28.novembrī notikušajā Siguldas novada amatierteātru skatē visaugstāko vērtējumu ieguva Siguldas Tautas teātris ar A.Eglīša lugas „Galma gleznotājs” iestudējumu. Žūrija īpaši atzīmēja Ārijas Liepiņas-Stūrnieces režisores darbu, Evitas Rusovas izrādes māksliniecisko noformējumu un Gata Dzērves aktierisko veikumu Lionardo lomā.
Skate bija pirmais posms Latvijas amatierteātru iestudējumu skatei „Gada izrāde 2015”. Trīs iestudējumus Siguldas pagasta Kultūras namā un Siguldas novada Kultūras centrā vērtēja Gulbenes Tautas teātra režisore, Latvijas amatierteātru nozares padomes locekle Edīte Siļķēna un režisors un scenogrāfs Ints Sedlenieks. Ceļazīmi startam nākamajam posmam – dalībai reģionālajā skatē, kas notiks 2016.gada 14.februārī Lielvārdē, – saņēma Siguldas Tautas teātris un viesi mūsu skatē – Carnikavas amatierteātris „Nagla” ar R.Blaumaņa lugas „Zagļi” iestudējumu”, režisors Zigurds Neimanis. Mores amatierteātris „Oga” par M.Zīles lugas „Trīs košas dāmas” iestudējumu, režisore Ingūna Millere, saņēma uzslavu par vienotu ansambli, vietējās kopienas stiprināšanu, Inese Kļaviņa – par Mirandas lomas atveidojumu un Jāņa lomas atveidotājs, juvelieris Tālivaldis Kivlenieks – par īpašu autentisku juveliera darbu. Tālivaldis izrādes vajadzībām izveidojis īpašu sudraba gredzenu.
Skates diena iesākās pie pieminekļa Dailes teātra režisorei un pedagoģei Felicitai Ertnerei, kur žūrijas dalībnieki nolika piemiņas sveces mūsu izcilajai novadniecei. Pēc katras izrādes žūrijas eksperti pārrunāja redzēto gan ar režisoriem, gan izrāžu aktieriem. Paldies skatītājiem Siguldas pagastā un pilsētā! Bez skatītāju atsaucības un reakcijas nebūtu iespējama tik azartiska aktierspēle un sasniegti labi rezultāti skatē.
Informāciju sagatavoja:
Siguldas novada Kultūras pārvaldes vadītājas vietniece
Inga Krišāne
No 12.novembra darbu Allažu pagasta Tautas namā uzsākusi jaunā vadītāja Gunta Kliesta. G.Kliesta absolvējusi Rīgas kultūras darbinieku tehnikumu un savu profesionālo pieredzi guvusi, teju 20 gadus strādājot Salas pagasta kultūras namā Jēkabpils pusē.
Gunta Kliesta septiņus gadus dzīvo Allažos un cer ar savām idejām, darba un dzīves pieredzi pilnveidot kultūras dzīvi Allažos, tieši tāpēc pieņēmusi izaicinājumu atkal pievērsties kultūras darbam, jo kādu laiku no tā attālinājusies.
„Meklēt to, kas aiz pagrieziena, allaž izzināt ko jaunu – tas vairo prieku, jo man vienmēr paticis darbs ar cilvēkiem. Mans kultūras darbinieka moto: svētki ir krustceles starp padarīto un darāmo,” stāsta Allažu pagasta Tautas nama vadītāja Gunta Kliesta.
Kauņas Vitauta Dižā universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes Letonikas centrs jau trešo gadu Latvijas Republikas proklamēšanas gadadienas nedēļā organizēja pasākumu ciklu „Sveika, Latvija”.
21.novembrī Svinīgajā koncertā Latviju pārstāvēja Siguldas novada Kultūras centra senioru deju kolektīvs „Sidrabdancis”, Siguldas 1.pamatskolas deju kolektīva „Purenīte” 9.klašu grupa un Allažu pagasta Tautas nama sieviešu vokālais ansamblis „Liepavots”. Kopā ar latviešiem koncertā piedalījās Vitauta Dižā universitātes folkloras kopa „Linago” un Kauņas etniskā kultūras centra bandoniju ansamblis „Kauno bandonija”. Kauņā siguldiešu koncertu uzņēma ar lielu atsaucību. Pēc koncerta skatītāji nāca pie dejotājiem un dziedātājām, pateicās par augstvērtīgo sniegumu, interesanto un emocionālo koncertu, kā arī vēlēja, lai turpinātos sadarbība starp abām kaimiņvalstīm. Koncertu apmeklēja un viesus no Latvijas sveica Lietuvas Seima deputāts Kazis Starkevičs (Kazys Starkevičius).
