Sagaidot Latvijas valsts simtgadi, ar Valsts kultūrkapitāla fonda, Siguldas novada pašvaldības un Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta atbalstu tapusi dokumentāla filma par vienu no Latvijas valsts proklamētājiem – Sprici Paegli (1876–1962). Filma „Spricis Paegle. Atmiņas” atklāj Latvijas valstsvīra, sabiedriska darbinieka un uzņēmēja dzīves gaitas Rūjienā, Rīgā, Siguldā un Insulā, kur Vācijā veco ļaužu mītnē aizritēja viņa pēdējie dzīves gadi. Spricis Paegle atdusas Eslingenes kapos latviešu kapsētā.
 
Spricis Paegle bija ne tikai Latvijas jaunizveidotās valsts pirmais tirdzniecības un rūpniecības ministrs, viņš dibinājis arī Latvijas Sarkano krustu, Latviešu mākslas veicināšanas biedrību, Latviešu izglītības biedrību, biedrību „Latviešu–Lietaviešu Vienība” un citas, kā arī bijis viens no Rīgas latviešu biedrības runasvīriem. Kopš studiju laikiem Spricis Paegle piederējis korporācijai Selonija, sarakstījis grāmatu „Kā Latvijas valsts tapa” (1923). Spriča Paegles piemiņai iznākusi arī grāmata „Latvijai veltīts mūžs” (2009), kurā publicēti arī paša sarakstītie dzīves atmiņu stāsti.
 
Būdams pēc izglītības inženieris, viņš aizrāvās ar mākslas darbu kolekcionēšanu un dārzkopību – viņš aktīvi darbojies ne tikai Ķeizariskā Krievijas Dārzkopības biedrībā, bet arī pie savām vasaras mājām Siguldā, iestādot Kalna Beitēs plašu ābeļdārzu, liepu un kļavu alejas, kā arī izveidojot koku skolu, kurā audzētas dažādu koku un krūmu šķirnes.
 
Video stāsts balstīts Spriča Paegles un viņa mazmeitu – Māras Baltkaulas un Janas Heiles – atmiņās. Spriča Paegles bērnības mājas „Sinepes” Rūjienas novadā iepazītas kopā ar viņa brāļa mazdēlu Mārci Paegli. Atmiņas par Sprici Paegli Vācijā atklāj emeritētais arhibīskaps Elmārs Ernsts Rozītis. Filmā izmantotas arī Spriča Paegles rakstītās vēstules un fotogrāfijas no mazmeitu Māras Baltkaulas, Janas Heiles arhīviem, Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja un Latvijas Nacionālā vēstures muzeja krājuma.
 
Latvijas valsts simtgades svinības notiks laikā no 2017.gada līdz 2021.gadam. Latvijas valsts simtgades svinību galvenais vēstījums ir „Es esmu Latvija”, akcentējot, ka Latvijas valsts galvenā vērtība ir cilvēki, kuri ar savu ikdienas darbu veido tās tagadni un kopā ar jauno paaudzi liek pamatus rītdienai. Video stāsts „Spricis Paegle. Atmiņas” ir viena no Latvijas valsts simtgades svinību norisēm.
 
Filmas seansi un tikšanās ar projekta īstenotājiem notiks:
 
Visi laipni aicināti; ieeja – bez maksas.
 
Informāciju sagatavoja:
Ieva Vītola,
e‑pasts vitola.ieva@gmail.com, tālrunis 29144800

Ceturtdien, 9.novembrī plkst.18.00 Jūdažu Sabiedriskajā centrā būs skatāma Rīgas Teikas vidusskolas jauniešu teātra izrāde „Tēvi un dēli”.

Tajā tiks atainoti 12 emocionāli stāsti par tēvu nozīmi meiteņu dzīvēs.

„Ja tēvs ir pļēgurs un nejēga, tad labāk bez tēva. Viss atkarīgs no mātes. Ja māte ir gana stipra, lai uzaudzinātu bērnu viena, tad var iztikt bez tēva. Bet vienmēr ir tā sajūta, ka tad, kad nav tēva, kaut kā trūkst līdz normai. Vienmēr gribas, lai ir tā kā normālās ģimenēs,” vēsta fragments no izrādes.

