Oktobrī Siguldas novada kultūras iestādes piedāvās vairākus aizraujošus kultūras notikumus.
12.oktobrī notiks jautra izrāde ar dziesmām un rotaļām visai ģimenei „Čigānmeitēns Ringla”. Iestudējums ir pasakas un mūzikas kopskanējums teātra mazākajiem skatītajiem un ģimenēm. Tā pamatā ir Erika Ādamsona pasaka, kurai Jānis Lūsēns radījis libretu un mūziku dziesmām ar Erika Ādamsona un Ineses Zanderes vārdiem.
15.oktobrī koncertzālē “Baltais flīģelis” notiks otrās starptautiskās Rīgas saksofonu dienas “NORDPLUS” intensīvais projekts „Saksofoni 4 – 24”. Pasākuma ietvaros notiks pedagogu koncerts – piedalīsies viesprofesori no Dānijas Karaliskās Mūzikas akadēmijas Orhūsā, Helsinku Mākslu Universitātes Sibēliusa akadēmijas, Norvēģijas Mūzikas akadēmijas un Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas studenti.
17.oktobrī Jānis Lūsēns un muzikālā apvienība „Promenāde” aicina uz koncertprogrammu „Dāvana”. Komponists Jānis Lūsēns pēc ilgākas darbošanās vokālās kamermūzikas lauciņā atkal pievērsies popmūzikai, izveidojot jaunu muzikālu apvienību „Promenāde” ar lielisku latviešu estrādes duetu – Anmary un Uģi Rozi.
Ceturtdien, 15.oktobrī koncertzālē “Baltais flīģelis” notiks otrās starptautiskās Rīgas saksofonu dienas “NORDPLUS” intensīvais projekts „Saksofoni 4 – 24”.
Pasākuma ietvaros plkst.15.30 notiks pedagogu meistarklases, bet plkst.18.00 notiks pedagogu koncerts – piedalīsies viesprofesori no Dānijas Karaliskās Mūzikas akadēmijas Orhūsā, Helsinku Mākslu Universitātes Sibēliusa akadēmijas, Norvēģijas Mūzikas akadēmijas un Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas studenti.
Ieeja brīva
Piektdien, 16.oktobrī plkst.17.00 Siguldas novada Kultūras centra izstāžu zālē tiks atklāta Zandas Pučes izstāde “Mūsu mājas stāsti”. Izstāde būs apskatāma līdz 7.novembrim darba dienās no plkst. 11.00 līdz plkst. 19.00; sestdienās no plkst.12.00 līdz plkst.15.00.
“Mūsu mājas stāsti” ir interpretācija par to, kas kādreiz noticis un pieredzēts mājā, kurā esmu dzimusi un dzīvoju. Baltā divstāvu māja Gāles ielā 15 (bijušajā Suvorova ielā) ir pirmā pēckara laikā (1957.) uzceltā daudzdzīvokļu māja Siguldā. To Siguldas 750. jubilejai par godu uzcēla Siguldas Rūpkombināta darbiniekiem, un tajā vairākās paaudzēs dzīvojuši dažādi amatnieki – kokamatnieki, drēbnieki un audējas. Es šo izstādi veltu Siguldai un savai vecvecmāmiņai Olgai – Siguldas labākajai šuvējai. Atvadoties no kādas vietas, mēs tajā atstājam kaut ko no sevis. Mēs tur paliekam pat tad, kad aizejam. Un ir kaut kas tāds, ko varam atrast, tikai tur atgriežoties, – vietā, kurā esam pavadījuši kādu daļu no savas dzīves, – mūsu mājā. Izstādē izmantotas lietas, fotogrāfijas un video no Turaidas muzejrezervāta, Siguldas novada Būvvaldes un Gāles ielas 15 iedzīvotāju personīgajiem arhīviem no 20.gadsimta piecdesmitajiem gadiem līdz mūsdienām”, par izstādi stāsta Zanda Puče.