Siguldas novada Kultūras centra
senioru deju kolektīva „Sidrabdancis” vadītāja
Dagnija Liepiņa
Piektdien, 18.decembrī, plkst.14.00 Siguldas pagasta Kultūras namā Ziemeļlatvijas kameransamblis „Livonija” ar svētku programmu “Muzikāls Ziemsvētku ceļojums“ aicina uz Ziemassvētku pēcpusdienu Siguldas pagasta seniorus.
Jaukākās Ziemsvētku dziesmas un melodijas, stāsti par Ziemassvētku gaidīšanu un svinēšanu dažādās pasaules zemēs, skaņdarbu aranžējumi, kas papildināti ar zvaniņiem un sitamajiem instrumentiem, kā arī padomi un ticējumi no latviešu tautas zinību krātuves.
Otrā daļa pie galdiņiem ar pašu sarūpētiem groziņiem. Plecu pie pleca dziesmās, rotaļās smelsim un dosim viens otram to gaišumu, lai pārvarētu kādu grūtumu un ietu tālāk ar gaišumu sirdīs, ar ticību, ka ir brīnums, kas necerēti nāk un cerību – viss labi būs! Šādas sajūtas var iegūt tikai esot kopā! Būsiet ļoti gaidīti!
Pieteikšanās pie Rutas Kupces līdz 15. decembrim pa tālruni 67976217; 29105303
Ieeja – bez maksas.
Tautas lietišķās mākslas studijas „Vīgrieze” un projekta „Tautastērps pašu rokām” dalībnieces aicina uz darbu izstādes „Silti” atklāšanu un tikšanos ar darbu autorēm 4.decembrī, plkst.17.00 Siguldas pagasta Kultūras nama Izstāžu zālē.
Kā jau ierasts katru gadu, arī šogad Tautas lietišķās mākslas studija “Vīgrieze” atrāda gada veikumu, sasildot ikviena sirdi ar rakstu un krāsu daudzveidību dažādos rokdarbos. Izstādē būs apskatāmi Tautas lietišķās mākslas studijas „Vīgrieze” un Siguldas pagasta Kultūras nama īstenotā projekta „Tautastērps pašu rokām” III daļas „Cimdi, zeķes un brunči” darbi, kuri iedvesmos un iedrošinās izstādes apmeklētājus pašiem darināt savu tautastērpu. Projekta gaitā tika apgūta adīšanas prasme pie Tautas lietišķās mākslas meistares Ilzes Kopmanes un iepazītas Latvijas tradicionālo tautas tērpu īpatnības vēstures doktores Aijas Jansones lekcijā.
Izstāde būs apskatāma no 4.decembra līdz 23.decembrim.
Ieeja – bez maksas
Informāciju sagatavoja:
TLMS „Vīgrieze” vadītāja
Linda Džeriņa-Riekstiņa
Novembrī daudzviet Latvijā notiek Latvijas amatierteātru iestudējumu skates „Gada izrāde 2015”. Sestdien, 28.novembrī, ekspertu žūrija Siguldā vērtēs Siguldas un Carnikavas novadu iestudējumus. Skatītājiem tā ir iespēja trīs izrādes skatīt bez ieejas maksas.
Siguldas pagasta Kultūras namā plkst.12.00 Monikas Zīles lugas „Trīs košas dāmas” iestudējumu rādīs Mores pagasta amatierteātris „Oga”, režisore Ingūna Millere. Tas ir stāsts ir par pārpratumiem, kas dažreiz var pārvērsties pat par traģēdijām, un tikai tāpēc, ka viens ar otru neizrunājam daudzas lietas. Ne vienmēr viss, ko mēs redzam, ir tā, kā mēs saprotam. Kā saka lugas galvenā varone Miranda: „Bet kāpēc mēs abi to nevarējām normāli pārrunāt, Jāni?” Labi, ja blakus ir draugi, kuri draudzību tur augstāk par pārpratumiem.
