Sestdien, 30.aprīlī, plkst.14.00 Siguldas pagasta Kultūras namā notiks tikšanās ar dizaineri Baibu Rulli, kuras tekstila dizaina izstāde „Dārzs” jau no 8.aprīļa ir apskatāma Siguldas pagasta Kultūras nama Izstāžu zālē.
Par savām kolekcijā dizainere stāsta šādi: „Kolekcija „Dārzs” ir radīta, lai ienestu gan iekštelpās, gan ārtelpās dārza atmosfēru – gaismēnas, ziedu smaržu, krāsu un formu. Kolekciju veido lampas – laternas, galdauti, galda salvetes, dekoratīvi galda tīklojumi, kā galveno materiālu izmantojot linu. Lina audumam raksturīgās īpašības – burzīgums, telpiskums, dabiskums – katram ziedam organiski piešķir tā izteikto formu, lampām – mājīgu gaismu.
Galdauti, galda salvetes, dekoratīvie galda tīklojumi veidoti, iedvesmojoties no dažādiem ziediem – hortenzijām, magonēm, purenēm, neaizmirstulītēm, īrisiem. Tie ienes ziedu smaržu ne tikai ikdienā, bet arī svētku reizēs – kāzās, jubilejās, bērnu ballītēs ģimenes un draugu lokā.
Lina aizkaru kolekcija ir tapusi, iedvesmojoties no Latvijas dabas, etnogrāfijas un saulainiem vasaras vakariem. Aizkaru dizains – gofrējums, veidots, ietvaicējot lina audumā noteiktas formas rakstu, kas interjeram piešķir jaunus skulpturālus un grafiskus akcentus.
Lampu – laternu forma un lina faktūra rada mājīguma atmosfēru gan minimālisma, gan klasiska stila interjeros. Gaismas un lina auduma kombinācija rada viegluma un caurspīdīguma efektu, uzmirdzot dažādās gaismas spēlēs interjerā. Lampu formu veido metāla karkass, kas apvilkts ar lina auduma „kleitu” – pārvalku. Tie pieejami baltā, bēša un pelēkā lina tonī. Viegli uzvelkami, maināmi un kopjami. Piestiprināti metāla karkasam ar lina aukliņām, kuras piešūtas pārvalkam.”
Baiba Rulle 2005.gadā ir beigusi Latvijas Mākslas akadēmijas Industriālā dizaina nodaļu. Viņa vairākkārt ieguvusi Latvijas Gada balvu dizainā – 2015.gadā saņēmusi nomināciju industriālo produktu dizainā, bet 2013. un 2012.gadā industriālo produktu dizainā ieguvusi Grand Prix.
Izstāde „Dārzs” būs apskatāma līdz 30.aprīlim, darba dienās no plkst.10.00 līdz 19.00, sestdienās, svētdienās no plkst.10.00 līdz 14.00.
Ieeja – bez maksas.
No 25.aprīļa līdz 20.maijam Siguldas novada bibliotēkā apskatāma ceļojošā izstāde „Zeme un mīlestība”. Izstāde ir Rakstniecības un mūzikas muzeja veidots savdabīgs latviešu klasiskās literatūras konspekts vienā atslēgā: zeme un mīlestība kā mūsu literatūras stūrakmeņi.
Zeme latvietim ir bijusi gan svēts pielūgsmes objekts, gan mantas, varas un goda garants. Zemes dēļ latvieši ir smagi strādājuši, bijuši gatavi blēdīties, devušies uz Krievijas plašumiem vai Brazīlijas mūža mežiem un precējušies ar nemīlamu cilvēku. Zemnieku dzīves tēlojumam, cīņai par sava īpašuma iegūšanu un izkopšanu ierādīta būtiska vieta arī latviešu literatūrā. Dažādu paaudžu latviešu rakstnieki pārbauda savu varoņu mīlestības stiprumu, kārdinot tos ar zemi, mantu un stāvokli sabiedrībā. Izstādes vēstījums aptver vairāk nekā 140 gadu ilgu laika posmu latviešu literatūrā – no brāļu Kaudzīšu romāna „Mērnieku laiki”, Rūdolfa Blaumaņa lugām, Andreja Upīša romāniem līdz neatkarības gados tapušajiem Vladimira Kaijaka „Likteņa līdumniekiem”.
