​Piektdien, 7.oktobrī, plkst.19.00 Siguldas koncertzālē „Baltais Flīģelis” Rudens kamermūzikas festivāla ietvaros izskanēs koncertprogrammas „Happy birthday, Steve Reich!” pirmatskaņojums. Tas piedāvās izbaudīt modernu un ritmiski pulsējošu tonālo mūziku, kurā nav ne miņas no skumjām un nostalģijas.

Amerikāņu dzīvās leģendas Stīva Reiha 80.dzimšanas dienas gadā šim minimālisma metram visā pasaulē tiek pievērsta īpaša uzmanība. Reihs ir būtiski ietekmējis ne vien 20.gadsimta mūzikas vēstures attīstības gaitu, bet arī savu sekotāju muzikālās domas virzību, akcentu no kontrastējošu tēlu duālisma pārvietojot pašas mūzikas virzienā. Līdzās Reiha dzīvīgajām skaņu ainām un atmiņu stāstiem par meistara radošajām idejām vakara programmu bagātinās viņa domubiedru un skatuves partneru darbi –  Ņujorkas avangarda apvienības „Bang On A Can” dibinātāju Džūlijas Volfes un Pulicera prēmijas laureāta Deivida Langa opusi, arī amerikāņu brīvdomātāja Džona Keidža, britu grupas „Radiohead” un Ņujorkas pēdējās desmitgades spilgtākā komponista un aranžētāja Niko Mjūlija sacerējumi.

Ņujorkas metropoles gaisotnē ieturētajā muzikālo svinību vakarā piedalīsies mūziķi Egīls Šēfers (klarnete), Juris Žvikovs (klavieres) un sitaminstrumentu ansamblis „Perpetuum Ritmico”.

Rudens kamermūzikas festivāls ir nozīmīgākais un tradīcijām bagātākais kamermūzikas festivāls Latvijā, kas, sākoties rudens/ziemas koncertsezonai, notiek Rīgā un citās Latvijas pilsētās kopš 1993. gada. Festivāla patrons kopš 2008.gada ir komponists Pēteris Vasks.

Biļetes cena – no 5 līdz 10 eiro;  Siguldas novada iedzīvotāja ID kartes īpašniekiem – 1 eiro atlaide. Biļetes pieejamas „Biļešu paradīzes” tirdzniecības vietās un stundu pirms pasākuma – norises vietā.

Trešdien, 28.septembrī, Siguldas novada bibliotēkā viesojās izcilā latviešu tulkotāja un brīnišķā vārdu meistare Dace Meiere, kuras vārds tulkotās grāmatas titullapā allaž ir kā kvalitātes zīme – gan paša tulkojuma, gan tulkojamā darba.

Pēcpusdiena tika pavadīta interesantās sarunās par itāļu, lietuviešu un spāņu valodu un literatūru. Dace Meiere stāstīja par to, kā notiek tulkošanas process, jo ne vienmēr lasītāji apzinās, kāds ir tulkotāja ieguldījums autoru darbu tulkošanā: „Valoda ir ne tikai jāsaprot, bet arī jādzird un jājūt. Tulkot nozīmē ne tikai uzrakstīt latviski, ko kāds ir rakstījis svešā valodā, bet arī radīt saprotamu darbu lasītajiem”.

