15. jūnijā kultūras centrā “Siguldas devons” tika atklāta lielākā un plašākā no piecu izstāžu programmas “Keramikas svētki Siguldā – Atļaujies vairāk!” ekspozīcijām – izstāde “Atļaujies riskēt un pastāstīt!”, ko Latvijas Keramikas asociācija rīko savas 10 gadu jubilejas atzīmēšanai. Izstāde būs apskatāma līdz 2. augustam.
Projekts apvieno piecas izstādes, vairāk nekā 60 autorus un desmitiem keramikas darbu – no smalkiem porcelāna traukiem līdz lielformāta objektiem pilsētvidē –, kā arī radošas darbnīcas, tikšanās ar māksliniekiem un skatītāju konkursu. Tās ir keramikas svētku kulminācijas nedēļas Siguldā, kas aicina ikvienu atļauties vairāk – radoši, drosmīgi un atvērtāk skatīties uz keramiku kā laikmetīgu izteiksmes valodu.
Izstāde kultūras centrā “Siguldas devons” pulcē 45 autorus ar vairāk nekā 50 laikmetīgās keramikas darbiem, atspoguļojot plašu formu, materiālu un ideju spektru. Tajā skatāmi darbi, kas radīti keramikas vecmeistaru, vadošo mākslinieku, kā arī jaunās paaudzes – studentu un nesen absolvējušo mākslinieku – darbnīcās.
Ekspozīcija piedāvā skatītājam ne tikai aplūkot gatavos darbus, bet arī uzzināt, kā tie top – no materiālu un instrumentu izvēles līdz meistaru darbnīcām. Redzama arī plaša materiālu un tehniku daudzveidība – māls, akmensmasa, porcelāns, jauktas tehnikas, eksperimenti ar virsglazūras apgleznojumiem, metāla papildinājumiem un enkaustikas tehniku.
“Atļaujies riskēt un pastāstīt!” piedāvā Diānas Mežeckas “Palaist vējā”, kas kas atklāj māla plastiskuma emocionālo potenciālu, Rudītes Jēkabsones “Rudens ziedi” pārsteidz ar kompozicionālu precizitāti un dziļu noskaņu, Ilzes Emses “Kāpēc…” un Līgas Skariņas “Kad ķieģelis sadalās” aicina uz eksperimentiem, Ilonas Romules porcelāna darbi “X‑RAY” un Jutas Rindinas “Kaprīze ar austrumu piegaršu” – demonstrē eleganci, tehnisko sarežģītību un vizuālu izsmalcinātību. Apvienojumā ar Ilzes Ķēniņas un Zanes Homkas scenogrāfiju un Gata Vilaka video materiāliem ekspozīcija kļūst par daudzslāņainu pieredzi, kas uzrunā gan acis, gan emocijas.
Keramikas svētku programma Siguldā piedāvā piecas izstādes dažādās kultūrvietās, katra ar savu skatpunktu uz laikmetīgo keramiku. Viena no tām ir kultūras centrā “Siguldas devons” atklātā izstāde “Atļaujies riskēt un pastāstīt!”. Vēl apskatāmas:
Līdz 2. augustam ikviens aicināts apmeklēt visas piecas izstādes un piedalīties skatītāju fotokonkursā, sociālajos tīklos atzīmējot @keramikasasociacija ar savu mīļāko darbu. 2. augustā tiks izlozēti trīs uzvarētāji, kuri saņems mākslinieku darinātus keramikas darbus.
Savukārt 12. jūlijā notiks “Keramikas diena” – īpašs notikums, kurā visās norises vietās būs iespēja tikties ar māksliniekiem, piedalīties meistarklasēs un ielūkoties keramikas radīšanas procesā.
Projektu organizē: Latvijas Keramikas asociācija.
Projekta kuratore: Inese Pētersone.
Scenogrāfija un dizains: Ilze Ķēniņa, Zane Homka.
Video un montāža: Gatis Vilaks.
Pasākumu atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds, Vidzemes kultūras programma 2025, Siguldas novada pašvaldība, Latvijas Laikmetīgās keramikas centrs.
Inčukalna Dziesmu dienas svinības 21. jūnijā sāksies plkst. 12.00 Aleksandra parkā ar radošajām darbnīcām, muzicēšanu un Jāņu tirdziņu, turpināsies ar svētku gājienu un 54. Dziesmu dienas lielkoncertu, bet vakarā noslēgsies ar sadziedāšanos un sadancošanos.
Jau vairāk nekā pusgadsimtu Inčukalnā ik vasaru skan dziesmas, pulcējot dziedātājus, dejotājus un mūzikas mīļotājus uz tradicionālo Inčukalna Dziesmu dienu. Šogad svētki solās būt īpaši krāšņi, jo tie notiks Līgo dienas noskaņās.
Šī tradīcija aizsākās jau pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados, kad Emilis Melngailis dažādās Latvijas vietās organizēja mazos Dziesmu svētkus – Dziesmu dienas.1939. gada 9. jūlijā Inčukalnā pulcējās gandrīz astoņi simti kora dziedātāju, pat valstsvīri bija ieradušies vērot šo īpašo notikumu. Toreiz dziedāšanas svētki notika Gaujmalā, un par to saimniekiem kļuva Inčukalna Kultūras biedrības jauktais koris diriģenta Ralfa Alunāna vadībā. Šis notikums atstāja spilgtas atmiņas inčukalniešos uz daudziem gadiem.
1965. gadā dziedāšanas tradīcija atdzima, kad Inčukalna skolā darbu sāka jaunais dziedāšanas skolotājs Vitalis Kikusts un uzņēmās vadīt Inčukalna jaukto kori. Uzzinot par 1939. gada Dziesmu dienu, viņš nolēma turpināt šo tradīciju. Pēc 1969. gada brīvdabas koncerta Gaujmalā, kurā piedalījās arī draugu kori, tika nolemts atjaunot mazo Dziesmu svētku tradīciju, un tā dzima Inčukalna Dziesmu diena. Gadu gaitā dalībnieku skaits arvien pieauga, un 80. gadu beigāsInčukalna MRS šim notikumam izveidoja estrādi Aleksandra parkā.
Šodien Vitalis Kikusts turpina aicināt Dziesmu svētku kolektīvus piedalīties 54. Inčukalna Dziesmu dienā. Šie svētki ir vieta, kur satiekas tradīcija, kopā būšana un mīlestība pret latviešu dziesmu un deju.
