Svētdien, 30.aprīlī,plkst.16.00 Siguldas pagasta Kultūras namā notiks Siguldas novada Kultūras centra jauktā kora „Spārni” un norvēģu Moldes Kamerkora „Kammerskoret” draudzības koncerts.
Jauktais koris „Spārni” (diriģente Līga Ādamsone) katru gadu uzņem kādu sadraudzības kori no Norvēģijas. Ir izveidojušies draudzīgi kontakti ar norvēģu dziedātājiem un šai skaistajā pavasara laikā, viesojoties Latvijā, Moldes kamerkoris „Kammerskoret “ (diriģents Mathias Tveten), sniegs koncertu arī Siguldā. Koris „Kammerskoret” ir humora pilns un aizrautīgs kabarē koris ar mirdzumu acīs un daudzpusīgu programmu.
Siguldiešiem un Siguldas viesiem būs iespēja baudīt vieglu popmūziku, roku un smeldzīgas balādes, savijot to visu kopā ar maziem pārsteigumiem. Savukārt, jauktais koris „Spārni” izdziedās latviešu dziesmu svētku repertuāra latviešu komponistu darbus.
Ieeja – bez maksas
Piektdien, 21.aprīlī, plkst.16.00 Siguldas novada bibliotēka aicina uz aizraujošu tikšanos ar Daini Pudeli un Ivaru Brenci – ekspedīcijas uz Pita salu dalībniekiem.
2014.gada 15.septembrī trīs jaunieši – siguldiete Laura Garā un mālpilieši Dainis Pudelis un Ivars Brencis – devās ceļā uz Jaunzēlandē ietilpstošo Pita salu Katamas arhipelāgā Klusajā okeānā. Kopš 2015.gada oktobra Siguldas novada bibliotēka sadarbībā ar jauniešu vecākiem veidoja interaktīvu izstādi „Mūsējie ceļā uz Pita salu” un sekoja ekspedīcijas gaitai.
Pita salu ekspedīcijas dalībnieki cerēja sasniegt līdz 2015.gada beigām, pārvietojoties tikai pa sauszemi un jūru, izmantojot velosipēdus, vilcienus, kuģus. Tomēr tas izdevās 2016.gada 14.maijā. Kāpēc tieši šis mērķis? Pita sala ir vistālākais sauszemes punkts no Rīgas, tātad tieši zemeslodes otrā pusē. Taisnā līnijā attālums ir 18 010 km, bet praksē attālums divkārt pārsniegts. Šāds ceļojums bijis pārdrošs, neparedzamu grūtību pilns, tas devis iespēju iegūt pieredzi, rūdīt gribu, iepazīt pasauli, bet varbūt visvairāk pašiem sevi. Tas bijis visgarākais ceļš uz vistālāko vietu. Pita salā tika uzstādīta ceļazīme ar norādi – Rīga 18 000 km.
Dainis un Ivars ir atgriezušies mājās, bet Laura šobrīd vēl ir Jaunzēlandē. Aicinām ikvienu interesentu uz tikšanos un sarunu ar jauniešiem par piedzīvoto, redzēto un izjusto šajā ekspedīcijā uz Pita salu, kā arī uzzināt, vai ir atrasta atbilde uz jautājumu: cik ceļu cilvēkam ir jānoiet, lai viņš varētu sevi saukt par cilvēku.
Ieeja – bez maksas
Otrais šūpoļu festivāls „Latvija šūpojas Siguldā” ir noslēdzies. Siguldas novada pašvaldība pateicas novada uzņēmējiem un iestādēm par iesaistīšanos festivāla tapšanā un rīkošanā. Radīt tik krāšņus svētkus Siguldas novada iedzīvotājiem un viesiem izdevies, tikai apvienojot radošās idejas un spēkus.
Paldies šūpoļu meistaram Mārtiņam Rupmejam, SIA „RAMEI” par stabilajām šūpoļu konstrukcijām un palīdzību astoņu šūpoļu tapšanā! Īpašs paldies par šūpolēm personām ar kustību traucējumiem „Šūpojas visi!”
