29. maijā plkst. 19.00 kultūras centrā “Siguldas devons” sadarbībā ar Azerbaidžānas Republikas vēstniecības Latvijā atbalstu notiks koncerts “Mūžīgās melodijas Uguns zemē”.
Šajā īpašajā vakarā tiks godināts bagātais un daudzveidīgais Azerbaidžānas muzikālais mantojums, kurā tiks pārstāvēti tādi tradicionālie žanri kā Mugam, ko UNESCO 2003. gadā atzina par Cilvēces mutvārdu un nemateriālā mantojuma meistardarbu un 2008. gadā iekļāva reprezentatīvajā sarakstā.
Publika varēs baudīt aizraujošu ceļojumu pa Azerbaidžānas muzikālo mantojumu, ko atdzīvinās pazīstami Azerbaidžānas un Latvijas izpildītāji:
Šis koncerts sola valdzinošu vakaru, kas piepildīts ar azerbaidžāņu mūzikas dvēseli un garu.
Ieeja koncertā bez maksas.
Šajā nedēļas nogalē koncertos, radošās darbnīcās un sirsnīgā kopābūšanā Siguldā, Raganā, Sidgundā, Inčukalnā un citviet novadā svinēsim Mātes dienu. Īstu svētku sajūtu varēs izbaudīt arī sporta entuziasti – svētdien Siguldā un apkārtnē visas dienas garumā notiks “Latvijas valsts mežu” MTB velomaratons. Savukārt svētdienas vakarpusē, lai atbalstītu Latvijas izlasi Pasaules čempionātā hokejā, Siguldas pils paviljonā hokeja līdzjutēji aicināti uz spēles Latvija–Kanāda kopskatīšanos. Brīvdienās Turaidas muzejrezervātā būs iespēja tikties tradicionālajā Mātes dienas pasākumā, Siguldas pagasta Kultūras namā izskanēs diriģentes Maijas Feldmanes jubilejas koncerts, norisināsies arī vairāki pasākumi bērniem un jauniešiem. Notiks arī basketbola turnīrs, sacensības šautriņu mešanā, sacensības “Siguldas kauss novusā” un citas sportiskas aktivitātes.
Piektdien, 9. maijā
No plkst. 9.00 līdz 17.00 Krimuldas bibliotēkā notiks zināšanu konkurss “Eiropa”. Dalība – bez maksas.
Plkst. 9.15 “Iespēju mājā” Rīgas ielā 1 notiks vingrošanas grupas “Ritmas” nodarbība.
Plkst. 11.00 Siguldas Sporta centrā notiks bezmaksas vingrošanas nodarbība cilvēkiem ar invaliditāti. Nodarbības notiek sadarbībā ar biedrību “Cerību spārni”. Informācija un pieteikšanās, zvanot uz tālruņa numuru 26396000.
Plkst. 11.00 “Iespēju mājā” Rīgas ielā 1 norisināsies rokdarbu grupas “Hobiju parks” nodarbība.
Plkst. 15.00 Gaujas Kopienas centrā notiks jauniešu pēcpusdiena ar jauniešu iniciatīvu centra “Mērķis” pārstāvjiem.
Plkst. 16.00 Sunīšu Kopienas centrā aicina uz spēļu vakaru ar bērniem.
Plkst. 18.00 koncertzālē “Baltais flīģelis” izskanēs māmiņdienas koncerts un izstāde “Tu esi…”, kurā uzstāsies Siguldas Mākslu skolas “Baltais flīģelis“ zēni. Ieeja – bez maksas.
Sestdien, 10. maijā
No plkst. 8.00 līdz 14.00 pie Krimuldas Tautas nama norisināsies pavasara gadatirgus.
Plkst. 10.00 Krimuldas bibliotēkā aicina uz radošu darbnīcu “Māmiņdienas apsveikums”.
Plkst. 10.00 Mālpils Sporta centrā notiks sacensības šautriņu mešanā.
Plkst. 10.00 Siguldas Sporta centrā norisināsies deju aerobika. Nav nepieciešama iepriekšēja pieteikšanās.
Plkst. 12.00 Siguldas novada bibliotēkā ģimenes ar bērniem aicinātas uz ģimenu dienas pasākumu. Būs iespēja klausīties lasījumā, piedalīties radošajā darbnīcā un lasīšanas veicināšanas programmas “La(p)sa” nodarbībā. Dalība – bez maksas.