Zanda Puče ir siguldiete, 2015.gadā beigusi ISSP Fotogrāfijas skolu, kopš 2014. gada septembra studē Latvijas Mākslas akadēmijas maģistrantūrā – Grafikas nodaļā un 2014.gadā beigusi Liepājas Universitāti, iegūstot specialitāti – jauno mediju mākslinieks.
Radošā darbība – dalība izstādēs:
Jaunā māksliniece pateicas par atbalstu izstādes sagatavošanā Siguldas novada pašvaldībai un Siguldas novada Kultūras centram. Īpašs paldies: Andrim Alviķim, Brigitai Rozītei, Radio 7 un “Siguldas Avīzei”!
20.oktobrī plkst.19.00 Siguldas evaņģēliski luteriskajā baznīcā uzstāsies koris „Capella St.Martini“ no Brēmenes.
Lezumas draudzes kora „Capella St. Martini“ pamatsastāvā ir 80 dalībnieki no dažādiem pilsētas rajoniem un Brēmenes piepilsētas. Kora repertuārā ir lielās oratorijas un par kora augsto kvalitāti liecina koncertēšana Eiropā.
Kora „Capella St. Martini” mākslinieciskais vadītājs ir Hans Dīters Renkens. Lielo baroka un romantikas laika oratoriju uzvedumi ir viņa darba galvenā sastāvdaļa. Hansa Dītera Renkena daudzveidīgajā darbā īpašu vietu ieņem J.S.Baha „Jāņa pasijas” vēsturiskā atjauninājuma pirmatskaņojums Brēmenē, divu franču baroka operu jaunuzvedums, kā arī divu pašsacerētu oratoriju iestudēšana. Darbu Lezumas draudzē Hans Dīters Renkens sāka ar J.S.Baha „Mateja pasiju”, ko preses izdevumi dēvēja par „Lezumas sensāciju“.
Biļetes uz Lezumas draudzes kora koncertu būs pieejamas koncerta dienā pie ieejas dievnamā.
Jau ziņots, ka 11.oktobrī koncertzālē “Baltais flīģelis” notiks muzikāla izrāde – novele „Orlando teiksmainā dzīve”, kurā galvenās lomas izdziedās kontrtenors Sergejs Jēgers un soprāns Dināra Rudāne. Pasākuma organizatori informē, ka muzikālā izrāde sāksies plkst.16.00, nevis kā iepriekš izziņots plkst.18.00
Aizraujošā muzikālā novele bezgala skaistas mūzikas skanējumā stāsta par Venēciju 18.gadsimtā. Ar lepnumu par itāļu operas kārto šūpuli Venēcijā, ar svētā Marka katedrāli un Dodžu pili fonā, ar karnevāla spožumu, ar neizbēgamajām intrigām un mīlas pārdzīvojumiem, ar lagūnu noslēpumaino viļņošanos nakts stundās un slēpšanos masku aizsegā stāstīsim par dzīvi Venēcijā, kurā tik liela loma bijusi mūzikai. Bet stāsta centrā neapšaubāmi ir viņš – neparasti augstās balss īpašnieks Orlando, kam dzīve sagādājusi tik daudz ciešanu un laimes. Muzicēs Sergejs Jēgers (kontrtenors), Dināra Rudāne (soprāns), Agnese Kanniņa-Liepiņa (baroka vijole), Jānis Stafeckis (kontrabass) un Karina Bērziņa (stāstniece).
Koncerta apmeklētājiem, kas iegādājušies biļetes uz izrādi 11.oktobrī plkst.18.00 ir iespēja apmeklēt koncertu plkst.16.00 vai nodot biļetes “Biļešu Paradīzes” kasē Siguldas novada Kultūras centrā (Pils iela 10).
Siguldas novada Kultūras centra kases darba laiks:
Informācija par koncertzāles “Baltais flīģelis” koncertprogrammu.
Siguldas Mākslu skolas “Baltais Flīģelis” Mākslas telpā no 2. – 31. oktobrim apskatāma gleznotājas Ditas Lūses personālizstāde “Klusuma krāsa”, kurā būs apskatāmi mākslinieces jaunākie darbi. Izstāde tiks atklāta 2.oktobrī plkst.16.45.