Izrādes autori ir Edgars Niklasons, Marta Vīksna, Laura Viktorija Vorpa, Sintija Kirsone, Inga Sermule, Elīna Mieme, Viktorija Skrodere, Madara Plūme, Paula Biseniece, Elīna Slesare, Amanda Grīnberga, Grēta Anna Skara, Madara Stepiņa.

Ieejas maksa – 1,50 eiro.

Sestdien, 11. novembrī plkst.14.30 Turaidas muzejrezervāts kopā ar Siguldas folkloras kopu „Senleja” aicina svinēt senos gadskārtu svētkus – Mārtiņdienu.

Latviešu gadskārtā Mārtiņi iezīmē rudens beigas un ziemas sākumu. Gadskārtu svētku dienas vienmēr svinētas ciešā sasaistē ar zemkopju darbu secību, kuru nosaka attiecīgā gadalaika dabas apstākļi. Mārtiņi tiek uzskatīti par saimnieciskā gada noslēgumu kā arī veļu laika nobeigumu. Mārtiņi noslēdz garu un aktīvu darba posmu līdz brīdim, kad zeme tiek sagatavota ziemai. Šogad pirmais sniegs jau ir zemi klājis, tādējādi pati daba jau aicināt aicina sagaidīt jauno gadalaiku. Mārtiņos pēc vasaras atsākas maskotie gājieni no sētas uz sētu, tādējādi veicinot auglību un veiksmi.

Turaidā Mārtiņdienas svētkos, aizdedzot uguni, kopīgi tiks izdzīvotas senās tradīcijas, kurās galvenie akcenti būs:

Gan lieli, gan mazi svētku dalībnieki aicināti veidot maskas vai pārģērbties citādos tēlos un kopā ar savām ģimenēm svinēt ziemas iestāšanos Turaidā!

Ieejas maksa: 0,70 – 3 eiro.

Informāciju sagatavoja:
Anda Skuja
Turaidas muzejrezervāta Izglītojošā darba un komunikācijas daļas vadītāja

No 6. līdz 25.novembrim Siguldas pagasta Kultūras nama Izstāžu zālē apskatāma izstāde „Sibīrijā rakstītas vēstules uz bērza tāss”.

Tā ietver desmit reālu cilvēku dzīvesstāstus, kurus skārusi padomju varas iestāžu īstenotā nacionālās identitātes iznīcināšanas politika. Vēstuļu autori ir Latvijas inteliģences un zemniecības pārstāvji, kas savas sabiedriskās darbības, pilsoniskās pozīcijas vai izrādītās pretestības dēļ nokļuvuši padomju varai nevēlamas personas statusā, apcietināti un sodīti pēc Otrā pasaules kara vai izsūtīti uz Sibīriju 1941.gada 14.jūnijā vai 1949.gada 25.martā. Sibīrijā rakstītajām vēstulēm uz bērza tāss ir simboliska nozīme Latvijas vēsturē, jo tās ir padomju laikmeta liecība, kas raksturo Latvijas 20.gadsimta vēsturē traģiskākos mirkļus – arestus un deportācijas.

2009.gadā UNESCO programmas „Pasaules atmiņa” Latvijas nacionālajā reģistrā iekļautas 19 Sibīrijā rakstītas vēstules uz bērza tāss, 2013.gadā tas tika papildināts vēl ar 24 vēstulēm. Sibīrijā rakstītas vēstules uz bērza tāss glabājas septiņos Latvijas muzejos – Tukuma muzejā, Latvijas Okupācijas muzejā, Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā, Aizkraukles Vēstures un mākslas muzejā, Daugavas muzejā, Madonas Novadpētniecības un mākslas muzejā, Talsu novada muzejā, kā arī Rakstniecības un mūzikas muzejā.

Izstāde tapusi sadarbībā ar Tukuma muzeju un Eiropas Parlamenta tautas partiju grupas deputātes Sandras Kalnietes atbalstu un finansējumu.

Siguldas pagasta Kultūras namā tā apskatāma darba dienās plkst.10.00 –19.00, sestdienās plkst.10.00 –14.00.

13.novembrī plkst.18.00 koncert­zālē „Baltais Flīģelis” notiks kon­certs „Pēteris Vasks ielūdz. Rudens. Sigulda.”.