Plkst. 12.00 Siguldas novada bibliotēkā notiks māmiņdienas radošā darbnīca “Apsveikums māmiņai”. Dalība – bez maksas.
Plkst. 13.00 Sidgundas bibliotēkā norisināsies māmiņdienai veltītas radošās aktivitātes. Dalība – bez maksas.
Plkst. 13.00 Siguldas Sporta centrā norisināsies bezmaksas nodarbība “Fitnesa ABC”. Priekšroka maznodrošinātajiem ar Siguldas novada pašvaldības Sociālā dienesta atzinumu. Pieteikšanās līdz iepriekšējās dienas plkst. 17.00, zvanot uz tālruņa numuru 25448860.
Plkst. 14.00 Siguldas Sporta centrā novada senioriem notiks peldēšanas nodarbība. Pieteikšanās, zvanot uz tālruņa numuru 25448860.
Plkst. 16.00 Siguldas pagasta Kultūras namā norisināsies diriģentes Maijas Feldmanes jubilejas koncerts “Ir svētku diena atnākusi man”. Koncertā piedalīsies sieviešu koris “Teiksma”, vīru koris “Vecie draugi”, instrumentālā grupa “Siluets”, solisti un audzēkņi. Ieejas maksa – 3 eiro, biļetes pieejamas stundu pirms koncerta Siguldas pagasta Kultūras namā (norēķini skaidrā naudā).
Plkst. 18.00 Turaidas muzejrezervāta senajā baznīckalnā ikviens aicināts uz Maijas dienas koncertu “Laiks mīlestībai” – veltījums Turaidas Rozei. Šajā dienā, 10. maijā, Maijām, uzrādot personu apliecinošu dokumentu, visu dienu ieeja Turaidas muzejrezervātā būs bez maksas. Ieejas maksa koncertā ir ieejas biļete Turaidas muzejrezervātā.
Svētdien, 11. maijā
No plkst. 10.00 Mālpilī notiks pavasara gadatirgus.
Plkst. 10.00 Mālpils Sporta centrā norisināsies Siguldas novada atklātais kauss novusā “Siguldas kauss”, 4. posms (individuāli). Pieteikšanās sacensībām ir noslēgusies.
No plkst. 10.00 Siguldā un apkārtnē notiks “Latvijas valsts mežu” MTB velomaratons. Sacensību dienā gan novadniekiem, gan pilsētas viesiem jārēķinās ar īslaicīgiem satiksmes ierobežojumiem.
Satiksme tiks slēgta:
Satiksme tiks ierobežota:
Īslaicīgi uz sportistu braucienu brīdi:
Cēsu iela posmā no Pils ielas līdz Raiņa ielai tiks noteikta kā vienvirziena iela.
Plkst. 11.00 Inčukalna Tautas namā norisināsies koncerts “Māmiņ! Šodien tava diena”, kurā uzstāsies Inčukalna bērni un jaunieši. Ieeja – bez maksas.
Plkst. 12.00 Siguldas Sporta skolā notiks basketbola turnīrs “Siguldas kauss 2025” U10 vecuma grupas meitenēm. Sacensībās sacentīsies četras 2015., 2016. gadā dzimušo meiteņu komandas (U10 vecuma grupa). Viesos pie mājiniecēm Siguldas Sporta skolas audzēknēm ieradīsies jaunās basketbolistes no Cēsīm, Jelgavas un Jaunpils. Plašāka informācija.
No plkst. 13.00 līdz 16.00 viesnīcas “Hotel Sigulda” restorānā ikviens aicināts uz Māmiņdienas svētku pusdienām, baudot īpaši sagatavotu trīs kārtu ēdienkarti. Mierpilna noskaņa un īpaša dāvana visām māmiņām – klavierspēle dzīvajā izpildījumā. Galdiņu rezervācijas maksa – 10 eiro, zvanot uz tālruņa numuru 26165530 vai rakstot uz e‑pasta adresi info@hotelsigulda.lv.
