Sestdien, 7.februārī, plkst.18.00 jau septīto gadu pēc kārtas Jauniešu deju kolektīvs „Vizbulīte” rīko draudzības koncertu „Baltās ziemas deju virpulī” Siguldas novada Kultūras centrā. Koncertā piedalīsies tautas deju ansambļi „Daiļrade”, „Līgo”, „Teiksma”, „Rotaļa”, „Katvari”, kā arī Jauniešu deju kolektīvs „Ūsiņš”.
Ar visiem pieminētajiem kolektīviem „Vizbulītei” ir krustojušies deju ceļi dažādos pasākumos, tāpēc esam priecīgi būt kopā gan uz skatuves, gan ballītē.
Pasākuma iniciators ir bijusī TDA „Daiļrade” vadītāja Silva Štelfa un, protams, ka „Daiļrade” ir ciemojusies visus gadus. Šī gada jaunums – kolektīvi ir sagatavojuši arī kādu cittautu deju, lai kuplinātu koncerta repertuāru un piedotu citas emocijas.
Ieejas maksa – 2,50 eiro, ID kartes īpašniekiem – 2 eiro.
Informāciju sagatavoja:
d/k „Vizbulīte” vadītāja
Indra Ozoliņa
21.martā Siguldas koncertzālē „Baltais flīģelis” būs skatāma šarmantās un vienmēr elegantās dziedātājas Marijas Naumovas koncertprogramma „Pusnakts Parīzē”.
Koncertprogrammā “Pusnakts Parīzē” iekļautas skaistākās franču melodijas — gan labi zināmas, gan ne tik bieži dzirdētas. „Pusnakts Parīzē” ir juteklisks un izjusts muzikāls stāsts par Parīzi, eleganci, mīlestību, skumjām, ilgām un sapņiem.
Koncertprogramma ir veidota kā muzikāla izrāde, jo dziedātāja Marija Naumova ne tikai dzied, bet arī stāsta par Parīzi un par dziesmām, ko izpilda. Kopā ar Mariju koncerta apmeklētājiem būs iespēja baudīt izcilā akardeonista Fransuā Parizi sniegumu. Mūziķis ir viens no labākajiem šī žanra izpildītājiem pasaulē, kurš ir uzrakstījis mūziku arī Vudija Alena filmai „Pusnakts Parīzē”. Koncerta gaitā tiks atskaņoti arī jauni skaņdarbi, ko Fransuā Parizi un Bridžita Reno (Brigitte Renaud) uzrakstījuši speciāli Marijai Naumovai.
Biļetes uz koncertprogrammu „Pusnakts Parīzē” pieejamas „Biļešu paradīzes” kasēs, koncertzāles „Baltais flīģelis” kasē, kā arī interneta vietnē bilesuparadize.lv. Biļešu cenas no 10 līdz 25 eiro.
Līdz 12.februārim „Baltā Flīģeļa” telpās aplūkojama Mākslas nodaļas audzēkņu mācību darbu izstāde. Savukārt no 13.februāra līdz 5.martam Mākslu skolas izstāžu telpā būs apskatāma mākslinieces Aijas Jasūnas gleznu un bērnu grāmatu ilustrāciju izstāde. Māksliniece ilustrējusi vairāk nekā 40 grāmatu, 50 e‑grāmatu un interaktīvās spēles bērniem, kā arī daudzveidīgus dizaina priekšmetus.
Mūzikas nodaļas audzēkņi regulāri piedalās dažādos konkursos. Jau 5.februārī gaidāms kora klases audzēkņu solo dziedāšanas konkurss Cēsīs „Vidzemes Cīrulīši”, kurā piedalīsies četri skolotājas Solveigas Vītoliņas audzēkņi. Repertuārā iekļautas latviešu tautasdziesmas un pazīstamu latviešu komponistu oriģināldziesmas.
Mārupes Mūzikas un mākslas skola sadarbībā ar Siguldas Mākslu skolu rīko 2.Latvijas mūzikas skolotāju festivālu „Skolotāja meistarklase skolēniem”. Festivāls notiek līdz 28.februārim dažādās mūzikas un mākslas skolās. Festivāla noslēguma koncerts izskanēs „Baltajā flīģelī” 28.februārī plkst.16.00.