Paldies ziņu portālam „TVNET” par atbalstu festivāla atspoguļošanā un iespēju atvilkt elpu krāsainajos šūpuļtīklos Raiņa parkā.
Paldies „LNT Brokastu” komandai par lieliskajiem sižetiem un raidījuma studijas pārnešanu uz Siguldas Svētku laukumu.
Paldies „Radio7” par informatīvo atbalstu.
Paldies SIA „Sniegs investīcija” par palīdzību šūpoļu noformēšanā.
Paldies Kasparam Turkam un SIA „ADE 4”par jauniešu deju kolektīva „Vizbulīte” šūpoļu idejas realizāciju.
Paldies uzņēmumiem SIA „Gros AK” un SIA „Kokpārstrāde 98” par materiālu nodrošināšanu festivāla dalībnieku ideju realizēšanai.
Paldies Dabas aizsardzības pārvaldei par iespēju izšūpoties gleznainākajās Gaujas senieliejas vietās.
Paldies scenogrāfam Rūdolfam Baltiņam par „S! šūpoles” radīšanu un māksliniecei Kristīnei Niedrājai par interaktīvo objektu „Šūpola”.
Paldies SIA „Teltis pasākumiem” par neparasto objektu „Galdiņ, šūpojies!”.
Paldies SIA „Janex būve” par pavasarīgi noformētajām šūpolēm „Zem viena jumta”.
Paldies Siguldas Valdorfa bērnudārzam un Jānim Jēkabsonam par izzinošajām sajūtu šūpolēm.
Paldies SIA „Siguldas virpotājs” par pamatīgajām un pavasarīgajām šūpolēm Siguldas pils kompleksā.
Paldies bērnudārzam „Tulpīte” un SIA „Project room”, SIA „Starubek Furniture” un biedrībai „Mēs – mazie siguldieši” par krāsainajām fotošūpolēm.
Paldies Raitim Tikumam un Mākslu skolas „Baltais Flīģelis” kolektīvam un audzēkņiem par krāsainajām līdzsvara šūpolēm „ZIG ZAG pūpolšūpol”.
Paldies biedrībai „Siguldas Opermūzikas svētki”, scenogrāfiem Aigaram Ozoliņam un Rūdolfam Baltiņam par festivāla skanīgākajām šūpolēm.
Paldies biedrībai „Aicinājums Tev” par krāsainajiem Lieldienu sapņiem.
Paldies dāmu klubam „Madaras” par krāšņajiem rokdarbiem.
Paldies kafejnīcai „Eklers” par saldākajām šūpolēm; viesnīcai „Sigulda”, Siguldas Restorānu nedēļai un kafejnīcai „Mr.Biskvīts” par gardākajām šūpolēm.
Paldies viesnīcai „Pils”, piedzīvojumu parkam „Tarzāns”, atpūtas un sporta kompleksam „Kaķītis”, kā arī Laurenču sākumskolai par atraktīvajām šūpolēm.
Paldies ziedu salonam „Puķe” un stādaudzētavai „Ķikši” par pavasarīgi plaukstošajām šūpolēm.
Paldies veikalam„Kalhoj” par noskaņu šūpolēm.
Paldies veikaliem „Elvi” un „Puķu Elvis” par ziedošajām šūpolēm.
Paldies grupai „Astro‘n‘out” par krāsainākajām festivāla šūpolēm.
Paldies grupai „Dzelzs vilks” par oranžākajām festivāla šūpolēm.
Paldies kafejnīcai „Doma” par īpašo šūpuļzirdziņu pieturas punktu un SIA „Anatols” par šūpolēm pašiem mazākajiem festivāla apmeklētājiem.
Paldies veikalam „Veloriba” par krāsainajām velosipēda šūpolēm.