Pazīstamā gleznotāja no 1991. – 1992.gadam studējusi ASV Viskonsīnas štata universitātes La Crosse mākslas koledžā. 1996.gadā beigusi prof.I.Zariņa un prof.A.Naumova glezniecības meistardarbnīcu Latvijas Mākslas akadēmijā un ieguvusi mākslas maģistra grādu.
Šī ir mākslinieces divdesmitā personālizstāde. Kopš 1998.gada viņa sarīkojusi savu darbu izstādes dažādās galerijās Latvijā, Slovēnijā, Itālijā, ASV, ar panākumiem piedalījusies nozīmīgās grupu izstādēs visā pasaulē.
Dita Lūse saņēmusi profesionālās žūrijas balvu „Labākais mākslinieks klasiskās glezniecības kategorijā” izstādē Aviskar 2012, Galerijā Gold, Kalkutā, Indijā (2012), Iekļauta A.R.T. Taipejas Starptautiskās mākslinieku Grand Prix balvas konkursa finālistu sarakstā (2015).
Izstāde apskatāma darba dienās no plkst.10.00 – 20.00, kā arī brīvdienās – divas stundas pirms pasākumiem.
Informāciju sagatavoja:
Maija Avota
Siguldas Mākslu skolas Mākslas nodaļas vadītāja
Siguldas Jauniešu kamerorķestris aicina uz koncertiem, kuros varēs iepazīt daļu no latviešu un norvēģu tautas mūzikas plašā klāsta, sākot no 19.gadsimta komponistu apdarēm līdz pat mūsdienīgiem aranžējumiem korim un orķestrim. Koncerti notiks ceturtdien, 8.oktobrī, plkst.19.00 Vidzemes koncertzālē „Cēsis” un piektdien, 9.oktobrī, plkst.19.00 Siguldas koncertzālē „Baltais flīģelis”.
Kopā tiks jaunatklāta gan latviešu a cappella dziedājuma burvība, gan norvēģu Hardangeras vijoles iedvesmotās Edvarda Grīga kompozīcijas stīgu orķestrim, gan mūsdienīgas abu tautu dziesmu apdares korim un orķestrim. Koncertā piedalīsies arī Nestunas stīgu orķestris (Norvēģija), Siguldas Mākslu skolas „Baltais Flīģelis” koris, Cēsu 1.pamatskolas meiteņu koris „Con Anima” un Cēsu Valsts ģimnāzijas meiteņu koris „Volante”. Diriģenti – Ilga Šķendere, Solveiga Vītoliņa, Sāra Vanga (Sarah Wang) un Pēteris Plūme.
„Latvija – Norvēģija. Atklāj tautas mūzikas tradīcijas” ir EEZ (Eiropas Ekonomikas zonas) programmas „Kultūras un dabas mantojuma saglabāšanas un atjaunināšana” neliela apjoma grantu shēmas „Kultūras apmaiņa” projekts, kurā apgūtie līdzekļi ir ilgtermiņa ieguldījums Siguldas novada jauniešu izglītībā, novada kultūrvidē un pienesums Latvijas mūzikas dzīvē. Radītās mākslinieciskās vērtības – tautasdziesmu apdares – padara tautas mūziku pieejamu un saprotamu jauniešu auditorijai, atdzīvina jau piemirstās vērtības, aktualizējot Krišjāņa Barona, Emiļa Melngaiļa un Andreja Jurjāna folkloristu darbu.
Informāciju sagatavoja:
Pēteris Plūme
Svētdien, 4.oktobrī, plkst.15.00 Turaidas muzejrezervāta apmeklētājus un rudens dabas krāšņuma vērotājus Turaidas pils pagalmā ar latviešu un ārzemju populārām melodijām priecēs Siguldas pagasta kultūras nama pūtēju ansamblis „Sigulda” diriģenta Jāņa Raslava vadībā.
