4. maijā, Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas gadadienā, Turaidas muzejrezervāts sadarbībā ar Latvijas Piļu un muižu asociāciju aicina uz zinātniskajiem lasījumiem “Muiža Vidzemē 19. gadsimtā – Latvijas vēstures daļa” un diskusiju, kurā piedalīsies Latvijā zināmi pētnieki: kultūras socioloģe Dagmāra Beitnere-Le Galla, etnogrāfs Uģis Niedre, mākslas vēsturniece Ina Līne, vēsturnieki Vija Daukšte, Indulis Zvirgzdiņš, Tālis Pumpuriņš, Vija Rozentāle, Turaidas muzejrezervāta direktore Anna Jurkāne un direktores vietniece zinātniskajā darbā Vija Stikāne. Lasījumi notiks Turaidas muižas pārvaldnieka jaunajā dzīvojamajā mājā.
Atsaucoties Latvijas valsts simtgades biroja aicinājumam, pusdienlaikā plkst. 13.00, notiks Baltā galdauta svētku brīdis, kurā vienosimies domās par savas valsts esību un dalīsimies idejās par gatavošanos Latvijas 100gadei 2018. gadā. Atgādināsim to, ka Latvijas Republikas neatkarības atjaunošana ir Latvijas valsts otrā dzimšanas diena, kas ir rezultāts konkrētu cilvēku un kopības neatlaidīgai rīcībai. Svētku brīdī piedalīsies Siguldas novada Kultūras centra koris “Spārni”.
PROGRAMMA
11.00 – 11.30 Svētku atklāšana, uzrunas
11.30 – 12.10 Muiža – kultūrā un latviešu vēsturē
Dagmāra Beitnere-Le Galla, kultūras socioloģe, LU Filozofijas un socioloģijas institūta vadošā pētniece
12.10 – 12.35 Gaisma no Vidzemes muižas
Uģis Niedre, vēsturnieks, etnogrāfs
12.35 – 13.00 Turaidas muižas dārgums – Šveices māja
Ina Līne, Turaidas muzejrezervāta galvenā speciāliste, mākslas vēsturniece
13.00 – 13.45 BALTĀ GALDAUTA SVĒTKU BRĪDIS pie Ūsiņdienas pantāga kopā ar Siguldas novada Kultūras centra jaukto kori “Spārni”
Izstāde “Ceļā uz Latvijas valsti” Turaidas muižas pārvaldnieka jaunajā dzīvojamajā mājā
13.45 – 14.05 Modernizācija un Vidzemes muižniecība
Vija Daukšte, Latvijas Nacionālās bibliotēkas Letonikas un Baltijas centra vadītāja
14.05 – 14.25 Muiža un ЛПП
Indulis Zvirgzdiņš, Madonas novadpētniecības un mākslas muzeja vadošais pētnieks
14.25 – 14.45 Cēsu Vēstures un mākslas muzeja jaunieguvumi par kādreizējo Cēsu pilsmuižas īpašnieku grāfu Zīversu dzimtu
Tālis Pumpuriņš un Vija Rozentāle, Cēsu Vēstures un mākslas muzeja galvenie speciālisti
14.45 – 15.05 Muižas tēma topošajā Latvijas 100gadei veltītajā ekspozīcijā Turaidas muižas klaušinieku mājā
Vija Stikāne, Turaidas muzejrezervāta direktores vietniece zinātniskajā darbā
Laipni aicināti visi interesenti kopīgi svinēt nozīmīgos valsts svētkus Turaidā!
Dalība – bez maksas. Vēlama pieteikšanās pa tālruni 26572142 vai e‑pastu: turaida.muzejs@apollo.lv līdz 3.maijam.
Anda Skuja
Turaidas muzejrezervāta Izglītojošā darba un komunikācijas daļas vadītāja
Ceturtdien, 21.aprīlī, plkst.17.00 Jūdažu Sabiedriskajā centrā notiks cikla “Seno tradīciju diena” radošā darbnīca “Koka grābeklis”.
Izrādās, ka šī senā talkās izmantojamā darba rīka gatavošanas prasme ir krietni aizmirsta, un ir gandrīz neiespējami atrast meistaru, kurš ikdienā darītu šo darbu. Ir saglabājušies folkloras materiāli, pētījumi un apraksti par koka grābekļu gatavošanu — par to sarīkojuma izzinošajā norisē stāstīs etnogrāfe Indra Čekstere.
Radošajā darbnīcā varēs iepazīt Rīgas Kultūras un tautas mākslas centra “Ritums” Tautas lietišķās mākslas studijas “Dzīne” dalībnieka Ilmāra Reinholda gatavoto grābekli, kas izraisīja apmeklētāju interesi ekspozīcijā izstāžu zālē “Rīgas mākslas telpa” latviešu tautas tērpiem un Dziesmu un deju svētku tradīcijai veltītajā izstādē “Latviskās dvēseles raksti” 2015. gada vasarā.
