Piektdien, 4.novembrī, Dabas aizsardzības pārvaldes telpās – bijušajā apmeklētāju centrā Baznīcas ielā 3, atklāta Zandas Pučes izstāde „Medības”. Izstādē aplūkojama analogo fotogrāfiju sērija; video no dzīvnieku novērošanas kamerām mežā; video intervijas ar Siguldas novada medniekiem; arhīva fotogrāfiju albums un medību trofejas.

Medības. Cilvēks un daba, trausla robeža starp dzīvību un nāvi. Senajam cilvēkam, lai izdzīvotu, bija jābūt medniekam. Meža māte latviešu tautasdziesmās soda medniekus, kuri nesaudzīgi izturējušies pret meža dzīvniekiem. Noteikumi ir skaidri un saprotami – cieņa pret dzīvību, saprātīgums un samērīgums, godaprāts – tas, ko saprotam ar dabas aizsardzību, ekoloģiju un vides ētiku. Mūsdienās cilvēks ir vairāk distancējies no dabas, daudz kas ir mainījies. Medības – par un pret. Vai vērtības ir mainījušās? Vai mednieki ir Meža mātes ētikas skaidro principu vēstneši? Atbildes uz šiem un citiem jautājumiem māksliniece Zanda Puče rosina atrast izstādē „Medības”.Izstādē aplūkojama analogo fotogrāfiju sērija; video no dzīvnieku novērošanas kamerām mežā; video intervijas ar Siguldas novada medniekiem; arhīva fotogrāfiju albums un medību trofejas.

Projekts tiek īstenots ar Siguldas novada kultūras projektu finansēšanas konkursa un biedrības „Siguldas Mākslu serpentīns” atbalstu.

Izstāde skatāma līdz 25.novembrim darba dienās no plkst.12.00 līdz plkst.19.00.

Ieeja – bez maksas.

Vairāk nekā 10 gadu garumā Turaidas muzejrezervāts aicina 31.oktobrī godināt folkloristu Krišjāni Baronu viņa dzimšanas dienā, pulcējoties pie viņam veltītā pieminekļa Siguldā, lai oktobra pēdējo dienu iesāktu ar skanīgām tautasdziesmām.

31.oktobrī plkst.8.00 ikviens aicināts, līdzi ņemot rudens ziedus vai svecīti, piedalīties dziesmu rītā „Man bij daudz skaistu dziesmu”, lai, godinot Krišjāni Baronu, vienu no aktīvākajiem jaunlatviešu darbiniekiem, viņa 181.dzimšanas dienā, Siguldā pie Krišjāņa Barona pieminekļa skandētu vai dziedātu savas mīļākās tautasdziesmas. Kopā ar visiem dziesmas šajā rītā dziedās arī Siguldas folkloras kopa „Senleja” un senioru ansamblis „Melodija”.

Katram no mums ir savas dziesmas, kas dod spēku, iepriecina, dara gaišākas domas vai iedvesmo darbam. Katrā dienā, katrās sajūtās citas. Gadu un gadsimtu gaitā, nododot nākamajām paaudzēm, izslīpētas kā dimanti, kopīgi darot darbus un svinot svētkus, ievibrētas melodiju plūdumā. Daudzinot Dainu tēvu, Veļu laikā tiks godinātas arī iepriekšējās paaudzes, kas katrā dzimtā kopušas zemi, piedalījušās Latvijas Valsts tapšanas procesā un attīstībā, veidojušas un uzturējušas tradīcijas.

Sava mūža lielāko daļu Krišjānis Barons (1835–1923) veltījis latviešu tautasdziesmu vākšanai un kārtošanai, kam par pamatu izvēlējies cilvēka mūža ritumu no dzimšanas līdz aiziešanai mūžībā. Tautasdziesmas viņš apkopojis „Latvju dainu” sešos sējumos, kuros iemūžinātas 217 996 tautasdziesmas. 1880.gadā izgatavots īpašais Dainu skapis, kas kopš 2001.gada 4.septembra iekļauts „UNESCO” Pasaules atmiņas (Memory of the Word) sarakstā, šobrīd glabājas Latvijas Nacionālajā bibliotēkā un ir pasaules kultūras sastāvdaļa.

