Izcili opermūzikas priekšnesumi, pasaulē atpazīstamas opermūzikas zvaigznes un īpaša atmosfēra – to visu būs iespēja baudīt šovasar Siguldā XXXII Starptautisko Opermūzikas svētku laikā. Šogad svētku programma priecēs apmeklētājus divās muzikāli bagātās un augstvērtīgi piesātinātās nedēļas nogalēs – no 25. līdz 27. jūlijam un no 2. līdz 3. augustam.
“Starptautiskie Siguldas Opermūzikas svētki ir ne tikai izcils mākslas notikums, bet arī stāsts par aizrautību, neatlaidību un mīlestību pret kultūru. Opermūzikas svētki ir kļuvuši par daļu no Siguldas identitātes – par notikumu, kas vieno laikmetus un cilvēkus, sniedzot iespēju ikvienam piedzīvot izcilus mākslas mirkļus Livonijas ordeņa Siguldas pilsdrupās un Jaunās pils dārzā. Unikāli, ka šovasar Opermūzikas svētkus varēsim baudīt divas nedēļas nogales. Šie svētki turpina pastāvēt, pateicoties Daiņa Kalna izcilajai vīzijai un ieguldījumam, kas kalpo kā spēcīgs pamats kvalitātei un emocionālajam piepildījumam katru gadu. Būsim pagodināti uzņemt Siguldā tuvus un tālus viesus, opermūzikas cienītājus,” apliecina Siguldas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Linards Kumskis.
Kā katru gadu, arī šovasar gleznainajās Siguldas pilsdrupās uzstāsies augstākās raudzes operas mākslinieki – Maija Kovaļevska, kura pašreiz dzied Sidnejas operā, viens no pasaulē atzītākajiem tenoriem – Dmitro Popovs (Ukraina), pirmoreiz uz Siguldas pilsdrupu skatves redzēsim izcilo tenoru Hosē Simarilla Romero (Argentīna, Spānija), kā arī Vācijā dzimušo Amerikas tenoru Rafelu Helbigu Kostku.
“Izsakām pateicību visiem, kuri bijuši klātesoši un iesaistīti Opermūzikas svētku tapšanā – gan iepriekšējos gados, gan šogad. Pašvaldības vārdā īpaša pateicība Dainim Kalnam, Starptautisko opermūzikas svētku organizatoram, kura aizrautība un ieguldītais darbs ļauj šiem nozīmīgajiem svētkiem notikt tieši Siguldā. Šie ir svētki, kas vieno dažādas paaudzes, intereses un notikumus, veidojot īpašu kopības sajūtu. Ar prieku uzņemsim gan tuvus, gan tālus viesus, lai divās vasaras nedēļas nogalēs Siguldā baudītu opermūziku tās skaistākajās izpausmēs,” atklāj Siguldas novada pašvaldības domes priekšsēdētāja vietnieks Kristaps Zaļais XXXII Starptautisko Opermūzikas svētku preses konferencē, kas aizvadīta Rīgā 11. aprīlī.
Opermūzikas svētku centrālie notikumi būs – Džuzepes Verdi operas “Traviata” oriģināliestudējums un Volfganga Amadeja Mocarta operas “Burvju flauta” oriģināliestudējums. Šie iestudējumi ir unikāli, jo īpaši pielāgoti gleznainajām Siguldas pilsdrupām.
Džuzepes Verdi operas “Traviata” oriģināliestudējums pirmizrādi piedzīvoja pagājušajā vasarā. Ņemot vērā lielo skatītāju atsaucību, “Traviatas” iestudējumu būs iespēja baudīt arī šovasar. Violetas loma uzticēta operdziedātājai Maijai Kovaļevskai, savukārt Alfredo lomā iejutīsies ukraiņu operdziedātājs Dmitro Popovs. Pērn izskanējušais operas “Traviata” iestudējums Siguldas pilsdrupās, salīdzinot ar izrādēm citviet pasaulē slavenos opernamos, novērtēts kā viens no spilgtākajiem iestudējumiem, kas redzēts. “Traviatas” operu Siguldas pilsdrupu estrādē būs lieliska iespēja baudīt arī tiem, kuri dažādu iemeslu dēļ nevarēja to redzēt pagājušajā vasarā.
Tradicionāli ik gadu opersvētku apmeklētājus pārsteidz kāds operas izrādes jauniestudējums. Šogad tā būs Volfganga Amadeja Mocarta opera “Burvju flauta”, kura ir trešā spēlētākā opera pasaulē. Izcils māklsinieku sastāvs – galvenajās lomās – jaunā un ļoti talantīgā operas māksliniece Annija Kristiāna Ādamsone un vācu tenors Rafaels Helbigs Kostka. Uz skatuves kāps arī Latvijas opermūzikas pērles – Rihards Mačanovskis, Edgars Ošleja, Laura Kancāne, Ilona Bagele, Brigita Čirkše-Reisone, Laura Grecka, Andris Lapiņš, Klinta Āboliņa un citi izcili mākslinieki.