Ikviens ir aicināts atcerēties, kā kāds no senčiem vai kaimiņiem gatavoja koka grābekli, atsaukt atmiņā kādu no darba paņēmieniem un kopā ar Tautas lietišķās mākslas studijas “Dzīne” dalībnieku Arnoldu Štrālu apgūt koka grābekļu gatavošanas prasmes. Ja ir saglabājušies seni koka grābekļi, to detaļas vai arī to gatavošanā izmantotie darba rīki, lūgums paņemt līdzi. Varbūt mums visiem kopā izdosies restaurēt šo amata prasmi – būtisku tradicionālās kultūras daļu. Sagādāsim prieku sev par skaistu dizaina priekšmetu, piedalīsimies Lielajā talkā ar īpašu darba rīku – pašu gatavotu koka grābekli!
Papildu informācija par radošo darbnīcu pieejama zvanot pa tālruni 29528421 (Margita) vai rakstot uz e‑pastu margitaporiete@inbox.lv.
Aprīļa sākumā Ordeņu kapituls par nopelniem Latvijas valsts labā piešķīris Triju Zvaigžņu ordeņa V šķiru Siguldas Mākslu skolas “Baltais Flīģelis” mūzikas pedagogam un pūtēju orķestru diriģentam Andrim Muižniekam, kurš ilggadēji un mērķtiecīgi, godprātīgi un atbildīgi ir strādājis jaunās paaudzes muzikālajā izglītošanā un audzināšanā un ir liela autoritāte instrumentālās mūzikas jomas mūziķu un speciālistu vidū. 2015.gadā Andris Muižnieks saņēma arī Siguldas novada Domes augstāko apbalvojumu „Siguldas novada Goda novadnieks 2015” par mūža ieguldījumu Siguldas novada kultūrizglītības attīstībā un ilggadēju, godprātīgu un radošu pedagoģisko darbu.
No 1969.gada Andris Muižnieks strādā par pūšamo instrumentu pedagogu, aizrautīgi un ar ievērojamiem panākumiem mācot audzēkņiem metāla pūšamo instrumentu: mežraga, trompetes, eifonija, tubas un trombona spēli. Katru gadu viņa audzēkņi piedalās Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Latvijas mūzikas skolu Pūšaminstrumentu un sitaminstrumentu audzēkņu izpildītāju konkursā, iegūstot godalgotas vietas. Daudzi A.Muižnieka bijušie audzēkņi šobrīd veiksmīgi turpina profesionālu mūziķu un mūzikas pedagogu gaitas.
Andra Muižnieka profesionālās darba gaitas saistītas ar Siguldu – 1973.gadā Andris Muižnieks dibināja Siguldas vidusskolas un Siguldas mūzikas skolas pūtēju orķestri (šobrīd Siguldas Mākslu skolas “Baltais Flīģelis” un Siguldas Valsts ģimnāzijas pūtēju orķestris “Sudrabskaņa”), kurš ir viens no vadošajiem izglītības iestāžu orķestriem un izceļas ar mākslinieciski augstvērtīgu sniegumu Latvijas jauniešu pūtēju orķestru vidū. Kolektīvs atzinību guvis arī starptautiskā mērogā – orķestris ar panākumiem koncertējis Krievijā, Polijā, Vācijā, Skotijā. Šobrīd Andris Muižnieks vada Siguldas Absolventu orķestri, kurā pulcējis savus bijušos audzēkņus.
Andris Muižnieks ir triju Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku (1995.gadā, 2000.gadā, 2005.gadā) virsdiriģents un XI Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos 2015.gadā – Goda virsdiriģents. Starpsvētku posmā A.Muižnieks ir aktīvi iesaistījies Valsts izglītības satura centra organizēto tradicionālo skolu pūtēju orķestru festivālu (IV-VII) sagatavošanā un norisē gan kā virsdiriģents, gan kā entuziasma un aizrautības pilns kolēģis un domubiedrs, iemantojot autoritāti gan bērnu un jauniešu, gan pedagogu un diriģentu vidū. Rūpējoties par Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanu un tālāknodošanu, A.Muižnieks veicis Rīgas un Pierīgas novadu pūtēju orķestru virsdiriģenta pienākumus.
Andra Muižnieka profesionālā darbība augsti novērtēta arī līdz šim. 2015.gadā A.Muižnieks saņēma Kultūras ministres Daces Melbārdes Atzinības raksts par nozīmīgu pedagoģisko darbu un ieguldījumu Dziesmu svētku procesa attīstībā.
