Sestdien, 4.novembrī plkst.14.00 Siguldas novada bibliotēkā notiks konkursa „Mana pastkarte un pastmarka” laureātu apbalvošana un tikšanās ar mākslinieci, izstādes „Sveicieni Siguldai” autori Zandu Puči.
„2007.gadā, kad Sigulda svinēja 800.jubileju, par godu šim notikumam tika izdots seno pastkaršu komplekts un 16 pastmarku sērija, uz kurām bija attēloti dažādi Siguldas, Turaidas un Krimuldas vēstures un dabas pieminekļi. Šogad Sigulda svin 810.jubileju, un, mūsuprāt, ir atkal pienācis laiks atcerēties par pastmarkām un pastkartēm. Šis ir piedāvājums iet soli tālāk, apvienojot tradicionālo ar jauno,” teikts izstādes pieteikumā.
„Sveicieni Siguldai” ir turpinājums 2016.gadā īstenotajam projektam „EX-libri Art voyage” un tā laikā radītajiem zemes skaņu grafiskajiem attēliem – izvēlētas tās pašas Siguldas vietas, grafikas izmantotas pastmarku dizainā, tādēļ ainavas ir nevis krāsainas, bet melnbaltas. Izstādē aplūkojamas Siguldas ainavas digitālās foto kolāžas tehnikā, kuru pamatā ir dažādos laikos tapušas pastkartes un pastmarkas, kā arī Siguldas bērnu un jauniešu konkursā „Mana pastkarte un pastmarka” veidotie darbi. Izstādes nosaukums cēlies no tā, ka uz pagājušajā gadsimtā izdotajām Siguldas pastkartēm fotogrāfi visbiežāk rakstīja „Sveiciens no Siguldas”.
Projekts tiek īstenots ar Siguldas novada pašvaldības kultūras projektu līdzfinansēšanas konkursa un biedrības „Siguldas Mākslu serpentīns” atbalstu.
Zanda Puče 2016.gadā absolvējusi Latvijas Mākslas akadēmijas maģistrantūras Grafikas nodaļu; 2015.gadā – ISSP Fotogrāfijas skolu; 2014.gadā – Liepājas Universitātes Jauno mediju mākslas programmu. 2016.gadā ar Siguldas novada pašvaldības līdzfinansējumu un biedrības „Siguldas Mākslu serpentīns” atbalstu īstenojusi multimediālu projektu „Medības”, 2015.gadā – projektu „Mūsu mājas stāsti” un 2014.gadā – projektu „Pārceltuve”.
Šogad māksliniece iestājusies Nacionālo bruņoto spēku Kājnieku skolā Alūksnē, lai kļūtu par virsnieci. „Kādēļ tāda izvēle cilvēkam, kurš ieguvis maģistra grādu mākslā?”, uz šo un citiem jautājumiem laikā pirms Lāčplēša dienas un Latvijas valsts proklamēšanas gadadienas meklēsim atbildes kopā ar skolēniem, skolotājiem un biedrības „Siguldas Mākslu serpentīns” atbalstītājiem.
Izstāde „Sveicieni no Siguldas” Siguldas novada bibliotēkā apskatāma līdz 11.novembrim darba dienās no plkst.11.00 līdz plkst.18.00, sestdienās no plkst.11.00 līdz 15.00.
Ieeja – bez maksas.
4.novembrī plkst.19.00 Siguldas koncertzālē „Baltais Flīģelis” notiks grupas „Rāmi Riti” meditatīvs etnomūzikas koncerts „Saules rīti – Dieva rīti”.
Muzikālās apvienības „Rāmi riti” mūzikā savijas skaistākās dainas par Sauli, Laimu, Dievu, Māru, Austras koku, par cilvēkiem, dzīves gājumu, mūsu zemi un latvisko dievsajūtu, vedot klausītāju iekšējā ceļojumā pie sevis.
Meditatīvo skanējumu rada katra grupas dalībnieka spēlētais instruments, izteiksme mūzikā un iekšējā dzirksts, kā arī dziedinošā 432 Hz frekvence, kurā dziesmas tiek atskaņotas. Koncertā piedalās: Inese Kozuliņa (balss, kokle, taustiņi), Arnolds Kārklis (ģitāra, balss), Ansis Jansons (kokle), Mārtiņš Miļevskis (perkusijas, balss), Alisa Klimanska (flauta) un Līva Gaile (balss, stabule).
