23.februārī Siguldas novada bibliotēkā Bērnu literatūras nodaļā uz bibliotekāro stundu „Baltas vien man aitiņas” ieradās līksmi un sprogaini jēriņi – Siguldas novada Jaunrades centra Harmoniskās attīstības pirmsskolas „Kastanītis” audzēkņi ar savām skolotājām – Viju un Andretu.
Zinātkārie apmeklētāji iepazinās ar tematisko izstādi, uzzināja, ka bibliotēkas grāmatu plauktos ir atrodams daudz grāmatu par aitiņām, sajuta, cik pūkains un vienlaikus ass ir aitu dzijas kamolītis un priecājās, redzot, cik skaistas zeķes var uzadīt no vilnas dzijas.
Pasākumā bērni uzzināja, kāpēc burtiņi grāmatā nereti tiek salīdzināti ar aitiņām pļavā, kāpēc mēs „skaitām aitas”, ja nenāk miegs. Bibliotekāres Vairas un skolotājas Vijas uzdotās mīklas bērni atminēja bez aizķeršanās, bet lasītā lietuviešu tautas pasaka „Pieci aitu gani”, kā arī skolotājas Andretas norunātais Leona Brieža dzejolis „Negadījums ar aunu” izpelnījās aplausus un „Bravo!” saucienus.
Šo tikšanos vēl jo vairāk bagātināja kopīgi dziedāta dziesma, izdejota deja un gandrīz profesionāla leļļu teātra izrāde skolotājas Vijas izpildījumā.
Pasākuma izskaņā, kad visi tā dalībnieki bija uzzinājuši tik daudz jauna, bērni tomēr atzina, ka būt jēriņiem – tas ir jauki, bet viņi tomēr vēloties — tāpat kā līdz šim — palikt par „Kastanīšiem”, lai varētu vēl jo vairāk uzzināt, nākt vēl biežāk uz bibliotēku un lasīt vēl jo vairāk grāmatu.
Informāciju sagatavoja:
Siguldas novada bibliotēkas bērnu literatūras nodaļas vadītāja
Dzintra Kalniņa
Sestdien, 27.februārī koncertzālē “Baltais flīģelis” notiks sitaminstrumentu kvarteta koncerts “Vasks un uguns”.
Koncertprogramma iecerēta kā nepārtraukts priekšnesums stundas garumā. Priekšnesums sākas ar uguns spēli un tam sekos Latvijā sen neatskaņotais Pētera Vaska koncerts timpāniem un sitaminstrumentiem. Tāpat koncertā tiks atskaņotas divu izraēlas komponistu skaņu gleznas un paša kvarteta radīts skaņdarbs “Shade of mist”, kura pamatā ir ansambļa līdera Guntara Freiberga kompozīcija. Tā ienes programmā līrisku pārdomu noskaņu un ir kā pāreja uz koncerta ugunīgāko daļu, kas sākas ar Nebojšas Jovana Živkoviča “Trio Per Uno”, kam seko episkais Keiko Abes “The Wave” un mierīgāku noskaņu cauraustais Eliota Kola skaņdarbs “Postlude”.
Muzikālā apvienība “Perpetuum Ritmico” ir Latvijā pirmais un vienīgais sitaminstrumentu kvartets, kas darbojas kā pastāvīga apvienība. Kvartetā muzicē Elīna Endzele, Elvijs Endelis, Guntars Freibergs un Mikus Bāliņš
Biļetes pieejamas “Biļešu paradīzes” un koncertzāles “Baltais flīģelis” kasē. Biļešu cena – 8 līdz 10 eiro. Siguldas novada ID kartes īpašniekiem atlaide 1 eiro.
18.februārī Siguldas novada bibliotēkā notika Latviešu valodas aģentūras galvenās lingvistes Dr. philol. Dites Liepas vadītā latviešu valodas meistardarbnīca “Valodas meistarība jākopj visu mūžu”, kas notika par godu Dzimtās valodas dienai.
