Trešdien, 8.martā, plkst.18.00 Jūdažu Sabiedriskajā centrā notiks koncerts „Viss pasaules skaistums ir tevī…”.

Koncertā ar pavasarīgām latviešu un citu tautu melodiju apdarēm piedalīsies Evija Filipsone (kokle, perkusijas), Arnis Neretnieks (balss, ģitāra) un Einars Kvilis (mandolīna, ģitāra, ermoņikas).

Ieeja – bez maksas.

Siguldas novada kultūras projektu finansēšanas konkursam tika iesniegti 23 pieteikumi.Atbalstu finansējumam saņēmuši 18 projekti, 2017.gadam šim mērķim pašvaldība atvēlēs 27 259 eiro.

Par 2017.gada Siguldas novada kultūras projektu finansēšanas konkursa prioritātēm tika noteiktas: Siguldas apkārtnes ainavisko vērtību popularizēšana, radot jaunus kultūras produktus vai tos pilnveidojot; jaunrade Siguldas novada četru gadalaiku popularizēšanai mākslā, mūzikā, literatūrā, skatuves mākslās; Siguldas vēstures notikumu pētniecība un popularizēšana Siguldas 810 gadu norišu veidošanai Siguldas novadā un ar Latvijas simtgades sagaidīšanu saistītas tēmas – Siguldas novada kultūrvēsturiskā mantojuma, tai skaitā sporta un kultūrtūrisma attīstības apzināšana, dokumentēšana un popularizēšana Latvijas simtgades aktivitāšu nodrošināšanai Siguldas novadā; ar valstiskuma veidošanos Latvijā saistītu siguldiešu un siguldiešu dzimtu, personību cildināšana kultūras un mākslas produktos un aktivitātēs; vietējās sabiedrības iesaistīšana kopienu lokālajās iniciatīvās Latvijas simtgades norišu veidošanai Siguldas novadā.

Ar Latvijas simtgadi saistīto projektu pieteikumus varēja iesniegt līdzfinansējuma saņemšanai līdz trīs gadu periodam.

Atbalstu finansējumam saņēmuši 18 projekti, 2017.gadam šim mērķim tiks atvēlēti 27 259 eiro. Ar konkursā atbalstīto projektu realizētājiem Siguldas novada pašvaldība par līdzfinansējuma piešķiršanu slēgs līgumus.

Projektu apraksti

Mores pusē šogad tiks realizēti četri projekti, no tiem divi – Mores kauju muzejā. Biedrība „Mores muzejs” 20.maijā Muzeju naktī realizēs projektu „Siguldas novada kultūrvēsturiskā mantojuma popularizēšana”, kurā tiks atvērta jaunā ekspozīcija – dabas materiālu izmantošana karavīru maskēšanās procesā. Būs iespēja tikties ar militārā moto kluba „Patrioti” biedriem, neizpaliks arī morēniešu priekšnesumi, kulināri labumi u.c. iesaistes. Savukārt 5.augustā projekta „Rokdarbu meistarklase Mores muzejā” laikā rokdarbu meistarklasi novada un apkārtnes iedzīvotajiem Mores muzeja Amatniecības darbnīcā vadīs rokdarbu meistares Ineta Krastiņa un Baiba Balode, notiks rokdarbnieču savstarpēja dalīšanās pieredzē un darbu izstāde.

Projekta „Akenstakas kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšana. 3.kārta un 4.kārta” ietvaros turpinās Akenstakas muižas un parka izziņa un atjaunošana, pētot Akenstakas muižas pēdējo īpašnieku – barona Blankenhāgena dzimtu, tulkojot un izdodot Herberta fon Blankenhāgena grāmatu „Pasaules vēstures malā: Atmiņas no vecās Vidzemes, 1913–1923”.

Margita Poriete projektā „Pļavu puķu radošās darbnīcas „Kalna Vaizuļos”” Mores pagasta „Kalna Vaizuļos” 20. un 22.jūnijā piedāvās izglītojošu un radošu darbnīcu programmu ģimenēm ar bērniem tradicionālās lauku sētas un vasaras saulgriežu dabas izzināšanai – ziedu ievākšanu tējai, vainagu vīšanu, smaržīgu pļavu augu leļļu darināšanu,  tradicionālās mūzikas un spēļu programmu ar Mores folkloras materiāliem un ielīgošanas dziesmām, teikas un nostāstus par „Kalna Vaizuļu” apkārtni.

