23.septembrī pēc rekonstrukcijas tika atklāts atjaunotais tilts pār Gauju Siguldā. Pirmo reizi tilts savienoja divus Gaujas krastus pirms 80 gadiem – 1937.gadā. Tajā gadā tapa divi tehniskā risinājuma ziņā unikāli tilti – tilts pār Gauju Siguldā, un Sanfrancisko Zelta vārtu tilts. Otrā Pasaules kara laikā, 1941.gada vasarā, tilts pār Gauju tika uzspridzināts un vēlāk atjaunots.
„Tilts pār Gauju Siguldā ir unikāls pēc savas konstrukcijas, Latvijā otra tāda nav, un protams, tas bija liels izaicinājums gan projektētājiem, gan būvniekiem. Šo būvdarbu laikā ir novērstas arī kara laika sekas – no upes ir izceltas paša pirmā, 1937.gadā uzceltā tilta konstrukcijas, kuras tur bija nonākušas pēc tilta spridzināšanas Otrā Pasaules kara laikā. Atjaunotais tilts ir kļuvis ērtāks gājējiem un ģimenēm ar bērniem, jo tagad te ir izbūvētas pilnvērtīgas gājēju ietves un pārejas,” atklājot tiltu, norādīja VAS „Latvijas Valsts ceļi” valdes priekšsēdētājs Jānis Lange.
„Šo tiltu droši varam saukt par galveno Latvijas Zelta rudens tūrisma objektu – tas savieno trīs vēsturiskas un skaistas vietas – Siguldu, Turaidu un Krimuldu, un varētu būt arī viens no visvairāk fotografētajiem tiltiem Latvijā. Esmu gandarīts, ka šā gada pirmajās atvasaras dienā, atklājot Zelta lapu sezonu Siguldā un Turaidā, mēs atveram satiksmi uz atjaunotā tilta pāri Gaujai,” sacīja J.Lange.
„Stāvie kalni un gleznainā senieleja savulaik šķīra Siguldu no Turaidas un Krimuldas, tomēr Gaujas tilta projektētāju idejas un būvnieku profesionalitāte 30. gados savienoja abus upes krastus, kļūstot par apliecinājumu Latvijas valsts varēšanai. Domājot par mūsdienīgu infrastruktūru un satiksmes drošību gan novada iedzīvotājiem, gan tūristiem , ticu, ka VAS „Latvijas Valsts ceļi” organizētā Gaujas tilta rekonstrukcija kļūs par atspēriena punktu, bet valsts autoceļa P8 posma Sigulda – Turaida sakārtošana – par loģisku turpinājumu izaugsmei nākotnē,” uzsver Siguldas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Uģis Mitrevics.
Tilts pār Gauju atrodas uz reģionālās nozīmes ceļa Inciems–Sigulda–Ķegums (P8) (10,7. km), pērn tika uzsākta tilta rekonstrukcija. Tam ir izbūvēta jauna hidroizolācija un ieklāts jauns asfalta segums. Tiltam ir paplašinātas ietves (iepriekš tās bija vienu metru platas, tagad būs 2,5 m), lai tās būtu ērti izmantojamas invalīdiem un vecākiem ar bērnu ratiņiem, bet tilta galos zem tilta izbūvētas gājēju pārejas.
Siguldas Gaujas tilts ir vienīgais šāda risinājuma monolīta dzelzsbetona konstrukciju tilts Latvijā, kas balstās uz trīs vairāk nekā 35 metrus platiem lokiem. Tilta kopējais garums ir 153 metri, bet augstums virs upes pārsniedz 16 metrus. Pēdējo reizi tilts bija remontēts 1998.gadā.
Tilta rekonstrukciju pēc VAS „Latvijas Valsts ceļi” pasūtījuma veica SIA „Rīgas tilti”. Pērn darbi notika līdz oktobra beigām, un atsākās šogad pavasarī. Būvdarbu izmaksas ir 778 635 eiro.
Informāciju sagatavoja;
VAS „Latvijas Valsts ceļi”
Komunikācijas daļa
Ceturtdien, 28.septembrī plkst.18.00 Siguldas Mākslu skolas „Baltais Flīģelis” pedagogi aicina uz koncertu „Alfrēda Kalniņa vasarnīca”.