Meistardarbnīcā piedalījās Siguldas pilsētas vidusskolas, Siguldas Valsts ģimnāzijas, Laurenču sākumskolas latviešu valodas un literatūras skolotāji, Siguldas pilsētas vidusskolas skolēni, Siguldas novada Domes, Siguldas novada Kultūras pārvaldes pārstāvji, Turaidas muzejrezervāta darbinieki un citi interesenti.
D. Liepa dalībniekus iepazīstināja ar Latviešu valodas aģentūru un ko tā dara latviešu valodas labā, ar aģentūras sagatavotajiem jaunākajiem izdevumiem valodai un izglītībai, iepazīstināja ar izglītojošu interaktīvu jautājumu un atbilžu viktorīnu par latviešu valodu, kā arī ar aktuāliem latviešu valodas jautājumiem: leksikas, valodas stila un rakstības problēmgadījumiem, lietišķo etiķeti un netiķeti. Skolēni piedalījās izglītojošā spēlē “Ko Tu zini par valodām pasaulē”. Dite Liepa meistardarbnīcu vadīja atraktīvi un radoši, kas rosināja dalībniekus uzdot jautājumus un rast atbildes uz strīdīgiem valodas lietošanas jautājumiem.
Latviešu valodas aģentūras galvenā lingviste D. Liepa aicināja par neskaidriem valodas jautājumiem rakstīt Latviešu valodas aģentūras konsultantiem konsultacija@valoda.lv. Tālrunis konsultācijām valodas jautājumos, personvārdu atveides jautājumos 67225879.
Informāciju sagatavoja:
Siguldas novada bibliotēkas bibliogrāfe
Iveta Hamčanovska
Siguldas Mākslu skolas “Baltais Flīģelis” izstāžu telpā līdz 10. martam apskatāma Rolanda Grosa pasteļglezniecības izstāde “Formas līnija”. Mākslinieks ir viens no izcilākajiem savas paaudzes zīmētājiem Latvijā. Darbus rada dažādās glezniecības tehnikās, pēdējos gados pievēršoties galvenokārt pastelim.
Gleznotājs Rolands Gross dzimis 1955.gadā. Absolvējis 1977.gadā absolvējis Liepājas Lietišķās mākslas vidusskolu, bet 1981.gadā ar diplomdarbu “Ieslodzītie”, /vadītājs Edgars Iltners/ Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļu.
No 1979.gada piedalās izstādēs.1979. gadā saņēmis Mākslas akadēmijas medaļu un atzinības rakstu par gada labāko mācību zīmējumu.
No 1979.līdz 2003.gadam zīmēšanas skolotājs J.Rozentāla Rīgas mākslas vidusskolā. No 2003.gada Latvijas Mākslas akadēmijas Zīmēšanas katedras asociētais profesors.
1994.gadā notika pirmā mākslinieka personālizstāde Rīgā. Trīs personālizstādes notikušas dzimtajā Liepājā, bet 2015.gadā mākslinieks sarīkoja savu personālizstādi galerijā „Daugava” Rīgā. Piedalījies grupu izstādēs Latvijā, Krievijā, Indijā, Zviedrijā, Itālijā, un citviet. 2011.gadā saņēmis Grand Prix 1.Starptautiskajā pasteļu biennālē Spānijā. Darbi daudzās privātkolekcijās Rietumeiropas valstīs, ASV. Ilustrējis grāmatas.
Mākslinieka izstāde apskatāma Mākslu skolā darba dienās no plkst.10.00 – 20.00 un sestdienās no plkst.10.00 – 14.00.
Grupa “bet bet” šogad atzīmēs jau 25.pastāvēšanas gadadienu. Savu ceturtdaļgadsimta jubileju grupa nolēmusi atzīmēt mazliet neierastā veidā, proti, uzstājoties tādās Latvijas vietās, uz kurām pazīstami latviešu izpildītāji brauc ļoti reti, vai arī vietās, kur šo garo gadu laikā grupa nekad nav uzstājusies. Viena no tādām vietām ir Siguldas novada Allažu pagasta Tautas nams, kur 5.martā plkst.19.30 notiks jubilejai veltīto koncertu sērijas atklāšanas koncerts.
