Šogad Latvijā no 24. līdz 26. februārim notika XVIII Starptautiskais Masku tradīciju festivāls, kurā piedalījās arī Siguldas folkloras kopa „Senleja”. Par festivāla galveno mājvietu kļuva Rīga, bet festivāla pasākumi norisinājās arī Vecumnieku novadā, Mālpilī un Katlakalnā.
Folkloras kopa „Senleja” festivālā piedalījās ar vidzemnieku masku tradīciju programmu „Vidzemes čigāni”, kurā izdziedāja gan vidzemnieku maskoto čigānu dziesmas un Meteņu dziesmas, gan izspēlēja teatralizētu stāstu par pazudušo zirgu, kuru brauca šoreiz „meklēt” Vecumnieku novada Valles pagasta „Abiķu” mājās. Senlejieši piedalījās festivālā 25.februārī, viesojoties zemgaliešu sētā „Abiķi”, kur mājas saimnieki uzņēma Meteņu svētku ietvaros čigānus no Siguldas un Ogres. Senlejiešu čigāni izdancināja gan mājas saimniekus, gan sanākušos kaimiņus, gan izpētīja sētu, kūti un citas ēkas, vēlēja laimi un svētību, kā arī izrādīja savus kuplos čigānu brunčus, dziedot skanīgas dziesmas ar neparastiem piedziedājumiem, kas raksturīgas Ziemassvētku un Meteņu laika maskoto gājienu dalībniekiem.
Masku tradīciju festivāls turpinājās Vecumniekos, kur pulcējās 12 folkloras kopas gan no Latvijas, gan Lietuvas, gan Čehijas. Dziedot, dancojot un grabinot dažādus sitamos instrumentus maskoto ļaužu gājiens plūda no Vecumnieku Tautas nama un svētku laukumu pie ezera. Meteņu dienas svētkos katrs festivāla dalībnieks sniedza sava novada vai valsts maskošanās tradīciju priekšnesumus, cīkstējās Meteņu cīņās, baudīja sātīgu putru un dancoja gan latviešu, gan lietuviešu, gan čehu tradicionālos dančus.
Šajā dienā pārsteidza arī laika apstākļi. Nudien kā jau Meteņos pienākas – ziema cīnījās ar pavasari. Burtiski ik pēc piecām minūtēm laiks mainījās – te spoži spīdēja saule, tad pēkšņi sniga sniegs, pūta milzīgs vējš, pēc mirkļa atkal sildīja saule. Vakarā festivāls jau turpinājās Rīgā Ziemeļblāzmas Kultūras pilī, kur satikās visi festivāla dalībnieki, notika masku saiets un grupu izrādīšanās.
Festivālā piedalījās vairāk nekā 20 masku grupas no dažādām Latvijas vietām – Līvāniem, Tomes, Smiltenes, Tārgales, Vidrižiem, Saulkrastiem, Katlakalna, Mālpils, Vecumniekiem, Siguldas, Rīgas, kā arī viesi no ārvalstīm – Sjerraleones, Bulgārijas, Lietuvas un Čehijas. Konferencē un meistarklasēs piedalījās masku tradīciju speciālisti no Latvijas, Maķedonijas, Čehijas, Sjerraleones, Bulgārijas un Lietuvas.
Kā vēstīja festivāla organizators, Latvijas Folkloras biedrības vadītājs Andris Kapusts: „Maskošanās tradīcija ir viena no interesantākajām tradicionālās kultūras izpausmēm. Maskotie tēli gadalaika tumšajā pusē un gadalaiku mijās ir sastopami ļoti daudzās valstīs. Lai saglabātu un izzinātu, kā arī atjaunotu zudušo autentisko maskošanās tradīciju, kā arī lai to popularizētu un attīstītu mūsdienās, Starptautiskie masku tradīciju festivāli Latvijā notiek kopš 1999.gada ik gadu dažādās vietās un novados”. Varam būt lepni, ka arī mūsu novadā masku tradīcijas Siguldas folkloras kopas „Senleja” darbībā tiek koptas.