No plkst. 17.20 Siguldas pils paviljonā hokeja līdzjutējiem būs iespēja sanākt kopā un skatīties Pasaules čempionātu hokejā: Latvija–Kanāda. Šī būs lieliska iespēja atbalstīt Latvijas komandu kopā un piedzīvot īstu sporta svētku atmosfēru tepat, Siguldā. Plānots, ka kopskatīšanās tiks nodrošināta arī sestdien, 17. maijā, kad Latvija spēkosies ar Somijas valstsvienību. Darbosies kafejnīca “Cafe Pils dārzs”, kas parūpēsies par dzērieniem un uzkodām. Dalība – bez maksas. Plašāka informācija.
Izstādes
14. maijā plkst. 17.00 Turaidas muzejrezervātā turpināsies sarunu cikls “Mans ceļš uz tautasdziesmu”. Sarunās piedalīsies Latvijas Universitātes profesore Janīna Kursīte. Pasākumu vadīs Dainu kalna izveides darba grupas vadītāja Anna Jurkāne.
Saruna būs par to, kā garīgās vērtības, tautasdziesma palīdzēja latvietim izdzīvot cauri visiem vēstures satricinājumiem, kariem, epidēmijām, mēriem un saglabāt savas tradīcijas, saglabāt valodu, nodot nākošām paaudzēm izdzīvošanas prasmes un gudrību. Latvijas vēsture rāda, ka pieturēšanās pie kultūras un garīgām vērtībām mūsu tautai bija izšķiroša.
Nesen iznākusi profesores Janīnas Kursītes monogrāfija “Kamolkoks. Apcere par ceļiem uz latviskumu”. Grāmatā autore ir apkopojusi daudzu gadu pētniecības darba rezultātus un centusies noskaidrot, kādi esam bijuši, kas mums bijis svarīgs un kuras no vērtībām, kas rodamas folklorā, literatūrā, plašāk – iepriekšējo gadsimtu kultūrā – esam saglabājuši un kāpēc.
Grāmatas nobeigumā Janīna Kursīte raksta: “Latviešus stiprus darījis vienlīdz uzkrātais kultūrmantojums kā pašu rokām ik brīdi veidotais. Ražības un auglības dievs Jumis ir bijis par paraugu, kā samērojams skats pagātnē ar skatu tagadnē un nākotnē. Pat ja mūsu šobrīdējo laiku vērtējam kā starplaiku personībām, jaunām idejām un mērķiem, tas tomēr nav tukšais laiks. Idejām, mērķiem un to radītājiem jāienākas, līdz tie iznāk virspusē.”
2025. gadā aprit 40 gadi kopš Turaidā 1985. gada 7. jūlijā tika atklāts Dainu kalns – akmens skulptūru brīvdabas ekspozīcija. Gadu gaitā Dainu kalns kļuvis par iemīļotu sadziedāšanās vietu folkloras kopām, bijis Dziesmotās revolūcijas notikumu daļa. Tajā jūtamā dabas un cilvēka roku radītā harmonija spējusi sniegt garīgu veldzi tūkstošiem cilvēku. Tomēr Dainu kalna stāsts sniedzas vēl plašāk – tas aptver tautas garīgā mantojuma, dzīvesziņas dimensiju, kas atklājas latviešu tautasdziesmās, folkloras bagātajā krājumā.
Pasākums notiks Turaidas muzejrezervāta Magazīnas mājā.
Informāciju sagatavoja:
Turaidas muzejrezervāta Izglītojošā darba un komunikācijas nodaļa vadītāja
Gunta Zaķīte
7. maijā biedrība “Cerību spārni” piedzīvoja īpašu notikumu – tika svinēti biedrības grāmatas “Kā neiespējamo padarīt iespējamu” atklāšanas svētki. Tā nav vienkārši grāmata, tas ir stāsts par cilvēkiem, notikumiem un sapņiem, kas 20 gadu laikā kļuvuši par pamatu cerībai, izaugsmei un iekļaujošai sabiedrībai.
Grāmatā atainots biedrības ceļš no tās pirmajiem soļiem, piedāvājot plašu skatījumu uz daudzveidīgajiem sociālajiem pakalpojumiem, sabiedrības iesaisti un drosmīgiem lēmumiem. Tajā iemūžināti arī to cilvēku stāsti, kuri bijuši līdzās šajā ceļā — atbalstījuši, strādājuši, iedvesmojuši un nesavtīgi devuši savu ieguldījumu. Viņu domas un sajūtas kļūst par daļu no lielāka kopuma — vienotas pārliecības, ka pasaules maiņa sākas ar mazām, bet pārliecinātām rīcībām.