Siguldas pagasta Kultūras namā plkst.15.00 Rūdolfa Blaumaņa lugas „Zagļi” iestudējumu skatīsim Carnikavas amatierteātra „Nagla” iestudējumā, režisors Zigurds Neimanis. Pirmo Blaumaņa sarakstīto lugu jau 1890.gadā pēc tās pirmizrādes skatītāji iemīļo kā jautru pārpratumu virknējumu, kur kviešu zagļu meklējumi noved pie siržu zagšanas, precinieku gūstā ņemšanas, klasiskām un smieklīgām greizsirdību scēnām. Bet beigās mīlētāji „dabonās” un pārpratumi atrisinās. Carnikaviešiem raibos notikumus izspēlēt palīgā nāk arī folkloras kopas muzikanti.
Siguldas novada Kultūras centrā plkst.18.00 Anšlava Eglīša lugas „Galma gleznotājs” interpretāciju izrādīs Siguldas tautas teātris, iestudējuma režisore Ārija Liepiņa-Stūrniece. Autors par lugu teicis: „Ņēmos sacerēt romantisku pārpratumu spēli – „brīvi” saistītu ar Leonardo da Vinči dzīves posmu Milānas hercoga galmā. Likās patīkami padarboties ap šo fantastiski daudzpusīgo un diezgan noslēpumaino renesanses meistaru”. Izrādes personāži, vēlēdamies izdibināt citu noslēpumus, apmierināt savu egoismu un jebkuriem līdzekļiem saglabāt savu statusu sabiedrībā, uzdodas par citiem. Rodas virkne intrigu, kuras tiek skaidrotas asprātīgos dialogos. Taču jautājums saglabājas – vai tiešām ir jānomaina savs vārds, sava patība, uzdodoties par citu? Ko iegūstam un ko zaudējam. Uz visām izrādēm ieeja bez maksas.
Informāciju sagatavoja:
Siguldas novada Kultūras pārvaldes vadītājas vietniece
Inga Krišāne
Sestdien, 5.decembrī, plkst.18.00 Siguldas koncertzālē “Baltais flīģelis” vokālā grupa “Putni” un arfiste Jekaterina Suvorova uzstāsies ar jaunu koncertprogrammu “Ziemassvētku dziesmas”.
Adventa laiks tradicionāli tiek veltīts apcerei un sevis sakārtošanai pirms jauna dzīves posma sākuma, kas Kristīgās Baznīcas kalendārā sākas ar Ziemassvētkiem. Gatavošanās svētkiem un ģimeniska kopā būšana, rituāli un tradīcijas, kas šķīsta un pacilā dvēseli, harmoniski ievibrējot cildenākās jūtas ikvienā cilvēkā, harmoniska, sirsnīga un apcerīga mūzika lieliski piederas šim laikam. Koncertprogrammā Ziemas Saulgriežu dziesmas apkopotas gan pašmāju gan ārzemju autoru skaistākās kompozīcijas, kurās organiski mijiedarbojas šo divu tradīciju un pasaules uzskatu iespaidi.
Koncerta centrā ir divi angļu komponistu – Bendžamina Britena un Džona Ratera dziesmu cikli sieviešu balsīm un arfai, kas ieguvuši plašu klausītāju atzinību visā pasaulē to unikāli skaistās un kolorītās mūzikas dēļ. Līdztekus Britena un Ratera mūzikai, programmā skanēs arī Jāzepa Vītola, kā arī nīderlandiešu komponistes Vanesas Lannas un zviedru komponista Mortena Jansona īpaši vokālai grupai Putni rakstītās Ziemassvētku dziesmas.
Vokālo grupu Putni veido astoņas dziedātājas, kuras savu meistarību guvušas, dziedot Latvijas profesionālajos koros un vokālajās grupās – Valsts Akadēmiskajā korī “Latvija”, “Latvijas radio” korī, kamerkorī “Ave Sol”, Rīgas vokālā grupā, “Marana” un citās, kā arī uzstājoties kā solistes un diriģentes dažādos muzikālos projektos. Grupas repertuārs ir stilistiski dažāds – no viduslaiku dziedājumiem līdz pat avangarda mūzikai un kompozīcijām ar roka, popa, džeza un ambient elementiem, taču īpaša vieta Putnu programmās vienmēr bijusi mūsdienu, īpaši latviešu jaunākajai mūzikai.
