Piektdien, 17.februārī, plkst.21.00 Allažu pagasta Tautas namā notiks balle „Mīlestības maģija” kopā ar grupu „Apvedceļš” un iluzionistu Valdemāru.

Par dejām un līdzi dziedāšanai piemērotu mūziku rūpēsies hita „Zemenes” izpildītāji, populārā grupa „Apvedceļš” no Smiltenes, bet aizraujošos trikos apmeklētājus iesaistīs un pārsteigs viens no labākajiem iluzionistiem Latvijā – Valdemārs.

Ieejas maksa – 7 eiro.

Kā ik gadu, arī šogad otrajā mācību pusgadā Mākslu skolā „Baltais Flīģelis” notiek aktīva audzēkņu gatavošanās un piedalīšanās dažādos valsts mēroga konkursos.

Uz Latvijas profesionālās ievirzes un profesionālās vidējās mūzikas izglītības iestāžu izglītības programmas „Taustiņinstrumentu spēle – Klavierspēle” audzēkņu valsts konkursa otro kārtu Cēsīs, izvirzīti trīs audzēkņi – Keita Marcinkeviča (2.klase, pedagoģe R.Lankovska), Gustavs Grīnbergs (2.klase, pedagoģe D.Samta) un Markuss Renārs Everss (7.klase, pedagoģe A.Dimante).

Deviņi kora klases audzēkņi sekmīgi startējuši valsts konkursa otrajā kārtā Cēsu mūzikas vidusskolā, labākie – Gustavs Voitenko un Edgars Bāliņš (1.klase, pedagogs K.Kiršteins) izvirzīti uz konkursa trešo kārtu Rīgā.

Mākslas nodaļas audzēkņi gatavojas Latvijas izglītības iestāžu profesionālās ievirzes izglītības mākslas un dizaina jomas programmu audzēkņu Valsts konkursa 2016./2017.mācību gadā pirmajai kārtai skolas mērogā visās trīs vecuma grupās.

7.Starptautiskajā bērnu un jauniešu glezniecības un grafikas konkursā „Saules krasts – Brīnums” Mākslas nodaļas 1.klases skolniece Paula Broka ir ieguvusi otro vietu kategorijā glezniecība 7–9 gadu vecuma grupā, Largo Grīnbergs – atzinību.

Tikmēr līdz 17.februārim Mākslu skolas „Baltais Flīģelis” izstāžu telpā  bez maksas apskatāmas skolas audzēkņu darbu izstādes – Aksela Noras „Sastapšanās” un Māra Bērziņa „Akvareļi”.

​14.februārī plkst.13.00 Turaidas muzejrezervāts aicina visus Astrīdas Beināres talanta cienītājus, draugus un paziņas, kopīga darba veicējus un draugus uz pasākumu „Rakstniecei Astrīdai Beinārei – 80”.

Pagājušā gada rudenī, 10.novembrī, aizsaulē aizgāja izcila un spoža personība, ilggadēja Turaidas muzejrezervāta sadarbības partnere un draugs, rakstniece, skolotāja, siguldiete – Astrīda Beināre. Šogad, 14.februārī, Astrīdai Beinārei būtu pienākusi 80.dzimšanas diena.

Atceres pasākums iesāksies plkst.13.00 ar piemiņas brīdi un svecīšu aizdegšanu Astrīdas Beināres atdusas vietā Siguldas kapsētā. Plkst.14.00 Turaidas baznīcā ikviens aicināts piedalīties svētbrīdī, kuru vadīs Krimuldas evaņģēliski luteriskās draudzes mācītājs Juris Austris Rāviņš un Turaidas evaņģēliski luteriskās draudzes mācītājs Didzis Seržāns. Atklājot Astrīdas Beināres vitālo, romantisko, priekpilno, ticības caurstrāvoto attieksmi pret dzīvi, aktrise un režisore Ārija Liepiņa-Stūrniece kopā ar mūziķiem ievedīs rakstnieces kultūrvēsturiskā romāna „Rīgas Dievmātes klosteris” pasaulē.

