Tikšanās mērķis ir sarunas par itāliešu, lietuviešu un spāņu valodu un literatūru, kā arī lasītāju iepazīstināšana ar to, ko dara tulkotājs, ko ietver sevī tulkošanas process, jo ne vienmēr lasītāji apzinās, kāds ir tulkotāja ieguldījums autoru darbu tulkošanā.
Mūsdienu pasaule nav iedomājama bez informācijas apmaiņas starp dažādās valodās runājošiem cilvēkiem un tautām, dokumentu un lietišķās informācijas tulkošanas, taču īpaša ir daiļliteratūras tulkošana. Valoda ir atšķirīgu kultūru saprašanās veids. Dzejas, prozas un dramaturģijas darbu tulkotāji savā nacionālajā kultūrā interpretē citu kultūru dvēseles pieredzi, vienlaikus bagātinot savu dzimto valodu un tiecoties nepazaudēt citā valodā izteikto.
Dace Meiere ir tulkotāja ar īpašu valodas dzirdi. Tulko no itāļu, lietuviešu, spāņu un katalāņu valodas, iztulkojusi vairāk nekā 50 grāmatu. Nozīmīgākie tulkojumi: U.Eko „Rozes vārds”, „Fuko svārsts”, „Iepriekšējās dienas sala”, „Bodolīno” un „Prāgas kapsēta”, A.Bariko „Zīds”, „Okeāns Jūra”, „Stikla pilis”, K.Sabaļauskaites „Silva rerum”, D.Marāni „Jaunā somu gramatika”, P.U.Dini „Baltu valodas”, K.Malaparte „Āda” un „Nolādētie toskānieši”, S.Veronēzi „Rāmais haoss” un P.Džordāno „Pirmskaitļu vientulība”.
Dace Meiere saņēmusi Itālijas Kultūras ministrijas Nacionālo prēmiju tulkošanā (2007) un vairākas Itālijas Ārlietu ministrijas prēmijas (2006, 2005, 2004, 2002, 2000), balvu „Sudraba tintnīca” (2012), Latvijas Literatūras gada balvu 2014 nominācijā „Labākais ārvalstu literatūras tulkojums” tulkojums no itāliešu valodas – Kurcio Malapartes eseju grāmata „Nolādētie toskānieši”.
Dalība – bez maksas.
Sestdien, 24.septembrī, Siguldas novada Mores pagastā norisināsies Otrā pasaules kara Mores kauju 72.gadskārtas atceres pasākumi, kurus rīko Latviešu Virsnieku apvienība, Siguldas novada pašvaldība un Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija. Uz Mores kauju piemiņas pasākumiem tiek aicināti ne tikai bijušie cīnītāji un viņu tuvinieki, bet arī visi tie, kuriem nav vienaldzīga Latvijas vēsture.
Latviešu leģionāru brāļu kapos pie Roznēnu ozola plkst.12.00 piemiņas svētbrīdi atklās Latviešu Virsnieku apvienības valdes priekšsēdētājs, atvaļinātais kapteinis Aleksejs Ozoliņš. Klātesošos uzrunās Nacionālo bruņoto spēku kapelāns, kapteinis Raimonds Krasinskis; Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Andrejs Panteļejevs; sabiedriskā darbiniece un Viestura ordeņa kavaliere Vera Valtere.
Pasākuma turpinājumā plkst.14.00 Mores kauju piemiņas parkā notiks atceres pasākums un piemiņas zīmes atklāšana Mores kauju 1.rotas komandierim, Mores kauju piemiņas parka izveidotājam, Viestura ordeņa kavalierim, virsleitnantam Rolandam Kovtuņenko.
Klātesošos uzrunās Siguldas novada Domes priekšsēdētāja vietniece Līga Sausiņa; Latvijas Republikas 3.Zemessardzes novada komandieris, jūras kapteinis Rūdolfs Rudzuroga; Latvijas Nacionālo karavīru biedrības priekšsēdētājs, leģionārs, Viestura ordeņa kavalieris Edgars Skreija; Mores kauju dalībnieks, leģionārs, Viestura ordeņa kavalieris Jānis Spičs.
Pasākumu laikā muzikālus priekšnesumus sniegs Zemessardzes orķestris, Latvijas Nacionālo karavīru biedrības koris „Tēvija” un Siguldas novada Kultūras centra folkloras kopa „Senleja”.