Informāciju sagatavojusi
Ineta Stepiņa
Piektdien, 6.februārī, plkst.19.00 Siguldas pagasta Kultūras namā atklās vienīgā un lielākā kolekcionāra Baltijā siguldieša un Datoru muzeja īpašnieka Mihaila Babjoniševa veco datoru un vecās elektronikas eksponātu izstādi.
Ja pirms divdesmit gadiem dators Latvijas iedzīvotāju mājās bija brīnums, tad šobrīd tā jau ir ikdiena. Piedevām, tehnoloģijas attītās tik strauji, ka gluži vai neiespējami visam jaunajam izsekot līdzi, bet vecā tehnika lēnām tiek aizmirsta. Siguldā ir kāds kolekcionārs, kas aizvēsturisko aparatūru cenšas ne tikai saglabāt kā eksponātus, bet arī uzturēt darba kārtībā.
„Es ceru, ka tas Jūs ieinteresēs, un Jūs redzēsiet vecos pagājušā gadsimta datorus, tehniku, ar kādu mēs sākām strādāt tajos tālajos gados. Tā var likties dīvaina un ļoti lēna, bet uz tās mēs strādājām, un ar to bijām diezgan apmierināti. Muzejs tapa 2007.gadā un sākotnēji tā bija neliela telpa, un tajā bija apmēram ducis eksponātu. Pēc tam muzejs tika paplašināts, bet šobrīd jau arī jaunās telpas ir pārpildītas ar eksponātiem. Visa šī tehnika muzejā ir ar mīlestību restaurēta un atjaunota. Muzejā Jūs varat ieraudzīt daudz vairāk: vecos radio, televizorus, veco telefonu aparatūru, un vēl daudz ko, kas ir saistīts ar elektroniku un datortehniku, un ne tikai. Šis veco datoru muzejs ir privāts muzejs, kura apmeklējums ir bezmaksas, un to var apmeklēt visi. 80% no datoriem, kas atrodas muzeja rīcībā, ir darba kārtībā, pārējie tiek pakāpeniski atjaunoti”, stāsta veco datoru kolekcionārs Mihails Babjoniševs, piebilstot, ka mūsdienās bērni vairāk spēlē spēlītes, interneta vietnēs čato, bet nezina, no kā tā brīnumkaste sastāv un kāds ir tās darbības princips.
Izstādes apmeklētājiem būs iespēja satikties ar kolekcionāru izstādes darba laikā un izpētīt kolekcijā atrodamo pirmo profesionālo galda datoru „Gulip 286”, ko 1986.gadā lietoja ERL laboratorija. Varēs apskatīt informācijas nesējus, pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados Bulgārijā ražotos cietos diskus ar tikai trīs megabaitu lielu atmiņu no krievu datoriem „SM1” un „Minskas 32”. Apskatāms būs arī 20 kg smags portatīvais dators, ko izmantoja 80-to gadu sākumā. Vairāk informācijas www.pchistory.lv.
Izstāde būs skatāma no 6. līdz 22.februārim darbadienās no plkst.10.00 līdz 19.00, sestdienās, svētdienās no plkst.10.00 līdz 14.00. Ieeja bez maksas.
Sestdien, 7.februārī, latviešu džeza saksofonista un komponista Toma Rudzinska kvartets sniegs koncertu un meistarklasi Siguldas Mākslu skolā „Baltais Flīģelis”. Toma Rudzinska meistarklase notiks plkst.16.00 un tās apmeklējums ir bez maksas, savukārt koncerts sāksies plkst.18.00, ieejas maksa 5 eiro. Biļetes var iegādāties „Biļešu paradīze” kasēs. Kvartets uzstāsies ar Latvijas mūzikas ierakstu gada balvai nominētā albuma „Abra” koncertprogrammu.
Rudzinskis pārstāv jauno Latvijas džeza izpildītāju un komponistu paaudzi. 2014.gadā viņš ieguvis „Grand Prix” konkursā „Dutch Jazz” un 2012.gadā izvēlēts par Amsterdamas koncertzāles „Bimhuis” džeza vēstnieku. Rudzinska kvarteta 2014.gada nogalē izdotais albums „Abra” šobrīd nominēts Latvijas mūzikas ierakstu gada balvai „Zelta mikrofons 2014” kā „Labākais džeza albums” un „Labākā debija”.
