Mūsdienu tautas mūzikas grupa “Jauno Jāņu orķestris” 25.aprīlī plkst. 19.00 Rīgā, Mūzikas namā “Daile”, aicina uz albuma “Kur vakara zvaigzne lec” desmitgadei veltīto koncertu, kurā grupai pievienosies arī Pasaules koru olimpiādes laureāti, Siguldas jauniešu kora “Atvars” dziedātāji diriģenta Jāņa Baltiņa vadībā. Koncertā visu paaudžu klausītājus priecēs “Dzelzs vilka” plaši pazīstamās dziesmas ar dainu tekstiem svaigos aranžējumos plašam mūziķu un dziedātāju sastāvam, un no jauna tapušas “Jauno Jāņu orķestra” kompozīcijas.
“Aizvadītā gada nogalē piekritu aicinājumam pirmoreiz rakstīt korim. Radās dziesmas “Klusiet jauni, klusiet veci” aranžējums grupai un jauktajam korim, ko kopā ar “Atvaru” pirmoreiz izpildījām valsts dzimšanas dienas svētkos Siguldā. Nu top vēl vairāki mūsu dziesmu aranžējumi korim, un ir patiešām liels prieks, ka koncertā kopā ar mums būs arī “Atvara” balsis,” stāsta Juris Kaukulis.
2005.gadā jaunizveidotās izdevniecības “Upe TT” vadītājas Ivetas Mielavas uzrunāts, “Dzelzs vilka” līderis Juris Kaukulis piekrita negaidītam eksperimentam, radot oriģinālmūzikas albumu “Kur vakara zvaigzne lec”, kura tekstos pirmoreiz izmantoja latvju dainas, kas kļuva par impulsu jaunam virzienam radīt dziesmas ar tautasdziesmu tekstiem un oriģinālu mūziku. Šobrīd grupa “Jauno Jāņu orķestris” jau kā neatkarīga apvienība turpina “Dzelzs Vilka” iesākto mūsdienu tautas mūzikas virzienu. Viņu radītā mūzika ir koša un daudzkrāsaina – no melodiska folkroka līdz elektroniskai pasaules mūzikai. Grupas arsenālā ir gan mūsdienīgi instrumenti – no elektriskās ģitāras līdz sintezatoriem, gan etnogrāfiski skaņu rīki, piemēram, ģīga un robdēlis. Kombinācijā ar mūziķu skatuves šarmu tie rada neatkārtojamu enerģijas lādiņu.
Turaidas muzejrezervātā akcijas „Satiec savu meistaru!” ietvaros 27.martā no plkst.10.00 līdz plkst.14.00 Turaidas smēdē interesentus gaidīs kalējs Andris Ščeglovs, lai sarunās par kalēja arodu dalītos savās prasmēs un zināšanās. Īpaši skolēni un jaunieši, lai iepazītu nu jau reto un īpašo amatu.
Akcijas „Satiec savu meistaru!” laikā kalējs Andris Ščeglovs izrādīs Turaidas smēdi, iepazīstinās ar senajiem un mūsdienu kalēja darba rīkiem, stāstīs par kalēja amata noslēpumiem un savu pieredzi, kā arī demonstrēs savas prasmes kalšanā. Ikviens dalībnieks arī pats būs aicināts izmēģināt spēkus, izkaļot naglu vai kādu citu sīku dzelzs priekšmetu.
Turaidas smēdes ēka celta 18.gadsimtā kā brandvīna (degvīna) brūzis. Degvīna dedzinātavu 1875.gadā pārveido par smēdi, kurā strādā muižas kalējs. Ēkai 1912.gadā izbūvē otro stāvu un tur ierīko dzīvokļus. Smēdi Turaidas muzejrezervāts restaurē 1997.gadā, atjaunojot kalvi un iekārtojot ekspozīcijas par muižas vēsturi un senajiem amatiem.