„Baltais Flīģelis” savas durvis vēra 2001.gadā. Ēkas arhitektoniskās līnijas, kas veido baltu koncertflīģeli nav nejauša izvēle – šīs vietas saikne ar mūziku ir vēsturē iezīmēta. Dižais komponists, ērģelnieks, pedagogs, mūzikas kritiķis, diriģents un Latvijas Nacionālās operas dibinātājs, Alfrēds Kalniņš, savā jaunībā pavadījis šeit lielāko daļu vasaru. 1894.gadā Kalniņa ģimene pārcēlās uz Šveices ielu 19 un dzīvoja šeit desmit gadus līdz pat komponista tēva nāvei. Vasarnīca, kur Alfrēds Kalniņš pavadīja 1920.gada vasaru, tika pārbūvēta 1970. gadā par mūzikas skolu.
Koncerta „Alfrēda Kalniņa vasarnīca” īpašo noskaņu veidos attēli no laika, kad pazīstamākie mākslinieki, literāti un komponisti ciemojās Šveices ielā. Savukārt mūzika atklās Alfrēda Kalniņa domubiedru un sekotāju visplašāko izjūtu un pārdzīvojumu kaleidoskopu.
Ieeja – bez maksas.
Sestdien, 23.septembrī Siguldas novada Mores pagastā norisināsies Otrā pasaules kara Mores kauju 73.gadskārtas atceres pasākumi, ko rīko Latviešu Virsnieku apvienība, Siguldas novada pašvaldība un Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija. Uz Mores kauju piemiņas pasākumiem tiek aicināti ne tikai bijušie cīnītāji un viņu tuvinieki.
Latviešu leģionāru brāļu kapos pie Roznēnu ozola plkst.12.00 piemiņas svētbrīdi atklās Latviešu Virsnieku apvienības valdes priekšsēdētājs, atvaļinātais kapteinis Aleksejs Ozoliņš. Klātesošos uzrunās Nacionālo bruņoto spēku kapelāns, kapteinis Raimonds Krasinskis; sabiedriskā darbiniece un Viestura ordeņa kavaliere Vera Valtere; Siguldas novada pašvaldības domes priekšsēdētāja vietniece Līga Sausiņa un citi.
Pasākuma turpinājumā plkst.14.00 Mores kauju piemiņas parkā notiks atceres pasākums, kurā būs oficiālo, militāro un sabiedrisko personu uzrunas un apsveikumi.
Pasākumu laikā muzikālus priekšnesumus sniegs Zemessardzes orķestris, Latvijas Nacionālo karavīru biedrības koris „Tēvija”, folkloras kopa „Vilki”.
Noslēgumā tradicionāli būs atmiņu ugunskurs, kā arī Latviešu Virsnieku apvienības un Zemessardzes 19. nodrošinājuma bataljona sarūpētās siltās karavīru pusdienas.
Šajā dienā Mores kauju muzeja apmeklējums – bez maksas.
26. un 28.septembrī plkst.19.00 Siguldas Valsts ģimnāzijas deju zālē notiks jauniešu deju kolektīva „Vizbulīte” jauno dejotāju uzņemšana, lai kopā ar jau pieredzējušiem dejotājiem un profesionāliem deju skolotājiem gatavotos Latvijas simtgades svētkiem.
26.septembrī mēģinājuma pirmajā daļā notiks sportiska iesildīšanās, tādēļ dejotgribētāji aicināti izvēlēties sporta apģērbu un piemērotus apavus, kā arī nodrošināties ar ūdeni. Mēģinājuma otrajā daļā uzmanība tiks pievērsta dejām. Ja iespējams, jaunie dejotāji aicināti ņemt līdzi deju čības.
28.septembra mēģinājuma pirmajā daļā notiks klasikas nodarbība, kurā būs iespēja apgūt deju pamatpozas, trenēties pie vingrošanas stangas, kā arī izpildīt dažādus klasiskus deju elementus. Arī 28.septembra mēģinājuma otrajā daļā notiks dejas.