Ar piemiņas brīdi 14.aprīlī viņa nāves gadadienā Siguldā tika godināts latviešu fotogrāfijas pamatlicējs Mārtiņš Buclers. Ievērojamā fotogrāfa atdusas vietā Siguldas kapos, pulcējās Siguldas novada domes, Turaidas muzejrezervāta darbinieki, Turaidas muzejrezervāta Atbalsta biedrības biedri un interesenti, lai pieminētu un atcerētos Mārtiņa Buclera ieguldījumu Latvijas fotogrāfijas attīstībā. Fotovēsturnieks Pēteris Korsaks savā uzrunā atgādināja Mārtiņa Buclera dzīves gājumu.
Mārtiņš Buclers (dzimis 1866. gada 12. decembrī, miris 1944. gada 14. aprīlī) bija latviešu fotogrāfs, fotorūpnieks un izdevējs. Viņš pamatoti tiek uzskatīts par profesionālās fotogrāfijas aizsācēju Latvijā. Mārtiņš Buclers ir pirmās latviešu fotogrāfu biedrības dibinātājs, kas nodibināta 1906. gadā un nodarbojās ar fotoizstāžu, fotogrāfijas kursu organizēšanu, fotomākslas popularizēšanu. Mārtiņš Buclers izdevis pirmo fotogrāfijas mācību grāmatu latviešu valodā. Ilgus gadus M. Buclers bija biedrības vadītājs, 1921. gadā ticis ievēlēts par biedrības goda priekšsēdētāju uz mūžu. Viens no M. Buclera dzīves posmiem saistīts ar Siguldu – 1897. gadā netālu no pārceltuves pār Gauju Siguldas pusē tiek atvērta viņa fotodarbnīca.
Savā stāstījumā Pēteris Korsaks Mārtiņa Buclera devumu fotomākslā salīdzināja ar Jaņa Rozentāla ieguldījumu glezniecībā. Abiem mūsu ievērojamiem māksliniekiem šogad tiek atzīmētas 150 gadu jubilejas.
Pēc Pētera Korsaka uzrunas notika kopīga fotografēšanās un sarunas par Mārtiņa Buclera 150 gadu jubilejas atceres pasākumiem Siguldas novadā. Pēteris Korsaks izteica ierosinājumu izveidot piemiņas zīmi vietā, kur atradusies Mārtiņa Buclera fotodarbnīca. Tika runāts arī par pasākumiem, kādi notiks Latvijā, izstādēm Daugavpilī Rotko centrā, Viesītē un Rīgā. Par savām iecerēm šajā gadā stāstīja novada domes pārstāvji. Atzīmējot fotogrāfijas pamatlicēja Mārtiņa Buclera 150. jubileju, Turaidas muzejrezervātā decembrī plānota izstāde par viņa veikumu un atstāto mantojumu Latvijas kultūras vēsturē.
Aija Dzene
Turaidas muzejrezervāta galvenā speciāliste
Sestdien, 16.aprīlī, plkst.18.00 Siguldas novada Kultūras centrā notiks Senioru deju kolektīva „Sidrabdancis” 55 gadu jubilejas koncerts „Es. Tu. Mēs”.
Kolektīva vadītāja Dagnija Liepiņa, aicinot uz koncertu saka „Viss sākas no Es, bet blakus esi Tu – mans kaimiņš, mans darbabiedrs, vai satiktais siguldietis uz ielas, bet visi kopā esam – Mēs. Mēs esam tepat blakus jums tik dažādi gan raksturos, gan dejošanas pieredzē, bet kopā Mēs esam senioru deju kolektīvs „Sidrabdancis”, kas jau 55 gadus Siguldā sekmīgi darbojas un priecē skatītājus tepat mājās, gan daudzās vietās Latvijā, gan aiz mūsu zemes robežām.”
Kopā ar gaviļniekiem koncertā dejos senioru deju kolektīvi „Munsturis” no Straupes, „Saiva” no Salacgrīvas, „Saulgrieži” no Saulkrastiem, „Sidrabaine” no Ķekavas un „Kalatinis” no Šauļiem Lietuvā, kā arī Siguldas 1.pamatskolas tautas deju kolektīvs „Purenīte”, vidējās paaudzes deju kolektīvs„Ķimelītis” no Allažiem un tradīciju ansamblis „Liepavots” no Allažiem.
Ieejas maksa – 2,50 eiro, 
Siguldas novada iedzīvotāju ID kartes īpašniekiem – 2 eiro.
