Svētdien, 10.janvārī, plkst.13.30 Siguldas katoļu baznīcā notiks Ziemassvētku koncerts „Zvaigžņu dienu pavadot”.
Koncertā piedalīsies Valmieras jauktais koris „Valmiera” (diriģents Mārtiņš Klišāns) un Siguldas novada Kultūras centra jauktais koris „Spārni” (diriģente Līga Ādamsone).
Laipni gaidīts ikviens interesents! Ieeja – bez maksas.
Informāciju sagatavoja:
Beatrise Zeila
Siguldas folkloras kopa “Senleja” 10.janvārī plkst.16.00 Siguldas novada Kultūras centrā aicina uz danču pēcpusdienu “35 danči un rotaļdejas”, kas tiek rīkota, uzsākot folkloras kopas “Senleja” 35.darbības gadu. Pasākumā aicināti piedalīties gan lieli, gan mazi siguldieši un citu novadu iedzīvotāji, kam interesē tautas tradicionālās dejas un ir prieks kopīgi dancot un priecāties.
Veselā miesā ir vesels gars, saka tautas paruna un senlejieši tam piekrīt, tāpēc savu jubilejas gadu vēlas uzsākt dzīvespriecīgi, ar dančiem un kustību rakstiem. Siguldas folkloras kopa “Senleja” dibināta 1981.gada 7.janvārī. Jubilejas gadu senlejieši iecerējuši svinēt trejādi – gadu uzsākt ar danču pēcpusdienu, jūnija sākumā svinēt Senlejas goda dienu – Ziedu dienu brīvdabā un gada beigās uzsākot sava trešā dziesmu diska “Senlejas dziesmu rota” ierakstus.
Siguldas folkloras kopas “Senleja” dibinātāja un ilggadēja vadītāja ir Aina Salmane (1937 – 2013), kura vairāk nekā 30 gadus vadīja folkloras kopu “Senleja”, pa šiem gadiem veicinot arī folkloras kustības attīstību Latvijā, ar savu pedagoga prasmi iedvesmojot daudzu citu folkloras kopu rašanos un to vadītāju vadīšanas prasmju pilnveidošanos. Pa šiem gadiem folkloras kopas “Senleja” darbībā piedalījušies daudzi siguldieši, kuri papildinājuši savas zināšanas par tradicionālo kultūru un veidojuši savu attieksmi, svinot gadskārtu svētkus, izzinot tradīcijas, apgūstot senās dziesmas, rotaļas un dančus, stiprinājuši patriotisma jūtas pret savu novadu un tautu un apzinājušies sevī latvietību. Paldies visiem bijušajiem un esošajiem dalībniekiem par interesi un sirdsdegsmi!
Visi aicināti darbīgi uzsākt Jauno gadu! Dalība pasākuma bez maksas. Gaidīsim!
Informāciju sagatavoja:
Siguldas folkloras kopas “Senleja” vadītāja
Anda Skuja
Siguldas novada bibliotēkas izstāžu telpā no 5. līdz 31.janvārim skatāma interaktīva izstāde „Ķemeru Nacionālā parka bagātības”. To īpaši aicināti apmeklēt dabas zinību skolotāji ar klasēm.
Mūsdienu sabiedrība diemžēl pieradusi dabu uztvert kā pašsaprotamu un bez maksas saņemamu vērtību, taču vēl aizvien ļoti liela sabiedrības daļa to nenovērtē. Dabas daudzveidības samazināšanās pasaules mērogā ļoti nelielam skaitam cilvēku liek aizdomāties par to, ka mēs katrs esam atbildīgs par savas apkārtnes dabas vērtību saglabāšanu.