Anda Skuja
Siguldas folkloras kopa „Senleja” vadītāja
Siguldas novada Kultūras pārvalde aicina apvienot spēkus ar ģimeni, draugiem, domubiedriem vai kolēģiem un radīt savas unikālās šūpoles Latvijā vienīgajam Šūpoļu festivālam, kurš jau otro gadu notiks Siguldā Lieldienu laikā, no 15. līdz 17.aprīlim.
Festivāla mērķis ir realizēt inovatīvu un oriģinālu vides mākslas notikumu, kurā Lieldienu simbols – šūpoles, tiek eksponēts kā vides objekts jaunos un neparastos vizuālos risinājumos. Katras šūpoles nes savu stāstu un vēstījumu, kā arī savu īpašo vizuālo ietērpu. Lieldienu laikā festivāla objekti krāšņi izrotā pilsētvidi, tie ir gan dekoratīvi, gan interaktīvi, un brīvi pieejami pilsētas iedzīvotājiem un viesiem no visas Latvijas un ārvalstīm.
Aicinām šūpoļu idejas aprakstu un skici, norādot plānotos materiālus un objekta izmērus, sūtīt uz e‑pasta adresi kultura@sigulda.lv līdz 15.martam.
Gaidīsim Jūsu e‑pastus arī tad, ja Jums ir radusies ideja, bet trūkst praktisku iemaņu vai iespēju to īstenot – iespēju robežās pašvaldība atbalstīs oriģinālākās idejas!
Siguldas novada pašvaldības Kultūras pārvalde aicina pieteikties tirdzniecībai svinīgā pasākumā „Siguldas novada Gada balva kultūrā”, kas notiks 3.martā Siguldas pagasta Kultūras namā.
Pasākuma mākslinieciskā koncepcija ir Siguldas daba – brīvas domas un nepieradinātas enerģijas avots, kultūras procesu radīšanas impulss. Pretendenti aicināti atbalstīt māksliniecisko koncepciju, ietverot to savas tirdzniecības vietas mākslinieciskajā noformējumā.
Pieteikumi iesniedzami elektroniski līdz 2.martam plkst.17.00, nosūtot uz e‑pastu: iveta.argale@sigulda.lv. Pirms pieteikuma iesniegšanas aicinām iepazīties ar informāciju par tirdzniecību pasākumā.
Pirmdien, 6.martā, plkst.19.00 Siguldas pagasta Kultūras namā viesosies humora izrāde „Made in Latvia”, kurā savīti asprātīgi dzīves situāciju tēlojumi un smieklīgi stāsti par mums pašiem un to, ko esam te radījuši un „savārījuši”.
Humora izrādē „Made in Latvia” piedalās humora profesionāļi no Latvijas teātriem. Krāšņi tērpi, dziesmas, dejas, joki un parodijas – tas viss, lai skatītāji uzņemtu tik nepieciešamo smieklu vitamīnu devu.
Izrādē skatītājs būs liecinieks tam, kāda var būt latviešu sievietes atriebība vīram, kurš to ir krāpis. Redzēsim arī dažādas dziesmu parodijas. Žoržs Siksna mēģinās savas dziesmas dziedāt dažādās valodās lai „izsistos” pasaulē. Sekosim Dzintara Čīčas dzīves gājumam uz skatuves, sākot ar „Bērnu Eirovīziju” un beidzot ar „Liktenslīnijām”. Būs skatāmi dažādi muzikāli brāļi – Kokari, Laivenieki , Ziemeļi, Ilmāri, un deputātu centieni apgūt angļu valodu, kā arī daudz kas cits.
Izrādes režisors Mārtiņš Egliens. Lomās: Ivars Kļavinskis, Mārtiņš Brūveris, Marģers Eglinskis, Kristians Kareļins, Aija Dzērve un Mārtiņš Egliens vai Ivars Puga.
Biļetes cena – no 8 līdz 10 eiro. Biļetes pieejamas „Biļešu paradīzes” tirdzniecības vietās.