Ilustrēts ar autoru portretu, rokrakstu, literāro darbu iestudējumu un kinoversiju, kā arī laikmeta liecību vizuālo materiālu, ceļojums izstādē notiek vēstures un matemātikas, latviešu literatūras, latviešu valodas, psiholoģijas un filozofijas koordinātās, veidojot starpdisciplināru, izglītojošu un domāšanu rosinošu materiālu mūsdienīgam skolēnam un viņa skolotājam.
7.maijā plkst.19.00 notiks vokālās grupas „Framest” koncertprogramma „Dainu skapis”.
Grupas „Framest” sastāvā ir pieci radoši, mūzikas mīlestības, profesionalitātes un jauneklīgas atraktivitātes pilni dziedātāji – Beāte Zviedre (soprāns), Jānis Ķirsis (baritons), Mikus Abaroniņš (tenors), Roberts Memmēns (bass) un Rūta Dūduma (alts).
Grupa regulāri iestudē jaunas, izaicinājumiem pilnas programmas. Viena no tām ir koncertprogramma „Dainu skapis”, kura būs dzirdama Siguldā. Šī koncertprogramma ir muzikālu meklējumu rezultāts, kur tradicionāla melodija tiek ietērpta formā, ritmā un harmonijās, kas aktuālas gan mūsdienu akadēmiskās mūzikas, gan arī estrādes mūzikas vidē. Programmas pamatā ir mūzika, kuras iedvesmas avots ir tautas kultūra. Vēsturiski cilvēka gaitas, ikdienu, paradumus latvietis izdziedāja visdažādākajās vietās (pļavā, maltuvē, pie galda), pulcējoties kopā un dziedot par darbu, dabu, ģimeni. Dziesmas klātbūtne, sadziedāšanās princips – tie ir pamatmotīvi, veidojot koncertu, tādējādi sniedzot priekšstatu par tautas seno tradīciju. Programma „Dainu skapis” ne tikai smeļas iedvesmu tautas kultūrā un piedāvā to jaunā, mūsdienīgā skanējumā, parādot tradīciju mijiedarbību ar mūsdienu kompozīcijas tehnikām – džezu, elektroniku u.c., bet arī rada jaunus darbus, kuri iemieso tradicionālās latviešu vērtības – dabu, darbu, dziesmu.
Ieejas maksa – 8 līdz 10 eiro, 
Siguldas novada ID kartes īpašniekiem atlaide — 1 eiro
Otrdien, 26.aprīlī, plkst.19.00 Siguldas Mākslu skolā „Baltais Flīģelis” notiks Teātra nodaļas audzēkņu diplomdarba izrāde – Neretieša situāciju spēle „Mammu, es precos!”.
Šī izrāde prasa lielu uzdrīkstēšanos uz skatuves pārtapt par gluži citiem cilvēkiem, par tādiem, kuri savas dzīves ir ne pa jokam samudžinājuši, viegli plūstot pa straumi un ļaujoties dziņām un kaislībām. Izrādes pamatā ir situācija ģimenē, kurā dēlu audzinājusi māte viena pati. Andrītim meitenes mainās ne vien pa nedēļām, bet dažkārt arī pa dienām. Beidzot ir atrasta līgava, ar kuru ir norunātas kāzas un kura ļoti iepatikusies arī mātei. Andrīša zvans no Rīgas, ka viņš precas un tūlīt būs klāt, pārsteidz un rada daudz juku, jo pa durvīm ienāk pilnīgi cita draudzene. Vieni meli rada nākamos un skaidrības, kā no tā visa tikt ārā, kļūst arvien mazāk.