Arfiste Jekaterina Suvorova absolvējusi E.Dārziņa mūzikas vidusskolas arfas klasi un ieguvusi mūzikas bakalaura un maģistra grādus Latvijas Mūzikas akadēmijā. Koncertējusi un piedalījusies dažādos projektos kopā ar Latvijas Nacionālo Simfonisko orķestri, Latvijas Nacionālās operas orķestri, ar kori “Kamēr”, Liepājas Simfonisko orķestri, kā arī Lietuvas Valsts simfonisko orķestri. Daudz koncertē solo un dažāda sastāva kameransambļos.
Koncerts notiek ar Valsts Kultūrkapitāla fonda un Siguldas novada pašvaldības atbalstu.
Biļetes “Biļešu Paradīzes” tirdzniecības vietās un koncertzāles “Baltais flīģelis” kasē. Biļešu cena 10 eiro, 
ar Siguldas ID karti — atlaide 1 eiro.
Piektdien, 20.novembrī, plkst.11.00 Siguldas novada bibliotēkā, Skolas ielā 3, tiks atklāta fotoizstāde „Latvijas mazās gaismas pilis”. Latvijas Nacionālās bibliotēkas Atbalsta biedrības un arhitekta Jāņa Dripes veidotajā fotoizstādē var iepazīties ar 59 Latvijas bibliotēkām, kas pēdējos desmit gados piedzīvojušas pozitīvas pārmaiņas. Siguldas novadu izstādē pārstāv Siguldas novada bibliotēka.
Pēdējo desmit gadu laikā no jauna celtas vai pārbūvi piedzīvojušas daudzas Latvijas publiskās bibliotēkas. Katrai pilsētai, kur tapusi jauna bibliotēka, tas bijis nozīmīgs notikums. Svarīgi visas valsts mērogā parādīt šīs pozitīvās pārmaiņas novados. Izstādē iekļautā Siguldas novada bibliotēka darbu jaunajās telpās uzsāka 2011. gada 11. novembrī, sevi piesakot kā ģimenei draudzīga bibliotēka. Bibliotēkas interjera veidošanā iesaistījās Mākslas akadēmijas Dizaina nodaļas studenti.
Arhitekts un izstādes kurators Jānis Dripe: „Šis ir gaismas punktu vizualizācijas projekts un stāsts par pozitīviem procesiem Latvijas bibliotēkās no Līvāniem līdz Valmierai, no Kursīšiem līdz Medumiem vai Jumurdai, Mārupei un Zorģiem. Lai arī mērogi un rocība bieži ir nesalīdzināmi, mēs centāmies pamanīt ne vien izcilību, bet arī labo gribu visos Latvijas novados. Mūsdienīga bibliotēka sen vairs nav tikai grāmatu glabātuve. Labajos piemēros tā ir vietas dvēsele. Tur kopā lieliski sadzīvo kultūras mantojums un mūsdienu tehnoloģijas, grāmata un virtuālais teksts, mazpilsētu miers un pasaules elpa, arhitektūra un saturs.”
Izstāde „Latvijas mazās gaismas pilis” pirmoreiz tika eksponēta Latvijas Nacionālās bibliotēkas jaunajā ēkā, tās atklāšanas nedēļā. „Latvijas mazās gaismas pilis” līdz šim jau skatījuši Ventspils, Valmieras, Daugavpils, Jelgavas, Limbažu, Tukuma, Saldus, Kuldīgas, Viļakas, Madonas, Līvānu, Preiļu, Liepājas, Salaspils un Strenču novada iedzīvotāji. Izstāde ikvienam interesentam būs apskatāma Siguldas novada bibliotēkā, Skolas ielā 3, Siguldā no 20. novembra līdz 5. decembrim.
„Latvijas mazo gaismas piļu” izstādes idejas autori ir Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktors Andris Vilks un Limbažu Galvenās bibliotēkas direktore Dzintra Justa. Fotoizstādi rīko Latvijas Nacionālās bibliotēkas Atbalsta biedrība ar Latvijas Kultūrkapitāla fonda, „ABLV Charitable Foundation”, „Live Riga”, Siguldas novada pašvaldības un citu Latvijas pašvaldību atbalstu.
