Ceturtdien, 23.aprīlī, plkst.17.00 Siguldas pagasta Kultūras namā notiks Siguldas novada Talantu konkursa „Sev un saviem draugiem” 2.pusfināls, kurā aicināti piedalīties visa vecuma dalībnieki, pārstāvot dažādus mākslas žanrus.
Konkursā aicināti piedalīties Siguldas novada iedzīvotāji, kā arī tie, kas mācās un strādā Siguldas novadā. Talantu konkursā var piedalīties dziedātāji, dejotāji, kustību grupas, skatuves runas mākslinieki (anekdotes, skeči, dzejoļi un citi), kā arī tie, kuri prot darīt kaut ko labāk nekā citi.

Konkursa dalībniekiem būs iespēja mēģināt uz Siguldas pagasta Kultūras nama skatuves. Mēģinājumi skolotāja Ata Priedīša vadībā notiek katra mēneša pēdējā piektdienā no plkst.14.30 līdz 18.00. Iespēju robežās dziedātāji tiek nodrošināti ar bezmaksas fonogrammām.

Konkursa atlases kārta notiks, ja būs pieteikti vismaz 15 priekšnesumi.

Pusfinālu dalībnieki līdz 10 gadu vecumam sagatavo vienu dziesmu vai vienu priekšnesumu. Dalībnieki no 10 gadu vecuma atlases kārtā var piedalīties ar vienu vai divām dziesmām (no kurām uz finālu tiek izvirzīta viena) vai vienu priekšnesumu līdz iekļūšanai finālā.

Dalībniekus vērtē žūrija vismaz trīs cilvēku sastāvā, no kuriem viens ir ar profesionālo muzikālo izglītību, viens deju speciālists un viens režisors.

Fināls notiks 14.maijā plkst.17.00 Siguldas pagasta Kultūras namā, kurā uzstāsies abu pusfinālu uzvarētāji, kas cīnīsies par godalgotām vietām un dāsno sponsoru dāvanām. Finālā katrā vecuma grupā tiks paziņoti pirmo trīs vietu ieguvēji, Skatītāju simpātijas ieguvējs un sponsoru balvu ieguvēji.

Ar plašākiem noteikumiem dalībai Talantu konkursā „Sev un saviem draugiem” aicinām iepazīties konkursa nolikumā.

Aizpildītas pieteikumu anketas, kuras atrodamas nolikuma pieteikumā, aicinām iesniegt rakstiski Siguldas pagasta Kultūras namā vai elektroniski uz e‑pastu terezija.leimane@sigulda.lv un atisprie@inbox.lv. Iesniegšanas laiks – trīs dienas pirms pasākuma datuma.

Plašāka informācija pieejama pa tālruni 26112886 (Terēzija), 26127364 (Atis).

Noķer savu veiksmes stāstu! Tev ir talants, iedvesma un vēlme izpausties! Nāc un parādi, ka tieši Tu to spēj labāk par citiem!

Informāciju sagatavoja:
Siguldas pagasta Kultūras nama vadītāja
Terēzija Leimane

No 28. līdz 29. martam Vidzemes koncertzālē „Cēsis” notika III Starptautiskais pūtēju orķestru konkurss „Baltic open” un VII Latvijas pūtēju orķestru konkurss, kurā varēja noklausīties 40 Latvijas un ārvalstu pūtēju orķestru sniegumu.

Sestdien, 28.martā, V grūtības pakāpes orķestru sastāvā, savu sniegumu žūrijas vērtējumam atskaņoja arī Siguldas pagasta Kultūras nama pūtēju orķestris, diriģents Gintis Kalniņš.

Pēc žūrijas komisijas vērtējuma un skates rezultātu apkopošanas iegūti 40.83 punkti, tādēļ orķestris saņēmis augstāko rezultātu un II vietu savā grūtības pakāpē.

Konkursu vērtēja starptautiska žūrija – Liepājas simfoniskā orķestra galvenais diriģents Atvars Lakstīgala, Latvijas Nacionālo bruņoto spēku orķestra diriģents Guntis Kumačevs, Klaipēdas Muzikālā teātra galvenais diriģents Dainius Pavilionis (Lietuva) un Igaunijas Policijas un robežsardzes orķestra galvenais diriģents Hando Poldmae (Igaunija).