Meiere atklāja, ka viens no ilgākajiem tulkojumiem – 9 mēnešu garumā – bijusi Roberto Bolanjo grāmata „2666” ar 1118 lappusēm, kurā ir teikumi, kas aizņem pat vairākas lappuses! Grāmatas tulkošanas procesā dažkārt nākas sazināties ar autoriem, lai precizētu faktus. Un izrādās, autori ļoti atšķirīgi izturas pret saviem darbiem. Piemēram, Kristina Sabaļauskaite un Umberto Eko līdz sīkumiem precizē visus faktus darbā un interesējas, kāds ir grāmatas tālākais ceļš, bet itāļu rakstnieks Sandro Veronēzi nemaz nevēlas iedziļināties iepriekš izdotajās grāmatās.
Klausoties stāstījumā, klātesošie varēja vien apbrīnot tulkotājas meistarību, fantastiskās darbspējas un pacietību pamanīt un strādāt ar katru niansi tekstā, jo tulkotie darbi lielākoties ir apjomīgi, bagāti ar vēsturiskiem faktiem, skaitļiem un notikumiem. Umberto Eko romāni „Rozes vārds”, „Fuko svārsts”, „Iepriekšējās dienas sala”, „Bodolīno” un „Prāgas kapsēta”, Kurcio Malapartes „Āda”, “Nolādētie toskānieši”, Alesandro Bariko „Zīds”, „Okeāns Jūra”, „Stikla pilis” – tie ir tikai daži no ap 60 autores tulkotajiem darbiem.

Noslēgumā tulkotāja nolasīja grāmatu fragmentus itāļu, spāņu un lietuviešu valodā ar tulkojumiem latviski, kas uz mazu mirklīti ļāva ienirt citā pasaulē un kultūrā.

Apmeklētāji pozitīvi novērtēja bibliotēkas sagatavoto izstādi ar tulkotājas darbiem – sarunas iedvesmoti, desmit tikšanās dalībnieki izvēlējās lasīšanai Daces Meieres tulkotās grāmatas no bibliotēkas plauktiem.

Meiere saņēmusi Itālijas Kultūras ministrijas Nacionālo prēmiju tulkošanā (2007) un vairākas Itālijas Ārlietu ministrijas prēmijas (2006, 2005, 2004, 2002, 2000), balvu „Sudraba tintnīca” (2012), Latvijas Literatūras gada balvu 2014 nominācijā „Labākais ārvalstu literatūras tulkojums” tulkojums no itāliešu valodas – Kurcio Malapartes eseju grāmata „Nolādētie toskānieši”.

Pateicamies Dacei Meierei par interesanto stāstījumu un priecājamies par Siguldas Valsts ģimnāzijas 11.klašu skolēniem un viņu audzinātājām I.Bergu un I.Romanovsku, kas apmeklēja pasākumu, iesaistījās sarunā ar tulkotāju un mājās aizgāja ar grāmatu un bagātinājuši savu redzesloku pasaules literatūrā un, iespējams, ar nojautu par savu nākotnes profesiju.

Piektdien, 7.oktobrī, plkst.17.30 Siguldas novada bibliotēkas izstāžu zālē tiks atklāta mākslinieces Zandas Pučes izstāde „Ex-libri art voyage”, kura būs apskatāma līdz 28.oktobrim. Tāpat māksliniece aicina doties kopīgā pastaigā un meklēt vietas un skatu punktus, kas rosinājuši māksliniekus attēlot Siguldas ainavu mākslas darbos. Pulcēšanās kopīgajai pastaigai notiks 15.oktobrī plkst.10.00 pie Siguldas Bobsleja un kamaniņu trases.

Izstāde ir multimediāls projekts, kura ietvaros ar īpašu tehniku ierakstītas zemes skaņas un vibrācijas Siguldas ainaviskajās vietās, kuras mākslinieki attēlojuši savos darbos. Grafikām par pamatu izmantoti ierakstītie zemes skaņu spektra attēli. Izstādi papildina video ar ierakstu tapšanas procesa atspoguļojumu un Andra Alviķa veidota skaņas kompozīcija, kurā izmantoti dabas skaņu ieraksti un komponista Alfrēda Kalniņa mūzika.

