18.martā tiks atklāta dizaina un laikmetīgās mākslas izstāde „MAD DAYS RIGA”, kurā būs skatāmi Starptautiskās dizaina vasaras skolas laikā Siguldā tapušie darbi, procesa foto un video materiāli, kā arī starptautiski atzīto „MAD” ekspertu dizaina un mākslas objekti. Izstāde būs apskatāma no 18.marta līdz 13.aprīlim Dzirnavu ielā 41 Rīgā. Izstādes ietvaros norisināsies dizaina procesiem veltītas atvērtās lekcijas.

Pērn vasarā Siguldā tika organizēta pirmā Staptautiskā Dizaina vasaras skola „MAD”. Skolas nosaukums radies no diviem atslēgvārdiem skolas koncepta pamatā – Man And Design (no angļu valodas – cilvēks un dizains). „MAD” dizaina vasaras skola vienkopus pulcēja jaunos dizaina profesionāļus no dažādām Eiropas augstskolām, kā arī pasniedzējus un darbnīcu vadītājus – dažādu nozaru, tostarp dizaina, amatniecības, laikmetīgās mākslas, arhitektūras un gastronomijas speciālistus, personības, kuras reti var satikt vienuviet.

„MAD” vasaras skolas fokusā bija neatņemama cilvēka dzīves sastāvdaļa — ēdiens un tā baudīšana. Nedēļas garumā studenti kopā ar pasniedzējiem eksperimentēja ar telpu un materiāliem, apvienojot senas amatniecības tehnikas ar modernām tehnoloģijām, lai radītu dizaina priekšmetus, kas pārvērstu ēšanu par multisensoru piedzīvojumu.

Izstādē „MAD DAYS RIGA” apskatāmi Germana Ermiča, Jāņa Straupes, Jēkaba Dimitera, Evitas Vasiļjevas, Mārča Ziemiņa, Riharda Funta, Toma Lucāna un citu darbi. Izstāde apskatāma darba dienās (izņemot pirmdienu) no plkst.15.00 līdz 19.00, brīvdienās no plkst.12.00 līdz 15.00.

20.martā plkst.19.00 notiks divas dizaina procesiem veltītas atvērtās lekcijas. Ar savu pieredzi dalīsies divi diametriāli pretēji, bet savā attieksmē pret dizainu līdzīgi eksperti – Germans Ermičs un Jēkabs Dimiters. Populārais žurnāls „Wallpaper” atzinis Germanu Ermiču par 2017.gada nākamās paaudzes dizaineru, savukārt Jēkabs Dimiters kopš šī gada janvāra, savu plaši zināmo zīmolu „John Neeman Tools” ir pārsaucis par „NORTHMEN”. Lekcija notiks latviešu valodā. Ieeja – bez maksas.

„MAD” Starptautiskajā Dizaina vasaras skolā, kas pērn augustā norisinājās Siguldā, piedalījās studenti no Eindhovenas Dizaina akadēmijas, Londonas Mākslas Universitātes Centrālās Sentmartina mākslas un dizaina koledžas, Maincas Lietišķo zinātņu augstskolas un Latvijas Mākslas akadēmijas.

Izstādes ietvaros, tiks izziņota „MAD” Starptautiskās Dizaina vasaras skolas 2017.gada programma un atvērts uzsaukums dalības pieteikšanai. Papildu informācija – šeit.

Projekts realizēts ar Valsts Kultūrkapitāla fonda, Siguldas novada pašvaldības, Valmiermuižas alus, „MASS portal” atbalstu.

Svētdien, 12.martā, plkst.13.00 Mores pagasta Tautas namā notiks pirmsskolas vecuma bērnu vokālais konkurss „Siguldas novada Cālis 2017”. Tā mērķis ir attīstīt pirmsskolas vecuma bērnu muzikālās prasmes un iemaņas, kā arī pilnveidot mazo vokālistu skatuves kultūru un uzstāšanās prasmi.

Konkursa dalībnieki pēc brīvas izvēles izpildīs divas dziesmas – komponista oriģināldziesmu un latviešu tautasdziesmu bez pavadījuma (a cappella), klavieru, cita instrumenta vai fonogrammas pavadījumā.