Pasākuma noslēgumā – atmiņu ugunskurs, kā arī Latviešu Virsnieku apvienības un Zemessardzes 19. nodrošinājuma bataljona sarūpētās siltās karavīru pusdienas.
Šajā dienā Mores kauju muzeja apmeklējums – bez maksas.
Piektdien, 30.septembrī, no plkst.10.00 līdz 18.00 Turaidas muzejrezervātā tiek gaidīti skolēni, lai interaktīvā spēlē izzinātu vēsturi par vienu no Latvijas pamattautām – lībiešiem. Lībiešu dienas mērķis ir popularizēt Gaujas lībiešu kultūras mantojumu un iedvesmot skolēnus iepazīt lībiešu tautas vēsturi.
Lībiešu dienas ietvaros ikviens varēs uzzināt – kas ir Gaujas lībieši? Kur viņi dzīvoja? Ko darīja? Kā runāja? Kā ģērbās? Kā veidoja sadarbību ar citām tautām?
Šajā dienā skolēnus sagaida pusotru stundu gara aizrautīga spēle, meklējot Gaujas lībiešu pēdas, atklājot viņu kultūras mantojumu Turaidas vēsturiskajā centrā. Piecās vietās muzejrezervāta teritorijā viņus gaidīs dažādi uzdevumi, pārsteigumi, kas radīs izziņas prieku un sniegs zināšanas, kas noderēs ne tikai visiem, kam interesē vēsture, bet arī 9. klases skolēniem, gatavojoties vēstures eksāmenam. Ikvienam spēles dalībniekam tiks balva par dalību un gandarījums par kopīgu vēstures izzināšanu.
Vairāk informācijas un pieteikšanās Līvu dienas Turaidā aktivitātēm sev vēlamajā laikā pa tālruni 26572142, vai e‑pastu anda.skuja@turaida-muzejs.lv.
Informāciju sagatavoja:
Anda Skuja
Turaidas muzejrezervāta Izglītojošā darba un komunikācijas daļas vadītāja
tālrunis 26572142
Svētdien, 25. septembrī, plkst.14.30 papīrmākslas darbnīcā „Viktora vēstules” tiks atklāta izstāde „EXpapīrs”. Izstādē būs apkopots šīs sezonas darbnīcas veikums – dažādi eksperimenti papīra gatavošanā.
Pateicoties Siguldas novada pašvaldības atbalstītam projektam „Papīrs&Eksperiments”, papīrmākslas darbnīcā „Viktora vēstules” vasaras mēnešos vairāku dienu garumā notika meistardarbnīcas. Lieli un mazi novada iedzīvotāji un Siguldas viesi kopā ar mākslinieci Zinaīdu Ceski gatavoja papīru no dažādiem materiāliem un izejvielām – pupām, sēnēm, rabarberiem, kabačiem, burkāniem, zāles un citiem. Piemēram, Siguldas Opermūzikas svētku ieskaņās tika gatavotas dažādas radošas maskas no papīra. Atklāto nodarbību laikā tapa gan ēdamais papīrs, gan smaržīgais papīrs, gan arī skanošais papīrs, ar kuru darbnīcu dalībnieki varēja muzicēt.
Papīra eksperimentu izstāde papīrmākslas darbnīcā „Viktora vēstules” būs skatāma visu rudens zelta lapu laiku sestdienās un svētdienās, no plkst. 10.00 – 17.00.
Laipni aicināti – iepazīt, pasmaržot, pataustīt eksperimentos tapušos radošos darbus!
Piektdien, 23.septembrī, turpinot pagājušajā gadā atjaunoto tradīciju, Siguldā notiks Dzejas dienu pasākumi.
Plkst.15.00 Siguldas Mākslu skolā „Baltais Flīģelis” notiks Rutas Štelmaheres gleznu izstādes „Dzejo – glezno!” atklāšana ar Siguldas Mākslu skolas „Baltais Flīģelis” pedagogu un izstādes autores performanci „Dzejo – dejo, skaņo, glezno”. Ruta Štelmahere ir māksliniece un dzejniece, Jēkabpils mākslas skolas pedagoģe. Absolvējusi Latvijas Mākslas akadēmijas maģistratūru Vizuālās mākslas apakšnozarē, A.Naumova un K.Zariņa gleznošanas meistardarbnīcu. Viņas otra radošā izpausme ir dzeja. Autores dzeja izdota krājumos „Ieskaties sēklai acīs”, „Klēpis” un „Krekls”, kas saņēmis Literatūras Gada balvu. Eļļas tehnikā veidotajās gleznās apmeklētāji saskatīs variācijas par tēmu „princeses”. Izstāde būs skatāma līdz 23.oktobrim.