Izrādi spēlēs septiņi Siguldas Mākslu skolas „Baltais Flīģelis” Teātra nodaļas trešā kursa audzēkņi, kuri triju gadu laikā mācību programmā „Teātra māksla” padziļināti apguvuši prasmes aktiermeistarībā, runas mākslā, skatuves kustībā, grima mākslā, mūzikas teorijas pamatus, mākslas teoriju un daudz ko citu. Vairāki no šiem jauniešiem ir kļuvuši par Siguldas Tautas teātra kolektīva neatņemamu daļu. Izrādes režisore ir Teātra nodaļas vadītāja Ārija Liepiņa–Stūrniece, kostīmu māksliniece – Anda Trautmane, scenogrāfs – Raits Tikums un audiomontāžas autors – Arnolds Dimants.
Ieeja – bez maksas
4. maijā, Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas gadadienā, Turaidas muzejrezervāts sadarbībā ar Latvijas Piļu un muižu asociāciju aicina uz zinātniskajiem lasījumiem “Muiža Vidzemē 19. gadsimtā – Latvijas vēstures daļa” un diskusiju, kurā piedalīsies Latvijā zināmi pētnieki: kultūras socioloģe Dagmāra Beitnere-Le Galla, etnogrāfs Uģis Niedre, mākslas vēsturniece Ina Līne, vēsturnieki Vija Daukšte, Indulis Zvirgzdiņš, Tālis Pumpuriņš, Vija Rozentāle, Turaidas muzejrezervāta direktore Anna Jurkāne un direktores vietniece zinātniskajā darbā Vija Stikāne. Lasījumi notiks Turaidas muižas pārvaldnieka jaunajā dzīvojamajā mājā.
Atsaucoties Latvijas valsts simtgades biroja aicinājumam, pusdienlaikā plkst. 13.00, notiks Baltā galdauta svētku brīdis, kurā vienosimies domās par savas valsts esību un dalīsimies idejās par gatavošanos Latvijas 100gadei 2018. gadā. Atgādināsim to, ka Latvijas Republikas neatkarības atjaunošana ir Latvijas valsts otrā dzimšanas diena, kas ir rezultāts konkrētu cilvēku un kopības neatlaidīgai rīcībai. Svētku brīdī piedalīsies Siguldas novada Kultūras centra koris “Spārni”.
PROGRAMMA
11.00 – 11.30 Svētku atklāšana, uzrunas
11.30 – 12.10 Muiža – kultūrā un latviešu vēsturē
Dagmāra Beitnere-Le Galla, kultūras socioloģe, LU Filozofijas un socioloģijas institūta vadošā pētniece
12.10 – 12.35 Gaisma no Vidzemes muižas
Uģis Niedre, vēsturnieks, etnogrāfs
12.35 – 13.00 Turaidas muižas dārgums – Šveices māja
Ina Līne, Turaidas muzejrezervāta galvenā speciāliste, mākslas vēsturniece
13.00 – 13.45 BALTĀ GALDAUTA SVĒTKU BRĪDIS pie Ūsiņdienas pantāga kopā ar Siguldas novada Kultūras centra jaukto kori “Spārni”
Izstāde “Ceļā uz Latvijas valsti” Turaidas muižas pārvaldnieka jaunajā dzīvojamajā mājā
13.45 – 14.05 Modernizācija un Vidzemes muižniecība
Vija Daukšte, Latvijas Nacionālās bibliotēkas Letonikas un Baltijas centra vadītāja
14.05 – 14.25 Muiža un ЛПП
Indulis Zvirgzdiņš, Madonas novadpētniecības un mākslas muzeja vadošais pētnieks
14.25 – 14.45 Cēsu Vēstures un mākslas muzeja jaunieguvumi par kādreizējo Cēsu pilsmuižas īpašnieku grāfu Zīversu dzimtu
Tālis Pumpuriņš un Vija Rozentāle, Cēsu Vēstures un mākslas muzeja galvenie speciālisti
14.45 – 15.05 Muižas tēma topošajā Latvijas 100gadei veltītajā ekspozīcijā Turaidas muižas klaušinieku mājā
Vija Stikāne, Turaidas muzejrezervāta direktores vietniece zinātniskajā darbā
Laipni aicināti visi interesenti kopīgi svinēt nozīmīgos valsts svētkus Turaidā!