Svētku programma:
Aicinām visus interesentus piedalīties un svinēt kopā ar mums!
No 16. līdz 23. jūnijam Siguldas novads dzīvos saulgriežu ritmā – ar radošām darbnīcām, tautasdziesmām, tirgus čalām, siera siešanu, vainagiem un maģiskiem vakariem pie jāņuguns. Līgo laiks savij dziesmas, tradīcijas un kopābūšanu, aicinām piedzīvot vasaras saulgriežu burvību līdz pat saullēktam!
16.–20. jūnijā Inčukalna bibliotēkā gaidāmas radošās aktivitātes “Radot gaidu Jāņu dienu”: darbnīca, uzdevumi, mīklas un foto konkurss. Norises apmeklētājiem pieejamas bibliotēkas darba laikā.
17. jūnijā no plkst. 18.00 līdz 20.00 Inciema muižas parkā – ielīgošana Inciemā kopā ar folkloras kopu “Liepa” un pīrāgu cepšana kopā ar “Gulbju” saimnieci Gintu Skaboviču. Dalība – bez maksas.
19. jūnijā plkst. 15.00 Siguldas dzelzceļa stacijas laukumā tiks atklāta Turaidas muzejrezervāta izstāde “Par zemi, dziesmām un skulptūrām”. Izstāde aicinās ieskatīties aizvadīto gadu norisēs un būs kā aicinājums siguldiešiem un pilsētas viesiem apmeklēt Dainu kalnu klātienē.
19. jūnijā no plkst. 16.00 līdz 20.00 pie Krimuldas Tautas nama aicinām uz ielīgošanas pasākumu Raganā “Nav vairs tālu Jāņu diena!”. Par svētku atmosfēras radīšanu rūpēsies jaunie mākslinieki Lintars Kristians Drille (akordeons) un Jana Slokenberga (cītara). Siesim sieru kopā ar “Gulbju mājas” Gintu, pētīsim zāļu tējas, kā arī darbosies amatnieku un mājražotāju tirdziņš, kurā būs iespēja iegādāties dabas veltes, dāvanas un gardumus Jāņu galdam.
19. jūnijā no plkst. 18.30 līdz 20.30 Krimuldas Tautas namā iespēja apmeklēt Tibetas skanošo trauku meditāciju Ditas Bogdānes vadībā – maigs un dziedinošs vakara noslēgums ar saulgriežu enerģiju. Dalības maksa – 15 eiro. Pieteikšanās, zvanot Ditai Bogdānei (tālruņa numurs 29853452).
20. jūnijā plkst. 12.00 Siguldas novada bibliotēkā gaidāma radošā darbnīca bērniem un jauniešiem “Līgo ziedi”.
20. jūnijā plkst. 18.00 sociālās aprūpes mājā “Gauja” norisināsies Inčukalna Tautas nama deju kolektīvu koncerts “Tik pie Gaujas”.
21. jūnijā no plkst. 9.00 līdz 14.00 Siguldas tirgū – Saulgriežu tirgus un novada audēju darbu izstāde, bet plkst. 11.00 – folkloras kopas “Putni” koncerts. Pasākums daļēji tiek finansēts no Siguldas novada pašvaldības finanšu līdzekļiem projekta ietvaros.
21. jūnijā no plkst. 12.30 līdz 16.30 pie Inčukalna Aleksandra parka estrādes būs atvērts Radošais Jāņu parks. Plkst. 17.00 Inčukalna Aleksandra parka estrādē izskanēs 54. Inčukalna Dziesmu dienas lielkoncerts “Gaismu sauca, gaisma ausa!”, pēc kura līdz plkst. 23.00 sadziedāšanās un sadancošanās kopā ar Inčukalna pūtēju orķestri un vietējo mūziķu grupu “kalnieši99”. Ieeja – bez maksas.
21. jūnijā plkst. 13.00 Turaidas muzejrezervātā notiks izstādes “Dainu kalnam – 40” atklāšana un Vasaras saulgriežu iedziedāšana. Izstādē tiks stāstīts par Dainu kalna ieceru un pirmsākumiem, parādītas daudzās norises un pasākumi, kas notikuši četrdesmit gadu garumā, kā arī atklāta Dainu kalna nozīme latviskās dzīvesziņas uzturēšanā, tautasdziesmas cildināšanā. Izstāde būs kā pateicība visiem tiem, kuri piedalījušies Dainu kalna izveidē un dziesmotā gara uzturēšanā. Šajā dienā notiks arī Vasaras saulgriežu ieskandināšana. Kopā ar muzeja pārstāvjiem varēs iepazīt vasaras pļavu, vīt vainagus un izdziedāt skanīgās līgotnes kopā ar folkloras kopu “Mālis”. Ieeja ar Turaidas muzejrezervāta ieejas biļeti.
Savukārt Jūdažu Bibliotēka un sabiedriskajā centrā 21. jūnijā plkst. 18.00 norisināsies “Saulgriežu plenērs” kopā ar Agitas Zāberes mākslas studiju. Dalība – bez maksas.
22. jūnijā plkst. 11.00 Mālpils tirgus laukumā ielīgošanas pasākums un meistarklases kopā ar folkloras kopu “Mālis”.
22. jūnija vakarā aicinām uz Jāņu svinībām Lēdurgas estrādē, muižas parkā, Aģes upes pļavā un pie Dzirnavu ezera. No plkst. 20.00 līdz rīta gaismai svinēsim ar dziesmām, dejām, ugunīm un senču rituāliem. Pasākumu ieskandinās folkloras kopas “Putni” un “Malībieš’”, Ieva Līne ar apvienību “Dziedāt ir laime” un etnokompānija “Zeidi”. Gaidīti visi – gan lielie, gan mazie Jāņubērni. Biļetes cena – 5 eiro.
No plkst. 20.00 Lēdurgā darbosies radošās darbnīcas – zāļu gudrības, vainagu vīšana, siera siešana, lāpu un pūdeles gatavošana un citas. Plkst. 21.00 estrādē uzstāsies grupa “Daba san”, bet plkst. 22.00 – saules pavadīšana un Jāņu uguns iedegšana. Vēlāk pie uguns notiks sadziedāšanās, uz estrādes – danči. Naktī dosimies lāpu gājienā, pacelsim pūdeli un vērosim uguns plostu ceļu ezerā, baudot Katrīnas Mačukas kokles skaņas. Līdz saullēktam – dziesmas, dejas un kopābūšana pie ugunskura.
