Muzeju nakts šogad Latvijā norisināsies 17. maijā, un tā notiks jau 21. reizi. Šā gada vienojošā tēma “Mūsu vērtību stāsti” izvēlēta, lai aicinātu gan valsts, pašvaldību un privātos muzejus, gan citus sabiedriskās dzīves organizatorus dalīties ar savos krājumos esošajām nozīmīgākajām vērtībām un stāstīt par tām sabiedrībai.
Muzeju naktī dažādās Siguldas novada vietās būs atvērtas ekspozīcijas un notiks ekskursijas. Visi minētie pasākumi notiek bez ieejas maksas vai dalības maksas.
Siguldas Jaunā pils un pils kvartāls ar programmu “Mūsu vērtību stāsti. Vai tu tam tici?” gaidīs apmeklētājus no plkst. 19.00 līdz 1.00. Programmā iekļauts bezmaksas apmeklējums Siguldas Jaunajā pilī, kur varēs satikt pils tēlus, kas stāstīs mazliet spocīgus stāstus, baudīt dzīvo mūziku un mācīties valša deju soļus. Kopā ar darbnīcas “Viktora vēstules” mākslinieci varēs apgūt vēstuļu rakstīšanu, turklāt uz vēstuļpapīra, kas darināts pašu rokām. Pasākumu papildinās arī jaunsardzes aktivitātes.
Skulmju dzimtas mājas ekspozīcijā Mālpils pagastā no plkst. 19.00 līdz 1.00 būs apskatāma Skulmju dzimtas mājas ekspozīcija un Martas Liepiņas-Skulmes skulptūru dārzs. Apmeklētājiem arī būs iespēja izstaigāt Džemmas un Vivianas taku. Plkst. 21.00 muzicēs un atmiņās par Valentīnu Skulmi dalīsies bijušais Dailes teātra aktieris Jānis Paukštello. No plkst. 19.00 darbosies Ulubeles kafejnīca.
Lēdurgā Muzeju nakts ietvaros sagatavota plaša programma. Lēdurgas dendroparka administrācijas ēkā no plkst. 18.00 līdz 23.00 būs apskatāmi seni darbarīki. No plkst. 20.00 līdz 21.00 notiks ekskursija pa dendroparku gida pavadībā. Garlība Merķeļa Lēdurgas pamatskola no plkst. 18.00 līdz 20.00 “Lēdurgas vecajā pagasta skolā” piedāvā tikšanos ar “skolas pārzini”, nodarbību “Atkal skolas solā”, skolēnu darbu izstādi “Agrāk un tagad”, skolas gadu hronikas apskati, pasākumu un notikumu vēstures video no 1991. gada un interaktīvo fotoizstādi.
Lēdurgas Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrība no plkst. 18.00 līdz 23.00 piedāvā depo apskati ar seno ugunsdzēsību inventāru un iespēju iejusties ugunsdzēsēja tēlā. Ikviens apmeklētājs varēs piedalīties dažādās aktivitātes. Pirmajiem 20 apmeklētājiem – pārsteiguma balvas!
Izstāde-ekspozīcija “Disko evolūcija” Lēdurgā no plkst. 18.00 līdz 23.00 piedāvā apskatīt diskotēku tehnisko izaugsmi no 80. gadiem līdz mūsdienām. Gada laikā ekspozīcija ir papildināta ar dažādiem jauniem eksponātiem, piemēram, ar pirmo “Pioneer” dīdžeja pulti. Apmeklējuma laikā varēs nedaudz izbaudīt diskotēkas noskaņu.
Krimuldas Tautas namā Raganā plkst. 22.00 varēs apmeklēt nakts izrādi “Zied krāsaina pasaule tevī”, kuru piedāvā Krimuldas Tautas nama amatierteātris.
Inciemā no plkst. 17.00 līdz 23.00 apskatei būs atvērta Anšlava Eglīša ekspozīcija, kā arī varēs izbaudīt kino un citus interesantus notikumus.
Muzeju nakts aktivitātes piedāvās arī Turaidas muzejrezervāts, kas gaidīs apmeklētājus no plkst. 19.00 līdz 22.00. Piedāvāta mūsu vērtību stāstu izzināšana ekspozīcijās “Ceļā uz Latvijas valsti. Klaušinieks. Saimnieks. Pilsonis” klaušinieku mājā, “Turaidas muzejrezervāts laikā un telpā” magazīnas mājā un Turaidas baznīcā. Vakara gaitā apmeklētāji aicināti iepazīties ar divām izstādēm. Blakus Klaušinieku mājai skatāma brīvdabas foto izstāde no muzeja krājuma “Turaidas muižas cilvēki un darbi 19. gadsimta beigās/20. gadsimta sākumā”. Turaidas baznīcā izstāde “Mēs ticējām – mēs esam”, kas vēsta par Atmodas laika norisēm Latvijas baznīcu draudzēs. Muzeju nakts laikā būs atvērta Turaidas baznīca, kas aicinās uz svētbrīdi, koncerts, kurā muzicēs arfiste Elizabeta Lāce. Ekskursija norisināsies Turadais baznīca un arī magazīnas mājā. Plašāka informācija.