Pensionāru biedrība „Sigulda” 2017.gadā gatavos un 2018.gadā izdos grāmatu „Pēckara burtnīca”, kurā tiks apkopoti pēckara Siguldas notikumu apraksti tā laika skolēnu atmiņās. Notiks paaudžu pēcpusdienas pēckara aculieciniekiem ar šodienas skolniekiem un tiks izveidota ceļojoša izstāde.

Mārtiņa Buclera laika tehnoloģijās veidotu divdesmit mūsdienu – Siguldas 810.gadā – fiksētu Siguldas ainavu fotomākslas izstādi un procesa videofiksāciju piedāvās biedrība „Totaldobže” projektā „Siguldas ainava”.

Divus projektus realizēs Rehabilitācijas centrs „Krimulda” – „Krimuldas sanatorijas vēsture”, kura rezultātā 1928.gadā izbūvētajā sauļošanās lieveņa dubulthallē tiks iekārtota Krimuldas sanatorijas vēstures pop-up ekspozīcija, bet projektā „Krimuldas sanatorijai – 95” tiks izveidots informatīvs stends par Krimuldas sanatoriju kā joprojām darbojošos medicīnas iestādi 95 gadu garumā, ar savu stāstu spilgti raksturojot Latvijas vēsturi. Tiks atjaunota vēsturiskā svētku kliņģera un orķestra muzicēšana sanatorijas dzimšanas dienā, pulcināti bijušie darbinieki un pacienti, kā arī Latvijas Sarkanā krusta biedri. Krimuldas sanatorija dzimšanas dienu svinēs 26.augustā.

Videofilmas par Sprici Paegli (Latvijas valsts dibinātājs, pirmais valsts tirdzniecības un rūpniecības ministrs, siguldietis) sagatavošanu un pabeigšanu, filmas demonstrēšanu izglītojošos pasākumos Siguldas novada skolās savā projektā „Spricis Paegle un Sigulda” realizēs Krimuldas novada vēstures draugu biedrība.

Biedrība „LiLī” projektā „Kultūras un mākslas telpa „Siguldas tornis”” organizēs sešas profesionālās mākslas un kolekciju izstādes – Andas Munkevicas stikla mākslas izstādi, franču mākslas izstādi, operdziedātāja Romāna Poļisadova akvareļu un zīmējumu izstādi un muzikālos vakarus, Luīzes un Mārtiņa Lindes glezniecības un tēlniecības darbu izstādi, Ivetas Vēveres leļļu izstādi un izstādi „Ripo auto”.

SIA „Jumava” triju gadu garumā projektā „Siguldas kultūras vēsture” strādās pie grāmatas „Siguldas kultūras vēsture” sagatavošanas un izdošanas.

Biedrība „Ozollīči” projektā „Grāmatas „IZVĒLE.GAUJA” sagatavošana un izdošana” izdos Māra Anša Mitrevica kultūrvēsturisku liecību un atmiņu dokumentāciju grāmatā „IZVĒLE.GAUJA”, atspoguļojot Gaujas koku pludinātāju darbību, Gaujas Nacionālā parka izveidi un 35 gadu darbību Gaujas Nacionālajā parkā.

Projektā „100 rotas Siguldai un Latvijai” SIA „Baltu rotas” laikā no 25.maija līdz 31.augustam Siguldas pils kompleksā piedāvās meistarklases seno, Latvijā atrasto rotu kopiju darināšanā un šo meistarklašu rezultātā radīto darinājumu izstādi.

Arī Zinaīdas Ceskes projekts „Skaistas rakstīšanas māksla” laikā no maija līdz oktobrim Siguldas pils kompleksā piedāvās radošās darbnīcas – kaligrāfiskās rakstīšanas darbnīcas un siguldiešu dzimtkoku izstādes veidošanu.

Tēlniece Solveiga Vasiļjeva triju gadu laikā projekta „Jaunās eksistences formas” ietvaros veidos piecas lielizmēra skulptūras no mūsdienu materiāliem kā bioloģiski tehniski būtnes –dabas neizzināto mīklu un prāta radītā apvienojumu, kuras Latvijas simtgadē 2018.gadā izstādīs Siguldā un 2019.gadā – Siguldas novada sadraudzības pašvaldībā Birštonā Lietuvā.

