Lai gan ziema šogad teju ir pazudusi, laika vērotāji stāsta, ka jau nākamnedēļ aukstums atgriezīsies. Būs iemesls pulcēties gadskārtu ieražu svētkos – Meteņos, lai kopā atvadītos no ziemas, izdzīvojot senās tradīcijas! Turaidas muzejrezervātā visi kopā ar ģimenēm aicināti Meteņus svinēt 20.februārī plkst.14.30 kopā ar Siguldas folkloras kopu “Senleja”.

Meteņdienā Turaidā visus ar dziesmām un muzicēšanu gaidīs maskoti čigāni, tiks izdzīvotas senās tradīcijas – notiks lielīšanās, slokatņu baudīšana, Meteņa dzīšana, tiks meklēta Laimes poga, no dārziem projām dzīti kurmji, izspēlētas āra spēles, kas veicina augšanu, uz ugunskura vārīta un baudīta īpašā Meteņa miežu putra, tiks dziedāts un dancots, lai izdotos labs gads un būtu auglīga vasara visiem.

Meteņos arī ļaudis devušies maskotos gājienos no sētas uz sētu ar mērķi vairot auglību, atbrīvoties no ļaunā, aizsargāt savu saimi no slimībām un nelaimēm, nest svētību un vēlēt viens otram labu.

Meteņu svinēšanas tradīcijas Latvijā jau kļuvušas ļoti populāras. Meteņi dažādos novados tiek svinēti jau no februāra sākuma līdz beigām, tie saukti dažādi – par Pīrāgu dienu, Aizgavēni, Vastlāvi, Miesmeti, Lastavāgu, Buduļu vakaru un citādi. Meteņi tiek uzskatīti arī par jaunā gada sākumu, kad zemnieki sāka gatavoties jaunajam ražas gadam.

Ikviens aicināts izbaudīt maskošanās burvību, gūt prieku un spēku, stiprinot latviskās tradīcijas, svinot Meteņus Turaidas vēsturiskajā centrā!

Informāciju sagatavoja:
Anda Skuja
Turaidas muzejrezervāta Izglītojošā darba un komunikācijas daļas vadītāja

No 10.februāra Siguldas novada bibliotēkas izstāžu telpā apskatāma Rakstniecības un mūzikas muzeja ceļojošā izstāde “Sadzejotā valsts”. Izstāde vēsta par to, kā Latvijas rakstniecībā rodas un dzīvo nacionālais mīts par Latvijas valsti, dažādos laikos uzturēdams valstiskuma apziņu.

Katrai tautai, arī valstij ir savs kanonizētais stāsts par tās rašanos, varonību un uzvarām – iedvesmojošs, vienojošs un patiess. Mūsējais stāstāms galvenokārt dzejā, kas paaudzēs zināma un turpināma.

Prasību pēc savas valsts pirmie izvirza tieši dzejnieki. Viņi arī piedalās valsts izcīņā, nosargāšanā un jauncelsmē, dalās ar tautu sāpēs par Latvijas valsts bojāeju. Okupācijas gados dzejnieki uztur dzīvu patriotisma garu, pamatīgi slēpto valsts ideju neļaujot aizmirst rūpīgi šifrētos tekstos, lai, pienākot Trešajai atmodai, aktīvi piedalītos mūsu valsts atjaunošanā.

Raiņa, Kārļa Skalbes un Viļa Plūdona tekstos apmeklētāji var izlasīt prasību pēc Latvijas valsts. Aleksandra Čaka poēmas “Mūžības skartie” manuskripts un strēlniekiem veltīti citu autoru literārie darbi vēstī par leģendārajām varonības dienām. Tādu autoru kā Anna Brigadere, Edvarts Virza un Aspazija rokraksti liecina par literatūras uzplaukumu jaunajā valstī 20.gs. 20./30.gados, kad par pašapziņas nesēju kļūst zemnieka tēls. Okupācijas gados tapušie teksti, tostarp Imanta Ziedoņa un Māras Zālītes darbi, neļauj lasītājam aizmirst par piederību mūsu zemei un tautai, valodai un vēsturei. Daudzos rokrakstus papildina audio un video ieraksti. Izstādes noslēdzošo daļu veido stāsti par nacionālā mīta nozīmīgākiem motīviem, kā arī apsveikumi Latvijas valstij.