No plkst. 18.00 līdz 23.00 Krišjāņa Barona mājā būs skatāma divu radošu personību darbu izstāde. Muzeju nakts ietvaros apmeklētājiem būs iespēja iepazīties ar keramiķes Māras Kalniskes darbiem, kā arī dabas fotogrāfes un pasākumu dokumentētājas Mārītes Meļņikas fotogrāfijām. Vienlaikus iespējams izstaigāt paša Dainu Tēva – Krišjāņa Barona – māju, kur viņš pavadījis savas dzīves nogali. Piekļuve mājām no kempinga “Dainas”. Plašāka informācija.
Muzeju nakts tradīcija aizsākās 1999. gadā Francijā; tās mērķis ir iepazīstināt ar muzejiem arī tos iedzīvotājus, kuri ikdienā tos neapmeklē. Papildu informācija par Muzeju nakts pasākumu Latvijā un tā programmu izlasāma vietnē latvia.icom.museum.lv.
17. maijā norisināsies garīgās kultūras notikums “Baznīcu nakts 2025” un “Atvērto baznīcu diena”, kuras laikā cilvēkus aicina atklāt Latvijas baznīcu gadsimtiem glabāto kultūras mantojumu un garīgās vērtības, kā arī iesaistīties dažādās aktivitātēs. Šajā dienā arī septiņi Siguldas novada dievnami gaidīs viesus ar īpaši sagatavotu programmu.
Krimuldas Evaņģēliski luteriskās baznīcas programma:
Mālpils Evaņģēliski luteriskās draudzes programma:
Siguldas baptistu draudzes programma:
Siguldas Evaņģēliski luteriskās baznīcas programma:
Siguldas Jēzus Sirds Romas katoļu baznīcas programma:
Jāņa Kristītāja pareizticīgās baznīcas Lēdurgā programma:
Turaidas Evaņģēliski luteriskās draudzes programma:
“Baznīcu nakts” ideja līdz Latvijai atceļojusi no Austrijas, kur pirms vairāk nekā 10 gadiem notika pirmais kristīgās baznīcas konfesiju un draudžu kopīgi rīkots ekumēnisks notikums. Latvijā pasākums norisināsies 12. gadu. Pasākuma ieceri atbalsta Latvijas lielāko kristīgo konfesiju vadītāji, pasākumu organizē starpkonfesionāla domubiedru grupa un nodibinājums “Baznīcu nakts fonds”.
No 10. maija Turaidas muzejrezervāts aicina apmeklēt agrākās Turaidas muižas kaltes ēku, kurā pēc atvērtā krājuma galerijas principiem muzejs iepazīstinās ar krājuma priekšmetiem, kas saistīti ar mīlestības stāstu par Turaidas Rozi – meiteni Maiju Greifu, kura dzīvoja Turaidā 17. gadsimta sākumā. Periodiski mainoties eksponētajiem priekšmetiem, apmeklētājiem būs iespēja ieskatīties Turaidas Rozes stāstā caur muzeja krājuma priekšmetu prizmu.
Sākumā būs izstādīti divi izcilu novadnieku darbi – ainavista, ilggadēja Siguldas galvenā mākslinieka Voldemāra Gudovska glezna “Turaidas Rozes liepa” un tēlnieka Teodora Zaļkalna veidotā Turaidas Rozes piemiņas plāksne.
Šobrīd muzejrezervāta krājumā ir 96 500 priekšmetu, to vidū ir daudzi unikāli, ar Turaidas Rozes tēmu saistīti mākslas darbi, fotogrāfijas, dažādu izrāžu kostīmi un skices, pastkartes, grāmatas u.c. Turaidas muzejrezervāta krājuma mākslas kolekcijā ir gleznotāju Oskara Vīndedža, Pētera Postaža, tēlnieku Kārļa Baumaņa un Aivara Gulbja, grafiķa Pētera Upīša darbi, kuru daiļradi un radošās ieceres iedvesmojis stāsts par Turaidas Rozi. Periodiski mainoties eksponētajiem priekšmetiem, apmeklētājiem būs iespēja ieskatīties Turaidas Rozes stāstā caur muzeja krājuma priekšmetu prizmu.