Pēc pusnakts būs iespēja baudīt arī pirti pie Dzirnavu ezera. Vietu skaits ierobežots, tāpēc iepriekšēja pieteikšanās obligāta, zvanot pirtniekam Aldim Bērziņam (tālruņa numurs 26129502). Telšu vietas iespējams rezervēt Lēdurgas dendroparkā (tālruņa numurs 25549747).
23. jūnija plkst. 18.00 Lēdurgā, pie Livonia moto kluba, norisināsies Līgo vakara ieskaņas koncerts ar Gunti Veitu. Ieeja – bez maksas.
23. jūnijā no plkst. 19.00 Siguldas pilsdrupu estrādē – “Līgo nakts Siguldā”. Plkst. 19.00 Cēsu teātra muzikālā izrāde “Trīnes grēki” (R. Blaumanis). No plkst. 22.00 zaļumballe – ielūdz grupas “Zelta Kniede”, “Apvedceļs” un dīdžejs. Biļetes cena – 20 eiro (biļete derīga arī zaļumballes apmeklējumam). “S! Karšu” īpašniekiem iepriekšpārdošanā atlaide 20%, daudzbērnu ģimenēm 40%. Pasākuma dienā, 23. jūnijā, pēc plkst. 22.00 biļetes cena – 10 eiro.
23. jūnijā no plkst. 22.00 līdz 2.00 Inčukalna Aleksandra parka estrādē – Jāņu zaļumballe kopā ar muzikantiem Jāni un Mārtiņu. Ieeja – bez maksas.
23. jūnijā plkst. 23.00 Mālpilī, Mālpils pilskalna estrādē, aicinām apmeklēt Jāņu nakts zaļumballi kopā ar Daini. Ieeja – bez maksas.
Pasākumu programmā iespējamas izmaiņas, aicinām sekot līdzi informācijai! Plašāka informācija par norisēm būs pieejama pašvaldības tīmekļa vietnē sigulda.lv, kā arī pasākumu organizatoru komunikācijas kanālos.
Par Allažu Tautas nama vadītāju apstiprināta Santa Putene, kura darbu uzsākusi jūnija sākumā.
Santa Putene absolvējusi Biznesa augstskolu “Turība”, iegūstot bakalaura grādu programmā “Pasākumu producēšana un vadība”. Studiju laikā ieguvusi gan zināšanas, gan praktisku pieredzi, piedaloties dažādu pasākumu organizēšanā un projektos. Šīs zināšanas un iemaņas jaunā vadītāja vēlas izmantot, lai Allažu Tautas namā un pašos Allažos attīstītu daudzveidīgu un iedvesmojošu kultūras piedāvājumu visai kopienai.
Santa sevi raksturo kā radošu, atsaucīgu un mērķtiecīgu cilvēku, kurai piemīt gan organizatoriskas spējas, gan pozitīva attieksme pret darbu un cilvēkiem. Viņa aktīvi piedalījusies kultūras pasākumu veidošanā, tostarp praksē kultūras centrā “Siguldas devons”, un ar aizrautību skatās uz iespēju radīt iedzīvotājiem nozīmīgus, kvalitatīvus notikumus arī Allažos.
“Kultūra, kopienas sajūta un pasākumu nozare man vienmēr ir bijusi tuva – tā ir vide, kurā var brīvi un radoši izpausties, radot ko jaunu un reizēm arī vēl neredzētu. Allaži ir īpaša vieta, kur cieši savijas tradīcijas un cilvēku savstarpējā tuvība. Šeit vēlos saglabāt kopīgās vērtības, vienlaikus piedāvājot jaunas un mūsdienīgas ieceres, kas bagātinās vietējo kultūras dzīvi,” savas ieceres atklāj Allažu Tautas nama vadītāja Santa Putene.
Lai radoša sadarbība ar Allažu kopienu! Novēlam drosmi īstenot aizrautīgas idejas!
Šajā nedēļas nogalē Siguldas novadā norisināsies daudzveidīgi kultūras un sporta pasākumi – piektdienas vakarā būs iespēja baudīt Plostnieku nakts aktivitātes Gaujas pludmalē Siguldā, sestdien visas dienas garumā varēs iesaistīties mierpilnās veselības vingrošanas nodarbībās pirmajos Jogas svētkos. Kultūras centrā “Siguldas devons” būs iespēja noskatīties dokumentālo filmu “Kur palika tēvi?” un satikties ar filmas varoņiem. Svētdien atklāsim keramikas svētkus “Atļaujies vairāk!”, kas līdz pat augustam piedāvās piecas izstādes dažādās Siguldas vietās un ļaus satikt vairāk nekā 60 māksliniekus un dizainerus. Mores Tautas namā norisināsies pirmais senioru festivāla “Zelta ritmi” tūres pasākums, savukārt Siguldas pagasta Kultūras namā mazie dziedātāji rādīs savas vokālās prasmes konkursā “Cālis 2025”. Aktīvās atpūtas cienītāji aicināti piedalīties orientēšanās pasākumā Raganā, novadniekiem notiks dažādas bezmaksas sporta aktivitātes.
Piektdien, 13. jūnijā
Plkst. 9.15 “Iespēju mājā” Rīgas ielā 1, Siguldā, norisināsies vingrošanas grupas “Ritmas” nodarbība.
Plkst. 11.00 Gaujas Kopienas centrā notiks iedzīvotāju pašu vadīta vingrošana.
Plkst. 11.00 Mālpils bibliotēkā notiks “Bērnu, jauniešu un vecāku žūrija 2025” grāmatu kolekcijas prezentācija. Ieeja – bez maksas.
Plkst. 11.00 Siguldas Sporta centrā notiks bezmaksas vingrošanas nodarbība cilvēkiem ar invaliditāti. Nodarbība notiek sadarbībā ar biedrību “Cerību spārni”. Informācija un pieteikšanās, zvanot uz tālruņa numuru 26396000.
Plkst. 12.00 Sunīšu Kopienas centrā aicina uz spēļu laiku bērniem.
Plkst. 12.00 Sidgundas bibliotēkā norisināsies āra lasītavas atklāšana.