Šī vieta nav izvēlēta nejauši – viens no grupas dibinātājiem Guntars Račs šeit ir pavadījis savu bērnību: “Allaži ir manas bērnības vieta. Šeit pavadīju gandrīz visus savus skolas vasaru brīvlaikus. Katru gadu, vismaz trīs mēnešus, jo tieši tur dzīvoja mana tēva māsa ar ģimeni. Allažos iemācījos slaukt un ganīt govis. Un, protams, vēl daudz ko vairāk. Tur pirmo reizi biju uz īstām dejām, kas notika tieši Allažu pagasta Tautas namā. Ar mopēdu esmu apbraukājis visu apkārtni un makšķerējis katrā dīķī un upītē. Man bija svarīgi te atgriezties un satikt cilvēkus, kurus neesmu saticis vairāk nekā 30 gadus. Vienlaicīgi ar “bet bet” jubilejas koncertu, šī būs arī neliela manas grāmatas “Laikam laika nav” prezentācija, jo grāmatā ir arī pārītis dzejoļu, kas sarakstīti Allažos. Vietu tur nav daudz, bet tieši tāpēc, tas solās būt īpašs koncerts gan man, gan, cerams, arī klausītājiem.”
Kopš grupas dibināšanas laika, grupā nemainīgi muzicē dziedātājs un dziesmu autors Zigfrīds Muktupāvels, bundzinieks un dziesmu autors Guntars Račs, kā arī ģitārists Uģis Tirzītis. 2006.gadā, nomainot basģitāristu Aivi Kalvānu, grupā pastāvīgu basģitārista vietu ieņēmis Andris Alviķis.
Biļetes uz grupas “bet bet” jubilejas koncertu Allažos pieejamas “Biļešu paradīzes” tirdzniecības vietās. Biļešu cena – 10 eiro.
Dzimtās valodas dienas ietvaros Siguldas novada bibliotēka 18.februārī plkst.12.00 aicina valodas interesentus uz tikšanos ar Latviešu valodas aģentūras lingvisti Diti Liepu. Tikšanās tēma – valodas meistarība jākopj visu mūžu.
Dr. philol. Dite Liepa ir latviešu valodniece un pedagoģe, grāmatas „Latvijas preses valoda” autore. Dite Liepa pasākuma apmeklētājus iepazīstinās ar Latviešu valodas aģentūras darba specifiku, ko aģentūra dara latviešu valodas labā, kādas ir pašreizējās valodas prakses aktualitātes un valodas kultūras jautājumi.
Dzimtās valodas dienu katru gadu 21.februārī pēc UNESCO iniciatīvas visā pasaulē atzīmē ar mērķi izcelt valodas nozīmi ikdienas komunikācijā, pašizpausmē, sabiedrības veidošanā, zināšanu apgūšanā un tālākā nodošanā, kā arī vairot apziņu, ka dzimtā valoda ir pamats dziļas un daudzpusīgas personības attīstībai. Šogad UNESCO Latvijas Nacionālā komisija (LNK) aicina ikvienu izzināt dzimtajā vietā pierakstītos folkloras materiālus.
„Dzimtā valoda ir katra cilvēka un ikvienas kultūras pamats. Tā saglabā un iedzīvina unikālo, savdabīgo, kas piemīt katrai tautai un kopienai. Arī Latvija ir bagāta ar daudzām latviešu valodas izloksnēm un dažādām citu tautu koptām valodām. Lai izprastu priekšteču atstāto valodas mantojumu, ir svarīgi pētīt un izzināt savas saknes, to unikālo un atšķirīgo, kas stiprina mūsu saikni ar dzimto vietu un piederību tai,” stāsta UNESCO LNK ģenerālsekretāra p.i. Baiba Moļņika.