Siguldas novada amatiermākslas kolektīvi veiksmīgi startējuši ikgadējās skatēs, gūstot nozīmīgus panākumus. Visaugstāko novērtējumu izcīnījuši jauktais koris „Atvars” un senioru deju kolektīvs „Sidrabdancis” – Augstākā pakāpe. Visstraujākā izaugsmes dinamika – sieviešu korim „Teiksma”, jauniešu deju kolektīvam „Ķimenīte” un senioru vokālajam ansamblim „Melodija”.
Kolektīviem šogad piepulcējies Siguldas Absolventu orķestris, bet vidējās paaudzes deju kolektīvs „Siguldietis” mainījis savu nosaukumu uz „Dūka”.
Siguldas koru apriņķu vokālo ansambļu skatē Siguldas novada Kultūras centra senioru vokālais ansamblis „Saltavots” (vadītāja Ārija Aņēna) un Mores pagasta Tautas nama sieviešu vokālais ansamblis „Ceriņi” (vadītāja Maija Ādamsone) ieguva II pakāpes vērtējumu, bet Allažu pagasta Tautas nama sieviešu vokālais ansamblis „Liepavots” (vadītāja Ņina Kiršteina) un Siguldas novada Kultūras centra senioru vokālais ansamblis „Melodija” (vadītāja Inga Jansone) ieguva I pakāpes vērtējumu. Ansamblis „Liepavots” izcīnīja tiesības piedalīties Vidzemes reģiona skatē, kas notiks 17.aprīlī Siguldā, koncertzālē „Baltais flīģelis”.
Siguldas Tautas teātris (režisore Ārija Liepiņa-Stūrniece), piedaloties Latvijas amatierteātru iestudējumu „Gada izrāde 2015” reģionālajā skatē, saņēma II pakāpes vērtējumu.
Allažu pagasta Tautas nama bērnu folkloras kopa „Tiptaiņi” (vadītāja Liena Vija Teterovska) ieguva I pakāpes diplomu par sniegumu bērnu folkloras kopu reģionālajā skatē.
VIII Latvijas pūtēju orķestru konkursā piedalījās trīs mūsu novada pūtēju orķestri — Siguldas Mākslu skolas „Baltais Flīģelis” un Siguldas Valsts ģimnāzijas pūtēju orķestris „Sudrabskaņa” (diriģenti Elmārs Rudzītis un Arnis Šmitiņš), Siguldas pagasta Kultūras nama pūtēju orķestris (diriģents Gintis Kalniņš) un Siguldas novada Kultūras centra Siguldas Absolventu orķestris (diriģents Andris Muižnieks). Orķestri sākuši gatavoties XXVI Vispārējiem latviešu Dziesmu un XVI Deju svētkiem, un viņu vērtēšana šogad notika pēc jauniem principiem – vērtējot piecās grūtības pakāpes grupās, kur visaugstākās grūtības pakāpes grupa ir piektā. Siguldas pagasta pūtēju orķestris, piedaloties II zemākās grūtības pakāpes grupā, ieguva otro vietu un Absolventu orķestris, piedaloties IV augstākās grūtības pakāpes grupā, arī otro vietu.
Siguldas koru apriņķa koru skatē visaugstāko punktu skaitu un Augstākās pakāpes vērtējumu saņēma Siguldas novada Kultūras centra jauktais koris „Atvars” (diriģents Jānis Baltiņš), I pakāpes vērtējumu ieguva Siguldas novada Kultūras centra jauktais koris „Spārni” (diriģente Līga Ādamsone) un sieviešu koris „Teiksma” (diriģente Maija Feldmane), bet II pakāpes – Siguldas pagasta Kultūras nama jauktais koris „Sigulda” (diriģente Līga Vasiļjeva) un Siguldas novada Kultūras centra senioru koris „Gāle” (diriģente Ņina Kiršteina). Arī kori jau sākuši gatavoties 2018.gada Vispārējiem latviešu Dziesmu un Deju svētkiem. Vēl šajā gadā jauktie kori maija nogalē sadziedās Vidzemes un Latgales Dziesmu dienā Alūksnē un sieviešu kori jūnija sākumā Latvijas sieviešu un vīru koru salidojumā Cēsīs.
Augstu vērtējumu saņēmuši arī mūsu novada dejotāji. Krimuldas novada Lēdurgas kultūras namā pagājušajā nedēļas nogalē notikušajā Siguldas deju apriņķa tautas deju kolektīvu skatē Siguldas novada Kultūras centra senioru deju kolektīvs „Sidrabdancis” (vadītāja Dagnija Liepiņa) ieguva Augstākās pakāpes novērtējumu, bet I pakāpes vērtējumu visi pārējie kolektīvi – Allažu pagasta Tautas nama jauniešu deju kolektīvs „Ķimenīte”, šogad startējot vienu grūtības pakāpi augstākā grupā, Allažu pagasta Tautas nama vidējās paaudzes deju kolektīvs „Ķimelītis” (abu kolektīvu vadītāja Aelita Ziemele) un Siguldas novada Kultūras centra vidējās paaudzes deju kolektīvs „Dūka” (vadītāja Ieva Roķe), ko līdz šim pazinām kā deju kolektīvu „Siguldietis”. Savukārt, Siguldas pagasta Kultūras nama jauniešu deju kolektīvs „Vizbulīte” (vadītāja Indra Ozoliņa) vēl gatavojas savai A grupas tautas deju kolektīvu koprepertuāra apguves skatei, kas notiks 15.maijā Olimpiskajā sporta centrā, Rīgā.