Plkst. 20.00 Mores Tautas namā būs iespēja baudīt Allažu Tautas nama amatierteātra “AKA” izrādi “No saldenās pudeles”. Biļetes cena – 3 eiro, biļetes nopērkamas Mores Tautas namā pirms pasākuma. Plašāka informācija.
Plkst. 21.00 Gaujas pludmalē Siguldā norisināsies Plostnieku nakts pasākums. No plkst. 21.00 Gaujas dziesmas skandinās folkloras kopa “Putni”, plkst. 21.20 klātesošie sagaidīs Gaujas plostu un pēcāk varēs iemēģināt plosta vadīšanu upē. No plkst. 21.30 nesen atvērtā “Žuļiku muzeja” apskate, iepazīšanās ar ekspozīciju “Gaujas plostnieka stāsts”, kā arī plosta maketu veidošana. Plkst. 22.00 – mūziķa Jura Kaukuļa koncerts. No plkst. 23.00 vakara kulminācija – baskāju dejas smiltīs akordeonista Andra Muižnieka pavadībā. Vakara gaitā klātesošajiem būs iespēja baudīt arī tradicionālo Plostnieku zupu. Apmeklētāji aicināti padomāt par savu sēžamo un piemērotu apģērbu. Ieejas maksa saskaņā ar ekspozīcijas “Gaujas plostnieka stāsts” cenrādi pieaugušajiem – 2,50 eiro, skolēniem, studentiem un senioriem – 1,50 eiro. Plašāka informācija.
Sestdien, 14. jūnijā
No plkst. 8.00 visas dienas garumā Zaļās Villas kvartālā pirmo reizi notiks Jogas svētki, kas palīdzēs atklāt ceļu uz līdzsvarotu dzīvi steigas laikmetā. Plašāka informācija un svētku programma.
No plkst. 9.00 vairākās vietās Siguldas novadā novadniekiem notiks bezmaksas veselības vingrošanas nodarbība:
Plkst. 11.00 Inčukalna pagastā notiks komunistiskā genocīda upuru piemiņas pasākums. Ceļa remontdarbu dēļ piemiņas pasākums Siguldā, pie pieminekļa “Lielā Stēla”, nenotiks. Uz piemiņas pasākumu Inčukalnā tiks nodrošināts transports turp un atpakaļ: plkst. 10.15 transports būs pie Siguldas pagasta Kultūras nama, Zinātnes ielā 7B, plkst. 10.30 – pie kultūras centra “Siguldas devons”, Pils ielā 10. Arī Latvijas Politiski represēto apvienības Siguldas nodaļa piedāvā iespēju pieteikties transportam no Siguldas uz Inčukalnu, zvanot Latvijas Politiski represēto apvienības Siguldas nodaļas vadītājai Guntai Veigulei uz tālruņa numuru 29771583.
Plkst. 14.00 Siguldas Sporta centrā novada senioriem norisināsies bezmaksas peldēšanas nodarbība. Obligāta iepriekšēja pieteikšanās, zvanot uz tālruņa numuru 25448860.
Plkst. 15.00 kultūras centrā “Siguldas devons” būs iespēja noskatīties Dzintras Gekas dokumentālo videofilmu “Kur palika tēvi?” un piedalīties sarunā ar filmas varoņiem. Plašāka informācija.
Svētdien, 15. jūnijā
No 15. jūnija līdz pat 2. augustam Siguldā notiks keramikas svētki “Atļaujies vairāk!”. Projekta laikā notiks piecas izstādes un virkne pavadošo radošo pasākumu, kur piedalīsies vairāk nekā 60 Latvijas mākslinieki un dizaineri. Apskatāmās Latvijas Keramikas asociācijas izstādes:
Plkst. 10.00 Raganā notiks foto orientēšanās.
Plkst. 12.00 Siguldas pagasta Kultūras namā norisināsies mazo vokālistu konkurss “Cālis 2025”.
Plkst. 12.00 Mores Tautas namā norisināsies pirmais senioru festivāla “Zelta ritmi” tūres pasākums. Centrālais notikums būs lielkoncerts, kurā uzstāsies vecākās paaudzes kolektīvi. Koncertprogrammu vadīs aktieris Andris Bulis un Inga Akmentiņa-Smildziņa. Uz skatuves kāps vairāk nekā 200 dalībnieku, tostarp kolektīvi no Siguldas novada. Papildus skatuves programmai darbosies arī brīvdabas kafejnīcas un tirdziņš, galda spēļu telts, kā arī radošās darbnīcas mākslinieces Kristīnes Lasmanes vadībā. Mores Mākslu šķūnī būs apskatāma izstāde “Vecāki – vienlīdzīgas iespējas”. Ieeja – bez maksas. Plašāka informācija.
Plkst. 16.00 Mālpils Kultūras centrā norisināsies Džemmas Skulmes fonda arhīva ekspozīcijas atklāšana. Ieeja – bez maksas.
No plkst. 16.00 novada senioriem notiks bezmaksas peldēšanas nodarbība:
Izstādes
Siguldas pils paviljons 7. sezonu iesāks jūlijā ar diviem koncertiem. 5. jūlijā ar romantisku atmosfēru uzstāsies Katrīna Gupalo ar jaunu koncertprogrammu “Grand Tour”, kurai 18. jūlijā sekos grupas “Čipsis un Dullais” koncertprogramma “Asarām 20”. 8. augustā tiks aicināti repa mūzikas cienītāji uz Artura Skuteļa un DJ Vinvins koncertu “Repamorfoze”, bet noslēgumā solās būt vērienīga disko ballīte, kurā skanēs Raimonda Paula populārākās 80. gadu melodijas programmā “Diskopauls”. Lielā mūziķu sastāvā “Diskopauls” viesosies Siguldā ar jautru, vasarai piemērotu programmu, kuru varēs papildināt katrs apmeklētājs, nākot 80. gadu apģērbā, lai pēc koncerta dīdžeju ritmos iekrāsotu šīs sezonas noslēgumu.
5. jūlijā plkst. 20.00 Katrīna Gupalo uzstāsies ar grupu jaunā koncertprogrammā “Grand Tour”. Pirmatskaņojumā klausītāji dzirdēs virkni jautras, ritmiskas melodijas, kas klausītājus aizvedīs apkārt pasaulei, piedāvājot dažādu tautību populārākās dziesmas. Izskanēs dziesmas ar Spānijas, Itālijas, Ukrainas, Francijas, Turcijas, Vācijas, Japānas, Kazahstānas raksturīgo noskaņu un temperamentu, kā arī, protams, latviešu melodijas romantiskam vakaram Siguldas pils paviljonā.
