Ceturtdien, 28.septembrī plkst.18.00 Siguldas Mākslu skolas „Baltais Flīģelis” pedagogi aicina uz koncertu „Alfrēda Kalniņa vasarnīca”.
„Baltais Flīģelis” savas durvis vēra 2001.gadā. Ēkas arhitektoniskās līnijas, kas veido baltu koncertflīģeli nav nejauša izvēle – šīs vietas saikne ar mūziku ir vēsturē iezīmēta. Dižais komponists, ērģelnieks, pedagogs, mūzikas kritiķis, diriģents un Latvijas Nacionālās operas dibinātājs, Alfrēds Kalniņš, savā jaunībā pavadījis šeit lielāko daļu vasaru. 1894.gadā Kalniņa ģimene pārcēlās uz Šveices ielu 19 un dzīvoja šeit desmit gadus līdz pat komponista tēva nāvei. Vasarnīca, kur Alfrēds Kalniņš pavadīja 1920.gada vasaru, tika pārbūvēta 1970. gadā par mūzikas skolu.
Koncerta „Alfrēda Kalniņa vasarnīca” īpašo noskaņu veidos attēli no laika, kad pazīstamākie mākslinieki, literāti un komponisti ciemojās Šveices ielā. Savukārt mūzika atklās Alfrēda Kalniņa domubiedru un sekotāju visplašāko izjūtu un pārdzīvojumu kaleidoskopu.
Ieeja – bez maksas.
Sestdien, 23.septembrī Siguldas novada Mores pagastā norisināsies Otrā pasaules kara Mores kauju 73.gadskārtas atceres pasākumi, ko rīko Latviešu Virsnieku apvienība, Siguldas novada pašvaldība un Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija. Uz Mores kauju piemiņas pasākumiem tiek aicināti ne tikai bijušie cīnītāji un viņu tuvinieki.
Latviešu leģionāru brāļu kapos pie Roznēnu ozola plkst.12.00 piemiņas svētbrīdi atklās Latviešu Virsnieku apvienības valdes priekšsēdētājs, atvaļinātais kapteinis Aleksejs Ozoliņš. Klātesošos uzrunās Nacionālo bruņoto spēku kapelāns, kapteinis Raimonds Krasinskis; sabiedriskā darbiniece un Viestura ordeņa kavaliere Vera Valtere; Siguldas novada pašvaldības domes priekšsēdētāja vietniece Līga Sausiņa un citi.
Pasākuma turpinājumā plkst.14.00 Mores kauju piemiņas parkā notiks atceres pasākums, kurā būs oficiālo, militāro un sabiedrisko personu uzrunas un apsveikumi.
Pasākumu laikā muzikālus priekšnesumus sniegs Zemessardzes orķestris, Latvijas Nacionālo karavīru biedrības koris „Tēvija”, folkloras kopa „Vilki”.
Noslēgumā tradicionāli būs atmiņu ugunskurs, kā arī Latviešu Virsnieku apvienības un Zemessardzes 19. nodrošinājuma bataljona sarūpētās siltās karavīru pusdienas.
Šajā dienā Mores kauju muzeja apmeklējums – bez maksas.
26. un 28.septembrī plkst.19.00 Siguldas Valsts ģimnāzijas deju zālē notiks jauniešu deju kolektīva „Vizbulīte” jauno dejotāju uzņemšana, lai kopā ar jau pieredzējušiem dejotājiem un profesionāliem deju skolotājiem gatavotos Latvijas simtgades svētkiem.
26.septembrī mēģinājuma pirmajā daļā notiks sportiska iesildīšanās, tādēļ dejotgribētāji aicināti izvēlēties sporta apģērbu un piemērotus apavus, kā arī nodrošināties ar ūdeni. Mēģinājuma otrajā daļā uzmanība tiks pievērsta dejām. Ja iespējams, jaunie dejotāji aicināti ņemt līdzi deju čības.
28.septembra mēģinājuma pirmajā daļā notiks klasikas nodarbība, kurā būs iespēja apgūt deju pamatpozas, trenēties pie vingrošanas stangas, kā arī izpildīt dažādus klasiskus deju elementus. Arī 28.septembra mēģinājuma otrajā daļā notiks dejas.
Plašāka informācija pieejama pie vadītājas Indras Ozoliņas, zvanot uz tālruni 29482755.