Dalība – bez maksas. Vēlama pieteikšanās pa tālruni 26572142 vai e‑pastu: turaida.muzejs@apollo.lv līdz 3.maijam.
Anda Skuja
Turaidas muzejrezervāta Izglītojošā darba un komunikācijas daļas vadītāja
Ceturtdien, 21.aprīlī, plkst.17.00 Jūdažu Sabiedriskajā centrā notiks cikla “Seno tradīciju diena” radošā darbnīca “Koka grābeklis”.
Izrādās, ka šī senā talkās izmantojamā darba rīka gatavošanas prasme ir krietni aizmirsta, un ir gandrīz neiespējami atrast meistaru, kurš ikdienā darītu šo darbu. Ir saglabājušies folkloras materiāli, pētījumi un apraksti par koka grābekļu gatavošanu — par to sarīkojuma izzinošajā norisē stāstīs etnogrāfe Indra Čekstere.
Radošajā darbnīcā varēs iepazīt Rīgas Kultūras un tautas mākslas centra “Ritums” Tautas lietišķās mākslas studijas “Dzīne” dalībnieka Ilmāra Reinholda gatavoto grābekli, kas izraisīja apmeklētāju interesi ekspozīcijā izstāžu zālē “Rīgas mākslas telpa” latviešu tautas tērpiem un Dziesmu un deju svētku tradīcijai veltītajā izstādē “Latviskās dvēseles raksti” 2015. gada vasarā.
Ikviens ir aicināts atcerēties, kā kāds no senčiem vai kaimiņiem gatavoja koka grābekli, atsaukt atmiņā kādu no darba paņēmieniem un kopā ar Tautas lietišķās mākslas studijas “Dzīne” dalībnieku Arnoldu Štrālu apgūt koka grābekļu gatavošanas prasmes. Ja ir saglabājušies seni koka grābekļi, to detaļas vai arī to gatavošanā izmantotie darba rīki, lūgums paņemt līdzi. Varbūt mums visiem kopā izdosies restaurēt šo amata prasmi – būtisku tradicionālās kultūras daļu. Sagādāsim prieku sev par skaistu dizaina priekšmetu, piedalīsimies Lielajā talkā ar īpašu darba rīku – pašu gatavotu koka grābekli!
Papildu informācija par radošo darbnīcu pieejama zvanot pa tālruni 29528421 (Margita) vai rakstot uz e‑pastu margitaporiete@inbox.lv.
Aprīļa sākumā Ordeņu kapituls par nopelniem Latvijas valsts labā piešķīris Triju Zvaigžņu ordeņa V šķiru Siguldas Mākslu skolas “Baltais Flīģelis” mūzikas pedagogam un pūtēju orķestru diriģentam Andrim Muižniekam, kurš ilggadēji un mērķtiecīgi, godprātīgi un atbildīgi ir strādājis jaunās paaudzes muzikālajā izglītošanā un audzināšanā un ir liela autoritāte instrumentālās mūzikas jomas mūziķu un speciālistu vidū. 2015.gadā Andris Muižnieks saņēma arī Siguldas novada Domes augstāko apbalvojumu „Siguldas novada Goda novadnieks 2015” par mūža ieguldījumu Siguldas novada kultūrizglītības attīstībā un ilggadēju, godprātīgu un radošu pedagoģisko darbu.