Biļetes cena – no 10 līdz 12 eiro. Skolēniem un pensionāriem – 50% atlaide. 
Siguldas novada iedzīvotāja ID kartes īpašniekiem – 10% atlaide (ar vienu ID karti – divas biļetes ar atlaidi).
31.oktobrī plkst. 8.00 ikviens, līdzi ņemot košu ziediņu vai svecīti, aicināts piedalīties dziesmu rītā „Mana tautasdziesma”, lai, godinot Krišjāni Baronu, vienu no aktīvākajiem jaunlatviešu darbiniekiem, viņa 182.dzimšanas dienā, Siguldā pie Krišjāņa Barona pieminekļa izdziedātu vai teiktu savu mīļāko tautasdziesmas četrrindi.
Lai dziesmas kuplāk izskanētu, pasākumā piedalīsies Siguldas folkloras kopa „Senleja”, senioru ansamblis „Melodija” un vīru ansamblis „Saltavots”.
Turaidas muzejrezervāts jau vairāk nekā desmit gadu garumā 31.oktobra rītā aicina ikvienu godināt folkloristu Krišjāni Baronu viņa dzimšanas dienā, pulcējoties pie viņam veltītā pieminekļa Siguldā, lai oktobra pēdējo dienu iesāktu ar sev mīļām tautasdziesmām.
Sava mūža lielāko daļu Krišjānis Barons (1835–1923) veltījis latviešu tautasdziesmu vākšanai un kārtošanai, kam par pamatu izvēlējies cilvēka mūža ritumu no dzimšanas līdz aiziešanai mūžībā. Tautasdziesmas viņš apkopojis „Latvju dainu” sešos sējumos, kuros iemūžinātas 217 996 tautasdziesmas. 1880.gadā izgatavots īpašais Dainu skapis, kas kopš 2001.gada 4.septembra iekļauts UNESCO Pasaules atmiņas (Memory of the Word) sarakstā, šobrīd glabājas Latvijas Nacionālajā bibliotēkā un ir pasaules kultūras sastāvdaļa.
Turaidas muzejrezervātā, sagaidot Krišjāņa Barona 150.dzimšanas dienu, 1985.gadā atklāja Dainu kalnu, kas veltīts latviešu tautasdziesmām un tajā caur mākslas valodu – tēlnieka Induļa Rankas veidotajām akmens skulptūrām, stāstiem, izglītojošām programmām, gadskārtu svētkiem un folkloras sarīkojumiem, tiek vēstīts stāsts par latvisko dzīvesziņu un dainās ierakstītajām vērtībām.
Informāciju sagatavoja:
Anda Skuja
Turaidas muzejrezervāta
Izglītojošā darba un komunikācijas daļas vadītāja
Piektdien, 10.novembrī plkst.19.00 Siguldas koncertzālē „Baltais Flīģelis” notiks vieglās mūzikas vakars kopā ar Siguldas Absolventu orķestri diriģenta Andra Muižnieka vadībā.
Ieeja – bez maksas.
Siguldas Absolventu orķestris tika izveidots 2013.gadā, kad uz Siguldas jauniešu orķestra „Sudrabskaņa” 40 gadu jubilejas koncertu sapulcējās bijušie diriģenta Andra Muižnieka audzēkņi. Orķestris turpina aktīvi darboties un gatavojas Latvijas simtgades Dziesmu un deju svētkiem 2018.gadā.
Ir gandarījums, ka „Bērnu, jauniešu un vecāku žūrijā”, kas ir Latvijas Nacionālās bibliotēkas izstrādāta un kopš 2001. gada īstenota lasīšanas veicināšanas programma, gadu no gada iesaistās Siguldas novada bibliotēkas Bērnu literatūras nodaļas čaklie lasītāji.
Jāatzīst, ka bērni, jaunieši un pieaugušie, kuri iesaistās žūrijas darbā, nav tikai parasti lasītāji, kuri lasa savam priekam, viņi kļūst par lasīšanas maratona dalībniekiem – ekspertiem. Tas nozīmē, ka vairāku mēnešu garumā šie literatūras eksperti lasa un vērtē – slavē un kritizē īpaši šai programmai izvēlētās jaunākās grāmatas. Tieši viņu vērtējums ir būtisks kritērijs, lai visus tos radošos cilvēkus – rakstniekus, ilustratorus, tulkotājus un izdevējus, kas piedalījušies kolekcijas grāmatu tapšanā, varētu nominēt un izvirzīt balvai.