Plkst. 15.00 Turaidas muižas pārvaldnieka jaunajā dzīvojamā mājā sāksies atceres pasākums „Rakstniecei Astrīdai Beinārei – 80”. Pārdomās par rakstnieci un viņas devumu kultūrā dalīsies Turaidas muzejrezervāta direktore Anna Jurkāne, Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātes Baznīcas un reliģiju vēstures katedras docents Andris Priede un literatūrzinātnieks Viesturs Vecgrāvis. Atmiņu stāstus atklās Astrīdas Beināres tuvinieki un laikabiedri, akcentējot viņas personību, tikšanās brīžu vienreizīgumu un rakstnieces ietekmi katra pasaules uztverē.

Astrīdas Beināres draudzība ar Turaidas muzejrezervātu, jo īpaši ar direktori Annu Jurkāni, aizsākās 2004.gadā. Rakstniecei bija nerimstoša interese par Gaujas lībiešiem, valdnieku Kaupo un Līvenu dzimtu paaudžu paaudzēs. Sadarbība un draudzība pārtapa kultūrvēsturiskos romānos, triloģijā „Sakāve vai uzvara”. Pirmais romāns „Kaupo un svētais Grāls” (2006) tika izdots arī vācu valodā un guva Vācu ordeņa lielmestra atzinību; otrais romāns „Asinsbalss: firsts Anatols Līvens. Romāns – varbūtība” iznāca 2011.gadā un trešais romāns „Portrets” vēstīja par viņas draudzību ar Vilhelmu Līvenu. Astrīda Beināre regulāri ciemojās Turaidā un Siguldā, izrādot patiesi dziļu interesi par kultūrvēsturisko mantojumu, apvienojot sen aizgājušos gadsimtus ar mūsdienām mākslinieciskā un misticiskā tvērumā.

Vispazīstamākais Astrīdas Beināres darbs ir kultūrvēsturisks romāns par 16.gadsimta Rīgas vācu mūķeni Annu Notkenu „Rīgas Dievmātes klosteris”, kas publicēts 1992.gadā, tulkots vācu, angļu, poļu un japāņu valodā un guvis katoļu baznīcas atzinību. Romāns izdots arī kā luga un pēc tā motīviem uzņemta filma „Anna”(1996). Viņas radošajā biogrāfijā ir daudz citi literārie darbi un publikācijas, ar kurām varēs iepazīties Turaidas muzejrezervāta krājuma izstādē „Astrīdai Beinārei – 80. Turaida. Kaupo. Mantojums”, kas veidota sadarbībā ar Latvijas Nacionālo bibliotēku un Siguldas novada bibliotēku.

Informāciju sagatavoja:
Turaidas muzejrezervāta Izglītojošā darba un komunikācijas daļas vadītāja
Anda Skuja

18.februārī plkst.18.00 koncertzālē „Baltais Flīģelis” notiks dokumentāla eseja – kustību izrāde par cilvēku ar citādu likteni „Man gribas iet…”, veltīta sievietei, māksliniecei un filozofei Jettei Užānei, tautā sauktai par Cimdu Jettiņu.

Izrāde „Man gribas iet…” būs ne tikai filozofiskas pārdomas par dzīves jēgu, bet arī kustību, viegluma un gaišuma caurstrāvota. Tā piedāvās ieklausīties un ieskatīties pārdomās par vispārcilvēciskām un nezūdošām vērtībām, profesionāļu – aktiera, mūziķa Edgara Lipora, horeogrāfes un dejotājas Lilijas Liporas un domātājas Elīnas Apsītes, sniegumā.

Pirms izrādes, plkst.17.00, „Baltā Flīģeļa” izstāžu zālē tiks atklāta Jettes Užānes darināto cimdu izstāde „Ziemas rota”, bet pēc izrādes, plkst.19.00, aicinām klausīties Elīnas Apsītes stāstījumu par Jettes dzīvi. Izstāde „Ziemas rota” „Baltā Flīģeļa” izstāžu zālē bez maksas būs skatāma līdz 18.martam.

Jette Užāne visu savu mūžu ir pavadījusi Dzērbenes pagasta „Lejnieku” mājās, ar savu dzīves filozofiju un cimdu adīšanas prasmi ieinteresēdama daudzus Latvijā un pasaulē mītošos kultūras cilvēkus. Pie viņas bieži viesi ir bijuši tādi Latvijā ievērojami cilvēki kā mākslinieks Laimonis Blumbergs, fotomākslinieks Gunārs Janaitis, rakstniece un politiķe Anna Žīgure, somu žurnālists Jukka Rislaki, rakstnieks Zigmunds Skujiņš, rakstnieks un sabiedrisks darbinieks Dainis Īvāns, māksliniece Rita Valnere, mākslinieks Kurts Fridrihsons, dzejniece Ludmilla Azarova, japāņu vēstniecības darbiniece Ajumi Kurosava un daudzi citi. Savulaik pie Jettes ir ciemojušies ministri, un Guntis Ulmanis 1995.gadā viņai pasniedzis Trīszvaigžņu ordeni. Jette ir bijusi Valsts Kultūrkapitāla fonda mūža stipendiāte.