Pasākuma laikā izskanēja sirsnīgi pateicības vārdi visiem klātesošajiem par līdzās būšanu, par sadarbību un iedvesmu.
Lai šī grāmata kalpo kā iedvesmas avots ikvienam – gan tiem, kuri vēl tikai meklē savu ceļu, gan tiem, kuri ir gatavi būt cerības nesēji citiem.
Grāmatas izdošana tapusi ar Siguldas novada pašvaldības kultūras un sabiedrībai nozīmīgu projektu līdzfinansējumu.
Turaidas muzejrezervāts no 13. un 15. jūnijam piedalīsies Eiropas Arheoloģijas dienās. Tā ir Francijas kultūras ministrijas un Francijas Valsts preventīvās arheoloģijas institūta (INRAP) iniciatīva, kuras mērķis ir dalīties ar zināšanām arheoloģiskajā mantojumā visā Eiropā un padarīt kultūru pieejamu visiem.
13. jūnijā plkst. 11.00–15.00 Turaidas muzejrezervātā, pagasta magazīnā, norisināsies seminārs/diskusija “Apģērbs un identitāte”.
Programma:
I daļa (priekšlasījumi); plkst. 11.00–13.00
Semināru atklāj Turaidas muzejrezervāta direktore Jolanta Borīte.
II daļa diskusijas, jautājumi, iepazīšanās ar tērpu un rotu rekonstrukcijām
Moderatore Mag.hist. Justīne Timermane,Turaidas muzejrezervāts.
15. jūnijā plkst. 12.00–17.00 Turaidas pils kompleksā notiks pasākums “Aizraujošā arheoloģija bērniem”.
Pasākuma vienojošā tēma “Apģērbs”. Programmā:
Dienu kuplinās Liepājas leļļu teātra “Maska” izrāde “Reiz Micīšciemā…”. Izrādes vēstījums – neskati vīru no cepures, galvenais ir laba un draudzīga sirds, tad visa pasaule uzsmaidīs.
Turaidas vēsturiskā centra kultūras mantojuma piederību Eiropas kultūras kopējam mantojumam apliecina 2021. gadā iegūtā Eiropas mantojuma zīme.
Plašāka informācija par Turaidas muzejrezervāta dalību Eiropas Arheoloģijas dienās.
Siguldas 9. šūpoļu festivāla ietvaros tika izsludināts zīmējumu konkurss skolēniem “Manas sapņu šūpoles”. Festivāla atklāšanā tika paziņoti konkursa uzvarētāji. Jauno mākslinieku sniegumu izvērtēja “Edrad” mākslinieku grupa, mākslinieka Edgara Kļaviņa vadībā, nosaucot trīs konkursa uzvarētājus – Laumu Leiti, Danielu Tešu un Robertu Želvi.
Apbalvojumu par pirmo vietu ieguva Siguldas Mākslu skolas audzēkne Lauma Leite. Otro vietu ieguva Daniela Teša un Roberts Želve no Allažu pamatskolas, bet atzinības rakstus saņēma Amēlija Izmailova, Elizabete Šarlote Sīle, Elizabete Balka no Siguldas Mākslu skolas “Baltais flīģelis”, kā arī Armands Teriņš, Marta Rostoka, Dāvis Logins, Renāte Barisa, Emīlija Sloka no Maijas Pīlāgas Lēdurgas mākslas skolas.
Visi trīs konkursa uzvarētāji un atzinīgi novērtētie zīmējumu konkursa dalībnieki (kopskaitā 11 personas) balvā saņēma iespēju atliet pirmās latviešu tēlnieces Martas Liepiņas-Skulmes skulptūras kopiju. Tā ir aizraujoša iespēja piedalīties radošā meistarklasē, Madaras Viļumsones vadībā, gaidot uzvarētājus veikalā-studijā “Innovative-Composites” Siguldā. Šie laimīgie jaunie mākslinieki iegūs savā īpašumā skulptūras kopiju “Ģitārists” vai “Konstruktīvā skulptūra”. Skulptūru atliešanas dāvanu kartes tika pasniegtas 9. šūpoļu festivāla atklāšanas ceremonijā, bet tie, kas nevarēja ierasties, sveicienu saņēma pa pastu.