Mākslas darbi bieži vien ir kā savdabīgas ceļa zīmes. Jau kopš seniem laikiem Siguldas majestātiskās ainavas – panorāmiskie dabasskati, gleznainā Gaujas senieleja ar romantiskajām pilsdrupām – bijušas radošas iedvesmas avots māksliniekiem, mākslas amatieriem, ceļotājiem, zinātniekiem un literātiem. Skices, zīmējumi, gleznojumi, avareļi, grafikas kļuvušas par tā laika labākajiem vēstures lieciniekiem. Laikiem ritot, cilvēku tehniskās iespējas pilnveidojušās un nu jau katrs savas ceļojuma atmiņas var paņemt līdzi arī fotogrāfijās. Izstādē nav apkopoti un analizēti visi pieejamie mākslas darbi, kuros būtu atpazīstamas Siguldas ainavas, tie nav virknēti gadsimtu un notikumu ķēdē, ievērojot lineāro principu – pirms un pēc noteikti ir daudz nezināmo elementu – šis ir mākslinieces Zandas Pučes „art voyage”, kurš tiek piedāvāts arī praktiskā veidā – ar  trim pastaigu maršrutiem.

Zanda Puče: „Aicinu doties ceļā, meklējot tās vietas un skatu punktus, kuri rosinājuši māksliniekus Siguldas ainavu attēlot mākslas darbos. Gravu ielejas – brikšņi, papardes un  strautiņi ļaus saskatīt tuvāk, savukārt, pakāpjoties stāvkrastos, sajutīsiet gaismas vibrācijas un varēsiet paskatīties tālu, tālu pāri – dažkārt pat līdz piecpadsmitajam Gaujas līkumam! 15.oktobrī plkst.10.00 aicinu pulcēties pie Siguldas evaņģēliski luteriskās baznīcas, lai vienā no pastaigām dotos kopā!”

Izstāde rosina domāt arī par to, kā vienlaicīgi saudzēt dabu, attīstīt radošumu, ļaujot cilvēkiem īstenot kārdinošo vēlmi atstāt aiz sevis vēsturisko liecību – „es te biju”. Lai noskaidrotu sabiedrības  viedokli, izstādē tiks piedāvāta iespēja  piedalīties aptaujā par to, vai Siguldā vajadzētu veidot vietu cilvēku atstātajām zīmēm. Un ja vajadzētu, tad kādai šai vietai vajadzētu būt?

Projekts tiek īstenots ar Siguldas novada pašvaldības Kultūras un izglītības konkursā piešķirto līdzfinansējumu un biedrības „Siguldas Mākslu serpentīns” atbalstu.

Ieeja – bez maksas.

Šogad Īpaši aizsargājamais kultūras piemineklis – Turaidas muzejrezervāts piedalījās Eiropas nozīmes konkursā „Ilgtspējīgs kultūras tūrisma galamērķis 2016”, kuru organizēja Eiropas kultūras tūrisma tīkls (ECTN – European Cultural Tourism Network). Konkursa vienojošā tēma bija tūrisms un nemateriālais kultūras mantojums. Konkursā piedalījās 23 kandidāti no deviņām Eiropas valstīm – Grieķijas, Gruzijas, Itālijas, Kipras, Latvijas, Portugāles, Rumānijas, Serbijas un Spānijas.

Portugālē, Gimeraešas pilsētā, 23.septembrī 9.Starptautiskās Eiropas kultūras tūrisma konferences „Nemateriālais mantojums: nesalīdzināms ieguvums ilgtspējīga un atbildīga tūrisma attīstībā” ietvaros Turaidas muzejrezervāts saņēma galveno balvu „Ilgtspējīgs kultūras tūrisma galamērķis 2016” (Award for „Destination of Sustainable Cultural Tourism 2016”) par nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu un popularizēšanu. Otrā vieta tika piešķirta Tessaloniku modernās mākslas biennālei (Grieķija) un trešā – projektam Tradicionālā katalāņu virtuve Tossa de Mai reģionā Katalonijā (Spānija).

ECTN ir starptautiska asociācija, kas dibināta 2009.gadā Briselē. Tā ir Eiropas sadarbības platforma kultūras tūrisma attīstībā un popularizēšanā. ECTN aktīvi darbojas ES projektu ietvaros, iesaistot partnerus, iepazīstinot ar labās prakses piemēriem un nodrošinot jaunas iespējas sadarbībai. ECTN ir pārstāvētas – Albānija, Bulgārija, Grieķija, Gruzija, Horvātija, Kipra, Latvija, Lielbritānija, Melnkalne, Polija, Portugāle, Rumānija, Serbija, Spānija un Zviedrija (Gotlande). Asociācijā piedalās gan atsevišķas institūcijas, gan reģionālās apvienības, universitātes, pētnieciskie institūti, gan nevalstiskas organizācijas. Kā biedrs no Latvijas ECTN jau vairākus gadus darbojas Vidzemes Tūrisma asociācija, kuras sastāvā ir arī Turaidas muzejrezervāts.