Biļetes cena no 5 līdz 8 eiro.  Siguldas novada iedzīvotāja ID kartes īpašniekiem – 1 eiro atlaide. Biļetes pieejamas „Biļešu paradīzes” tirdzniecības vietās un Siguldas novada Kultūras centra biļešu kasē Raiņa ielā 3.

Februārī aicinām apmeklēt tikšanās vakaru ciklus Siguldas pagasta Kultūras namā un Jūdažu Sabiedriskajā centrā.

Siguldas pagasta Kultūras namā ceturtdien, 9.februārī, plkst.19.00 tikšanās vakaru cikla „Mana laimes formula” ietvaros uz sarunu aicināts radio balss un rakstnieks Dzintars Tilaks un dziesminieks, komponists Āris Ziemelis. Dzintars savā laikā vadījis raidījumu „Sirdslietu aģentūra”, ir desmit dažādu grāmatu autors, arī ilustrators un fotogrāfs. Daudzus gadus muzicējis kopā ar Āri Ziemeli. Šajā tikšanās reizē saruna par laimes formulas sastāvdaļām ikdienas dzīvē un latviešu mīlestības mentalitāti visdažādākajās izpausmēs. Un, protams, par mīlestību dziesmās.

Ieejas maksa – 2 eiro.

Jūdažu Sabiedriskajā centrā februārī notiks trīs sarunu vakari, kuros aicināti piedalīties gan bērni un jaunieši, gan pieaugušie, lai aprunātos brīvā atmosfērā un uzdotu sev interesējošus jautājumus.

Ceturtdien, 9.februārī, plkst.18.00 uz otro jautājumu un atbilžu vakaru „Kāpēc tā?” aicināti bērni un jaunieši. Šī vakara sarunu temats – dzīvnieku pasaule.

Ieeja – bez maksas.

Trešdien, 15.februārī, plkst.18.00 uz otro tikšanos cikla „Ceļojumu karuselis” ietvaros aicina Bruno Šulcs. Šajā reizē pieredzējušais ceļotājs dalīsies atmiņās par velokāpienu Muztagatā – 7546 metru augsta kalna virsotnē Ķīnā.

Ieejas maksa – 1,50 eiro.

Ceturtdien, 23.februārī, plkst.17.00 fotogrāfijās un iespaidos par ceļojumu uz teiksmaino Troļļu zemi Norvēģiju dalīsies Karita Plakane.

Ieeja – bez maksas.

No 3. līdz 5.februārim Starptautiskajā izstāžu centrā „Ķīpsala” notiks 24.Starptautiskā tūrisma izstāde – gadatirgus „Balttour 2017”, kurā piedalīsies arī Turaidas muzejrezervāts. Jau otro gadu Turaidas muzejrezervāts apmeklētājus gaidīs savā stendā, kur ikvienu iepazīstinās ar vasaras sezonas plašo ekspozīciju un pakalpojumu piedāvājumu, plānotajiem pasākumiem, šogad īpaši izceļot nemateriālo kultūras mantojumu un tā popularizēšanas formas Turaidā.

Piektdien, 3.februārī plkst.13.30 muzejrezervāta direktore Anna Jurkāne un muzeja pārstāvji gaidīs ikvienu izstādes „Balttour 2017” apmeklētāju Turaidas muzejrezervāta stendā ar īpašu prezentāciju, kuras laikā vēstīs par vērtībām, materiālā un nemateriālā kultūras mantojuma nozīmi, sveiks sadarbības partnerus nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanā un iesaistīs kopīgā muzicēšanā un sakāmvārdu spēlē. Skanīgas līvu un latviešu tautasdziesmas dziedās Rīgas folkloras draugu kopa „Skandinieki” – muzeja draugi, lībiešu kultūras mantojuma saglabāšanas veicinātāji jau vairāk nekā 40 gadu garumā. Pēc tikšanās katrs sev līdzi varēs aiznest kopā ar Turaidas kalēju Andri Šceglovu paša kaltu laimes monētiņu.