Rudzinska kvartets dibināts 2011.gadā. Tajā spēlē četri draugi — Amsterdamas un Dānijas mūzikas konservatorijas absolventi – komponists un saksofonists Toms Rudzinskis, taustiņinstrumentālists Dominiks Dž.Māršals no Anglijas, basģitārists Pats Klīvers no Francijas un latviešu bundzinieks Ivars Arutjunjans.
Koncertu un meistarklasi rīko Toma Rudzinska kvartets sadarbībā ar Siguldas Mākslu skolu „Baltais Flīģelis”.
Piektdien, 23. janvārī, plkst.17.00 Siguldas novada bibliotēkas izstāžu zālē ikviens interesents aicināts apmeklēt Ainas Tobes ilustrāciju ceļojošās izstādes „Latviešu ābece” atklāšanas pasākumu, kā arī iepazīties ar “Kustība par latvisku kultūru izglītībā” (KLKI) izdotos mācību materiālus piecgadniekiem: „Latviešu ābece”, „Darba lapas”, „Pasaku un dziesmu pūralāde” (audio komplekts no 8 CD), kas ietver 28 latviešu tautas pasakas, 11 stāstus un 67 dziesmas visiem alfabēta burtiem.
Šie materiāli un ilustrāciju izstāde 20.janvārī tika prezentēti Latvijas Nacionālajā bibliotēkā un jau nedēļas beigās ceļo uz Siguldu. Pasākuma laikā būs iespējams satikt „Latviešu ābeces” ilustrāciju autori Ainu Tobi, kā arī iegādāties jaunizdotos mācību materiālus un „Latviešu ābeci”.
Ieeja pasākumā bez maksas.
Informāciju sagatavoja:
Siguldas novada bibliotēkas bibliogrāfe
Ginta Spulle
Siguldas novada kultūras iestādēs, pašvaldības administrācijās un Tūrisma informācijas centrā pieejams 2015.gadā Siguldas novadā notiekošo festivālu reklāmas materiāls. Tas tapis sadarbībā ar bērnudārza „Ieviņa” Ekoskolas audzēkņiem, kur blakus kultūras pasākumu piedāvājumiem pieejama informācija par vides resursu taupīšanu un vides saudzēšanu. Jaunizveidotais reklāmas materiāls izveidots kā aploksne, kuru var izmantot vēstules nosūtīšanai.
Kultūras pārvaldes speciālisti atklāj, ka reklāmas materiālā pieejama informācija par lielākajiem svētkiem Siguldas novadā un to norises datumi, kā arī noderīga informācija par to, kā gudri apmeklēt pasākumus, saudzējot dabu. Ieteikumi pasākuma apmeklētājam:
Materiāla tapšanas
Svētdien, 25.janvārī, plkst.12.00 Siguldas pagasta Kultūras namā notiks sadraudzības dziesmu un deju koncerts „Putnu dienām – 40!”. Ieejas maksa 1 eiro.
Koncertā piedalīsies: operdziedātāja Solveiga Raja un docents, komponists un dziedātājs Ansis Sauka, vīru koris „Ķekava” (diriģents Arvīds Platpers), Ķeguma tautas nama dāmu ansamblis „Kvēlzieds” (diriģents Gunārs Jakobsons), deju kopa „Upesmeitas” no Upesciema, Iļģuciema kultūras centra deju grupa „Dejotprieks”, senioru deju kopas „Sniegaroze” un „Preilene” no Siguldas un Siguldas novada Kultūras centra vīru vokālais ansamblis „Saltavots”.
„Šogad, atskatoties vēsturē, kā veidojušās „Putnu dienas” varu secināt, līdzās zinātnei, pamazām tās kļuva par dziesmotām, muzikālām dienām Siguldā. „No vienkāršu putnu būrīšu izlikšanas procesa ģimenē, gaidot atlidojam mājas strazdus no siltajām zemēm un atceroties brīžus, kad putnus iedalīja derīgajos un „kaitīgajos” un tika skaidrota „saimnieciskā nozīme” līdz mūsdienām, kad sākām jaunu skatījumu — putni — tautas daiļradē, tēlotājmākslā, literatūrā, mūzikā, kinomākslā, teātrī.