Taču, ja nu, aizņemts dažādos pulciņos un ārpusstundu aktivitātēs, tieši tu neesi paspējis pieteikties šajā atbildīgajā un interesantajā lasīšanas maratonā, tad, zini, vēl ir laiks, lai to izdarītu un kopā ar citiem dalībniekiem iesaistītos šajā piedzīvojumā. Ņem līdzi māsu, brāli, mammu un tēti! Tieši tētiem šis lasīšanas maratons solās būt īpaši aizraujošs, jo pēc izlasītām sešām grāmatām un pilnībā aizpildītām grāmatu vērtēšanas anketām, viņiem tiks piedāvāta iespēja piedalīties vērtīgu balvu izlozē, bet par to un visu citu papildu informācija pieejama Siguldas novada bibliotēkas Bērnu literatūras nodaļā vai www.lasamkoks.lv. Jāmin, ka visiem „Bērnu, jauniešu un vecāku žūrijas 2017” ekspertiem būs iespēja arī laimēt kādu no trim Tallink kruīza ceļojuma Rīga – Stokholma – Rīga dāvanu kartēm A klases kajītē (1 – 4 personām).
Šobrīd „Bērnu, jauniešu un vecāku žūrijā” Siguldas novada bibliotēkā ir pieteikušies un aktīvi darbojas 35 dalībnieki. Ļoti čaklas lasītājas ir māmiņas, kuras vecāku žūrijas kolekcijas grāmatām neļauj iegult bibliotēkas plauktos. Lielākais dalībnieku skaits ir 5+ grupā (10), pēc tam seko 9+ grupa (9), tad seko vecumposma 11+ dalībnieki (8), pēc tam ar vienādu dalībnieku skaitu (4) seko 15+ un vecāku grupa.
Visi „Bērnu un jauniešu žūrijas” dalībnieki ir bērni, kas mācās teju visās Siguldas novada skolās, ir aizņemti mācību darbā un visdažādākajās ārpusstundu aktivitātēs, taču ir spējuši atrast laiku, lai piedalītos arī bibliotēkas piedāvātajos lasītveicināšanas pasākumos. Paldies viņiem par to, un uz tikšanos bibliotēkā!
Informāciju sagatavoja:
Siguldas novada bibliotēkas
Bērnu literatūras nodaļas vadītāja
Dzintra Kalniņa
Visā pasaulē no 25.oktobra līdz 1.novembrim norisināsies UNESCO Pasaules medijpratības un informācijpratības nedēļa. Atbalstot šo iniciatīvu, Siguldas novada bibliotēka šajā laikā rīkos informatīvu kampaņu iedzīvotājiem medijpratības uzlabošanai.
Medijpratība ir auditorijas prasme lietot medijus, meklēt un analizēt informāciju, kritiski izvērtēt mediju vēstījumus, piedalīties mediju satura veidošanā. Tehnoloģiju straujā attīstība, jaunu interaktīvu mediju un komunikācijas platformu pieejamība ikvienam no mums sniedz jaunas iespējas informācijas ieguvei, tās radīšanai un izplatīšanai. Līdzās iespējām rodas arī riski un jaunas atbildības, kuru apzināšanā un pārvaldībā nepieciešamas jaunas prasmes un kompetences. Lai veicinātu efektīvu, atbildīgu, radošu un drošu mediju un komunikācijas tehnoloģiju lietojumu sabiedrībā, īpašu uzmanību pievēršot bērnu un jauniešu kompetencēm, šogad medijpratības un informācijpratības nedēļas tēma ir „Medijpratība un informācijpratība kritiskā laikā – pārdomājot mācību un informācijas vides”.
Vērojot mediju attīstības tendences pasaulē, Kultūra ministrija 2017.gadā ir veikusi pētījumu par Latvijas iedzīvotāju medijpratību. Pētījuma dati fiksē situāciju, ka aptuveni pusei Latvijas iedzīvotāju trūkst izpratnes par realitātes un medijos atspoguļotās realitātes iespējamajām atšķirībām. Puse Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka var uzticēties informācijai, ja tā izskanējusi kādā no medijiem, tikai 40% Latvijas iedzīvotāju apgalvo, ka spēj atpazīt uzticamu informāciju no tendenciozas un safabricētas. Ar pētījuma izklāstu iespējams iepazīties šeit.