Muzikālā ceļojumā apkārt pasaulei klausītājus ievedīs: Katrīna Gupalo, Edgars Vilcāns, Armands Varslavāns, Timurs Vilcāns, Toms Kagainis.
Ierašanās no plkst. 20.00, stundu pirms un pēc koncerta apmeklētājus iesildīs DJ Ralfs Levalds, koncerta sākums plkst. 21.00.
Biļetes cena – 10 eiro. Iepriekšpārdošanā ar “S! karti” 20 % atlaide, daudzbērnu ģimenēm – 40 % atlaide. Bērniem līdz 7 gadu vecumam ieeja bez maksas. Pasākuma dienā atlaides netiek piemērotas. Biļetes pieejamas visās “Biļešu Paradīzes” tirdzniecības vietās, tostarp tiešsaistē šeit.
18. jūlijā plkst. 20.00 uz Siguldas pils paviljona skatuves kāps grupa “Čipsis un Dullais”, piedāvājot apmeklētājiem programmu “Asarām 20”. “Čipsis un Dullais” ir latviešu mūzikas dzīvesstila zīmols, kas izpilda lielākoties romantiskas dziesmas žanrā, ko paši dēvē par “jaunā viļņa šlāgeri”.
Ierašanās no plkst. 20.00. Stundu pirms un pēc koncerta apmeklētājus iesildīs DJ Ingus Kempaus, koncerta sākums plkst. 21.00.
Biļetes cena – 10 eiro. Iepriekšpārdošanā ar “S! karti” 20 % atlaide, daudzbērnu ģimenēm – 40 % atlaide. Bērniem līdz 7 gadu vecumam ieeja bez maksas. Pasākuma dienā atlaides netiek piemērotas. Biļetes pieejamas visās “Biļešu Paradīzes” tirdzniecības vietās, tostarp tiešsaistē šeit.
8. augustā plkst. 20.00 viesosies repa mūzikas mākslinieks Arturs Skutelis ar programmu “Repamorfoze”. Artura Skuteļa solokoncerti piedāvā pieredzi, kurā savienojas urbānais skanējums un dabas ritmi, eksperimentālais un tradicionālais, literatūra un mūzika. Mūzika ir intensīva, patiesi un caurstrāvoti piesātināta ar domu, ko klausītājs katrā rindiņā sajūt. Repa mūzika apvieno jaudu un trauslumu, enerģiju un klusinātu melanholiju, radot mirkli, kas paliek ar klausītāju vēl ilgi pēc pēdējās, izskanējušās rindiņas.
Šogad repa mākslinieks Arturs Skutelis Siguldā uzstāsies kopā ar Dj Vinvinu. Programma “Repamorfoze” apvienos jaunākos autora darbus ar skaņdarbiem, kas jau ir ierakstīti pašmāju hip-hopa zelta fondā.
Ierašanās no plkst. 20.00. Stundu pirms un pēc koncerta apmeklētājus iesildīs DJ Vinvins, koncerta sākums plkst. 21.00.
Biļetes cena – 10 eiro. Iepriekšpārdošanā ar “S! karti” 20 % atlaide, daudzbērnu ģimenēm – 40 % atlaide. Bērniem līdz 7 gadu vecumam ieeja bez maksas. Pasākuma dienā atlaides netiek piemērotas. Biļetes pieejamas visās “Biļešu Paradīzes” tirdzniecības vietās, tostarp tiešsaistē šeit.
22. augustā plkst. 19.00 Siguldas pils paviljona 7. sezona tiks noslēgta ar disko ritmiem, kuros būs iespēja īpaši sajust ’80. gadu ballītes atmosfēru. Koncertprogramma “Diskopauls” ir krāšņa un jautra Maestro hitparāde, kas veltīta Raimonda Paula estrādes mūzikai. Spilgta mūziķu grupa jau no pirmās takts iedos garšīgu ballītes atmosfēru, kurā skanēs iemīļotas dziesmas Žorža Siksnas un citu mūziķu izpildījumā: “Genoveva”, “Robots”, “Varavīksne”, “Muļķe Sirds”, “Tai pilsētā”, “Jūras zvaigzne”, kā arī citas brīnišķīgas melodijas no ģeniālā ieraksta “Naktsputni” un ciem komponista albumiem.
Koncertā uzstāsies: Žoržs Siksna, Elza Rozentāle, Miķelis Putniņš, Toms Mikāls, Krsistians Priekulis, Rūdolfs Dankfelds, Inese Bērziņa, Marija Valmiera. Apmeklētāji aicināti ierasties 80. gadu disko apģērbā, lai kopā radītu atmosfēru.
Ierašanās no plkst. 19.00. Stundu pirms un pēc koncerta apmeklētājus iesildīs DJ Ralfs Levalds, koncerta sākums plkst. 20.00.
Biļetes cena – 15 eiro. Iepriekšpārdošanā ar “S! karti” 20 % atlaide, daudzbērnu ģimenēm – 40 % atlaide. Bērniem līdz 7 gadu vecumam ieeja bez maksas. Pasākuma dienā atlaides netiek piemērotas. Biļetes pieejamas visās “Biļešu Paradīzes” tirdzniecības vietās, tostarp tiešsaistē šeit.
Baudu un viesmīlību garšas kārpiņām pirms koncerta un koncerta laikā nodrošinās “Cafe Pils dārzs” Pils ielā 16.
No 26. līdz 28. septembrim Siguldā norisināsies otrais Siguldas Bērnu un jauniešu literatūras festivāls (SBJLF), ko organizē kultūras centrs “Siguldas devons” un Siguldas novada pašvaldība. Festivāla misija ir veicināt bērnu un jauniešu lasītprieku, ļaut atklāt lasīšanu kā aktīvu nodarbi un vaļasprieku, ko iespējams piedzīvot kopā ar draugiem un ģimeni.
Šogad festivāla norišu vienojošā tēma būs daba, ekoloģija un zaļais dzīvesveids. Festivāla programma iecerēta kā iedvesmojošs notikumu kopums, kas rosinās uz pārdomām un sarunām gan bērnus, gan pieaugušos un, iespējams, pamudinās uz mazām, bet nozīmīgām pārmaiņām ikdienā, lai kopā mums izdotos veidot labāku pasauli.