Paldies Siguldas novada pašvaldības Sporta pārvaldei, Sporta klubam „Sigulda” un skeletons.lv par sportiskajām šūpolēm Raiņa parkā.
Paldies mazajiem šūpoļu meistariem no bērnudārziem „Pasaciņa”, „Ābelīte” un „Ieviņa”, kuru darbi rotāja Tūrisma informācijas centra galeriju.
Paldies Mores pamatskolas kolektīvam un audzēkņiem, kuru rotātās šūpoles iepriecināja Mores pagasta iedzīvotājus.
Paldies Allažu pamatskolas pedagogiem, kā arī bērnudārza „Ābelīte” audzēkņiem par Allažu pagastā apskatāmajām krāšņajām šūpolēm.
Paldies Allažu pagasta Tautas nama, Siguldas pagasta Kultūras nama un Jūdažu Sabiedriskā centra kolektīviem par šūpoļu rotāšanu.
Paldies visiem, kas palīdzēja tapt otrajam šūpoļu festivālam „Latvija šūpojas Siguldā”! Lai radošas un košas idejas veidojot nākošo šūpoļu festivālu „Latvija šūpojas Siguldā”!
No 17. līdz 23.aprīlim Bibliotēku nedēļas „Bibliotēkas un sabiedrība: vienotas kopīgiem mērķiem” laikā Siguldas novada bibliotēkās, tāpat kā citviet Latvijā, akcentēs bibliotēku nozīmi sabiedrības kultūras un izglītošanās jomā.
Bibliotēkas nepastāv vakuumā. Bibliotēkas ir sabiedrības spogulis, un tās ir stipras tikai tad, ja tās kalpo sabiedrībai un tās vajadzībām. Dzīvotspējīgi un jēgpilni ir tikai tādi bibliotēkas pakalpojumi, kas patiešām ir vajadzīgi sabiedrībai. Tieši tāpēc bibliotekāriem vissvarīgākā prasme ir mācēt ieklausīties cilvēkos sev apkārt, un atsaukties viņu vajadzībām.
Bibliotēku nedēļas pasākumi novada bibliotēkās:
Bibliotēkas aicina interesentus būt aktīviem un apmeklēt Bibliotēku nedēļas pasākumus, kā arī šīs nedēļas laikā dalīties sociālajos tīklos ar stāstiem par bibliotēkas nozīmi un par to, kāpēc viņi mīl savu bibliotēku, izmantojot tēmturi #manabiblioteka.
Ikgadējās amatiermākslas skates Siguldas novada kolektīvi aizvadījuši ar ievērojami augstākiem rezultātiem nekā iepriekšējā sezonā. Kori, deju kolektīvi un pūtēju orķestri gatavojas XXVI Vispārējiem latviešu Dziesmu un XVI Deju svētkiem 2018.gadā un viņu uzmanības lokā – šo svētku repertuārs. Svētkiem gatavojas arī divi izglītības iestāžu kolektīvi – Siguldas Valsts ģimnāzijas deju kolektīvs „Vizbulīte” un Siguldas Valsts ģimnāzijas un Mākslu skolas „Baltais Flīģelis” pūtēju orķestris „Sudrabskaņa”.
Amatiermākslas kolektīvi tiek vērtēti par visaugstāko sniegumu ar Augstākās pakāpes diplomu, tālāk seko I, II, III pakāpes vērtējumi atbilstoši amatiermākslas nozarei un kolektīva grupai.
Izcilākie rezultāti un Augstākās pakāpes novērtējums tika piešķirts deju kolektīva „Vizbulīte” jauniešu A grupai un Siguldas Valsts ģimnāzijas B grupai (abu kolektīvu vadītāja Indra Ozoliņa), jauktajam korim „Atvars” (vadītājs Jānis Baltiņš) un senioru deju kolektīvam „Sidrabdancis” (vadītāja Dagnija Liepiņa). Siguldas deju apriņķa deju kolektīvu skatē A grupas „Vizbulīte” ar savu māksliniecisko sniegumu ne vien iepriecināja žūriju, bet arī radīja nebijušas sajūsmas ovācijas klātesošajos skatītājos. Tas bija īsts triumfa brīdis, ko vēlam mūsējiem arī 2018.gada skatē.
