Svētdien, 14.janvārī, Siguldas pagasta Kultūras namā aicināti teātra entuziasti un interesenti, lai atcerētos izcilo novadnieci, režisori un teātra pedagoģi Felicitu Ertneri (1891 – 1975).
Felicita Ertnere (1891 – 1975) dzimusi Siguldas pagasta „Spriguļu” mājās, vienā no sava laika inteliģentākajām un sabiedriski aktīvākajām dzimtām Siguldā. Mācījusies komerczinības Rīgā un Pēterburgā, skatuves kustību mākslu apguvusi Leshafta Augstākajos sieviešu kursos un S. Aueres Ritma un plastikas institūtā. Darbojusies Rīgas Tautas augstskolas dramatiskajā studijā un 30 gadus kā kustību konsultante, režisore, teātra pedagoģe bijusi Eduarda Smiļģa līdzgaitniece Dailes teātrī. Bet „Spriguļu” mājas Siguldā izveidojās par savdabīgu Siguldas kultūras centru, jo Ertneru mājās viesojušies daudzi ievērojami kultūras darbinieki – Alfrēds Antmanis-Briedītis, Vilis Segliņš, Lilija Ērika, Lilija Štengele, Eduards Smiļģis un Rainis. 1991.gadā blakus „Spriguļu” mājām atklāja Solveigas Vasiļjevas veidoto pieminekli Felicitai Ertnerei „Žests”.
Ieeja pasākumos un dalība meistarklasēs – bez maksas.
20.janvārī plkst.15.00 un 18.00 Siguldas pilsētas vidusskolas zālē notiks deju grupas „A‑Zarts” dejas izrāde „Klase”.
Ieeja – ar bezmaksas ielūgumiem. Tos var saņemt, sūtot pieteikumu uz e‑pastu guna.briza@gmail.com vai zvanot uz tālruni 22021015.
Deju grupa „A‑Zarts” apvieno dažāda vecuma dejotājus, kas apgūst dejas pamatus, klasisko deju, moderno deju, hip hopu, breiku un citus dejas stilus, kā arī dejas improvizāciju.
Janvārī Siguldas novada bibliotēkās norisinās akcija „Atnāc, ietaupi un iegūsti!”, kuras laikā iespējams nodot savlaicīgi nenodotās grāmatas, nemaksājot soda naudu.
Siguldas novada bibliotēkas aicina izmantot iespēju ietaupīt līdzekļus, atdodot grāmatas, kuras ir nepieciešamas citiem lasītājiem. Turklāt tā ir arī izdevīga iespēja atjaunot bibliotēkas abonementu tiem lasītājiem, kuri ilgu laiku nav varējuši nomaksāt soda naudu par savlaicīgi nenodotām grāmatām. Vienīgais noteikums – akcijas norises laikā jāatnāk uz bibliotēku un jāatnes sen paņemtās un aizmirstās grāmatas.
Tāpat bibliotēka piedāvā akciju „Lasītājs – lasītājam”. Ja arī Jums mājās ir grāmatas, kuras neviens vairs nelasa un tās ir izdotas pēc 2000.gada, atnesiet tās uz bibliotēku. Tās noteikti kāds vēlas izlasīt, un Jūs būsiet iepriecinājis kādu lasītāju ar jauniegūtu grāmatu!
4.janvārī ģimenes, draugu, bijušo darba kolēģu un atbalstītāju lokā savu atmiņu grāmatu „Izvēle. Gauja” atvēra ilggadējais Gaujas Nacionālā parka dabas aizsardzības inspektors Māris Ansis Mitrevics.
Tajā apkopoti, kā autors pats raksturo, atmiņu uzplaiksnījumi no agras bērnības līdz mūsdienām, kā vadmotīvu izvēloties paša attiecības ar Gauju, – bērnība Ādažu Alderos pie Gaujas-Baltezera kanāla, jaunības piedzīvojumi, esot koku pludinātajam uz Gaujas, darbs Siguldas mežniecībā un Gaujas Nacionālajā parkā, ģimene bēgļu gaitās Otrā pasaules kara laikā, skolas laiks Rīgas 1.ģimnāzijā, studijas Latvijas Lauksaimniecības universitātē, savas ģimenes izveidošana un bērni, personības un notikumi, kas ļauj ieraudzīt Latviju, Gauju un gaujmaliešus septiņdesmit gadu laika posmā.
Grāmatu autors veltījis saviem astoņiem mazbērniem. Tā tiks dāvināta visām Gaujas krastu pašvaldību bibliotēkām, novadpētniecības muzejiem, Siguldas novada skolām un pensionāru biedrībām, tūrisma informācijas centram. Atvēršanas svētkos klāt bija arī atmiņu apkopojuma izdošanas atbalstītāji: Siguldas novada pašvaldības, Ādažu novada domes un Meža attīstības fonda vadītāji.