6.oktobrī plkst.14.00 Siguldas pagasta Kultūras namā ar brālēnu Jarānu koncertu „Atpūties un dziedi līdzi” tiks atzīmēta Starptautiskā senioru diena.
Cienot Siguldas novada iedzīvotājus, kuri šobrīd bauda pelnīto atpūtu, pasākumā Siguldas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Uģis Mitrevics sveiks novadniekus nozīmīgajās dzīves jubilejās, varēs baudīt izklaidējošu koncertprogrammu un citas aktivitātes.
Lai plānotu pasākuma norisi, dalībnieki aicināti pieteikties līdz 2.oktobrim, zvanot uz tālruņiem 67971189, 26308518 vai 29105303.
Ieeja – bez maksas.
Starptautiskā senioru diena tiek atzīmēta 1.oktobrī. ANO Ģenerālā asambleja šo dienu ieviesa 1991.gadā, lai pievērstu uzmanību senioriem un viņu vajadzībām.
No 16.septembra Siguldas Mākslu skolā „Baltais Flīģelis” skatāma Elmāra Gaigalnieka gleznu izstāde „Gaisma”.
Elmārs Gaigalnieks ir siguldietis, mācījies toreizējā Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas (tagad – Rīgas Dizaina un mākslas vidusskola) stikla mākslas nodaļā. Strādājis kā scenogrāfs, arī kā interjera dizainers. 20 gadu laikā Elmārs Gaigalnieks radījis savu autortehniku – trīsdimensiālus, krāsainus, ar roku veidotus smilšu gleznojumus. Mākslinieks arī veido miniatūras smilšu performances, glezno pasteļus.
Izstāde būs apskatāma līdz 10.oktobrim darbdienās plkst.10.00 – 20.00, sestdienās plkst.10.00 – 14.00.
Sestdien, 23.septembrī plkst.19.00 ar oriģinālu koncertprogrammu „Sitaminstrumentu zvaigznes operā” 17.rudens – ziemas sezonu uzsāks Siguldas koncertzāle „Baltais Flīģelis”.
Programmas idejas un aranžiju autors ir Valsts kamerorķestra „Sinfonietta Rīga” sitaminstrumentu grupas koncertmeistars, arī Latvijas Nacionālās operas un baleta orķestra galvenais sitaminstrumentālists Ivo Krūskops, kurš pulcējis kolēģus un domubiedrus – Edgaru Saksonu, Uģi Krūskopu, Ivaru Kalniņu, Miku Bāliņu, un Elviju Endeli. Koncerta programmā būs dzirdamas operu ārijas, koru numuri un uvertīru aranžijas no dažādām operām, neparasti populārās un akadēmiskās mūzikas stilu sajaukumi un sitaminstrumentu virtuozitāte,un zīmīgi, ka pirmatskaņojums notiks tieši Siguldā, kurā jau ceturtdaļgadsimtu notiek Starptautiskie Siguldas Opermūzikas svētki.
Biļetes cena – no 8 līdz 15 eiro; Siguldas novada iedzīvotāja ID kartes īpašniekiem –20% atlaide.
Biļetes uz koncertu pieejamas „Biļešu paradīzes” un „Biļešu servisa” tirdzniecības vietās.
Septembris Turaidas muzejrezervātā rit Gaujas lībiešu valdnieka Kaupo piemiņas zīmē, jo 22.septembrī aprit 800 gadi kopš miris lībiešu valdnieks Kaupo (? – 1217). Viņš vienīgais no lībiešu vecākajiem vēstures avotos dēvēts par it kā karali un vecāko (quasi rex et senior Lyvonum de Thoreida).
Turaidas muzejrezervāts 22.septembrī plkst. 16.00 aicina uz lībiešu valdnieka Kaupo nāves 800. atceres dienas pasākumu Krimuldas baznīcā, lai ieklausītos LU Latvijas vēstures institūta direktora Gunta Zemīša atziņās „Lībiešu valdnieks Kaupo un viņa laikmets”, piedalītos Kaupo piemiņas svētbrīdī un gremdētos pārdomās, klausoties operdziedātāja Jura Vizbuļa sakrālajos dziedājumos.Pirms pasākuma ikviens aicināts aizdegt svecīti Kaupo piemiņas vietā netālu no Krimuldas baznīcas Runtiņupītes krastā.