No 1969.gada Andris Muižnieks strādā par pūšamo instrumentu pedagogu, aizrautīgi un ar ievērojamiem panākumiem mācot audzēkņiem metāla pūšamo instrumentu: mežraga, trompetes, eifonija, tubas un trombona spēli. Katru gadu viņa audzēkņi piedalās Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Latvijas mūzikas skolu Pūšaminstrumentu un sitaminstrumentu audzēkņu izpildītāju konkursā, iegūstot godalgotas vietas. Daudzi A.Muižnieka bijušie audzēkņi šobrīd veiksmīgi turpina profesionālu mūziķu un mūzikas pedagogu gaitas.
Andra Muižnieka profesionālās darba gaitas saistītas ar Siguldu – 1973.gadā Andris Muižnieks dibināja Siguldas vidusskolas un Siguldas mūzikas skolas pūtēju orķestri (šobrīd Siguldas Mākslu skolas “Baltais Flīģelis” un Siguldas Valsts ģimnāzijas pūtēju orķestris “Sudrabskaņa”), kurš ir viens no vadošajiem izglītības iestāžu orķestriem un izceļas ar mākslinieciski augstvērtīgu sniegumu Latvijas jauniešu pūtēju orķestru vidū. Kolektīvs atzinību guvis arī starptautiskā mērogā – orķestris ar panākumiem koncertējis Krievijā, Polijā, Vācijā, Skotijā. Šobrīd Andris Muižnieks vada Siguldas Absolventu orķestri, kurā pulcējis savus bijušos audzēkņus.
Andris Muižnieks ir triju Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku (1995.gadā, 2000.gadā, 2005.gadā) virsdiriģents un XI Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos 2015.gadā – Goda virsdiriģents. Starpsvētku posmā A.Muižnieks ir aktīvi iesaistījies Valsts izglītības satura centra organizēto tradicionālo skolu pūtēju orķestru festivālu (IV-VII) sagatavošanā un norisē gan kā virsdiriģents, gan kā entuziasma un aizrautības pilns kolēģis un domubiedrs, iemantojot autoritāti gan bērnu un jauniešu, gan pedagogu un diriģentu vidū. Rūpējoties par Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanu un tālāknodošanu, A.Muižnieks veicis Rīgas un Pierīgas novadu pūtēju orķestru virsdiriģenta pienākumus.
Andra Muižnieka profesionālā darbība augsti novērtēta arī līdz šim. 2015.gadā A.Muižnieks saņēma Kultūras ministres Daces Melbārdes Atzinības raksts par nozīmīgu pedagoģisko darbu un ieguldījumu Dziesmu svētku procesa attīstībā.
Ar piemiņas brīdi 14.aprīlī viņa nāves gadadienā Siguldā tika godināts latviešu fotogrāfijas pamatlicējs Mārtiņš Buclers. Ievērojamā fotogrāfa atdusas vietā Siguldas kapos, pulcējās Siguldas novada domes, Turaidas muzejrezervāta darbinieki, Turaidas muzejrezervāta Atbalsta biedrības biedri un interesenti, lai pieminētu un atcerētos Mārtiņa Buclera ieguldījumu Latvijas fotogrāfijas attīstībā. Fotovēsturnieks Pēteris Korsaks savā uzrunā atgādināja Mārtiņa Buclera dzīves gājumu.
Mārtiņš Buclers (dzimis 1866. gada 12. decembrī, miris 1944. gada 14. aprīlī) bija latviešu fotogrāfs, fotorūpnieks un izdevējs. Viņš pamatoti tiek uzskatīts par profesionālās fotogrāfijas aizsācēju Latvijā. Mārtiņš Buclers ir pirmās latviešu fotogrāfu biedrības dibinātājs, kas nodibināta 1906. gadā un nodarbojās ar fotoizstāžu, fotogrāfijas kursu organizēšanu, fotomākslas popularizēšanu. Mārtiņš Buclers izdevis pirmo fotogrāfijas mācību grāmatu latviešu valodā. Ilgus gadus M. Buclers bija biedrības vadītājs, 1921. gadā ticis ievēlēts par biedrības goda priekšsēdētāju uz mūžu. Viens no M. Buclera dzīves posmiem saistīts ar Siguldu – 1897. gadā netālu no pārceltuves pār Gauju Siguldas pusē tiek atvērta viņa fotodarbnīca.