Liela daļa liecību, kas raksturo krāšņo latviešu tautas valodas un kultūras bagātību, glabājas Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta Latviešu folkloras krātuvē (LFK). Tāpēc šogad, atzīmējot Dzimtās valodas dienu, ikviens aicināts izzināt LFK glabātos pierakstītos latviešu folkloras materiālus, īpaši tos, kas saistīti ar savu dzimto pusi, lai pētītu un iedzīvinātu katra Latvijas novada valodas bagātību un tradīciju daudzveidību. Liela daļa šo materiālu pieejami digitāli garamantas.lv.
19.februārī tiks atklāta akcija „Valodas talka”, kurā ikviens, īpaši Latvijas izglītības iestādes, tiks aicināts kopīgiem spēkiem palīdzēt folkloristiem atšifrēt senos rokrakstus un piezīmes, starp kurām, iespējams, ir atrodams arī ģimenes, radu vai draugu lokā pierakstītais. Akcija noritēs līdz 30.aprīlim. Tās laikā skolēni interneta vietnē talka.garamantas.lv varēs piedalīties virtuālajā talkā – tradicionālās kultūras materiālu pārrakstīšanā.
Trešdien, 9.martā, plkst.17.00 Siguldas novada Jaunrades centrā notiks pašmāju komiķa un rakstnieka Maksima Trivaškeviča „Stand- Up izrāde latviešu valodā”, kuras gaitā visiem būs iespēja pasmieties par tautu, valstu un valodu kopīgajiem un atšķirīgajiem aspektiem, kā arī par pašlaik un vienmēr aktuālo.
Maksims Trivaškevičs ir komiķis no apvienības „Comedy Latvia” un viens no pieredzējušākajiem stand- up žanra pārstāvjiem Latvijā. Paspējis līdz asarām sasmīdināt publiku gan Latvijā, gan arī kaimiņvalstīs, Jaunrades centra apmeklētājus priecēs ar vairāk kā stundu garu programmu.
Ieejas maksa – viens eiro.
Siguldas novada bibliotēka turpina janvārī iesākto radošo rokdarbu darbnīcu – katru mēnesi viena sestdiena tiks veltīta rokdarbu tradīciju apgūšanai un prasmju saglabāšanai. Nākamā tikšanās – 13.februārī plkst.11.00.
Sadarbībā ar meistari Skaidrīti Roštoku tiks apgūtas adīšanas un tamborēšanas prasmes, radīti interesanti un skaisti darbi. Šo darbnīcu mērķis – rokdarbu prasmju nodošana jaunajai paaudzei.
Februāra nodarbībā, 13.februārī plkst.11.00, Skaidrīte mācīs radīt skaistus dekorus un praktiskas lietas, savlaicīgi gatavojoties Lieldienām.
Aicināts ikviens interesents, kuram ir vēlme radīt un apgūt kaut ko jaunu. Darbnīcas laikā varēs iepazīties ar bibliotēkas krājumā esošajiem materiāliem par adīšanu un tamborēšanu.
Nākamā darbnīca notiks 12.martā plkst.11.00.
Lai gan ziema šogad teju ir pazudusi, laika vērotāji stāsta, ka jau nākamnedēļ aukstums atgriezīsies. Būs iemesls pulcēties gadskārtu ieražu svētkos – Meteņos, lai kopā atvadītos no ziemas, izdzīvojot senās tradīcijas! Turaidas muzejrezervātā visi kopā ar ģimenēm aicināti Meteņus svinēt 20.februārī plkst.14.30 kopā ar Siguldas folkloras kopu “Senleja”.
Meteņdienā Turaidā visus ar dziesmām un muzicēšanu gaidīs maskoti čigāni, tiks izdzīvotas senās tradīcijas – notiks lielīšanās, slokatņu baudīšana, Meteņa dzīšana, tiks meklēta Laimes poga, no dārziem projām dzīti kurmji, izspēlētas āra spēles, kas veicina augšanu, uz ugunskura vārīta un baudīta īpašā Meteņa miežu putra, tiks dziedāts un dancots, lai izdotos labs gads un būtu auglīga vasara visiem.