Atvērtā krājuma galerijas iecere ir laika gaitā parādīt muzeja kolekcijas vērtības, stāstīt stāstus un sniegt iespēju apmeklētājiem iepazīt Turaidas muzejrezervāta bagāto mantojumu.
Kaltes ēku caurvij vēsturiska elpa. Bijusī Turaidas muižas kalte būvēta 19. gadsimta otrajā ceturksnī. Sākotnēji smēde, vēlāk pārbūvēta par labības kalti, tā savu funkciju saglabāja arī 20. gadsimta 20.–30. gados. Fakti liecina, ka ēku sāka izmantot arī citiem mērķiem – ap 1928. gadu tur ierīkoja bufeti, pagasta sarīkojumos pārdodot ceptas desiņas, tomēr graudu žāvēšanu turpināja arī pēc II Pasaules kara. Kad 20. gadsimta 50. gadu vidū kaltēšanu pārtrauca, ēku izmantoja kā noliktavu blakus esošajam atspirdzinošo dzērienu kioskam.
1971. gadā ēkā Siguldas patērētāju biedrība ierīko kafejnīcu “Turaida”. Projekta autors arhitekts Jānis Mednis saglabāja ēkai raksturīgas arhitektoniskās īpatnības. Interjera un mēbeļu dizainā bija redzamas atsauces uz vēsturiskiem stiliem. Līdz mūsdienām saglabājušies pēc Turaidas Rozes leģendas motīviem darinātie sienu gleznojumi. Gleznojumu, mēbeļu un apgaismes objektu autori bija interjera dizaineri Aina un Auseklis Ozoliņi. Tautā kafejnīcu dēvēja par “Zirnīti”, pateicoties ēdienkartei – latviešu tradicionālajam ēdienam pelēkajiem zirņiem ar speķi, alum un Rīgas Melnajam balzamam. Kaltes ēkas sienu gleznojumiem šogad uzsāks restaurāciju.
Kaltes ēkā no šī pavasara “Baltu Rotas” piedāvā stāstu par Turaidas vēstures, dabas un Turaidas Rozes iedvesmu rotās. Sudraba un bronzas rožu rotu kolekcija radīta par godu Turaidas Rozes 400. jubilejai, un arvien priecē valkātājus. Ikvienam ir iespēja iegādāties arī tādu rotu, kādu pirms vairāk nekā pirms 1000 gadiem valkāja šajā apkaimē. Rotu oriģināli apskatāmi Turaidas muzejrezervāta ekspozīcijās.
Turaidas muzejrezervāts, viens no nozīmīgākajiem tūrisma un brīvā laika pavadīšanas galamērķiem visai ģimenei, stāsta Latvijas tūkstošgades vēstures stāstu. Muzejrezervāta 58 hektārus plašā teritorija ir bagāta ar mākslas un vēstures pērlēm – Turaidas pili, koka baznīcu, muižas ēkām, Gaujas lībiešu mantojumu, Meža parku un Tautasdziesmu parku. Dziesmotās Atmodas simbolam, Dainu kalnam, ar lielu pasākumu programmu šogad tiek atzīmēta 40. gadadiena. Turaidas muzejrezervāts daudzkārt novērtēts starptautiski, saņemot Eiropas muzeju gada balvas zelta nozīmi (1996), ilgtspējīga Eiropas kultūras tūrisma galamērķa balvu (2016) un Eiropas mantojuma zīmi (2021). Latvijas un ārvalstu apmeklētāju skaits 2024. gadā pārsniedza 173 tūkstošus.
Attēls: Pastkarte. Turaidas muižas kalte 20. gadsimta sākumā. SM 6012
Informāciju sagatvoja:
Gunta Zaķīte
Turaidas muzejrezervāta Izglītojošā darba un komunikācijas nodaļa vadītāja
29. maijā plkst. 19.00 kultūras centrā “Siguldas devons” sadarbībā ar Azerbaidžānas Republikas vēstniecības Latvijā atbalstu notiks koncerts “Mūžīgās melodijas Uguns zemē”.
Šajā īpašajā vakarā tiks godināts bagātais un daudzveidīgais Azerbaidžānas muzikālais mantojums, kurā tiks pārstāvēti tādi tradicionālie žanri kā Mugam, ko UNESCO 2003. gadā atzina par Cilvēces mutvārdu un nemateriālā mantojuma meistardarbu un 2008. gadā iekļāva reprezentatīvajā sarakstā.