Kalējs Andris Ščeglovs Turaidas smēdē sāk strādāt 1998.gadā, kļūstot par Turaidas muzejrezervāta sadarbības partneri. Amata prasmes viņš apguvis pašmācības ceļā, gan pats izzinot metālu un apgūstot teorētiskās zināšanas, gan mācoties no sava sievas tēva Tautas daiļamata meistara kalēja Daiņa Mežanča. Uzsākot darbu Turaidā, pieredze vēl nav liela, bet ir vēlēšanās strādāt, ir ticība saviem spēkiem un liela mīlestība pret cilvēkiem. Ne velti īpaši vasaras sezonā smēde ir pilna ar muzeja apmeklētājiem, kuri vēro kalēju darbā. Andris ar ikvienu māk uzsākt draudzīgu sarunu un dod iespēju pacilāt āmuru, kā arī pašiem izkalt laimes monētiņu. Iespējams, ka savu svētību no mākoņa maliņas Andrim devis Turaidas muižas kalējs Andrejs Šenbergs, kas ap 1894.gadu šajā pašā smēdē bijis saimnieks. Zīmīgi, ka seno dienu Turaidas kalējam un tagadējam ir vienādi inciāļi – A. Š. Andris sarunās pieminējis, ka reizēm ir sajūta, ka vecais kalējs par viņu tur rūpi un pieskata. Ne velti darbi sokas raiti un daudzas tuvākas un tālākas apkārtnes mājas, viesu namus un citas ēkas rotā Andra kalti metāla priekšmeti. Turaidas muzejrezervātā smēdes durvis apmeklētājiem atvērtas gandrīz visas nedēļas dienas, jo šobrīd kopā ar viņu smēdē darbojas arī viņa pārinieks Verners Deksnis. Andris daudz kaļ ar rokām, kā tas darīts senatnē – pirms 100 un 200 gadiem muižas smēdē. Viņš neizmanto ievestas rūpnieciskas sagataves un pneimatiskos āmurus. Ēzi, kur karsē dzelzi, kurina ar oglēm, ar paštaisītu smagu āmuru sit pa dzelzs gabalu, kas nolikts uz laktas. Viņa darinātie metālkalumi apvieno praktisku pielietojumu ar estētisku baudījumu, tiem ir mūžīga vērtība, jo tie kalpo vairākām paaudzēm.
Šogad akcija „Satiec savu meistaru!” Latvijā notiks no 27. līdz 29.martam. Akcija ir 2009.gadā aizsāktā projekta „Tradicionālo prasmju skola” turpinājums un ir iekļauta kopīgā Eiropas projektā „Eiropas amatu prasmju dienas”. Akciju rīko Latvijas Nacionālais kultūras centrs sadarbībā ar kultūras institūcijām un amatniekiem. Projekta būtība ir vēstīt plašākai sabiedrībai par nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu un pārmantošanu, kā arī meistariem, viņu zināšanām un prasmēm.
Interesentus lūdzam pieteikties dalībai akcijā Turaidā pa tālr.26572142 vai e‑pastu: anda.skuja@turaida-muzejs.lv. Īpaši aicinām klašu kolektīvus izmantot iespēju, lai iepazītu vīrišķīgo un neparasto amatu!
Informāciju sagatavoja:
Anda Skuja
Turaidas muzejrezervāta Izglītojošā darba un komunikācijas daļas vadītāja
Ceturtdien, 19.martā, plkst.18.00 Jūdažu Sabiedriskajā centrā ceļojumu stāstu ciklā „Ceļojumu karuselis” ikviens interesents tiek aicināts uz tikšanos ar ceļotāju Bruno Šulcu. Sarunu cikla noslēguma tikšanās reizē būs iespēja noklausīties aizraujošu stāstu par ceļojumu uz brīnumaino Ķīnu, kā arī varēs noskatīties filmu „Ciemos pie pandām”.
Viens no gleznainākajiem reģioniem uz mūsu planētas ir Ķīnas province Sičuaņa – te izveidoti 8 nacionālie ainavu rajoni un 40 rezervāti. Turklāt Sičuaņa ir tējas dzeršanas tradīciju, brokāta un papīra naudas dzimtene. Te atrodas augstākais un skaistākais no četriem Ķīnas budistu svētajiem kalniem – Emejs. Provinces administratīvais centrs Čendu, kurā dzīvo divas reizes vairāk iedzīvotāju nekā visā mūsu valstī, ir vēstures pieminekļiem bagāta pilsēta. Taču galvenais – Sičuaņa ir vienīgā vieta pasaulē, kur savvaļā vēl var sastapt brīnumjaukos lācīšus – pandas!
Ieeja maksa 1.50 eiro.