XXXII Starptautisko Siguldas opermūzikas svētku gaidāmā programma:
Gaidāmos opermūzikas svētkus būs iespēja baudīt jaunā kvalitātē – lai mākslinieki varētu brīvi un nepiespiesti uzstāties, nesatraucoties par laikapstākļu maiņu, plānots skatuves jumta pagarinājums, kā arī daļa jumta tiks pagarināta virs skatītāju rindām.
Starptautisko Opermūzikas svētku Siguldā programma ik gadu ir daudzveidīga, sniedzot iespēju mūzikas un mākslas cienītājiem baudīt neaizmirstamus mirkļus Siguldas pilsdrupās un Siguldas pils kvartālā, no kurienes īpaši vakaros paveras brīnišķīgi skati uz Gaujas senieleju. Biļetes iespējams iegādāties visās “Biļešu paradīzes” kasēs, kā arī tiešsaistē.
Uz tikšanos XXXII Starptautiskajos Siguldas opermūzikas svētkos!
Lieldienu laikā, no 19. līdz 21. aprīlim, Siguldas novads aicina apmeklēt 9. Šūpoļu festivālu. Festivāla tēma – māksla šūpolēs. Godināsim izcilās gleznotājas Džemmas Skulmes simtgadi, ļaujot mākslai ieplūst ne tikai šūpolēs, bet arī dzelzceļa stacijas laukumā, Maija parkā, kultūras centrā “Siguldas devons”, kā arī lielajā Svētku laukumā, kurā norisināsies šūpošanās dažādās mākslas šūpolēs. 19. un 20. aprīlī darbosies Bio tirgus. Arī ikgadējais ģimeņu zaķu skrējiens tiks veltīts mākslai.
Svētku atklāšana notiks 19. aprīlī plkst. 12.00 Siguldas dzelzceļa stacijas laukumā (Siguldā, Ausekļa ielā 6), kur atklāsim māksliniecei Džemmai Skulmei veltītas šūpoles un izšūposimies arī mazdēla – tēlnieka Artūra Dimitera – radītajās šūpolēs. Džemma Skulme ir Siguldas novada lepnums un 9. Šūpoļu festivāla iedvesmas avots katram māksliniekam, kas palīdzējis veidot šos svētkus. Skulmes dzimta vienmēr bijusi Latvijas mākslas stūrakmens – drosmīga, radoša un neatkārtojama. Ar dziļām saitēm Siguldas novada Mālpils pagastā, šī dzimta caur glezniecību, tēlniecību, kino un scenogrāfiju veidojusi Latvijas mākslas telpu, nesot nacionālo identitāti un kultūras vērtības. Iedvesmojoties no šīs unikālās dzimtas gara, iešūposim pavasari tik augstu, cik fantāzija ļauj!
Īslaicīgi slēgta satiksme Zaķu skrējiena laikā Pils ielā un Leona Paegles ielā:
Minēto ielu posmos 19. aprīlī līdz plkst. 13.30 būs aizliegta transportlīdzekļu novietošana stāvēšanai.
Iedvesmojoties no dažādiem mākslas virzieniem, šūpoles pārtaps par mākslas darbiem. Varēs izšūpoties Siguldas dzelzceļa stacijas laukumā, kur pieminot Džemmas Skulmes simtgadi, ar Skulmju mājas un Dž. Skulmes fonda atbalstu, būs iespēja aplūkot arī Skulmju dzimtai veltītu izstādi, iepazīties ar pirmās latviešu tēlnieces Martas Liepiņas Skulmes darbiem, aplūkot scenogrāfa Oto Skulmes, aktiera Valentīna Skulmes pieskārienus mākslai. Svētku laukumā atklāsim Džemmas Skulmes šūpoles un būsim klātesoši visos notikumos, lai zaķu skrējiens sāktos no mākslinieku arkas, kuru palīdzēja veidot gleznotājas Daiga Krūze, Kristīne Kligina, Elita Patmalniece, Luīze Gulbe, Zinaīda Ceske un citi. Atklāšanā aicināti lieli un mazi, lai kopā dotos ikgadējā zaķu skrējienā un noskaidrotu visi kopā zīmējumu konkursa laureātus, kas iesnieguši darbus “Manas sapņu šūpoles”.
Savukārt Maija parkā mēs redzēsim vairāk relaksējošas sajūtas. Apmeklētāji varēs šūpoties šūpuļtīklos, izbaudot nelielas instalācijas dabā, kuras papildinās SIA “Siguldas industriālā parka” šūpoles “Ods vannā nekodīs”, bet naktī Maija parks piedāvās romantisku iespēju iepazīties ar lietuviešu mākslinieka Linas Kutavičius šūpolēm “Swing Ring”. Pie kultūras centra “Sigulda devons” lielus un mazus priecēs šī laika lepnums “Straumes” Kaķis, gaidot Oskara balvas kultūras centra telpās. Vislielākā šūpošanās paredzēta Svētku laukumā, kur vienkopus notiks Bio tirgus un dažādu šūpoļu izmēģināšana. Visu objektus un šūpoles vienos dažādi mākslas virzieni.