Zelta lapu laikā jau par tradīciju kļuvuši Siguldas pagasta kultūras nama pūtēju ansambļa „Sigulda” muzikālie priekšnesumi Turaidas pils pagalmā. Koncerts „Rudens melodijas” būs veltījums visiem, kam tuva pūtēju orķestru mūzika, ir interese par Latvijas kultūrvēsturisko mantojumu un prieks par rudens daudzkrāsainību dabā.
Diriģents Jānis Raslavs sava mūža lielāko daļu strādājis un muzicējis Siguldā. Viņš daudzus gadus ir vadījis estrādes orķestri “Sigulda” (Tautas kolektīva goda nosaukums iegūts 1972.gadā), 1978.gadā dibinājis pūtēju orķestri “Satezele” (Tautas kolektīva goda nosaukums iegūts 1984.gadā). Vēlāk ar tādu pašu nosaukumu enerģiskais un talantīgais diriģents izveidojis džeza orķestri – bigbendu, bet 2000.gada aprīlī viņš nodibinājis pūtēju ansambli “Sigulda”, kas 2004. gadā ar sponsoru atbalstu laida klajā mūzikas disku “Spraud man puķi pogas caurumā!”. Diriģents Jānis Raslavs bijis vairākkārtēju Vispārējo dziesmu un deju svētku virsdiriģents pūtēju orķestru grupā un strādājis arī kā pedagogs. Viņa vadītie pūtēju kolektīvi vienmēr spējuši iepriecināt klausītājus un radīt pacilājošu noskaņojumu.
Ikviens rudens zelta lapu laikā laipni aicināts uz Turaidu, lai iepazītu vairāk nekā 37 ekspozīcijas Turaidas vēsturiskajā centrā, atcerētos stāstus un leģendas, izkaltu laimes monētu kopā ar Turaidas kalēju un apzinātu kultūras mantojuma daudzveidību!
Informāciju sagatavoja:
Anda Skuja
Turaidas muzejrezervāta Izglītojošā darba un komunikācijas daļas vadītāja
Raiņa un Aspazijas jubilejas gadā Siguldā aizsākās jauns Dzejas dienu pasākums – „Sigulda dzejo!” – ar radošām aktivitātēm novadā, kas norisinājās no 7. līdz 29.septembrim.
Viens no īpašajiem šī gada Dzejas dienu pasākumiem notika Siguldas Jaunajā pilī, ko pazīstam arī kā Rakstnieku pili. 12.septembrī kopā sanāca rakstnieki, dzejnieki, literatūrzinātnieki, pedagogi un dzejas cienītāji uz disputu „Cik nesaprasts ir Rainis!”. Kā saprast Raini? Vai kāds viņu lasa? Kā var saprast, ja nelasa? Lasīt caur sevi, lasītajā izprast sevi, domāt par sevi. Skolā literatūras skolotājam būtu svarīgi ne tikai ieinteresēt lasīt, bet arī mācīt, kā lasīt. Šī un citas domas izskanēja disputā, kuru vadīja literatūrzinātniece, filoloģijas zinātņu doktore, ilggadējā Raiņa un Aspazijas daiļrades pētniece Gundega Grīnuma. Disputā piedalījās literatūrzinātnieki Jānis Zālītis, Viesturs Vecgrāvis, Raimonds Briedis, Raiņa un Aspazijas muzeja vadītāja Sigita Kušnere, pedagoģe un literāte Lita Silova.
Tajā pašā dienā siguldieši un Siguldas viesi varēja piedalīties neparastajos Raiņa dzejas lasījumos pie Ata Kronvalda pieminekļa. Dzejas lasījumi sākās ar Ata Kronvalda runas “Runa Vidzemes skolotāju sapulcē Turaidā, 1869.gada 2.jūlijā” lasījumu, bet Raiņa dzejas lasījumi notika improvizētā Dzejas orķestra izpildījumā un diriģenta vadībā.
Ikviens interesents bija aicināts noskatīties mazo siguldiešu – pirmsskolas iestāžu audzēkņu – brīvās domas plūsmas – rotaļas “Laist Raini!” pirmizrādi, režisors Andris Kalnozols.