Publika varēs baudīt aizraujošu ceļojumu pa Azerbaidžānas muzikālo mantojumu, ko atdzīvinās pazīstami Azerbaidžānas un Latvijas izpildītāji:
Šis koncerts sola valdzinošu vakaru, kas piepildīts ar azerbaidžāņu mūzikas dvēseli un garu.
Ieeja koncertā bez maksas.
Šajā nedēļas nogalē koncertos, radošās darbnīcās un sirsnīgā kopābūšanā Siguldā, Raganā, Sidgundā, Inčukalnā un citviet novadā svinēsim Mātes dienu. Īstu svētku sajūtu varēs izbaudīt arī sporta entuziasti – svētdien Siguldā un apkārtnē visas dienas garumā notiks “Latvijas valsts mežu” MTB velomaratons. Savukārt svētdienas vakarpusē, lai atbalstītu Latvijas izlasi Pasaules čempionātā hokejā, Siguldas pils paviljonā hokeja līdzjutēji aicināti uz spēles Latvija–Kanāda kopskatīšanos. Brīvdienās Turaidas muzejrezervātā būs iespēja tikties tradicionālajā Mātes dienas pasākumā, Siguldas pagasta Kultūras namā izskanēs diriģentes Maijas Feldmanes jubilejas koncerts, norisināsies arī vairāki pasākumi bērniem un jauniešiem. Notiks arī basketbola turnīrs, sacensības šautriņu mešanā, sacensības “Siguldas kauss novusā” un citas sportiskas aktivitātes.
Piektdien, 9. maijā
No plkst. 9.00 līdz 17.00 Krimuldas bibliotēkā notiks zināšanu konkurss “Eiropa”. Dalība – bez maksas.
Plkst. 9.15 “Iespēju mājā” Rīgas ielā 1 notiks vingrošanas grupas “Ritmas” nodarbība.
Plkst. 11.00 Siguldas Sporta centrā notiks bezmaksas vingrošanas nodarbība cilvēkiem ar invaliditāti. Nodarbības notiek sadarbībā ar biedrību “Cerību spārni”. Informācija un pieteikšanās, zvanot uz tālruņa numuru 26396000.
Plkst. 11.00 “Iespēju mājā” Rīgas ielā 1 norisināsies rokdarbu grupas “Hobiju parks” nodarbība.
Plkst. 15.00 Gaujas Kopienas centrā notiks jauniešu pēcpusdiena ar jauniešu iniciatīvu centra “Mērķis” pārstāvjiem.
Plkst. 16.00 Sunīšu Kopienas centrā aicina uz spēļu vakaru ar bērniem.
Plkst. 18.00 koncertzālē “Baltais flīģelis” izskanēs māmiņdienas koncerts un izstāde “Tu esi…”, kurā uzstāsies Siguldas Mākslu skolas “Baltais flīģelis“ zēni. Ieeja – bez maksas.
Sestdien, 10. maijā
No plkst. 8.00 līdz 14.00 pie Krimuldas Tautas nama norisināsies pavasara gadatirgus.
Plkst. 10.00 Krimuldas bibliotēkā aicina uz radošu darbnīcu “Māmiņdienas apsveikums”.
Plkst. 10.00 Mālpils Sporta centrā notiks sacensības šautriņu mešanā.
Plkst. 10.00 Siguldas Sporta centrā norisināsies deju aerobika. Nav nepieciešama iepriekšēja pieteikšanās.
Plkst. 12.00 Siguldas novada bibliotēkā ģimenes ar bērniem aicinātas uz ģimenu dienas pasākumu. Būs iespēja klausīties lasījumā, piedalīties radošajā darbnīcā un lasīšanas veicināšanas programmas “La(p)sa” nodarbībā. Dalība – bez maksas.
Plkst. 12.00 Siguldas novada bibliotēkā notiks māmiņdienas radošā darbnīca “Apsveikums māmiņai”. Dalība – bez maksas.
Plkst. 13.00 Sidgundas bibliotēkā norisināsies māmiņdienai veltītas radošās aktivitātes. Dalība – bez maksas.
Plkst. 13.00 Siguldas Sporta centrā norisināsies bezmaksas nodarbība “Fitnesa ABC”. Priekšroka maznodrošinātajiem ar Siguldas novada pašvaldības Sociālā dienesta atzinumu. Pieteikšanās līdz iepriekšējās dienas plkst. 17.00, zvanot uz tālruņa numuru 25448860.
Plkst. 14.00 Siguldas Sporta centrā novada senioriem notiks peldēšanas nodarbība. Pieteikšanās, zvanot uz tālruņa numuru 25448860.