Pagājušā gada septembrī Īpaši aizsargājamais kultūras piemineklis – Turaidas muzejrezervāts piedalījās Eiropas nozīmes konkursā, kuru organizēja Eiropas kultūras tūrisma tīkls (European Cultural Tourism Network) un ieguva galveno balvu  „Ilgtspējīgs kultūras tūrisma galamērķis 2016” par nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu un popularizēšanu. Par šīs Eiropas nozīmes balvas saņemšanu, kas vainago muzejrezervāta ilggadēju, neatlaidīgu un sistemātisku darbu nemateriālā kultūras mantojuma – tradīciju un prasmju – saglabāšanā, pētniecībā un popularizēšanā, izveidojot Turaidu par vienu no iecienītākajiem starptautiskā un vietējā kultūras tūrisma galamērķiem, Kultūras ministrija pagājušā gada decembrī Turaidas muzejrezervātam piešķīra „Izcilības balvu 2016”, kas ir ļoti nozīmīgs novērtējums Latvijas kultūras procesā.

Izstādes visas trīs dienas Turaidas muzejrezervāta stendā viesus sagaidīs Gaujas lībiešu sievas un puiši, stāstīs par jaunumiem un aktualitātēm Turaidā un aicinās spēlēt sakāmvārdu spēles. Tie, kuri atminēs atjautīgos sakāmvārdus, saņems dāvanā bezmaksas ieejas karti ģimenei uz Latvijas bērnu folkloras svētkiem Dainu kalnā, kas notiks 3.jūnijā vai pasākumu 6.augustā „Šodien pils pieder bērniem – senie stāsti atdzīvojas”. Piektdien un sestdien no12.00 līdz 16.00 Turaidas muzejrezervāta stendā apmeklētāji varēs iepazīties ar Turaidas kalēju Andri Ščeglovu un kalt laimes monētiņas.

Izstādē „Balttour 2017” vienuviet varēs apskatīt vairāk nekā 470 stendus, kuros savus piedāvājumus prezentēs ap 850 tūrisma uzņēmumu no 41 pasaules valstīm.

Informāciju sagatavoja:
Turaidas muzejrezervāta Izglītojošā darba un komunikācijas daļas vadītāja
Anda Skuja

11.februārī plkst.19.00 koncertzālē „Baltais Flīģelis” notiks Rīgas Saksofonu kvarteta un Kristīnes Gailītes koncerts „Ziemas šūpulī”, kurā skanēs latviešu komponistu mūzika, jo īpaši godinot šī gada jubilāru Georgu Pelēci.

Koncerta centrālā ass ir latviešu komponistu, klasiķu solo dziesmu atskaņojums inovatīva kameransambļa sastāvā, sadarbojoties Rīgas Saksofonu kvartetam un Kristīnei Gailītei. Šiem mūziķiem veidotās aranžijās solo dziesmas iegūst pavisam jaunu skanējumu, jo tradicionālā klavieru pavadījuma loma uzticēta saksofonu kvartetam. Programmā iekļautas Jāņa Mediņa un Jāzepa Mediņa romantiskākās solo dziesmas, tāpat arī Alfrēda Kalniņa un Jāzepa Vītola darbi, ko ar savu spoži dzidro soprānu izjūt un izdzied izcilā Latvijas Nacionālās operas soliste Kristīne Gailīte. Programmu papildina noskaņās tuva ārzemju komponistu mūzika no saksofonu kvarteta repertuāra.

Koncerta tematika ir ziema. Bet šī ziema nav skarba, dziļa un auksta, gluži pretēji – tā klausītājiem nes sirdsmieru un siltumu, un tās ir emocijas, pēc kādām klausītāji tiecas šajā baltajā laikā. Koncerta nosaukums „Ziemas šūpulī” radies kā parafrāze vienam no programmā iekļautajiem opusiem – šī gada jubilāra Georga Pelēča kantātei soprānam un saksofonu kvartetam „Sniega šūpulī”. Līdzās atsevišķu daļu atskaņojumam no šī latviešu mūzikas skaņdarba dzirdēsiet arī izcilā latviešu komponista Riharda Dubras saksofonu kvartetam veltītu skaņdarbu „Lux Aeterna”.