Saskaņā ar Indriķa hroniku 13.gadsimta sākumā dižciltīgais lībiešu vecākais Kaupo valdījis pār apgabaliem Gaujas labajā krastā. Ar viņa vārdu saista vismaz divas pilis — Turaidu un Kubeseli. Arheologs Jānis Graudonis, kura vadībā arheoloģiski pētīta Turaidas mūra pils un pilskalns, norāda, ka Turaidā 11.–13.gadsimtā atradusies Indriķa hronikā minētā Kaupo lielā pils – viņa varas centrs.
Kā apliecina arheoloģiskā izpēte un vēstures dokumenti, viņa galvenā dzīvesvieta bijusi Turaidas pilskalns, savukārt Krimuldā (Kubeselē) atrodas Kaupo apbedījuma piemiņas vieta. Pēc vietējo iedzīvotāju nostāstiem 19.gadsimtā par piemiņas vietu saukuši uzkalnu Runtiņupītes krastā netālu no Krimuldas baznīcas. Lībiešu valdnieka Kaupo atceres dienā 2001.gada 22.septembrī uzkalniņā tika atklāta piemiņas zīme, ko veidojusi tēlniece Gaida Grundberga.
Latvijas teritorijā 12.gadsimta beigās un 13.gadsimtā iezīmējas pirmie valstiskie veidojumi ar saviem valdniekiem, kuri tiesīgi lemt par šo novadu un tā iedzīvotāju likteņiem. Kaupo ir viens no pirmajiem kristītajiem Livonijas valdniekiem, ievērojama vēsturiska personība 12./13. gadsimta mijā. Viņa rīcība ietekmēja daudzus tā laika notikumus Gaujas lībiešu zemēs un daudznozīmīgi vērtējama Eiropas vēstures kontekstā.
Informāciju sagatavoja:
Anda Skuja
Turaidas muzejrezervāta Izglītojošā darba un komunikācijas daļas vadītāja
Septembris jau vairāk nekā 50 gadus Latvijā tiek atzīmēts kā Dzejas mēnesis, jo šajā laikā tiek svinēta dzejnieka Raiņa dzimšanas diena, un visā Latvijā notiek Dzejas dienas. Arī Siguldā šomēnes norisināsies vairāki Dzejas dienu pasākumi, kur aicināti piedalīties gan lielāki, gan mazāki šī daiļliteratūras veida cienītāji.
Pasākumi
16.septembris
Plkst.19.00 Siguldas koncertzālē „Baltais Flīģelis” būs skatāma Jaunā Rīgas teātra izrāde „Dzeja”.
„Šis ir ne tikai poētisks, bet arī pētniecisks darbs. Gribam atrast to dzejas zonu sevī, kur dzeja ir nepieciešama, un izprast, ko mēs katrs gaidām no dzejas. Mūsuprāt, dzeja ir viena no vissubjektīvākajām mākslām, un mēs gribam šo subjektīvo dzejas izpausmi saglabāt, atrodot tieši savus dzejoļus un dzejniekus. Mēs vēlamies nepārvērst dzeju par prozu, nezaudēt tās struktūru, ritmu, muzikālo un poētisko loģiku,” par izrādi saka tās veidotāji.
Izrādē piedalās aktieri Guna Zariņa, Kaspars Znotiņš, Jana Čivžele, Ivars Krasts un Ģirts Krūmiņš. Režisore – Māra Ķimele.
Bezmaksas ielūgumi uz izrādi saņemami koncertzālē „Baltais Flīģelis”, Siguldas novada Kultūras centra biļešu kasē Siguldā, Raiņa ielā 3, kā arī Siguldas novada bibliotēkās.
Pēc Jaunā Rīgas teātra izrādes plkst.20.30 interesentiem kopā ar izrādes režisori un aktieriem piedalīties sarunā – disputā „Vai dzeja ir grāmatplauktam?”.
19. – 22.septembris
Plkst.11.00 Siguldas novada bibliotēkā divas dienas norisināsies Dzejas dienu literārā aktivitāte „Kā būtu, ja es būtu dzejnieks?”.
Tās laikā interesentiem būs iespēja izzināt Dzejas dienas tradīciju un nozīmi, iepazīt Jāņa Baltvilka balvas laureāta Māra Runguļa bērnu dzeju, aplūkot izstādi „Dzejas brauciens”, lasīt dzejoļus latviešu, franču, krievu, angļu, zviedru u.c. valodās.