Šogad festivāls ieņem starptautiska mēroga nozīmi, jo festivālā viesosies lietuviešu gaismu mākslinieks Linas Kutavičius no “Lightfroms”, kas radījis šūpoles “Swing ring”, kuras naktī spīd un šūpojoties uzņemtās fotogrāfijas piedzīvos gaismu mākslu. Igauniju pārstāvēs sporta klases šūpoles no kluba “Kiva-Kiiking”, kas ļauj apgriezties pilnā 360 grādu lokā. Šīs šūpoles Siguldā ir bijušas jau iepriekš un ļoti iecienīts objekts īpaši jauniešu auditorijai. Tāpat savu dizainu veido māksliniece no Somijas Anniina Myllymaki, kas veidojusi šūpoles ar nosaukumu “Rozā prieks”, ļaujot ieplūst rozā krāsai un fantāzijai, jo māksliniece strādā teātra scenogrāfijas pasaulē smagu un vīrišķīgu darbu, šoreiz vēlas festivāla apmeklētājus iepriecināt ar maigi rozā krāsu.
Šogad šopoļu festivālā ar savām šūpolēm piedalās uzņēmēji “Smart Coffee Roastery”, “Storent”, SIA “Siguldas industriālais parks”, SIA “Lugarde”, Sia “Gilded” (“Esi cafe”), SIA “Strauteks” un citi. Šūpoļu dizainu veido dažādu mākslinieku saime, kuru pārstāv Mākslas akadēmijas studenti, tēlnieki un scenogrāfi, gleznotāji, dekoratori, kas katrs ir pielicis savu roku, lai svētki izdotos. Vislielākais paldies svētku atbalstītājiem – par kokmateriāliem Sia “Ala Lignea”, par māksliniecisko izpildījumu “Rare darbnīcai”, kas palīdzēja piepildīt daudzas ieceres! Paldies SIA “R.D.A.” par atbalstu instalāciju radīšanā.
Bio tirgus un Zum-zum darbnīcas
Svētku laukumā divas dienas darbosies Bio tirgus, kas piedāvās plašu klāstu vietējo ražotāju produkcijas. 19. aprīlī pēc tradicionālā Zaķu skrējiena no plkst. 13.00 līdz 17.00, bet 20. aprīlī no plkst. 11.00 līdz 16.00 tirgus apmeklētājiem piedāvās bioloģiski sertificētus produktus no zemnieku saimniecībām un Siguldas novada ražotājiem, kā arī amatnieku darinājumus. Tirgus lepojās arī ar amatnieku un mākslinieku piedāvājumu – māla un keramikas izstrādājumiem, pinumiem, rotām, apģērbiem un koka darinājumiem. Par maltītēm Svētku laukumā rūpēsies novada šefpavāri no “Kungu Rijas”, “Džapsi Pizza” un “Mr. Biskvīts” un par svaigi grauzētu kafiju parūpēsies vietējās kafijas grauzdētavas. Abas festivāla dienas norisināsies arī “Zum-Zum” radošā darbnīca bērniem, kur mazākie varēs radīt mākslu. Aicinām ņemt līdzi savu skaistāko Lieldienu olu un piedalīties aizraujošās olu ripināšanas sacensībās. Būs iespēja samīļot trušus un ponijus.
Veltījums Ukrainai
Siguldas novads turpina solidaritēties ar ukraiņu tautu tās brīvības cīņās. Šogad Ukrainai veltītās šūpoles runās par mīmu (meme) mākslu, kas ir kļuvusi par spēcīgu kultūras un komunikācijas līdzekli kara laikā, ļaujot ukraiņiem ar humoru, satīru un radošumu izteikt pretestību un vienotību ar asprātīgiem meme attēliem, pastmarkām un citiem zīmējumiem. Mīmu māksla ir daudz vairāk nekā vienkāršs interneta joks – tā ir spēcīgs izteiksmes līdzeklis, kas caur radošu humoru ietekmē sabiedrības garastāvokli un veicina morālo izturību, kad ciešanas izturēt ir tik grūti. Mālpils aktīvā ukraiņu kopiena piedāvās nobaudīt tradicionālo ukraiņu boršču, sniedzot iespēju apmeklētājiem ziedot un atbalstīt Ukrainu šajā grūtajā laikā.
Ar vilcienu uz 9. Šūpoļu festivālu!
Šūpoļu festivāla laikā notiks īpaša videi draudzīga akcija – visiem, kas ieradīsies Siguldā ar vilcienu un uzrādīs derīgu brauciena biļeti, tiks piešķirta 20 % atlaide Siguldas Jaunās pils apmeklējumam. Aicinām izvēlēties videi draudzīgu transportu – visas festivāla šūpoles ir ērti sasniedzamas pastaigājoties, ļaujot apmeklētājam nesteidzīgi izbaudīt Šūpoļu festivāla atmosfēru.
Piemēroti maršruti uz svētku atklāšanu (19.04.2025. atklāšana plkst. 12.00):
Aicinām apmeklētājus rūpēties par savu un bērnu drošību – būt apdomīgiem un ievērot distanci pie šūpolēm. Par ekstrēmajām šūpolēm gādās pieredzējuši instruktori. Mēs ceram, ka māksla izglābs pasauli! Uz tikšanos Siguldā!