No 8. līdz 27.janvārim Siguldas pagasta Kultūras namā būs apskatāma karikatūrista Aigara Lapiņa personālizstāde, kurā apkopoti darbi gan no žurnāla „Dadzis” iznākšanas laikiem, gan vēlāk tapuši zīmējumi.
Zīmējot karikatūras dažādiem reģionālajiem preses izdevumiem un piedaloties karikatūru konkursos, autors attīstījis savu īpašo mākslinieka rokrakstu un redzējumu par ikdienas norisēm.
Izstādes apmeklētāji varēs novērtēt pēdējās desmitgades karikatūras un saržus, kuros bērnišķīgs naivums apvienojas ar dažādu emociju pretstatiem, radot komiskas situācijas un liekot pasmaidīt par rutīnas pārspīlēto nopietnību. Paša autora motīvs: „Lai dzīvot būtu interesantāk!”
No 5. līdz 31.janvārim Siguldas novada bibliotēkā skatāma mākslinieka Elmāra Gaigalnieka gleznošanas studijas izstāde „Mani skolēni – mani skolotāji”. Tajā aplūkojami ne tikai esošo un bijušo studijas audzēkņu darbi, bet arī paša mākslinieka jaunākās gleznas.
Elmāra Gaigalnieka gleznošanas studija darbojas kopš 1997.gada, un tajā gleznošanas prasmes var apgūt ikviens interesents. Izstādē būs apskatāmi gleznošanas studijas bijušo dalībnieku darbi: profesionālo gleznotāju Daces Saulītes un Jāņa Purcena gleznas, kā arī esošo dalībnieku – Simonas Ģērmanes, Santas Latkovskas, Rūtas Zariņas, Līgas Egles, Martas Gaigalnieces, Sabīnes Birznieces, Harija Martuzāna, Ingas Gaigalnieces, Ivetas Tirzītes, Meen Yaneenath Raseekul (Taizeme) un Antonietta Bombardelli (Itālija) – darbi.
31.decembrī novadnieki aicināti uz Jaungada svinībām Mores pagasta Tautas namā. Plkst.20.00 ar koncertprogrammu „Ticot, mīlot un gaidot” uzstāsies dziedātāja Ieva Sutugova. Savukārt no plkst.22.00 līdz 4.00 būs svētku balle, kurā spēlēs grupa „Kārklu blūzs”.
Galdiņu rezervācija, zvanot uz tālruņa numuru 28646332.
Biļetes cena – 6 eiro, 
ar Siguldas novada iedzīvotāja ID karti, kā arī daudzbērnu ģimenes locekļiem – 5 eiro.
22.decembrī plkst.18.00 Jūdažu Sabiedriskajā centrā ar koncertprogrammu „Pāri tuksnesim uz zvaigznēm” uzstāsies Evita Zālīte, Ieva Nīmane un Ilze Grunte.
Koncertā izskanēs dažādu pasaules tautu Ziemassvētku dziesmas.
Ieeja – bez maksas.
30.decembrī plkst.16.00 Allažu pagasta Tautas namā būs klausāma koncertprogramma „Atgriešanās pie gaismas”, kurā uzstāsies dziedātāja Ginta Krievkalna kopā ar mūziķiem Kristapu Krievkalnu (taustiņi) un Ēriku Upenieku (ģitāra).
Koncertā izskanēs gan jau labi zināmas un iemīļotas Ziemassvētku dziesmas („Tu mazā, klusā Betlēme”, „Kas ir šis bērns”, „Ticot, mīlot un gaidot”), gan arī mazāk zināmas svētku kompozīcijas. Koncertprogrammu papildinās dzeja, kas gada tumšākajā laikā iepriecinās ikvienu ar patiesām atklāsmēm un sirds siltumu.
Biļetes cena – 6 eiro, ar Siguldas novada iedzīvotāja ID karti un daudzbērnu ģimenes locekļiem – 5 eiro. Biļetes var iegādāties Allažu pagasta Tautas nama kasē.
Līdz 30.decembrim Siguldas pagasta Kultūras namā apskatāma Armanda Andžes foto izstāde „Siguldas ainava”, kas atspoguļo pilsētu un tās apkārtni dažādos laikos.
Izstādē aplūkojamās fotogrāfijas, kas radītas ar fotogrāfa Mārtiņa Buclera laikā izmantotu tehniku – lielformāta plēšu kameru. Šāda tehnika tika pielietota 19.gadsimta pirmajā pusē, un tā ir kamera bez slēdža mehānisma, fotografēšana notiek, aizklājot objektīvu ar roku vai ko citu. Izstādē apskatāmās fotogrāfijas tapušas uz lokšņu filmām un paštaisītām stikla platēm, no kurām ar kontaktkopijas metodi iegūtas melnbaltas fotogrāfijas 13x18 centimetru izmērā.