Plkst. 16.00 Siguldas pagasta Kultūras namā norisināsies diriģentes Maijas Feldmanes jubilejas koncerts “Ir svētku diena atnākusi man”. Koncertā piedalīsies sieviešu koris “Teiksma”, vīru koris “Vecie draugi”, instrumentālā grupa “Siluets”, solisti un audzēkņi. Ieejas maksa – 3 eiro, biļetes pieejamas stundu pirms koncerta Siguldas pagasta Kultūras namā (norēķini skaidrā naudā).
Plkst. 18.00 Turaidas muzejrezervāta senajā baznīckalnā ikviens aicināts uz Maijas dienas koncertu “Laiks mīlestībai” – veltījums Turaidas Rozei. Šajā dienā, 10. maijā, Maijām, uzrādot personu apliecinošu dokumentu, visu dienu ieeja Turaidas muzejrezervātā būs bez maksas. Ieejas maksa koncertā ir ieejas biļete Turaidas muzejrezervātā.
Svētdien, 11. maijā
No plkst. 10.00 Mālpilī notiks pavasara gadatirgus.
Plkst. 10.00 Mālpils Sporta centrā norisināsies Siguldas novada atklātais kauss novusā “Siguldas kauss”, 4. posms (individuāli). Pieteikšanās sacensībām ir noslēgusies.
No plkst. 10.00 Siguldā un apkārtnē notiks “Latvijas valsts mežu” MTB velomaratons. Sacensību dienā gan novadniekiem, gan pilsētas viesiem jārēķinās ar īslaicīgiem satiksmes ierobežojumiem.
Satiksme tiks slēgta:
Satiksme tiks ierobežota:
Īslaicīgi uz sportistu braucienu brīdi:
Cēsu iela posmā no Pils ielas līdz Raiņa ielai tiks noteikta kā vienvirziena iela.
Plkst. 11.00 Inčukalna Tautas namā norisināsies koncerts “Māmiņ! Šodien tava diena”, kurā uzstāsies Inčukalna bērni un jaunieši. Ieeja – bez maksas.
Plkst. 12.00 Siguldas Sporta skolā notiks basketbola turnīrs “Siguldas kauss 2025” U10 vecuma grupas meitenēm. Sacensībās sacentīsies četras 2015., 2016. gadā dzimušo meiteņu komandas (U10 vecuma grupa). Viesos pie mājiniecēm Siguldas Sporta skolas audzēknēm ieradīsies jaunās basketbolistes no Cēsīm, Jelgavas un Jaunpils. Plašāka informācija.
No plkst. 13.00 līdz 16.00 viesnīcas “Hotel Sigulda” restorānā ikviens aicināts uz Māmiņdienas svētku pusdienām, baudot īpaši sagatavotu trīs kārtu ēdienkarti. Mierpilna noskaņa un īpaša dāvana visām māmiņām – klavierspēle dzīvajā izpildījumā. Galdiņu rezervācijas maksa – 10 eiro, zvanot uz tālruņa numuru 26165530 vai rakstot uz e‑pasta adresi info@hotelsigulda.lv.
No plkst. 17.20 Siguldas pils paviljonā hokeja līdzjutējiem būs iespēja sanākt kopā un skatīties Pasaules čempionātu hokejā: Latvija–Kanāda. Šī būs lieliska iespēja atbalstīt Latvijas komandu kopā un piedzīvot īstu sporta svētku atmosfēru tepat, Siguldā. Plānots, ka kopskatīšanās tiks nodrošināta arī sestdien, 17. maijā, kad Latvija spēkosies ar Somijas valstsvienību. Darbosies kafejnīca “Cafe Pils dārzs”, kas parūpēsies par dzērieniem un uzkodām. Dalība – bez maksas. Plašāka informācija.
Izstādes
14. maijā plkst. 17.00 Turaidas muzejrezervātā turpināsies sarunu cikls “Mans ceļš uz tautasdziesmu”. Sarunās piedalīsies Latvijas Universitātes profesore Janīna Kursīte. Pasākumu vadīs Dainu kalna izveides darba grupas vadītāja Anna Jurkāne.
Saruna būs par to, kā garīgās vērtības, tautasdziesma palīdzēja latvietim izdzīvot cauri visiem vēstures satricinājumiem, kariem, epidēmijām, mēriem un saglabāt savas tradīcijas, saglabāt valodu, nodot nākošām paaudzēm izdzīvošanas prasmes un gudrību. Latvijas vēsture rāda, ka pieturēšanās pie kultūras un garīgām vērtībām mūsu tautai bija izšķiroša.