Informāciju sagatavoja:
Anda Skuja
Turaidas muzejrezervāta Izglītojošā darba un komunikācijas daļas vadītāja

Otrdien, 25.oktobrī, plkst.11.00 Siguldas 1.pamatskolā norisināsies biedrības „Cerību spārni” organizētais Brīnišķīgo mākslu festivāls. Festivāla laikā cilvēki ar funkcionāliem traucējumiem no dažādiem Latvijas novadiem prezentēs savas radošās spējas dejā, mūzikā, teātra mākslā. Apmeklētāji izstādē varēs iepazīties arī ar dažādās tehnikās gatavotiem rokdarbiem. Pasākumu apmeklēt laipni aicināts ikviens Siguldas novada iedzīvotājs.

Lai veicinātu saskaņu starp dažādām sabiedrības grupām, lai cilvēki ar īpašām vajadzībām izjustu sabiedrības toleranci, kā arī rosinātu iedzīvotāju līdzdalību mākslas objektu radīšanā, projekta ietvaros tika radīta Mīlestības rozīšu skulptūra. Māla rozītes ikviens Siguldas iedzīvotājs un viesis varēja veidot Siguldas novada svētkos pie biedrības Cerību spārni” veikala Pogotava” un biedrības organizētajās Kalniešu spēlēs Svētku laukumā. Mīlestības rozīšu radīšanas simboliskais vēstījums pauž toleranci vienam pret otru, līdzcilvēku unikalitātes pieņemšanu bez vērtējuma, lai kādi būtu fiziskie vai garīgie dotumi, tas ir aicinājums pieņemt sevi un otru cilvēku kāds viņš ir. Skulptūras autors ir mākslinieks un dizaineris Pauls Putniņš.

Mīlestības rozīšu skulptūra un foto izstāde par sabiedrības piedalīšanos šajā procesā apskatāma Sociālo pakalpojumu centrā Rīgas ielā 1, Siguldā katru darbadienu no plkst.9.00 līdz 17.00.

Projekts realizēts ar Siguldas novada pašvaldības kultūras projektu finansēšanas konkursa atbalstu.

Ieeja – bez maksas.

Otrdien, 8.novembrī, Elmāra Gaigalnieka smilšu studijā tiks demonstrēta smilšu izrāde. Izrādi varēs skatīt divos laikos: plkst.15.00 un plkst.16.00.

Tā būs trīsdimensiju, krāsaina un muzikāla smilšu izrāde, ko papildinās gaismas maģija. Izrāde vēstīs par pasaules tapšanu, lielo sprādzienu un radošo radīšanas procesu. Izrādē būs attēlotas arī  zemes stihijas, kā arī izmantoti dažādi papildus elementi mākslas radīšanai.

Mākslinieks Elmārs Gaigalnieks, kurš radījis savu autortehniku, 20 gadu laikā krāto pieredzi un zināšanas vēlas nodot tālāk, tāpēc īpaši aicina jauniešus, kas vēlētos apgūt un iepazīt smilšu plastikas mākslu. Interesenti varēs uzzināt par interešu izglītības nodarbībām „Smilšu mākslas skolu”, kas paredzēta no 12 līdz 25 gadu vecumam, otrdienās un ceturtdienās no plkst.15.00 līdz 16.30 E.Gaigalnieka smilšu studijā. Nodarbības būs bez maksas.

Sestdien, 22.oktobrī, plkst.16.00 tiks atklāta tautas daiļamata meistares Alīdas Lindes un Alīdas Lindes lietišķās mākslas studijas dalībnieču tekstildarbu izstāde „Dzīve ir skaista!”.