Savā stāstījumā Pēteris Korsaks Mārtiņa Buclera devumu fotomākslā salīdzināja ar Jaņa Rozentāla ieguldījumu glezniecībā. Abiem mūsu ievērojamiem māksliniekiem šogad tiek atzīmētas 150 gadu jubilejas.
Pēc Pētera Korsaka uzrunas notika kopīga fotografēšanās un sarunas par Mārtiņa Buclera 150 gadu jubilejas atceres pasākumiem Siguldas novadā. Pēteris Korsaks izteica ierosinājumu izveidot piemiņas zīmi vietā, kur atradusies Mārtiņa Buclera fotodarbnīca. Tika runāts arī par pasākumiem, kādi notiks Latvijā, izstādēm Daugavpilī Rotko centrā, Viesītē un Rīgā. Par savām iecerēm šajā gadā stāstīja novada domes pārstāvji. Atzīmējot fotogrāfijas pamatlicēja Mārtiņa Buclera 150. jubileju, Turaidas muzejrezervātā decembrī plānota izstāde par viņa veikumu un atstāto mantojumu Latvijas kultūras vēsturē.
Aija Dzene
Turaidas muzejrezervāta galvenā speciāliste
Siguldas novada amatiermākslas kolektīvi veiksmīgi startējuši ikgadējās skatēs, gūstot nozīmīgus panākumus. Visaugstāko novērtējumu izcīnījuši jauktais koris „Atvars” un senioru deju kolektīvs „Sidrabdancis” – Augstākā pakāpe. Visstraujākā izaugsmes dinamika – sieviešu korim „Teiksma”, jauniešu deju kolektīvam „Ķimenīte” un senioru vokālajam ansamblim „Melodija”.
Kolektīviem šogad piepulcējies Siguldas Absolventu orķestris, bet vidējās paaudzes deju kolektīvs „Siguldietis” mainījis savu nosaukumu uz „Dūka”.
Siguldas koru apriņķu vokālo ansambļu skatē Siguldas novada Kultūras centra senioru vokālais ansamblis „Saltavots” (vadītāja Ārija Aņēna) un Mores pagasta Tautas nama sieviešu vokālais ansamblis „Ceriņi” (vadītāja Maija Ādamsone) ieguva II pakāpes vērtējumu, bet Allažu pagasta Tautas nama sieviešu vokālais ansamblis „Liepavots” (vadītāja Ņina Kiršteina) un Siguldas novada Kultūras centra senioru vokālais ansamblis „Melodija” (vadītāja Inga Jansone) ieguva I pakāpes vērtējumu. Ansamblis „Liepavots” izcīnīja tiesības piedalīties Vidzemes reģiona skatē, kas notiks 17.aprīlī Siguldā, koncertzālē „Baltais flīģelis”.
Siguldas Tautas teātris (režisore Ārija Liepiņa-Stūrniece), piedaloties Latvijas amatierteātru iestudējumu „Gada izrāde 2015” reģionālajā skatē, saņēma II pakāpes vērtējumu.
Allažu pagasta Tautas nama bērnu folkloras kopa „Tiptaiņi” (vadītāja Liena Vija Teterovska) ieguva I pakāpes diplomu par sniegumu bērnu folkloras kopu reģionālajā skatē.