Informāciju sagatavoja:
Jūdažu Sabiedriskā centra vadītāja
Jeļena Ozoliņa
22.martā pkst.16.00 Allažu luterāņu baznīcā (Stīveros) notiks koncerts „No ziemas pavasarī”, kurā būs iespēja dzirdēt muzicējam Kārli Kazāku un Siguldas novada jauno dziesminieci Katrīni Unguri.
Kārlis Kazāks: „Pavasaris jau ir sevi mums parādījis. Vēl mazliet un būs klāt pa īstam. Es ceru, ka pavasaris atnesīs pietiekami daudz mīlestības, lai satrakoti prāti pārplūstu kā pavasara upes, norimstot saskaņā ar sevi, savējiem, tuviniekiem, tautiešiem, visiem cilvēkiem visur.” Ģitāra un dziesminieks veido stāstus, kas raisa dvēselisku sarunu ar klausītāju. Viņa mūzika ir tik mierpilna un iedvesmojoša, ka neviļus sasniedz zemapziņas dzīles. Katrīne Ungure ir siguldiete, kura mācās 4.klasē. Koncertā viņa dziedās un spēlēs ģitāru.
Allažu luterāņu baznīca ir unikāls arhitektūras piemineklis. Tā celta 1926.gadā pēc arhitekta P.Kundziņa projekta, baznīcas apdarē izmantots Allažu šūnakmens.
Pateicoties Siguldas novada pašvaldībai, ieeja koncertā ir bez maksas.
Informāciju sagatavoja:
Allažu pagasta Tautas nama vadītāja
Gunta Rudze
Piektdien, 20.martā, plkst.20.00 Siguldas novada Kultūras centra Jauniešu koris „Atvars” un tā mākslinieciskais vadītājs Jānis Baltiņš visus laipni aicina uz koncertu Siguldas koncertzālē „Baltais flīģelis”. Šī būs pirmā lielākā uzstāšanās siguldiešiem pēc kora reorganizācijas 2014.gada sākumā.
Koncertā varēs dzirdēt latviešu un cittautu komponistu kora mūzikas skaņdarbus, no kuriem lielākā daļa tika atskaņoti Pasaules koru olimpiādes konkursos (2014.gadā koris ieguva Zelta un Sudraba medaļas) un Starptautiskajā koru konkursā Daugavpilī „Silver Bells” (2015.gadā iegūts konkursa Grand Prix). Kora mākslinieciskais vadītājs Jānis Baltiņš, koncertmeistare Sintija Šteinkopfa.
Laikā, kad daba jau pavisam nedaudz sāk mosties, lai plaši atvērtu acis pavasarim, arī „Atvars” sāk mutuļot straujāk. Pavasaris tuvojas.
Svētdien, 22.martā, plkst.18.00 Siguldas novada Kultūras centrs aicina apmeklēt komēdiju divos cēlienos „Mīlestība līdz prāta zudumam jeb pilnīgs sviests”. Lomās: Roberto Meloni/Jānis Jarāns, Jūlija Ļaha, Jānis Kirmuška, Jānis Buķelis, Laila Kirmuška un Dainis Porgants. Režisors Ivars Lūsis.
Izrāde ir veidota pēc Valentīna Krasnogorova — viena no mūsdienu labākā un asprātīgākā autora darba motīviem. Izrādes pamatā ir diezgan sadzīviska, tai pat laikā ļoti smieklīga un absurda situācija. Izrādes atrisinājums, kā arī vēl daudzas tēmas, kas tajā skartas, ir ļoti negaidītas un aizraujošas. Garlaicīgi nebūs!
Neliels sižeta apraksts
Pie ārsta ierodas pacients, kurš nespēj neko sakarīgu pateikt par sevi, jo cieš no atmiņas zuduma. Pēc tam pie tā paša ārsta ierodas pacienta sieva, kas šķiet saliks visu pa plauktiņiem, bet rezultātā viss apgriežas pilnīgi kājām gaisā, jo pēc brīža ierodas vēl kāda sieviete, kas arī apgalvo, ka ir pacienta sieva. Pacients pret to neko neiebilst, jo cieš no atmiņas zuduma. Vēlāk ierodas kāds noslēpumains kungs, kas visu saputro vēl vairāk un nu jau iepriekš veiksmīgais, pašpārliecinātais ārsts nemaz vairs nav pārliecināts — kurš šeit ir jucis un kurš cieš no atmiņas zuduma.