Pēc šī pētījuma rezultātu analīzes Kultūras ministrijas Mediju politikas nodaļas eksperti ir izstrādājuši padomus maldinošu ziņu atpazīšanai:
Lasot vienmēr pievērs uzmanību:
Vairāk padomu un noderīga infografika, piemēram, izmantošanai mācību stundās, pieejami šeit.
Līdz 28.oktobrim Kultūras un mākslas telpā „Siguldas Tornis” skatāma trīsdaļīga izstāde, kurā aplūkojamas etnogrāfiskās kokles, inerces koka auto modeļi un informācija par pēdējo darbojošos zirgu tramvaju Eiropā – Baldones trulīti.
Ekspozīciju veidojusi Jaunrades skola sadarbībā ar Rīgas 28.vidusskolu un Baldones novada cilvēkiem, un tā būs saistoša gan lieliem, gan maziem apmeklētājiem.
Aplūkojamās etnogrāfiskās kokles gatavotas, kopīgi darbojoties dažādu tautību un atšķirīgu vecumu cilvēkiem. Tāpat interesanti būs „Ripo auto” inerces koka auto modeļu paraugi un apraksti. Savukārt īpaši saistoša ir ekspozīcijas daļa par Baldones trulīti – pēdējo darbojošos zirgu tramvaju Eiropā. Izstādē varēs izzināt tā vēsturi caur attēliem un aicinājumu apskatīt izgatavoto prototipu Baldonē pavasarī.
Ieeja – par ziedojumiem.
17.oktobrī plkst.15.00 Turaidas baznīcā tiks atklāta muzejrezervāta krājuma izstāde „Bībeles un dziesmu grāmatas Turaidas muzejrezervāta krājumā”. Pasākumā piedalīsies Turaidas evaņģēliski luteriskās draudzes mācītājs Didzis Seržāns, un to papildinās mūziķa Viļņa Daņiļēviča muzikāli priekšnesumi. Izstādes atklāšanā piedalīties aicināts ikviens interesents.
Turaidas muzejrezervāta krājumā glabājas 182 Bībeles, Dziesmu grāmatas un citi garīga rakstura izdevumi, no kurām daļa tiks eksponēti šajā izstādē. Senākā izstādē aplūkojamā Bībele izdota 17.gadsimta II pusē Nirnbergā. Bībele iesieta ozolkoka dēlīšu vākos, kas apvilkti ar ādu un stūros greznoti ar bronzas apkalumiem. Grāmata aizvērtā veidā nostiprināma ar bronzas slēdžiem. Šī ir tā saucamā Veimāras vai kūrfirstu Bībele. Tā izdota pēc Veimāras-Saksijas kūrfirsta Ernesta I (1601–1675) rīkojuma Martina Lutera tulkojumā vācu valodā ar komentāriem. Pirmizdevums iznācis 1641.gadā Nirnbergā Endtera izdevniecībā. Laikā līdz 1768.gadam tam sekoja 13 atkārtoti izdevumi. Veimāras Bībeles grāmatās uz atsevišķām lapām tika iespiestas vara gravīras ar Bībeles sižetiem, kā arī 11 lapas ar Veimāras-Saksijas kūrfirstu portretiem, tādēļ tās sauca par kūrfirstu Bībelēm.
Vecākā izstādē apskatāmā Bībele, kas izdota latviešu valodā, ir drukāta Kēnigsbergā Johana Heinriha Hartunga (1699–1756) spiestuvē 1739.gadā, un ir otrais Bībeles izdevums latviešu valodā. Izdevuma iniciators bija ievērojamais Brāļu draudzes darbinieks grāfs Nikolauss Ludvigs Cincendorfs (1700–1760), kurš Bībeles izdošanā sadarbojās ar Vidzemes ģenerālsuperintendentu J.B.Fišeru un Kurzemes ģenerālsuperintendentu A. Grāvenu. Pēc Ernsta Glika Bībeles tulkojuma bija pagājuši 50 gadi, un bija nepieciešams pārskatīt un uzlabot Bībeles valodu. To paveica J.B.Fišera un Kurzemes hercoga pieaicinātie mācītāji.