No 16. līdz 23.aprīlim Siguldas novada bibliotēkā norisināsies ikgadējā Bibliotēku nedēļa, kad ar aktivitātēm un pasākumiem vēlamies uzsvērt bibliotēkas nozīmi sabiedrības kultūras un izglītošanās jomā. Šogad īpaši aicinām aktivitātēs piedalīties ģimenes ar bērniem.
Sestdien, 16.aprīlī, no plkst.11.00 pirmo reizi rīkosim akciju „Atved savu bērnu uz bibliotēku!”, kuras laikā iepazīstināsim mazos bērnus ar grāmatu pasauli bibliotēkā, lasīsim un klausīsimies, rotaļāsimies un zīmēsim, būs arī pārsteigumi – kā jau svētkos. Uz šo akciju īpaši aicinām pirmsskolas vecuma bērnus kopā ar vecākiem, īpaši tos, kuri neapmeklē pirmsskolas iestādi.
Visas dienas garumā – atvērto durvju diena: orientēšanās spēle bibliotēkā, mīklu minēšana, galda spēļu spēlēšana ģimenēm, radošās aktivitātes.
Muzeja nakts organizatori aicina vērīgi palūkoties uz lietām sev apkārt, jo daudzas no tām raksturo mūsu tautas dzīvesziņu, citas apliecina mūsu senču vai līdzcilvēku radošo izdomu, amata prasmi vai mūžīgi mainīgo modi. Viens no šādiem „ietilpīgajiem” priekšmetiem ir durvis, kas izraudzīts par šī gada Muzeju nakts atslēgvārdu. Durvis kā amata meistarstiķis un durvis kā mākslas darbs, durvis uz Eiropu, durvis uz pasauli, un durvis uz zemapziņu. 21.maijā Mores kauju muzejā durvis tiks pavērtas, lai ieskatītos Zaļumu svētku vēsturē un atcerētos pagājušā gadsimta Mores pagasta muzikantus.
Pasākuma programma:
Plkst.18.30 visa pasākuma laikā muzeja ekspozīciju un izstāžu apskate. Interaktīvā stendā videofilmas „Mores kaujām 70” demonstrējumi.
Plkst.19.00–20.30
Plkst.20.30 Mores saimniecību labumi „Bufetē Mores garša” (par maksu) un daudzveidīgas atrakcijas un jautrās stafetes, ko organizēs biedrība „Reāls piedzīvojums”.
Plkst.21.00–22.00 zaļumballes atklāšana ar polonēzi visiem un dejas pūtēju ansambļa „Sigulda” mūzikas pavadībā.
Plkst.22.00–1.00 pavasara vakara burvības baudījums draudzīgās sarunās pie ugunskura ievziedu un pieneņu ziedu laikā, kā arī uz ugunskura vārīta „Pavasara tēja”.
Būsiet gaidīti viesi Mores kauju muzejā!
Ieeja – bez maksa.
Informāciju sagatavoja:
biedrības „Mores muzejs” valdes priekšsēdētāja
Anta Brača
Svētdien, 10.aprīlī, Siguldas novada Kultūras centrā Siguldas novada Radošo talantu finālkonkursā ar 16 skatuviskiem priekšnesumiem uzstājās konkursa pirmās kārtas laureāti. Iespēju piedalīties Siguldas Novada svētkos maija beigās bērnu grupā izcīnīja dziedātāja Megija Dulpe, pianiste Keita Marcinkeviča un vokālās studijas „Siguldiņa” grupa „Kripatiņas”, kuras sastāvā dziedāja Tija Pecholca, Tīna Krontāle, Gabriela Niedinga, Emīlija Parafiņuka, Sāra Rācene, Rēzija Krauze, Paula Patmalniece, Paula Tamane, pusaudžu konkurencē – flautiste un dziedātāja Ringlinda Paegle un pianiste Evita Grantiņa, bet pieaugušo konkurencē – dzejniece Laima Mūrniece un dziedošā pensionāre Māra Fridrihsone.