III Starptautisko pūtēju orķestru konkursu „Baltic open” un VII Latvijas pūtēju orķestru konkursu rīko Latvijas Nacionālais kultūras centrs.

Kopā ar Ufo un Allažu pagasta Tautas nama pašdarbības kolektīviem 5.aprīlī plkst.13.00 pie Allažu pagasta pārvaldes visi tiek aicināti sveikt sauli, ar dančiem, rotaļām svinēt pavasari, šūpoties, piedalīties olu kaujās un iesaistīties tradicionālās un ne tik tradicionālās izdarībās.

Būs iespēja iegādāties kādu kārumu un, ja laiks būs labvēlīgs, varēs vizināties ar zirgiem.

Dalība pasākumā bez maksas. Informācija pa tālruni – 26690301.

Informāciju sagatavoja:
Allažu pagasta Tautas nama vadītāja
Gunta Rudze

6.aprīlī plkst.14.30 Turaidas muzejrezervāts aicina uz Lieldienu svētkiem „Saule kāpa augstu kalnu”.

Lieldienu svētki tiks svinēti latviskās tradīcijās – ar saules daudzināšanu un šūpoļu atvēršanas rituālu, olu krāsošanu ar dabas materiāliem, nelaimju un likstu dzīšanu, dziesmām, pavasara spēlēm un rotaļām. Norises vadīs Siguldas folkloras kopas „Senleja” un „Senlejiņa”. Notiks arī olu kaujas, olu ripināšana, podu sišana un dažādas citas nodarbes, kuru laikā ola – Lieldienu svētku simbols, tiks zīmēta, izrakstīta, meklēta un izzināta. Neiztrūks arī viena no galvenajām tradīcijām – šūpošanās šūpolēs, kas vairo auglības spēku un simboliski palīdz saulei celties arvien augstāk debesīs.

Svētku dalībnieki aicināti ņemt līdzi pūpolu, plaucētu bērzu zariņus, košus dzīparus šūpoļu rotāšanai un krāsotas olas, ar kurām mainīties, spēlēties un dāvināt citiem svētku priekam.
No 1.aprīļa Turaidas muzejrezervāts atvērts katru dienu no plkst.10.00 līdz 19.00. Lieldienu brīvdienās no 3. līdz 6.aprīlim apmeklētājiem atvērtas ne tikai brīvdabas un Turaidas pils ekspozīcijas, bet arī Turaidas baznīca, kurā skatāms 18.gadsimta baznīcas interjers un ekspozīcija „Turaidas baznīcas un draudzes vēsture”.


Informāciju sagatavoja:
Anda Skuja
TMR Izglītojošā darba un komunikācijas daļas vadītāja

11.aprīlī plkst.12.00 Siguldas novada Kultūras centrā notiks mazo vokālistu konkurss „Siguldas novada Cālis 2015”, kurā aicināti piedalīties Siguldas novada bērni līdz sešu gadu vecumam (ieskaitot bērnus, kuri jau sasnieguši sešu gadu vecumu).

Dalībai konkursā mazajiem solistiem jāsagatavo viena dziesma pēc brīvas izvēles, kura atbilst dziedātāja vecumam un balss spējām. Konkursanti drīkst izpildīt dziesmas a cappella, mūzikas instrumentu vai fonogrammu pavadījumā, kas iepriekš jānorāda pieteikuma anketā. Konkursantu sniegumu vērtēs profesionāla žūrija, pievēršot uzmanību izvēlētā priekšnesuma sarežģītības pakāpei, mākslinieciskajai kvalitātei un dalībnieka vizuālajam tēlam.

Dalības anketas jāiesūta līdz 7.aprīlim uz e‑pastu dace.plesa@sigulda.lv. Informācija pa tālruni 67970814.