Izstādes apmeklējums ļaus tuvāk iepazīt gan izcilas dabas bagātības, gan kultūrvēsturiskās vērtības, kas atrodamas Ķemeru Nacionālajā parkā. Galvenās dabas vērtības – purvi, meži, ūdeņi, pļavas un jūras piekraste, kā arī cilvēku radītās vērtības – parādīts fotogrāfijās ar skaidrojošiem aprakstiem. Galvenā uzmanība pievērsta cilvēku un dabas mijiedarbībai, parādot, ko sabiedrība iegūst, saglabājot šīs vērtības. Savukārt izstādes interaktīvajā daļā šīs vērtības iespējams iepazīt ar visām cilvēka maņām – sajust purva sūnu pieskārienus, sasmaržot pļavu, pagaršot sērūdeni. Jaunākajiem apmeklētājiem būs interesanti pārbaudīt savas zināšanas par dabu, darbojoties ar krāsainajām dabas un vēstures vērtību apceļošanas spēlēm. Izstāde uzsver to, ka mēs katrs esam atbildīgs par savas apkārtnes dabas vērtību saglabāšanu.
Izstādi veidoja Ķemeru Nacionālā parka fonds sadarbībā ar Dabas aizsardzības pārvaldi un Jūrmalas pilsētas domi.
Piektdien, 22.janvārī, Pasaules lūgšanu nedēļā par kristiešu vienotību, notiks pirmās Lūgšanu brokastis Siguldas novadā. Sadarbībā ar Siguldas novada pašvaldību un biedrību „Cerību spārni” tās organizē Siguldas novada kristīgās draudzes.
Uz Lūgšanu brokastīm tiks aicināti dažādu jomu pārstāvji, uzņēmēji un sabiedrības līderi, lai sarunātos par svarīgo Siguldas novadam un lūgtu Dieva svētību darbiem. Uz tikšanos aicinātie ar savu dalības maksu segs pasākuma izmaksas, bet atlikusī dalības maksa tiks novirzīta, lai apmaksātu novada bērnu ar funkcionāliem traucējumiem ārstēšanu.
Lūgšanu brokastu vēsture aizsākās Amerikas Savienotajās Valstīs jau 1952. gadā, kad pasākumā piedalījās 3400 viesu, tajā skaitā politiķi un slavenības no daudzām ārvalstīm. Līderi vienojās, ka labklājība vien nevar atrisināt visas problēmas sabiedrībā. Amerikā šo tradīciju iedibināja norvēģu ieceļotājs un ceļojošs garīdznieks Abrahams Vereide, kurš darbojās Sietlā. Par paraugu izvirzot Jēzus dzīvi un darbību, viņš izveidoja palīdzības fondu trūcīgajiem. Drīz līdzīgas grupas tika izveidotas Sanfrancisko, Čikāgā un Vašingtonā, kur atrodas organizācijas galvenā mītne. Tagad Amerikā Lūgšanu brokastu oficiālie rīkotāji ir kongresa deputāti. Pasākuma dalībniekus, kuru vidū ir sabiedriskie darbinieki, politiķi, zinātnieki un mākslinieki, katru gadu uzrunā ASV prezidents. Lūgšanu brokastu kustība ir paplašinājusies, un pašreiz tās ietvaros izveidojušās daudzas diskusiju un lūgšanu grupas, kuras regulāri tiekas katrā ASV štatā – valdības birojos, uzņēmumos, firmās, cietumos, universitātēs un mājās. Līdzīgas Lūgšanu brokastis katru gadu notiek vairāk nekā 40 valstīs visā pasaulē. Latvijā Valsts un atsevišķu pilsētu, novadu Lūgšanu brokastis notiek kopš 2006.gada.
Otrdien, 29.decembrī, Mores pagasta Tautas nama sieviešu vokālais ansamblis „Ceriņi” viesojās četros pansionātos ar muzikālu uzvedumu „Sievietes, sievietes…”.
Ir gadu mijas laiks, kad gribas, lai katram pasaulē snieg gaišu un cerīgu domu sniegs, kad ir vēlēšanās dāvināt un saņemt vislielāko dāvanu – labus vārdus. Arī mēs, sieviešu ansamblis „Ceriņi”, šajā gadā visbaltākajā laikā devāmies iepriecināt sociālās aprūpes centra „Saullēkts”, Siguldas novada domes sociālās aprūpes mājas „Gaismiņas”, Valsts sociālās aprūpes centra „Allaži” un Mālpils sociālās aprūpes centra iemītniekus, lai dalītos ar visvērtīgāko no dāvanām – savu uzmanību, kas silda vientuļās sirdis un dāvā cerību. Šajos kopā būšanas mirkļos viņu acīs iemirdzas gan prieka dzirkstelīte, gan nobirst aizkustinājuma asara. Pēc labi padarīta darba, cerību pilniem skatieniem un sirsnīgiem atvadu mājieniem tikām pavadītas, lai atkal redzētos kādos citos svētkos.