VIII Latvijas pūtēju orķestru konkursā piedalījās trīs mūsu novada pūtēju orķestri — Siguldas Mākslu skolas „Baltais Flīģelis” un Siguldas Valsts ģimnāzijas pūtēju orķestris „Sudrabskaņa” (diriģenti Elmārs Rudzītis un Arnis Šmitiņš), Siguldas pagasta Kultūras nama pūtēju orķestris (diriģents Gintis Kalniņš) un Siguldas novada Kultūras centra Siguldas Absolventu orķestris (diriģents Andris Muižnieks). Orķestri sākuši gatavoties XXVI Vispārējiem latviešu Dziesmu un XVI Deju svētkiem, un viņu vērtēšana šogad notika pēc jauniem principiem – vērtējot piecās grūtības pakāpes grupās, kur visaugstākās grūtības pakāpes grupa ir piektā. Siguldas pagasta pūtēju orķestris, piedaloties II zemākās grūtības pakāpes grupā, ieguva otro vietu un Absolventu orķestris, piedaloties IV augstākās grūtības pakāpes grupā, arī otro vietu.
Siguldas koru apriņķa koru skatē visaugstāko punktu skaitu un Augstākās pakāpes vērtējumu saņēma Siguldas novada Kultūras centra jauktais koris „Atvars” (diriģents Jānis Baltiņš), I pakāpes vērtējumu ieguva Siguldas novada Kultūras centra jauktais koris „Spārni” (diriģente Līga Ādamsone) un sieviešu koris „Teiksma” (diriģente Maija Feldmane), bet II pakāpes – Siguldas pagasta Kultūras nama jauktais koris „Sigulda” (diriģente Līga Vasiļjeva) un Siguldas novada Kultūras centra senioru koris „Gāle” (diriģente Ņina Kiršteina). Arī kori jau sākuši gatavoties 2018.gada Vispārējiem latviešu Dziesmu un Deju svētkiem. Vēl šajā gadā jauktie kori maija nogalē sadziedās Vidzemes un Latgales Dziesmu dienā Alūksnē un sieviešu kori jūnija sākumā Latvijas sieviešu un vīru koru salidojumā Cēsīs.
Augstu vērtējumu saņēmuši arī mūsu novada dejotāji. Krimuldas novada Lēdurgas kultūras namā pagājušajā nedēļas nogalē notikušajā Siguldas deju apriņķa tautas deju kolektīvu skatē Siguldas novada Kultūras centra senioru deju kolektīvs „Sidrabdancis” (vadītāja Dagnija Liepiņa) ieguva Augstākās pakāpes novērtējumu, bet I pakāpes vērtējumu visi pārējie kolektīvi – Allažu pagasta Tautas nama jauniešu deju kolektīvs „Ķimenīte”, šogad startējot vienu grūtības pakāpi augstākā grupā, Allažu pagasta Tautas nama vidējās paaudzes deju kolektīvs „Ķimelītis” (abu kolektīvu vadītāja Aelita Ziemele) un Siguldas novada Kultūras centra vidējās paaudzes deju kolektīvs „Dūka” (vadītāja Ieva Roķe), ko līdz šim pazinām kā deju kolektīvu „Siguldietis”. Savukārt, Siguldas pagasta Kultūras nama jauniešu deju kolektīvs „Vizbulīte” (vadītāja Indra Ozoliņa) vēl gatavojas savai A grupas tautas deju kolektīvu koprepertuāra apguves skatei, kas notiks 15.maijā Olimpiskajā sporta centrā, Rīgā.
No 16. līdz 23.aprīlim Siguldas novada bibliotēkā norisināsies ikgadējā Bibliotēku nedēļa, kad ar aktivitātēm un pasākumiem vēlamies uzsvērt bibliotēkas nozīmi sabiedrības kultūras un izglītošanās jomā. Šogad īpaši aicinām aktivitātēs piedalīties ģimenes ar bērniem.
Sestdien, 16.aprīlī, no plkst.11.00 pirmo reizi rīkosim akciju „Atved savu bērnu uz bibliotēku!”, kuras laikā iepazīstināsim mazos bērnus ar grāmatu pasauli bibliotēkā, lasīsim un klausīsimies, rotaļāsimies un zīmēsim, būs arī pārsteigumi – kā jau svētkos. Uz šo akciju īpaši aicinām pirmsskolas vecuma bērnus kopā ar vecākiem, īpaši tos, kuri neapmeklē pirmsskolas iestādi.