Konkursa pieteikuma pamatojumā Turaidas muzejrezervāts akcentēja veikumu nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanā vairāk nekā 35 gadu garumā: latviešu tautasdziesmu un tradicionālās kultūras popularizēšanu Dainu kalnā; latviešu gadskārtu svētku, īpaši vasaras saulgriežu organizēšanu, latvisko tradīciju, ieražu un rituālu popularizēšanu; starptautiskā folkloras festivāla „BALTICA” norišu vietas nodrošināšanu; leģendas par Turaidas Rozi popularizēšanu, kāzu godu tradīciju uzturēšanu; sadarbībā ar kalēju sena amata prasmju demonstrēšanu.

Balva akcentē Eiropas tūrisma nozares cieņpilno attieksmi pret nemateriālo kultūras mantojumu, idejām, prasmēm un vērtībām, kas veidojušās gadsimtu gaitā. Mūsu kultūras mantojums ir vairāk nekā atmiņas par mūsu pagātni, tā ir atslēga uz mūsu nākotni. Eiropas Komisija ir pasludinājusi 2018.gadu par Eiropas kultūras mantojuma gadu (2018 as the European Year of Cultural Heritage (EYCH)). Eiropas kultūras mantojuma gadā vēl lielāka uzmanība tiks pievērsta iespējai vairot kultūras mantojuma sociālo un ekonomisko nozīmi un popularizēt Eiropas izcilību šajā jomā.

Turaidas muzejrezervāts izsaka pateicību visiem sadarbības partneriem nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanā – nodibinājumam „Māras loks” un personīgi Agnijai Saprovskai, Latvijas folkloras kopām, īpaši Siguldas folkloras kopai „Senleja”, Latvijas Nacionālajam kultūras centram, Latvijas Folkloras biedrībai, Siguldas novada pašvaldībai un kalējam Andrim Ščeglovam.

Informāciju sagatavoja:
Turaidas muzejrezervāta Izglītojošā darba un komunikācijas daļas vadītāja
Anda Skuja

Svētdien, 2.oktobrī, plkst.15.00 Turaidas muzejrezervāta apmeklētājus un rudens dabas krāšņuma vērotājus Turaidas pils pagalmā priecēs Siguldas pagasta Kultūras nama Pūtēju ansamblis diriģenta Jāņa Raslava vadībā.

Laikā, kad Gaujas senieleja atmirdz bagātīgos krāsu toņos, jau par tradīciju kļuvuši Siguldas pagasta Kultūras nama Pūtēju ansambļa muzikālie priekšnesumi Turaidas pils pagalmā. „Rudens koncertā” būs klausāmas latviešu un citu tautu komponistu populāras melodijas.

Diriģents Jānis Raslavs sava mūža lielāko daļu strādājis un muzicējis Siguldā. Viņš daudzus gadus ir vadījis estrādes orķestri „Sigulda” (Tautas kolektīva goda nosaukums iegūts 1972.gadā), 1978.gadā dibinājis pūtēju orķestri „Satezele” (Tautas kolektīva goda nosaukums iegūts 1984.gadā). Vēlāk ar tādu pašu nosaukumu enerģiskais un talantīgais diriģents izveidojis džeza orķestri – bigbendu, bet 2000.gada aprīlī viņš nodibinājis pūtēju ansambli „Sigulda”, kas 2004.gadā ar sponsoru atbalstu laida klajā mūzikas disku „Spraud man puķi pogas caurumā!”. Diriģents Jānis Raslavs bijis vairākkārtēju Vispārējo dziesmu un deju svētku virsdiriģents pūtēju orķestru grupā un strādājis arī kā pedagogs. Viņa vadītie pūtēju kolektīvi vienmēr spējuši iepriecināt klausītājus un radīt pacilājošu noskaņojumu.