Visu pārējo mūsu novada deju kolektīvu – jauniešu deju kolektīva „Ķimenīte” un vidējās paaudzes deju kolektīva „Ķimelītis” (abu kolektīvu vadītāja Aelita Ziemele), kā arī vidējās paaudzes deju kolektīva „Dūka” (vadītāja Ieva Roķe) sniegums izpelnījās augstās I pakāpes vērtējumu.
Siguldas koru apriņķa koru virsvadītājs Jānis Baltiņš 9.aprīlī notikušajā koru skatē varēja būt gandarīts gan par sava jauktā kora „Atvars” Augstākās pakāpes sniegumu, gan par visa apriņķa koru rezultātiem Dziesmu svētku repertuāra apguvē. I pakāpes vērtējumu ieguva jauktais koris „Spārni” (diriģente Līga Ādamsone), sieviešu koris „Teiksma” (diriģente Maija Feldmane) un senioru koris „Gāle” (diriģente Ņina Kiršteina), kas mūsu senioriem ir lieliska motivācija gatavojoties Latvijas senioru koru svētkiem. Tie šogad notiks Siguldas novadā 18.jūnijā.
II pakāpes diplomu ar salīdzinoši labākiem rezultātiem nekā iepriekšējā skatē saņēma jauktais koris „Sigulda” (diriģente Līga Vasiļjeva). Jaunu koru grupā sevi pieteica Romas Katoļu Baznīcas Siguldas draudzes sieviešu koris „VOX CORDIS” (mākslinieciskā vadītāja Madara Hērlija, diriģente Kristiāna Eglīte). Žūrija akceptēja kora pieteikumu un vēlēja gatavoties nākošā gada skatei, lai koris pilnvērtīgi varētu iekļauties Dziesmu svētku programmā. Jau šovasar, 1.jūlijā, mūsu kori iejutīsies Dziesmu svētku gaisotnē, piedaloties XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku Noslēguma koncerta modelēšanā Dikļos.
IX Latvijas pūtēju orķestru konkursā Jelgavā, kas reizē bija arī šīs nozares ikgadējā skate, Siguldas Absolventu orķestris (diriģents Andris Muižnieks), piedaloties IV augstākās grūtības pakāpes grupā, ieguva II pakāpes diplomu, pūtēju orķestris „Sudrabskaņa” (diriģenti Elmārs Rudzītis un Arnis Šmitiņš), piedaloties III vidējās grūtības pakāpes grupā, ieguva III pakāpes novērtējumu, bet Siguldas pagasta pūtēju orķestris (diriģents Gintis Kalniņš) II zemākās grūtības pakāpes grupā – II pakāpes diplomu.
Savu māksliniecisko varējumu pilnveidojuši vokālie ansambļi. Pierīgas novadu skatē sieviešu vokālais ansamblis „Liepavots” (vadītāja Ņina Kiršteina) ieguva I pakāpes novērtējumu, bet sieviešu vokālais ansamblis „Ceriņi” (vadītāja Maija Ādamsone) – II pakāpes, senioru grupā senioru vīru vokālais ansamblis „Saltavots” (vadītāja Ārija Aņēna) – I pakāpes, senioru sieviešu vokālais ansamblis „Melodija” (vadītāja Inga Jansone) – II pakāpes.