Savukārt Siguldas novada bibliotēkā radošās aktivitātes „Kā būtu, ja es būtu dzejnieks?” norisinājās no 8. līdz 29.septembrim. Aktivitātēs ikviens varēja uzzināt, kas ir Dzejas dienas, kādēļ šo gadu sauc par Raiņa un Aspazijas gadu, uzzināt par Raiņa, Aspazijas un novada literātu darbiem, atcerēties savus īpašos dzejoļus, meklēt vārdus ar atskaņām, minēt dzejas krustvārdu mīklas par Raini un Aspaziju (aktivitātes ar koka burtu plāksnītēm). Ikvienam bija iespēja lasīt publiski dzeju. Bibliotēkā bija apskatāmas trīs izstādes – „Sigulda, es mīlu Tevi kļavlapu zeltā!…”, izstādē apkopoti dzejnieku – novadnieku darbi; izstāde „Septembrī, zem Raiņa zvaigznēm” un novadpētniecības izstāde „Siguldas Jaunās pils stāsts”. Piedāvātās aktivitātes plaši apmeklēja Siguldas pilsētas vidusskolas un Siguldas 1.pamatskolas audzēkņi, kopumā bibliotēkas aktivitātēs piedalījās 230 Siguldas skolēnu.
Dzejas dienu ietvaros Siguldas Valsts ģimnāzijas skolēniem 11. septembrī bija iespēja iepazīt Raiņa un Aspazijas dzeju Jūrmalas Kultūras centra Kauguru kultūras nama jauniešu teātra viesizrādē „Viņi un viņas” ģimnāzijas zālē. Izrāde par mīlestību, par sievietes un vīrieša pasauli, savstarpējām attiecībām. Par mīlestības skaistumu, kas ir viens no pasaules eksistences kodoliem, par brīnumu, kas notiek, kad satiekas VIŅŠ un VIŅA.
11.septembrī iznāca Dzejas dienu avīze “Sigulda dzejo!”, kas bija pieejama Siguldas novada bibliotēkās, skolās un pasākumu norises vietās. Līdz pat 29.septembrim ikviens avīzes lasītājs bija aicināts piedalīties konkursā “Par un ap Dzejas dienām”. Kopumā bija 10 jautājumi, uz kuriem atbildes varēja rast vērīgi lasot avīzi, apmeklējot Siguldas Jauno pili un bibliotēku. No pareizo atbilžu iesūtītājiem izlozes kārtā uzvarētāji ir Guntra Lauska, Samanta Daubere, Gerda Gintere. Apsveicam! Paldies visiem dalībniekiem par atsaucību un piedalīšanos konkursā! Ar uzvarētājiem sazināsimies!
Konkursa jautājumi un pareizās atbildes:
1. Oriģinālu jaunvārdu veidošanas mākslā neviens nav pārspējis Kronvaldu Ati. Kādu jaunvārdu – sinonīmu vārdam „lirika” radījis Atis Kronvalds? Atbilde – dzeja.
2. Kas sakomponējis mūziku Raiņa dzejolim „Lakstīgalas Siguldā”? Atbilde — Emilis Melngailis.
3. Kas ir koka intarsiju („Pegazs”, „Rakstnieks”, „Koklētājs” un „Daiņotāja”) kompozīciju autors Siguldas Jaunās pils Svētku zālē? Atbilde – mākslinieks Niklāvs Strunke.
4. Cik pakāpienu ir pie galvenās ieejas Siguldas Jaunajā jeb Rakstnieku pilī? Atbilde – 5 un 1 pie durvīm.
5. Kad un kas veidoja pie Siguldas Jaunās pils pieminekli Kronvaldu Atim? Atbilde – tēlnieks Teodors Zaļkalns, pieminekli atklāja 1938.gada 26.jūlijā.