Grupas lūdzam pieteikt iepriekš, zvanot uz tālruni 67972425.
23.septembris
Plkst.11.00 Siguldas novada bibliotēkā notiks dzejas lasījumi mūzikas pavadījumā „Mēs sevi dāvāsim viens otram…” .
Sarmas Upeslejas, Velgas Deksnes, Baibas Cīrules, Laimdotas Vištartes, Nadīnas Liepiņas, Guntas Krauleres, Ivetas Rozentāles, Agneses Līcītes, Brigitas Debeļskas, Daiņa Znota un Sergeja Abramova dzeju lasīs Ilze Elksnīte un siguldietis Dainis Znots. Muzicēs Madara Hērlija. Ivetas Rozentāles vizuālais noformējums.
Izstādes
Izstāde „Atbilžu meklētāja”. Dzejniecei Lijai Brīdakai – 85
Tematiskā izstāde „Skan dzeja daudzās valodās…”
Ceļojošā izstāde „Dzejas brauciens”.
„Dzejas brauciens” ir daudzvalodu literārs projekts, ko rīko dzejnieks un tulkotājs Guntars Godiņš un projekta koordinatore no Somijas Jenni Kallionsivu. Ideja par „Dzejas brauciens” radusies 2006.gadā, un tās iniciatori savulaik bija Somijas Institūts un Latvijas vēstniecība Tallinā. Līdz 2010.gadam dzejas festivāls notika Igaunijā, Latvijā un Somijā un braucienos piedalījās dzejnieki no šīm valstīm. Kopš 2011.gada „Dzejas brauciena” dalībnieku loks ir paplašinājies, tajā iesaistoties arī Zviedrijai, bet 2014.gadā Zviedriju nomainīja Norvēģija.
Ceļojošā izstāde sniedz informatīvu un vizuālu ieskatu daudzvalodu literārajā projektā. Tajā interesenti var apskatīt mākslinieces Alisas Javitsas fotogrāfijas un video filmu no 2011.gada brauciena, izšķirstīt albumu, kurā apkopotas fotogrāfijas no iepriekšējo gadu braucieniem un noklausīties „Dzejas brauciena” dalībnieku dzejoļus oriģinālvalodā. Apskatei izliktas arī dzejnieku grāmatas oriģinālvalodā un tulkojumos „Dzejas brauciena” dalībvalstu valodās.
Izstādi sagatavojuši: Jenni Kallionsivu, Guntars Godiņš (ideja, administrācija, teksts), Alisa Javitsa (foto un video), Jorens Godiņš (dizains).
Dalība visos Dzejas dienu pasākumos un aktivitātēs– bez maksas.
Sestdien, 16.septembrī plkst.14.00 Allažu evaņģēliski luteriskajā baznīcā notiks vokālo ansambļu koncerts „Rudens elēģija”.
Koncerta iniciators vairākus gadus ir Allažu Tautas nama sieviešu vokālais ansamblis „Liepavots”, kas pasākumā dievnamā pulcēs ansambļus no Valmieras, Cēsīm, Ādažiem, Mārupes, Olaines, Ikšķiles un Siguldas novada.
Ieeja– bez maksas.
Sestdien, 16.septembrī plkst.19.00 Siguldas koncertzālē „Baltais Flīģelis” Dzejas dienu ietvaros būs skatāma Jaunā Rīgas teātra izrāde „Dzeja”.
„Šis ir ne tikai poētisks, bet arī pētniecisks darbs. Gribam atrast to dzejas zonu sevī, kur dzeja ir nepieciešama, un izprast, ko mēs katrs gaidām no dzejas. Mūsuprāt, dzeja ir viena no vissubjektīvākajām mākslām, un mēs gribam šo subjektīvo dzejas izpausmi saglabāt, atrodot tieši savus dzejoļus un dzejniekus. Mēs vēlamies nepārvērst dzeju par prozu, nezaudēt tās struktūru, ritmu, muzikālo un poētisko loģiku,” par izrādi saka tās veidotāji.
Izrādē piedalās aktieri Guna Zariņa, Kaspars Znotiņš, Jana Čivžele, Ivars Krasts un Ģirts Krūmiņš. Režisore – Māra Ķimele.