Par izstādi meistare Alīda Linde saka: „Izstādes pamatā – latviskums. Dzīve ir veidojusi situācijas un devusi iespējas darināt brīnišķīgas lietas, kas vistiešāk apliecina mūs šeit un tagad. Tā tapuši dvēseles darbi – karogi. Tā tapuši daiļuma darbi – krāšņi tērpi. Tā tapis sirds darbs – nodot prasmes. Sanāksim kopā un padalīsimies iespaidos par izstādes darbiem, par idejām un to realizēšanu. Stāstīsim stāstus par darinājumu tapšanu. Prātosim par latviešu tautas lietišķās mākslas nozīmi latviešu dzīvē. Baudīsim šodienu un kalsim plānus rītdienai.”

Izstāde biedrības „Alternatīvā izglītība” telpās J.Poruka ielā 11 būs skatāma līdz 29.oktobrim, darba dienās no plkst.14.00 līdz 18.00.

Ieeja – bez maksas.

Otrdien, 25.oktobrī, plkst.18.00 Siguldas Mākslu skola „Baltais Flīģelis” ielūdz uz Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Kameransambļa un klavierpavadījuma katedras mācībspēku un maģistrantu koncertu „Jānim Ivanovam – 110. Antonīnam Dvoržākam – 175.”

Kamermūzikas vakara koncertā piedalās: Laura Teivāne (soprāns), Andžella Goba (mecosoprāns), Aleksejs Bahirs, Indulis Cintiņš, Agnese Kanniņa-Liepiņa, Sandis Šteinbergs (vijole), Pēteris Trasuns (alts), Ēriks Kiršfelds, Inga Sunepa, Dace Zālīte (čells), Herta Hansena, Dace Kļava, Aldis Liepiņš, Jānis Maļeckis, Lelde Tīrele, Mārtiņš Zilberts, Ventis Zilberts (klavieres). Profesora Venta Zilberta ievadvārdi.

Ieeja – bez maksas.

Siguldas novada pašvaldība aicina pieteikties Siguldas novada festivālu mērķprogrammas līdzfinansēšanas konkursam. Konkursu vienu reizi gadā organizē pašvaldība un tā mērķis ir atlasīt un finansiāli atbalstīt mākslinieciski kvalitatīvu un publiski pieejamu festivālu rīkošanu Siguldas novadā.

Nolikuma izpratnē festivāls ir konceptuāli pārdomāta, atlasīta un producēta kultūras pasākumu programma, kas tiek piedāvāta kā vienots veselums un kuras mērķis ir akcentēt kādas konkrētas kultūras jomas, starpkultūru, vienas vai vairāku mākslas jomu prezentāciju un attīstību, veidojot īpašu sabiedrības tikšanās platformu noteiktai mērķauditorijai; uzdevums ir radīt īpašus mākslas darbus un notikumus, kas tiecas sasniegt augstu kvalitāti un savā formā atšķiras no regulāra kultūras procesa.

Konkursa ietvaros ir iespējams saņemt līdzfinansējumu, kas nepārsniedz 50% no attiecīgā festivāla kopējām izmaksām.

Interesenti aicināti iepazīties ar mērķprogrammas nolikumu un vērtēšanas protokolu un aizpildīto pieteikuma veidlapu, aprakstu, apliecinājumu, un tāmi iesniegt personīgi Siguldas novada Kultūras pārvaldē, Siguldas novada pašvaldības Pakalpojumu centrā ēkā Raiņa ielā 3 vai, sūtot uz e‑pasta adresi kultura@sigulda.lv, līdz 30.novembrim.

Sestdien, 15.oktobrī, plkst.10.00 interesenti aicināti pulcēties pie Siguldas Bobsleja un kamaniņu trases, lai dotos pārgājienā pa vienu no izstādes „Ex-libri art voyage” maršrutiem.

Jau kopš seniem laikiem Siguldas majestātiskās ainavas – panorāmiskie dabasskati, gleznainā Gaujas senieleja ar romantiskajām pilsdrupām – bijušas radošas iedvesmas avots māksliniekiem, mākslas amatieriem, ceļotājiem, zinātniekiem un literātiem. Izstādes autore, māksliniece Zanda Puče: „Aicinu doties ceļā, meklējot tās vietas un skatu punktus, kuri rosinājuši māksliniekus Siguldas ainavu attēlot mākslas darbos. Gravu ielejas – brikšņi, papardes un strautiņi – ļaus saskatīt tuvāk, savukārt pakāpjoties stāvkrastos, sajutīsiet gaismas vibrācijas un varēsiet paskatīties tālu, tālu pāri – dažkārt pat līdz piecpadsmitajam Gaujas līkumam!”. Dalība pārgājienā – bez maksas.