Informāciju sagatavoja:
Olita Pričina-Voitika
Piektdien, 20.novembrī, plkst.17.00 un sestdien, 21.novembrī, plkst.12.00 Rīgas Centrālās bibliotēkas Mākslas un mūzikas nodaļu Brīvības ielā 49/53, 2.stāva zālē, bijušajā šūšanas un trikotāžas izstrādājumu ražošanas apvienības „Rīgas modes” ēkā notiks pašdarināto tērpu skate „Radošais nemiers”.
Skatē būs iespēja redzēt dažādās tehnikās veidotus tradicionālus, mūsdienīgus un pat avangarda tērpus bērniem un pieaugušajiem. Tajā piedalīsies autori ar tērpu kolekcijām un atsevišķiem tērpiem, kas sakārtoti pēc gadalaiku principa. Kopā ar Tautas lietišķās mākslas studijām „Dzilna” (Limbaži), „Bārbele” (Rīga), „Austra” (Rīga), „Vīkale” (Ventspils), „Durbe” (Tukums), „Kursa” (Liepāja), „Riekums” (Valmiera), Skrīveru tekstilstudiju „Putnu kalns”, Tautas tērpu centru „Senā klēts” un “Jaunais salons A”, Baibas Balodes tautas lietišķās mākslas studiju „Atkalnis” biedrība, Pamatskola „Rīdze”, kā arī individuālajiem meistariem Āriju Cekuli, Silviju Bērziņu un Irinu Babāni savus darinājumus demonstrēs arī Siguldas novada Kultūras centra Alīdes Lindes lietišķās mākslas studijas dalībnieces.
Siguldas novada Kultūras pārvaldes
vadītājas vietniece
Inga Krišāne
Svētdien, 22. novembrī, plkst.15.00 Siguldas pagasta Kultūras namā, Zinātnes ielā 7B, notiks pūtēju orķestru draudzības koncerts „Mana Latvija DABĀ, SIRDĪ UN MŪZIKĀ…”. Piedalīsies pūtēju orķestri no Salaspils, Inčukalna, Siguldas un Līgatnes. Programmā latviešu un ārzemju komponistu mūzika.
Turpinot 2013. gada 20. aprīlī Inčukalna Tautas namā uzsākto tradīciju – tikties kopkoncertā, pieci pūtēju orķestri no Inčukalna, Salaspils, Siguldas un Līgatnes jau trešo reizi tiksies kopkoncertā. Pagājušajā gadā tikšanās notika Siguldas pagasta Kultūras namā, iepriecinot klausītājus ar daudzkrāsainu programmu – latviešu un ārzemju komponistu mūziku. Tā arī šoreiz – visi orķestri iekļāvuši savās programmās gan Imanta Kalniņa, Valda Drulles, Jāņa Ābola, Aivara Krūmiņa un citu latviešu autoru darbus, gan Glena Millera, Vorena Bensona, Alfrēda Rīda un citu pasaulē pazīstamu komponistu skaņdarbus. Orķestri regulāri iestudē jaunu repertuāru, gan gatavojoties regulāriem valsts nozīmes pasākumiem – novadu un pilsētu Dziesmu svētkiem, gan savu kolektīvu koncertiem, bagātinot savas pilsētas kultūras dzīvi. Pūtēju orķestris Sudrabskaņa un Inčukalna jaunie mūziķi 2015.gada vasarā piedalījās Skolēnu Dziesmu un Deju svētkos, arī 22.novembra koncertu bagātinās melodijas no šiem krāšņajiem svētkiem.
2013. gada aprīlis – pirmais orķestru kopkoncerts Inčukalnā, 2014. gada novembrī – otrā kolektīvu tikšanās Siguldas pagasta Kultūras nams, šogad trešā – atkal Siguldā. Šoreiz veltījums Latvijas Neatkarības gadadienai – koncerts „Mana Latvija DABĀ, SIRDĪ UN MŪZIKĀ…”
Orķestru draudzības koncertā muzicēs: Līgatnes pūtēju orķestris (diriģents Anatolijs Terentjevs), Salaspils Kultūras nama „Enerģētiķis” pūtēju orķestris „Salaspils” (diriģents Laimonis Paukšte), Inčukalna Tautas nama un pamatskolas pūtēju orķestris (diriģents Vitalis Ķikusts), Siguldas Mākslu skolas „Baltais Flīģelis” un Siguldas Valsts ģimnāzijas pūtēju orķestris „Sudrabskaņa” (diriģenti Elmārs Rudzītis un Arnis Šmitiņš) un Siguldas pagasta pūtēju orķestris (diriģents Gintis Kalniņš).