Ieejas maksa – 1 eiro.

Sestdien, 11.martā, plkst.19.00 Mores pagasta Tautas namā notiks konkurss „Koru kari Morē”, kurā muzikālajiem spēkiem mērosies īpaši šim pasākumam radītie kori no Siguldas, Mālpils, Zaubes, Nītaures un Mores.

Katrs koris skatītājus priecēs ar trim dziesmām – ar dziesmu no teātra izrādes vai kinofilmas, latviešu tautas dziesmu un brīvās izvēles dziesmu. Savā repertuārā kori iekļāvuši gan rokdziesmas, gan liriskas balādes. Konkursa gaitā koriem tiks piešķirtas dažādas nominācijas un noskaidrots šī gada „Zelta koris”. Koru sniegumu vērtēs ne tikai žūrija, bet arī skatītāji, tādējādi nosakot „Skatītāju simpātiju kori”. Pasākumu vadīs aktieris Aldis Siliņš. Ieejas maksa – 1 eiro.

Pēc pasākuma, ap plkst.21.00 – balle kopā ar grupu „Kārklu blūzs”. Ieejas maksa – 2 eiro.

Ceturtdien, 9.martā, plkst.19.00 Siguldas pagasta Kultūras namā tikšanās cikla „Mana laimes formula” ietvaros viesosies sporta žurnālists Gunārs Jākobsons.

Sigulda ir īsta ziemas sporta galvaspilsēta. Sports un līdzi jušana ir siguldieša goda kods. Marta sākumā, kad sagaidām savus sporta varoņus mājās no pasaules startiem un veiksmīgiem finišiem, parunāsim par tēmu „Vairāk sporta, vairāk mākslas, vairāk izklaides”. Par šīm trīs enerģijām, kas lieliski savijas kopā, veidojot īpašo noskaņu, sarunāsimies ar Latvijas Radio ziņu diktoru, sporta spēļu komentētāju un raidījumu veidotāju Gunāru Jākobsonu.

Gunāra Jākobsona profesionālā statistika ir gana iespaidīga – par sporta žurnālistu nostrādājis vairāk nekā 50 gadu, vadījis reportāžas no 13 olimpiskajām spēlēm un 30 pasaules čempionātiem hokejā, ir Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris un Cicerona goda nosaukuma laureāts. Gunāram pieder tautas mīlestība un kolēģu apbrīna.

Ieejas maksa – 2 eiro.

Martā Jūdažu Sabiedriskajā centrā turpinās sarunu vakari lieliem un maziem.

Ceturtdien, 9.martā, plkst.18.00 sarunu cikla bērniem un jauniešiem „Kāpēc tā?” uzmanības lokā putni – putni grāmatās, putnu balsis ierakstos, erudīcijas un atjautības spēles. Ieeja – bez maksas.

Trešdien, 15.martā, plkst.18.00 tikšanās ciklā „Ceļojumu karuselis” pieredzējušais ceļotājs Bruno Šulcs dalīsies ar saviem piedzīvojumu stāstiem par ekspedīciju Ziemeļkaukāzā. Ieejas maksa – 1,50 eiro.

Ceturtdien, 23.martā, plkst.18.00 sarunu vakars – Karitas Plakanes ceļojums uz Bībeles leģendām apvīto tuvo Austrumu valsti Jordāniju. Ieeja – bez maksas.

Sestdien, 11.martā, plkst.19.00 koncertzālē „Baltais Flīģelis” notiks grupas „Otra Puse” 25 gadu jubilejas koncerts „Es Tev” ar Aijas Andrejevas piedalīšanos.

Svinot savu 25 gadu jubileju, grupa „Otra Puse” dodas Vislatvijas koncerttūrē, iepriecinot klausītājus ar visu laiku labākajām dziesmām, kas raksturo grupas darbību visā tās pastāvēšanas laikā. Dueta dziesmu izpildīšanai tika pieaicināta talantīgā dziedātāja Aija Andrejeva.

Koncertos skanēs „Otras puses” populārākie hiti: „Vēstules”, „Ieskaties”, „Nakts vai Rīts”, „Dievs dod”, „Pēc lietus”, „Uzzīmē mani”, „Kopā”, „Es Tev”, „Ave Pali”, kā arī daudzi citi.