Siguldas mākslu skolas „Baltais Flīģelis” atbalsta biedrība līdz 2018.gada oktobrim realizēs siguldietes, muzikoloģes Dainas Samtas grāmatas „Bēthovens un Sigulda” sagatavošanu, izdošanu un prezentēšanu. Grāmata vēstīs par Siguldai nozīmīgo grāfu fon Braunu dzimtas dzīvi un tās likteņiem 18. – 19. gadsimtā, apliecinot šīs dzimtas īpašo saikni ar diženo komponistu Ludvigu van Bēthovenu. Ģeniālais komponists tieši Johanu fon Braunu skaņdarba veltījumā nosaucis par savas mūzas pirmo atbalstītāju un veltīja viņam trīspadsmit skaņdarbus.

Sadarbībā ar akciju sabiedrību „Latvijas Pasts”, biedrība „Mākslu serpentīns” projektā „Sveicieni no Siguldas” izveidos desmit mūsdienīgas pastkartes, sintezējot Siguldas novada ainavisko vietu fotofiksāciju 2017.gadā un 2016.gadā īstenotā projekta „Ex-libri art voyage” laikā radīto zemes skaņu grafiskos attēlus, kā arī organizēs konkursu „Mana pastkarte un pastmarka” Siguldas novada skolās, motivējot pastkaršu vēstures pētniecību.

Fonds „INITIUM” laikā no 28.līdz 30.jūnijam Mākslu skolā „Baltais Flīģelis” organizēs Latvijas Teātra sporta festivālu, kurā ikvienam siguldietim un Latvijas Teātra sporta komandām piedāvās meistarklases pie Latvijas vadošajiem speciālistiem un teātra sporta ekspertiem no Lielbritānijas – Vanessas Hammick (Improvizācijas teātra garā forma – caur stāstu uz izrādi) un Annas Malzy (stāsts un valoda, no Šekspīra līdz teātra sportam mūsdienās). Notiks Teātra sporta komandu turnīrs un būs iespēja skatīt improvizācijas izrādi.

Trešdien, 8.martā, plkst.15.00 koncertzālē „Baltais Flīģelis” ar koncertu „Tev vienīgajai!” uzstāsies Nacionālo bruņoto spēku orķestra kameransambļi.

Katrs no kameransambļiem ir izvēlējies vairākus īpašus skaņdarbus, kuros orķestra mākslinieki ar mūzikas izteiksmes līdzekļiem atklās savas dziļākās jūtas, kuras liks atplaukt katrai sievietei tās patiesajā burvībā.

„Šī koncerta programma ir īpaši sagatavota mūsu daiļā dzimuma pārstāvēm. Vēlamies pateikt paldies mūzikas valodā, ka ikdienas dzīves straujajā ritmā viņas spēj mūs iedvesmot, apgarot un iepriecināt ar savu daili un šarmu”, atklāj orķestra mākslinieki.

Ieeja – bez maksas.

Trešdien, 8.martā, plkst.19.00 koncertzālē „Baltais Flīģelis” ar savu jauno koncertprogrammu „Sajūti!” viesosies dziedātājs Jānis Stībelis. Romantiskā noskaņā ieturētā koncerta īpašā viešņa būs dziedātāja Aminata, turklāt Jānis sola klausītājām sarūpēt ne vienu vien īpašu pārsteigumu.

„Sveicam visas dāmas 8.martā! Ir patīkami lieku reizi pievērst uzmanību tam, ka mums blakus, Latvijā, ir tik daudz jauku un skaistu sieviešu! Manuprāt, tas ir lielisks iemesls pasmaidīt un mums, vīriešiem, godināt mūsu daiļo dzimumu, īpaši šajā laikā, kad gaisā sāk just pavasara elpu,” saka Jānis, atklājot, ka koncertā skanēs gan īpaši Siguldas klausītājiem sagatavoti abu dziedātāju dueti, gan gaidāmas citas interesantas muzikālas lietas. 

Jaunās tūres programmu veido lielākā daļa Jāņa Stībeļa zināmāko dziesmu („Es tikai smejos”, „Glāze piena”, „Esi pozitīvs”, „Tikai tev” u.c.) no viņa populārākajiem albumiem, bet, lai programmu atsvaidzinātu, tajā tiks iekļauti viens vai divi jaunu skaņdarbu pirmatskaņojumi no dziedātāja topošā albuma, kā arī viens vai divi senāki un nedaudz aizmirsti skaņdarbi.

Koncertā Jānim Stībelim talkā nāks izcilie instrumentālisti Raimonds Macats (taustiņinstrumenti, mutes harmonikas, čells), Miķelis Vīte (perkusijas) un Andrejs Jevsjukovs (ģitāra), Oskars Sproģis (basģitāra), kā arī jaunā dziedātāja Megija Naunikas.