Festivāls norisināsies trīs dienas: 26. septembrī notiks festivāla Skolu diena, kurā aicināti piedalīties Siguldas novada skolēni, savukārt 27. un 28. septembrī notiks Ģimeņu dienas, kurās apmeklētājus no visas Latvijas gaidīs plaša programma: tikšanās ar grāmatu autoriem no Latvijas, Ukrainas un Islandes, ar ilustratoriem, animācijas filmu māksliniekiem un režisoriem. Notiks radošās darbnīcas, izstādes, animācijas filmu seansi, diskusijas un lekcijas vecākiem un pedagogiem, autoru vēl nepublicētu darbu lasījumi, jaunāko bērnu grāmatu prezentācijas un dažādas aktivitātes pilsētvidē. Festivāla Ģimeņu dienās “Siguldas devona” zālē “Radix” būs arī grāmatu tirdziņš, kurā piedalīsies Latvijas grāmatizdevēji, kas izdod grāmatas bērniem.
Festivāla mugurkaulu veido Autoru un Ilustrācijas programmas, bet, ļaujot bērniem un jauniešiem atklāt un piedzīvot to, kā literārs teksts transformējas citās kultūras jomās, katrā festivālā tiek veidota vēl kāda īpaša programma, šajā reizē – animācija. Pirmajā Siguldas Bērnu un jauniešu literatūras festivālā, kas notika 2023. gadā, autoru un ilustrācijas programmas papildināja teātra un multimediju programma.
Festivāla radošajā komandā šogad strādā trīs programmu kuratores:
bērnu grāmatu izdevēja, Latvijas Grāmatizdevēju asociācijas valdes locekle Alīse Nīgale, māksliniece, Latvijas Mākslas akadēmijas docente Rūta Briede un animācijas filmu producente, Latvijas Animācijas asociācijas valdes priekšsēdētāja Sabīne Andersone.
Programmas tiek veidotas mijiedarbojoties, lai notikumi būtu savstarpēji saistīti, piemēram, Ilustrācijas programmas centrā būs trīs izstādes ar vienojošu nosaukumu “Pētersona arhipelāgs”, kas atspoguļos ilustratora Reiņa Pētersona daiļradi, savukārt Animācijas programmā iekļautas filmas, kurām Reinis Pētersons bijis mākslinieks. Tāpat tikšanās un nodarbības ar rakstniecēm Agnesi Vanagu un Luīzi Pastori iekļautas Autoru programmā, bet Animācijas programmā būs skatāmas filmas, kas veidotos pēc šo autoru grāmatu motīviem.
Īpašs notikums būs arī kopīga mozaīkas veidošana ar ukraiņu autori un mākslinieci Katerinu Mihaļicinu, lietuviešu ilustrācijas dzīvā klasiķa Ķēstuša Kasparaviča ilustrāciju izstāde “Kasparatorija” un tikšanās ar islandiešu autoru Andri Snaiju Magnasonu, kas savos darbos pievēršas ekoloģijas tēmām. Tāpat īpašs būs animācijas īsfilmu seanss – tajā būs iespējams noskatīties filmas, kas reti atceļo līdz skatītājiem Latvijā. Seansā būs apkopotas filmas par cilvēku un dabas mijiedarbību dažādās pasaules malās — no sniega vētras Kanādas ziemeļos līdz sausumam Āfrikas vidienē. Detalizēta festivāla programma tiks izziņota septembra sākumā. Ar festivālu saistītos jaunumus visātrāk uzzināsiet, sekojot SBJLF kontiem sociālajos tīklos – Facebook un Instagram, un festivāla tīmekļa vietnē – www.siguldasfestivals.lv.
Jau pavasarī, reizē ar Siguldas novada bibliotēkas Āra lasītavas atklāšanu, tika atklāts arī SBJLF grāmatu skapis, kas turpmāk līdz festivālam atradīsies kultūras centra “Siguldas devons” vestibilā. Gatavojoties festivālam, aicinām iepazīties ar festivāla grāmatu kolekciju, lasot tās pašiem un lasot priekšā bērniem. Festivāla grāmatu saraksts.
Festivālu organizē kultūras centrs “Siguldas devons” un Siguldas novada pašvaldība, to līdzfinansē Valsts kultūrkapitāla fonds mērķprogrammā “Valstiski nozīmīgi pasākumi”.
Sadarbības partneri: Siguldas novada bibliotēka, Turaidas muzejrezervāts, Siguldas novada Jaunrades centrs un Jauniešu iniciatīvu centrs “Mērķis”, DAP Gaujas nacionālā parka Dabas centrs, Siguldas Jaunā pils, Latvijas Grāmatizdevēju asociācija, Latvijas Animācijas asociācija, Latvijas Nacionālās bibliotēkas organizētā sabiedrības iesaistes kustība “Restarts lasīšanai”.
Informāciju sagatavoja:
Siguldas Bērnu un jauniešu literatūras festivāla radošā direktore
Alīse Nīgale.
No 12. jūnija līdz 19. jūlijam Mālpils Mākslas muižā būs skatāma konkursizstāde “ZEMENE 2025”, kas veltīta Mālpils Zemeņu svētku piecu gadu jubilejai. Atklāšana notiks 12. jūnijā plkst. 18.00. Izstāde piedāvās 78 autoru radošas interpretācijas zemeņu motīvā – no glezniecības līdz instalācijām.
Izstādes idejas autore un kuratore ir māksliniece Anete Kalniņa, mecenāte – Solvita Strausa. Konkursa uzvarētājus noteiks profesionāla žūrija, kuras priekšsēdētājs ir Latvijas Mākslas akadēmijas rektors Kristaps Zariņš.
Latvijas Mākslas akadēmija atbalsta konkursizstādes kā formātu, kas ļauj jaunajiem māksliniekiem iegūt pieredzi profesionālā vidē un prezentēt savus darbus plašākai auditorijai. Tās ir nozīmīgas gan studentiem, gan jau pieredzējušiem autoriem kā iespēja pārbaudīt idejas, veidot savu balsi laikmetīgajā mākslas telpā un sajust skatītāja reakciju. Šī gada konkursizstāde “ZEMENE 2025” ir īpaša ar to, ka nobrieduši mākslinieki varēs iegūt naudas balvu, bet labākā darba autoram studentu kategorijā paredzēta gan naudas balva, gan iespēja rīkot personālizstādi Mākslas muižā.