Pēc izstādes atklāšanas – Dzejas dienu turpinājums pārgājienā ar stāstījumiem un dzejas lasījumiem pa literātu vārdos nosauktajām Siguldas ielām: Krišjāņa Valdemāra, Ausekļa, Raiņa, Rūdolfa Blaumaņa, Pērsieša, Ata Kronvalda, Eduarda Veidenbauma, Krišjāņa Barona ielām. Pārgājiena noslēgums – Siguldas Jaunās pils dārzā, kur muzicēs postfolka grupa „Zāle”.
Plkst.18.30 Siguldas Jaunās pils Svētku zālē, bijušajā Rakstnieku pilī, notiks Dzejas dienu disputs „Dzejnieks tekstu glezno vai komponē?”, kuru vadīs Latvijas Kultūras akadēmijas Kultūras teorijas un vēstures katedras vadītājs un docētājs, literatūras vēsturnieks, profesors Raimonds Briedis. Savu dalību Dzejas dienu norisēs apstiprinājuši dzejnieki Ronalds Briedis, Daina Sirmā, Pēteris Draguns, Marta Kreituse, Ruta Štelmahere un Inga Ābele.
Siguldas novada bibliotēkā līdz 30.septembrim skatāmas Dzejas dienām veltītas izstādes. Izstādē „Dzeja pavedina” apkopti latviešu dzejnieku jaunākie veikumi, mudinot lasītājus iepazīt jauno dzejnieku daiļradi. Tematiskā izstāde „Sigulda iedvesmo dzejai un mākslai” aptver literatūru un materiālus par dzejniekiem un māksliniekiem, kas iedvesmu saviem darbiem guvuši Siguldā.
Dalība – bez maksas.
Kultūras informācijas sistēmu centra projekta „Elektroniskās publikācijas Latvijas bibliotēkām” ietvaros Siguldas novada bibliotēka saviem lietotājiem līdz 15.novembrim piedāvā jaunu dažādu nozaru elektronisko resursu izmantošanu.
„Ultimate” ir jauna pilntekstu recenzēto žurnālu datubāze, kas satur piecas tematiskās resursu sadaļas. Tajā ietverti „SCOPUS” un „Web of Science”, kā ar „SciFinder”, „PsycINFO”, „GeoRef”, „Ei Compendex”, „Embase” citēšanas indeksi. Žurnāli pieejami angļu un Eiropas, Āzijas un Latīņamerikas valstu nacionālajās valodās.
„Global Patents” datubāze piedāvā vairāk nekā 77 miljonus patentu aprakstus un to skaits nemitīgi aug. Pieejami 29 miljoni patentu pilnteksti. Dati tiek atjaunināti katru mēnesi un tie pieejami neierobežotam lietotāju skaitam institūcijas ietvaros.
„Indexes & Full-Text Databases for Music Studies” – mūzikas izdevumu rādītāju un mūzikas pilnu tekstu periodisko izdevumu datubāzes: „RIPM Online Archive of Music Periodicals (FullTEXT)”, „RIPM Retrospective Index to Printed Music”, „RIPM e‑Library of Music Periodicals (FullTEXT)”, „RILM Abstracts of Music Literature”, „RILM Music Encyclopedias”, „Music Index with Full Text”, „Music Index (1970 – present)”.
„Flipster” ir nākamās paaudzes digitālo žurnālu risinājums, kas piedāvā lielu kvalitatīvas informācijas apjomu gan datorā, gan mobilajās ierīcēs. Žurnālu tematiskais aptvērums – uzņēmējdarbība, māksla, mūzika, kulinārija, dārzkopība, atpūta un brīvais laiks, mode, veselība un fitness, aktualitātes u.c.
„eBook Public Library Collection” aptver vairāk nekā 40000 e‑grāmatu nosaukumu, kas speciāli atlasīti atbilstoši publisko bibliotēku lasītāju vajadzībām. Kolekcija piedāvā gan populāru pieaugušo un jauniešu daiļliteratūru, gan plašu izglītojošu literatūras klāstu tādās jomās kā veselība un fitness, spēles, amatniecība, hobiji, medicīna, pavārmāksla, reliģija, atpūta un izklaide, ģeogrāfija, tirdzniecība, finanses, ģimene, laulība, folklora, sociālā un sabiedrības labklājība, mājsaimniecība u.c.