Informāciju sagatavoja:
ansambļa vadītāja Maija Ādamsone
2016.gada pirmā izstāde, kas Siguldas pagasta Kultūras namā būs skatāma no 8.janvāra līdz 31.janvārim, būs veltīta karikatūrām un apmeklētāji varēs iepazīties ar Kristapu Auzenbergu.
“Karikatūras man rodas spontāni,” stāsta Kristaps Auzenbergs. “Viss, ko zīmēju, ir no dzīves, no tā, ko redzu un dzirdu visapkārt, tas ir mans sirds darbs. Domas vienā mirklī sakrustojas galvā, un – ir! Tāpat kā dzīvē viss ir vienā katlā, arī darbus izstādei atlasīju spontāni. Vienkopus ir dažādu tēmu karikatūras, komiksi un sarži, kas zīmēti gan sen, gan ne tik sen, un ir arī pavisam svaigi. Zīmēju personalizētas karikatūras ar akvareļu krāsām no fotogrāfijām pēc vēlamā apraksta, ātrās karikatūras ar zīmuļiem privātās ballītēs un korporatīvos pasākumos, karikatūras savam priekam un plašsaziņu līdzekļiem, ilustrācijas grāmatām, ir izdots izstrādāts komikss „Mani nedarbi””. Kristaps zīmē arī uz sienām, saskaņojot to ar privātpersonām vai pašvaldībām, visapjomīgākais sienu zīmējums atrodas Siguldas tirgū.
Mākslinieks ar zīmēšanu aizrāvies no sešu gadu vecuma, talantu nemitīgi attīstījis, apmēram 18 gadu vecumā pievērsies zīmēšanai profesionāli, kādus gadus darbojies arī uz laiku atjaunotajā humora un satīra žurnālā “Dadzis”.
Ja vēlaties ikdienas steigā uz brīdi apstāties un pasmiet, laipni gaidīti! Tiem, kuri gribēs satikt pašu Kristapu Auzenbergu, aicināti uz izstādes atklāšanu 8.janvārī plkst.12.00.
Sestdien, 9. janvārī, plkst.16.00 Siguldas pagasta Kultūras namā būs skatāma Sabiles amatierteātra izrāde pēc Anitas Grīnieces lugas „Putnubiedēkļu Ziemassvētki”, režisore Baiba Keisele.
Ziemassvētki atnākuši pie itin visiem un it visur – tā vienkārši notiek. Arī pie tiem, par kuriem esam aizmirsuši, vai viņi nešķiet uzmanības vērti. Kā Ziemassvētku vakarā klājas putnubiedēkļiem lauka malā? Vai pie viņiem atnāks draugi? Vai arī viņi sajutīs Ziemassvētku prieku un brīnumu? Jautri romantisks stāsts ar dziesmām un dejām.
Lugas autore kādā intervijā ir atzinusi, ka „pasaule ir pārāk brīnumaina, lai par to klusētu”. Uz skatuves visu viencēlienu ir sadzīvē tik ierasta, scenogrāfa lakoniski izveidota pasaule — vienkārša padomjlaika stilā nostiprināta laterna koka staba galā, metāla atkritumu tvertne ar klabošu vāku un soliņš, un bez pajumtes palikuši cilvēki, kas vairs necer atgriezties normālā dzīvē. Niks labs basketbolists, Miks likteņa ielikts invalīda ratiņos, Hortenzija — ņipra nenosakāma vecuma būtne, uztur vismaz kaut kādu darbošanās garu šajā trijotnē, kuru garāmgājēji citādi kā par putnubiedēkļiem neuzskata. Ir Ziemsvētki, un tiem, kam ir mājas, eglīte, dāvanas un ģimenes siltums, pat neiedomājas, ka arī putnubiedēkļiem varētu būt savs Ziemsvētku sapnis, savas ilgas un cerības, ka arī tādiem cilvēkiem ir tiesības šajos svētkos ko brīnišķu vēlēties, kamēr izdeg kaut vai tikai sērkociņš no kāda atmestas kārbiņas.
