskes gleznu izstāde, tāpat visu novembri apmeklētāji var aplūkot Mākslas nodaļas 5.–7.klašu audzēkņu gleznu izstādi ar rudens iespaidiem.
Siguldiešiem labi zināmā māksliniece Zinaīda Ceske aizvien plašāk kļūst pazīstama kā Siguldas pilsmuižas kompleksa papīrmākslas darbnīcas „Viktora vēstules” saimniece. Viņai izdodas realizēt savdabīgas idejas un radīt spilgtus, savdabīgus darbus. Zinaīdas Ceskes gleznu personālizstāde ir nozīmīgs notikums visai Siguldas sabiedrībai. Mākslinieces darbi eksponēti Latvijā un guvuši atzinību arī ārvalstīs.
Savukārt rudens pēdējā mēnesī visi interesenti aicināti aplūkot Mākslas nodaļas 5.–7.klašu audzēkņu gleznas ar iespaidiem, ko raisījis rudens. Abas izstādes būs apskatāmas līdz 1.decembrim.
Piektdien, 6.novembrī, plkst.19.00 Siguldas novada Kultūras centrā notiks ansambļa „Mielavs un Pārcēlāji” albuma „Atsaukties” koncertturnejas koncerts.
Septembra sākumā pēc septiņu gadu pārtraukuma klajā nācis ansambļa „Mielavs un Pārcēlāji” (Gints Sola, Juris Kroičs, Aigars Voitišķis, Jānis Stafeckis) piektais studijas ieraksts – skaņuplate „Atsaukties”.
Ainars Mielavs: „Ir mākslinieki, kuri, radot vienu godīgu darbu literatūrā, mūzikā vai jebkurā no citiem mākslas žanriem, iztukšojas pavisam. Un tā mēdz notikt. Un, iespējams, ar to arī pietiek. Bet vai ar to ir gana pašiem autoriem? Es esmu gatavs to pieņemt. Un samierināties. Tomēr Kāds Augstāks Spēks nedod man mieru. Gribu vai negribu, bet te ir vēl deviņi stāsti. Dziesmas, kas radušās, pat, iespējams, pret manu gribu. Ticībai un mūzai vien garā vājie var pretoties.”
Ieejas maksa – 8 līdz 15 eiro. Biļetes nopērkamas Siguldas novada Kultūras centra biļešu kasē, kā arī „Biļešu Paradīzes” vietnē internetā un visās šī uzņēmuma tirdzniecības vietās.
Turaidas muzejrezervāts ceturtdien, 5.novembrī, aicina uz gadskārtējo zinātniski praktisko konferenci, lai iepazīstinātu sabiedrību ar šajā gadā veiktā pētniecības darba rezultātiem un informētu par aktualitātēm muzejrezervāta darbībā ceļā uz Latvijas simtgadi. Dalība konferencē ir bez maksas.
Konferencē ar ziņojumiem piedalīsies Turaidas muzejrezervāta direktore Anna Jurkāne un muzeja Pētniecības un ekspozīciju daļas darbinieki, kā arī sadarbības partneri – pētnieki no LU Filozofijas un socioloģijas institūta, Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja un citi kultūras nozares eksperti.
Lai nodrošinātu Turaidas vēsturiskā centra dabas, materiālā un nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu un popularizēšanu, nepārtraukti noris pētniecības darbs. Gatavojoties Latvijas Valsts simtgadei 2018. gadā, tiek veidotas jaunas ekspozīcijas par Turaidas muzejrezervāta izveidi, attīstību un par garīgo atmodu un pilsoniskās apziņas veidošanos 19. gadsimtā un 20. gadsimta sākumā Latvijas valsts izveides procesu kontekstā. Šīs tēmas ir sarežģītas, tāpēc to izzināšanā tiek organizēts strukturēts starpdisciplinārs sadarbības darbs.
Konferences programma:
Informāciju sagatavoja:
Turaidas muzejrezervāta Izglītojošā darba un komunikācijas daļas vadītāja
Anda Skuja
Sestdien, 31.oktobrī, plkst.18.00 sadarbībā ar Jaunās mūzikas festivālu “Arēna” koncertzālē “Baltais flīģelis” uzstāsies atzītais latviešu etnomuzikologs, komponists un mūziķis Valdis Muktupāvels kopā ar šveiciešu komponisti un vijolnieci Helēnu Vinkelmani. Viņu izpildījumā koncerta apmeklētāji dzirdēs latviešu un šveiciešu tradicionālās un mūsdienu mūzikas iprovizācijas savdabīgā muzikālā dialogā “No Gaiziņa līdz Alpiem”.
Šveiciešu komponiste un vijolniece Helēna Vinkelmane, gatavojoties koncertam uzsver, ka viņai ir īpašs prieks dalīties ar savas šveiciešu tautas mūzikas dārgumiem. Viņa ir viena no retajiem talantiem, kas vienlīdz augstvērtīgi sevi pierādījusi gan kā instrumentāliste, gan kā skaņrade. Viņa aktīvi koncertē kā soliste un kamermūziķe, regulāri uzstājas dažādos festivālos. Vinkelmane ir Lucernas Festivāla orķestra dibinātājsastāva mūziķe un 2011.gadā kļuva par kameransambļa Camerata variabile Basel māksliniecisko vadītāju.