Dalības maksa mazo vokālistu konkursā – 5 eiro, savukārt ieeja pasākumā 11.aprīlī pieaugušajiem – 2,50 eiro; Siguldas novada ID karšu īpašniekiem un bērniem no trīs līdz 18 gadu vecuma – 2 eiro.
Konkursa nolikums un pieteikuma anketa.

Informāciju sagatavoja:
Siguldas novada Kultūras centra vadītāja p.i.
Dace Pleša

Svētdien, 29.martā, plkst.17.00 Siguldas koncertzālē „Baltais flīģelis” tiks atklāta izstāde „Vēsturiskie Šveices ziemas tūrisma plakāti”, kurā piedalīsies klavesīna meistare Ieva Saliete. Viņa dalīsies savos iespaidos par dzīvi Šveicē un pēc tam sniegs koncertu ar speciālu Lieldienām veltītu Johana Sebastiāna Baha mūzikas programmu klavesīnam „Bahs. Fantāzijas”.

Siguldu dēvē par Latvijas mazo Šveici, un koncertzāle „Baltais flīģelis” atrodas Šveices ielā, taču svētdien tajā ienāks īsts Šveices gars. Pirms 150 gadiem pirmie ziemas sezonas tūristi atklāja Šveices vienreizējās kalnu ainavas, un šim faktam par godu ir tapusi vēsturisko plakātu izstāde – katrai desmitgadei pa plakātam.

„Viss iesākās ar kādām derībām 1864.gada septembrī. Johannes Badruts, viesnīcas īpašnieks Sanktmoricā, saviem angļu vasaras viesiem iesaka atgriezties Šveices kalnos arī ziemā. Ziema esot ne mazāk saulaina kā vasara, un skaistās ziemas dienās varot sēdēt ārā vienā kreklā. Ja ne, tad viesiem tiks atmaksāti ceļojuma izdevumi. Aizrautīgie angļi par Alpiem bija sajūsmā, tāpēc tie nebija divreiz jālūdz. Decembrī, saulei spīdot kā vasarā, viņi ieradās zirgu pajūgos un pēc Lieldienām, brūni nosauļojušies, aizbrauca. Angļu viesi nemaz nenojauta, ka līdz ar to ir radusies tradīcija – ziemas brīvdienas Alpos…”

Aicinām uz izstādes atklāšanu! Ieeja – bez maksas.

Izstāde koncertzāles „Baltais flīģelis” foajē tapusi sadarbībā ar Šveices vēstniecību, un tā būs apskatāma līdz 20.aprīlim darba dienās no plkst.11.00 līdz 20.00, bet brīvdienās – divas stundas pirms pasākumiem.

Informāciju sagatavoja:
koncertzāles „Baltais flīģelis” vadītāja
Sandra Zandberga

28.martā no plkst.12.00 līdz 15.00 akcija „Satiec savu meistaru” piedāvā unikālu iespēju iepazīt medniecības tradīcijas Allažu mednieku un makšķernieku kluba (MMK) „Allažnieks” mednieku mājā „Medinieki”.

Mednieks ar 50 gadu stāžu – Arvīds Broks un pārējie MMK biedri dalīsies pieredzē, maltītē, kā arī interesentiem piedāvās nogaršot bebru dziedzeru uzlējumu, kas, kā stāsta, ir brīnumlīdzeklis visām kaitēm!

Mednieku māja tika atklāta pirms diviem gadiem, kad par kluba „Allažnieks” vadītāju kļuva Artis Tahtahunovs un vīri nosprieda, ka pirmais uzdevums ir uzbūvēt kārtīgu mednieku māju. Ieceri īstenoja, liekot kopā projekta naudu no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai, biedrības un personīgos līdzekļus.

Dalība pasākumā bez maksas.

Informāciju sagatavoja:
Allažu pagasta Tautas nama vadītāja
Gunta Rudze

Sestdien, 28.martā, Mores pagasta Tautas namā notiks Teātra dienas svētki. Teātra dienas svētku svinēšana Morē ir kļuvusi par jauku tradīciju – šogad svētki notiks jau ceturto gadu. Tā ir laba iespēja teātra cienītājiem vienā dienā noskatīties vairākas izrādes un aktieriem kopīgi nosvinēt teātra svētkus.