Ieejas maksa – 1 eiro. Biļetes varēs iegādāties izrādes dienā 9. janvārī, stundu pirms izrādes.
Rudenī Siguldas novada Kultūras pārvalde izsludināja pieteikšanos projektu konkursam līdzfinansējuma saņemšanai festivālu organizēšanai Siguldas novadā 2016.gadā. Atbilstoši konkursa nolikumam, no pieteiktajiem septiņiem festivāliem pašvaldības līdzfinansējumu saņems:
Pašvaldības līdzfinansējums pasākuma norisei ir līdz 50% apmērā no projekta kopējiem izdevumiem.
Siguldas novada bibliotēkas gada nogalē vēlas pateikt paldies visiem čaklajiem lasītājiem, vecākiem, kas atveda bērnus uz bibliotēku un īpašs paldies sadarbības partneriem, kas iesaistījušies pasākumu organizēšanā, ziedojuši grāmatas un citādi atbalstījuši bibliotēku darbu.
Siguldas novada bibliotēkā 2015.gadā čaklākā lasītāja bērnu vidū izlasījusi 173 grāmatas, ievērojamu skaitu sasnieguši arī citi mazie lasītāji, izlasot 118, 106, 104 un 102 grāmatas. Pieaugušo vidū aktīvākais lasītājs izlasījis 206 grāmatas, otrajā vietā lasītājs ar 193 izlasītām grāmatām, trešajā – 192. Lasītāju vidū ir daudzas ģimenes, kuras aktīvi lasa pat trijās paaudzēs. Mēs varam būt lepni, jo mūsu jaunākajam lasītajam ir tikai gadiņš, bet vecākajam lasītājam jau 93.
Kopumā Siguldas novada bibliotēkas fonds 2015.gadā papildināts ar 447 dāvinātām grāmatām. Par pašvaldības līdzekļiem iegādāti 950 izdevumi par 8260 eiro. Siguldas novada bibliotēkā 2016.gadā lasītājiem būs pieejami 59 periodikas izdevumi, kuru abonēšanai izlietoti 2037 eiro. Nākamajā gadā siguldiešiem būs pieejamas trīs datubāzes: daudznozaru pilnu tekstu datubāze EBSCO, Letonika un enciklopēdija Britannica.
Siguldas pagasta Centra bibliotēkas pakalpojumus izmantojuši 500 reģistrētie lasītāji. Sirsnīgs paldies lasītājiem par 103 grāmatu dāvinājumu bibliotēkai. Par pašvaldības budžetu 2015.gadā bibliotēka iegādājusies 411 grāmatas par 2356 eiro. 2016.gadā lasītājiem būs pieejami 28 periodikas izdevumi, kuru abonēšanai izlietoti 940 eiro. Siguldas pagasta Centra bibliotēkas lasītāju vecums ir no četriem līdz pat 90 gadiem.
Siguldas pagasta Jūdažu bibliotēkā aktīvākais lasītājs bērnu vidū izlasījis 74 grāmatas, savukārt pieaugušo vidū – 141. Jūdažu bibliotēkas jaunākajam lasītajam ir četri gadi, bet vecākajam – 85.
2015.gadā Jūdažu bibliotēkas fonds bagātināts ar 120 dāvinātām grāmatām. Par pašvaldības finansējumu 2015.gadā iegādāti 222 izdevumi par 1937 eiro. 2016.gadā lasītājiem būs pieejami 20 periodikas izdevumi, kuru abonēšanai izlietoti 654 eiro.
Allažu pagasta bibliotēkas 2015.gada ražīgākais lasītājs ir kolektīvais apmeklētājs SSAC „Allaži”, kura iemītnieki šogad izlasījuši 188 grāmatas un reizi mēnesī apmeklējuši izstādes bibliotēkā. Šī gada čaklākās lasītājas izlasījušas 188 un 159 grāmatas. 2015.gadā Allažu bibliotēkā iegādātas 283 grāmatas un dāvinājumos saņemtas 44.