Sadarbībā ar bezpeļņas organizāciju „Pē­tera Vaska fonds” un Valsts kultūrkapitā­la fondu Siguldas Mākslu skola „Baltais Flīģelis” uzņems vienus no izcilākajiem Latvijas mūziķiem – Latvijas Nacionālās operas un baleta solisti Ingu Šļubovsku, Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra vijoļu grupas koncertmeistaru Sandi Šteinbergu, lai iepriecinātu klausītājus ar latviešu kamermūzikas skaņdarbiem un diviem nesen pirmatskaņotiem jaun­darbiem – Viļņa Šmīdberga „Trīs dzies­mas Kunga godam” un Platona Buravicka „Eņģeļa skatiens”. Pie klavierēm – profe­sors Jānis Maļeckis.

Koncertā tiks atskaņoti arī Pētera Vaska, Jā­zepa Mediņa un Ērika Ešenvalda kamermū­zikas skaņdarbi. Skaņdarbs „Trīs dziesmas Kunga godam” iekļauts arī „Pētera Vaska fonda” pirmajā jaundarbu diskā, kurš klajā nāks šā gada nogalē.

Ieeja – bez maksas.

12.novembrī plkst.15.00 Siguldas 1.pamatskolā notiks pūtēju orķestru koncerts „Rudens dabā, mūzikā, Si­guldā”.

Koncertā piedalīsies Inčukalna Tau­tas nama pūtēju orķestris (diriģents Vitalis Ķikusts), Salaspils kultūras nama „Enerģētiķis” pūtēju orķestris „Salaspils” (diriģents Laimonis Paukš­te), Līgatnes pūtēju orķestris (diriģents Anatolijs Terentjevs), Siguldas novada Kultūras centra pūtēju orķestris „Ab­solventi” (diriģents Andris Muižnieks), Siguldas jauniešu pūtēju orķestris „Sud­rabskaņa” (diriģenti Elmārs Rudzītis un Arnis Šmitiņš), Siguldas pagasta pūtēju orķestris (diriģents Gintis Kalniņš).

Ieejas maksa – 1 eiro.

Turaidas muzejrezervāts 9.novembrī plkst.10.00 muižas pārvaldnieka jaunajā dzīvojamajā mājā aicina interesentus uz gadskārtējo zinātniski praktisko konferenci, lai informētu sabiedrību, Latvijas simtgadi gaidot, par aktualitātēm kultūras mantojuma saglabāšanā un pētniecības darbā paveikto šajā gadā.

KONFERENCES PROGRAMMA

plkst.9.30–10.00 Reģistrācija, rīta kafija, iepazīšanās ar izstādi „Pilsonis”, grāmatu galds – Turaidas muzejrezervāta jaunākie izdevumi

plkst.10.00–10.10 Konferences atklāšana

plkst.10.10–10.30 Latvijas valsts simtgadi un Eiropas kultūras mantojuma gadu sagaidot. Anna Jurkāne, Turaidas muzejrezervāta direktore

plkst.10.30–10.55 Latvijai 100. Top Latvijas muzeju kopizstāde „Latvijas gadsimts”. Toms Ķikuts, Izstādes „Latvijas gadsimts” koncepcijas autors

plkst.10.55–11.25 Neatkarības karš: zināmais, aizmirstais, nezināmais. Ēriks Jēkabsons, LU Vēstures un filozofijas fakultātes profesors

plkst.11.25–11.50 Latvijas valstiskuma koncepcijas evolūcija no 1917.gada septembra līdz 1918.gada janvārim. Edgars Ceske, Turaidas muzejrezervāta galvenais speciālists

plkst.11.50–12.15 Turaidas muižas labības kalte. Dainis Bruģis, mākslas vēsturnieks

plkst.12.15–12.35 Bībeles, sprediķu un dziesmu grāmatas Turaidas muzejrezervāta krājumā. Līga Kreišmane, Turaidas muzejrezervāta galvenā krājuma glabātāja

plkst.12.35–13.15 Kafijas pauze, kopīga fotografēšanās

plkst.13.15–13.35 Pārvaldes sistēma viduslaiku valstī: Turaidas fogta un fogtejas loma. Vija Stikāne, Turaidas muzejrezervāta direktores vietniece zinātniskajā darbā