Septembra sākumā Siguldas novada bibliotēkas saņēma akreditācijas apliecības, kurās norādīts, ka visām novada bibliotēkām piešķirts vietējas nozīmes bibliotēkas statuss.
Bibliotēku akreditācijas komisija 2016.gada maijā atzina Siguldas novada bibliotēkas atbilstību akreditācijas nosacījumiem pēc iepriekšējā akreditācijas termiņa beigšanās. Latvijas Bibliotēku padomes izsniegtajā atzinumā ir raksturotas visas Siguldas novada bibliotēku darbības jomas un atzinīgi tiek vērtēta piedāvāto pakalpojumu daudzveidība.
Siguldas novadā darbojas piecas bibliotēkas: Siguldas novada bibliotēka, Siguldas pagasta Centra bibliotēka, Siguldas pagasta Jūdažu bibliotēka, Mores pagasta bibliotēka un Allažu pagasta bibliotēka.
Projekta „100 lietas, vietas, darbi un cilvēki Latvijas jubilejai” ietvaros no 26.septembra līdz 30.septembrim Siguldas novada bibliotēkā būs atvērta multimediāla izstāde, kurā varēs aplūkot dažādas mākslas izpausmes, taču uzsvars tiks likts uz fotogrāfijām un dalībnieku sagatavotajiem video materiāliem un audio ierakstiem.
Izstādes mērķis ir motivēt bērnus un jauniešus novērtēt un apzināt kultūrvēsturisko mantojumu, dabas bagātības un cilvēku vērtības. Tā ir iespēja ieraudzīt jauniešu mūsdienīgo skatījumu uz vērtībām. Izstādes mērķis ir jauniešus motivēt doties ārpus pilsētas, vairāk izbaudīt dabu, pievērsties lietderīgai un aktīvai brīvā laika pavadīšanai.
Projekta „100 lietas, vietas, darbi un cilvēki Latvijas jubilejai” laikā bērni un jaunieši devās Siguldas novadu izzinošās ekspedīcijās, nosakot maršrutu un izstrādājot vietu apskates plānu. Savukārt uzdevumu, kuru vajadzēja pildīt ekspedīcijas laikā, sagatavoja Jauniešu iniciatīvu centrs „Mērķis”. Ekspedīcijās piedalījās vairāk nekā 250 dalībnieki no Siguldas novada skolām un Jaunrades centra – nodarbību centra „Ideju namiņš” un Jauniešu iniciatīvu centra „Mērķis” iniciatīvu grupām. Projektā piedalījās arī Eiropas brīvprātīgie jaunieši no Rumānijas, Spānijas un Portugāles, kā arī „Douzelage” jauniešu komitejas pārstāvis no Slovēnijas.
Projekts īstenots Izglītības un zinātnes ministrijas Jaunatnes politikas valsts programmas 2016.gadam valsts budžeta finansējuma ietvaros (Līguma Nr.4–27/18).
Sestdien, 17.septembrī, plkst.14.00 Allažu evaņģēliski luteriskajā baznīcā jau sesto gadu sieviešu vokālais ansamblis „Liepavots” pulcē savus draugus uz sadziedāšanos vokālo ansambļu koncertā „Rudens elēģija”.
Šogad sieviešu vokālā ansambļa „Liepavots” (Allaži) uzaicinājumam kopā koncertēt atsaukušies sieviešu vokālie ansambļi „Ceriņi” (More), „Undīne” (Smiltene), „Svīre” (Suntaži), „Undīnes” (Olaine), vīru vokālais ansamblis „Saltavots” (Sigulda), senioru vokālais ansamblis „Melodija” (Sigulda), ukraiņu biedrības vokālais ansamblis „Jatraņa” (Vangaži), jauktais vokālais ansamblis „Mēs tikāmies martā” (Ādaži), Valmieras vīru kvartets un Rīgas VEF Kultūras pils vīru vokālais ansamblis.