Līdz 21. aprīlim kultūras centrā “Siguldas devons” īpašā pop-up izstādē ikviens aicināts aplūkot pasaules kino industrijas trīs prestižākos animācijas filmai “Straume” piešķirtos apbalvojumus – Eiropas Kinoakadēmijas balvu, ASV kino un TV industrijas balvu “Zelta globuss” un ASV Kinoakadēmijas balvu “Oskars”.
Tas kļuvis iespējams, sadarbojoties ar Latvijas Nacionālo mākslas muzeju un animācijas filmas “Straume” komandu, kā arī iedvesmojoties no balvu pop-up izstādes Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, kuru apmeklēja vairāk nekā 28 000 interesentu.
Īpašā izstāde Siguldā būs apskatāma arī Lieldienu laikā, kad pilsētā notiks Šūpoļu festivāls, tostarp arī vienas no šūpolēm veltītas filmas tematikai. Lieldienu laikā Siguldas novads aicina apmeklētājus uz 9. Šūpoļu festivālu, kas šogad veltīts mākslas tēmai.
Svinot filmas fenomenālos panākumus pasaulē, pop-up izstādēs būs skatāmi “Straumes” saņemtie trīs augstākie profesionālie apbalvojumi: Eiropas Kinoakadēmijas balva (kategorijā “Eiropas gada labākā pilnmetrāžas animācijas filma”), ASV kino un TV industrijas balva “Zelta globuss” (kategorijā “Labākā pilnmetrāžas animācijas filma”) un ASV Kinoakadēmijas balva “Oskars” (kategorijā “Labākā pilnmetrāžas animācijas filma”).
“Oskara” balvas pasniegšana bija kulminācija “Straumes” triumfa gājienam pasaules kinoindustrijas balvu sezonā. Sākot ar pirmizrādi Kannu kinofestivālā, kur filma tika atlasīta konkursam un Certain regard (“Īpašais skatiens”), Ginta Zilbaloža darbs piedzīvoja neticami veiksmīgu ceļu starptautiskajā festivālu apritē un līdz šim ieguvis jau vairāk nekā 70 balvas gandrīz visos kontinentos.
Bez jau minēto nozīmīgāko sasniegumu vidū jāizceļ divas Annie Awards balvas, ko piešķir Starptautiskā animācijas asociācija Holivudā, vairāk nekā 10 dažādu ASV kinokritiķu apvienību balvas, Francijas Nacionālā kino balva “Cēzars” (kā labākā pilnmetrāžas animācijas filma) un citu respektablu ekspertu nominācijas, tostarp BAFTA (Britu Kinoakadēmija; The British Academy of Film and Television Arts), kur “Straume” bija izvirzīta divās kategorijās.
Režisora Ginta Zilbaloža un producenta Matīsa Kažas filma izpelnījās ievērību arī Nacionālās kino balvas “Lielais Kristaps” vērtējumā, kur tai tika piešķirtas septiņas nominācijas un sešas balvas “Labākā animācijas filma”, “Labākais scenārists”, “Labākais animācijas filmas režisors”, “Labākais komponists”, “Labākais skaņu režisors” un “Skatītāju balva”.
Apbalvojumi kultūras centrā “Siguldas devons” būs skatāmi 15.–18. aprīlī plkst. 10.00–18.00. Šūpoļu festivāla un Lieldienu laikā, 19.–21. aprīlī, – plkst. 11.00–17.00.
Ir noslēgusies bērnu un jauniešu vizuālās un vizuāli plastiskās mākslas darbu konkursa “StaroJums” I un II kārta. Konkursa mērķis ir sekmēt bērnu un jauniešu radošo darbību un izaugsmes iespējas, līdzdalību Dziesmu un deju svētku procesā un kultūras mantojuma apguvē, iesaistoties Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanā un pilnveidē.
Konkursa dalībnieki tika aicināti pētīt saules simbolu apkārtējā vidē, kultūras mantojumā, radot darbus dažādās vizuālās un vizuāli plastiskās mākslas tehnikās. Konkursā piedalījās izglītības iestāžu interešu izglītības mākslas programmu audzēkņi.
Konkursa I kārtai tika iesniegti vairāk nekā 40 darbi no Allažu pamatskolas, Krimuldas Mūzikas un mākslas skolas, Laurenču sākumskolas, Maijas Pīlāgas Lēdurgas mākslas skolas, Mālpils Kultūras centra, Mālpils Mūzikas un mākslas skolas, Siguldas Mākslu skolas “Baltais flīģelis” un Siguldas novada Jaunrades centra. I kārtas rezultāti pieejami šeit.
Atbilstoši konkursa nolikumā noteiktajiem kritērijiem, tika vērtēta darbu atbilstība nolikuma prasībām, tematiskais risinājums, kompozīcija, izpildījuma kvalitāte, idejiskais risinājums – radošā ideja. 22 darbi tika izvirzīti konkursa II kārtai, kas notika Siguldas kultūras centrā “Siguldas devons”.
Konkursa II kārtā piedalījās dalībnieki no Siguldas, kā arī Alūksnes, Cēsu, Gulbenes, Limbažu, Madonas, Ogres, Saulkrastu, Valkas un Valmieras novada. Kopā II kārtā piedalījās 230 skolēnu darbi. II kārtas rezultāti pieejami šeit.