Valdis Muktupāvels ir latviešu zinātnieks, etnomuzikologs, komponists un mūziķis. Viņa kompetences jomā ir Latvijas un Baltijas tradicionālā un mūsdienu mūzikas kultūra — vēsture, tradīcijas, mūzikas instrumenti, Baltijas reliģijas un identitātes jautājumi. Mākslas doktors, etnomuzikoļoģijas asociētais profesors LU, Latvijas Universitātes Filoloģijas un mākslas zinātņu fakultātes Letonikas un baltistikas nodaļas vadītājs, par savu darbu saņēmis vairākus nozīmīgus apbalvojumus — Lielo folkloras gada balvu (2003, 2004), Lietuvas Dižkunigaiša Ģedimina 5. pakāpes ordeni (2001), Biedrības Norden Latvijā gada balvu “Ar sirdi ziemeļos” (1999). Kopš pagājušā gadsimta astoņdesmitajiem gadiem uzstājas kā tautas mūzikas dziedātājs, spēlē kokli, dūdas un citus tradicionālos instrumentus. Ar koncertiem viesojies ne tikai Eiropā, bet arī Ziemeļamerikā, Indijā, Japānā un Austrālijā. Sacer kora, instrumentālo un filmu mūziku.
Abu mākslinieku sadarbība ir atklājusi pārsteidzošas līdzības abu tautu vēsturiskajā muzikālajā mantojumā. Mūsu folklora un tautas mūzika ir daudz tuvāka nekā sākotnēji tas varētu likties. To būs iespējams piedzīvot arī koncerta apmeklētājiem — stāstos, dziesmās un šveiciešu un latviešu tautas deju mūzikas atskaņojumos – gan klausoties gadsimtiem senās, arhaiskās melodijās, gan baudot mūsdienīgas interpretācijas un improvizācijas, kas taps turpat uz skatuves, klausītāju klātbūtnē.
Biļetes uz koncertu var iegādāties Siguldas novada Kultūras centra kasē (Pils ielā 10), koncertzāles “Baltais Flīģelis” kasē (Šveices ielā 19) un “Biļešu paradīzes” kasēs visā Latvijā. Biļešu cena 8 eiro, uzrādot ID karti, atlaide 1 eiro.
Jau ziņots, ka no 14. oktobra līdz 6. novembrim Latvijā jau četrpadsmito reizi norisinās Jaunās mūzikas festivāls “Arēna”. Šogad klausītājiem Rīgā, Liepājā un arī Siguldā tiek piedāvātas desmit laikmetīgās mūzikas un mākslas programmas akustiski un vizuāli neparastos risinājumos.
Svētdien, 1.novembrī, plkst.16.00 Siguldas novada Kultūras centrā notiks Latvijas Leļļu teātra izrāde „Trakulīte sandalīte”. Uzveduma literāro pamatu veido Māras Cielēnas dzejoļi no krājumiem „Trakulīte sandalīte” un „Krupītes kurpītes”.
Māras Cielēnas dzejoļi vēsta par bērniem un vecākiem pazīstamām ikdienas situācijām un rosina rotaļīgā veidā tikt galā gan ar slapjiem cimdiem un pazaudētām šallēm, gan ar netīrām mutēm un citiem līdzīgiem gadījumiem.
Izrāde nominēta „Spēlmaņu nakts 2012/2013” balvai kategorijā „Gada izrāde bērniem vai jauniešiem”. Izrādes ilgums – viena stunda, divi cēlieni. Brīdinām, ka izrādē tiek izmantots stroboskops!
Ieeja – 6 eiro, Siguldas novada iedzīvotāja ID kartes īpašniekiem – 5 eiro.
Sestdien, 31.oktobrī, folkloristam, publicistam un vienam no dižajiem jaunlatviešu darbiniekiem svinama 180.dzimšanas diena. Turaidas muzejrezervāts, godinot Dainu tēvu jubilejā, aicina visus – gan novada dziedošos amatiermākslas kolektīvus, gan Siguldas novada iedzīvotājus, gan viesus 31.oktobrī plkst. 10.00 piedalīties akcijā – Dziesmu rītā “Kas var dziesmas izdziedāt?”, lai viņa dzimšanas dienā daudzinātu Krišjāni Baronu ar savām iemīļotajām tautasdziesmām un gūtu dzīvesprieku un spēku, kopīgi sadziedoties un atgādinot viens otram dainās ierakstītās vērtības.