Ieejas maksa – 1 eiro.
Gada gaišākos svētkus – Ziemassvētkus – gaidot, aktrise un režisore Rēzija Kalniņa un viņas draugi kopīgi veido jaunu Ziemassvētku programmu „Meklētāja Roze” ar Imanta Kalniņa mūziku, aicinot uz mirkli apstāties no ikdienas steigas un nokļūt mūzikas brīnumainajā pasaulē. 20.decembrī plkst.18.00 māksliniece viesosies arī koncertzālē „Baltais flīģelis”.
Koncertā piedalīsies grupas „The Sound Poets” solists Jānis Aišpurs; Rēzijas vīrs un draugs – diriģents Ainārs Rubiķis; dziedātāja Ilze Dzenīte, kuru Rēzija dēvē par savu dvēseles māsu; Dailes teātra aktrise un Rēzijas skatuves krustbērns – Ilze Ķuzule-Skrastiņa, kā arī mūziķi, „kuriem ir svarīgi Ziemassvētku laikā muzicēt par godu Jēzus piedzimšanai un mūsu – cilvēku – pestīšanai”, bet programmā iekļautas skaistākās dziesmas ar dzejnieku Veltas Tomas, Paulīnas Bārdas, Valdas Moras, Zinaīdas Lazdas, Kārļa Skalbes un Jāņa Poruka vārdiem.
Rēzija Kalniņa stāsta: „Kārļa Skalbes dzejolis „Ziemassvētku roze” sākas ar vārdiem: „Meklētāja ceļš ir galā…”. Mēs visi, apzinoties vai nē, meklējam Laimi. Katram ir izpratne par to, kas ir Laime, bet Ziemassvētku vēsts ir tā, kura ir kā galamērķis un sākums ceļam vienlaikus. Arī mums ir svarīgi tāpat kā Austrumu gudrajiem, sekojot Bētlemes zvaigznei, atrast kūtiņu, kurā guļ bezpalīdzīgs un no cilvēces atkarīgs Dievs, kurš cilvēces dēļ sevi piesita krustā aiz mīlestības pret tiem, kuri krustā piesit Mīlestību. Meklētāja ceļš ir sākums. Un tikai tam, kurš klauvē, tiks atvērts; tam, kurš meklē – tam tiks atklāts. Var iet pa „ceļiem” vai „neceļiem”, bet galvenais ir meklēt šo Kristus rozi zem sava cilvēcīguma sniega, kurā Dvēsele kā līgava gaida savu līgavaini – Pestītāju -, kurš, izlejot savas asinis, mūs katru – ticīgo vai neticīgo – ietver savā mīlestības spārnu vēdā un paceļ no sava ego dubļiem.”
Biļetes nopērkamas „Biļešu Paradīzes” tirdzniecības vietās un internetā.
Informāciju sagatavoja:
Sandis Mohovikovs
Latvijas valsts svētku nedēļā no 11. līdz 19. novembrim Siguldas novada bibliotēkas izstāžu telpā aicinām aplūkot fotoizstādi „Siguldas novada spēks un lepnums – Dižģimenes!”.
Latvijas valsts svētku nedēļā mēs aicinām ne tikai atcerēties Latvijas vēsturi un godināt Latvijas varoņus, bet godināt mūsu vecākus, vecvecākus, viņu doto dzīves gudrību, ieguldīto darbu mūsu Siguldas un Latvijas attīstībā. Mūsu ģimenes taču paaudžu paaudzēs ir veidojušas Latvijas vēsturi.
Izstādē apskatāmi Siguldas novada varenie dzimtas koki – genogrammas, dzimtu fotogrāfijas, īsi dzīves stāsti par Bēržu, Čivču, Gercānu, Gudovsku, Harlinsku, Jumiķu, Konošonoku, Neimaņu, Nikolajevu, Šķesteru-Buku, Šicu, Turausku, Vāveru, Vētru un Zilveru dzimtām.
Izstāde ir tapusi Siguldas pagasta Kultūras nama realizētā un Izglītības un kultūras komitejas atbalstītā projekta „Siguldas novada spēks un lepnums – Dižģimenes!” ietvaros.