Konkursa labākie darbi tika izvirzīti uz izstādi XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku laikā. Vizuālās un vizuāli plastiskās mākslas izstāde “StaroJums” VEF Kultūras pilī notiks no 27. maija līdz 13. jūlijam. No Sigulda novada izvirzītie darbi:
26. aprīlī plkst. 12.30 kultūras centrs “Siguldas devons” aicina uz Kārļa Vērdiņa priekšlasījumu “Inteliģento dāmu literārās izlaidības: feministiskās dāmas parlamentārajā Latvijā” ciklā “Rīts ar literatūrzinātnieku”, kas notiks Siguldas novada bibliotēkā, Leona Paegles ielā 3, Siguldā.
20. gadsimta 20.–30. gados Latvijā tika publicēti vairāki sieviešu sarakstīti literāri darbi, kuri polemizēja par ģimenes, laulības un romantisko attiecību jautājumiem, kritizēja buržuāzisko morāli un dažkārt mēģināja piedāvāt idejas nākotnes sabiedrībai. Starp šīm autorēm bija prozaiķe un dzejniece Lūcija Zamaiča, aktrise un literāte Tija Banga, kā arī noslēpumainā sabiedriskā darbiniece un rakstniece Austra Ozoliņa-Krauze. Par vienu no visskandalozākajiem latviešu autoru darbiem starpkaru periodā kļuva Zamaičas garstāsts “Čigāns un trīs dāmas” (1924), kura brīvdomīgums izsauca asu pretreakciju morāles aizstāvjos. Arī citos literāros darbos dažkārt parādījās neparastas idejas, tādēļ to celšana dienasgaismā sniedz jaunas, svarīgas liecības par mūsu literatūras vēstures krāsainību un vitalitāti.
Kārlis Vērdiņš ir LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta vadošais pētnieks, Kultūras, sabiedrības un vides pētījumu nodaļas vadītājs. 2022. gadā ieguvis PhD salīdzinošajā literatūrzinātnē Vašingtona Universitātē Sentluisā, ASV. Sastādījis Gunara Saliņa Rakstus divos sējumos (2006–2023) un dzejas izlasi “Apmežosim Ņujorku” (2024), Linarda Tauna kopojumu “Dzeja” (2011) un Mudītes Austriņas darbu izlasi “Saules spēles” (2024), rakstījis pēcvārdus Baibas Bičoles, Veltas Sniķeres un Voldemāra Avena dzejoļu krājumiem. Publicē dzeju, grāmatas bērniem un atdzejojumus.
“Rīts ar literatūrzinātnieku” 2025. gadā caur starpkaru perioda rakstniecības prizmu izcels Pirmā sieviešu kongresa nozīmīgumu, īpašu uzmanību pievēršot kongresa runātājām, kuru literārie un autobiogrāfiskie teksti atspoguļo tā laika sabiedrības procesus un sieviešu lomu pārmaiņās, kā arī viņu laikabiedrēm latviešu rakstniecībā, kuras savā daiļradē skar būtiskas sabiedriskās tēmas. Lekcijas sniegs ieskatu, kā šīs sievietes, būdamas gan rakstnieces, gan aktīvistes, izmantoja literatūru kā platformu ideju paušanai un sabiedrības uzrunāšanai.
Organizatori aicina pasākumu apmeklēt klātienē un pavadīt sestdienas rītu interesantā sabiedrībā! Lekciju video ierakstus vēlāk būs iespējams noskatīties kultūras centra “Siguldas devons” Facebook lapā un Youtube kanālā.
Ieeja bez maksas.
Cikls sagatavots sadarbībā ar LU Literatūras, folkloras un mākslas institūtu. Lekciju cikla satura autore: Eva Eglāja-Kristsone. Finansiāli atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds.
Šogad akcija “Satiec savu meistaru!” norisinājās jau septiņpadsmito reizi. 5., 12. un 13. aprīlī Siguldas novadā ikvienam bija iespēja iepazīt dažādas amata prasmes. Pasākuma mērķis ir popularizēt zināšanas un prasmes, kas no paaudzes paaudzē saglabātas un nodotas tālāk, veicinot sabiedrības interesi, izpratni un iesaisti Latvijas nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanā.
Novada amata meistari piedāvāja darbošanos divpadsmit meistarklasēs. Turaidas muzejrezervāta smēdē savas prasmes demonstrēja kalējs Andris Ščeglovs. Siguldas pagasta Kultūras namā tautas lietišķās mākslas studija “Vīgrieze” mācīja adīt lakatus entrelaka (spuņdiņraksta) tehnikā, bet Siguldas pils kvartālā notika Siguldas spieķa darināšanas meistarklase Antras Plavgo vadībā. Kultūras centrā “Siguldas devons” uz celu jostu aušanas meistarklasi aicināja Alīdas Lindes lietišķās mākslas studijas dalībnieces, kā arī tur norisinājās meistarklase “Ziedainās jostas un grāmatzīmes” tautas lietišķās mākslas studijas “Sigulda” pārstāvju Ilgas Miķelsones un Rasmas Rubenes vadībā. Ikvienam interesentam bija iespēja jostiņstellēs noaust savu grāmatzīmi.
