Kā katru rudeni, kad Siguldas gravas zelta krāsām izkrāso daba, arī šogad, 27.septembrī, no plkst.10.00 līdz 16.00 Siguldas pils kompleksā notiks mākslas akcija „Glezno visi!”.
Mākslas akcijas laikā par gleznotāju, neatkarīgi no vecuma, dzimuma, zināšanām un savas pārliecības par talantu, aicināts kļūts ikviens, kas vēlas skaistās un rudenīgās ainavas uzgleznot.
Akcijas dalībnieki papīrmākslas darbnīcā “Viktora vēstules” varēs saņemt gleznošanai nepieciešamās lietas – negruntētu kartonu, pamatkrāsas, otas un jaucamtrauku. Būs pieejami arī molberti gleznošanai.
Nāc un glezno! Glezno visi!
Tautas deju kolektīva „Vizbulīte” vadītāja Indra Ozoliņa saņēmusi Valsts Izglītības satura centra un AS „Swedbank” rīkotā konkursa „Svētku skolotāja stipendija” naudas balvu par ieguldījumu Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku kustībā.
Stipendijai šī gada vasarā varēja pieteikt Dziesmu un deju svētku skolotājus – koru, tautas deju kolektīvu, folkloras kopu, koklētāju ansambļu, pūtēju orķestru un citu kolektīvu vadītājus. Indra Ozoliņa novērtēta par devumu Dziesmu un deju svētku tradīciju saglabāšanā, jauniešu iesaistīšanā un izglītošanā tautas mākslas jomās, kā arī nacionālās identitātes tālāknodošanā nākamajām paaudzēm.
2000.gada Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos Indra Ozoliņa bija svētku virsvadītāja, 2010.gada svētkos – Pierīgas deju kolektīvu virsvadītāja un Mākslinieciskās padomes locekle, šogad – tautas deju lielkoncerta „Līdz varavīksnei tikt” mākslinieciskā vadītāja.
Stipendijām tika saņemti 745 pieteikumi no visas Latvijas. Visvairāk pieteikumu – 224 – tika saņemti no Vidzemes reģiona, visvairāk – 14 – stipendijas ieguva Latgales reģiona skolotāji. Stipendiju ieguvējus noteica interešu izglītības nozaru ekspertu un „Swedbank” pārstāvju veidota žūrija, kas vērtēja skolotāja devumu Dziesmu un deju svētku tradīciju saglabāšanā, jauniešu iesaistīšanā un izglītošanā tautas mākslas jomās, un ņēma vērā arī par skolotājiem iesūtītajos stāstos pausto mīlestību, cieņu un pateicību par skolotāju lielo emocionālo ietekmi.
Turaidas muzejrezervātā 27.septembrī plkst.10.00 sāksies Vidzemes lībiešu diena, kas iekļauta Somugru tautu festivāla 2015 ietvaros. Festivāla pirmā diena 25.septembrī risināsies Rīgas Latviešu biedrībā, bet otrā, 27. septembrī, –– vietās, kuras vēsturiski saistītas ar somugru – lībiešu kultūru – Turaidā un Kolkā. Vidzemes lībiešu dienā būs gan priekšlasījumi par Vidzemes lībiešu kultūras mantojumu, ungāru valodas un kultūras jautājumiem, kā arī udmurtu tradicionālās kultūras krājumu Igaunijas Tautas muzejā, gan tradicionālās mūzikas priekšnesumi, kurus sniegs folkloras kopas no Latvijas un Igaunijas. Svētku laikā tiks prezentēts Turaidas muzejrezervāta sagatavotais katalogs „Baltu un Baltijas somu senlietas Turaidas muzejrezervāta krājumā 10. – 13.gs.”