Izstādi “Sadzejotā valsts” caurvij ziedu motīvs, kas valsti pielīdzina romantiķu apdzejotajai zilajai puķei – sākumā salā un tumsā uzziedējušam vāram ziedam, kas vēlāk transformējas gan par puķi pie strēlnieka cepures, gan vadonim sniegtiem rožu pušķiem, gan maijā neuzziedējušu jasmīnu, gan puķu paklāju pie Brīvības pieminekļa.

Izstāde skatāma kā lapas kādā sociālajā tīklā, kurā dažādu laikmetu rakstnieki un mūziķi veido ierakstus un notikumus, raksta komentārus, pievienojas interešu grupām un apmeklē pasākumus. Profila informācijā tiek nosauktas un raksturotas tēmas, kas interesējušas Raini, Kārli Skalbi, Māri Čaklo, Lūciju Garūtu, Jāzepu Vītolu, Āriju Elksni, Imantu Kalniņu u.c.; klasiķu diskusijai pievienojas arī mūsdienu autori Anna Auziņa, Toms Treibergs, Iveta Ratinīka. Izstādē izmantots bagātīgs muzeja krājuma rokrakstu, dokumentu, fotogrāfiju un citu materiālu klāsts.

Izstādes vizuālo koncepciju kā nosacītu jaunbūvi, kas simbolizē mūžīgās Latvijas mūžīgu nepabeigtību, veidojis mākslinieks Ivars Noviks.

Izstāde “Sadzejotā valsts” Siguldas novadabibliotēkā būs apskatāma līdz 24.martam.

9.februārī Latvijā jau 13.gadu pēc kārtas tiek atzīmēta Vispasaules drošāka interneta diena. Tās sauklis tāpat kā pagājušajā gadā: „Kopā par labāku internetu!” Arī Siguldas novada bibliotēkas Bērnu literatūras nodaļas interneta lietotāji tika aicināti būt pozitīvi internetā, lai šo vidi veidotu labu un drošu.

Interneta lietotāji iepazinās ar bibliotēkas datoru lietošanas „Zelta noteikumiem” un atsauca atmiņā svarīgākos drošības nosacījumus no iepriekšējos gados pašu izveidotās „Droša interneta ABC”.

Interesanti viedokļi atklājās diskusijās ar bibliotēkas interneta lietotājiem par to, kāds varētu būt labāks un drošāks internets, un vai mēs esam labi un gudri interneta lietotāji. Tika izteikti ļoti atšķirīgi viedokļi un attieksme par interneta vidi, piemēram: „Drošs internets ir tad, ja neuzsprāgst dators” līdz uzskatam, ka „Es pats esmu atbildīgs par to, kā veidoju savu identitāti virtuālajā vidē.” Šis uzskats arī ir vissvarīgākais tiešsaistes komunikācijas un informācijas publicēšanas iespēju laikā.

Informāciju sagatavoja:
Siguldas novada bibliotēkas
Bērnu literatūras nodaļas vadītāja
Dzintra Kalniņa

3.februārī Mākslu skolā „Baltais Flīģelis” notika Siguldas un Garkalnes novadu izglītības iestāžu vokālo ansambļu skate „Balsis”. Skatē piedalījās septiņi kolektīvi, no tiem visaugstāko punktu skaitu un iespēju startēt nākamajā kārtā ieguva Siguldas pilsētas vidusskolas 3.–4.klašu vokālais ansamblis.