Allažu amatierteātris „Aka” (režisore Izolde Pētersone) un Mores amatierteātris „Oga” (režisore Ingūna Millere) pagājušā gada nogalē piedalījās Pierīgas novadu amatierteātru skatē un allažnieki ieguva tiesības piedalīties Latvijas amatierteātru iestudējumu „Gada izrāde 2016” Rīgas reģiona skatē Lielvārdē. Tāpat dalībai reģiona skatē Siguldas Tautas teātri (režisore Ārija Liepiņa-Stūrniece) rekomendēja teātra eksperte Guna Zeltiņa. Lielvārde veiksmīgāka izrādījās allažniekiem, kolektīvs par izrādi „Visas labas lietas ir trīs” (pēc Zeiboltu Jēkaba „Dullais barons Bunduls” motīviem) saņēma III pakāpes vērtējumu.
Tautas lietišķās mākslas studiju darbība tiek vērtēta pēc darbu atlases, ko izstādēm izraugās žūrija. Tā gadu mijā Kuldīgas mākslu namā notikušajā Tautas lietišķās mākslas izstādē „Latvijas novadu segas” ar darbiem tika pārstāvētas visas trīs mūsu novada tautas lietišķās mākslas studijas – „Sigulda” (vadītāja Astrīda Freimane), „Vīgrieze” ( vadītāja Linda Džeriņa-Riekstiņa) un Alīdas Lindes studija.
Folkloras kopa „Senleja” (vadītāja Anda Skuja) gatavojas skatei aprīļa beigās. Šīs sezonas galvenais notikums Latvijas folkloras kopām būs starptautiskā festivāla „Baltica 2018” modelēšanas pasākumi „Vasaras Saulgrieži Latvijas novados”, kur viens no tiem notiks Turaidā. Bet bērnu folkloras kopas savas skates jau aizvadījušas – Allažu „Tiptaiņi” (vadītāja Liena Vija Teterovska) ieguva I pakāpes diplomu par sniegumu bērnu folkloras kopu tradicionālās kultūras apgūšanas un pārmatošanas programmas „Pulkā eimu, pulkā teku 2017” reģionālajā bērnu folkloras kopu skatē, Paula Brakša stāstnieku konkursā finālā Rīgā ieguva II pakāpes diplomu, Elisa Strunkšteina dziedātāju konkursa pusfinālā Rīgā – arī II pakāpes diplomu. Siguldas bērnu folkloras kopas „Senlejiņa” dalībniece Marta Priede šai pat konkursā ieguva I pakāpes diplomu.
Līdzās bērnu folkloras kopām, Kultūras pārvaldes paspārnē Siguldas pagasta Kultūras namā darbojas bērnu popgrupa „Zibsnis”, kas pirmo gadu piedalījās Latvijas izglītības iestāžu popgrupu festivālā „No baroka līdz rokam” savā grupā iegūstot II pakāpes novērtējumu.
Arī šogad visi mūsējie vienuviet sadziedās, sadejos un saspēlēs Siguldas novada svētku Dziesmu un deju dienas koncertā, kas 28.maijā notiks neierastā vietā – Siguldas dzelzceļa stacijas laukumā, sagaidot ierodamies „Latvijas Ekspresi simtgadei” ar 180 dziedātājiem un dejotājiem.
Paldies kolektīvu vadītājiem un dalībniekiem par ieguldīto darbu mākslinieciski augstvērtīgu sniegumu sagatavošanā!
Informāciju sagatavoja:
Siguldas novada Kultūras pārvaldes vadītājas vietniece
Inga Krišāne
Sestdien, 22.aprīlī, plkst.18.00 koncertzālē „Baltais Flīģelis” ar akustisko dziesmu programmu „Ceļojums pie sevi” viesosies Aija Andrejeva.
Jaunajā programmā iekļauti visi dziedātājas hīti jeb, kā saka pati Aija, „pašlaik aktuālākās dziesmas, kas ietērptas citās skaņās un krāsās” – Kārļa Lāča, Harija Zariņa, Ulda Marhilēviča un citu autoru skaņdarbi – „Tumsā”, „Kamoliņš”, „Kafijas krūze”, „Lelle”, „What For?!”, „Ar tevi lasīju kastaņus”, „Vēl”, „Kā neviens”, „Tu un es”, „Ēnas”, „Pavasaris” un citi.