Konkursa dalībniekus finālā vērtēja grupas „Dzelzs vilks” līderis Juris Kaukulis, grupu „The Sound Poets” un „Pienvedēja piedzīvojumi” bundzinieks Pēteris Lunde un Siguldas novada Kultūras pārvaldes radošā producente un režisore Ilze Jakubovska. Žūrija pēc finālkonkursa atzina, ka šī gada konkurss ir ļoti veiksmīgs starts un tam nepieciešams turpinājums arī nākamajos gados.
Juris Kaukulis sacīja, ka: „Man pārsteidzošākais konkursā bija dalībnieku uzdrīkstēšanās, it īpaši vecāka gada gājuma cilvēku drosme uzstāties šādā konkursā un savu talantu parādīt plašākai publikai. Konkurss noteikti iedvesmos novada iedzīvotājus būt aktīvākiem un radošākiem. Nākotnē būtu īpaši jāaicina piedalīties tie, kuri nemācās mūzikas skolās, bet savu talantu attīsta nevis vecāku un skolotāju spiesti, bet pēc brīvas gribas. Visvairāk konkurss iegūtu, ja tajā piedalītos tie, kuri rada paši – kā šī konkursa dalībniece Laima Mūrniece, kura mums uzticēja tik intīmu lietu kā sevis radītu dzeju. Tā ir liela uzdrīkstēšanās! Būtu svarīgi, lai turpmāk pēc iespējas mazāka būtu skolotāju un vecāku iejaukšanās priekšnesumu laikā, jo iejaucoties un aktīvi suflējot, bērna skatiens tiek pievērsts vienai personai nevis publikai kopumā. Tas traucē bērnam brīvi izpildīt priekšnesumu, rada pieradumu un var traucēt sekmīgai talanta attīstībai un spējai uzstāties bez atbalsta.”
Pēteris Lunde uzskata, ka konkursam vajadzētu attīsties bez akadēmiskajiem rāmjiem – jāļauj dalībniekiem brīvi izvēlēties priekšnesuma formu un muzikālo ietvaru kā to šogad bija drosmīgi uzdrīkstējusies savā horeogrāfiskajā priekšnesumā darīt Asnāte Želņina.
Režisore Ilze Jakubovska atzina, ka tas ir laika un tradīciju jautājums, lai šis konkurss attīstītos par nozīmīgu kultūras dzīves notikumu Siguldas novadā, kurā satiktos novada talantīgākie cilvēki – cilvēki, kuri uzdrošinās. Nākotnē Radošā talantu konkursa laureāti varētu ne tikai iekļauties Siguldas Novada svētku programmas norisēs, bet būtu jāveido atsevišķu Novada radošo talantu koncertu.
Finālkonkursa dalībnieki saņēma balvas no uzņēmumiem un zīmoliem ar preču zīmi „Radīts Siguldā!” – SIA „Siguldas Maiznieks”, „Mājas virtuļi”, piedzīvojumu parka „Tarzāns”, „Rozīnīte”, SIA „Sortus” un „Drawies”.
Siguldas novada Radošo talantu konkursa pirmajā kārtā ar 43 muzikāliem, horeogrāfiskiem un dramatiskiem priekšnesumiem uzstājās 116 konkursa dalībnieki. 10.aprīlī plkst.12.00 Siguldas novada Kultūras centrā finālkonkursā ar 16 skatuviskiem priekšnesumiem uzstāsies konkursa pirmās kārtas laureāti, kuri sacentīsies par iespēju piedalīties Siguldas Novada svētkos maija beigās.
No Allažu un Mores pagastu apvienotās pirmās kārtas konkursa, kas notika 12.martā Allažu pagasta Tautas namā, finālam tika izvirzīti pieci priekšnesumi. Vecuma grupā no sešiem līdz 10 gadiem konkursa finālā uzstāsies dziedātāja Megija Dulpe un dejotāja Asnāte Želņina, pusaudžu konkurencē – flautiste un dziedātāja Ringlinda Paegle un pianiste Evita Grantiņa, bet pieaugušo konkurencē – vokālais ansamblis „Liepavots”.