Mālpils Kultūras centrā tautas lietišķās mākslas studija “Urga” piedāvāja meistarklasi “Cimdu rotāt izšujot”, kā arī kopā ar keramikas studiju “Māl-pils” varēja veidot traukus mūsu senču stilā, iepazīt keramikas krāsvielu angobu un izrotāt veidotos traukus. Tāpat amatnieku darbnīcā “Baložu māja” varēja iepazīties ar kokgriešanas un restaurācijas amata prasmēm.
Inčukalna Kopienas centrā “Vecais pasts” kopā ar rokdarbu studijas “Pūrs” dalībniecēm varēja apgūt tautisko jostu, apaudu un celaiņu galu nobeiguma apstrādi, veidot pušķus, bārkstis un pinumus.
Savukārt Sunīšos interesentus aicināja biedrība “Kultūra. Vide. Sabiedrība”, ar ko kopā bija iespēja piedalīties keramikas trauku izgatavošanas meistarklasē, izmantojot dažādas tehnikas, un adīšanas meistarklase ar adāmmašīnām.
Lēdurgas Kultūras namā varēja apgūt dažādu bārkstu veidu gatavošanas prasmes lietišķās mākslas studijas “Aģe” rokdarbnieču vadībā, bet Mores Tautas namā norisinājās meistarklase “Kā zīmēt un adīt zeķu rakstainos vaļņus”.
Ar jostiņsegas aušanas prasmēm tautas lietišķās mākslas studijas “Krimulda” un “Sigulda” un studija “Aģe” leposies izstādē “Siguldas novada jostiņsegu raksti” Kārļa Ulmaņa piemiņas muzejā “Pikšas” Dobeles novadā. Izstādes atklāšana plānota 26. aprīlī plkst. 12.00.
Savukārt plostnieka amata prasmes tiks izceltas Plostnieku naktī 13. jūnijā ekspozīcijā “Gaujas plostnieka stāsts” Siguldā pie Gaujas.
Pasākums “Satiec savu meistaru!” ir 2009. gadā aizsāktās Tradicionālo prasmju skolas turpinājums. Tā būtība – vēstīt plašākai sabiedrībai par cilvēku, par viņa zināšanām un prasmēm, kas saglabātas un pārmantotas no paaudzes paaudzē. Pasākuma forma ir brīva – meistaru vadībā norisinās meistardarbnīcas, individuālas nodarbības un atvērtās darbnīcas, paraugdemonstrējumi, lekcijas, priekšlasījumi, koncerti vai danči ar mērķi veicināt sabiedrības līdzdalību Latvijas nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanā.
Pasākumu kopīgi rīko pašvaldības, amatu meistari un Latvijas Nacionālais kultūras centrs.
17. maijā plkst. 19.00 Siguldas koncertzālē “Baltais flīģelis” izskanēs 24. sezonas noslēguma koncerts “VIVALDI. BEZ ROBEŽĀM”. Klausītājus pārsteigs baroka mūzikas lielmeistara Antonio Vivaldi partitūru jaunatklājumi un gaumīgas, eksaltēti mākslinieciskas interpretācijas bez robežām.
Koncerta rīkotāji sola unikālu vakaru, kurā četru instrumentu saspēlē uz “Baltā flīģeļa” skatuves muzicēs Dace Priedīte (solo kokle), Anda Eglīte (basa kokle), Lāsma Meldere – Šestakova (baroka vijole) un Artūrs Noviks (akordeons). Baroka laika strinkšķināmo instrumentu lautas un mandolīnas partijas tiks nodotas solo un basa kokles interpretācijām. Akordeona plašās iespējas imitēs ērģeles, tā tembriem spilgtinās “continuo” lomu, būs līdzvērtīgs vokālo partiju izpildījumiem. Visu papildinās baroka vijoles skanējums.
“Šķietami vienkāršas melodijas, kas var aizkustināt un atstāt klausītāju teju satriektu emocionālajā viesulī, vai instrumentālo opusu krāsainība un solistu meistarības pārbaude – tas viss Vivaldi partitūrās,” tā par gaidāmo koncertu atklāj mūziķi.
Ar baroka mūzikai tik neierasto instrumentu klāstu klausītājus sagaida īpašs dubultkoncerts divām mandolīnām – operas “Fernace” ārija “Gelido in ogni vena”, kas sasaucas ar labi zināmajiem cikla“Gadalaiki”motīviem. Senas un ļoti populāras tēmas “folija” variācijas Vivaldi ietērpā, kā arī citi spilgti opusi. Iespējams, dodoties mājup, klausītāji varēs dungot nu jau arī citas tēmas (ne tikai gadalaiku) un būs iegūta pieredze, ka tikšanās ar jauno ir iespējama.
Siguldas novada ID karšu īpašniekiem, pērkot biļeti iepriekš, atlaide 20 %, bet daudzbērnu ģimenēm – 40 %. Biļetes iespējams iegādāties “Biļešu paradīzes” kasēs, tostarp tiešsaistē.