Dziedātāja uzsver, ka šī programma, kur dziesmas būs dzirdamas pavisam citādākā skanējumā, citās krāsās un noskaņās, būs kā noslēgums vienam dzīves un karjeras posmam un skaists tilts uz gaidāmo albumu. „Uz koncertiem, kas skanēs daudzās Latvijas pilsētās, aicinu visus tos, kas varbūt nav paguvuši noskatīties kādu no maniem lielajiem koncertiem. Gribu ar saviem klausītājiem tikties intīmā un mājīgā atmosfērā, ļaujot viņiem satikties ar sevi un savu Mazo princi” piebilst Aija.
Jaunajā koncertprogrammā par muzikālo pavadījumu gādās Kaspars Ansons (ģitāras), Jānis Pals (čells; „Melo M”) , Kaspars Kurdenko (perkusijas).
Biļetes cena – no 15 līdz 20 eiro. Biļetes pieejamas „Biļešu serviss” tirdzniecības vietās.
Turaidas muzejrezervāts aicina uz gadskārtu ieražu svētkiem Lieldienām, otrajās Lieldienās, 17.aprīlī plkst.14.30 Turaidas muižas saimnieciskajā centrā, lai kopā ar ģimenēm un Siguldas folkloras kopu „Senleja” izdzīvotu Lieldienu latviskās tradīcijas.
Svētku priekam notiks saules daudzināšana, šūpoļu atslēgšanas rituāls un šūpošanās, olu krāsošana pēc senajām tradīcijām, olu ripināšana, mainīšanās, olu cīņas, putnu dzīšana, podu sišana un spēles brīvā dabā, pavasara dziesmas, rotaļas un danči.
Lieldienas ir pavasara svētki, kad mostas zeme un sākas jaunais darbu cikls, kas iezīmē zemkopju aktīvo laiku. Lieldienās, godinot sauli, tiek vairots auglības spēks un dzīvības enerģija. Lieldienas ir laiks, kad zeme atkal savienojas ar debesīm, piepildās ar dzīvības spēku un atdzimst.
Arī šogad svētku dalībnieki aicināti ņemt līdzi pūpolu, plaucētu bērzu zariņus, košus dzīparus šūpoļu rotāšanai un krāsotas olas, ar kurām mainīties, spēlēties un dāvināt citiem svētku priekam.
Lieldienu brīvdienās Turaidas muzejrezervāts atvērts būs katru dienu no plkst.10.00 līdz 19.00. Apmeklētājiem pieejamas būs ne tikai brīvdabas un Turaidas pils ekspozīcijas, bet arī Turaidas baznīca, kurā skatāms 18.gadsimta baznīcas interjers un ekspozīcija „Turaidas baznīcas un draudzes vēsture”.
Informāciju sagatavoja:
Turaidas muzejrezervāta Izglītojošā darba un komunikācijas daļas vadītāja
Anda Skuja
5. un 6.maijā – no plkst.9.00 līdz 18.00 Siguldas Svētku laukumā notiks 14.Latvijas Stādu parāde. Pasākums pulcēs Latvijas stādaudzētājus, kuri piedāvās vasaras puķes, augļu kokus un ogulājus, dekoratīvos kokus un krūmus, kā arī daudzgadīgās puķes un citus stādus. Tāpat darbosies arī amatnieku, dārza preču un tehnikas tirgus. Šogad pasākumu papildinās arī garšu parāde, kur apmeklētāji varēs iepazīties, degustēt un iegādāties pašmāju izaudzētos garšaugus. 5.maijā pasākuma apmeklētājiem būs iespēja iesaistīties retu un neparastu formu stādu izsolē.
Izklaidi nodrošinās Siguldas novada Kultūras pārvaldes sagatavotā programma. Bērniem būs pieejamas piepūšamās atrakcijas bērniem par maksu, savukārt Kalsnavas arborētums piedāvās aizraujošas un izglītojošas spēles gan bērniem, gan pieugušajiem.