VIDZEMES LĪBIEŠU DIENAS TURAIDAS MUZEJREZERVĀTĀ
10.00 – 10.15
Vidzemes lībiešu dienas atklāšana
10.15 – 10.35
Gaujas lībieši somugru mītiskajā un vēsturiskajā telpā. Ligita Beitiņa, Turaidas muzejrezervāts
10.35 – 10.55
Daugavas lībieši pārējo Latvijas teritorijā dzīvojošo somu tautu vidū. Guntis Zemītis, LU Latvijas vēstures institūts
10.55 – 11.15
Dažas pārdomas par bruņrupuču saktu kultūrvēsturisku nozīmi. Baltijas jūras reģionā, Roberts Spirģis, LU Latvijas vēstures institūts
11.15 – 11.35
Somu zinātnieku pētījumi lībiešu apdzīvotajās teritorijās. Riho Grintāls (Riho Grünthal) Helsinku universitāte (Somija)
11.35 – 11.45
Kataloga „Baltu un Baltijas somu senlietas Turaidas muzejrezervāta krājumā 10–13.gs.” atvēršana
11.45 – 12.15
Vidzemes lībiešu un somugru mantojums folklorā. Latvijas un Igaunijas folkloras kopu priekšnesumi
12.15 – 12.45
Kafijas pauze
12.45 – 13.30
Ekskursija pa Dainu kalnu un ekspozīciju „Gaujas lībieši Latvijas kultūrvēsturē” angļu valodā
13.30 – 13.55
Apdraudēto valodu revitalizācija. Jānošs Pustai (Pusztay János), Rietumungārijas Universitāte (Ungārija)
13.55 – 14.20
Cik labi pazīstam Ungārijā mazās somu-baltu valodas un kultūras. Kata Kubīņi (Kubínyi Kata), Etveša Lorānda Universitāte (Ungārija)
14.20 – 14.45
Par somugru krājumiem Igaunijas Tautas muzejā (Eesti Rahva useum), Svetlana Karma( Svetlana Karm), udmurtu etnoloģe (Igaunija)
14.45 – 15.30
Vidzemes lībiešu un somugru mantojums folklorā. Latvijas un Igaunijas folkloras kopu priekšnesumi
Konferences darba valodas: latviešu, krievu un angļu. Dalība bez maksas.
Somugru tautu festivālu rīko: Rīgas Latviešu biedrībā sadarbībā ar „Līvõd Īt /Līvu (Lībiešu) savienību”, somugru tautu – Igaunijas, Ungārijas un Somijas vēstniecībām Latvijā, Īpaši aizsargājamo kultūras pieminekli — Turaidas muzejrezervātu un Kolkas pagasta pārvaldi. Pasākumu atbalsta: Valsts kultūrkapitāla fonds, Latvijas uzņēmumi, Latvijas — Somijas kopuzņēmumi u.c.
Informāciju sagatavoja:
Anda Skuja
Turaidas muzejrezervāta Izglītojošā darba un komunikācijas daļas vadītāja
Piektdien, 11.septembrī, plkst. 19.00 Dzejas dienu ietvaros vairākās Latvijas dzelzceļa stacijās vienlaicīgi notiks muzikāli – literāra interaktīva akcija ar devīzi „Biļete līdz Mājām”. Šīs akcijas iniciators ir Biedrība „Tukuma Literātu apvienība”.
Siguldas dzelzceļa stacijā būs iespēja dzirdēt Siguldas jauniešus, kuri apvienojušies muzikālā grupā “Golden Rivet”. Aptuveni pirms gada jaunie censoņi bija spēlēt koncerta programmu Amerikā. Par piedzīvojumiem bagāto stāstu un brauciena laikā iegūtām iedvesmām arī dzejas un mūzikas ziņā, vēlas pastāstīt grupas bundzinieks Bruno Lavrencs un ģitārists Teodors Kerimovs. Arī katrs pasākuma apmeklētājs aicināts ņemt līdzi savu dzejas grāmatu vai iemīļotu dzejoli, dziesmas tekstu, to deklamēt vai izdziedāt. Un tā pamazām visi kļūst gan par klausītājiem, gan dzejas deklamētājiem, gan uzdziedātājiem, gan stāstniekiem.
Pasākuma noslēgumā norises dalībnieki sacerēs kopīgu dzejoli, izspēlēs aizraujošu vārdu spēli no improvizācijas teātra repertuāra un dosies uz stacijas perona, lai atstātu tur savas „sirdis”, – ar krītu rakstītas dzejas rindas, savu vārdu vai zīmējumu.
Uz tikšanos Siguldas dzelzceļa stacijā!
Dzejas dienu „Sigulda dzejo!” radošās aktivitātes „Kā būtu, ja es būtu dzejnieks?” Siguldas novada bibliotēkā ir sākušās. No 7. līdz 11.septembrim Siguldas novada bibliotēkā ir iespējams uzzināt, kas ir Dzejas dienas, kad un kāpēc ir radusies šī skaistā tradīcija un kādēļ šo gadu sauc par Raiņa un Aspazijas gadu.