Pārējās izstādē redzamās Bībeles izdotas 18. un 19.gadsimtā un drukātas Rīgas, Jelgavas, Pēterburgas, Frankfurtes pie Mainas, Berlīnes, Leipcigas u.c. grāmatu spiestuvēs. Izstādē aplūkojamas arī Dziesmu un lūgšanu grāmatas, sprediķu grāmatas un rokas grāmatas baznīcas pērminderiem.
Senākā izstādē redzamā sprediķu grāmata ir vācu luterāņu mācītāja un teologa Valerija Herbergera ( 1562–1627) sastādīto sprediķu grāmatu konvolūts, kas sastāv no četrām grāmatām: Evaņģēliskās sprediķu grāmatas (Evangelische Herzpostille…) I un II daļas, kas drukātas Leipcigā 1621.gadā un Sprediķiem par apustuļu vēstulēm (Epistolische Herzpostille…) I un II daļas, kas drukātas Leipcigā 1705. gadā.
Vecākās sprediķu grāmatas latviešu valodā ir vācu tautības latviešu valodnieka un rakstnieka, luterāņu teologa Georga Manceļa (1593–1654) sastādītās Jaunās sprediķu grāmatas (Lettische langgewünschte Postill) divi izdevumi – ceturtais un piektais. Pirmizdevums tapa 20 gadus, un G. Mancelis to pabeidza īsi pirms savas nāves. Grāmata piedzīvoja sešus izdevumus 1654., 1675., 1699., 1746., 1770. un 1823. gadā, bet pats autors nepiedzīvoja nevienu no šiem izdevumiem. Senākais izstādē redzamais eksemplārs ir Jaunās sprediķu grāmatas ceturtais izdevums, kas drukāta Kēnigsbergā Johana Heinriha Hartunga (1699–1756) spiestuvē 1746. gadā. Divkrāsu teksta iespiedumu rotā ornamentālas apmales, vinjetes un grezni iniciāļi. Lielākajai daļai sprediķu pievienotas sižetiskas ilustrācijas par Jaunās Derības tematiku, kuru autors, iespējams, ir Gothards Fridrihs Stenders (1714–1796).
Lielākā daļa no izstādē redzamajām Bībelēm, dziesmu, lūgšanu un sprediķu grāmatām laikā no 18. līdz 20. gadsimtam lietotas Vidzemes draudzēs, tostarp arī Lēdurgas-Turaidas draudzē.
Izstāde Turaidas baznīcā būs apskatāma no 17. līdz 31. oktobrim.
Informāciju sagatavoja:
Līga Kreišmane
Turaidas muzejrezervāta galvenā krājuma glabātāja
28.oktobrī plkst.19.00 Siguldas koncertzālē „Baltais Flīģelis” interesenti aicināti uz lietuviešu pianista Gintara Januševiča (Gintaras Januševičius) solokoncertu „The Dreamcatcher”.
Programmai „The Dreamcatcher” mākslinieku iedvesmojis iedzimto Amerikas iedzīvotāju veidotais priekšmets – sapņu ķērājs, ko izmantoja, lai aizsargātu cilvēku no sliktiem sapņiem.
Programmā, kas būvēta kā maģiska viendaļīga meditācija, skanēs Ludviga van Bēthovena, Friderika Šopēna, Franča Šūberta, Ferenca Lista, Kloda Debisī, Ģērģa Ligeti un citu komponistu skaņdarbi, ko pianists izvēlējies kā, viņaprāt, „labākos šausmu stāstus” un „nakts gabalus”.
Ieeja maksa – no 6 līdz 10 eiro, Siguldas novada iedzīvotāja ID kartes īpašniekiem –20% atlaide.
Sestdien, 21.oktobrī plkst.19.00 Siguldas koncertzālē „Baltais Flīģelis” kamerorķestra „Gaudeamus” (diriģents Guntars Bernāts) vadībā uzstāsies itāliešu tenors Donato Ravini.
Programmā „Mīlas fantāzija” varēs baudīt itāliešu klasiskās dziesmas un neapolitāņu romances, un tās pamatā ir krievu rakstnieka Fjodora Dostojevska paustā ideja, ka „skaistums izglābs pasauli”. Organizatori informē, ka koncertā iekļautas tādas romances kā „Marechiare”, „Sogno”, „O sole mio”, „I te vurria vasa”, „Parlami d’amore Mariu” un citas. Programmu caurvij mīlas tēma – apliecinājums mīlestībai uz sievieti un viņas skaistumu.