Nesen iznākusi profesores Janīnas Kursītes monogrāfija “Kamolkoks. Apcere par ceļiem uz latviskumu”. Grāmatā autore ir apkopojusi daudzu gadu pētniecības darba rezultātus un centusies noskaidrot, kādi esam bijuši, kas mums bijis svarīgs un kuras no vērtībām, kas rodamas folklorā, literatūrā, plašāk – iepriekšējo gadsimtu kultūrā – esam saglabājuši un kāpēc.
Grāmatas nobeigumā Janīna Kursīte raksta: “Latviešus stiprus darījis vienlīdz uzkrātais kultūrmantojums kā pašu rokām ik brīdi veidotais. Ražības un auglības dievs Jumis ir bijis par paraugu, kā samērojams skats pagātnē ar skatu tagadnē un nākotnē. Pat ja mūsu šobrīdējo laiku vērtējam kā starplaiku personībām, jaunām idejām un mērķiem, tas tomēr nav tukšais laiks. Idejām, mērķiem un to radītājiem jāienākas, līdz tie iznāk virspusē.”
2025. gadā aprit 40 gadi kopš Turaidā 1985. gada 7. jūlijā tika atklāts Dainu kalns – akmens skulptūru brīvdabas ekspozīcija. Gadu gaitā Dainu kalns kļuvis par iemīļotu sadziedāšanās vietu folkloras kopām, bijis Dziesmotās revolūcijas notikumu daļa. Tajā jūtamā dabas un cilvēka roku radītā harmonija spējusi sniegt garīgu veldzi tūkstošiem cilvēku. Tomēr Dainu kalna stāsts sniedzas vēl plašāk – tas aptver tautas garīgā mantojuma, dzīvesziņas dimensiju, kas atklājas latviešu tautasdziesmās, folkloras bagātajā krājumā.
Pasākums notiks Turaidas muzejrezervāta Magazīnas mājā.
Informāciju sagatavoja:
Turaidas muzejrezervāta Izglītojošā darba un komunikācijas nodaļa vadītāja
Gunta Zaķīte
7. maijā biedrība “Cerību spārni” piedzīvoja īpašu notikumu – tika svinēti biedrības grāmatas “Kā neiespējamo padarīt iespējamu” atklāšanas svētki. Tā nav vienkārši grāmata, tas ir stāsts par cilvēkiem, notikumiem un sapņiem, kas 20 gadu laikā kļuvuši par pamatu cerībai, izaugsmei un iekļaujošai sabiedrībai.
Grāmatā atainots biedrības ceļš no tās pirmajiem soļiem, piedāvājot plašu skatījumu uz daudzveidīgajiem sociālajiem pakalpojumiem, sabiedrības iesaisti un drosmīgiem lēmumiem. Tajā iemūžināti arī to cilvēku stāsti, kuri bijuši līdzās šajā ceļā — atbalstījuši, strādājuši, iedvesmojuši un nesavtīgi devuši savu ieguldījumu. Viņu domas un sajūtas kļūst par daļu no lielāka kopuma — vienotas pārliecības, ka pasaules maiņa sākas ar mazām, bet pārliecinātām rīcībām.
Pasākuma laikā izskanēja sirsnīgi pateicības vārdi visiem klātesošajiem par līdzās būšanu, par sadarbību un iedvesmu.
Lai šī grāmata kalpo kā iedvesmas avots ikvienam – gan tiem, kuri vēl tikai meklē savu ceļu, gan tiem, kuri ir gatavi būt cerības nesēji citiem.
Grāmatas izdošana tapusi ar Siguldas novada pašvaldības kultūras un sabiedrībai nozīmīgu projektu līdzfinansējumu.
Turaidas muzejrezervāts no 13. un 15. jūnijam piedalīsies Eiropas Arheoloģijas dienās. Tā ir Francijas kultūras ministrijas un Francijas Valsts preventīvās arheoloģijas institūta (INRAP) iniciatīva, kuras mērķis ir dalīties ar zināšanām arheoloģiskajā mantojumā visā Eiropā un padarīt kultūru pieejamu visiem.
13. jūnijā plkst. 11.00–15.00 Turaidas muzejrezervātā, pagasta magazīnā, norisināsies seminārs/diskusija “Apģērbs un identitāte”.
Programma:
I daļa (priekšlasījumi); plkst. 11.00–13.00
Semināru atklāj Turaidas muzejrezervāta direktore Jolanta Borīte.
II daļa diskusijas, jautājumi, iepazīšanās ar tērpu un rotu rekonstrukcijām
Moderatore Mag.hist. Justīne Timermane,Turaidas muzejrezervāts.
15. jūnijā plkst. 12.00–17.00 Turaidas pils kompleksā notiks pasākums “Aizraujošā arheoloģija bērniem”.