1992.gada augustā grupu „Otra Puse” dibināja grupas „Jumprava” līderi Aigars Grāvers un Aigars Krēsla. Grupa ieguvusi divas Latvijas Mūzikas ierakstu gada Balvas par labāko popmūzikas albumu – 2009.gadā „Nakts vai Rīts” un 2013.gadā „Uzzīmē mani”. Tāpat dziesma „Ave Pali”, kas iedziedāta duetā ar Aiju Andrejevu, atzīta par 2011.gada Muzikālās bankas vērtīgāko dziesmu.

Biļetes cena no 10 līdz 15 eiro. Biļetes pieejamas „Biļešu paradīzes” tirdzniecības vietās.

Ar vienas no šobrīd pasaules visaktuālākajām un mūzikas kritiķu augsti vērtētās britu grupas „The xx” uzstāšanos 15.augustā „Sunset Festival” Siguldā tiek uzsākta šīs vasaras programmas izsludināšana. Šovasar Siguldas pilsdrupu estrādē ieplānoti vismaz četri starptautiski pazīstamu mākslinieku koncerti un katrā no tiem piedalīsies arī pašmāju vai mazāka mēroga ārzemju muzikālās zvaigznes. Nākamie vārdi tiks izsludināti piektdien.

2005.gadā Londonā izveidotā grupa „The xx” ir viena no veiksmīgākajām pēdējā gadu desmita britu elektroniskā indīroka grupām, kurā darbojas dziedātāja un ģitāriste Romija Medlija Krofta (Romy Madley Croft), basists un dziedātājs Olivers Sims (Oliver Sim) un producents Džeimijs Smits xx (Jamie Smith xx). Liegais, R&B ietekmētais indie poproks, kas jau kļuvis par grupas vizītkarti, papildināts ar bagātiem basiem un klubu mūzikas bītiem. Grupa šogad laidusi klajā albumu „I See You”, kurā iekļauts šobrīd tik aktuālais hits „On hold”.

Uz katru koncerta dienu pārdošanā būs tikai 4 000 biļešu. Biļešu cena – 39 eiro.  Siguldas novada iedzīvotāja ID kartes īpašniekiem tiks piedāvāts ierobežots skaits biļešu par īpašu cenu – 29 eiro. Vienā pirkumā, izmantojot ID kartes kodu, būs iespējams iegādāties ne vairāk kā divas biļetes. Apmeklējot koncertu, pie ieejas būs jāuzrāda Siguldas novada iedzīvotāja ID karte.

Šis būs otrais gads, kad Siguldas pilsdrupu estrādē norisināsies „Sunset Festival”. Pagājušajā vasarā pilsdrupu estrādē un Jaunās pils dārzā norisinājās divi festivāla pasākumi ar pasaules līmeņa mūzikas zvaigžņu – Demjena Raisa un britu grupas „James” piedalīšanos. No citiem Latvijas festivālu piedāvājuma „Sunset Festival” atšķiras ar uzsvaru uz mūzikas baudīšanu īpašā gaisotnē un kvalitatīvām izklaides iespējām dažāda vecuma publikai.

Trešdien, 8.martā, plkst.18.00 Jūdažu Sabiedriskajā centrā notiks koncerts „Viss pasaules skaistums ir tevī…”.

Koncertā ar pavasarīgām latviešu un citu tautu melodiju apdarēm piedalīsies Evija Filipsone (kokle, perkusijas), Arnis Neretnieks (balss, ģitāra) un Einars Kvilis (mandolīna, ģitāra, ermoņikas).

Ieeja – bez maksas.

Siguldas novada kultūras projektu finansēšanas konkursam tika iesniegti 23 pieteikumi.Atbalstu finansējumam saņēmuši 18 projekti, 2017.gadam šim mērķim pašvaldība atvēlēs 27 259 eiro.