„Putnu dienās” labprāt piedalījās un atbalstīja zinošākie lietpratēji par putnu dzīvi, uzvedību, lidojumiem: kinokritiķi — Ģirts Dzenītis, Vents Kainaizis, tēlotājmākslas un glezniecības pārzinātāji Jānis Dronis un profesors Dainis Rožkalns, arī Vera Gribača-Valtere, Ēvalds Valters, Jānis Peters, Leons Krivāns un Vera Singajevska.
Kad pirmo reizi, 1975. gadā, rīkojām Putnu dienas Siguldas kultūras namā, tās bija 2–3 dienu izstādes, tikšanās un lekcijas. Skanēja dziesmas un muzikāli izpildījumi. Bija pāri tūkstotim apmeklētāju no tuvāko rajonu un pašu māju skolām. Kad kultūras namā kārtoju izstādi, tā bija bagātīga pateicoties dabas muzeja toreizējam direktoram Vilim Krūmiņam, jo varēju no fondiem saņemt izbāzeņus vēlamā klāstā. Pulcējamies tie, kuriem ir mūsu tautas darbinieku – Kronvaldu Ata, Krišjāņa Valdemāra, Cimzes sūtība un aicinājums, izglītība, tautas tradīcijas un sabiedriskais darbs. Putnu dienu ierosmē ir radušies uzvedumi, dziesmas, piemēram, profesora Valda Janča opera vienā cēlienā – „Cīruļa kāzas”, kuras fragmentu varēsiet dzirdēt šajā koncertā”, tā aicina ornitologs, vides aizsardzības speciālists, ilggadējs Gaujas nacionālā parka darbinieks, vides zinību popularizētājs Jānis Brikmanis.
Svētdien, 25.janvārī, plkst.16.00 Allažu luterāņu baznīcā uz koncertu „No ziemas pavasarī” aicina Haralds Sīmanis un Siguldas novada jaunie dziesminieki — Anita Zambere un Helvijs Kārkliņš. Koncertā varēs dzirdēt Haralda Sīmaņa dažādu laiku dziesmas, arī par ziemu, pavasari un, protams, par mīlestību. Aicinām visus, kas grib gan klausīties mūziku, gan saprast dziesmas tekstu, kas grib dzirdēt, ka tā ir ne tikai vienkārši dziesma, bet gan dvēseles saruna ar otru dvēseli.
Haralds Sīmanis ir viens no savdabīgākajiem Latvijas talantiem. Apbrīnojams dziesminieks, kura balss diapazons sasniedz gandrīz četras oktāvas. Dziesminieks stāsta: „Pēc ērģeļu diska, kurš iznāca senāk, kopā ar Ediju Gņedovski studijā GEM ierakstījām disku „Pasaku par atslēdziņu”, kurā ir 60 četrrindes latvju dainu garā – „Tur aiz meža saules pļavā dzīvoja reiz Gaišā māte ar savu meitu atslēdziņu…..” Šim darbam vajadzētu būt radio teātrim, bet līdzekļu trūkuma dēļ, pašam bija jāizdzīvo visi pasakas tēli, dziedot gan ar pilnu balsi, gan saspiestu, gan falsetā. Disks tiks izdots pavasarī”. Tagad Haralds Sīmanis strādā pie garīgām dziesmām, jo mākslinieks saka: „Nokopēt varam visu kaut ko, bet galvenais ir tas, ko mēs varam iemācīties un es visu cenšos meklēt sevī. Ja ola tiek sasista no ārpuses, tad dzīvība beidzas, bet, ja no iekšpuses, tad dzīvība sākas. Viss ir iekšā sevī, tikai pašam jāprot attīstīt to, kas dots. 10 baļļu sistēmā, tas, ko mēs saucam par Dieva doto, 7 no 10 pieder Debesīm, tikai 3 paliek cilvēka ziņā…”
Anita Zambere un Helvijs Kārkliņš — abi dziesminieki ir siguldieši. Par sevi viņi stāsta: „Kopā muzicējam no 2014.gada vasaras. Esam piedalījušies „Vislatvijas dziesminieku saietā 2014” Lielkrūzēs – Jauno dziesminieku koncertā, Starptautiskajā festivālā „Bardu rudens 2014” – jauno dziesminieku koncertā. Šobrīd koncertējam ar dzejas un mūzikas programmu „Par Klusumu”, kopā ar dzejnieku Arni Mincenhofu.”