Ikviens rudens zelta lapu laikā laipni aicināts uz Turaidu, lai iepazītu vairāk nekā 37 ekspozīcijas Turaidas vēsturiskajā centrā, atcerētos stāstus un leģendas, izkaltu laimes monētu kopā ar Turaidas kalēju un apzinātu kultūras mantojuma daudzveidību!

Septembra pēdējā svētdienā Siguldā jau sesto reizi notika akcija „Glezno visi!”. Pasākums, kura idejas autors ir Siguldas mākslinieks Elmārs Gaigalnieks, pulcēja rekordlielu gleznotāju skaitu – vismaz 350 mazu un lielu mākslinieku. Vislielākā rosība valdīja Siguldas Svētku laukumā, kur dažbrīd pēc otām, krāsām un molbertiem veidojās pat neliela gleznotgribētāju rinda.

Šoreiz radoši izpausties, gleznojot rudens ainavas un noskaņas, bija iespējams četrās vietās Siguldā – Siguldas dzelzceļa stacijas laukumā, Siguldas Svētku laukumā, Siguldas pils kompleksā un Paradīzes kalnā, ko siguldieši dēvē par Gleznotāju kalnu. Ikvienā norises vietā strādāja arī profesionāli Siguldas mākslinieki – Zanda Puče gleznoja Krimuldas pili Gaujas senielejas krastā, Agita Zālīte – ainavu, kas paveras no Gleznotāju kalna., māksliniece Zinaīda Ceske strādāja Siguldas Jaunās pils terasē, ik pa laikam sniedzot padomus mākslas darbu radīšanā pasākuma dalībniekiem. Savukārt Elmārs Gaigalnieks akcijas laikā īstenoja performanci, urbānā vidē gleznojot pozējošo modeli – jaunu, graciozu meiteni.

Akcijas laikā tapušos darbus ikviens varēja ņemt līdzi uz mājām. Tos mākslas darbus, kuri palika nožūt Gleznotāju kalnā, iespējams saņemt Siguldas Mākslu skolā „Baltais Flīģelis”pie dežuranta, bet darbus no pārējām norises vietām – Siguldas novada Kultūras centrā pie dežurantes.

Akciju „Glezno visi!” organizēja Siguldas novada pašvaldības iestāde „Siguldas Kultūras pārvalde” sadarbībā arpapīrmākslas darbnīcu „Viktora vēstules”. Pateicoties Siguldas novada pašvaldības atbalstam, norises vietās bez maksas tika nodrošinātas krāsas, otas, kartons un citas gleznošanai dabā nepieciešamās lietas.

Liels paldies par veiksmīgo sadarbību Siguldas māksliniekiem Zinaīdai Ceskei, Agitai Zālītei, Zandai Pučei un Elmāram Gaigalniekam; Inčukalna novada Mūzikas un mākslas skolai, Siguldas Mākslu skolai „Baltais Flīģelis”, Siguldas Jaunrades centram un Siguldas novada bibliotēkai par molbertiem; čaklajām krāsu un otu dalītājām Elfai Bukšai, Dārtai Sprukulei, Elīzai Vaskai, Katrīnai Zaķītei un Olīvijai Zetai Survillo, kā arī uzticamajiem palīgiem Brigitai Rozītei, Jēkabam Vītolam un Atim Lūsim!

Paldies visiem dalībniekiem, un uz tikšanos nākamgad jau septītajā mākslas akcijā „Glezno visi!”.

Sestdien, 24.septembrī, Siguldas novada Mores pagastā norisinājās Otrā pasaules kara Mores kauju 72.gadskārtas atceres pasākumi, kurus rīkoja Latviešu Virsnieku apvienība, Siguldas novada pašvaldība un Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija.