Šis gads Siguldas novadam tautasdziesmu zīmē ir trejādi īpašs. Pirmkārt, mūža pēdējo vasaru Krišjānis Barons pavadījis, dzīvojot „Dainu” mājās Turaidas pilskalna pakājē, tāpēc daudzināms kā Siguldas novadnieks. Gaujas senielejas nogāzē, netālu no “Dainu” mājām izveidota Krišjāņa Barona taka, kas interesentus uzved Turaidas muzejrezervātā, Dainu kalnā, kas 1985.gadā atklāts, par godu Krišjāņa Barona 150.jubilejai un veltīts latviešu tautasdziesmām. Otrkārt, šajā vasarā starptautiskā folkloras festivāla “Baltica 2015” laikā, piedaloties vairāk nekā 800 dalībniekiem no dažādām valstīm, krāšņi un skanīgi tika svinēta Dainu kalna 30.gadskārta lielkoncertā “Mantojums. Dainu kalnam – 30”. Trešais notikums – tikpat ilgi – 30 gadus – Siguldas pilsētas centrā Pils un Līvkalna ielu krustojumā siguldiešus priecē pēc tēlnieka Teodora Zaļkalna metiem veidotais Krišjāņa Barona piemineklis, kas atklāts 1985.gada oktobrī.
Ikviens aicināts ņemt līdz svecīti vai ziediņu, ar ko pušķot Krišjāņa Barona pieminekļa pakāji, un izvēlēties savu tautasdziesmu, kuru skandēt vai izdziedāt kopīgajā svētku notikumā. Akcijai jau atsaukusies Siguldas folkloras kopa “Senleja”, Siguldas novada Kultūras centra senioru vokālais ansamblis “Melodija”, vīru vokālais ansamblis “Saltavots”, senioru koris “Gāle” un koris “Sigulda”. Ar savu tautasdziesmu, iespējams, priecēs arī Siguldas novada kori “Spārni”, “Sigulda” un “Teiksma”. Gaidīts būs ikviens, kas vēlas iesākt rītu ar skanīgām tautasdziesmām un laba vēlējumiem sev, līdzcilvēkiem, tautai un valstij.
Sava mūža lielāko daļu Krišjānis Barons (1835–1923) veltījis latviešu tautasdziesmu vākšanai un kārtošanai, kam par pamatu izvēlējies cilvēka mūža ritumu no dzimšanas līdz aiziešanai mūžībā. Tautasdziesmas viņš apkopojis „Latvju dainu” 6 sējumos, kuros iemūžinātas 217 996 tautasdziesmas. 1880.gadā izgatavots īpašais Dainu skapis, kas kopš 2001.gada 4.septembra iekļauts UNESCO Pasaules atmiņas (Memory of the Word) sarakstā un ir pasaules kultūras sastāvdaļa.
Lai veicinātu pašvaldības kultūras politikas izstrādi un īstenošanu, kultūras aktivitāšu un kultūrvides attīstību Siguldas novadā, Siguldas novada Domes priekšsēdētājs Uģis Mitrevics aicina novada iedzīvotājus, radošo profesiju pārstāvjus, novadā reģistrēto sabiedrisko organizāciju, biedrību, asociāciju pārstāvjus un novada kultūras iestādēs reģistrēto amatiermākslas kolektīvu deleģētos pārstāvjus pieteikties dalībai Siguldas novada Kultūras konsultatīvajā padomē. Lai veicinātu Kultūras konsultatīvās padomes dalībnieku pārstāvēto nozaru daudzpusību, dalībnieku pieteikumu pieņemšana pagarināta līdz 25.oktobrim.
„Kultūras konsultatīvās padomes galvenais uzdevums būs sekmēt kultūras aktivitāšu un kultūrvides attīstību Siguldas novadā, aktivizēt dialogu starp pašvaldību un sabiedrību, veicinot viedokļu apmaiņu un lēmumu pieņemšanu kultūras jomā. Padomes locekļi tiks aicināti izstrādāt, sniegt priekšlikumus un izvērtēt kultūras nozares stratēģiskos dokumentus, kultūras piedāvājumu, kultūras iestāžu darbu, investīcijas projektu attīstību, kā arī citiem jautājumiem, kas attiecināmas uz kultūras nozares pilnveidošanu. Mūsu pieredze – jau izveidotā Tūrisma konsultatīvā padome un Uzņēmējdarbības konsultatīvā padome, pierāda, ka atsevišķu lēmumu pieņemšanā ir nepieciešamas konsultācijas no attiecīgo jomu profesionāļiem, tādēļ šī padome būs labs instruments, kā efektīvi un operatīvi pieņemt lēmumus, kas skar kultūras nozari Siguldas novadā”, stāsta Domes priekšsēdētājs Uģis Mitrevics.
Siguldas novada pašvaldība aicina novada iedzīvotājus, kuri vēlas darboties Siguldas novada Kultūras konsultatīvajā padomē, līdz 19.oktobrim sagatavot iesniegumu, kurā norādīta pretendenta profesionālā kompetence un pieredze kultūras jomā. Kultūras konsultatīvās padomes sēdes būs atvērtas un tajās varēs piedalīties ikviens interesents, bet padomes lēmējvaru veidos 15 sabiedrības pārstāvji, kurus, izskatot saņemtos pieteikumus, apstiprinās Siguldas novada Domes deputāti.
Pieteikumus aicinām iesniegt Siguldas novada Pakalpojumu centrā Raiņa ielā 3 vai nosūtīt elektroniski uz e‑pastu dome@sigulda.lv.