Teātra dienas svētkus plkst.12.00 atklās Siguldas novada Allažu amatierteātris „Aka” (režisore I.Pētersone) ar V.Belševicas lugu „Burbeķīša”.

Pirmo reizi Teātra dienas svētkos Morē piedalīsies trīs kolektīvi no tuvākiem un tālākiem novadiem. Plkst.13.30 Vidrižu pagasta amatierteātris (režisors A.Steps) ar ļ.Zorina lugu „Vīrietis un sievietes”, plkst.15.30 Vecpiebalgas amatierteātris „Sumaisītis” (režisore I.Pilābere) ar pēc S.Nosova lugas motīviem veidoto izrādi „Dīvainā pasaule” un plkst.16.30 Suntažu kultūras nama amatierteātris „Sauja” (režisore D.Cauka) ar Ā.Alunāna lugu „Seši mazi bundzinieki”.

Teātra dienas svētkus plkst.19.00 noslēgs Krimuldas novada – Raganas amatierteātra kolektīvs (režisore Z.Zīle) ar A.Dzīles lugu „Zem tauriņa spārniem”.

Ieejas maksa – 3 eiro par visu izrāžu apmeklējumu.

Svētdien, 5.aprīlī, no plkst.9.00, Siguldas novada iedzīvotāji un pilsētas viesi tiek aicināti atpūsties, iepirkties un piedalīties pavasara tirdziņā un Lielās Dienas svinēšanā „Visa zeme pumpuros!”, kas līdz plkst.15.00 norisināsies Siguldas Svētku laukumā.

Klāt ir Lielā Diena, kad pasaule ieelpo pavasari — uzripo saule debesjuma kalnā, aizripo rotaļā raibā ola, saripo čalas un gaviles svētku šūpolēs. Zeme mostas un dāvina mums savas zaļās rotas dzīvības pilnos pumpurus. Bet no prieka pumpuriem, lai uzplaukst Lielās Dienas svētki.
Ir laiks — pavasara svinēšanai!

Ziemā iztērētos spēkus varēs atjaunot pavasara tirdziņā iegādājoties, zemnieku, amatnieku un mājražotāju piedāvātos labumus miesai, garam, vēderam, sirdij, dārzam un labai dzīvošanai — kaņepju sviestu, medu, ekoloģiskos našķus, dabīgās sulas un sīrupus, koka mucas, ziepes, brošas, dziednieciskās ziedes, kurmju slazdus un daudz citas noderīgas lietas.

No plkst.11.00 pamodināsim sevī spēka un veselības pumpurus, baudot Rūtas zaļos kokteiļus un bērzu sulas. Izplaucēsim mākslinieka garu Oliņboliņ olu krāsošanas un ripināšanas galerijā un Pumpurlietu darbnīcā. Ikviens varēs piedalīties pavasara spēka mērīšanā un lielajā Zaķu biļešu izlozē.

Neizpaliks tradicionālais svētku cienasts – Lieldienu pantāgs, lielā šūpošanās un jautrā vizināšanās ar Zaķu pumpurmobili.

Šajos pavasara svētkos visus siguldiešus un novada viesus uz kārtīgu andeli, olu un pumpuru kaujām, izšūpošanos, radošām un raibām izdarībām aicina jautrie Lieldienu Zaķi – Inga Alviķe un Laura Šumska.

Nāc iepirkties, nāc atpūsties, nāc Lieldienās šūpoties!

Aicinām zemniekus, amatniekus un mājražotājus pieteikties gadatirgum līdz 2.aprīlim, zvanot pa tālruni – 66117114.

Sigulda aizrauj, Sigulda plaukst!

Informāciju sagatavoja
Siguldas novada Kultūras centra pasākumu režisore un producente
Ilze Jakubovska

Siguldas novada Kultūras centrā apskatāma starptautiska leļļu izstāde „Ziemas sapņi”.