Latviešu leģionāru brāļu kapos pie Roznēnu ozola piemiņas svētbrīdi atklāja Latviešu virsnieku apvienības valdes priekšsēdētājs, atvaļinātais kapteinis Aleksejs Ozoliņš. Klātesošos uzrunāja Nacionālo bruņoto spēku kapelāns, kapteinis Raimonds Krasinskis; Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Andrejs Panteļejevs; sabiedriskā darbiniece un Viestura ordeņa kavaliere Vera Valtere.

Mores kauju piemiņas parkā notika atceres pasākums un piemiņas zīmes atklāšana Mores kauju 1.rotas komandierim, Mores kauju piemiņas parka izveidotājam, Viestura ordeņa kavalierim, virsleitnantam Rolandam Kovtuņenko. Piemiņas zīmi iesvētīja mācītājs Guntis Kalme, un to svinīgi atsedza Siguldas novada Domes priekšsēdētāja vietniece Līga Sausiņa. Piemiņas zīmes autors ir Artis Kerliņš.

Rolanda Kovtuņenko (24.01.1924 – 21.03.2011) karavīra dzīves spilgtākais posms ir tieši Mores kauja, kurā praktiski atklājas viņa komandiera talants. Būdams tikai 20 gadu vecs, viņš prata nosargāt savus karavīrus un veikt kaujas uzdevumu. Kaujās pie Mores tika aizvadītas vienas no smagākajām latviešu leģiona cīņām, kur bez artilērijas atbalsta un pamatā izcīnot tuvcīņas, latviešu leģionāru divīzija atvairīja sarkanās armijas pārspēku. Spēku samērs bija aptuveni viens pret desmit, bet leģionāri nesalūza. Viņi spēja gūt uzvaru, ļaujot citām vienībām un daudziem latviešu bēgļiem doties uz Kurzemi. Pēc kara gaitām izsūtīts uz Sibīriju, tikai 1955.gadā Kovtuņenko varēja atgriezties Latvijā.

Kovtuņenko piedalījies 1991.gada barikādēs, bijis viens no Latvijas Nacionālo karavīru biedrības dibinātājiem, Latviešu virsnieku apvienības biedrs. ilgu laiku bijis Daugavas Vanagu saimes priekšnieks Iestājies Zemessardzē (ZS), darbojies ZS štāba Padomnieku rotā, līdz sava mūža pēdējai dienai bija ZS Studentu bataljona Veterānu apvienības zemessargs. Aktīvi piedalījies Nacionālās aizsardzības akadēmijā jauno virsnieku apmācībā. Apbalvots ar augstiem valsts apbalvojumiem.

Latvijas Nacionālās apvienības uzrunāti, pasākumā piedalījās aptuveni pussimts Siguldas novada – Siguldas pilsētas vidusskolas (skolotājs Edgars Bajaruns), Siguldas Valsts ģimnāzijas 9.c klases (skolotāja Indra Upīte) un Allažu pamatskolas (skolotāja Indra Puķe) – skolēnu, kā arī Siguldas novada Izglītības pārvaldes galvenā speciāliste izglītības jautājumos Sandra Ķirule.

Mores kauju muzejā jauniešiem bija iespēja uzzināt par Mores kauju norisi, gida pavadībā apskatīt muzeja ekspozīcijas un militāro tehniku, vērot militārās tuvcīņas demonstrējumus un doties pārgājienā pa ierakumiem, kā arī piedalīties viktorīnā, kur uzmanīgākie klausītāji par pareizām atbildēm saņēma balvās grāmatu par Mores kaujām.

Pasākumu laikā muzikālus priekšnesumus sniedza Zemessardzes orķestris, Latvijas Nacionālo karavīru biedrības koris „Tēvija” un Siguldas novada Kultūras centra folkloras kopa „Senleja”, bet siltas karavīru pusdienas bija sarūpējusi Latviešu Virsnieku apvienība un Zemessardzes 19.nodrošinājuma bataljons. Visas dienas garumā interesentiem bija iespēja apmeklēt Mores kauju muzeju bez maksas.