Biļetes cena – no 12 līdz 18 eiro. Biļetes pieejamas „Biļešu paradīzes” tirdzniecības vietās.

Šogad Latvijā no 24. līdz 26. februārim notika XVIII Starptautiskais Masku tradīciju festivāls, kurā piedalījās arī Siguldas folkloras kopa „Senleja”. Par festivāla galveno mājvietu kļuva Rīga, bet festivāla pasākumi norisinājās arī Vecumnieku novadā, Mālpilī un Katlakalnā.

Folkloras kopa „Senleja” festivālā piedalījās ar vidzemnieku masku tradīciju programmu „Vidzemes čigāni”, kurā izdziedāja gan vidzemnieku maskoto čigānu dziesmas un Meteņu dziesmas, gan izspēlēja teatralizētu stāstu par pazudušo zirgu, kuru brauca šoreiz „meklēt” Vecumnieku novada Valles pagasta „Abiķu” mājās. Senlejieši piedalījās festivālā 25.februārī, viesojoties zemgaliešu sētā „Abiķi”, kur mājas saimnieki uzņēma Meteņu svētku ietvaros čigānus no Siguldas un Ogres. Senlejiešu čigāni izdancināja gan mājas saimniekus, gan sanākušos kaimiņus, gan izpētīja sētu, kūti un citas ēkas, vēlēja laimi un svētību, kā arī izrādīja savus kuplos čigānu brunčus, dziedot skanīgas dziesmas ar neparastiem piedziedājumiem, kas raksturīgas Ziemassvētku un Meteņu laika maskoto gājienu dalībniekiem.

Masku tradīciju festivāls turpinājās Vecumniekos, kur pulcējās 12 folkloras kopas gan no Latvijas, gan Lietuvas, gan Čehijas. Dziedot, dancojot un grabinot dažādus sitamos instrumentus maskoto ļaužu gājiens plūda no Vecumnieku Tautas nama un svētku laukumu pie ezera. Meteņu dienas svētkos katrs festivāla dalībnieks sniedza sava novada vai valsts maskošanās tradīciju priekšnesumus, cīkstējās Meteņu cīņās, baudīja sātīgu putru un dancoja gan latviešu, gan lietuviešu, gan čehu tradicionālos dančus.

Šajā dienā pārsteidza arī laika apstākļi. Nudien kā jau Meteņos pienākas – ziema cīnījās ar pavasari. Burtiski ik pēc piecām minūtēm laiks mainījās – te spoži spīdēja saule, tad pēkšņi sniga sniegs, pūta milzīgs vējš, pēc mirkļa atkal sildīja saule. Vakarā festivāls jau turpinājās Rīgā Ziemeļblāzmas Kultūras pilī, kur satikās visi festivāla dalībnieki, notika masku saiets un grupu izrādīšanās.

Festivālā piedalījās vairāk nekā 20 masku grupas no dažādām Latvijas vietām – Līvāniem, Tomes, Smiltenes, Tārgales, Vidrižiem, Saulkrastiem, Katlakalna, Mālpils, Vecumniekiem, Siguldas, Rīgas, kā arī viesi no ārvalstīm – Sjerraleones, Bulgārijas, Lietuvas un Čehijas. Konferencē un meistarklasēs piedalījās masku tradīciju speciālisti no Latvijas, Maķedonijas, Čehijas, Sjerraleones, Bulgārijas un Lietuvas.

Kā vēstīja festivāla organizators, Latvijas Folkloras biedrības vadītājs Andris Kapusts: „Maskošanās tradīcija ir viena no interesantākajām tradicionālās kultūras izpausmēm. Maskotie tēli gadalaika tumšajā pusē un gadalaiku mijās ir sastopami ļoti daudzās valstīs. Lai saglabātu un izzinātu, kā arī atjaunotu zudušo autentisko maskošanās tradīciju, kā arī lai to popularizētu un attīstītu mūsdienās, Starptautiskie masku tradīciju festivāli Latvijā notiek kopš 1999.gada ik gadu dažādās vietās un novados”. Varam būt lepni, ka arī mūsu novadā masku tradīcijas Siguldas folkloras kopas „Senleja” darbībā tiek koptas.
 