Par 2017.gada Siguldas novada kultūras projektu finansēšanas konkursa prioritātēm tika noteiktas: Siguldas apkārtnes ainavisko vērtību popularizēšana, radot jaunus kultūras produktus vai tos pilnveidojot; jaunrade Siguldas novada četru gadalaiku popularizēšanai mākslā, mūzikā, literatūrā, skatuves mākslās; Siguldas vēstures notikumu pētniecība un popularizēšana Siguldas 810 gadu norišu veidošanai Siguldas novadā un ar Latvijas simtgades sagaidīšanu saistītas tēmas – Siguldas novada kultūrvēsturiskā mantojuma, tai skaitā sporta un kultūrtūrisma attīstības apzināšana, dokumentēšana un popularizēšana Latvijas simtgades aktivitāšu nodrošināšanai Siguldas novadā; ar valstiskuma veidošanos Latvijā saistītu siguldiešu un siguldiešu dzimtu, personību cildināšana kultūras un mākslas produktos un aktivitātēs; vietējās sabiedrības iesaistīšana kopienu lokālajās iniciatīvās Latvijas simtgades norišu veidošanai Siguldas novadā.

Ar Latvijas simtgadi saistīto projektu pieteikumus varēja iesniegt līdzfinansējuma saņemšanai līdz trīs gadu periodam.

Atbalstu finansējumam saņēmuši 18 projekti, 2017.gadam šim mērķim tiks atvēlēti 27 259 eiro. Ar konkursā atbalstīto projektu realizētājiem Siguldas novada pašvaldība par līdzfinansējuma piešķiršanu slēgs līgumus.

Projektu apraksti

Mores pusē šogad tiks realizēti četri projekti, no tiem divi – Mores kauju muzejā. Biedrība „Mores muzejs” 20.maijā Muzeju naktī realizēs projektu „Siguldas novada kultūrvēsturiskā mantojuma popularizēšana”, kurā tiks atvērta jaunā ekspozīcija – dabas materiālu izmantošana karavīru maskēšanās procesā. Būs iespēja tikties ar militārā moto kluba „Patrioti” biedriem, neizpaliks arī morēniešu priekšnesumi, kulināri labumi u.c. iesaistes. Savukārt 5.augustā projekta „Rokdarbu meistarklase Mores muzejā” laikā rokdarbu meistarklasi novada un apkārtnes iedzīvotajiem Mores muzeja Amatniecības darbnīcā vadīs rokdarbu meistares Ineta Krastiņa un Baiba Balode, notiks rokdarbnieču savstarpēja dalīšanās pieredzē un darbu izstāde.

Projekta „Akenstakas kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšana. 3.kārta un 4.kārta” ietvaros turpinās Akenstakas muižas un parka izziņa un atjaunošana, pētot Akenstakas muižas pēdējo īpašnieku – barona Blankenhāgena dzimtu, tulkojot un izdodot Herberta fon Blankenhāgena grāmatu „Pasaules vēstures malā: Atmiņas no vecās Vidzemes, 1913–1923”.

Margita Poriete projektā „Pļavu puķu radošās darbnīcas „Kalna Vaizuļos”” Mores pagasta „Kalna Vaizuļos” 20. un 22.jūnijā piedāvās izglītojošu un radošu darbnīcu programmu ģimenēm ar bērniem tradicionālās lauku sētas un vasaras saulgriežu dabas izzināšanai – ziedu ievākšanu tējai, vainagu vīšanu, smaržīgu pļavu augu leļļu darināšanu,  tradicionālās mūzikas un spēļu programmu ar Mores folkloras materiāliem un ielīgošanas dziesmām, teikas un nostāstus par „Kalna Vaizuļu” apkārtni.

Pensionāru biedrība „Sigulda” 2017.gadā gatavos un 2018.gadā izdos grāmatu „Pēckara burtnīca”, kurā tiks apkopoti pēckara Siguldas notikumu apraksti tā laika skolēnu atmiņās. Notiks paaudžu pēcpusdienas pēckara aculieciniekiem ar šodienas skolniekiem un tiks izveidota ceļojoša izstāde.

Mārtiņa Buclera laika tehnoloģijās veidotu divdesmit mūsdienu – Siguldas 810.gadā – fiksētu Siguldas ainavu fotomākslas izstādi un procesa videofiksāciju piedāvās biedrība „Totaldobže” projektā „Siguldas ainava”.