Mores kaujas, kas 1944.gada septembrī norisinājās Morē, bija vienas no smagākajām Otrā pasaules kara kaujām Latvijas teritorijā un tām bija izšķiroša nozīme Latvijas vēsturē. 

Tikšanās mērķis ir sarunas par itāliešu, lietuviešu un spāņu valodu un literatūru, kā arī lasītāju iepazīstināšana ar to, ko dara tulkotājs, ko ietver sevī tulkošanas process, jo ne vienmēr lasītāji apzinās, kāds ir tulkotāja ieguldījums autoru darbu tulkošanā.

Mūsdienu pasaule nav iedomājama bez informācijas apmaiņas starp dažādās valodās runājošiem cilvēkiem un tautām, dokumentu un lietišķās informācijas tulkošanas, taču īpaša ir daiļliteratūras tulkošana. Valoda ir atšķirīgu kultūru saprašanās veids. Dzejas, prozas un dramaturģijas darbu tulkotāji savā nacionālajā kultūrā interpretē citu kultūru dvēseles pieredzi, vienlaikus bagātinot savu dzimto valodu un tiecoties nepazaudēt citā valodā izteikto.

Dace Meiere ir tulkotāja ar īpašu valodas dzirdi. Tulko no itāļu, lietuviešu, spāņu un katalāņu valodas, iztulkojusi vairāk nekā 50 grāmatu. Nozīmīgākie tulkojumi: U.Eko „Rozes vārds”, „Fuko svārsts”, „Iepriekšējās dienas sala”, „Bodolīno” un „Prāgas kapsēta”, A.Bariko „Zīds”, „Okeāns Jūra”, „Stikla pilis”, K.Sabaļauskaites „Silva rerum”, D.Marāni „Jaunā somu gramatika”, P.U.Dini „Baltu valodas”, K.Malaparte „Āda” un „Nolādētie toskānieši”, S.Veronēzi „Rāmais haoss” un P.Džordāno „Pirmskaitļu vientulība”.

Dace Meiere saņēmusi Itālijas Kultūras ministrijas Nacionālo prēmiju tulkošanā (2007) un vairākas Itālijas Ārlietu ministrijas prēmijas (2006, 2005, 2004, 2002, 2000), balvu „Sudraba tintnīca” (2012), Latvijas Literatūras gada balvu 2014 nominācijā „Labākais ārvalstu literatūras tulkojums” tulkojums no itāliešu valodas – Kurcio Malapartes eseju grāmata „Nolādētie toskānieši”.

Dalība – bez maksas.

Sestdien, 24.septembrī, Siguldas novada Mores pagastā norisināsies Otrā pasaules kara Mores kauju 72.gadskārtas atceres pasākumi, kurus rīko Latviešu Virsnieku apvienība, Siguldas novada pašvaldība un Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija. Uz Mores kauju piemiņas pasākumiem tiek aicināti ne tikai bijušie cīnītāji un viņu tuvinieki, bet arī visi tie, kuriem nav vienaldzīga Latvijas vēsture.

Latviešu leģionāru brāļu kapos pie Roznēnu ozola plkst.12.00 piemiņas svētbrīdi atklās Latviešu Virsnieku apvienības valdes priekšsēdētājs, atvaļinātais kapteinis Aleksejs Ozoliņš. Klātesošos uzrunās Nacionālo bruņoto spēku kapelāns, kapteinis Raimonds Krasinskis; Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Andrejs Panteļejevs; sabiedriskā darbiniece un Viestura ordeņa kavaliere Vera Valtere.

Pasākuma turpinājumā plkst.14.00 Mores kauju piemiņas parkā notiks atceres pasākums un piemiņas zīmes atklāšana Mores kauju 1.rotas komandierim, Mores kauju piemiņas parka izveidotājam, Viestura ordeņa kavalierim, virsleitnantam Rolandam Kovtuņenko.