Anda Skuja
Siguldas folkloras kopa „Senleja” vadītāja

Siguldas novada Kultūras pārvalde aicina apvienot spēkus ar ģimeni, draugiem, domubiedriem vai kolēģiem un radīt savas unikālās šūpoles Latvijā vienīgajam Šūpoļu festivālam, kurš jau otro gadu notiks Siguldā Lieldienu laikā, no 15. līdz 17.aprīlim.

Festivāla mērķis ir realizēt inovatīvu un oriģinālu vides mākslas notikumu, kurā Lieldienu simbols – šūpoles, tiek eksponēts kā vides objekts jaunos un neparastos vizuālos risinājumos. Katras šūpoles nes savu stāstu un vēstījumu, kā arī savu īpašo vizuālo ietērpu. Lieldienu laikā festivāla objekti krāšņi izrotā pilsētvidi, tie ir gan dekoratīvi, gan interaktīvi, un brīvi pieejami pilsētas iedzīvotājiem un viesiem no visas Latvijas un ārvalstīm.

Aicinām šūpoļu idejas aprakstu un skici, norādot plānotos materiālus un objekta izmērus, sūtīt uz e‑pasta adresi kultura@sigulda.lv līdz 15.martam.

Gaidīsim Jūsu e‑pastus arī tad, ja Jums ir radusies ideja, bet trūkst praktisku iemaņu vai iespēju to īstenot – iespēju robežās pašvaldība atbalstīs oriģinālākās idejas!

Siguldas novada pašvaldības Kultūras pārvalde aicina pieteikties tirdzniecībai svinīgā pasākumā „Siguldas novada Gada balva kultūrā”, kas notiks 3.martā Siguldas pagasta Kultūras namā.

Pasākuma mākslinieciskā koncepcija ir Siguldas daba – brīvas domas un nepieradinātas enerģijas avots, kultūras procesu radīšanas impulss. Pretendenti aicināti atbalstīt māksliniecisko koncepciju, ietverot to savas tirdzniecības vietas mākslinieciskajā noformējumā.

Pieteikumi iesniedzami elektroniski līdz 2.martam plkst.17.00, nosūtot uz e‑pastu: iveta.argale@sigulda.lv. Pirms pieteikuma iesniegšanas aicinām iepazīties ar informāciju par tirdzniecību pasākumā.

Pirmdien, 6.martā, plkst.19.00 Siguldas pagasta Kultūras namā viesosies humora izrāde „Made in Latvia”, kurā savīti asprātīgi dzīves situāciju tēlojumi un smieklīgi stāsti par mums pašiem un to, ko esam te radījuši un „savārījuši”.

Humora izrādē „Made in Latvia” piedalās humora profesionāļi no Latvijas teātriem. Krāšņi tērpi, dziesmas, dejas, joki un parodijas – tas viss, lai skatītāji uzņemtu tik nepieciešamo smieklu vitamīnu devu.

Izrādē skatītājs būs liecinieks tam, kāda var būt latviešu sievietes atriebība vīram, kurš to ir krāpis. Redzēsim arī dažādas dziesmu parodijas. Žoržs Siksna mēģinās savas dziesmas dziedāt dažādās valodās lai „izsistos” pasaulē. Sekosim Dzintara Čīčas dzīves gājumam uz skatuves, sākot ar „Bērnu Eirovīziju” un beidzot ar „Liktenslīnijām”. Būs skatāmi dažādi muzikāli brāļi – Kokari, Laivenieki , Ziemeļi, Ilmāri, un deputātu centieni apgūt angļu valodu, kā arī daudz kas cits.

Izrādes režisors Mārtiņš Egliens. Lomās: Ivars Kļavinskis, Mārtiņš Brūveris, Marģers Eglinskis, Kristians Kareļins, Aija Dzērve un Mārtiņš Egliens vai Ivars Puga.

Biļetes cena – no 8 līdz 10 eiro. Biļetes pieejamas „Biļešu paradīzes” tirdzniecības vietās.

Svētdien, 5.martā, plkst.15.00 Siguldas pagasta Kultūras namā viesosies iluzionista Gabriela Gota cirka ilūzijas šova programma „Karabas”, kurā skatītājus pārsteigs oriģināli priekšnesumi – žonglēšana, nažu mešana, interaktīvie numuri, ilūzija, klauna uzstāšanās, ekvilibristi, akrobātiski triki, uguns šovs un citi.