Pasākuma vienojošā tēma “Apģērbs”. Programmā:
Dienu kuplinās Liepājas leļļu teātra “Maska” izrāde “Reiz Micīšciemā…”. Izrādes vēstījums – neskati vīru no cepures, galvenais ir laba un draudzīga sirds, tad visa pasaule uzsmaidīs.
Turaidas vēsturiskā centra kultūras mantojuma piederību Eiropas kultūras kopējam mantojumam apliecina 2021. gadā iegūtā Eiropas mantojuma zīme.
Plašāka informācija par Turaidas muzejrezervāta dalību Eiropas Arheoloģijas dienās.
Siguldas 9. šūpoļu festivāla ietvaros tika izsludināts zīmējumu konkurss skolēniem “Manas sapņu šūpoles”. Festivāla atklāšanā tika paziņoti konkursa uzvarētāji. Jauno mākslinieku sniegumu izvērtēja “Edrad” mākslinieku grupa, mākslinieka Edgara Kļaviņa vadībā, nosaucot trīs konkursa uzvarētājus – Laumu Leiti, Danielu Tešu un Robertu Želvi.
Apbalvojumu par pirmo vietu ieguva Siguldas Mākslu skolas audzēkne Lauma Leite. Otro vietu ieguva Daniela Teša un Roberts Želve no Allažu pamatskolas, bet atzinības rakstus saņēma Amēlija Izmailova, Elizabete Šarlote Sīle, Elizabete Balka no Siguldas Mākslu skolas “Baltais flīģelis”, kā arī Armands Teriņš, Marta Rostoka, Dāvis Logins, Renāte Barisa, Emīlija Sloka no Maijas Pīlāgas Lēdurgas mākslas skolas.
Visi trīs konkursa uzvarētāji un atzinīgi novērtētie zīmējumu konkursa dalībnieki (kopskaitā 11 personas) balvā saņēma iespēju atliet pirmās latviešu tēlnieces Martas Liepiņas-Skulmes skulptūras kopiju. Tā ir aizraujoša iespēja piedalīties radošā meistarklasē, Madaras Viļumsones vadībā, gaidot uzvarētājus veikalā-studijā “Innovative-Composites” Siguldā. Šie laimīgie jaunie mākslinieki iegūs savā īpašumā skulptūras kopiju “Ģitārists” vai “Konstruktīvā skulptūra”. Skulptūru atliešanas dāvanu kartes tika pasniegtas 9. šūpoļu festivāla atklāšanas ceremonijā, bet tie, kas nevarēja ierasties, sveicienu saņēma pa pastu.
“Pateicība visiem skolēniem, kas iesūtīja savus darbsu. Mēs meklējām jaunajos māksliniekos radošumu, māksliniecisko brīvību. Katrās šūpolēs gribājās izšūpoties un kas zina, varbūt nākošajos Šūpoļu festivālos varēs radīt šūpoles, ņemot vērā šī konkursa radošās idejas”, pēc konkursa stāsta mākslinieks, scenogrāfs Edgars Kļaviņš.
Šī gada konkursā piedalījās skolēni no Siguldas Mākslu skolas “Baltais flīģelis”, Siguldas novada Jaunrades centra, Maijas Pīlāgas Lēdurgas mākslas skolas, Krimuldas vidusskolas, Mores pamatskolas, Allažu pamatskolas, Laurenču sākumskolas, Jēkabpils 2. vidusskolas un privātpersonas, kas netika norādījuši izglītības iestādi. Pateicības ceļo pie katra mākslinieka uz mācību iestādes pastkastīti. Pateicība visiem dalībniekiem!
9. šūpoļu festivāls 2025. gada tēma – Māksla šūpolēs. Festivāls veltīts Mālpils pagasta lepnumam Džemmai Skulmei, kura šajā gadā tiek godināta 100 dzimšanas dienā.
Paldies visiem konkursa dalībniekiem par piedalīšanos! Lai veicas citos konkursos un neapsīkst radošas idejas zīmējot, gleznojot un radot!
17. maijā plkst. 12.00 Turaidas muzejrezervāta Magazīnas mājā Zita Kārkla uzstāsies ar priekšlasījumu “Starptelpā: Sieviešu mobilitāte, emocijas un vieta 20. gadsimta sākuma tekstos” ciklā “Rīts ar literatūrzinātnieku”.