Līdz 28.oktobrim Siguldas novada bibliotēkā skatāmā izstāde „Ex-libri art voyage” ir multimediāls projekts, kura ietvaros ar īpašu tehniku ierakstītas zemes skaņas un vibrācijas Siguldas ainaviskajās vietās, kuras mākslinieki attēlojuši savos darbos. Grafikām par pamatu izmantoti ierakstītie zemes skaņu spektra attēli. Izstādi papildina video ar ierakstu tapšanas procesa atspoguļojumu un Andra Alviķa veidota skaņas kompozīcija, kurā izmantoti dabas skaņu ieraksti un komponista Alfrēda Kalniņa mūzika.

Izstādē nav apkopoti un analizēti visi pieejamie mākslas darbi, kuros būtu atpazīstamas Siguldas ainavas, tie nav virknēti gadsimtu un notikumu ķēdē, ievērojot lineāro principu – pirms un pēc noteikti ir daudz nezināmo elementu. Šis ir mākslinieces Zandas Pučes „art voyage”, kurš tiek piedāvāts arī praktiskā veidā – ar trim pastaigu maršrutiem.

Izstāde rosina domāt arī par to, kā vienlaicīgi saudzēt dabu, attīstīt radošumu, ļaujot cilvēkiem īstenot kārdinošo vēlmi atstāt aiz sevis vēsturisko liecību – „es te biju”. Lai noskaidrotu sabiedrības viedokli, izstādē tiks piedāvāta iespēja piedalīties aptaujā par to, vai Siguldā vajadzētu veidot vietu cilvēku atstātajām zīmēm. Un, ja vajadzētu, tad kādai šai vietai vajadzētu būt?

Projekts tiek īstenots ar Siguldas novada kultūras projektu finansēšanas konkursa finansiālu atbalstu un biedrības „Siguldas Mākslu serpentīns” atbalstu.

Izstāde skatāma Siguldas novada bibliotēkas izstāžu zālē darba dienās no plkst.11.00 līdz 18.00, sestdienās no plkst.11.00 līdz 15.00.

Ieeja – bez maksas.

​Sestdien, 15.oktobrī, plkst.18.00 koncertzāle „Baltais Flīģelis” aicina uz Jāņa Lūsēna un Ingus Pētersona koncertprogrammu „Romantika”.

Koncerta muzikālais materiāls veidots no jaunām, vairāku gadu laikā tapušām dziesmām ar latviešu klasiķu Viļa Plūdoņa, Kārļa Skalbes, Andreja Eglīša, Ērika Ādamsona, Kārļa Krūzas un Eduarda Veidenbauma dzeju. Komponists Jānis Lūsēns koncertam izvēlēto tematiku raksturo kā vīrieša iekšējās pasaules atspoguļojumu.

„Nenoliedzami, katra vīrieša dzīvē ir brīži, kad kļūstam filozofi, sapņotāji, mīlētāji, stāstnieki, jokdari. Šis skatuves darbs būs veltījums sievietēm un padomdevējs vīriešiem, kuri reizēm mēdz būt bikli un atturīgi, nespējot atrast īstos vārdus, lai atklātu jūtu pasauli sev tuvajiem un mīļotajai sievietei”, uzsver Jānis Lūsēns.