Divus projektus realizēs Rehabilitācijas centrs „Krimulda” – „Krimuldas sanatorijas vēsture”, kura rezultātā 1928.gadā izbūvētajā sauļošanās lieveņa dubulthallē tiks iekārtota Krimuldas sanatorijas vēstures pop-up ekspozīcija, bet projektā „Krimuldas sanatorijai – 95” tiks izveidots informatīvs stends par Krimuldas sanatoriju kā joprojām darbojošos medicīnas iestādi 95 gadu garumā, ar savu stāstu spilgti raksturojot Latvijas vēsturi. Tiks atjaunota vēsturiskā svētku kliņģera un orķestra muzicēšana sanatorijas dzimšanas dienā, pulcināti bijušie darbinieki un pacienti, kā arī Latvijas Sarkanā krusta biedri. Krimuldas sanatorija dzimšanas dienu svinēs 26.augustā.

Videofilmas par Sprici Paegli (Latvijas valsts dibinātājs, pirmais valsts tirdzniecības un rūpniecības ministrs, siguldietis) sagatavošanu un pabeigšanu, filmas demonstrēšanu izglītojošos pasākumos Siguldas novada skolās savā projektā „Spricis Paegle un Sigulda” realizēs Krimuldas novada vēstures draugu biedrība.

Biedrība „LiLī” projektā „Kultūras un mākslas telpa „Siguldas tornis”” organizēs sešas profesionālās mākslas un kolekciju izstādes – Andas Munkevicas stikla mākslas izstādi, franču mākslas izstādi, operdziedātāja Romāna Poļisadova akvareļu un zīmējumu izstādi un muzikālos vakarus, Luīzes un Mārtiņa Lindes glezniecības un tēlniecības darbu izstādi, Ivetas Vēveres leļļu izstādi un izstādi „Ripo auto”.

SIA „Jumava” triju gadu garumā projektā „Siguldas kultūras vēsture” strādās pie grāmatas „Siguldas kultūras vēsture” sagatavošanas un izdošanas.

Biedrība „Ozollīči” projektā „Grāmatas „IZVĒLE.GAUJA” sagatavošana un izdošana” izdos Māra Anša Mitrevica kultūrvēsturisku liecību un atmiņu dokumentāciju grāmatā „IZVĒLE.GAUJA”, atspoguļojot Gaujas koku pludinātāju darbību, Gaujas Nacionālā parka izveidi un 35 gadu darbību Gaujas Nacionālajā parkā.

Projektā „100 rotas Siguldai un Latvijai” SIA „Baltu rotas” laikā no 25.maija līdz 31.augustam Siguldas pils kompleksā piedāvās meistarklases seno, Latvijā atrasto rotu kopiju darināšanā un šo meistarklašu rezultātā radīto darinājumu izstādi.

Arī Zinaīdas Ceskes projekts „Skaistas rakstīšanas māksla” laikā no maija līdz oktobrim Siguldas pils kompleksā piedāvās radošās darbnīcas – kaligrāfiskās rakstīšanas darbnīcas un siguldiešu dzimtkoku izstādes veidošanu.

Tēlniece Solveiga Vasiļjeva triju gadu laikā projekta „Jaunās eksistences formas” ietvaros veidos piecas lielizmēra skulptūras no mūsdienu materiāliem kā bioloģiski tehniski būtnes –dabas neizzināto mīklu un prāta radītā apvienojumu, kuras Latvijas simtgadē 2018.gadā izstādīs Siguldā un 2019.gadā – Siguldas novada sadraudzības pašvaldībā Birštonā Lietuvā.

Siguldas mākslu skolas „Baltais Flīģelis” atbalsta biedrība līdz 2018.gada oktobrim realizēs siguldietes, muzikoloģes Dainas Samtas grāmatas „Bēthovens un Sigulda” sagatavošanu, izdošanu un prezentēšanu. Grāmata vēstīs par Siguldai nozīmīgo grāfu fon Braunu dzimtas dzīvi un tās likteņiem 18. – 19. gadsimtā, apliecinot šīs dzimtas īpašo saikni ar diženo komponistu Ludvigu van Bēthovenu. Ģeniālais komponists tieši Johanu fon Braunu skaņdarba veltījumā nosaucis par savas mūzas pirmo atbalstītāju un veltīja viņam trīspadsmit skaņdarbus.