Meteņos arī ļaudis devušies maskotos gājienos no sētas uz sētu ar mērķi vairot auglību, atbrīvoties no ļaunā, aizsargāt savu saimi no slimībām un nelaimēm, nest svētību un vēlēt viens otram labu.
Meteņu svinēšanas tradīcijas Latvijā jau kļuvušas ļoti populāras. Meteņi dažādos novados tiek svinēti jau no februāra sākuma līdz beigām, tie saukti dažādi – par Pīrāgu dienu, Aizgavēni, Vastlāvi, Miesmeti, Lastavāgu, Buduļu vakaru un citādi. Meteņi tiek uzskatīti arī par jaunā gada sākumu, kad zemnieki sāka gatavoties jaunajam ražas gadam.
Ikviens aicināts izbaudīt maskošanās burvību, gūt prieku un spēku, stiprinot latviskās tradīcijas, svinot Meteņus Turaidas vēsturiskajā centrā!
Informāciju sagatavoja:
Anda Skuja
Turaidas muzejrezervāta Izglītojošā darba un komunikācijas daļas vadītāja
No 10.februāra Siguldas novada bibliotēkas izstāžu telpā apskatāma Rakstniecības un mūzikas muzeja ceļojošā izstāde “Sadzejotā valsts”. Izstāde vēsta par to, kā Latvijas rakstniecībā rodas un dzīvo nacionālais mīts par Latvijas valsti, dažādos laikos uzturēdams valstiskuma apziņu.
Katrai tautai, arī valstij ir savs kanonizētais stāsts par tās rašanos, varonību un uzvarām – iedvesmojošs, vienojošs un patiess. Mūsējais stāstāms galvenokārt dzejā, kas paaudzēs zināma un turpināma.
Prasību pēc savas valsts pirmie izvirza tieši dzejnieki. Viņi arī piedalās valsts izcīņā, nosargāšanā un jauncelsmē, dalās ar tautu sāpēs par Latvijas valsts bojāeju. Okupācijas gados dzejnieki uztur dzīvu patriotisma garu, pamatīgi slēpto valsts ideju neļaujot aizmirst rūpīgi šifrētos tekstos, lai, pienākot Trešajai atmodai, aktīvi piedalītos mūsu valsts atjaunošanā.
Raiņa, Kārļa Skalbes un Viļa Plūdona tekstos apmeklētāji var izlasīt prasību pēc Latvijas valsts. Aleksandra Čaka poēmas “Mūžības skartie” manuskripts un strēlniekiem veltīti citu autoru literārie darbi vēstī par leģendārajām varonības dienām. Tādu autoru kā Anna Brigadere, Edvarts Virza un Aspazija rokraksti liecina par literatūras uzplaukumu jaunajā valstī 20.gs. 20./30.gados, kad par pašapziņas nesēju kļūst zemnieka tēls. Okupācijas gados tapušie teksti, tostarp Imanta Ziedoņa un Māras Zālītes darbi, neļauj lasītājam aizmirst par piederību mūsu zemei un tautai, valodai un vēsturei. Daudzos rokrakstus papildina audio un video ieraksti. Izstādes noslēdzošo daļu veido stāsti par nacionālā mīta nozīmīgākiem motīviem, kā arī apsveikumi Latvijas valstij.
Izstādi “Sadzejotā valsts” caurvij ziedu motīvs, kas valsti pielīdzina romantiķu apdzejotajai zilajai puķei – sākumā salā un tumsā uzziedējušam vāram ziedam, kas vēlāk transformējas gan par puķi pie strēlnieka cepures, gan vadonim sniegtiem rožu pušķiem, gan maijā neuzziedējušu jasmīnu, gan puķu paklāju pie Brīvības pieminekļa.