Koncerts tapis ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu. Pasākuma norisi atbalsta Siguldas novada pašvaldība.
Lieldienu laikā Siguldas novada dievnamos un draudzēs notiks svētku dievkalpojumi un koncerti. Novadnieki un pilsētas viesi aicināti apmeklēt arī citas svētku aktivitātes un Šūpoļu festivālu, kurā trīs dienu garumā, no 19. līdz 21. aprīlim, būs iespēja izšūpoties unikālās un neparastās festivāla meistaru radītās šūpolēs. Šī gada festivāla tēma – māksla šūpolēs, godinot izcilās gleznotājas Džemmas Skulmes simtgadi un ļaujot mākslai ieplūst ne tikai šūpolēs, bet visā pilsētvidē.
Ekumēnisks krustaceļš – 18. aprīlī plkst. 12.30 gājiens no Siguldas Evaņģēliski luteriskās baznīcas līdz Siguldas Romas katoļu baznīcai.
Evaņģēliski luteriskajā Siguldas Sv. Bērtuļa draudzē
Jāņa Kristītāja pareizticīgo baznīcā Lēdurgā
Krimuldas Evaņģēliski luteriskajā baznīcā
Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīcas Vangažu draudzē
Latvijas Jaunapustuliskās baznīcas Siguldas draudzē
Lēdurgas Evaņģēliski luteriskajā draudzē
Mālpils Evaņģēliski luteriskajā draudzē
Romas Katoļu baznīcas Siguldas draudzē
Septītās dienas adventistu Siguldas draudzē
Siguldas baptistu draudzē
Turaidas Evaņģēliski luteriskajā draudzē
Ceturtdien, 17.aprīlī, plkst. 19.00 kultūras centrā “Siguldas devons” notiks stikla mākslinieces Andas Munkevicas izstādes atklāšana.
Vieta Gaismai. Mūsu rokas ir mūsu dvēseles antenas. Tās ir savienotas ar sirdi. Kad tepat kaimiņos jau ceturto gadu brutāli tiek grautas mājas un dzīves, man ir jādomā par cilvēku stiprumu tajās. Tumšos laikos ļoti labi var redzēt gaišus ļaudis. Lūgšana humānismam, mieram, cilvēcībai. Mūsu griba ir mūsu debesis. Ir tikai viens likums – tā ir sirdsapziņa. Saknes un debesis. Veselais saprāts. Personīgā atbildība ikvienā dzīves situācijā. Ne katrs pats par sevi, bet domājot par mums visiem. Ievainojums ir vieta, caur kuru ieplūst gaisma.
Anda Munkevica ir viena no vadošajām un atzītākajām Latvijas stikla māksliniecēm, kura šajā jomā strādā jau vairāk nekā 30 gadus. Viņas radošā darbība izceļas ar spēju apvienot tehnisko meistarību un plašu stikla apstrādes tehniku spektru ar dziļām, filozofiskām un simboliskām tēmām. Māksliniece bieži pievēršas pārejas, laika ritējuma, cilvēka iekšējās pasaules un eksistenciālām tēmām, radot darbus, kas ir vizuāli spēcīgi, emocionāli iedarbīgi un intelektuāli piesātināti.
Munkevica meistarīgi izmanto stikla plastiskās un vizuālās īpašības – materiāls tiek kausēts, tonēts, liekts, plēsts, griezts, pulēts, gravēts un apstrādāts autortehnikā. Viņas darbos būtiska ir gaismas un krāsas mijiedarbe, kas piešķir tiem unikālu jutekliskumu. Papildus stiklam viņa izmanto arī citus materiālus – metālu, koku u.c. –, radot sarežģītas telpiskas instalācijas un objektus.
Māksliniece ieguvusi izglītību Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolā, turpinājusi studijas Latvijas Mākslas akadēmijas Stikla dizaina nodaļā bakalaura un maģistra programmās, kā arī ieguvusi otro maģistra grādu tēlniecībā. Divus gadus viņa papildinājusi savu pieredzi arī ASV.
Munkevicas radošā biogrāfija ir bagātīga ar izstādēm – viņa sarīkojusi vairāk nekā 20 personālizstādes Latvijā, Francijā, ASV un Ukrainā. Īpaši jāizceļ 2022. gada personālizstāde “PĀRMIJAS” Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā, kas reflektēja par dzīves ceļu krustcelēm un rezonēja ar aktuālajiem notikumiem, tostarp karu Ukrainā.
Viņas darbi eksponēti vairāk nekā 50 starptautiskās stikla mākslas izstādēs un konkursos Vācijā, Japānā, Ungārijā, Beļģijā, Somijā, ASV, Dānijā, Krievijā, Nīderlandē, Ķīnā, Lietuvā, Luksemburgā, Austrālijā u.c., kā arī vairāk nekā 33 stikla mākslas simpozijos un festivālos. Stikla skulptūras atrodas ap 20 pasaules muzeju kolekcijās, tostarp Japānā, ASV, Krievijā, Vācijā, Ukrainā un Latvijā.