Sadarbībā ar akciju sabiedrību „Latvijas Pasts”, biedrība „Mākslu serpentīns” projektā „Sveicieni no Siguldas” izveidos desmit mūsdienīgas pastkartes, sintezējot Siguldas novada ainavisko vietu fotofiksāciju 2017.gadā un 2016.gadā īstenotā projekta „Ex-libri art voyage” laikā radīto zemes skaņu grafiskos attēlus, kā arī organizēs konkursu „Mana pastkarte un pastmarka” Siguldas novada skolās, motivējot pastkaršu vēstures pētniecību.

Fonds „INITIUM” laikā no 28.līdz 30.jūnijam Mākslu skolā „Baltais Flīģelis” organizēs Latvijas Teātra sporta festivālu, kurā ikvienam siguldietim un Latvijas Teātra sporta komandām piedāvās meistarklases pie Latvijas vadošajiem speciālistiem un teātra sporta ekspertiem no Lielbritānijas – Vanessas Hammick (Improvizācijas teātra garā forma – caur stāstu uz izrādi) un Annas Malzy (stāsts un valoda, no Šekspīra līdz teātra sportam mūsdienās). Notiks Teātra sporta komandu turnīrs un būs iespēja skatīt improvizācijas izrādi.

Trešdien, 8.martā, plkst.15.00 koncertzālē „Baltais Flīģelis” ar koncertu „Tev vienīgajai!” uzstāsies Nacionālo bruņoto spēku orķestra kameransambļi.

Katrs no kameransambļiem ir izvēlējies vairākus īpašus skaņdarbus, kuros orķestra mākslinieki ar mūzikas izteiksmes līdzekļiem atklās savas dziļākās jūtas, kuras liks atplaukt katrai sievietei tās patiesajā burvībā.

„Šī koncerta programma ir īpaši sagatavota mūsu daiļā dzimuma pārstāvēm. Vēlamies pateikt paldies mūzikas valodā, ka ikdienas dzīves straujajā ritmā viņas spēj mūs iedvesmot, apgarot un iepriecināt ar savu daili un šarmu”, atklāj orķestra mākslinieki.

Ieeja – bez maksas.

Trešdien, 8.martā, plkst.19.00 koncertzālē „Baltais Flīģelis” ar savu jauno koncertprogrammu „Sajūti!” viesosies dziedātājs Jānis Stībelis. Romantiskā noskaņā ieturētā koncerta īpašā viešņa būs dziedātāja Aminata, turklāt Jānis sola klausītājām sarūpēt ne vienu vien īpašu pārsteigumu.

„Sveicam visas dāmas 8.martā! Ir patīkami lieku reizi pievērst uzmanību tam, ka mums blakus, Latvijā, ir tik daudz jauku un skaistu sieviešu! Manuprāt, tas ir lielisks iemesls pasmaidīt un mums, vīriešiem, godināt mūsu daiļo dzimumu, īpaši šajā laikā, kad gaisā sāk just pavasara elpu,” saka Jānis, atklājot, ka koncertā skanēs gan īpaši Siguldas klausītājiem sagatavoti abu dziedātāju dueti, gan gaidāmas citas interesantas muzikālas lietas. 

Jaunās tūres programmu veido lielākā daļa Jāņa Stībeļa zināmāko dziesmu („Es tikai smejos”, „Glāze piena”, „Esi pozitīvs”, „Tikai tev” u.c.) no viņa populārākajiem albumiem, bet, lai programmu atsvaidzinātu, tajā tiks iekļauti viens vai divi jaunu skaņdarbu pirmatskaņojumi no dziedātāja topošā albuma, kā arī viens vai divi senāki un nedaudz aizmirsti skaņdarbi.

Koncertā Jānim Stībelim talkā nāks izcilie instrumentālisti Raimonds Macats (taustiņinstrumenti, mutes harmonikas, čells), Miķelis Vīte (perkusijas) un Andrejs Jevsjukovs (ģitāra), Oskars Sproģis (basģitāra), kā arī jaunā dziedātāja Megija Naunikas.

Biļetes cena – no 12 līdz 18 eiro. Biļetes pieejamas „Biļešu paradīzes” tirdzniecības vietās.