Šogad jaunums apmeklētājiem būs arī stādu garderobe, kurā ikvienam būs iespēja novietot iegādātos stādus un, pirms došanās prom, ar automašīnām piebraukt tiem pakaļ, tādējādi atvieglojot stādu nešanu uz stāvvietām pilsētā.
14.aprīlī rakstniekam Pērsietim, īstajā vārdā Kārlim Zemītim (1862 – 1901), aprit 155.gadskārta. Godinot Pērsieti jubilejā, Turaidas muzejrezervāts sadarbībā ar Latvijas Nacionālās bibliotēkas Letonikas un Baltijas centru sagatavojis izstādi „Pērsietim 155”, kas 13.aprīlī plkst.11.00 tiks atklāta Latvijas Nacionālās bibliotēkas Stendera lasītavā un interesentiem būs apskatāma līdz 1.augustam.
Izstādē eksponēti priekšmeti no Latvijas Nacionālās bibliotēkas un Turaidas muzejrezervāta krājuma – Pērsieša publicētie darbi, manuskripti, fotoattēli, pastkartes ar Pērsieša dzeju un citi materiāli, kas piedāvā ieskatu rakstnieka dzīves gājumā un literārajā darbībā.
Turaidas muzejrezervāts, sagaidot Pērsieša 155.jubileju, izdevis grāmatu „Muiža pagasta rakstveža skatījumā”, kuras atvēršana notiks 13.aprīlī plkst.11.00 Latvijas Nacionālajā bibliotēkā. Grāmatā iekļauta Pērsieša darbu izlase, biogrāfiskas ziņas par rakstnieku, kā arī izvērsts Turaidas muižas vēstures raksturojums un Viestura Vecgrāvja literatūrzinātnisks pētījums, kas akcentē inteliģenta un iejūtīga cilvēka aso sociālpsiholoģisko redzējumu par pretrunīgo laikmetu. Turaidas muzejrezervātam, sagatavojot grāmatu, bija svarīgi ne tikai izcelt no aizmirstības daļu no Pērsieša literārā mantojuma, bet arī apvienot to ar pētījumu un komentāriem, kuru uzdevums ir analizēt rakstnieka daiļdarbus noteiktā laiktelpā no kultūrvēsturiskā viedokļa.
Pērsietis (Kārlis Zemītis) astoņus gadus, no 1893.gada jūlija līdz pat savai nāvei 1901.gadā, strādāja par Turaidas pagasta rakstvedi. Šajā laikā tapa literāri darbi, kuros viņš aprakstīja vidi, kurā dzīvoja un kuru pazina. Grāmatā „Muiža pagasta rakstveža skatījumā” publicēti tie rakstnieka darbi, kas tapuši Turaidā pavadītajos gados un kuros vistiešāk konstatējami Turaidā pavadītā laika atspulgi.
Informāciju sagatavoja:
Turaidas muzejrezervāta Izglītojošā darba un komunikācijas daļas vadītāja
Anda Skuja
8.aprīlī Alūksnē tika atklāta Vidzemes mākslinieku izstāde „Acumirklis”, kurā piedalās arī Siguldas novada mākslinieki. Izstāde būs apskatāma līdz šā gada 21.maijam. Vidzemes mākslinieku kopīga izstāde izveidojusies par tradīciju, un ik gadu tā notiek kādā no Vidzemes pilsētām. Pagājušajā gadā izstāde notika Siguldā.
Šogad izstādē Alūksnē pārstāvēti 92 Vidzemes reģiona mākslinieki, kuri izstādes apmeklētājus priecēs ar 188 lietišķās mākslas un stājmākslas darbiem. Ekspozīciju zālēs būs skatāmi Valmieras, Burtnieku, Mazsalacas, Rūjienas, Valkas, Gulbenes, Cēsu, Siguldas, Madonas, Jaunpiebalgas, Limbažu un Alūksnes novada mākslinieku darbi. Izstādei iesniegtie darbi sagatavoti dažādās tehnikās, tostarp glezniecība, kokgriezumi, keramika, stikls, gobelēni.