Dziedātāja Ingus Pētersona personības šarms, neatkārtojamā balss, tās siltums un lirisms koncertā ieskanēsies vēl nebijušās nokrāsās, veidojot mūzikas valodas, teksta poētisma un interpretācijas vienotu veselumu. Arī pats solists atzīst, ka klausītāju mīlestībā un mūzikā „ieguvis jaunu elpu” un ar programmas veiksmīgo startu ir ļoti apmierināts, piebilstot: „Ja sākot koncertsēriju, sevi un skatuves mūziķus nodēvējām par pēdējiem romantiķiem, tad tagad saprotu, ka klausītāju rindās romantiķu un labas mūzikas cienītāju netrūkst, un ar romantisko uztveri viss ir kārtībā”.

Arī mūzikas kritiķe, „Dienas” žurnāliste Inese Lūsiņa pauž atzinību programmai, uzsverot, ka „Šī nekādi nav vienmuļa romantika, bet gan bagātīga emociju un dzīves uztveres krāsu palete. Patiešām tīra, dzidra un jaudīga pasaule, lai arī netiek izkliegta skaļi”.

Dzīvesprieks, alkas, humors un viegla koķetērija – šādu noskaņu koncertā „Romantika”rada mūziķu komanda uz skatuves – pie klavierēm pats Jānis Lūsēns, čellists Ivars Bezprozvanovs, akordeonists Kaspars Gulbis, bundzinieks Harijs Gūtmanis un ģitārists Jānis Lūsēns juniors.

Biļetes cena – no 12 līdz 20 eiro; Biļetes pieejamas „Biļešu paradīzes” tirdzniecības vietās un stundu pirms koncerta – norise vietā.

Sestdien, 15.oktobrī, plkst.18.00 deju kolektīvs „Vizbulīte” aicina uz atmiņu koncertu „Durvju burvība” Siguldas novada Kultūras centrā. Vienas durvis aizveras, citas atveras, bet kas aiz tām slēpjas? Varbūt burvis?

Katru rudeni deju kolektīvs „Vizbulīte” ar atmiņu koncertu atvadās no saviem dejotājiem. Šogad tie ir pieci – četras meitenes un viens puisis. Koncerta programma ir šo dejotāju izdomāta un tās laikā deju kolektīvs „Vizbulīte” sveiks, godinās un suminās piecus kolektīva absolventus.

Koncerta tematika sasaucas arī ar notikumiem Siguldas novada Kultūras centrā – ar šo koncertu aizvērsies Kultūras centra durvis, lai no jauna atvērtos pēc tā rekonstrukcijas, piedāvājot apmeklētājiem iespēju izbaudīt kultūras notikumus mūsdienīgās un laikmetam atbilstošās telpās.

Ieejas maksa – 2 eiro;  Siguldas novada iedzīvotāja ID kartes īpašniekiem – 1,50 eiro.

​Kultūras un mākslas telpā „Siguldas Tornis” līdz 25.oktobrim skatāma Birštonas (Lietuva) mākslinieku izstāde „Dialogas”. Izstāde notiek Siguldas un tās sadraudzības pilsētas Birštonas mākslinieku savstarpējās sadarbības un izstāžu apmaiņas ietvaros.

Siguldā izstādē piedalās Birštonā dzīvojošie mākslinieki Andrius Lik un Martynas Graubas.

Martynas Gaubas ir dzimis 1980.gadā. Studējis dizainu Šauļu universitātes mākslas nodaļā, un tēlniecību Viļņas mākslas akadēmijā. Sākot no 2000.gada ir piedalījies ap 70 kolektīvās mākslinieku izstādēs un rīkojis 25 personālizstādes. Martynas radoši strādā glezniecībā, grafikā un, galvenokārt, skulptūrā. Mākslinieks ir izveidojis ap 500 skulptūru, kas ir ļoti dažāda izmēra – no pieciem centimetriem līdz 12 metriem. Viņš veido savus darbus dažādos materiālos – kokā, akmenī, metālā, kaulā, bronzā, ģipsī un silikonā.

Andrius Lik ir dzimis 1968.gadā. Mākslinieks ir sācis veidot skulptūras no koka jau divpadsmit gadu vecumā. Viņš veidojis savas skulptūras dažādās tehnikās, un tagad strādā ne tikai ar koku un bronzu, bet arī ar sāli, un glezno pat ar kafiju. Andrius ir sarīkojis vairāk kā 20 personālizstādes Lietuvā, Ungārijā, ASV, Vācijā, Somijā, Dānijā un Krievijā.