Ar aizrautību aktivitāšu dalībnieki piedalās šķietami vieglu, tomēr nebūt ne tik vienkārši atminamu krustvārdu mīklu turnīrā par Raini un Aspaziju. Interesanti, ka skolēniem iejusties dzejnieka tēlā un lasīt dzeju tā, kā to dara vārda mākslinieki Dzejas dienās, ir visai sarežģīts uzdevums.
Minēt krustvārdu mīklas, uzzināt par Aspazijas un Raiņa dzīves gājumu un iepazīties ar mūsu – Siguldas novada – literātu devumu pasākuma dalībniekiem palīdz gan bibliotēkas darbinieku stāstījums, gan dāsnais literāro izstāžu kārtojums – „Septembrī, zem Raiņa zvaigznēm”, „Sigulda, es mīlu Tevi kļavlapu zeltā!” un „Siguldas Jaunās pils stāsts”.
Paldies par sadarbību un atsaucību visiem apmeklētājiem un uz tikšanos Dzejas dienu pasākumos visas nedēļas garumā!
Informāciju sagatavoja:
Siguldas novada bibliotēkas Bērnu literatūras nodaļas vadītāja
Dzintra Kalniņa
Ikviens liels un mazs Siguldas novada iedzīvotājs 12.septembra pēcpusdienā tiek aicināts uz papīrmākslas darbnīcu „Viktora vēstules”. Tur no plkst.15.00 līdz 18.00 būs iespēja izmēģināt roku papīrliešanā, iesaistoties kopīgā „Siguldiešu vēstures grāmatas” veidošanā.
Iedvesmojoties no apkārtvaldošās Dzejas dienu noskaņas un rudens smaržām Siguldas pils kompleksā, topošās vēstures grāmatas lapaspusēs būs iespējams ieliet sev svarīgo un nozīmīgo pēdējo gadu laikā Siguldā un Siguldas novadā – vai tā būtu kāda mūsu novada vieta, personība, notikums. Izmantojot dažādus attēlus, zīmējumus, augus un rokrakstus, ikviens varēs radoši darboties un piedalīties novada vēstures interpretācijā.
Kopīgiem spēkiem izveidotā „Siguldiešu vēstures grāmata” būs apskatāma un pieejama papīrmākslas darbnīcā „Viktora vēstules”, papildinot pavasarī atklāto izstādi „Siguldas vēsture pastkartēs”. Pasākums notiek Siguldas novada pašvaldības atbalstīta projekta „Vēsture. Vēstule. Papīrs. Pasts” ietvaros.
Siguldas novada Kultūras centrs jaunajā sezonā piedāvā koncertus dažādu mūzikas žanru cienītājiem un jautru izrādi visai ģimenei. Ieejas biļetes uz pasākumiem nopērkamas www.bilesuparadize.lv un Siguldas novada Kultūras centra biļešu kasē.
12.oktobrī plkst.18.00 notiks jautra izrāde ar dziesmām un rotaļām visai ģimenei „Čigānmeitēns Ringla”. Iestudējums ir pasakas un mūzikas kopskanējums teātra mazākajiem skatītajiem un ģimenēm. Tā pamatā ir Erika Ādamsona pasaka, kurai Jānis Lūsēns radījis libretu un mūziku dziesmām ar Erika Ādamsona un Ineses Zanderes vārdiem. Izrādē darbojas pieci lomu atveidotāji un īpaši aizraujoši ir vērot aktieru pārtapšanu vairākos tēlos, kuri izrādē pēc libreta kopumā atveido divpadsmit lomas.
Iestudējuma režisore – Paula Pļavniece, scenogrāfe — Marija Rozīte, kostīmu māksliniece – Ieva Veita, horeogrāfe Katrīna Albuže. Lomas atveido – Baiba Neja, Liena Šmukste, Kaspars Pūce, Artūrs Putniņš un Mārtiņš Upenieks.
17.oktobrī plkst.18.00 Jānis Lūsēns un muzikālā apvienība „Promenāde” aicina uz koncertprogrammu „Dāvana”. Komponists Jānis Lūsēns pēc ilgākas darbošanās vokālās kamermūzikas lauciņā atkal pievērsies popmūzikai, izveidojot jaunu muzikālu apvienību „Promenāde” ar lielisku latviešu estrādes duetu – Anmary un Uģi Rozi. Kā saka pats komponists: „Latviešu estrādes mūzikā ir bijuši spilgti dueti un savu šarmu tie nav zaudējuši līdz pat mūsdienām. Daudzu gadu garumā bija tapušas dziesmas, kuru muzikālā stilistika bija brīva no kāda projekta noteiktajiem rāmjiem un pie manis nonākusī dzeja prasīt prasījās uz delverībām. Faktiski „Promenāde” – tā ir muzikāla koķetērija ar dažādiem stiliem, raksturiem un brīvības sajūta, kas mazliet pretstatā ar latviešiem raksturīgo grūtsirdību.”