Siguldas novadu pārstāvēs 18 mākslinieki: Voldemārs un Dainis Gudovski, Oskars Plāciņš, Zinaīda Ceske, Zanda Puče, Laura Rostoka, Elmārs Gaigalnieks, Iveta Bambere, Aigars Truhins, Dace Saulīte, Ieva Vanaga, Dina Dubiņa, Ārija Bērze, Kristīne Kligina, Jānis Purcens, Dace Melbārde, Agita Zālīte un Raits Tikums.
Izstāde būs skatāma trīs ekspozīciju telpās – Alūksnes Kultūras centrā, Alūksnes muzejā un Alūksnes Mākslas skolā.
Izstādi organizē Alūksnes novada pašvaldības Kultūras un sporta nodaļa, Alūksnes Mākslas skola, Alūksnes muzejs, Alūksnes Kultūras centrs, kā arī profesionālo mākslinieku pārstāvji.
Pirmdien, 10.aprīlī, plkst.18.00 Siguldas pagasta Kultūras namā notiks tikšanās ar Jūliju Krūmiņu – uzņēmēju un autobiogrāfijas „Iļģuciema pašpuikas stāsti” autoru. Savos memuāros viņš atklāti stāsta, kā ir izaugt pēckara Latvijā, pierādīt savu „es” un izveidot plaukstošu biznesu.
„Pārlasot Sudrabu Edžus „Dullo Dauku”, domāju, ka dulls es arī vienmēr esmu bijis, bet ne stulbs. Jūrnieka sapņi man ir iedzimti. Bet vairāk par visu dzīvē mani urda ziņkāre izzināt pasauli. Ak, šī neremdināmā ziņkāre! Kas ir aiz līnijas, kur satiekas debesis un jūra? Kas notiek ar sauli, kad tā iegrimst jūrā? Kur paliek vējš, kas nepūš, un ir tas neredzamais spēks, kas piepūš skaistās buras un dzen laivu uz priekšu? Vai tiešām ir jābūt māksliniekam, lai saskatītu, kas ir aiz šīs līnijas, ko svešvārdā sauc par horizontu? Būs jāaprunājas ar Dullo Dauku, kad satikšu”, stāsta Jūlijs Krūmiņš.
Darbosies arī izdevniecības „Jumava” grāmatu galds.
Ieeja – bez maksas.
Svētdien, 9.aprīlī, plkst.10.30 Siguldas 1.pamatskolā sāksies Siguldas koru apriņķa koru skate, kurā piedalīsies jauniešu, senioru, jauktie, sieviešu un vīru kori no Ādažu, Carnikavas, Garkalnes, Inčukalna, Krimuldas, Sējas, Ropažu, Limbažu, Mālpils, Saulkrastu, Siguldas, Tukuma novadiem un Rīgas.
Kori ne vien rādīs savu varējumu, gatavojoties XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētkiem, kas notiks 2018.gadā, bet arī Siguldas koru apriņķa virsdiriģenta Jāņa Baltiņa vadībā mēģinās atsevišķas Noslēguma koncerta kopdziesmas.
Koru sniegumu vērtēs: Martiņš Klišāns – XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku Noslēguma koncerta mākslinieciskais vadītājs, Cēsu koru apriņķa virsdiriģents; Uģis Prauliņš – komponists; Lauris Goss – Latvijas Nacionālā kultūras centra koru un vokālo ansambļu eksperts.
Siguldas novada koru uzstāšanās laiks skatē: no plkst.10.30 senioru koris „Gāle”, sieviešu kori „Vox cordis” un „Teiksma”, no plkst.13.15 jauktie kori „Sigulda”, „Spārni”, „Atvars”.
Ieeja – bez maksas.