“Pateicība visiem skolēniem, kas iesūtīja savus darbsu. Mēs meklējām jaunajos māksliniekos radošumu, māksliniecisko brīvību. Katrās šūpolēs gribājās izšūpoties un kas zina, varbūt nākošajos Šūpoļu festivālos varēs radīt šūpoles, ņemot vērā šī konkursa radošās idejas”, pēc konkursa stāsta mākslinieks, scenogrāfs Edgars Kļaviņš.
Šī gada konkursā piedalījās skolēni no Siguldas Mākslu skolas “Baltais flīģelis”, Siguldas novada Jaunrades centra, Maijas Pīlāgas Lēdurgas mākslas skolas, Krimuldas vidusskolas, Mores pamatskolas, Allažu pamatskolas, Laurenču sākumskolas, Jēkabpils 2. vidusskolas un privātpersonas, kas netika norādījuši izglītības iestādi. Pateicības ceļo pie katra mākslinieka uz mācību iestādes pastkastīti. Pateicība visiem dalībniekiem!
9. šūpoļu festivāls 2025. gada tēma – Māksla šūpolēs. Festivāls veltīts Mālpils pagasta lepnumam Džemmai Skulmei, kura šajā gadā tiek godināta 100 dzimšanas dienā.
Paldies visiem konkursa dalībniekiem par piedalīšanos! Lai veicas citos konkursos un neapsīkst radošas idejas zīmējot, gleznojot un radot!
17. maijā plkst. 12.00 Turaidas muzejrezervāta Magazīnas mājā Zita Kārkla uzstāsies ar priekšlasījumu “Starptelpā: Sieviešu mobilitāte, emocijas un vieta 20. gadsimta sākuma tekstos” ciklā “Rīts ar literatūrzinātnieku”.
Modernitātes kontekstā sieviešu pieaugošā pārvietošanās brīvība kļuva par simbolisku izaicinājumu tradicionālajām dzimtes lomām. Ceļojumu pieredze literatūrā ne tikai atspoguļoja šīs pārmaiņas, bet arī palīdzēja nostiprināt sieviešu subjektivitāti un rīcībspēku. Lekcijā tiks aplūkota sieviešu mobilitātes, emociju un vietas savstarpējā saistība 20. gadsimta sākuma latviešu rakstnieču – Antijas, Annas Rūmanes-Ķeniņas un Ivandes Kaijas – tekstos, kas ved lasītāju no Kijivas līdz Rietumeiropai: uz Ospedaleti Itālijā, Parīzi Francijā, kā arī ceļā no Cīrihes uz Lugano. Šajos darbos ceļošana atklājas gan kā brīvības un pašizpausmes iespēja, gan kā nemiera, atšķirtības un identitātes meklējumu pieredze. Rakstnieču teksti izgaismo, kā pārvietošanās ļauj sievietēm pārdefinēt attiecības ar telpu, laiku un sabiedrību, kā arī iezīmē jaunus ceļus uz individuālu un kolektīvu emancipāciju.
Zita Kārkla ir LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta pētniece. Zinātnisku rakstu un monogrāfijas “Iemiesošanās. Sievišķās subjektivitātes ģenealoģija latviešu rakstnieču prozā” (2022) autore. Rakstījusi priekšvārdu Minnas Freimanes ceļojumu aprakstu grāmatai “Par piemiņu” (2021). Pētnieciskās intereses saistītas ar sieviešu rakstniecību, latviešu literatūras vēsturi un feminisma teorijām.
“Rīts ar literatūrzinātnieku” 2025. gadā caur starpkaru perioda rakstniecības prizmu izcels Pirmā sieviešu kongresa nozīmīgumu, īpašu uzmanību pievēršot kongresa runātājām, kuru literārie un autobiogrāfiskie teksti atspoguļo tā laika sabiedrības procesus un sieviešu lomu pārmaiņās, kā arī viņu laikabiedrēm latviešu rakstniecībā, kuras savā daiļradē skar būtiskas sabiedriskās tēmas. Lekcijas sniegs ieskatu, kā šīs sievietes, būdamas gan rakstnieces, gan aktīvistes, izmantoja literatūru kā platformu ideju paušanai un sabiedrības uzrunāšanai.
Cikls sagatavots sadarbībā ar LU Literatūras, folkloras un mākslas institūtu. Lekciju cikla satura autore: Eva Eglāja-Kristsone. Finansiāli atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds.