“ZEMENE 2025” piedāvā skatītājiem daudzveidīgas zemeņu tēmas interpretācijas dažādās mākslas tehnikās – glezniecībā, grafikā, tekstilmākslā, keramikā, instalācijās un fotomākslā. Darbos jūtamas bērnības atmiņu noskaņas, simboliski un konceptuāli risinājumi, kas katram skatītājam ļauj atsaukt atmiņā savas sajūtas un pieredzi, ko raisa šis vasaras simbols.
Izstādes kuratore Anete Kalniņa uzsver, ka zemeņu motīvs rosina personiskas atmiņas un pieredzes – no saullēkta zemeņu laukā līdz bērnības ievārījuma burciņai –, un tieši šo sajūtu virkni mākslinieki pārvērš vizuālā valodā. Tāpēc konkursizstāde vienlaikus atzīmē Mālpils zemeņu svētku piecu gadu jubileju, piedāvā platformu drosmīgiem, jauniem un pieredzējušiem māksliniekiem un aicina skatītājus uz brīdi apstāties, sajust sezonas pirmo saldumu un atklāt, kā šķietami vienkārša oga var iedvesmot dziļas personiskas refleksijas un kopīgu sarunu par kultūras nozīmi mūsu dzīvē.
Izstāde “ZEMENE 2025” Mākslas muižā būs atvērta apmeklētājiem no 12. jūnija līdz 19. jūlijam, no plkst. 11.00 līdz 17.00. Savukārt laureātu godināšana notiks 28. jūnijā plkst. 20.15 uz Zemeņu svētku galvenās skatuves.
Mākslas muiža ir kultūras iniciatīva, kas atdzīvina 17. gadsimta Mālpils mācītājmuižu kā laikmetīgās mākslas un radošuma centru. Muižas teritorijā apvienojas vēsturiskais mantojums, ainavu arhitektūra un vizuālās mākslas norises, padarot to par unikālu vietu Latvijas kultūrkartē. Galvenās aktivitātes ietver izstādes, plenērus, radošās darbnīcas, vasaras skolas un sezonālas rezidences.
Trešdien, 18. jūnijā plkst. 18.30 Siguldas “Valhalla Lounge”, Pils ielā 8 A, notiks cikla “[Ie]nāc literatūrā” jūnija saruna. Uz to Guntars Godiņš ir aicinājis lektoru Dr. phil. Kasparu Eihmani, kurš specializējies budistu filosofijas vēsturē un budistu apziņas filosofijā.
Sarunu tēmas: daoistu teksti un filozofija, izcilā senķīniešu domātāja Džuandzi darbu izpratne un tulkošana, valodas un zināšanu robežas, dzīves “barošana”, nelietderīgā lietderīgums un dzīve kā “neierobežots klejojums”, salīdzinājums ar indiešu budistu tukšuma skolas šūnjavādas autora Nāgārdžunas idejām.
Kaspars Eihmanis ir izcils lektors, viņa lekciju tēmas vienmēr ir plašas un daudzpusīgas: “Atcerēšanās un ne-es: trīs lekcijas par budistu atmiņu filosofiju”, Dzīve un nāve” Šōdži/Shōji 生死”, “Piecas lekcijas par atmiņu filosofiju Āzijā un Eiropā”, “Nāve: starpkultūru filosofiska refleksija” u.c.
Kaspars Eihmanis, Dr. phil. (Taivānas Džendži Universitāte, Filosofijas fakultāte) specializējas budistu filosofijas vēsturē un budistu apziņas filosofijā. No 1999. līdz 2014. gadam bijis Latvijas Universitātes Āzijas studiju nodaļas lektors, pasniedzot kursus par ķīniešu valodu, vēsturi un filosofiju, kā arī vieslektors LU Teoloģijas fakultātē ar kursu “Ķīnas reliģijas”. Kopš 2023. gada pavasara, vēl atrodoties Taivānā, iedibinājis tiešsaistes lekciju ciklu “Konfluences filosofijas seminārs”, kurā aplūkoti budisma, salīdzinošās filosofijas un mūsdienu domas krustpunkti.
Viņa pētniecības intereses aptver klasisko un mūsdienu budistu apziņas teoriju, fenomenoloģijas un epistemoloģijas savstarpējo dialogu, kā arī budistu metafilosofijas jautājumus. Papildu akadēmiskajam darbam, Eihmanis aktīvi iesaistās publiskās filosofijas laukā, organizējot tiešsaistes seminārus, lekcijas un diskusijas ar mērķi padarīt filosofisko refleksiju pieejamu plašākai auditorijai ārpus universitāšu telpas. Viņa darbs veicina starpkultūru filosofisko apmaiņu, īpašu uzmanību veltot metodoloģiskiem jautājumiem, kas saistīti ar rietumu un austrumu domu tradīciju mijiedarbību.
Sarunu cikla “[Ie]nāc literatūrā” norisi finansiāli atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds.
Jau vairākus gadus dzejnieks un tulkotājs Guntars Godiņš Siguldā vada sarunu ciklu “[Ie]nāc literatūrā”. Līdz šim notikušas tikšanās ar dzejniekiem Kārli Vērdiņu, Madaru Gruntmani, Contru (Igaunija), Inesi Zanderi, Susinuki (Somija), Svetu Grigorjevu (Igaunija), Arvi Vigulu, Ingmāru Balodi, Jānu Malinu (Igaunija), Jāni Rokpelni u.c.; ar rakstniekiem Jāni Joņevu un Gunti Bereli; ar tulkotājām Silviju Brici, Māru Poļakovu, Ievu Lešinsku, sinoloģi Ievu Lapiņu, valodnieku Valtu Ernštreitu, tulkotāju un dzejnieku no Amerikas Džeidu Vilu (Jayde Will); ar mūziķiem un komponistiem Uģi Prauliņu, Juri Kulakovu, Kristapu Grasi un Zigfrīdu Muktupāvelu; ar literatūrzinātniecēm Evu Eglāju-Kristsoni, Ilvu Skulti un folkloristi Janīnu Kursīti; ar mākslinieku Armandu Zelču. “Devona” kinozālē skatīta tekstgrupas “Orbīta”veidotā filma, ar kuru iepazīstināja Sergejs Timofejevs un Artūrs Punte. Par dzeju teātrī notikušas sarunas ar aktrisēm Gunu Zariņu un Ingu Alsiņu-Lasmani un aktieri, tulkotāju Gundaru Āboliņu.