Baltijas autorleļļu un rotaļlietu meistaru ģilde dibināta 2009.gada 6.aprīlī Rīgā. Tā ir starptautiska nekomerciāla, brīvprātīga apvienība, kuras sastāvā ir četru valstu pārstāvji no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Krievijas Federācijas Kaļiņingradas apgabala.

Jau piecus gadus Baltijas ģilde aktīvi piedalās starptautiskās izstādēs Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, Krievijā, Spānijā, Čehijā, kā arī sadarbojas ar dažādām izstāžu zālēm un muzejiem.

Baltijas valstu autorleļļu māksliniekiem ir savs īpašs stils. Tā pamatā ir lietišķās mākslas tradīcijas, kas guvušas augstu profesionāļu un publikas vērtējumu. Baltijas nacionālās skolas ir dažādas, un autoru darbos parādās viss, kas ir raksturīgs Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Kaļiņingradas apgabala kultūrās.

Igaunijas meistari vairāk darbojas ar tekstilu un izmanto vilnas filcēšanas tehniku. Īpaša ir stilizācija, dažādu formu vienkāršošana un neparasta humora izjūta. Savukārt lietuviešu autoriem ir neparasta, tikai viņiem raksturīga, attieksme pret pasaku, fantāziju un mistiku. Tas ir brīnumains pagānisma un kristietības savienojums un stilizācija, kas ir raksturīga tikai šīs valsts māksliniekiem.
Latvijas meistari strādā dažādu stilu virzienos – no krāšņā teatrālā un reālistiskā līdz relatīvi stilizētam. Latvijas leļļu meistariem ir īpaša individuāla pieeja tēlu veidošanai. Šāda virzienu un skolu savienošana raksturīga tikai Latvijas māksliniekiem, jo mākslinieku sastāvs šajā valstī ir daudznacionāls. Kaļiņingradas apgabala Krievijas mākslinieku darbos jūtama divu – slāvu un rietumu – kultūru savienošanās. Savā daiļradē tie pievēršas ne tikai krievu tautas folklorai, bet arī vecās Prūsijas pasakām un Eiropas mākslas tradīcijām.

Raibā leļļu pasaule vienmēr ir realitātes un mūsu fantāziju atspoguļojums. Un, kā jau katrā mākslas veidā, meistara pārdzīvojumi atspoguļojas viņu darbos. Līdzīgi glezniecībai un grafikai lelles atklāj mums to radītāju ieceres un izjūtas. Autorleļļu pasaule ir radoša darbnīca, kurā veidojas neparasti tēli un dzimst brīnišķīgas būtnes. Autori veido savas lelles no dažādiem materiāliem, dažādos stilos, tehnikās, ar saviem paņēmieniem un zināšanām, jo vienlaikus viņiem ir jābūt tēlniekiem, gleznotājiem, šuvējiem, frizieriem un butaforiem, labi jāpārzina dažādu materiālu īpašības un atšķirības, jāorientējas pasaules vēsturē un kultūrā.

Kā jau visi mākslas veidi arī autorlelles dalās pēc žanriem – vēsturiskās, rakstura un portretu lelles, fantāzijas un groteska lelles.
To visu līdz 29.martam būs iespējams apskatīt šajā izstādē, kurā izstādītie darbi ir darināti pēdējo divdesmit gadu laikā.

Ieejas maksa – 2,50 eiro, ID karšu īpašniekiem un bērniem no trīs gadu vecuma – 2 eiro. Izstāde atvērta darba dienās no plkst.12.00 līdz 19.00 un sestdienās, svētdienās no plkst.12.00 līdz 18.00.

Ceturtdien, 26.martā, plkst.16.00 Siguldas novada bibliotēkas lasītavā norisināsies piektā „Pēcpusdienas sarunu” tikšanās. Šoreiz tā veltīta Starptautiskajai teātra dienai, kas atzīmējama 27.martā.

Starptautisko teātra dienu 1961.gadā iedibināja UNESCO Starptautiskais teātra institūts, nododot pasaulei vēstījumu – teātris ir miera kultūra. Lai izzinātu teātra aizkulises un režisora darba nianses, „Pēcpusdienas sarunu” apmeklētājiem piedāvāta iespēja tikties ar teātra režisori, Siguldas Ielu teātra nodarbību pasniedzēju Ingu Krišāni.