Aicinām pasākumu apmeklēt klātienē un pavadīt sestdienas rītu interesantā sabiedrībā!
Lekciju video ierakstus vēlāk būs iespējams noskatīties kultūras centra “Siguldas devons” Facebook lapā un Youtube kanālā.
Informējam, ka pasākuma laikā tiks fotografēts un filmēts.
Ieeja bez maksas.
24. maijā no plkst. 13.00 pie kultūras centra “Siguldas devons” Siguldas svētku ietvaros norisināsies amatiermākslas un interešu izglītības kolektīvu koncerts. Koncertā aicināts piedalīties ikviens Siguldas novada kolektīvs, kas gatavs ar dziesmām un dejām iepriecināt Siguldas svētku apmeklētājus!
Kolektīvi aicināti pieteikties līdz 7. maijam, sūtot aizpildītu pieteikuma veidlapu uz e‑pasta adresi agita.macuka@sigulda.lv.
Teātra trupa “Kvadrifrons” 25. maijā viesosies Lēdurgas Kultūras namā, uzstājoties ar izrādi “Vēlēšanās” – politisku stendapu ar pavāršova elementiem, ko komanda veidojusi izrādīšanai Latvijas vidusskolās.
Izrādes laikā skatītāji aktiera Jāņa Kroņa vadībā iepazīsies ar rasola recepšu un Saeimas sasaukumu vēsturi, piedzīvos politiskas aģitācijas un provokācijas, kā arī piedalīsies aizklātā balsojumā, kurā kopīgi lems par populāro salātu ideālās receptes sastāvdaļām. Nepiespiestā un saviesīgā gaisotnē vienojoties par vispareizāko rasola recepti, sanākušie tiks aicināti aizdomāties par politiskās līdzdalības nepieciešamību. Izlemjot nepiedalīties vēlēšanās, mēs sakām: “Nākamos četrus gadus es esmu gatavs ēst rasolu, kura recepti noteicis kāds cits.” Pēc ceremoniālās bļodas maisīšanas un svinīgās rezultātu paziņošanas sekos rasola ballīte ar izēšanos.
Radošā komanda:
Izrāde veidota ar “British Council” pārstāvniecības Latvijā finansiālu atbalstu.
Atbalsta Siguldas novada pašvaldība.
Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas 35. gadadienā, 4. maijā, ilggadējais Krimuldas Mūzikas un mākslas skolas direktors Aivars Bunķis saņēma vienu no augstākajiem Latvijas valsts apbalvojumiem – Atzinības krusta ordeni virsnieka pakāpē. Apbalvojums novadniekam piešķirts par izcilu ieguldījumu Latvijas kultūras un izglītības attīstībā, īpaši jauniešu muzikālajā izglītošanā.
Jau vairāk nekā 40 gadus Aivars Bunķis nenogurstoši strādā mūzikas pedagoģijas jomā – kopš 1990. gada viņš vada Krimuldas Mūzikas un mākslas skolu, ir simfonisko orķestru diriģents un iedvesmojošs Skolotājs ar lielo burtu. Viņa vadībā izveidots Krimuldas un Limbažu jauniešu simfoniskais orķestris, kas guvis panākumus gan Latvijā, gan ārvalstīs, kā arī vīru koris “Vecie draugi”, kurš aktīvi piedalās kultūras pasākumos un festivālos. Tāpat viņš rīkojis jauniešiem paredzētas nometnes, koncertus un sadarbības projektus, kas stiprina kopienas saliedētību un kultūras dzīvi.
Aivars Bunķis sniedz nozīmīgu ieguldījumu ne tikai izglītībā un kultūrā, bet arī vietējās kopienas attīstībā – viņš iedvesmo, vieno un motivē. Aivara Bunķa vienkāršība, cilvēciskums, radošums un aizrautība uzrunā gan skolēnus, gan kolēģus, gan līdzcilvēkus. Novadnieks ir spilgts piemērs tam, kā mūzika spēj savest kopā paaudzes un radīt paliekošas vērtības sabiedrībā.
“Ir patīkami saņemt apbalvojumu, taču vēl patīkamāk ir apzināties, ka novadā mēs visi esam kā viena saime – gan pašdarbnieki, gan vecāki, gan bērni. Ir gandarījums iet pa ielu un sveicināties ar saviem audzēkņiem – gan esošajiem, gan bijušajiem – un viņu vecākiem. Tas dod spēku turpināt,” uzsver Aivars Bunķis.