Biļešu iepriekšpārdošana www.bilesuparadize.lv un Siguldas novada Kultūras centra biļešu kasē.
Biļešu cena 5 līdz 10 eiro.
Čellu trio „Melo‑M” 27.martā plkst.19.00 Siguldas novada Kultūras centrā saviem klausītājiem sagādājis īpašu pārsteigumu piedāvājot pašiem pirmajiem noklausīties un noskatīties grupas jaunās oriģinālmūzikas programmas „No meža mēs nākam” koncertuzvedumu, kā arī izbaudīt pašus populārākos grupas skaņdarbus.
Koncertprogrammas „No meža mēs nākam” pamatā ir „Melo‑M” dalībnieka Kārļa Auzāna oriģinālkompozīcijas, kas radītas tieši šim izpildītāju sastāvam. Lai gan „Melo‑M” repertuārā līdz šim dominējušas īpašas versijas par populārām mūzikas tēmām, Kārlim Auzānam ir liela komponista pieredze, gan rakstot mūziku teātra izrādēm „Piafa”, „M Butterfly”, „Pīters Pens” un „1984”, gan komponējot tēmas kinofilmām. Līdz ar to jaunajā programmā ieskanēsies arī daži pazīstami motīvi.
„No meža mēs nākam” ir muzikāls stāstījums par mežu, no kura, iespējams, nākusi koksne „Melo‑M” čelliem – cauri gadalaiku maiņām, dabas stihijām un klimata kaprīzēm, skatot meža iemītniekus un notikumus biezoknī līdz mežcirtēja satikšanai un atdzimšanai mūzikas instrumenta veidolā. Visi šie notikumi, sajūtas un noskaņas atbalsosies jaunos un īpaši komponētos skaņdarbos trīs čellistu izpildījumā.
„Jau daudzus gadus līdztekus pazīstamu skaņdarbu versijām trīs čellu sastāvam koncertos esam spēlējuši savas oriģinālkompozīcijas un ļoti bieži gan pašu mājās, gan koncertceļojumos ārzemēs klausītāji mūs ir mudinājuši atskaņot vēl vairāk oriģinālmūzikas. Tagad tas brīdis ir pienācis un varam ar prieku paziņot, ka aptuveni pusi koncerta aizņems pilnīgi jauna pašu radīta mūzika. ceram, ka tas būs patīkams pārsteigums visiem mūsu draugiem,” jauno mūzikas programmu piesaka „Melo‑M” čellisti.
Līdztekus jaunās programmas atskaņojumam koncertā skanēs arī paši populārākie „Melo‑M” skaņdarbi, kas gadu gaitā valdzinājuši klausītājus ne vien Latvijā, bet arī tālu aiz tās robežām.
Koncertā muzicēs „Melo‑M” čellisti Kārlis Auzāns, Miķelis Dobičins un Jānis Pauls, kā arī pieredzes bagātais sitaminstrumentālists Miķelis Vīte, kura dinamiskā bungu spēle un skatuves pieredze, muzicējot kopā ar daudziem pazīstamākajiem Latvijas mūziķiem, jūtami papildinās jaunās programmas kopskaņu.
Biļetes uz čellu trio „Melo‑M” koncertu iespējams iegādāties „Biļešu paradīzes” kasēs, www.bilesuparadize.lv un Siguldas novada Kultūras centra biļešu kasē. Biļetes cena 7 līdz 15 eiro.
Siguldas novada V Ziemas festivāla ietvaros Siguldas novada Kultūras centrā būs apskatāma starptautiska leļļu izstāde „Ziemas sapņi”.
Baltijas autorleļļu un rotaļlietu meistaru ģilde dibināta 2009.gada 6.aprīlī Rīgā. Tā ir starptautiska nekomerciāla, brīvprātīga apvienība, kuras sastāvā ir četru valstu pārstāvji no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Krievijas Federācijas Kaļiņingradas apgabala.
Jau piecus gadus Baltijas ģilde aktīvi piedalās starptautiskās izstādēs Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, Krievijā, Spānijā, Čehijā, kā arī sadarbojas ar dažādām izstāžu zālēm un muzejiem.