Interesanti, ka „Promenādes” sastāvā ir mūziķi no 22 līdz 56 gadu vecumam, taču humors, vieglums un rotaļīgums mūzikā ir tuvs visiem tās dalībniekiem. Bez abiem solistiem un paša komponista pie taustiņiem un konferansjē lomā, grupā darbojas arī Jānis Lūsēns juniors (bass), Rihards Goba (ģitāra) un Harijs Gūtmanis (bungas).
6.novembrī plkst.19.00 ansambļa „Mielavs un Pārcēlāji” albuma „Atsaukties” koncertturnejas koncerts.
Septembra sākumā pēc septiņu gadu pārtraukuma klajā nācis ansambļa „Mielavs un Pārcēlāji” (Gints Sola, Juris Kroičs, Aigars Voitišķis, Jānis Stafeckis) piektais studijas ieraksts – skaņuplate „Atsaukties”.
Ainars Mielavs: „Ir mākslinieki, kuri, radot vienu godīgu darbu literatūrā, mūzikā vai jebkurā no citiem mākslas žanriem, iztukšojas pavisam. Un tā mēdz notikt. Un, iespējams, ar to arī pietiek. Bet vai ar to ir gana pašiem autoriem? Es esmu gatavs to pieņemt. Un samierināties. Tomēr Kāds Augstāks Spēks nedod man mieru. Gribu vai negribu, bet te ir vēl deviņi stāsti. Dziesmas, kas radušās, pat, iespējams, pret manu gribu. Ticībai un mūzai vien garā vājie var pretoties.”
12.septembrī Eiropas kultūras mantojuma dienu ietvaros Turaidas muzejrezervātā apmeklētājiem tiks piedāvātas īpašas bezmaksas ekskursijas pa Turaidas pili un muižas saimniecisko centru un tiks eksponēta jauna muzejrezervāta sagatavotā ceļojošā izstāde „Turaida Livonijas Indriķa hronikā”, kā arī izstādes „Māls visa pirmsākums un pamats” un „Turaidas pils vēsture Turaidas arheoloģiskās ekspedīcijas zīmējumos. 1976. – 2000.”.
Šogad jau 20. gadu pēc kārtas notiek Eiropas kultūras mantojuma dienas Latvijā, kas norisināsies 12. un 13. septembrī. Katru gadu Mantojuma dienām tiek iezīmēta īpaša tēma. Ņemot vērā, ka šogad tiek akcentēta Eiropas dimensija – Latvijas kultūras mantojuma vieta Eiropas kultūras vēstures veidošanā un otrādi – Eiropas ietekme Latvijas kultūras vērtību veidošanās procesā, kā arī tiek akcentēti objekti, kuru vērtība izceļama Eiropas mērogā, Turaidas muzejrezervāts piedalīsies Eiropas mantojuma dienās, akcentējot Turaidas vēsturisko centru – kultūras pieminekļu kompleksu, kas izsludināts par Īpaši aizsargājamo kultūras pieminekli ar sevišķu vēsturisku, zinātnisku un kultūras vērtību un ir Latvijas nacionālās bagātības sastāvdaļa.
Eiropas kultūras mantojuma dienas īpašās ekskursijas Turaidas muzejrezervātā:
Turaidas muzejrezervāta direktore Anna Jurkāne: „Turaidas vēsturiskā centra attīstība gadsimtu gaitā cieši saistīta ar notikumiem Eiropā. Turaidas vēsturiskajā centrā ietilpst gandrīz visi Latvijas kultūrvēsturisko centru elementi: pilskalns ar koka pils pamatiem, viduslaiku mūra pils, baznīca, kapsēta, muižas ēkas, kolhoza centrs, visapkārt – parks, dīķu sistēma, apstādījumi, ceļi, celiņi, takas, un to visu vieno kultūrvēsturiskā ainava. Turaidas vēsturiskajam centram ir papildu pievilcība, jo tas atrodas Gauja senielejas krastā un ietilpst Gaujas Nacionālā parka teritorijā. Apzinoties, ka dabas un kultūras mantojums ir pasaules mēroga vērtība visā tā dažādībā, muzejrezervāts, saglabājot mūsu tautas interesanto un daudzveidīgo mantojumu, kolektīvo pieredzi, cenšas bagātināt pasaules pieredzi un zināšanas.”