Izstāde apskatāma darba dienās no plkst.10.00 līdz 19.00, sestdienās no plkst.10.00 līdz 14.00. Apmeklētāju ievērībai – Kultūras nams būs slēgts 24., 25. un 26.decembrī.
Ieeja – bez maksas.
Jāpiebilst, ka izstāde sagatavota ar Siguldas novada pašvaldības kultūras un izglītības projektu līdzfinansēšanas konkursā piešķirto līdzfinansējumu un biedrības „Totaldobže” atbalstu.
XXVI Starptautiskie Siguldas Opermūzikas svētki gleznaino Siguldas pils kompleksu pieskandinās no 27. līdz 29.jūlijam.
2018.gadā Opermūzikas svētkos mūzikas baudītājiem būs iespēja klausīties tādas pasaules līmeņa zvaigznes kā Maiju Kovaļevsku, Kamen Chaev, Marinu Rebeku un citus. Kā ierasts, apmeklētājiem tiks piedāvāts gan oriģināliestudējums, gan vērienīgs Galā koncerts. Tāpat jau tradicionāli norisināsies svētku atklāšanas, jauno talantu un garīgās mūzikas koncerti.
XXVI Starptautisko Siguldas Opermūzikas svētku programma
Biļetes pieejamas „Biļešu paradīzes” tirdzniecības vietās.Biļetes cena – no 10 līdz 50 eiro;Siguldas novada iedzīvotāja ID kartes īpašniekiem Siguldas novada Kultūras centra kasē būs iespēja iegādāties biļetes ar atlaidēm, informācija tiks papildināta.
Siguldas spieķa darināšanas prasme kā viena no pirmajām sešām vērtībām iekļauta Nacionālajā nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā.
Siguldas spieķis ir pēdējo divu gadsimtu laikā izkopta tradīcija, kas aizsākās ar dzelzceļa maršruta Rīga–Pleskava un Rīga–Valka izveidi 19.gadsimta beigās. Pateicoties šo dzelzceļa posmu izveidei, Siguldā ātri vien sākās tūrisma uzplaukums – cilvēki devās uz Siguldu, lai izstaigātu Gaujas senlejas stāvās nogāzes, un, staigājot pa takām, nereti lieti noderēja spieķis, pie kā pieturēties. Drīz vien siguldieši sāka iebraucējiem pārdot krūkļu spieķus, kas ātri vien guva lielu popularitāti. Palielinoties konkurencei spieķu meistaru starpā, katrs sāka izgudrot aizvien smalkākus darinājumus. No vienkāršiem, nemizotiem sprunguļiem drīz vien izveidojās skaisti, mizoti spieķi un vēlāk jau spieķi ar skaistiem iededzinātiem rakstiem.
Spieķis joprojām ir viens no atpazīstamākajiem Siguldas simboliem. Šobrīd Siguldas novadā un apkārtnē ir zināmi 11 vietējie iedzīvotāji, kas prot gatavot spieķus. Seši no viņiem ir praktizējoši amatnieki – Siguldas spieķu meistari: Antra Plavgo, Eduards Poškus, Anita Pulle, Rolands Glāznieks, Uldis Glāznieks un Andris Celms. Spieķu gatavošanas prasmes ir vēl četriem bijušajiem spieķu meistariem Vīgantu dzimtā. Kopš 2016.gada Siguldas pils kompleksā ikvienam ir iespēja apmeklēt tradicionālo Siguldas spieķu darbnīcu, izdzīvojot seno spieķa izgatavošanas procesu, un pašiem radīt savu Siguldas spieķīti.
Nacionālo nemateriālā kultūras mantojuma sarakstu veido elementi, kas uzskatāmi par valsts aizsargājamu nemateriālā kultūras mantojuma vērtību, un to iekļaušanai sarakstā ir plašs attiecīgās kopienas atbalsts un līdzdalība. Gatavot pieteikumu Siguldas spieķa darināšanas prasmes iekļaušanai šajā sarakstā ierosināja Siguldas novada Kultūras konsultatīvā padome. Novada svētku laikā tika organizēta akcija „Atbalsti Siguldas spieķa darināšanu”, kurā kopumā tika savākti 819 paraksti, tādējādi apliecinot kopienas piekrišanu un nepārprotamu atbalstu. Pieteikumu gatavoja kultūrvēstures pētniece Ieva Vītola.
Līdz ar Siguldas spieķa darināšanas prasmi šajā sarakstā iekļauta:
Nacionālā nemateriālā kultūras mantojuma sarakstu veido Nacionālā kultūras mantojuma padome, un jebkurš elements, kas ir iekļauts šajā sarakstā, pretendē gan uz valsts finansiālu atbalstu, gan vietu UNESCO starptautiskajā kultūras mantojuma sarakstā.
Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstu izveidot paredz 2016.gada nogalē pieņemtais