plkst.13.35–13.55 Vārtu nocietinājumi viduslaiku pilīs: ieskats. Jānis Rudzītis, Turaidas muzejrezervāta galvenais speciālists

plkst.13.55–14.15 Turaidas viduslaiku kapsētas arheoloģiskā izpēte 2017.gada vasarā. Egīls Jemeļjanovs, Turaidas muzejrezervāta galvenais speciālists, arheologs

plkst.14.15–14.30 Turaidas muzejrezervāta starptautiskie projekti 2017.gadā. Gunta Zaķīte, Turaidas muzejrezervāta Apmeklētāju centra vadītāja

plkst.14.00–14.45 Diskusijas

plkst.14.45–15.00 Konferences noslēgums, Siguldas Mākslu skolas “Baltais Flīģelis” audzēkņu muzikāls sveiciens

Dalība konferencē ir bez maksas.
Papildu informācija, zvanot uz tālruņa numuru 26572142
vai rakstot uz e‑pastu anda.skuja@turaida-muzejs.lv.

 

Sestdien, 4.novembrī plkst.14.00 Siguldas novada bibliotēkā notiks konkursa „Mana pastkarte un pastmarka” laureātu apbalvošana un tikšanās ar mākslinieci, izstādes „Sveicieni Siguldai” autori Zandu Puči.

„2007.gadā, kad Sigulda svinēja 800.jubileju, par godu šim notikumam tika izdots seno pastkaršu komplekts un 16 pastmarku sērija, uz kurām bija attēloti dažādi Siguldas, Turaidas un Krimuldas vēstures un dabas pieminekļi. Šogad Sigulda svin 810.jubileju, un, mūsuprāt, ir atkal pienācis laiks atcerēties par pastmarkām un pastkartēm. Šis ir piedāvājums iet soli tālāk, apvienojot tradicionālo ar jauno,” teikts izstādes pieteikumā.

„Sveicieni Siguldai” ir turpinājums 2016.gadā īstenotajam projektam „EX-libri Art voyage” un tā laikā radītajiem zemes skaņu grafiskajiem attēliem – izvēlētas tās pašas Siguldas vietas, grafikas izmantotas pastmarku dizainā, tādēļ ainavas ir nevis krāsainas, bet melnbaltas. Izstādē aplūkojamas Siguldas ainavas digitālās foto kolāžas tehnikā, kuru pamatā ir dažādos laikos tapušas pastkartes un pastmarkas, kā arī Siguldas bērnu un jauniešu konkursā „Mana pastkarte un pastmarka” veidotie darbi. Izstādes nosaukums cēlies no tā, ka uz pagājušajā gadsimtā izdotajām Siguldas pastkartēm fotogrāfi visbiežāk rakstīja „Sveiciens no Siguldas”.

Projekts tiek īstenots ar Siguldas novada pašvaldības kultūras projektu līdzfinansēšanas konkursa un biedrības „Siguldas Mākslu serpentīns” atbalstu.

Zanda Puče 2016.gadā absolvējusi Latvijas Mākslas akadēmijas maģistrantūras Grafikas nodaļu; 2015.gadā – ISSP Fotogrāfijas skolu; 2014.gadā – Liepājas Universitātes Jauno mediju mākslas programmu. 2016.gadā ar Siguldas novada pašvaldības līdzfinansējumu un biedrības „Siguldas Mākslu serpentīns” atbalstu īstenojusi multimediālu projektu „Medības”, 2015.gadā – projektu „Mūsu mājas stāsti” un 2014.gadā – projektu „Pārceltuve”.

Šogad māksliniece iestājusies Nacionālo bruņoto spēku Kājnieku skolā Alūksnē, lai kļūtu par virsnieci. „Kādēļ tāda izvēle cilvēkam, kurš ieguvis maģistra grādu mākslā?”, uz šo un citiem jautājumiem laikā pirms Lāčplēša dienas un Latvijas valsts proklamēšanas gadadienas meklēsim atbildes kopā ar skolēniem, skolotājiem un biedrības „Siguldas Mākslu serpentīns” atbalstītājiem.

Izstāde „Sveicieni no Siguldas” Siguldas novada bibliotēkā apskatāma līdz 11.novembrim darba dienās no plkst.11.00 līdz plkst.18.00, sestdienās no plkst.11.00 līdz 15.00.