Informāciju sagatavoja:
Anda Skuja
Turaidas muzejrezervāta Izglītojošā darba un komunikācijas daļas vadītāja
Siguldas novada bibliotekāri kopā ar Pierīgas reģiona publisko bibliotēku darbiniekiem augusta pēdējo piektdienu aizvadīja, gūstot pieredzi kādā no Latvijas bibliotēkām, šogad – Cēsu Centrālajā bibliotēkā un Amatas novada Līvu bibliotēkā.
Cēsu Centrālā bibliotēka atrodas pilsētas centrā, atjaunotā un renovētā ēkā. Atjaunotajā pagrabstāvā atrodas krātuve, daļa no aktīvā krājuma, ventilāciju sistēmas centrs, 1.stāvā – pieaugušo apkalpošanas nodaļa un atsevišķa jauniešiem iekārtota telpa ar grāmatu fondu un atpūtas stūrīti, 2.stāvā – bērnu apkalpošanas nodaļa ar atsevišķu spēļu zonu, TV telpu, Periodikas lasītava, klusā lasītava, plašais un apjomīgais Novadpētniecības krājums, jaunizbūvētajā – 3.stāvā – administrācija un mācību – apspriežu telpa. Bibliotēkā ir ļoti īpaša un plaša miniatūrgrāmatu kolekcija ar apmēram 700 grāmatiņām, kuru izmēri man lielāki par 100x100 milimetriem.
Bibliotēkas atjaunošana sākās 2013.gadā. Apmeklētājiem tā ir atvērta kopš 2015.gada februāra. Projektu finansēja Cēsu novada pašvaldība un Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF). Kopējās bibliotēkas atjaunošanas izmaksas sasniedza vairāk nekā 2,9 miljonus eiro. Ēkas rekonstrukcijas projektu izstrādāja arhitekta Jura Pogas birojs, kas projektējis arī jauno Vidzemes koncertzāli „Cēsis”. Šeit pilnībā saglabāts ēkas vēsturiskais veidols. Īpašs akcents ir jumta stikla logi jeb gaismas skursteņi.
Interesants fakts, ka atjaunojot ēku, arhitekti uz balkona grīdas atklājuši dekoratīvās flīzes ar tulpju un pusmēness ornamentiem un nolēmuši to izmantot kā interjera galveno akcentu. Katra stāva interjerā ir izmantotas citas krāsas, bet visur ir vienojošs stilizēts tulpīšu motīvs, kas saskatāms gan uz stikla sienām, gan stiklotajām durvīm, gan arī uz griestu dekoratīvajām plāksnēm. Savukārt balkona grīda un terase pie ieejas izklāta ar autentiskām flīžu kopijām, kuras izgatavotas Latvijā.
Cēsu Centrālā bibliotēka ir reģiona galvenā bibliotēka un tās metodiskajā pārraudzībā ir astoņas novadu 64 bibliotēkas (29 publiskās bibliotēkas un 35 skolu bibliotēkas). Kopumā bibliotēkā strādā 16 bibliotekārie darbinieki. Novadu bibliotēku darbiniekiem tiek organizēti profesionālās pilnveides pasākumi – semināri, praktiskas apmācības, pieredzes apmaiņas braucieni u.c. Visas novadu publiskās bibliotēkas uzsākušas automatizētu lietotāju apkalpošanu.
Amatas novada Līvu bibliotēka no 2013.gada atrodas plašās telpās, pašā ciemata centrā. Bibliotēkā regulāri notiek aktivitātes gan bērniem, gan pieaugušajiem. Interesanti bija iepazīties ar neliela pagasta bibliotēkas darbību, kurā strādā viens bibliotekārs, spējot panākt, ka bibliotēka veic ne tikai savas – tradicionālās funkcijas, bet arī rada vidi, kurā notiek dažādi pasākumi, tikšanās un kuru labprāt apmeklē arī Cēsu iedzīvotāji. Apmeklējuma laikā bija iespēja aplūkot plašu izstādi par pirmo kamaniņu trasi ne tikai Latvijā, bet visā bijušājā PSRS,tās veidotājiem, treneriem un audzēkņiem – sportista karjeru „Cīrulīšos” sāka gan kamaniņu braucējas Vera Zozuļa un Ingrīda Amantova, gan Iluta Gaile un bobslejists Zintis Ekmanis. Braucienā gūtas jaunas un noderīgas atziņas.