Itālieši tenors Donato Ravini, kurš ir arī šīs koncertprogrammas autors, solista karjeru aizsāka 2002.gadā, un viņam līdz šim ir bijuši koncerti un izrādes kopā gan ar itāliešu, gan citu valstu māksliniekiem. Koncertprogrammas „Mīlas fantāzija” aizsākumi meklējami Lietuvā, kur Donato Ravini to izpildīja kopā ar kaimiņvalsts mūziķiem.
Siguldas koncertzālē „Baltais Flīģelis” itāliešu tenors uzstāsies kopā ar kamerorķestri „Gaudeamus” diriģenta Guntara Bernāta vadībā.
Biļetes – „Biļešu Serviss” kasēs vai pirms koncerta – „Baltais Flīģelis” kasē. Biļetes cena – no 7.20 līdz 18 eiro.
Sestdien, 14.oktobrī plkst.17.00 Turaidas baznīcā muzicēs čellists Mareks Radzēvičs koncertā „Vibrācijas”.
Sociālo tīklu portālā „Facebook” Marekam Radzēvičam ir vairāk nekā 12 tūkstoši sekotāju, bet Latvijā par viņu dzirdējis vien retais. Mūziķis jau paguvis apceļot teju visu Eiropu, kur priecējis tūkstošiem skatītāju ar savu skanējumu. Nu arī ikvienam muzejrezervāta apmeklētājam un interesentam būs iespēja talantīgo mākslinieku redzēt un dzirdēt Latvijā, īpašajā vietā – Turaidā.
Savu mūzikas instrumentu Mareks spēlē jau no piecu gadu vecuma. Mūziķis ir dzimis Rīgā, bet mūzikas skolu beidzis Liepājā, mācījies Latvijas Mūzikas akadēmijā.
Marekam Radzēvičam jau klajā laisti četri mūzikas albumi. „Viss jādara maksimāli un, ja esi uz skatuves, tad sadedz, jo nevienam nav vajadzīgs nekas remdens, bet gan karstums, kas nāk no sirds un dvēseles”, savas domas pauž mākslinieks.
Koncertu organizē Turaidas evaņģēliski luteriskā draudze.
Informāciju sagatavoja:
Turaidas muzejrezervāta Izglītojošā darba un komunikācijas daļas vadītāja
Anda Skuja
No 14.oktobra Siguldas Mākslu skolas „Baltais Flīģelis” Izstāžu telpā būs apskatāma iestādes Mākslas nodaļas pedagogu darbu izstāde „Vasarnīca”.
Tā būs daudzveidīga un krāsaina, jo skatāmie darbi pārstāv dažādus mākslas veidus. Tikpat atšķirīgi ir arī Mākslu skolā strādājošie mākslinieki, izstādē skatāmo darbu autori: gleznotāja un grafiķe Agita Zālīte, gleznotāji Indra Blaua, Vita Vīksne, Una Leitāne, Raits Tikums, vides māksliniece Maija Avota, stikla māksliniece Laura Rostoka, tekstilmāksliniece Ieva Vanaga, dizaineres Ārija Bērze, Dace Andersone, datorgrafiķe Iveta Bambere.
Jāpiebilst, ka izstāde tematiski sasaucas ar nesen izskanējušo „Baltais Flīģelis” Mūzikas nodaļas pedagogu koncertu „Alfrēda Kalniņa vasarnīca”, jo „Baltais Flīģelis” vietā kādreiz atradusies Alfrēda Kalniņa ģimenes pansija, kas pulcējusi mūziķus, māksliniekus, rakstniekus.
Izstādes atklāšana notiks piektdien, 13.oktobrī plkst. 16.00, un tajā piedalīsies mūziķi Miks Vilsons un Elmārs Rudzītis.
„Vasarnīca” būs apskatāma līdz 9. novembrim darbdienās plkst. 10.00 – 20.00, sestdienās plkst. 10.00 – 14.00.
Ieeja – bez maksas.
Informāciju sagatavoja:
Maija Avota
Mākslu skolas „Baltais Flīģelis” direktora vietniece