Visas dienas garumā – atvērto durvju diena: orientēšanās spēle bibliotēkā, mīklu minēšana, galda spēļu spēlēšana ģimenēm, radošās aktivitātes.
Sestdien, 16.aprīlī, plkst.18.00 Siguldas novada Kultūras centrā notiks Senioru deju kolektīva „Sidrabdancis” 55 gadu jubilejas koncerts „Es. Tu. Mēs”.
Kolektīva vadītāja Dagnija Liepiņa, aicinot uz koncertu saka „Viss sākas no Es, bet blakus esi Tu – mans kaimiņš, mans darbabiedrs, vai satiktais siguldietis uz ielas, bet visi kopā esam – Mēs. Mēs esam tepat blakus jums tik dažādi gan raksturos, gan dejošanas pieredzē, bet kopā Mēs esam senioru deju kolektīvs „Sidrabdancis”, kas jau 55 gadus Siguldā sekmīgi darbojas un priecē skatītājus tepat mājās, gan daudzās vietās Latvijā, gan aiz mūsu zemes robežām.”
Kopā ar gaviļniekiem koncertā dejos senioru deju kolektīvi „Munsturis” no Straupes, „Saiva” no Salacgrīvas, „Saulgrieži” no Saulkrastiem, „Sidrabaine” no Ķekavas un „Kalatinis” no Šauļiem Lietuvā, kā arī Siguldas 1.pamatskolas tautas deju kolektīvs „Purenīte”, vidējās paaudzes deju kolektīvs„Ķimelītis” no Allažiem un tradīciju ansamblis „Liepavots” no Allažiem.
Ieejas maksa – 2,50 eiro, 
Siguldas novada iedzīvotāju ID kartes īpašniekiem – 2 eiro.
Muzeja nakts organizatori aicina vērīgi palūkoties uz lietām sev apkārt, jo daudzas no tām raksturo mūsu tautas dzīvesziņu, citas apliecina mūsu senču vai līdzcilvēku radošo izdomu, amata prasmi vai mūžīgi mainīgo modi. Viens no šādiem „ietilpīgajiem” priekšmetiem ir durvis, kas izraudzīts par šī gada Muzeju nakts atslēgvārdu. Durvis kā amata meistarstiķis un durvis kā mākslas darbs, durvis uz Eiropu, durvis uz pasauli, un durvis uz zemapziņu. 21.maijā Mores kauju muzejā durvis tiks pavērtas, lai ieskatītos Zaļumu svētku vēsturē un atcerētos pagājušā gadsimta Mores pagasta muzikantus.
Pasākuma programma:
Plkst.18.30 visa pasākuma laikā muzeja ekspozīciju un izstāžu apskate. Interaktīvā stendā videofilmas „Mores kaujām 70” demonstrējumi.
Plkst.19.00–20.30
Plkst.20.30 Mores saimniecību labumi „Bufetē Mores garša” (par maksu) un daudzveidīgas atrakcijas un jautrās stafetes, ko organizēs biedrība „Reāls piedzīvojums”.
Plkst.21.00–22.00 zaļumballes atklāšana ar polonēzi visiem un dejas pūtēju ansambļa „Sigulda” mūzikas pavadībā.
Plkst.22.00–1.00 pavasara vakara burvības baudījums draudzīgās sarunās pie ugunskura ievziedu un pieneņu ziedu laikā, kā arī uz ugunskura vārīta „Pavasara tēja”.
Būsiet gaidīti viesi Mores kauju muzejā!
Ieeja – bez maksa.
Informāciju sagatavoja:
biedrības „Mores muzejs” valdes priekšsēdētāja
Anta Brača