Ilgus gadus, dziedot baznīcā Ziemassvētku dievkalpojumos un citos reliģiskos svētkos, ansamblis novērtējis dievnama lielisko akustiku. Tā radusies ideja sapulcināt vokālos ansambļus ikgadējā vokālo ansambļu koncertā. Lai gan amatiermākslas kolektīvi rudens pusē tikai sāk iešūpoties darbam, atsaucība vienmēr ir liela – tradicionāli sadziedāties un ieskandināt sezonu sabrauc tuvāki un tālāki draugu kolektīvi.
Pēc sadziedāšanās svētkiem – plkst.21.00 Allažu pagasta Tautas namā – balle kopā ar dziedātāju Ēriku Gruzniņu.
Ieeja koncertā – bez maksas. Ieejas maksa ballē – 5 eiro.
Sestdien, 17.septembrī, plkst.19.00 Siguldas koncertzāle „Baltais Flīģelis” atklās 16.koncertsezonu ar īpašu mākslinieka portretējumu – Oļģerta Grāvīša 90.jubilejas koncertprogrammu „Grandiozā saderēšana”. Tajā skanēs Oļģerta Grāvīša un viņa laikabiedru mūzika un koncerta vadītājas, muzikoloģes Zanes Prēdeles stāsti par viņa dzīves un radošās darbības spilgtākajām ainām.
Šā gada 30.augustā Oļģerts Grāvītis būtu svinējis 90.jubileju, tāpēc koncerta ideja, kas radās satiekoties viņa audzēknēm – muzikoloģēm Jolantai Bimberei un Zanei Prēdelei, aizrāva arī koncerta māksliniekus – dziedātāju Eviju Martinsoni, vijolnieku Sandi Šteinbergu, čellisti Ingu Sunepu, pianistus Jāni Maļecki un Venti Zilbertu, kā arī Emīla Dārziņa jaukto kori diriģentes Noras Vītiņas vadībā. Koncerta radošā komanda vēlas izstāstīt par Oļģertu Grāvīti – cilvēku, kura klātbūtnē visi jutāmies izredzēti, un aicina tādiem sajusties arī koncertprogrammas „Grandiozā saderēšana” apmeklētājiem.
„Savā mūžā viņš paveicis tik daudz, ka to pat grūti aptvert… Pirmām kārtām viņš ir latviešu mūzikas patriots. Vēsturnieks un arī praktiķis, kurš ar savu pozitīvo skatu uz darbu un dzīvi varēja savā mūžā paveikt tik daudz, ka joprojām ir grūti aptvert, kā to visu viens cilvēks ir jaudājis. Trīs operas, 50 solo dziesmas, ap simts kora dziesmām, 32 grāmatas un – domāju, ka nepārspīlēšu – kādi tūkstoš raksti presē un periodikā”, norāda Latvijas radio „Klasika” programmu vadītāja Inta Pīrāga.
Biļetes pieejamas „Biļešu paradīzes” tirdzniecības vietās. Biļetes cena – no 5 līdz 10 eiro. 
Siguldas novada iedzīvotāja ID kartes īpašniekiem – 1 eiro atlaide.
Mākslinieks Elmārs Gaigalnieks aicina pieaugušos uz gleznošanas studiju Smilšu mākslas galerijā, Pils ielā 16, lai apgūtu gleznošanas pamatus.
Nodarbības notiks otrdienās un ceturtdienās no plkst.17.00 līdz 20.00. Nodarbību maksa 60 eiro mēnesī. Pieteikties gleznošanas studijā var, zvanot pa tālruni 29991642 vai rakstot uz e–pastu van_els@inbox.lv.
Jauniešu deju kolektīvs „Vizbulīte” aicina savā draugu pulkā jaunus, atraktīvus un deju mīlošus dejotājus no 18 gadu vecuma. Dalībnieku uzņemšana notiks 22., 27. un 29.septembrī.
Nodarbības notiks otrdienās un ceturtdienās no plkst.19.00 līdz 22.00, Siguldas Valsts ģimnāzijā. Plašāka informācija pieejama, sazinoties ar kolektīva vadītāju Indru Ozoliņu pa tālruni 29482755.
Jauniešu deju kolektīvu „Vizbulīte” vada Indra Ozoliņa, kurai palīdz repetitori Lelde Lipska un Andrejs Filipovs, kā arī koncertmeistare Solveiga Ilvase. Kolektīvs ik gadu ar labiem panākumiem startē A grupas deju kolektīvu skatēs, dejo lielākajos deju lieluzvedumos un aktīvi koncertē gan novadā, gan visā Latvijā, gan ārpus Latvijas.