Informāciju sagatavoja:
Siguldas novada bibliotēkas darbinieces
Beidzoties vasaras atvaļinājumu sezonai, no septembra Siguldas novada bibliotēkās Siguldā un Jūdažos mainīti darbalaiki. Bibliotēkas ilgāk strādās vakaros un būs ērtāk pieejamas strādājošiem cilvēkiem un studentiem.
No septembra Siguldas novada bibliotēka būs atvērta apmeklētājiem arī sestdienās no plkst.11.00 līdz 15.00.
Siguldas pagasta Centra bibliotēka pirmdienās un piektdienās būs atvērta ilgāk – pirmdienās līdz plkst.19.00, bet piektdienās līdz plkst.16.00.
Arī Siguldas pagasta Jūdažu bibliotēka vakaros strādās ilgāk – otrdien un ceturtdien no plkst.11.00 līdz 19.00, bet pirmdienās un piektdienās būs atvērta jau no plkst.9.00.
Siguldas novada bibliotēka, Skolas ielā 3, darba laiks:
Siguldas pagasta Centra bibliotēkas darba laiks:
Siguldas pagasta Jūdažu bibliotēkas darba laiks:
Allažu pagasta bibliotēkas darba laiks:
Mores pagasta bibliotēkas darba laiks:
Jau piekto gadu septembra otrajā sestdienā vokālais ansamblis „Liepavots” pulcina savus draugus un domubiedrus uz sadziedāšanos Allažu luteriskajā baznīcā. Šogad „Rudens elēģija” notiks sestdien, 12.septembrī, plkst.14.00.
Ilgus gadus, dziedot baznīcā Ziemassvētku dievkalpojumos un citos reliģiskos svētkos, ansamblis novērtējis dievnama lielisko akustiku, tāpēc radās ideja sapulcināt vokālos ansambļus ikgadējā vokālo ansambļu koncertā. Lai gan pašdarbības kolektīvi rudens pusē tikai sāk „iešūpoties” darbam, atsaucība vienmēr ir liela – tradicionāli sadziedāties un ieskandināt sezonu sabrauc tuvāki un tālāki draugu kolektīvi.
Līdzās mūsu novada dziedātājiem uzstāsies VEF kultūras pils, Mārupes, Olaines, Vangažu, Valmieras, Suntažu, Ādažu u.c. kolektīvi. Ieeja – bez maksas.
Informāciju sgatavoja:
Ināra Paegle
No 4.līdz 26.septembrim Siguldas pagasta Kultūras nama Izstāžu zālē, Zinātnes ielā 7B, skatāma tautas lietišķās mākslas studijas „Vīgrieze” dalībnieces Silvijas Grapmanes izstāde „Vienkārši – es varu!”. Savukārt 26.septembrī plkst.16.00 notiks tikšanās ar pašu izstādes autori.
„Man ļoti gribētos, lai šī izstāde iedrošinātu manus draugus, paziņas, un skatītājus likt lietā savus apslēptos talantus sakot sev – es varu! Esmu ikdienišķa, vienkārša sieviete, bez īpašiem talantiem, bet ar mūžīgu vēlēšanos darīt ko jaunu, neparastu, izmantojot pacietību, kuras man netrūkst. Mans mērķis ir varēt to, ko lietišķās mākslas jomā varējuši mūsu senči – gan brīnišķīgās audējas, bez datora palīdzības veidojot sarežģītus rakstus un tehnikas, gan prasmīgo roku bruņotie klūdziņu, māla izstrādājumu darinātāji, gan adītājas, tamborētājas, izšuvējas, pinējas un citi, kas bagātinājuši mūsu rokdarbu pūru. Tāpēc ir šī izstāde – te viss ir vienkāršs, praktisks, noderīgs, lietojams. To visu varat paveikt arī jūs – mani draugi! Tikai sakiet sev vienkārši – es varu!” stāsta izstādes autore Silvija Grapmane.
Izstāde apskatāma darbadienās no plkst.10.00 līdz 19.00 un sestdienās, svētdienās no plkst.10.00 līdz 14.00.