Pateicoties Siguldas novada pašvaldības atbalstam ieeja koncertā bez maksas.
Informāciju sagatavoja:
Allažu pagasta Tautas nama vadītāja
Gunta Rudze
Ceturtdien, 26.februārī, plkst.17.00 Siguldas pagasta Kultūras namā notiks Siguldas novada Talantu konkursa „Sev un Saviem Draugiem” 1.pusfināls, kurā aicināti piedalīties visa vecuma dalībnieki, pārstāvot dažādus mākslas žanrus.
Konkursā aicināti piedalīties Siguldas novada iedzīvotāji, kā arī tie, kas mācās un strādā Siguldas novadā. Talantu konkursā var piedalīties dziedātāji, dejotāji, kustību grupas, skatuves runas mākslinieki (anekdotes, skeči, dzejoļi un citi), kā arī tie, kuri prot darīt kaut ko labāk nekā citi.
Konkursa dalībniekiem būs iespēja mēģināt uz Siguldas pagasta Kultūras nama skatuves. Mēģinājumi skolotāja Ata Priedīša vadībā notiks katra mēneša pēdējā piektdienā no plkst.14.30 līdz 18.00. Iespēju robežās dziedātāji tiek nodrošināti ar bezmaksas fonogrammām.
Konkursa atlases kārtas notiks, ja būs pieteikti vismaz 15 priekšnesumi. Konkursa atlases kārtas plānotas 26.februārī plkst.17.00, 23.aprīlī plkst.17.00. Fināls notiks 14.maijā plkst.17.00 Siguldas pagasta Kultūras namā.
Pusfinālu dalībnieki līdz 10 gadu vecumam sagatavo vienu dziesmu vai vienu priekšnesumu. Dalībnieki no 10 gadu vecuma atlases kārtā var piedalīties ar vienu vai divām dziesmām (no kurām uz finālu tiek izvirzīta viena) vai vienu priekšnesumu līdz iekļūšanai finālā.
Dalībniekus vērtē žūrija vismaz trīs cilvēku sastāvā, no kuriem viens ir ar profesionālo muzikālo izglītību, viens deju speciālists un viens režisors.
Finālā katrā vecuma grupā tiek paziņoti pirmo trīs vietu ieguvēji, Skatītāju simpātijas ieguvējs un sponsoru balvu ieguvēji.
Ar plašākiem noteikumiem dalībai Talantu konkursā „Sev un Saviem Draugiem” aicinām iepazīties konkursa nolikumā.
Aizpildītas pieteikumu anketas, kuras atrodamas nolikuma pieteikumā, aicinām iesniegt rakstiski Siguldas pagasta Kultūras namā vai elektroniski uz e‑pastu terezija.leimane@sigulda.lv un atisprie@inbox.lv. Iesniegšanas laiks – trīs dienas pirms pasākuma datuma.
Plašāka informācija pieejama pa tālruni 26112886 (Terēzija), 26127364 (Atis).
Noķer savu veiksmes stāstu! Tev ir talants, iedvesma un vēlme izpausties! Nāc un parādi, ka tieši Tu to spēj labāk par citiem!
10. un 11.janvārī jauktais koris „Atvars” (mākslinieciskais vadītājs Jānis Baltiņš) un sieviešu koris „Teiksma” (diriģente Maija Feldmane) ar Siguldas novada Domes finansiālu atbalstu devās uz Daugavpili, lai piedalītos XI starptautiskā garīgās mūzikas festivāla „Sudraba zvani” koru konkursā. Koris „Atvars” konkursā izcīnīja galveno balvu, savukārt koris „Teiksma” C kategorijā ar 78,5 punktiem ieguva II pakāpes diplomu.
Konkursa dalībniekiem katrā kategorijā bija jāizpilda trīs skaņdarbi: divi garīgās mūzikas skaņdarbi un trešais – brīvi izvēlēts skaņdarbs. Visās kategorijās vismaz viens skaņdarbs jāizpilda a cappella. Pavadījumā bija iespējams izmantot tikai akustiskos instrumentus.