Baltijas valstu autorleļļu māksliniekiem ir savs īpašs stils. Tā pamatā ir lietišķās mākslas tradīcijas, kas guvušas augstu profesionāļu un publikas vērtējumu. Baltijas nacionālās skolas ir dažādas, un autoru darbos parādās viss, kas ir raksturīgs Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Kaļiņingradas apgabala kultūrās.
Igaunijas meistari vairāk darbojas ar tekstilu un izmanto vilnas filcēšanas tehniku. Īpaša ir stilizācija, dažādu formu vienkāršošana un neparasta humora izjūta. Savukārt lietuviešu autoriem ir neparasta, tikai viņiem raksturīga, attieksme pret pasaku, fantāziju un mistiku. Tas ir brīnumains pagānisma un kristietības savienojums un stilizācija, kas ir raksturīga tikai šīs valsts māksliniekiem. Latvijas meistari strādā dažādu stilu virzienos – no krāšņā teatrālā un reālistiskā līdz relatīvi stilizētam. Latvijas leļļu meistariem ir īpaša individuāla pieeja tēlu veidošanai. Šāda virzienu un skolu savienošana raksturīga tikai Latvijas māksliniekiem, jo mākslinieku sastāvs šajā valstī ir daudznacionāls. Kaļiņingradas apgabala Krievijas mākslinieku darbos jūtama divu – slāvu un rietumu – kultūru savienošanās. Savā daiļradē tie pievēršas ne tikai krievu tautas folklorai, bet arī vecās Prūsijas pasakām un Eiropas mākslas tradīcijām.
Raibā leļļu pasaule vienmēr ir realitātes un mūsu fantāziju atspoguļojums. Un, kā jau katrā mākslas veidā, meistara pārdzīvojumi atspoguļojas viņu darbos. Līdzīgi glezniecībai un grafikai lelles atklāj mums to radītāju ieceres un izjūtas. Autorleļļu pasaule ir radoša darbnīca, kurā veidojas neparasti tēli un dzimst brīnišķīgas būtnes. Autori veido savas lelles no dažādiem materiāliem, dažādos stilos, tehnikās, ar saviem paņēmieniem un zināšanām, jo vienlaikus viņiem ir jābūt tēlniekiem, gleznotājiem, šuvējiem, frizieriem un butaforiem, labi jāpārzina dažādu materiālu īpašības un atšķirības, jāorientējas pasaules vēsturē un kultūrā.
Kā jau visi mākslas veidi arī autorlelles dalās pēc žanriem – vēsturiskās, rakstura un portretu lelles, fantāzijas un groteska lelles.
To visu līdz 29.martam būs iespējams apskatīt šajā izstādē, kurā izstādītie darbi ir darināti pēdējo divdesmit gadu laikā.
Ieejas maksa – 2,50 eiro, ID karšu īpašniekiem un bērniem no trīs gadu vecuma – 2 eiro. Ziemas festivāla laikā no 13. līdz 15.martam izstādes apmeklējums ir bez maksas.
Izstāde atvērta darba dienās no plkst.12.00 līdz 19.00 un sestdienās, svētdienās no plkst.12.00 līdz 18.00.
Rūpējoties par iedzīvotāju un novadnieku veselību un mūžizglītību, Siguldas pagasta Kultūras nams aicina apmeklēt jaunu sarunu ciklu „Zaļā dzīvesveida seriāls”, kura trešā nodarbība notiks 15.martā plkst.16.00 Siguldas pagasta Kultūras namā. To vadīs augu aizsardzības speciāliste Mg. agr. Māra Kilēvica. Nodarbība domāta tiem, kas vēlas izaudzēt sev tīru un veselīgu pārtiku, par augu aizsardzību pret slimībām un kaitēkļiem bioloģiskajā dārzkopībā.
Pēc ziemas miega, savus deguntiņus ir izbāzuši pirmie sniegpulksteņi, kuri iezvana pavasari – jāsāk darboties dārzā! Katrā latvietī pamostas zemnieks, kurš vēlas uzzināt būtiskāko sava dārza veselībai. Dārzs cilvēkam dāvā mieru un harmoniju, kas tik ļoti vajadzīga pēc ikdienas steigas.