6. Kas iekārtoja Rakstnieku pils bibliotēku? Atbilde – Jānis Zuze.
7. Par cik metriem augstāk 1937. gadā tika pārbūvēts Siguldas Jaunās pils skatu tornis? Atbilde – par 4.5 metriem.
8. Kāds ir dzejnieka, siguldieša E. Strukas pseidonīms? Atbilde –Edvīns Raups.
9. Kad un kur notika pirmās Dzejas dienas Latvijā? Atbilde — 1965.gada 11.septembrī Rīgā, Esplanādē.
10. Kurā krājumā ir apkopoti mūsu dzejnieka novadnieka grafiski vizuālie dzejoļi? Kā sauc krājumu? Atbilde – Leona Brieža dzejas krājumā “Mariagrammas”.
Dzejas dienas “Sigulda dzejo!” Siguldas novadā organizēja Siguldas novada Kultūras pārvalde un Siguldas novada bibliotēka ar Valsts Kultūrkapitāla fonda, Vidzemes plānošanas reģiona, Siguldas novada pašvaldības finansiālu atbalstu. Pateicamies arī par atbalstu piedzīvojumu parkam „Tarzāns”, Bungee Sigulda un koncertzālei „Baltais flīģelis”.
Informāciju sagatavoja:
Iveta Hamčanovska
Siguldas novada bibliotēkas bibliogrāfe
No 2. līdz 25.oktobrim Siguldas pagasta Kultūras namā būs apskatāma mākslinieka, dizainera Anda Gūtmaņa personālizstāde „Piekraste”.
Andis Gūtmanis 1990.gadā absolvējis Latvijas Mākslas akadēmijas Interjera un iekārtas nodaļu. Ir Latvijas Dizaineru savienības biedrs.
Mākslinieks radījis daudzus sabiedriskus un privātus interjerus, kā arī sienu gleznojumus. Paralēli dizainera darbam Andis Gūtmanis piedalās glezniecības plenēros un izstādēs. Glezniecībā tuvāka ir jūras tēma ar piekrastes ainavām, zvejnieku ciematiem un tīklu laivām. Viņa darbi atrodas privātkolekcijās Latvijā un ārvalstīs (Krievijā, ASV, Vācijā, Francijā, Spānijā, Zviedrijā, Izraēlā).
Anda Gūtmaņa radošums vērojams arī Siguldas kultūras telpās – tirdzniecības centrā „Šokolāde”, kinoteātrī „Lora”, restorānā „Sono”, veikalā „Barboleta”, viesnīcas – restorāna „Aparjods” interjerā, kafejnīcas „GUSTAVbeķereja” interjerā u.c. Mākslinieks arī rekonstruējis altāru Siguldas evaņģēliski luteriskajā baznīcā.
Sākot ar 1.oktobri tiek mainīts Siguldas novada Kultūras centra biļešu kases darbalaiks.
Kase turpmāk strādās:
otrdienās no plkst.10.00 līdz 19.00;
trešdienās no plkst.10.00 līdz 19.00;
ceturtdienās no plkst.10.00 līdz 17.00;
piektdienās no plkst.10.00 līdz 19.00;
sestdienās no plkst.12.00 līdz 15.00;
svētdienās, pirmdienās – brīvs.
Kase atvērta vienu stundu pirms pasākumiem. Tālrunis papildu informācijai – 66117114.
Atzīmējot Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas keramikas nodaļas 80 gadu jubileju, Kultūras un mākslas telpā„Siguldas Tornis” būs apskatāma izstāde „Savējie. Jaunā keramika”.
Izstāde ir ieskats Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas keramikas nodaļas vēsturē un pēdējo piecu gadu darbībā, piedāvājot apmeklētāju vērtējumam gan unikālu roku darbu, gan laikmetīgus materiālus un formas.
Izstāde „Savējie. Jaunā keramika” ir noslēdzošā Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas keramikas nodaļas 80 gadu jubilejas pasākumu programmas „Savējie” aktivitāte. Tā sniedz atbildes uz jautājumiem – kā domā topošie dizaineri – keramiķi, kādi materiāli un tēmas viņus interesē, kā laika gaitā mainījusies Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas keramikas nodaļa?
Izstāde būs apskatāma no 30.septembra līdz 26.oktobrim piektdienās, sestdienās un svētdienās no plkst.12.00 līdz 17.00, pārējā laikā, vienojoties pa tālruni 29222099 vai 29218240.