Ieeja – bez maksas.

4.novembrī plkst.19.00 Siguldas koncertzālē „Baltais Flīģelis” notiks grupas „Rāmi Riti” meditatīvs etnomūzikas koncerts „Saules rīti – Dieva rīti”.

Muzikālās apvienības „Rāmi riti” mūzikā savijas skaistākās dainas par Sauli, Laimu, Dievu, Māru, Austras koku, par cilvēkiem, dzīves gājumu, mūsu zemi un latvisko dievsajūtu, vedot klausītāju iekšējā ceļojumā pie sevis.

Meditatīvo skanējumu rada katra grupas dalībnieka spēlētais instruments, izteiksme mūzikā un iekšējā dzirksts, kā arī dziedinošā 432 Hz frekvence, kurā dziesmas tiek atskaņotas. Koncertā piedalās: Inese Kozuliņa (balss, kokle, taustiņi), Arnolds Kārklis (ģitāra, balss), Ansis Jansons (kokle), Mārtiņš Miļevskis (perkusijas, balss), Alisa Klimanska (flauta) un Līva Gaile (balss, stabule).

 Biļetes cena – no 10 līdz 12 eiro. Skolēniem un pensionāriem – 50% atlaide. Siguldas novada iedzīvotāja ID kartes īpašniekiem – 10% atlaide (ar vienu ID karti – divas biļetes ar atlaidi).

31.oktobrī plkst. 8.00 ikviens, līdzi ņemot košu ziediņu vai svecīti, aicināts piedalīties dziesmu rītā „Mana tautasdziesma”, lai, godinot Krišjāni Baronu, vienu no aktīvākajiem jaunlatviešu darbiniekiem, viņa 182.dzimšanas dienā, Siguldā pie Krišjāņa Barona pieminekļa izdziedātu vai teiktu savu mīļāko tautasdziesmas četrrindi.

Lai dziesmas kuplāk izskanētu, pasākumā piedalīsies Siguldas folkloras kopa „Senleja”, senioru ansamblis „Melodija” un vīru ansamblis „Saltavots”.

Turaidas muzejrezervāts jau vairāk nekā desmit gadu garumā 31.oktobra rītā aicina ikvienu godināt folkloristu Krišjāni Baronu viņa dzimšanas dienā, pulcējoties pie viņam veltītā pieminekļa Siguldā, lai oktobra pēdējo dienu iesāktu ar sev mīļām tautasdziesmām.

Sava mūža lielāko daļu Krišjānis Barons (1835–1923) veltījis latviešu tautasdziesmu vākšanai un kārtošanai, kam par pamatu izvēlējies cilvēka mūža ritumu no dzimšanas līdz aiziešanai mūžībā. Tautasdziesmas viņš apkopojis „Latvju dainu” sešos sējumos, kuros iemūžinātas 217 996 tautasdziesmas. 1880.gadā izgatavots īpašais Dainu skapis, kas kopš 2001.gada 4.septembra iekļauts UNESCO Pasaules atmiņas (Memory of the Word) sarakstā, šobrīd glabājas Latvijas Nacionālajā bibliotēkā un ir pasaules kultūras sastāvdaļa.

Turaidas muzejrezervātā, sagaidot Krišjāņa Barona 150.dzimšanas dienu, 1985.gadā atklāja Dainu kalnu, kas veltīts latviešu tautasdziesmām un tajā caur mākslas valodu – tēlnieka Induļa Rankas veidotajām akmens skulptūrām, stāstiem, izglītojošām programmām, gadskārtu svētkiem un folkloras sarīkojumiem, tiek vēstīts stāsts par latvisko dzīvesziņu un dainās ierakstītajām vērtībām.

Informāciju sagatavoja:
Anda Skuja
Turaidas muzejrezervāta
Izglītojošā darba un komunikācijas daļas vadītāja

Piektdien, 10.novembrī plkst.19.00 Siguldas koncertzālē „Baltais Flīģelis” notiks vieglās mūzikas vakars kopā ar Siguldas Absolventu orķestri diriģenta Andra Muižnieka vadībā.

Ieeja – bez maksas.