Pasākuma laikā ikviens aicināts noskaidrot sev interesējošus jautājumus un iesaistīties diskusijās par teātra mākslu un mūsdienu skatuvi, kā arī pielaikot dažādas teātra maskas.

Pasākums paredzēts jebkura vecuma auditorijai, ieeja bez maksas.

Informāciju sagatavoja:
Siguldas novada bibliotēkas Bibliogrāfe
Ginta Spulle

Svētdien, 29.martā, plkst.18.00 koncertzālē „Baltais flīģelis” Ieva Saliete sniegs vienīgo solokoncertu Latvijā ar speciālu Lieldienām veltītu Johana Sebastiāna Baha mūzikas programmu klavesīnam „Bahs. Fantāzijas”. Baha mūzika spēj aizraut un uzrunāt ikvienu. Tajā savienojas arhaiskais ar laikmetīgo, matemātiska precizitāte un poētiskums. Koncertprogrammā varēsiet ieklausīties gan Baha jaunības dienu humorpilnajā vēstījumā „mīļotā brāļa aizbraukšanai”, gan sarabandas trauslajās skaņu mežģīnēs, fūgu grafiskajā skaidrībā un vienā no pasaules mūzikas virsotnēm – hromatiskajā fantāzijā. 

Izcilā latviešu klavesīniste Ieva Saliete ir dzimusi Rīgā, klavesīnu iepazinusi Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā Ainas Kalnciemas klasē. Freiburgas Mūzikas augstskolā (Vācija) pie Roberta Hilla apguvusi vēsturisko taustiņinstrumentu – āmuriņklavieru, klavesīna un klavihorda spēli, Bāzeles Schola Cantorum (Šveice)papildinājusies kamermūzikas un basso continuo mākslā. Ilgus gadus dzīvojusi Freiburgā kā brīvmāksliniece, regulāri koncertējot ar tādiem ansambļiem kā Ensemble 415, Freiburger Barockorchester, Kammerorchester Basel, ierakstos un koncertturnejās sadarbojoties ar tādiem diriģentiem un solistiem kā Lourensu Kamingsu (Lawrence Cummings), Polu Gudvinu (Paul Goodwin), Čečīliju Bartoli (Cecilia Bartoli), Nuriu Riālu (Nuria Rial), Angeliku Kirhšlāgeri (Angelika Kirchschlager), Serdžo Adzolīni (Sergio Azollini), Bobiju Makferinu (Bobby McFerrin) un citiem.

Kopš 2010.gada Ieva Saliete dzīvo Latvijā, pasniedz klavesīna spēli Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā un savieno ģimenes dzīvi Latgales laukos ar darbu Šveicē, senās mūzikas ansambļos Les Passions de l’Ame (Berne) un Kesselbergensemble (Bāzele), kā arī turpina aktīvu koncertdarbību Eiropā.

Īpaši tuva Ievai ir Rīgā dzīvojušā baltvācu komponista Johana Gotfrīda Mītela mūzika, kura koncertus 2012.gadā ierakstījusi izdevniecībā „Cantando”.

Koncertā būs iespēja dzirdēt šādus Johana Sebastiāna Baha skaņdarbus:

Biļetes par 7 eiro nopērkamas „Biļešu Paradīzes” kasēs, kā arī Siguldas koncertzāles „Baltais flīģelis” kasē.

Informāciju sagatavoja:
koncertzāles „Baltais flīģelis” vadītāja
Sandra Zandberga

Vai šī informācija bija noderīga?
Jūsu atsauksme palīdzēs mums uzlabot šo vietni

Please enable JavaScript in your browser to complete this form.
Vai šī informācija bija noderīga?
Esi pirmais, kurš uzzina!
Izvēlies atbilstošu kategoriju un saņem aktualitātes un jaunumus savā e-pastā
Please enable JavaScript in your browser to complete this form.
Piekrītu manu personas datu apstrādei un jaunumu saņemšanai e-pastā.
=