„Jaunā cirka „Karabas” programma būs Eiropas līmeņa un kvalitātes. Izrāde notiek teatralizēti, bez spilgtām pauzēm starp numuriem, bet ar gludām pārejām, un skatītājam šķiet, ka viņš atnācis uz teātri, kur katra nākamā aina, šajā gadījumā – uzstāšanās, turpinās un papildina viena otru, tāpēc izrāde paiet vienā elpas vilcienā. Skatītājs pat nenojauš, cik ātri paiet laiks,” ar cirka programmas ideju dalās Gabriels Gots.

Gada laikā Gabriels Gots sniedz apmēram 400 uzstāšanās. Katra viņa izrāde pārsteidz, izraisa apbrīnu un sajūsmina ikvienu skatītāju.

Biļetes cena – no 3 līdz 15 eiro. Biļetes iespējams rezervēt pa tālruni 26862740 un iegādāties divas stundas pirms izrādes sākuma norises vietā.

Piektdien, 3.martā, plkst.15.30 Siguldas novada bibliotēkā tiks atklāta izstāde „Lielas zivis, mazas zivis”. Tajā varēs iepazīt Latvijas jūras piekrastē un saldūdeņos sastopamās zivis, uzzināt par šo zivju uzbūvi, vairošanos, ēdienkarti un dzīvesveidu.

Izstādē varēs ne vien skatīt zivju attēlus un lasīt aprakstus, bet arī likt lietā atjautību, liekot kopā lauznīšus, nosakot zivju svaru, mikroskopā pētīt zivs zvīņas, izspēlēt dažādas spēles par zivīm un iesaistīties citās nodarbībās. Zivju ēdienu cienītāji mājup varēs doties ar dažādām, iespējams, vēl neizmēģinātām, zivju ēdienu receptēm.

Izstāde Siguldas novada bibliotēkā izstādīta sadarbībā ar Dabas aizsardzības pārvaldi. 8., 10., 22., 24. un 29.martā piedāvājam izstādi apgūt interaktīvajās nodarbībās Dabas aizsardzības pārvaldes Dabas izglītības centra speciālistu vadībā. Iepriekšēja pieteikšanās, zvanot uz tālruni 67700865.

Izstādes autore un kuratore ir vides gide Ināra Cukura no Vides gidu asociācijas. Izstāde veidota sadarbībā ar Latvijas Dabas muzeja atbalsta biedrību un ar Zivju fonda finansiālu atbalstu.

Ceļojošā izstāde Siguldas novada bibliotēkā būs skatāma līdz 31.martam.

Ieeja – bez maksas.

​No 27.februāra līdz 3.martam Mākslu skolā „Baltais Flīģelis” notiks starpdisciplinārā nedēļā „Spožais baroks”, kuras laikā būs iespēja iepazīt un apgūt baroka laikmeta mākslu un mūziku mūsdienīgā, saistošā veidā.

• 27.februārī plkst.16.00 notiks tikšanās ar Dmitriju Petrenko – Dailes teātra izrādes „Iespējamā tikšanās” režisoru ar neparastu skatījumu uz mūzikas dižgariem – Johanu Sebastianu Bahu un Georgu Frīdrihu Hendeli.
• 28.februārī plkst.16.00 lekciju „Mūzika baroka laikā” lasīs Latvijas Mākslas akadēmijas mācībspēks Andris Vecumnieks, bet plkst.18.00 notiks improvizācijas teātra nodarbība Ievas Niedres vadībā „Improvizācija baroka ritmos”.
• 1.martā plkst.17.00 notiks Stellas Upacieres meistarklase „Baroka deja”.
• 2.martā plkst.17.00 aicinām apmeklēt darbnīcu noslēguma pasākumu – Mākslu skolas audzēkņu un pedagogu koncertu „Spožais baroks”.
• Pasākumu cikla noslēgumā 3.martā plkst.16.00 būs skatāma Rīgas Senās mūzikas centra izrāde „Jaunie senās mūzikas talanti”.

Ieeja darbnīcās un pasākumos – bez maksas.

Siguldas senais nosaukums Siegewald tulkojumā no vācu valodas nozīmē uzvaras mežs, tādēļ pilsētas jubilejā svinēsim desmit mūsu kopīgās šodienas uzvaras, ar kurām lepojamies paši un kuras ļauj izskanēt Siguldas vārdam Latvijā un pasaulē.

Aptaujas anketas pieejamas arī Siguldas novada pagastu pārvaldēs, kultūras iestādēs un pašvaldības Pakalpojumu centrā Raiņa ielā 3.