Siguldas mākslinieku izstāde Birštonā bija skatāma septembrī. Izstāde bija pirmā tik plaši pārstāvētu Siguldas mākslinieku izstāde Birštonā, un tika plaši atspoguļota Lietuvas presē un masu medijos.

Kultūras un mākslas telpa Siguldas Tornis” apmeklētājiem atvērta piektdienās, sestdienās, svētdienās no plkst.12.00 līdz 17.00. Apmeklējumus iespējams pieteikt arī citā laikā, iepriekš zvanot uz tālruni 29218240.

Ieeja – par ziedojumiem.

Sestdien, 22.oktobrī, plkst.19.00 koncertzālē „Baltais Flīģelis” notiks ekskluzīvs Artas Arnicānes solokoncerts „Ūdens leģendas”, kurā klavierspēles meistarība sasniegs vēl nebijušus augstumus, uzburot skaņu ainavas ūdens spēka un trausluma straumēs.
 
Pianiste jau vairākkārtīgi viesojusies Siguldā, uzstājoties kā soliste „Kremerata Baltica” festivālos, tomēr ar soloprogrammu koncertzālē „Baltais Flīģelis” mākslinieci dzirdēsim pirmo reizi. Šis būs vienīgais Artas Arnicānes solokoncerts Vidzemē. Programma „Ūdens leģendas” ir vairākus gadus lolota un, citējot mākslinieci: „Šī ir iespēja uzburt jaunu priekšstatu par klavieru skanējumu – iztēles skaņu ainavas, straumes, burbuļojošu strautiņu guldzēšana, ūdens spēks un sievišķīgs trauslums satiksies šeit…”.
 
Arta Arnicāne studējusi pie ievērojamiem mūziķiem – Teofīla Biķa un Sergeja Osokina Latvijā, Normas Fišeres Lielbritānijā un Homero Frančeša Šveicē. Ar izcilību absolvējusi Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmiju, Skotijas Karalisko konservatoriju un Cīrihes Mākslu universitāti, kopumā iegūstot četrus atskaņotājmākslas maģistra grādus. Studiju cikla noslēgumā Cīrihē – arī mūzikas pedagoģijas maģistra grādu. Arta ir sešpadsmit starptautisku konkursu laureāte un neskaitāmu speciālbalvu ieguvēja. Īpaši spilgti viņa uzstājās 2010.gadā, iegūstot augstākās godalgas pianistu konkursos Šveicē, Lielbritānijā, Polijā un Spānijā̄. Vēl pēc gada Arta kļuva par starptautiskā konkursa „Prāgas pavasaris” uzvarētāju, tam sekoja virkne piedāvājumu uzstāties Čehijas un Šveices pilsētās rīkotos koncertos un festivālos, būtiski sekmējot pianistes starptautisko atpazīstamību.
 
Latviešu pianistes Arta Arnicānes spēja aizraut klausītājus un radīt īpašu koncerta gaisotni nodrošinājusi pianistes koncertdarbību Eiropā, galvenokārt Šveicē̄, ko māksliniece patlaban izvelējusies par dzīvesvietu.
 
Biļetes cena – no 8 līdz 15 eiro;  Siguldas novada iedzīvotāja ID kartes īpašniekiem – 1 eiro atlaide. Biļetes pieejamas „Biļešu paradīzes” tirdzniecības vietās un stundu pirms koncerta – norises vietā.

Vai šī informācija bija noderīga?
Jūsu atsauksme palīdzēs mums uzlabot šo vietni

Please enable JavaScript in your browser to complete this form.
Vai šī informācija bija noderīga?
Esi pirmais, kurš uzzina!
Izvēlies atbilstošu kategoriju un saņem aktualitātes un jaunumus savā e-pastā
Please enable JavaScript in your browser to complete this form.
Piekrītu manu personas datu apstrādei un jaunumu saņemšanai e-pastā.
=