Klātesošos uzrunās Siguldas novada Domes priekšsēdētāja vietniece Līga Sausiņa; Latvijas Republikas 3.Zemessardzes novada komandieris, jūras kapteinis Rūdolfs Rudzuroga; Latvijas Nacionālo karavīru biedrības priekšsēdētājs, leģionārs, Viestura ordeņa kavalieris Edgars Skreija;  Mores kauju dalībnieks, leģionārs, Viestura ordeņa kavalieris Jānis Spičs.

Pasākumu laikā muzikālus priekšnesumus sniegs Zemessardzes orķestris, Latvijas Nacionālo karavīru biedrības koris „Tēvija” un Siguldas novada Kultūras centra folkloras kopa „Senleja”.

Pasākuma noslēgumā –  atmiņu ugunskurs, kā arī Latviešu Virsnieku apvienības un Zemessardzes 19. nodrošinājuma bataljona sarūpētās siltās karavīru pusdienas.

Šajā dienā Mores kauju muzeja apmeklējums – bez maksas.

Piektdien, 30.septembrī, no plkst.10.00 līdz 18.00 Turaidas muzejrezervātā tiek gaidīti skolēni, lai interaktīvā spēlē izzinātu vēsturi par vienu no Latvijas pamattautām – lībiešiem. Lībiešu dienas mērķis ir popularizēt Gaujas lībiešu kultūras mantojumu un iedvesmot skolēnus iepazīt lībiešu tautas vēsturi.

Lībiešu dienas ietvaros ikviens varēs uzzināt – kas ir Gaujas lībieši? Kur viņi dzīvoja? Ko darīja? Kā runāja? Kā ģērbās? Kā veidoja sadarbību ar citām tautām?

Šajā dienā skolēnus sagaida pusotru stundu gara aizrautīga spēle, meklējot Gaujas lībiešu pēdas, atklājot viņu kultūras mantojumu Turaidas vēsturiskajā centrā. Piecās vietās muzejrezervāta teritorijā viņus gaidīs dažādi uzdevumi, pārsteigumi, kas radīs izziņas prieku un sniegs zināšanas, kas noderēs ne tikai visiem, kam interesē vēsture, bet arī 9. klases skolēniem, gatavojoties vēstures eksāmenam. Ikvienam spēles dalībniekam tiks balva par dalību un gandarījums par kopīgu vēstures izzināšanu.

Vairāk informācijas un pieteikšanās Līvu dienas Turaidā aktivitātēm sev vēlamajā laikā pa tālruni 26572142, vai e‑pastu anda.skuja@turaida-muzejs.lv.

Informāciju sagatavoja:
Anda Skuja
Turaidas muzejrezervāta Izglītojošā darba un komunikācijas daļas vadītāja
tālrunis 26572142

Svētdien, 25. septembrī, plkst.14.30 papīrmākslas darbnīcā „Viktora vēstules” tiks atklāta izstāde „EXpapīrs”. Izstādē būs apkopots šīs sezonas darbnīcas veikums – dažādi eksperimenti papīra gatavošanā.

Pateicoties Siguldas novada pašvaldības atbalstītam projektam „Papīrs&Eksperiments”, papīrmākslas darbnīcā „Viktora vēstules” vasaras mēnešos vairāku dienu garumā notika meistardarbnīcas.  Lieli un mazi novada iedzīvotāji un Siguldas viesi kopā ar mākslinieci Zinaīdu Ceski gatavoja papīru no dažādiem materiāliem un izejvielām – pupām, sēnēm, rabarberiem, kabačiem, burkāniem, zāles un citiem. Piemēram, Siguldas Opermūzikas svētku ieskaņās tika gatavotas dažādas radošas maskas no papīra. Atklāto nodarbību laikā tapa gan ēdamais papīrs, gan smaržīgais papīrs, gan arī skanošais papīrs, ar kuru darbnīcu dalībnieki varēja muzicēt.

Papīra eksperimentu izstāde papīrmākslas darbnīcā „Viktora vēstules” būs skatāma visu rudens zelta lapu laiku sestdienās un svētdienās, no plkst. 10.00 – 17.00.

Laipni aicināti – iepazīt, pasmaržot, pataustīt  eksperimentos tapušos radošos darbus!