Nākamā kārta notiks 11.martā Smiltenē, uz kuru tiek izvirzīts labākais vokālais ansamblis no katra novada, kurš ieguvis augstāko novērtējumu vai pirmās pakāpes diplomu. Siguldas novadu skatē pārstāvēs Siguldas pilsētas vidusskolas 3.–4.klašu vokālais ansamblis, Līgas Trupavnieces vadībā, kas skatē ieguva visaugstāko vērtējumu – 44,5 punktus. No Garkalnes novada dalību otrās kārtas skatē izcīnīja Garkalnes Mākslu un vispārizglītojošās vidusskolas 3.klases skolēnu duets – Līna Aveniņa un Jēkabs Taranda, Ingūnas Lielbārdes vadībā, iegūstot 43 punktus. Apsveicam laureātus!

Žūrija atzinīgi vērtē visu kolektīvu sniegumu. Bijis jūtams priekšnesumu sagatavošanā ieguldītais darbs, kas vainagojies ar ļoti labu skanējumu. Tas apliecinot, ka bērniem un jauniešiem kopīga muzicēšana patīk.

28.aprīlī Siguldas 1.pamatskolas zālē šie kolektīvi, kā arī skolu kori sniegs pavasara koncertu.

Informāciju sagatavoja:
Sandra Ķirule
Izglītības pārvaldes galvenā speciāliste izglītības jautājumos

Siguldas novada bibliotēkas Bērnu literatūras nodaļā ir noslēdzies Latvijas Nacionālās bibliotēkas izstrādātais, Latvijas Bibliotekāru biedrības īstenotais un Valsts Kultūrkapitāla fonda finansiāli atbalstītais lasītveicināšanas projekts „Bērnu, jauniešu un vecāku žūrija 2015”. Latvijā tas norisinājās jau 14.reizi, un iesaistīšanās šajā projektā nozīmē ilgākā laikposmā lasīt, vērtēt, analizēt un izteikt viedokli par lasīšanai piedāvātajām dažādu tautu autoru, dažādu žanru un dažādiem vecumposmiem atbilstošām grāmatām.

29.janvārī norisinājās šo aktivitāšu noslēgums – žūrijas dalībnieku jeb lasīšanas ekspertu tikšanās pasākums. Kā balva par aktīvo dalību projektā – lasīšanu un darbu vērtēšanu, kā arī ņemot vērā, ka vērtēšanā bija arī novadnieces, bērnu rakstnieces Luīzes Pastores grāmata „Pazudušais pērtiķis”, dalībniekiem bija iespēja tikties ar autori, lai iepazītos ar viņas grāmatu tapšanas procesu. Luīze Pastore aizraujoši stāstīja par mākslas detektīvu rakstīšanu, ļāva bērniem pašiem iejusties mākslas detektīvu lomās, uzzināt, kā rakstnieks izvēlas grāmatu prototipus, kā top ilustrācijas un animācijas filmiņas pēc grāmatu motīviem.

Šī tikšanās Siguldas novada bērniem sniegusi iespēju paplašināt savu redzesloku un kļūt intelektuāli bagātākiem, ļaujot orientēties autores radošajā devumā.

Pasākuma noslēgumā, pēc lasīto grāmatu izvērtēšanas, eksperti nominēja labākās grāmatas. 2015. gada „Bērnu, jauniešu un vecāku žūrijas” eksperti nolēma pirmo vietu piešķirt sekojošām kolekcijas grāmatām attiecīgajos vecumposmos:

• 5+ Juris Zvirgzdiņš „Miega pasaka”, apgāds Zvaigzne ABC;
• 9+ Luīze Pastore „Pazudušais pērtiķis”, apgāds Neputns;
• 11+ Kristīne Olsone „Stikla bērni”, apgāds Zvaigzne ABC;
• 15+ R.Dž. Palasio „Brīnums”, apgāds J.L.V.
• Vecāku žūrijā: Māris Bērziņš „Svina garša”, Dienas grāmata.

Paldies visiem 2015.gada lasīšanas ekspertiem, lai nezūd lasītprieks un uz tikšanos „Bērnu, jauniešu un vecāku žūrijā 2016”!