Siguldas Absolventu orķestris tika izveidots 2013.gadā, kad uz Siguldas jauniešu orķestra „Sudrabskaņa” 40 gadu jubilejas koncertu sapulcējās bijušie diriģenta Andra Muižnieka audzēkņi. Orķestris turpina aktīvi darboties un gatavojas Latvijas simtgades Dziesmu un deju svētkiem 2018.gadā.

Ir gandarījums, ka „Bērnu, jauniešu un vecāku žūrijā”, kas ir Latvijas Nacionālās bibliotēkas izstrādāta un kopš 2001. gada īstenota lasīšanas veicināšanas programma, gadu no gada iesaistās Siguldas novada bibliotēkas Bērnu literatūras nodaļas čaklie lasītāji.

Jāatzīst, ka bērni, jaunieši un pieaugušie, kuri iesaistās žūrijas darbā, nav tikai parasti lasītāji, kuri lasa savam priekam, viņi kļūst par lasīšanas maratona dalībniekiem – ekspertiem. Tas nozīmē, ka vairāku mēnešu garumā šie literatūras eksperti lasa un vērtē – slavē un kritizē īpaši šai programmai izvēlētās jaunākās grāmatas. Tieši viņu vērtējums ir būtisks kritērijs, lai visus tos radošos cilvēkus – rakstniekus, ilustratorus, tulkotājus un izdevējus, kas piedalījušies kolekcijas grāmatu tapšanā, varētu nominēt un izvirzīt balvai.

Taču, ja nu, aizņemts dažādos pulciņos un ārpusstundu aktivitātēs, tieši tu neesi paspējis pieteikties šajā atbildīgajā un interesantajā lasīšanas maratonā, tad, zini, vēl ir laiks, lai to izdarītu un kopā ar citiem dalībniekiem iesaistītos šajā piedzīvojumā. Ņem līdzi māsu, brāli, mammu un tēti! Tieši tētiem šis lasīšanas maratons solās būt īpaši aizraujošs, jo pēc izlasītām sešām grāmatām un pilnībā aizpildītām grāmatu vērtēšanas anketām, viņiem tiks piedāvāta iespēja piedalīties vērtīgu balvu izlozē, bet par to un visu citu papildu informācija pieejama Siguldas novada bibliotēkas Bērnu literatūras nodaļā vai  www.lasamkoks.lv. Jāmin, ka visiem „Bērnu, jauniešu un vecāku žūrijas 2017” ekspertiem būs iespēja arī laimēt kādu no trim Tallink kruīza ceļojuma Rīga – Stokholma – Rīga dāvanu kartēm A klases kajītē (1 – 4 personām).

Šobrīd „Bērnu, jauniešu un vecāku žūrijā” Siguldas novada bibliotēkā ir pieteikušies un aktīvi darbojas 35 dalībnieki. Ļoti čaklas lasītājas ir māmiņas, kuras vecāku žūrijas kolekcijas grāmatām neļauj iegult bibliotēkas plauktos. Lielākais dalībnieku skaits ir 5+ grupā (10), pēc tam seko 9+ grupa (9), tad seko vecumposma 11+ dalībnieki (8), pēc tam ar vienādu dalībnieku skaitu (4) seko 15+ un vecāku grupa.

Visi „Bērnu un jauniešu žūrijas” dalībnieki ir bērni, kas mācās teju visās Siguldas novada skolās, ir aizņemti mācību darbā un visdažādākajās ārpusstundu aktivitātēs, taču ir spējuši atrast laiku, lai piedalītos arī bibliotēkas piedāvātajos lasītveicināšanas pasākumos. Paldies viņiem par to, un uz tikšanos bibliotēkā!
 

Informāciju sagatavoja:
Siguldas novada bibliotēkas
Bērnu literatūras nodaļas vadītāja
Dzintra Kalniņa

Vai šī informācija bija noderīga?
Jūsu atsauksme palīdzēs mums uzlabot šo vietni

Please enable JavaScript in your browser to complete this form.
Vai šī informācija bija noderīga?
Esi pirmais, kurš uzzina!
Izvēlies atbilstošu kategoriju un saņem aktualitātes un jaunumus savā e-pastā
Please enable JavaScript in your browser to complete this form.
Piekrītu manu personas datu apstrādei un jaunumu saņemšanai e-pastā.
=