Biļetes cena – no 5 līdz 10 eiro.  Siguldas novada iedzīvotāja ID kartes īpašniekiem – 1 eiro atlaide. Biļetes pieejamas „Biļešu paradīzes” tirdzniecības vietās, Siguldas novada Kultūras centra biļešu kasē Raiņa ielā 3 un stundu pirms koncerta – norises vietā.

15.februārī plkst.16.00 Siguldas novada bibliotēka aicina uz siguldieša Jura Sārņa autobiogrāfiskās grāmatas par 1949.gadu „Atmiņas neizgaist” atvēršanu.

1949.gads ir viena no drūmākajām lappusēm Latvijas vēsturē. Martā lopu vagonos sadzen un svešumā aizved tūkstošiem latviešu ģimeņu. Baumas par draudošajām briesmām klīdušas jau sen, gudrākie saimnieki uz laiku pametuši savas saimniecības, aizbraucot paciemoties pie radiem vai kur tālāk. Bet daudzi baisajām prognozēm nav ticējuši līdz pēdējam brīdim, kad nakts vidū uzcelti no miega un aizvesti ar to, kas pie rokas. Sētās rej pamestie suņi, mauj neslauktās govis…

Taču dzīve neapstājas arī smagos un nemierīgos laikos — zeme jāar, kartupeļi jāstāda, krāsnis jāmūrē, tāpēc Eidim darba netrūkst. Viņam ir prasmīgas rokas un atsaucīga sirds, un šādas īpašības cilvēki prot novērtēt. Pavisam negaidot Eida dzīvē ienāk mīlestība – Gaujas meitene Ilze, vidusskolniece ar dedzīgām acīm un cerību pilnu sirdi. Vai viņu mīlestībai būs lemts izdzīvot, spītējot līdzcilvēku skaudībai, neziņai par nākotni un daudziem tūkstošiem kilometru, kas uz laiku izšķir jaunos ļaudis?

Kā grāmatas ievadā atzīst publicists Aivars Berķis, darba „Atmiņas neizgaist” lielākā vērtība ir tā vēsturiskā objektivitāte: autoram ir bijis gana daudz laika pieredzēto un pārdzīvoto izvērtēt, atsijāt atgādināšanas vērto, salīdzināt toreizējās tikumiskās vērtības ar tagadējām, un tikai tad tās izlikt uz papīra. Apbrīnas vērta ir autora spēja atturēties no moralizēšanas, to viņš pilnā mērā atstāj lasītāju ziņā.

Jura Sārņa grāmata „Atmiņas neizgaist” izdota apgādā „Jumava” un ierindojas Melānijas Vanagas dokumentālā romāna „Veļupes krastā” sērijas ietvaros.

Ieeja – bez maksas.

​19.februārī plkst.17.00 Siguldas novada pašvaldības Pakalpojumu centra ēkā Raiņa ielā 3 aicinām apmeklēt Siguldas Tautas teātra iestudējumu „Vajadzīgs melis”.

Siguldas Tautas teātra kolektīvs, aicinot uz izrādi „Vajadzīgs melis”, kas režisores Ārijas Liepiņas-Stūrnieces vadībā iestudēta pēc grieķu dramaturga D.Psafasa lugas motīviem, aicina ne tikai uz pārdomām, bet arī uz drosmīgu reakciju – ironiju, smiekliem un noraidījumu, atpazīstot izrādes personāžu domāšanā un rīcībā klaju cinismu un melus, ar ko slimo Latvijas politiskā elite.

Siguldas Tautas teātris aicina kļūt par lieciniekiem situācijai, kādu pats mērķtiecīgi radījis un piedzīvo ievēlētais deputāts Ainārs Rapsis. Lai taptu ievēlēts, priekšvēlēšanu laikā cilvēkiem ir solītas visneticamākās lietas: „Solījumus dot taču nav nekāda māksla. Nu kā var nesolīt?”. Taču pienāk laiks, kad solījumi jāpilda, bet tas nekādi nav iespējams. Tad sākas skarbas problēmas. Izrādās, ka vienīgā izeja rodama, sameklējot vēl lielāku meli un mahinatoru, nekā pats, lai kaut uz brīdi glābtos no atbildības.

Ieejas maksa – 2 eiro; Siguldas novada iedzīvotāja ID kartes īpašniekiem – 1,50 eiro.