Informāciju sagatavoja:
Siguldas novada bibliotēkas Bērnu literatūras nodaļas vadītāja
Dzintra Kalniņa

11.februārī plkst.19.00 Siguldas pagasta Kultūras namā aicinām uz sarunu cikla “Mana laimes formula” otro tikšanos ar vēdiskās filozofijas pasniedzēju un vēdiskās psiholoģijas konsultantu, ajūrvēda pavāru Uģi Kuģi.

Sarunas tēma vienlaikus ir vienkārša un sarežģīta, kā arī mūžam aktuāla – “Vīrišķība un sievišķība”. Tie ir instrumenti, ar kuru palīdzību dvēsele risina savas dzīves uzdevumus, kas savstarpēji ir līdzīgi kā nazis un dakšiņa, jo kā viens, tā otrs priekšmets ir svarīgs, lai ēstu. Mēs tos lietojam kopā, lai gan katru citādāk. Sarunas gaitā tiks aplūkots jautājumus par sievišķīguma formulu, kā to izkopt, kas jādara, lai sieviete nekļūtu par vīrieti.

Šos vakarus nevar dēvēt par lekcijām, tās ir sarunas par un ap visu, kas skar mūsu ikdienu, sadzīvi, domas un emocijas. Iespējams, šis sarunu cikls un runātāji spēs iedvesmot jauniem darbiem, mērķiem un izaicinājumiem, iedrošinās un aicinās uz lietām paraudzīties ne tik ierasti, aizkustinās, un atklās ko jaunu, liks padomāt un saprast, cik daudz spējam paveikt mēs paši.
Ieejas maksa – 2 eiro.
 

Informāciju sagatavoja:
Siguldas pagasta Kultūras nama vadītāja
Terēzija Leimane

5.februārī Siguldas pagasta Kultūras namā atklāta keramikas studijas „Māl-pils” keramikas un Mālpils tautas lietišķās mākslas studijas „Urga” tekstila darbu izstāde „Zemes spēks un zemes maigums”.

Ikdienā reti kad aizdomājamies par tiem pirmsākumiem, no kuriem rodas dažādas lietas. Piemēram, māls un lini – divi apbrīnojami materiāli, pirmais kā zemes dzīļu sastāvdaļa, otrais – zemes un cilvēka sadarbības rezultāts. Arī zeme un ūdens – divas varenas stihijas, kuras audzē, veido, dod savu spēku un vieno šos materiālus. Kad pievienojas uguns un gaiss, abu materiālu ceļi uz brīdi šķiras, jo uguns savā varā paņem mālus, piešķirot tiem izturību un skaņu, bet gaiss iemājo linos, padarot tos vieglus un gaisīgus. Nonākot prasmīgu amatnieku rokās, šie materiāli iegūst pilnīgi jaunus veidolus, lai atkal tiktos, bet nu jau daudzu cilvēku mājvietās, radot prieku gan ikdienā, gan svētku reizēs.

Izstāde aplūkojama līdz 28.februārim darba dienās no plkst.10.00 līdz 19.00, sestdienās un svētdienās no plkst.10.00 līdz 14.00. Ieeja bez maksas.

Visi, kam sirdī mīlestības sajūta, 13. februārī var apmeklēt Valentīna dienas balles Siguldas pagasta Kultūras namā vai Allažu Tautas namā.

Siguldas pagasta Kultūras namā plkst. 22.00 skanēs pirmais balles “Mīlestības sarkanā” valsis. Deju ritmos vadīs grupas „Vintāža” no Rīgas un „Vēja Radītie” no Siguldas, kā arī dīdžejs DJ Fox. Par patīkamu vakara noskaņu rūpēsies Latvijas Nacionālā teātra aktieris – Mārtiņš Egliens un skaisto mirkli varēs apturēt Valentīna mīlas foto stūrītī. Pārsteiguma balvas balles apmeklētājiem sarūpējusi „Mākslīgā akmens darbnīca”, grilbārs „Lava” un SIA „R.D.A.”.
Ieteicamā ģērbšanās stila nianse ļoti labam garastāvoklim — sārtie toņi!
Galdiņus aicinām rezervēt tālruni 26112886 ( Terēzija).
Dalības maksa līdz 12.februārim – 7 eiro, pasākuma dienā dalības maksa – 10 eiro.
 