Izstāde skatāma kā lapas kādā sociālajā tīklā, kurā dažādu laikmetu rakstnieki un mūziķi veido ierakstus un notikumus, raksta komentārus, pievienojas interešu grupām un apmeklē pasākumus. Profila informācijā tiek nosauktas un raksturotas tēmas, kas interesējušas Raini, Kārli Skalbi, Māri Čaklo, Lūciju Garūtu, Jāzepu Vītolu, Āriju Elksni, Imantu Kalniņu u.c.; klasiķu diskusijai pievienojas arī mūsdienu autori Anna Auziņa, Toms Treibergs, Iveta Ratinīka. Izstādē izmantots bagātīgs muzeja krājuma rokrakstu, dokumentu, fotogrāfiju un citu materiālu klāsts.
Izstādes vizuālo koncepciju kā nosacītu jaunbūvi, kas simbolizē mūžīgās Latvijas mūžīgu nepabeigtību, veidojis mākslinieks Ivars Noviks.
Izstāde “Sadzejotā valsts” Siguldas novadabibliotēkā būs apskatāma līdz 24.martam.
9.februārī Latvijā jau 13.gadu pēc kārtas tiek atzīmēta Vispasaules drošāka interneta diena. Tās sauklis tāpat kā pagājušajā gadā: „Kopā par labāku internetu!” Arī Siguldas novada bibliotēkas Bērnu literatūras nodaļas interneta lietotāji tika aicināti būt pozitīvi internetā, lai šo vidi veidotu labu un drošu.
Interneta lietotāji iepazinās ar bibliotēkas datoru lietošanas „Zelta noteikumiem” un atsauca atmiņā svarīgākos drošības nosacījumus no iepriekšējos gados pašu izveidotās „Droša interneta ABC”.
Interesanti viedokļi atklājās diskusijās ar bibliotēkas interneta lietotājiem par to, kāds varētu būt labāks un drošāks internets, un vai mēs esam labi un gudri interneta lietotāji. Tika izteikti ļoti atšķirīgi viedokļi un attieksme par interneta vidi, piemēram: „Drošs internets ir tad, ja neuzsprāgst dators” līdz uzskatam, ka „Es pats esmu atbildīgs par to, kā veidoju savu identitāti virtuālajā vidē.” Šis uzskats arī ir vissvarīgākais tiešsaistes komunikācijas un informācijas publicēšanas iespēju laikā.
Informāciju sagatavoja:
Siguldas novada bibliotēkas
Bērnu literatūras nodaļas vadītāja
Dzintra Kalniņa
3.februārī Mākslu skolā „Baltais Flīģelis” notika Siguldas un Garkalnes novadu izglītības iestāžu vokālo ansambļu skate „Balsis”. Skatē piedalījās septiņi kolektīvi, no tiem visaugstāko punktu skaitu un iespēju startēt nākamajā kārtā ieguva Siguldas pilsētas vidusskolas 3.–4.klašu vokālais ansamblis.
Nākamā kārta notiks 11.martā Smiltenē, uz kuru tiek izvirzīts labākais vokālais ansamblis no katra novada, kurš ieguvis augstāko novērtējumu vai pirmās pakāpes diplomu. Siguldas novadu skatē pārstāvēs Siguldas pilsētas vidusskolas 3.–4.klašu vokālais ansamblis, Līgas Trupavnieces vadībā, kas skatē ieguva visaugstāko vērtējumu – 44,5 punktus. No Garkalnes novada dalību otrās kārtas skatē izcīnīja Garkalnes Mākslu un vispārizglītojošās vidusskolas 3.klases skolēnu duets – Līna Aveniņa un Jēkabs Taranda, Ingūnas Lielbārdes vadībā, iegūstot 43 punktus. Apsveicam laureātus!
Žūrija atzinīgi vērtē visu kolektīvu sniegumu. Bijis jūtams priekšnesumu sagatavošanā ieguldītais darbs, kas vainagojies ar ļoti labu skanējumu. Tas apliecinot, ka bērniem un jauniešiem kopīga muzicēšana patīk.
28.aprīlī Siguldas 1.pamatskolas zālē šie kolektīvi, kā arī skolu kori sniegs pavasara koncertu.
Informāciju sagatavoja:
Sandra Ķirule
Izglītības pārvaldes galvenā speciāliste izglītības jautājumos