2024. gada 29. septembrī Aivars Bunķis svinēja savu 70 gadu jubileju ar īpašiem koncertiem Limbažos un Raganā – vietās, kur aizvadīti viņa visraženākie darba gadi un izskolotas vairākas paaudzes jauno mūziķu.
Siguldas novada pašvaldība sirsnīgi sveic Aivaru Bunķi ar pelnīto valsts apbalvojumu un ar lepnumu godina viņa ieguldījumu mūsu kopīgajā kultūras un sabiedriskajā dzīvē.
Ar Atzinības krustu apbalvo par izcilu Tēvijas mīlestību un par sevišķiem nopelniem valsts, sabiedriskajā, kultūras, zinātnes, sporta un izglītības darbā. Par nopelniem uzskatāma uzticīga un uzcītīga kalpošana valsts vai pašvaldības dienestā, priekšzīmīga un godīga darba izpilde, ikviena sabiedriska kalpošana, tautas gara, pašdarbības un saimniecisko spēku attīstīšana. Lēmumu par apbalvojumu piešķiršanu, atzinīgi novērtējot sevišķus nopelnus Latvijas valsts labā, pieņem Valsts prezidents un Ordeņu kapituls, pamatojoties uz Valsts apbalvojumu likuma 30. pantu.
Foto: Valsts prezidenta kanceleja
26. aprīlī notika VISC Tradicionālās muzicēšanas konkursa “Klaberjakte” fināls. Finālā piedalījās Lēdurgas Kultūras nama folkloras kopas “Putni” dalībnieki Adrians Kļaviņš un Madara Āboliņa.
Adrians un Madara, spēlējot duetā, ieguva otrās pakāpes diplomu un titulu “Sudraba muzikanti”. Adrians, muzicējot solo, arī ieguva otrās pakāpes diplomu un titulu “Šudraba muzikants”.
Pēc pusfināla rezultātiem konkursa finālā piedalījās 29 individuālie muzikanti.
No 1. maija Turaidas muzejrezervāts uzsāk aktīvo tūrisma sezonu, kad apmeklētājiem tiek piedāvāts plašs daudzveidīgu ekspozīciju klāsts telpās un brīvdabā: Turaidas viduslaiku pils, Baznīckalns ar koka baznīcu, Tautasdziesmu parks ar Dainu kalnu, muižas saimnieciskā centra apbūve ar bīdermeiera stila interjera ekspozīciju Turaidas muižas pārvaldnieka vecajā dzīvojamajā mājā un ekspozīciju Klaušinieku mājā, kas veltīta Latvijas valstiskuma izveidei “Ceļā uz Latvijas valsti. Klaušinieks, Saimnieks. Pilsonis” un plašā meža parka teritorija.
Ekspozīcijas un izstādes
Jaunajā sezonā apmeklētājus sagaida vairāki jaunumi. Vienā no vecākajām koka baznīcām Latvijā – Turaidas baznīcā būs skatāma izstāde “Mēs ticējām — mēs esam”, kura vēsta par Atmodas laika norisēm Latvijas baznīcu draudzēs. Agrākās muižas kaltes ēkā, pēc atklātā krājuma galerijas principiem, muzejs iepazīstinās ar krājumā esošajiem objektiem, kas saistīti ar iemīļoto mīlestības leģendu par Turaidas Rozi. Turpat varēs iepazīties un iegādāties Turaidas iedvesmotās dizaina “Baltu rotas”. Pils galvenā torņa 2.stāvā apskatāma izstāde “Turaidas pils vēsture Turaidas arheoloģiskās ekspedīcijas zīmējumos”, kuru gada nogalē nomainīs jauna pils vēstures ekspozīcija. Salons “Rota” iekārtojis jaunu interjeru muižas pārvaldnieka vecās dzīvojamās mājas pagrabā, piedāvājot keramiku, dzintara rotas un suvenīrus visām gaumēm.