Piektdien, 3.martā, plkst.15.30 Siguldas novada bibliotēkā tiks atklāta izstāde „Lielas zivis, mazas zivis”. Tajā varēs iepazīt Latvijas jūras piekrastē un saldūdeņos sastopamās zivis, uzzināt par šo zivju uzbūvi, vairošanos, ēdienkarti un dzīvesveidu.
Izstādē varēs ne vien skatīt zivju attēlus un lasīt aprakstus, bet arī likt lietā atjautību, liekot kopā lauznīšus, nosakot zivju svaru, mikroskopā pētīt zivs zvīņas, izspēlēt dažādas spēles par zivīm un iesaistīties citās nodarbībās. Zivju ēdienu cienītāji mājup varēs doties ar dažādām, iespējams, vēl neizmēģinātām, zivju ēdienu receptēm.
Izstāde Siguldas novada bibliotēkā izstādīta sadarbībā ar Dabas aizsardzības pārvaldi. 8., 10., 22., 24. un 29.martā piedāvājam izstādi apgūt interaktīvajās nodarbībās Dabas aizsardzības pārvaldes Dabas izglītības centra speciālistu vadībā. Iepriekšēja pieteikšanās, zvanot uz tālruni 67700865.
Izstādes autore un kuratore ir vides gide Ināra Cukura no Vides gidu asociācijas. Izstāde veidota sadarbībā ar Latvijas Dabas muzeja atbalsta biedrību un ar Zivju fonda finansiālu atbalstu.
Ceļojošā izstāde Siguldas novada bibliotēkā būs skatāma līdz 31.martam.
Ieeja – bez maksas.
Svētdien, 5.martā, plkst.15.00 Siguldas pagasta Kultūras namā viesosies iluzionista Gabriela Gota cirka ilūzijas šova programma „Karabas”, kurā skatītājus pārsteigs oriģināli priekšnesumi – žonglēšana, nažu mešana, interaktīvie numuri, ilūzija, klauna uzstāšanās, ekvilibristi, akrobātiski triki, uguns šovs un citi.
„Jaunā cirka „Karabas” programma būs Eiropas līmeņa un kvalitātes. Izrāde notiek teatralizēti, bez spilgtām pauzēm starp numuriem, bet ar gludām pārejām, un skatītājam šķiet, ka viņš atnācis uz teātri, kur katra nākamā aina, šajā gadījumā – uzstāšanās, turpinās un papildina viena otru, tāpēc izrāde paiet vienā elpas vilcienā. Skatītājs pat nenojauš, cik ātri paiet laiks,” ar cirka programmas ideju dalās Gabriels Gots.
Gada laikā Gabriels Gots sniedz apmēram 400 uzstāšanās. Katra viņa izrāde pārsteidz, izraisa apbrīnu un sajūsmina ikvienu skatītāju.
Biļetes cena – no 3 līdz 15 eiro. Biļetes iespējams rezervēt pa tālruni 26862740 un iegādāties divas stundas pirms izrādes sākuma norises vietā.
No 27.februāra līdz 3.martam Mākslu skolā „Baltais Flīģelis” notiks starpdisciplinārā nedēļā „Spožais baroks”, kuras laikā būs iespēja iepazīt un apgūt baroka laikmeta mākslu un mūziku mūsdienīgā, saistošā veidā.
Ieeja darbnīcās un pasākumos – bez maksas.
Siguldas senais nosaukums Siegewald tulkojumā no vācu valodas nozīmē uzvaras mežs, tādēļ pilsētas jubilejā svinēsim desmit mūsu kopīgās šodienas uzvaras, ar kurām lepojamies paši un kuras ļauj izskanēt Siguldas vārdam Latvijā un pasaulē.
Aptaujas anketas pieejamas arī Siguldas novada pagastu pārvaldēs, kultūras iestādēs un pašvaldības Pakalpojumu centrā Raiņa ielā 3.