Sestdien, 28. jūnijā, plkst. 12.00 Krimuldas muižā, Mednieku ielā 3, Siguldā, Eva Eglāja-Kristsone uzstāsies ar priekšlasījumu “Sieviešu darbs vai dabiskais talants? Skolotāja-sieviete 20. gadsimta sākumā”. Lasījums notiks cikla “Rīts ar literatūrzinātnieku” ietvaros. Ieeja – bez maksas.
“Sieviešu darbs vai dabiskais talants?” – šis jautājums 20. gadsimta sākumā aktualizēja būtisku sabiedrisko diskusiju par sievietes profesionālo identitāti un lomu izglītībā un audzināšanas darbā. Skolotājas profesija kļuva par vienu no pirmajām intelektuālā darba iespējām, kurās sievietes ieguva plašāku sabiedrisku atzīšanu. Presē šajā laikā ienāk jēdziens “skolotāja-sieviete”, kas atspoguļo gan lēno dzimumu lomu maiņu profesionālajā vidē, gan sabiedrības mēģinājumu no jauna nosaukt un saprast šo jauno sievietes pozīciju – vairs ne tikai mājās un ģimenē, bet arī klasē, sabiedriskajā telpā un garīgajā darbā. Sieviešu izglītības uzplaukums 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā izpaudās arī jaunu meiteņu ģimnāziju dibināšanā gan Rīgā, gan ārpus tās. Rīgā darbojās ietekmīgas izglītības iestādes, piemēram, Natālijas Draudziņas, Annas Rūmanes-Ķēniņas, Voldemāra Maldoņa, Viļa Olava vadītās skolas. Taču līdztekus tām arvien nozīmīgāku lomu ieguva arī reģionālās iniciatīvas, piemēram, Kristīnes Apkalnes ģimnāzija Cēsīs, kas apliecina, ka sieviešu izglītības attīstība norisinājās visā Latvijas teritorijā. Skolotāju darbs nereti bija starta punkts radošai un sabiedriskai karjerai. Par skolotājām strādāja daudzas vēlāk literatūrā, mākslā, zinātnē un sabiedriskajā darbībā pazīstamas sievietes, piemēram, Paula Līcīte, Frīda Olava, Marija Eglīte, Paula Jēgere-Freimane, Angelika Gailīte, Marija Zaļkalne, Marta Grimma un daudzas citas. Likumsakarīgi, ka sieviešu vēsturei veltītajā resursā
.Novada publiskajās aktivitātēs var tikt veikta fotografēšana un filmēšana. Fotoattēli un video var tikt izvietoti Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnē www.sigulda.lv un pašvaldības kontos sociālajā tīklā Facebook, X un Instagram. Pārzinis un personas datu apstrādes nolūki: Siguldas novada pašvaldība, juridiskā adrese Pils ielā 16, Siguldā, Siguldas novadā, LV-2150, veic personas datu apstrādi informācijas atklātības nodrošināšanai un sabiedrības informēšanai.
7. jūnijā Siguldas pagasta mājas “Vecdreļļi” pagalmā pirmizrādi piedzīvoja deju grupas “A‑Zarts” izrāde “Kas tur pļavā čabinās?”. Izrādē piedalījās gandrīz 100 dejotāju, kuri skatītājus iepazīstināja ar aizraujošo kukaiņu pasauli, iedzīvojoties dažādos pļavas iemītnieku tēlos.
Pļavu piepildīja simtkāji, taureņi, vaboles, zirnekļi, bruņurupuči, bites, mušas, bizbizmārītes un pat blusas, kas dzenājās pēc vakariņām. Izrādē iekļauti arī pārsteidzoši un izglītojoši fakti par kukaiņiem, kuri dzīvo mums līdzās, taču par kuriem zinām pavisam maz.
Apmeklētāju atsaucība bija plaša – skatītāji izrādi vēroja ar aizrautību, piedzīvojot emocijas no izbrīna līdz asarām, no meditatīvas vērošanas līdz enerģiskai applaudēšanai. Savukārt pašiem dejotājiem izrādes tapšanas process bija ne vien radošs, bet arī izglītojošs un izaicinošs – gatavošanās prasīja ne tikai māksliniecisku izturību, bet arī pielāgošanos dažādiem laikapstākļiem.
Vairāki Siguldas novada koru kolektīvi maija beigās un jūnija sākumā piedalījušies divos nozīmīgos dziedāšanas tradīciju godinošos koncertos Jelgavā un Daugavpilī.
31. maijā Jelgavas brīvdabas koncertzālē “Mītava” skanīgi un emocionāli tika aizvadīts vērienīgs koru koncerts “Vēl viena dziesma būs…”, kurā piedalījās 1400 dziedātāju no visas Latvijas. Siguldas novadu šajā notikumā pārstāvēja jauktie kori “Atvars” un “Spārni”. Koncerts bija veltīts IV Vispārējo latviešu dziesmu svētku 130. gadadienai – vēsturiskam notikumam, kas pirmoreiz norisinājās Jelgavā 1895. gadā.
Vēsturiskais mantojums šajā koncertā atdzīvojās ne vien dziesmās, bet arī pasākuma formātā – 46 kori no visas Latvijas dziedāja no amfiteātra, bet skatītāji simboliski ieņēma vietas uz skatuves, tādējādi turpinot senās tradīcijas. Šāds uzstādījums simboliski atsaucās uz 130 gadu senajiem svētkiem, kad, par spīti stipram lietum, Jelgavā pulcējās vairāk nekā 2300 dziedātāju.
1. jūnijā atjaunotajā Stropu estrādē Daugavpilī notika Latgales dziesmu svētki, kas lielkoncertā “Dod man spēku!” pulcēja vairāk nekā 3600 dalībnieku – dziedātājus, dejotājus, pūtēju orķestrus un akordeonistus no visiem Latvijas novadiem. Siguldas novadu šajā koncertā pārstāvēja sieviešu kori “Lettegore” un “Teiksma”, kā arī jauktie kori “Mergupe” un “Mežābele”. Svētku godā tika celts Latgales garīgais spēks, dziesmu tradīcijas un reģiona bagātīgais kultūras mantojums.