Modernitātes kontekstā sieviešu pieaugošā pārvietošanās brīvība kļuva par simbolisku izaicinājumu tradicionālajām dzimtes lomām. Ceļojumu pieredze literatūrā ne tikai atspoguļoja šīs pārmaiņas, bet arī palīdzēja nostiprināt sieviešu subjektivitāti un rīcībspēku. Lekcijā tiks aplūkota sieviešu mobilitātes, emociju un vietas savstarpējā saistība 20. gadsimta sākuma latviešu rakstnieču – Antijas, Annas Rūmanes-Ķeniņas un Ivandes Kaijas – tekstos, kas ved lasītāju no Kijivas līdz Rietumeiropai: uz Ospedaleti Itālijā, Parīzi Francijā, kā arī ceļā no Cīrihes uz Lugano. Šajos darbos ceļošana atklājas gan kā brīvības un pašizpausmes iespēja, gan kā nemiera, atšķirtības un identitātes meklējumu pieredze. Rakstnieču teksti izgaismo, kā pārvietošanās ļauj sievietēm pārdefinēt attiecības ar telpu, laiku un sabiedrību, kā arī iezīmē jaunus ceļus uz individuālu un kolektīvu emancipāciju.
Zita Kārkla ir LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta pētniece. Zinātnisku rakstu un monogrāfijas “Iemiesošanās. Sievišķās subjektivitātes ģenealoģija latviešu rakstnieču prozā” (2022) autore. Rakstījusi priekšvārdu Minnas Freimanes ceļojumu aprakstu grāmatai “Par piemiņu” (2021). Pētnieciskās intereses saistītas ar sieviešu rakstniecību, latviešu literatūras vēsturi un feminisma teorijām.
“Rīts ar literatūrzinātnieku” 2025. gadā caur starpkaru perioda rakstniecības prizmu izcels Pirmā sieviešu kongresa nozīmīgumu, īpašu uzmanību pievēršot kongresa runātājām, kuru literārie un autobiogrāfiskie teksti atspoguļo tā laika sabiedrības procesus un sieviešu lomu pārmaiņās, kā arī viņu laikabiedrēm latviešu rakstniecībā, kuras savā daiļradē skar būtiskas sabiedriskās tēmas. Lekcijas sniegs ieskatu, kā šīs sievietes, būdamas gan rakstnieces, gan aktīvistes, izmantoja literatūru kā platformu ideju paušanai un sabiedrības uzrunāšanai.
Cikls sagatavots sadarbībā ar LU Literatūras, folkloras un mākslas institūtu. Lekciju cikla satura autore: Eva Eglāja-Kristsone. Finansiāli atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds.
Aicinām pasākumu apmeklēt klātienē un pavadīt sestdienas rītu interesantā sabiedrībā!
Lekciju video ierakstus vēlāk būs iespējams noskatīties kultūras centra “Siguldas devons” Facebook lapā un Youtube kanālā.
Informējam, ka pasākuma laikā tiks fotografēts un filmēts.
Ieeja bez maksas.
24. maijā no plkst. 13.00 pie kultūras centra “Siguldas devons” Siguldas svētku ietvaros norisināsies amatiermākslas un interešu izglītības kolektīvu koncerts. Koncertā aicināts piedalīties ikviens Siguldas novada kolektīvs, kas gatavs ar dziesmām un dejām iepriecināt Siguldas svētku apmeklētājus!
Kolektīvi aicināti pieteikties līdz 7. maijam, sūtot aizpildītu pieteikuma veidlapu uz e‑pasta adresi agita.macuka@sigulda.lv.
Teātra trupa “Kvadrifrons” 25. maijā viesosies Lēdurgas Kultūras namā, uzstājoties ar izrādi “Vēlēšanās” – politisku stendapu ar pavāršova elementiem, ko komanda veidojusi izrādīšanai Latvijas vidusskolās.
Izrādes laikā skatītāji aktiera Jāņa Kroņa vadībā iepazīsies ar rasola recepšu un Saeimas sasaukumu vēsturi, piedzīvos politiskas aģitācijas un provokācijas, kā arī piedalīsies aizklātā balsojumā, kurā kopīgi lems par populāro salātu ideālās receptes sastāvdaļām. Nepiespiestā un saviesīgā gaisotnē vienojoties par vispareizāko rasola recepti, sanākušie tiks aicināti aizdomāties par politiskās līdzdalības nepieciešamību. Izlemjot nepiedalīties vēlēšanās, mēs sakām: “Nākamos četrus gadus es esmu gatavs ēst rasolu, kura recepti noteicis kāds cits.” Pēc ceremoniālās bļodas maisīšanas un svinīgās rezultātu paziņošanas sekos rasola ballīte ar izēšanos.
Radošā komanda:
Izrāde veidota ar “British Council” pārstāvniecības Latvijā finansiālu atbalstu.
Atbalsta Siguldas novada pašvaldība.