Turaidas muzejrezervāts un Latvijas Dabas fonds aicina organizāciju pārstāvjus un ikvienu interesentu uz parkveida ainavas sakopšanas talku 10.martā no plkst.10.00 līdz 15.00 Turaidas muzejrezervāta teritorijā.
Turaidas muzejrezervāts ir atsaucies Latvijas Dabas fonda aicinājumam piedalīties Latvijas simtgadei veltītā projektā „Ainavas runā!”. Talka Turaidā ir viena no pirmajām aktivitātēm šī projekta ietvaros. Talkas laikā tiks atjaunota Turaidas vēsturiskā centra meža teritorija, veidojot apmeklētājiem pieejamu parkveida ainavas telpu. Visiem talciniekiem tiks nodrošināti darba instrumenti, būs pusdienas, silta tēja un iespēja sildīties pie ugunskura. Talkas laikā arboristi no SIA „Labie koki” demonstrēs arī dižkoku vainagu kopšanas darbus un Latvijas Dabas fonda eksperts, biologs Viesturs Lārmanis, iepazīstinās ar parkveida ainavas elementiem, skaidros paveikto darbu nozīmi, kā arī atbildēs uz jautājumiem. Pēc talkas tiks piedāvāta bezmaksas ekskursija pa Turaidas muzejrezervāta ekspozīcijām zinoša gida vadībā.
Turaidas vēsturiskā centra ainava ir daļa no Latvijai raksturīgās kultūrvēsturiskās ainavas. Parkveida ainavas atjaunošana Turaidā ir nozīmīga rīcība ne tikai lokāli, bet arī visas Latvijas dabas videi kopumā.
Projekta „Ainavas runā!” mērķis ir stiprināt Latvijas iedzīvotāju saikni ar dabu, saistot izpratni par ainavas kultūrvēsturiskajām vērtībām ar dabas daudzveidības aizsardzību un mūsdienīgu redzējumu par ekonomisko attīstību, ekosistēmu pakalpojumiem un zaļo infrastruktūru. Pēdējā pusgadsimta laikā Latvijas ainava ir ievērojami mainījusies. Caurskatāmas birzis, līkumainas upes un lauku ceļi, viensētas, pļavu ieloki meža malās, puķēm bagātas dabiskās pļavas ir tas, ko uzskatām par Latvijas tradicionālo ainavu. Taču dabā to redzam arvien mazāk. Mūsdienu Latvijas ainava vienkāršojas, skati kļūst cits citam līdzīgi, ainavā zūd dabas daudzveidība un kultūrvēsturiskā mantojuma liecības. Projekts „Dabas daudzveidība Latvijas ainavās. Ainavas runā!” tiek īstenots ar Latvijas vides aizsardzības fonda un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas finansiālu atbalstu.
Dalību talkā lūgums pieteikt līdz 8.martam, rakstot uz e‑pastu arisa.pastuhova@turaida-muzejs.lv, plašāka informācija, zvanot uz tālruni 67971402.
Informāciju sagatavoja:
Turaidas muzejrezervāta sadarbības un kultūras mantojuma projektu vadītāja
Arisa Pastuhova
Turaidas muzejrezervāts 4.martā plkst.14.30 aicina lielus un mazus pulcēties Turaidā, lai svinētu gadskārtu ieražu svētkus Meteņus, izdzīvojot senās latviskās tradīcijas kopā ar Siguldas folkloras kopas „Senleja” maskotajiem čigāniem un citiem Meteņbērniem.
Šogad Turaidā Meteņus svinēs vēlu, marta sākumā, jo pēc vidzemnieku tradīcijām Meteņi svinēti dienu pirms Pelnu dienas, kad sākas gavēnis. Meteņos ļaudis pēdējo reizi pirms pavasara dodas maskotos gājienos no sētas uz sētu ar mērķi vairot auglību, atbrīvoties no ļaunā un nelaimēm, nest svētību un vēlēt cits citam labu.