Allažu pagasta Tautas namā 13.februārī plkst.21.00 notiks balle „Svētā Valentīna Nakts”. Mīlestības dziesmas izdziedās un uz dejām aicinās grupa „Baltie lāči”. Deju priekšnesumus piedāvās sporta deju kluba „Zīle” šarmantie un elegantie dejotāji. Gaidāmi arī dažādi pārsteigumi.
Galdiņus aicinām rezervēt pa tālruni 28309186 (Gunta).
Dalības maksa līdz 12.februārim – 5 eiro, pasākuma dienā dalības maksa – 7 eiro.

Siguldas novada Kultūras pārvalde aicina darbā kultūras darba speciālistu/-i. Motivācijas vēstuli un CV lūdzam sūtīt līdz 8.februāra plkst.12.00 uz e‑pastu iveta.argale@sigulda.lv vai iesniegt personīgi Siguldas novada Kultūras pārvaldē, Pils ielā 10, Siguldā, LV-2150. Uzziņas pa tālruni 67970815 (Siguldas novada Kultūras pārvalde).

Prasības pretendentiem:

• augstākā izglītība kultūras, menedžmenta vai sabiedrisko attiecību jomā;
• darba pieredze (ne mazāk kā trīs gadi) kultūras vai ar to saistītā jomā;
• izpratne par kultūras pasākumu un iestāžu menedžmentu;
• zināšanas un pieredze vietēja, nacionāla un starptautiska mēroga projektu izstrādē;
• prezentēšanas un pārdošanas prasmes;
• teicamas komunikācijas un sadarbības prasmes;
• prasme pastāvīgi plānot savu darbu un laiku;
• valsts valodas prasme augstākajā līmenī, labas krievu un angļu valodas zināšanas sarunvalodā un rakstos;
• pieredze preses relīžu sagatavošanā;
• prasme strādāt ar mūsdienu informācijas tehnoloģijām un darboties sociālajos medijos.

Galvenie pienākumi:

• nodrošināt kultūras projektu sagatavošanu un publicitāti;
• izstrādāt un īstenot Siguldas novada Kultūras pārvaldes darbības komunikācijas konceptu;
• organizēt un koordinēt starptautiskus kultūras projektus;
• nodrošināt sadarbību ar kultūras NVO un pašvaldību iestādēm, kultūras institūcijām Latvijā, Eiropas Savienībā un citās valstīs, plašsaziņas medijiem;
• nodrošināt Siguldas novada Kultūras pārvaldes aktivitāšu publicitāti, reklāmu un dokumentēšanu;
• sagatavot preses relīzes.

Piedāvājam:

• interesantu, radošu un atbildīgu darbu;
• sociālās garantijas.

25.janvārī noslēdzās Lūgšanu nedēļa par kristiešu vienotību pasaulē, kura Siguldas novadā pulcēja novadniekus astoņos ekumēniskos dievkalpojumos Siguldas un apkārtnes dievnamos, kā arī pirmajās Siguldas novada Lūgšanu brokastīs, kurās tikās dažādu jomu Siguldas novada līderi.

Piektdienas rītā Siguldas pagasta Kultūras nama zālē uz vēl nebijušu notikumu pulcējās vairāk nekā simts Siguldas novada dažādu jomu līderi, lai dalītos kopīgās sarunās, viesu un dalībnieku uzrunu pārdomās, vienotos par Siguldas novada iedzīvotāju nepieciešamībām labākas un garīgākas dzīves veidošanai. Kā savā uzrunā teica žēlsirdības misionāre Ligita Kursiša-Pataša: “Labklājību es saprotu kā to, lai man manā sirdī labi klātos.”