Aizvadītājā svētdienā, 3.aprīlī Siguldas pagasta Kultūras namā norisinājās otrais Siguldas novada Radošo talantu konkursa pirmās kārtas posms un uz finālkonkursu tika izvirzīti 11 priekšnesumi. Bērnu grupā finālā piedalīsies dziedātājas Paula Tamane un Marta Zandberga, pianiste Keita Marcinkeviča, vokālās studijas „Siguldiņa” grupa „Kripatiņas”, kuras sastāvā dziedās Tija Pecholca, Tīna Krontāle, Gabriela Niedinga, Emīlija Parafiņuka, Sāra Rācene, Rēzija Krauze, Paula Patmalniece, Paula Tamane, kā arī bērnudārza „Saulīte” deju kolektīvs „Saulstariņš” ar deju „Jautrās peles”, kuru izpildīs Paula Samoilova, Gabriela Niedinga, Sanija Ķēde, Paula Tamane, Tija Pecholca, Emīlija Zverbule, Megija Vilenfelde, Enija Stalmane, Paula Elīza Ozola, Bruno Mančinskis, Artūrs Freimanis, Largo Grīnbergs, Klāvs Ervalds, Jānis Graudiņš, Elmārs Klibas, Artis Bērziņš, Kristaps Neimans un Kristaps Ondzulis. Pusaudžu grupā par iespēju uzstāties Novada svētkos sacentīsies akordeonists Kristians Lelis, dziedātāja Adele Ķiploka un bundzinieks Francis Daniels Veģeris, bet pieaugušo grupā uzstāsies koklētāja Ieva Mežgaile un dzejniece Laima Mūrniece, dziedošā pensionāre Māra Fridrihsone un Dace Līkopa ar savu dejas horeogrāfiju.
Finālkonkursu vadīs aktieris un improvizators Uģis Točs. Konkursa dalībniekus finālā vērtēs grupas „Dzelzs vilks” līderis Juris Kaukulis, grupu „The Sound Poets” un „Pienvedēja piedzīvojumi” bundzinieks Pēteris Lunde un Siguldas novada Kultūras pārvaldes radošā producente un režisore Ilze Jakubovska. Finālkonkursa laureātiem balvas nodrošina Siguldas novada uzņēmumi „Siguldas Maiznieks”, „Tarzāns”, „Mājas virtuļi”, „Rozīnīte”, „Sortus” un „Drawies”.
Ieejas maksa skatītājiem – 1 eiro.
Siguldas novada bibliotēka kā ik gadu, aprīlī dzīvo Bibliotēku nedēļas zīmē. Tā ir nedēļa, kad vēl jo vairāk tiek uzsvērta bibliotēkas nozīme sabiedrības kultūras un izglītošanās jomā. Tā ir nedēļa, kad bibliotēku darbinieki veic kopsavilkumu par padarīto un ieskicē aktualitātes nākotnei.
Šogad Bibliotēku nedēļas laikā esam sarūpējuši gan ko lasīt, redzēt un dzirdēt, gan mācīties maziem un lieliem – visai ģimenei. 2.aprīlī – Starptautiskajā bērnu grāmatu dienā, kas ir arī dāņu rakstnieka Hansa Kristiana Andersena dzimšanas diena, Bērnu literatūras nodaļā tika atklāta jaunieguvumu izstāde „Iepazīsties! Jaunākās grāmatas mūsu bibliotēkā!”
No 7. līdz 23.aprīlim Bērnu literatūras nodaļa savus apmeklētājus aicina iesaistīties lasītveicināšanas akcijā „Izveido savu „Grāmatu Top 5!””, kas norisināsies jau sesto reizi. Akcijas mērķis – izzināt tieši mūsu bibliotēkas apmeklētāju lasīšanas gaumi, lai veidotu vēl kvalitatīvāku un lasītāju pieprasījumam atbilstošāku bērnu literatūras krājumu.
No 11.aprīļa Siguldas pirmskolu audzēkņi aicināti uz bibliotekārajām stundām iepazīties ar bibliotēkas sniegtajām iespējām. Šī gada tēma saistīta ar jaunizveidotā izstāžu cikla „Iepazīsimies ar latviešu bērnu grāmatu ilustrāciju meistariem” aktualitātēm, lai mazie bibliotēkas apmeklētāji izprastu, ka grāmatu plauktos atrodamās bagātības ir daudzu cilvēku (rakstnieku, mākslinieku, tulkotāju u.c.) kopdarbs.
16.aprīlī no plkst.11.00 rīkosim akciju „Atved savu bērnu uz bibliotēku!” – iepazīstināsim mazos bērnus ar grāmatu pasauli bibliotēkā, lasīsim un klausīsimies, rotaļāsimies un zīmēsim, būs arī pārsteigumi – kā jau svētkos. Uz šo akciju īpaši aicinām pirmsskolas vecuma bērnus kopā ar vecākiem, īpaši tos, kuri neapmeklē pirmsskolas iestādi.
Visas dienas garumā – atvērto durvju diena, orientēšanās spēle bibliotēkā, mīklu minēšana, galda spēļu spēlēšana ģimenēm, radošās aktivitātes.
18.aprīlī plkst.15.10 sarunu ciklā „Arī viņi lasa!” aicinām uz interesantu tikšanos ar siguldieti, zīmola „Drawies” radītāju Ievu Pastari. Tikšanās reizē Ieva iepazīstinās ar sevi, savu profesiju, un kopā ar pasākuma apmeklētājiem lasīs savas iecienītās bērnu grāmatas fragmentu. Cikla mērķis – lasītveicināšana, saruna par profesiju, ieraudzīt viesu cilvēcību un radošās aktivitātes.