Meteņdienā Turaidā čigāni izrādīs Laimes lāci, stāstīs stāstus un meklēs noklīdušo zirgu, aicinās visus lielīt savus pagastus un pilsētas, mācīs Meteņu dziesmas un latviešu dančus, kā arī aicinās meklēt Laimes pogu un dzīt kurmjus. Turaidas saimnieces vārīs gardo Meteņu miežu putru, sievas cienās ar slokatņiem un tiks spēlētas dažādas tautas spēles, kas veicinās vingrumu, možumu un dzīvesprieku.
Meteņu svinēšanas tradīcijas Latvijā pēdējo gadu laikā gājušas plašumā, un Meteņi tiek svinēti no februāra pirmajām dienām līdz pat marta sākumam. Meteņi ir laika meti, kad iezīmējas jauna zemnieku gada sākums. Zeme mostas un ļaudis sāk domāt par jauno zemes auglības gadu. Pirms pavasara darbiem pa ziemas ceļu tiek steigts apciemot arī tālus radus, jo pastāv ticējums, ka tad augs gari lini un visa raža labi padosies. Meteņos, tāpat kā citos gadskārtu svētkos, tiek degts ugunskurs un veikti rituāli, lai atbrīvotos no ļaunuma. Dažviet no salmiem darināti tēli, kuri vispirms noripināti no kalna un tad sadedzināti, tādējādi raidot projām ziemu.
Ikviens aicināts sajust svētku burvību, svinot kopīgi Turaidā ziemas aiziešanu!
Informāciju sagatavoja:
Turaidas muzejrezervāta Izglītojošā darba un komunikācijas daļas vadītāja
Anda Skuja
Sestdien, 25.februārī, Mores pagasta Tautas namā plānotais konkurss „Koru kari Morē”, kurā muzikālajiem spēkiem mērosies īpaši šim pasākumam radītie kori no Siguldas, Mālpils, Zaubes, Nītaures un Mores, koru vadītāju slimības dēļ pārcelts uz 11.martu plkst.19.00.
Katrs koris skatītājus priecēs ar trim dziesmām – ar dziesmu no teātra izrādes vai kinofilmas, latviešu tautas dziesmu un brīvās izvēles dziesmu. Savā repertuārā kori iekļāvuši gan rokdziesmas, gan liriskas balādes. Konkursa gaitā koriem tiks piešķirtas dažādas nominācijas un noskaidrots šī gada „Zelta koris”. Koru sniegumu vērtēs ne tikai žūrija, bet arī skatītāji, tādējādi nosakot „Skatītāju simpātiju kori”. Pasākumu vadīs aktieris Aldis Siliņš. Ieejas maksa – 1 eiro.
Pēc koncerta – balle pie galdiņiem kopā ar grupu „Kārklu blūzs”. Ieejas maksa – 2 eiro.
Piektdien, 24.februārī, plkst.19.00 koncertzālē „Baltais Flīģelis” viesosies grupa „Tango Sin Quinto” un Aija Vītoliņa koncertprogrammā „Atgriezties dienvidos/ Vuelvo al Sur”.
Koncertā būs dzirdamas dziesmas dažādās valodās un stilos – no populāriem tango skaņdarbiem līdz pavisam nepazīstamām, taču aizkustinošām ladino mūzikas virziena kompozīcijām. Ikviens varēs baudīt dziesmas no Astora Pjacollas tango operas „Maria de Buenos Aires”, ladino dziesminieces Jasmīnas Levī skaņdarbus, kā arī Edītes Piafas skaistākās melodijās franču valodā. Tāpat būs dzirdami arī komponistu Morisa Ravēla, Rišāra Galjāno skaņdarbi un tradicionālas tango melodijas.
„Tango sin Quinto” radošais sastāvs ir Jānis Stafeckis (kontrabass), Artūrs Noviks (akordeons), Ainis Zavackis (sitamie instrumenti), Raimonds Melderis (vijole) un Romāns Vendiņš (klavieres).
Biļetes cena no 8 līdz 15 eiro. Biļetes pieejamas „Biļešu paradīzes” tirdzniecības vietās un stundu pirms koncerta norises vietā.