Koris „Atvars” piedalījās divās konkursa kategorijās. D kategorijā „Jauktie kori” koris izpildīja Felix Mendelssohn-Bartholdy „Richte mich, Gott”, Knut Nystedt „Gloria” un Stephen Leek „Ngana„. Savukārt K kategorijā „Mūsdienu garīgā mūzika” Romuald Twardowski „Alleluia”, Vytautas Miškinis „O salutaris Hostia”, Z.Randall Stroope „Lamentations of Jeremiah”. Katrā kategorijā koris ieguva I pakāpes diplomu, līdz ar to tika izvirzīti finālam – cīņai par galveno balvu.
No 66 kolektīviem finālā, kas notika 11.janvārī Latviešu kultūras centra koncertzālē, uzstājās tikai 7 kolektīvi. Koris „Atvars”, izpildot Thomas Jennefelt „Warning to the rich”, izcīnīja galveno balvu – Grand prix.
Festivāla organizatori ir Daugavpils pilsētas dome, Daugavpils pilsētas domes Kultūras pārvalde un Daugavpils Latviešu kultūras centrs. Festivāla vokālo ansambļu un koru konkursā piedalījās kolektīvi no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Baltkrievijas, Krievijas, Polijas, Somijas un Ungārijas.
9.janvārī Siguldā notika Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) vadības grupas sanāksme, lai klātienē ar Siguldas novada pašvaldību pārrunātu sadarbības iespējas.
Pagājušajā gadā Siguldas pils kompleksa Demo dienu ietvaros siguldiešiem bija iespēja Jaunās pils Svētku zālē redzēt Teātra mākslas 3.kursa studentu koncertizrādi „Vēl neesmu dubļos tik dziļi es stidzis…” ar Eduarda Veidenbauma dzeju un Jura Kulakova mūziku Māras Ķimeles režijā. Tad arī dzima ideja par ilglaicīgu un mērķtiecīgu sadarbību Akadēmijai ar Siguldas novada pašvaldību. Toreiz Māra Ķimele sarunā ar Siguldas novada Domes priekšsēdētāju Uģi Mitrevicu jokojoties teica: „nākamajā vasarā Siguldā iestudēsim Raiņa „Mīla stiprāka par nāvi””. 2015.gads ir pienācis, un abu jaunās sadarbības partneru sarunās viens no pirmajiem kopējiem projektiem tika pārrunāts tieši šis. LKA pārstāvji uzsvēra Siguldas kā kultūras un jaunrades procesiem izcili piemērotas teritorijas potences un piedāvāja sadarbību gan kopēju radošu projektu, gan studentu prakšu, kultūrvides pētniecībā un kultūrizglītības procesu metodiskajā palīdzībā. Sigulda ir pirmā pašvaldība Latvijā, kurā darbojas profesionālās ievirzes programma teātra mākslā un dejas programma orientēta uz mūsdienu dejas apguvi, tāpēc Mākslu skolas vadība sarunās aicināja Kultūras akadēmiju kļūt par metodiskā atbalsta organizāciju. Līdzīgi arī radošie uzņēmēji var cerēt uz jaunām iespējām, jo LKA ir pasludināts par topošā Latvijas Radošo industriju atbalsta centra attīstītāju.
Galvenais tikšanās rezultāts ir informācijas apmaiņa par abu pušu būtiskākajām interesēm un vajadzībām, kā arī vienošanās par galvenajām sadarbības formām īstermiņā un ilgtermiņa sadarbības līguma projekta izstrādi starp Latvijas Kultūras akadēmiju un Siguldas novada pašvaldību.
Latvijas Kultūras akadēmijai ir pieredze sadarbībā ar kultūras organizācijām, bet ilgtermiņa sadarbībai ar pašvaldību Sigulda būs pirmā.
Sarunās no LKA piedalījās prorektori – akadēmiskajā darbā asoc.prof. Zane Šiliņa, zinātniskajā darbā asoc.prof. Anda Laķe, radošajā darbā prof. Pēteris Krilovs, Eduarda Smiļģa Teātra muzeja vadītājs, prof. Jānis Siliņš, Teātra un audiovizuālās mākslas katedras pasniedzēja, režisore prof. Māra Ķimele, Radošās darbības centra vadītāja Monta Kononova, LKA Zinātniskās pētniecības centra pētniece, dr.art. Ieva Vītola.
Informāciju sagatavoja:
Inga Krišāne,
Siguldas pils kompleksa vadītāja