Mores pagasta bibliotēka vēlas pateikties saviem 252 lasītājiem. Par pašvaldības līdzekļiem 2015.gadā iegādāta 131 grāmata par 1037 eiro un dāvinājumā saņemtas četras grāmatas. 2016.gadā bibliotēkas lasītājiem būs pieejami 23 dažādi preses izdevumi.
Šobrīd norit aktīvs darbs pie Siguldas novada Kultūras centra būvprojekta izstrādes, kuru plānots pabeigt jau šogad. Iepirkumā par projektēšanu uzvarēja SIA „ARH stadija”, projektēšanas izmaksas ir 46 667,28 eiro.
Kultūras centra renovācijas projektā ir plānots esošo telpu kapitālais remonts, ieejas mezgla pārbūve un jauna apjoma noliktavu piebūve aiz lielās zāles. Siguldas novada Kultūras centra renovācijas izmaksas būs zināmas pēc iepirkuma izsludināšanas, projekta realizācijai plānots piesaistīt līdzekļus no Eiropas Savienības struktūrfondiem.
Projekts vairākkārt ir apspriests ar kultūras nozares speciālistiem, lai veidotu mūsdienīgu un funkcionālu kultūras centru, kas nodrošinātu pilnvērtīgu kultūras baudījumu ikvienam tā apmeklētājam.
Koncertzāles „Baltais flīģelis” janvāra un februāra koncertu repertuārā iekļauts piedāvājums dažādām gaumēm – džezs, populāras kinomūzikas stāsti un vēl nedzirdēts sitamo instrumentu un uguns duets. Biļetes iespējams iegādāties „Biļešu Paradīzes” tirdzniecības vietās un koncertzāles „Baltais flīģelis” kasē.
Uz visiem koncertzāles pasākumiem Siguldas novada iedzīvotāja ID kartes īpašniekiem – 1 eiro atlaide.
Trešdien, 23.decembrī, plkst.18.00 aicinām uz mūziķes, gleznotājas un psiholoģes Ainas Božas autorkoncertu „Iedegsim sveces” Jūdažu Sabiedriskajā centrā.
Savu pirmo dziesmu „Solītā laime” Aina uzraksta 1980.gadā. 90.gadu sākumā, Ainu piemeklē radošais pacēlums un viņa īsā laikā uzraksta sešas dziesmas, no kurām divas tiek dziedātas konkursā „ Ziņģe – 93 ”. Un tā tas sākās — vispirms piedāvājums ierakstīt kaseti, tam sekojuši koncerti ar pilnām skatītāju rindām, atzinība, popularitāte.
Blakus mūzikai, Ainas Božas dzīvē būtiska ir arī gleznošana, kurā, tāpat kā visos savos talantos, ceļu viņa meklē pati, izkopjot likteņa piešķirto.
Aina Boža dziesmās pauž savas domas par attiecībām, notikumiem, tēmām, kas dzīves laikā skar ikvienu cilvēku. „Melodijas un vārdi pie manis iesākumā atnāk pa mazam fragmentiņam, kuri man jāsaliek noteiktā mozaīkā, es ļoti daudz pie tiem strādāju. Ir reizes, kad dziesmas saņemu kā dāvanas – gatavā veidā, taču tas notiek reti. Savu dziesmu tekstus es neuztveru kā mākslinieciskas vērtības, — tās ir manas atziņas un attieksme pret to, kas notiek. Man patīk vērot, domāt un analizēt cilvēku savstarpējās attiecības, dzīves izpratni, Pasaules izjūtu; patīk iedvesmot cilvēkus, sniegt viņiem iedrošinājumu un izraisīt smaidu cilvēkos. Jūtu, ka daru to, kam esmu radīta, tāpēc Liktenis ir labvēlīgs un ļauj nopelnīt dienišķo maizi. Prieks, ka daba man piešķīrusi tieksmi pēc vienkāršas dzīves,” saka A.Boža.
Informāciju sagatavoja
Jūdažu Sabiedriskā centra vadītāja
Jeļena Ozoliņa