Augu aizsardzības speciāliste Mg. agr. Māra Kilēvica līdz šim ir dalījusies ar noderīgiem padomiem dārza apsaimniekošanā. Ir izdota grāmata „Praktiskā augu aizsardzība. Slimības un kaitēkļi”, kurā autore apkopojusi savas akadēmiskās un praktiskās zināšanas, lai nodotu tās tālāk dārzkopjiem, agronomiem, mežkopjiem un stādu audzētājiem, kā arī visiem pārējiem, kuriem īpašumā ir kopjama zeme.
Kā iekopt un uzturēt no kaitēkļiem un slimībām „tīru” dārzu? Kā noteikt augsnes auglību un sagatavot kompostu? Kā apkarot augu slimības un kaitēkļus? Kā lietot ķīmiskos un bioloģiskos līdzekļus? Kā pagatavot dažādu augu aizsardzības šķīdumus? Tie ir tikai daži no jūsu jautājumiem, uz kuriem speciāliste būs sagatavojusi atbildes.
Par šiem un daudziem citiem jautājumiem tiksimies klātienē un diskutēsim svētdien, 15.martā, plkst.16.00 Siguldas pagasta Kultūras namā. Papildu informācija pa tālruni 26112886 vai e‑pastā terezija.leimane@sigulda.lv. Dalības maksa – 2 eiro.
Savukārt šīs sezonas ceturtajā un pēdējā nodarbībā, 12.aprīlī, būs iespēja satikties ar zaļā dzīvesstila žurnāla „Vides Vēstis” galveno redaktori Anitru Toomu. Sarunas tēma – videi draudzīga saimniekošana. Anitra Tooma saka: „Negribu nevienam mācīt, ka jādzīvo „zaļi”, pati gan cenšos to darīt un esmu pārliecinājusies, ka veselībai noder arī tas, kas nemaksā ne centu.”
Atbildes uz jautājumiem par veselīgu un tīru dzīvošanu un saimniekošanu, kas cieši saistīti arī ar taupību. Liela uzmanība tiks pievērsta veselīgam uzturam, mājokļa iekārtošanai un kopšanai, elektrības un apkures materiālu taupīšanai, sadzīves ķīmijas lietošanai, labākajai apģērba izvēlei un tīrīšanai, iesaiņojuma un citu atkritumu šķirošanai un vēl citiem jautājumiem.
Informāciju sagatavoja:
Siguldas pagasta Kultūras nama vadītāja
Terēzija Leimane
Ziemas festivāla laikā no 13. līdz 18.martam Siguldas novada Kultūras centra Kinozālē būs skatāma Sandija Semjonova filma „Leģenda Dinamo” un Arvīda Krieva dokumentālā filma „Freimis. Mārtiņš Freimanis”.
Filma ir par hokeju, par sviedriem un asinīm, par to, kā rodas hokeja personības un dzimst hokeja leģendas – Helmuts Balderis, Mihails Vasiļonoks, Juris Reps, Artūrs Irbe un citi.
Filma ir par hokeja leģendas Sanda Ozoliņa pēdējo sezonu un Arta Ābola pirmo sezonu galvenā trenera amatā. Par līdz šim veiksmīgāko „Rīgas Dinamo” sezonu KHL. Filmas skatītājam būs iespēja nokļūt komandas pirmsspēles sapulcē, kuras parasti neļauj filmēt. Mēs būsim tik tuvu komandai kā neviens.
No Rīgas „Daugavas” un otrās līgas līdz Rīgas „Dinamo” sudraba medaļām. Par spēlētāju māņticību un līdzjutēju kaisli. Ar emocijām un skaistiem vārtiem. Par hokeju kā cīņu ar sevi.
Filmas laikā būs iespēja meklēt atbildes uz jautājumu – kas ir hokeja panākumu pamatā, tikties ar cilvēkiem, kuri veidojuši Latvijas un Rīgas Dinamo hokeju (Viktoru Tihonovu, Elmāru Bauri, Vladimiru Jurzinovu, Pjotru Vorobjovu, Ēvaldu Grabovski un Jāni Kvēpu). Kopā ar Normundu Sējēju un Mārtiņu Grundmani būs iespēja apmeklēt Kandavas bijušo sporta bāzi. Atcerēties laikus, kad, lai iekļūtu hokeja hallē, vietas rindā pie kases bija jāieņem iepriekšējās dienas vakarā. Savukārt tos, kuri uz spēli bija atnākuši alkohola reibumā, publiski kaunināja un tos, kuri pārdeva biļetes, sauca par spekulantiem un arestēja.