Informāciju sagatavoja:
Siguldas Tautas teātra režisore
Ārija Liepiņa-Stūrniece

Sestdien, 28.janvārī, Siguldā, Livonijas ordeņa Siguldas pilī norisinājās Eiropas gastronomijas reģiona 2017 atklāšanas pasākums „Ziemas garšu svinēšana”. Pasākuma laikā apmeklētāji bija aicināti izbaudīt Rīgas–Gaujas reģiona šefpavāru uz uguns gatavotos ēdienus.

Ziemas izaicinājumu bija pieņēmuši un uz uguns ēdienus gatavoja seši Rīgas–Gaujas reģiona restorāni: „Valmiermuižas alus virtuve” un šefpavārs Dzintars Kristovskis, „Ostas Skati” un šefpavārs Ingmārs Ladigs, „Mālpils muiža” un šefpavāre Aija Gabrāne, „Kungu Rija” un šefpavārs Gvido Skoboļevs, „Bīriņu Pils” un šefpavārs Kaspars Rocēns, kā arī restorāns „Garšas Frekvece” un šefpavārs Vadims Jevsejevs.

Pasākuma laikā bija iespējams mieloties ar dažādiem latviešu virtuves ēdieniem: alus plakanmaizi un šķelto zirņu aizdaru, brieža gaļu un skābētu kāpostu pīrāgu, ceptu biezpienu ar lāceņu ievārījumu, kartupeļu pankūkām ar foreles fileju, sīpoliem tumšā alus marinādē un kūpinātu biezpienu, cidoniju vārītā krēma pudiņu ar karameles mērci un daudziem citiem īstiem ziemas gardumiem.

Kamēr uz uguns gatavojās ēdiens, par autentisku mūzikas sajūtu gādāja grupas „Auļi” un „Iļģi”.

Kā ziņots iepriekš, Rīgas–Gaujas reģions, kurā sadarbojas Rīgas, Siguldas, Cēsu un Valmieras pašvaldības, ieguvis titulu 2017.gadā būt par Eiropas Gastronomijas reģionu un gada ietvaros plānota plaša pasākumu programma, ar kuru iespējams iepazīties mājaslapā

​Siguldas novada Kultūras pārvalde un Mores pagasta Tautas nams aicina pirmsskolas vecuma bērnus pieteikties dalībai konkursā „Siguldas novada Cālis 2017”, kas notiks 2017.gada 12.martā plkst.13.00 Mores pagasta Tautas namā. 

Konkursa mērķis ir attīstīt pirmsskolas vecuma bērnu muzikālās prasmes un iemaņas, kā arī pilnveidot mazo vokālistu skatuves kultūru un uzstāšanās prasmi. Konkursa dalībniekam pēc brīvas izvēles jāsagatavo divas dziesmas – komponista oriģināldziesma un latviešu tautasdziesma. Izvēlētajam repertuāram jāatbilst konkrētā solista vecumam un vokālajām spējām. Dziesmas mazie vokālisti var izpildīt bez pavadījuma (a cappella), klavieru vai cita instrumenta pavadījumā vai fonogrammas pavadījumā.

Interesenti aicināti iepazīties ar konkursa nolikumu un aizpildītu pieteikuma veidlapu līdz 5.martam nosūtīt uz e‑pasta adresi sintija.laizane@sigulda.lv vai iesniegt personīgi Mores pagasta Tautas namā.

Sestdien, 4.februārī, plkst.11.00 Jūdažu Sabiedriskajā centrā notiks Sveču diena. Radošajās sveču darbnīcās ikviens interesents tiks aicināts apgūt sveču liešanas un dekorēšanas mākslu.

Sveču mēneša februāra sākumā tiek atzīmēta Sveču diena. Latvieši Sveču dienu neuzskatīja par svinamu dienu, taču bija noteikti darbi, ko drīkstēja un ko nedrīkstēja darīt šajā dienā. Viena no raksturīgākajām Sveču dienas paražām ir sveču liešana, jo ļaudis ticēja, ka šajā dienā lietās sveces deg gaiši un ilgi. Ja lējējs bijis dusmīgs, sveces degot ar tumšu liesmu, sprakšķot.

Aicinām piedalīties radošajās darbnīcās, radot savu gaismas un siltuma simbolu – sveci. Darbnīcas vadīs Eva Viļķina.

Ieeja – bez maksas.