Uz pasākumu skatītāji aicināti līdzi ņemt kādu no sava grāmatplaukta dzejas krājumiem un pēc izrādes kopā ar izrādes režisori un aktieriem piedalīties sarunā – disputā „Vai dzeja ir grāmatplauktam?”.
Ielūgumi uz izrādi saņemami koncertzālē „Baltais Flīģelis”, Siguldas novada Kultūras centra biļešu kasē Siguldā, Raiņa ielā 3, kā arī Siguldas novada bibliotēkās.
No 6. līdz 20.oktobrim Siguldas novada bibliotēkā būs skatāma kaligrāfijas darbu izstāde „Dzimtas koks”, kas tapusi, noslēdzoties papīrmākslas darbnīcas „Viktora vēstules” organizētajiem kaligrāfijas kursiem.
Kaligrāfija ir process, kas nozīmē ne tikai glīti rakstīt, bet iemācīties rakstīt, koncentrējot domas un nesasprindzinot ķermeni. Rakstīšana ar tinti prasa lielu pacietību un vingrināšanos.
Papīrmākslas darbnīca„Viktora vēstules” Siguldas pils kompleksā jūlijā, augustā un septembrī piedāvāja iespēju apgūt kaligrāfisko rakstu. Noslēdzot šo projektu, katrs dalībnieks skaisti sarakstītos radu rakstus ievietojis savas dzimtas kokā, kas apskatāmi izstādē.
Projekts realizēts ar Siguldas novada pašvaldības kultūras projektu līdzfinansēšanas konkursa atbalstu.
Izstādes „Dzimtas koks” atklāšana notiks 6.oktobrī plkst.17.00 Siguldas novada bibliotēkā.
Ieeja – bez maksas.
No 23.oktobra līdz 11.novembrim Siguldas novada bibliotēkā būs skatāma mākslinieces Zandas Pučes izstāde „Sveicieni no Siguldas”.
Tajā būs aplūkojamas Siguldas ainavas digitālās foto kolāžas tehnikā, kuru pamatā ir dažādos laikos tapušas pastkartes un pastmarkas, kā arī Siguldas bērnu un jauniešu konkursā „Mana pastkarte un pastmarka” veidotie darbi. Izstādes nosaukums cēlies no tā, ka uz pagājušajā gadsimtā izdotajām Siguldas pastkartēm fotogrāfi visbiežāk rakstīja „Sveiciens no Siguldas”.
„2007.gadā, kad Sigulda svinēja 800.jubileju, par godu šim notikumam tika izdots seno pastkaršu komplekts un 16 pastmarku sērija, uz kurām bija attēloti dažādi Siguldas, Turaidas un Krimuldas vēstures un dabas pieminekļi. Šogad Sigulda svin 810.jubileju, un, mūsuprāt, ir atkal pienācis laiks atcerēties par pastmarkām un pastkartēm. Šis ir piedāvājums iet soli tālāk, apvienojot tradicionālo ar jauno,” teikts izstādes pieteikumā.
„Sveicieni Siguldai” ir turpinājums 2016.gadā īstenotajam projektam „EX-libri Art voyage” un tā laikā radītajiem zemes skaņu grafiskajiem attēliem – izvēlētas tās pašas Siguldas vietas, grafikas izmantotas pastmarku dizainā, tādēļ ainavas ir nevis krāsainas, bet melnbaltas.
Projekts tiek īstenots ar Siguldas novada pašvaldības kultūras projektu līdzfinansēšanas konkursa un biedrības „Siguldas Mākslu serpentīns” atbalstu.
Zanda Puče 2016.gadā absolvējusi Latvijas Mākslas akadēmijas maģistrantūras Grafikas nodaļu; 2015.gadā – ISSP Fotogrāfijas skolu; 2014.gadā – Liepājas Universitātes Jauno mediju mākslas programmu. 2016.gadā ar Siguldas novada pašvaldības līdzfinansējumu un biedrības „Siguldas Mākslu serpentīns” atbalstu īstenojusi multimediālu projektu „Medības”, 2015.gadā – projektu „Mūsu mājas stāsti” un 2014.gadā – projektu „Pārceltuve”.
Izstāde „Sveicieni no Siguldas” Siguldas novada bibliotēkā būs apskatāma darba dienās no plkst.11.00 līdz plkst.18.00, sestdienās no plkst.11.00 līdz 15.00.
Ieeja – bez maksas.