13.martā plkst.19.30 notiks tikšanās pirms seansa ar hokejistu Sandi Ozoliņu, filmas režisoru Sandiju Semjonovu un radošo grupu, kam sekos filmas “Leģenda Dinamo” seanss. Ieeja – bez maksas.
Filmas seansi:
14.martā plkst.17.00;
17.martā plkst.14.00;
18.martā plkst.17.00.
Ieejas maksa – 2,50 eiro, ar Siguldas novada ID karti – 2 eiro.
Mārtiņa Freimaņa draugs kinorežisors Arvīds Krievs sadarbībā ar nodibinājumu „Mārtiņa Freimaņa fonds” izveidojis dokumentālo filmu „Freimis. Mārtiņš Freimanis”. Režisora rīcībā ir unikāli videomateriāli, jo, dzīvojot kaimiņos, Mārtiņš viņam uzticējies vairāk nekā citiem žurnālistiem, reportieriem, kas par viņu rakstījuši.
Dokumentālajā filmā „Freimis. Mārtiņš Freimanis” apkopoti spilgtākie fragmenti no aizraujošākajiem un emocionālākajiem brīžiem Mārtiņa dzīvē.
Arvīds Krievs stāsta: „Iecere veidot filmu par Mārtiņu Freimani mums ar operatoru Dāvi Sīmani radās krietni sen un it kā nejauši. Meklējām aktierus spēlfilmai, ar rokas kameru tāpat „pafilmējot”, lai pieradinātu aktieri un redzējām, cik viegli Mārtiņš kontaktējas ar kameru. Bija skaidrs arī, ka toreiz vēl maz pazīstamā grupa „Tumsa” dienās kļūs slavena un tāds videomateriāls būs filmas vērts. Materiāli, kas ir mūsu rīcībā, ir unikāli, tādu nevienam nav. Un tur ir ne tikai spožā Mārtiņa dzīves puse, kādu redz publika uz skatuves…”
Dokumentālās filmas galvenais filmas mērķis bijaiemūžināt Mārtiņa Freimaņa piemiņu filmā, kas atspoguļotu ne tikai viņa personību un dzīvi, bet arī Latvijas mūzikas vēsturi, kuras sastāvdaļa ir arī Mārtiņš Freimanis. Pusotru stundu garā filma „Freimis. Mārtiņš Freimanis” ļauj iepazīt mūziķi no jauna.
Filmas seansi:
14.martā plkst.15.00;
17.martā plkst.16.00 un 18.00;
18.martā plkst.19.00.
Ieejas maksa – 2,50 eiro, ar Siguldas novada ID karti – 2 eiro.
Biļetes iespējams iegādāties Siguldas novada Kultūras centra biļešu kasē!
Sestdien, 7.martā, plkst.16.00 Allažu pagasta Tautas namā notiks Latvijas Meža darbinieku vīru kora „Silvicola” koncerts.
Koris dibināts 1980.gadā, kad atsevišķos mežrūpniecības saimniecību vīru vokālos ansambļus apvienoja vienā korī. „Silvicola” iekļauti astoņi ansambļi – vīri no Siguldas, Strenčiem, Smiltenes, Mazsalacas, Limbažiem, Jēkabpils, Cēsīm un Rīgas. Reizi mēnesī koris ierodas izraudzītā pilsētā vai lauku kultūras namā, kur pēc kopēja mēģinājuma sniedz koncertu.
Ieeja bez maksas.
Sagaidot Starptautisko sieviešu dienu, Nacionālo bruņoto spēku (NBS) orķestris sagatavojis skaistu muzikālu dāvanu.
NBS orķestra kameransambļi 8.martā plkst.15.00 ielūdz visas daiļā dzimuma pārstāves uz svētku koncertu „Tev vienīgajai!” Siguldas koncertzālē „Baltais flīģelis”.
Koncertā piedalīsies labākie NBS orķestra koka, metāla pūšaminstrumentu un sitaminstrumentu kameransambļi. Ansambļu mūziķi savās koncertprogrammās iekļāvuši plašu un daudzveidīgu repertuāru visdažādākajām gaumēm no ķeltu un klasiskās mūzikas līdz laikmetīgā džeza kompozīcijām.
Ieeja koncertā par godu svētkiem – bez maksas.