Visbiežāk sarunās pārspriestā tēma bija par gaismu, ko mēs dedzam savās sirdīs, lai, pirmkārt, tā būtu gaisma cilvēkiem mums apkārt – ģimenē, pilsētā, pagastā, novadā, Latvijā. Lūgšanu brokastu norisi papildināja Lienes Circenes, Māra Ziemeļa un Arta Gāgas muzikālie dāvinājumi.

Klātesošie vienojās šādas tikšanās turpināt vismaz reizi gadā un meklēt jaunus veidus ekumēnisku pasākumu rīkošanā. Visus sarīkojuma izdevumus sedza paši dalībnieki, daļu no sava maksājuma ziedojot biedrībai “Cerību spārni” terapiju apmaksai bērniem ar īpašām vajadzībām. Kopā šim mērķim tika saziedoti 1360 eiro. Lūgšanu brokastu organizatori – Siguldas novada kristīgās draudzes, novada pašvaldība un biedrība “Cerību spārni” – pateicas dalībniekiem par atsaucību, finanšu, darba un materiālajiem ieguldījumiem novada kopības labumam.

Svētdien, 31.janvārī, plkst.12.00 Siguldas pagasta Kultūras namā notiks draudzības dziesmu un deju koncerts „Putni, māksla, Latvija”.

Šoziem oficiāli vairs palicis tikai viens ziemas mēnesis – februāris, pēc kura tad arī varēsim šo ziemu novērtēt kopumā. Un kamēr vēl ziema piesaka savas tiesības, mēģināsim uzburt pavasara noskaņu janvāra beigās, jo tuvojas laiks, kad saklausāmas pavasarīgas putnu balsis, krustknābji vij ligzdiņas, piedzimuši pirmie lāču bērni, „kautrīgās” zivis – vēdzeles dēj oliņas. Tuvojas pavasaris!

Arī cilvēks meklē dziesmas, tās, kuras latviešus ir pavadījušas visos laikos kā priekos, tā bēdās. Klausītāji, kuriem gribas dziedāt līdzi – izdziedāsim mūsu skaistās un lepnumu raisošās dziesmas, kas liek atcerēties Ziemassvētku kaujas, Barikāžu piemiņas 25.gadadienu un Latvijas starptautisko atzīšanu kopā ar dziedošiem draugiem – „Daugavas vanadzēm” no Rīgas, VEF Kultūras pils vīru kori, „Pārgaujas lakstīgalām” no Stalbes, Ādažu vīru kopu, vīru ansambli „Saltavots” no Siguldas un vīru ansambli „Neprāts” no Priekuļiem. Izdancosim deju rakstos ar Viļķenes jauniešu kopu, senioru deju kopām „Sniegaroze” un „Preilene” no Siguldas un „Dejotprieku” no Iļģuciema.

Ieejas maksa – 1 eiro.

Informāciju sagatavoja:
Jānis Brikmanis

Siguldas novada Kultūras pārvalde informē, ka kultūras projektu finansēšanas konkursā šogad tika saņemti 28 pieteikumi. Atbalstu finansējumam saņēmuši 13 projekti, kas visprecīzāk atbilda Siguldas novada kultūras projektu finansēšanas konkursa nolikuma prasībām un ieguva augstāko vērtējumu. Kopējais pašvaldības līdzfinansējums projektu atbalstam sasniedzis 18 775,50 eiro.

Atgādinām, ka par 2016.gada Siguldas novada kultūras projektu finansēšanas konkursa prioritātēm tika noteikta Siguldas novada kultūrvēsturiskā mantojuma apzināšana un popularizēšana, veidojot jaunus kultūras produktus,  jaunrade, akcentējot Siguldas novada četru gadalaiku ainavisko vērtību,  kā arī atbalsts novada iedzīvotāju iniciatīvas lokālo apkaimju identitātes un  kopienu aktivitātes veicināšanai.

Siguldas novada pašvaldības līdzfinansējumu saņems:

Informāciju sagatavoja:
Siguldas novada Kultūras pārvaldes vadītājas vietniece
Inga Krišāne