Līdztekus izstāžu mākslai Munkevica aktīvi darbojas arī arhitektūrā – radījusi vairāk nekā 30 stikla dizaina objektus, tostarp: Rīgas Doma katedrāles vitrāža “Ar degsmi par brīvu Latviju”, piemineklis Zolitūdes traģēdijā bojāgājušajiem, kā arī stikla dizains Eirovīzijas skatuvei. Viņa sadarbojusies arī ar tādiem pasaulslaveniem zīmoliem kā Christian Dior un Louis Vuitton.
Anda Munkevica ir arī stikla mākslas un dizaina studijas
“AM studio” vadītāja – no nelielas darbnīcas tā izaugusi par profesionālu, radošu vidi ar starptautisku nozīmi. Māksliniece aktīvi darbojas arī kā pasniedzēja un mentore jaunajiem māksliniekiem, sniedzot nozīmīgu ieguldījumu stikla mākslas attīstībā gan Latvijā, gan ārpus tās.
Viņas radošais veikums novērtēts ar daudziem apbalvojumiem, pateicības rakstiem un starptautisku atzinību, nostiprinot Andas Munkevicas vārdu kā nozīmīgu un ietekmīgu personību mūsdienu stikla mākslas pasaulē.
Izstādes atklāšanas pasākumā ieeja bez maksas. Izstāde “Vieta Gaismai” bez maksas apskatāma kultūras centra “Siguldas devons” darba laikā no 17. aprīļa līdz 29. maijam.
Turpinot izglītojošu koncertu sēriju norisi skolēniem, koncertzālē “Baltais flīģelis” aprīļa sākumā pulcējās Siguldas pilsētas vidusskolas skolēni, lai klausītos literāri muzikālu iestudējumu, kurā piedalījās Rihards Plešanovs (klavieres), Nora Kalniņa (vokāls) un Ivars Šteinbergs (dzeja).
Koncerts ietvēra mūsdienīgu, atklātu sarunu caur Šteinberga prozu. Rihards un Nora savukārt izpildīja akadēmiskās mūzikas lappuses, kuras liek pārkāpt robežas, gan tehniski izmantojot klavieru arfas daļu un vāku, gan pārvaldot dažādas inovatīvas dziedāšanas/runāšanas tehnikas un reģistrus.
Koncerta laikā tika lasīti dzejoļi no Ivara Šteinberga godalgotā dzejas krājuma “Jaunība” (“Neputns”, 2022) un atskaņoti dažādu paaudžu komponistu darbi, īpaši uzsverot mūsdienu latviešu skaņdarbus. Par koncertstāsta muzikālo materiālu tika ņemta Georga Pelēča, Jēkaba Nīmaņa, Annas Fišeres, Evijas Skuķes, Jēkaba Bernāta daiļrade, bet neizpalika arī jaunrade, jo projektam oriģinālkompozīciju bija sarakstījis jaunais komponists Henrijs Poikāns.
Informāciju sagatavoja:
Siguldas koncertzāles “Baltais flīģelis” vadītājs
Kristaps Kiršteins
Atzīmējot Patentu valdes 105 gadu jubileju, tās rīkotajā starptautiskajā konferencē “Intelektuālais īpašums kā inovāciju un izaugsmes katalizators: savienojot pētniecību, tehnoloģijas un MVU” piedalījās Siguldas novada Kultūras un tūrisma centra kultūrvides mantojuma speciāliste Līvija Gridjuško.
Konferencē piedalījās arī Latvijas Nacionālā kultūras centra direktore Signe Pujāte, tautas lietišķās mākslas eksperte Linda Rubena, kā arī kolēģi no Jūrmalas un Līvāniem.
Konferences laikā notika tikšanās ar Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja izpilddirektoru Žuāu Negrāu (João Negrão) kungu, lai pārrunātu Amatniecības un rūpniecības ražojumu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu regulu un Latvijas amatnieku darinājumu iesaistes iespējas šajā reģistrācijas procesā.
Uz ģeogrāfiskās izcelsmes norādi var pretendēt arī Siguldas spieķis, kura darināšanas prasmes ir iekļautas Latvijas Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā.
Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes (ĢIN) ir intelektuālā īpašuma tiesības. Tā aizsargā produkta nosaukumu, kuram ir konkrēta ģeogrāfiskā izcelsme un kura īpašības un/vai reputācija ir atkarīga no šīs konkrētās izcelsmes. ĢIN regula paredz, ka līdz 2025. gada 1. decembrim Eiropas Savienības dalībvalstīm ir jāizveido reģistrācijas sistēma arī amatniecības un rūpniecības produktiem.
Lieldienu brīvdienās un tām tuvojoties, Siguldas novadā valdīs īsta pavasara rosība – gan bērni, gan pieaugušie aicināti piedalīties radošajās darbnīcās, krāsot un ripināt Lieldienu olas, dziedāt, dejot, baudīt vietējos gardumus tirdziņos un kārtīgi izšūpoties jau 9. Šūpoļu festivālā. Gatavojoties svētkiem, novadā būs pieejamas daudzveidīgas tematiskas aktivitātes un darbnīcas.
Allažu pagastā
Inčukalna pagastā
Krimuldas pagastā
Lēdurgas pagastā
Mālpils pagastā
Siguldā un Siguldas pagastā
-
Foto: Ginta Zīverte