Šogad Latvijā no 24. līdz 26. februārim notika XVIII Starptautiskais Masku tradīciju festivāls, kurā piedalījās arī Siguldas folkloras kopa „Senleja”. Par festivāla galveno mājvietu kļuva Rīga, bet festivāla pasākumi norisinājās arī Vecumnieku novadā, Mālpilī un Katlakalnā.

Folkloras kopa „Senleja” festivālā piedalījās ar vidzemnieku masku tradīciju programmu „Vidzemes čigāni”, kurā izdziedāja gan vidzemnieku maskoto čigānu dziesmas un Meteņu dziesmas, gan izspēlēja teatralizētu stāstu par pazudušo zirgu, kuru brauca šoreiz „meklēt” Vecumnieku novada Valles pagasta „Abiķu” mājās. Senlejieši piedalījās festivālā 25.februārī, viesojoties zemgaliešu sētā „Abiķi”, kur mājas saimnieki uzņēma Meteņu svētku ietvaros čigānus no Siguldas un Ogres. Senlejiešu čigāni izdancināja gan mājas saimniekus, gan sanākušos kaimiņus, gan izpētīja sētu, kūti un citas ēkas, vēlēja laimi un svētību, kā arī izrādīja savus kuplos čigānu brunčus, dziedot skanīgas dziesmas ar neparastiem piedziedājumiem, kas raksturīgas Ziemassvētku un Meteņu laika maskoto gājienu dalībniekiem.

Masku tradīciju festivāls turpinājās Vecumniekos, kur pulcējās 12 folkloras kopas gan no Latvijas, gan Lietuvas, gan Čehijas. Dziedot, dancojot un grabinot dažādus sitamos instrumentus maskoto ļaužu gājiens plūda no Vecumnieku Tautas nama un svētku laukumu pie ezera. Meteņu dienas svētkos katrs festivāla dalībnieks sniedza sava novada vai valsts maskošanās tradīciju priekšnesumus, cīkstējās Meteņu cīņās, baudīja sātīgu putru un dancoja gan latviešu, gan lietuviešu, gan čehu tradicionālos dančus.

Šajā dienā pārsteidza arī laika apstākļi. Nudien kā jau Meteņos pienākas – ziema cīnījās ar pavasari. Burtiski ik pēc piecām minūtēm laiks mainījās – te spoži spīdēja saule, tad pēkšņi sniga sniegs, pūta milzīgs vējš, pēc mirkļa atkal sildīja saule. Vakarā festivāls jau turpinājās Rīgā Ziemeļblāzmas Kultūras pilī, kur satikās visi festivāla dalībnieki, notika masku saiets un grupu izrādīšanās.

Festivālā piedalījās vairāk nekā 20 masku grupas no dažādām Latvijas vietām – Līvāniem, Tomes, Smiltenes, Tārgales, Vidrižiem, Saulkrastiem, Katlakalna, Mālpils, Vecumniekiem, Siguldas, Rīgas, kā arī viesi no ārvalstīm – Sjerraleones, Bulgārijas, Lietuvas un Čehijas. Konferencē un meistarklasēs piedalījās masku tradīciju speciālisti no Latvijas, Maķedonijas, Čehijas, Sjerraleones, Bulgārijas un Lietuvas.

Kā vēstīja festivāla organizators, Latvijas Folkloras biedrības vadītājs Andris Kapusts: „Maskošanās tradīcija ir viena no interesantākajām tradicionālās kultūras izpausmēm. Maskotie tēli gadalaika tumšajā pusē un gadalaiku mijās ir sastopami ļoti daudzās valstīs. Lai saglabātu un izzinātu, kā arī atjaunotu zudušo autentisko maskošanās tradīciju, kā arī lai to popularizētu un attīstītu mūsdienās, Starptautiskie masku tradīciju festivāli Latvijā notiek kopš 1999.gada ik gadu dažādās vietās un novados”. Varam būt lepni, ka arī mūsu novadā masku tradīcijas Siguldas folkloras kopas „Senleja” darbībā tiek koptas.
 

Anda Skuja
Siguldas folkloras kopa „Senleja” vadītāja