21.aprīlī plkst.17.00 notiks logopēdes un sociālās pedagoģes Irēnas Hadaņonokas-Tjarves lekcija „Kā raisās valodiņa”. Tiks sniegti padomi vecākiem un pedagogiem par bērnu valodas attīstības īpatnībām.
Bibliotēku nedēļu noslēgsim 23.aprīlī – Pasaules grāmatu un autortiesību aizsardzības dienā, kad godināsim čaklākos lasītājus, būs pārsteigumi arī pirmajiem apmeklētājiem – sarkana roze un grāmata. 1996.gadā UNESCO 23.aprīli pasludināja par Pasaules grāmatu un autortiesību aizsardzības dienu. Tā ir Svētā Jura diena. Saskaņā ar kataloniešu leģendu Svētais Juris, cīnīdamies ar tumsonības un māņticības pūķi, izglāba princesi. Vietā, kur ievainotā pūķa asinis skārušas zemi, uzplaukusi sārta roze. Tāpēc arī radusies tradīcija Svētā Jura dienā dāvināt rozes un grāmatas. Saistībā ar šo skaisto leģendu un Pasaules grāmatu un autortiesību dienu Latvijas bibliotēkās radās tradīcija organizēt Bibliotēku nedēļu.
No 29.jūlija līdz 31.jūlijam gleznainā Siguldas pilsdrupu estrāde un Siguldas pils komplekss kļūs par greznu ietvaru izcilam mūzikas notikumam – XXIV Starptautiskajiem Siguldas Opermūzikas svētkiem, kuros, kā ierasts, būs iespēja dzirdēt gan Latvijas, gan pasaules izcilākos operdziedātājus.
Siguldas Opermūzikas svētku apmeklētājiem šovasar būs iespēja apmeklēt izcilus opermūzikas koncertus:
Starptautisko Siguldas Opermūzikas svētku producents un radošais direktors Dainis Kalns pauž gandarījumu par operas zvaigznēm, kuras šovasar būs dzirdamas Siguldā: “Katru gadu Siguldā viesojas opermūzikas zvaigznes, kuras varam dzirdēt labākajos pasaules operas namos. Šogad īpašs būs Opermūzikas svētku Galā koncerts, kurā piedalīsies mūsu Marina Rebeka. Pavisam nesen Marina ar milzīgiem panākumiem debitēja operas “Norma” pirmizrādē Triestes Verdi operteātrī. Šī loma ir Marinas Rebekas izaicinājums arī pēc pusotra gada Ņujorkas “Metropolitan” operteātrī. Operdziedātāja regulāri viesojas pasaules labākajās koncertzālēs un operas namos – viņa debitējusi Ņujorkas “Metropolitan” operā, Kārnegija zālē Ņujorkā, Milānas “La Scala”, Londonas Karaliskajā Koventgārdena operā, Bavārijas Valsts operā Minhenē, Vīnes Valsts operā, Cīrihes operā un citviet. Opermūzikas svētkos pirmo reizi uz svētku skatuves kāps fascinējošs soprānu trio no Itālijas “Appassionante”, kura trīs dāmas – Stefānija, Mara un Džordža, nebaidās parādīt publikai savu juteklismu mūzikā, kā arī vizuālajā izskatā – viņas ir modernas, spara pilnas un seksīgas, un viņām piemīt spēja klasiskās mūzikas skaņas pārvērst aktuālos un mūsdienīgos hitos. Tāpat šajos Opermūzikas svētkos skatītājus gaida arī atkalredzēšanās ar Francijas pārstāvi Filipu Do un mūsu Latvijas operas māksliniekiem.”
XXIV Starptautiskos Siguldas Opermūzikas svētkus piedāvā svētku producents un radošais direktors Dainis Kalns sadarbībā ar Siguldas novada pašvaldību. Svētkus atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds, SIA “Inchcape BM Auto”, viesnīca “Konventa Sēta” un tipogrāfija “Ulma”.
Šobrīd jau uzsākta biļešu tirdzniecība uz Dž.Verdi operas “Masku balle” brīvdabas oriģināliestudējumu un Galā koncertu “Marina Rebeka Siguldā”. Biļetes iespējams iegādāties “Biļešu Paradīzes” kasēs visā Latvijā un Siguldas novada Kultūras centra biļešu kasē. 
Siguldas novada iedzīvotāja ID kartes īpašniekiem Siguldas novada Kultūras centra kasē ir iespēja iegādāties biļetes ar atlaidēm.