Maija brīvdienās no 1.–5.maijam Turaidas muzejrezervāts atvērts katru dienu no 9.00 līdz 20.00. Apmeklētājiem pieejamas visas ekspozīcijas gan Turaidas pilī, gan baznīcā, gan muižas saimnieciskā centra ēkās. Patīkamai laika pavadīšanai kopā būs iespējams apmesties vairākās īpaši iekārtotās piknika vietās, tādēļ noderēs līdzi paņemtie piknika grozi ar uzkodām. Pusdienu maltītei iesakām arī tepat blakus esošo kafejnīcu jeb ceļinieku restorānu “Tūrists”.
Šajās brīvdienās bērnus Turaidas Dāvids iedvesmos doties izstrādātā izpētes maršrutā pa Vēstures taku, lai pildot uzdevumus, vairāk iepazītu gan pašu Dāvidu, gan mūra pils torņus, pils apvedtaku, atrastu slepeno eju, iemācītos vārdus lībiešu valodā, ieietu vecākajā koka baznīcā Vidzemē, iepazītu leģendu par Turaidas Rozi, apskatītu Turaidas muižas ēkas, u.c. Dāvida tēlu sadarbībā ar Turaidas muzejrezervātu radījusi māksliniece Una Leitāne.
Pasākumi
4. maijā plkst. 13.00 muzejrezervāta apmeklētāji un Turaidas kopienas iedzīvotāji tiek aicināti sanākt kopā, lai pie balti klāta galda svinētu Latvijas Neatkarības atjaunošanas 35. gadadienu. Visiem interesentiem plkst. 14.00 būs iespēja doties ekskursijā ekspozīcijā “Ceļā uz Latvijas valsti. Klaušinieks. Saimnieks. Pilsonis” kopā ar ekspozīcijas satura autoru Edgaru Ceski. Patstāvīgi iepazīt ekspozīciju palīdzēs muzejnieku sagatavotā darba lapa “Manas tautas ceļš uz savu valsti”. Tā īpaši piemērota bērniem, kuri kopā ar vecākiem varēs izpētīt ekspozīcijas stāstus un meklēt atbildes uz jautājumiem. Mēs būsim sarūpējuši balti klātu galdu un svētku kūku. Ar mums kopā būs biškopības kooperatīvās saimniecības “Siguldas medus” pārstāvji, kuri pastāstīs, kā pagājušajā vasarā Turaidas muzejrezervātā jutās viņu atvestās bišu saimes, kā arī varēs noskaidrot profesionālus jautājumus, kas saistīti ar biškopību. Varēs degustēt un iegādāties Turaidas pļavās vākto medu. Arī šogad Turaidas muzejrezervātā būs vairākas bišu saimes, kuru sanesto medu jau varēs degustēt vasaras otrajā pusē.
10. maijā plkst. 18.00 aicinām satikties Turaidas muzejrezervāta senajā Baznīckalnā, kur skanēs Kārļa Vērdiņa dzeja un muzicēs grupas “JUUK” trio – Edgars Šubrovskis, Sniedze Prauliņa un Oskars Jansons.
Šogad gaidīsim Turaidas muzejrezervātā 17. maijā Muzeju naktī, kas sakrīt ar Baznīcas nakts notikumiem. Apmeklētājiem plkst. 19.00–22.00 būs iespējams apmeklēt divas ekspozīcijas, kuru vēstījums ir saistīts ar nozīmīgām vērtībām – Latvijas valsti un mantojuma saglabāšanu. Arī Turaidas baznīca būs atvērta, aicinot uz dievkalpojumu un arfistes Elizabetas Lāces koncertu.
Turaidas muzejrezervāts, viens no nozīmīgākajiem tūrisma un brīvā laika pavadīšanas galamērķiem visai ģimenei, stāsta Latvijas tūkstošgades vēstures stāstu Turaidā. Muzejrezervāta 58ha plašā teritorija ir bagāta ar mākslas un vēstures pērlēm – Turaidas pili, koka baznīcu, muižas ēkām, kā arī skulptūru dārzu – Dainu kalnu. Turaidas muzejrezervāts novērtēts kā nozīmīgs Eiropas vēsturiskā mantojuma centrs 2016.gadā kļūstot par Eiropas kultūras tūrisma galamērķi un 2021.gadā saņemot Eiropas mantojuma zīmi. Latvijas un ārvalstu apmeklētāju skaits 2024.gadā pārsniedza 173 tūkstošus.
Informāciju sagatavoja:
Turaidas muzejrezervāta
Izglītojošā darba un komunikācijas nodaļa vadītāja
Gunta Zaķīte