Plašāka informācija pieejama pie vadītājas Indras Ozoliņas, zvanot uz tālruni 29482755.
6.oktobrī plkst.14.00 Siguldas pagasta Kultūras namā ar brālēnu Jarānu koncertu „Atpūties un dziedi līdzi” tiks atzīmēta Starptautiskā senioru diena.
Cienot Siguldas novada iedzīvotājus, kuri šobrīd bauda pelnīto atpūtu, pasākumā Siguldas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Uģis Mitrevics sveiks novadniekus nozīmīgajās dzīves jubilejās, varēs baudīt izklaidējošu koncertprogrammu un citas aktivitātes.
Lai plānotu pasākuma norisi, dalībnieki aicināti pieteikties līdz 2.oktobrim, zvanot uz tālruņiem 67971189, 26308518 vai 29105303.
Ieeja – bez maksas.
Starptautiskā senioru diena tiek atzīmēta 1.oktobrī. ANO Ģenerālā asambleja šo dienu ieviesa 1991.gadā, lai pievērstu uzmanību senioriem un viņu vajadzībām.
No 16.septembra Siguldas Mākslu skolā „Baltais Flīģelis” skatāma Elmāra Gaigalnieka gleznu izstāde „Gaisma”.
Elmārs Gaigalnieks ir siguldietis, mācījies toreizējā Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas (tagad – Rīgas Dizaina un mākslas vidusskola) stikla mākslas nodaļā. Strādājis kā scenogrāfs, arī kā interjera dizainers. 20 gadu laikā Elmārs Gaigalnieks radījis savu autortehniku – trīsdimensiālus, krāsainus, ar roku veidotus smilšu gleznojumus. Mākslinieks arī veido miniatūras smilšu performances, glezno pasteļus.
Izstāde būs apskatāma līdz 10.oktobrim darbdienās plkst.10.00 – 20.00, sestdienās plkst.10.00 – 14.00.
Sestdien, 23.septembrī plkst.19.00 ar oriģinālu koncertprogrammu „Sitaminstrumentu zvaigznes operā” 17.rudens – ziemas sezonu uzsāks Siguldas koncertzāle „Baltais Flīģelis”.
Programmas idejas un aranžiju autors ir Valsts kamerorķestra „Sinfonietta Rīga” sitaminstrumentu grupas koncertmeistars, arī Latvijas Nacionālās operas un baleta orķestra galvenais sitaminstrumentālists Ivo Krūskops, kurš pulcējis kolēģus un domubiedrus – Edgaru Saksonu, Uģi Krūskopu, Ivaru Kalniņu, Miku Bāliņu, un Elviju Endeli. Koncerta programmā būs dzirdamas operu ārijas, koru numuri un uvertīru aranžijas no dažādām operām, neparasti populārās un akadēmiskās mūzikas stilu sajaukumi un sitaminstrumentu virtuozitāte,un zīmīgi, ka pirmatskaņojums notiks tieši Siguldā, kurā jau ceturtdaļgadsimtu notiek Starptautiskie Siguldas Opermūzikas svētki.
Biļetes cena – no 8 līdz 15 eiro; Siguldas novada iedzīvotāja ID kartes īpašniekiem –20% atlaide.
Biļetes uz koncertu pieejamas „Biļešu paradīzes” un „Biļešu servisa” tirdzniecības vietās.
Septembris Turaidas muzejrezervātā rit Gaujas lībiešu valdnieka Kaupo piemiņas zīmē, jo 22.septembrī aprit 800 gadi kopš miris lībiešu valdnieks Kaupo (? – 1217). Viņš vienīgais no lībiešu vecākajiem vēstures avotos dēvēts par it kā karali un vecāko (quasi rex et senior Lyvonum de Thoreida).
Turaidas muzejrezervāts 22.septembrī plkst. 16.00 aicina uz lībiešu valdnieka Kaupo nāves 800. atceres dienas pasākumu Krimuldas baznīcā, lai ieklausītos LU Latvijas vēstures institūta direktora Gunta Zemīša atziņās „Lībiešu valdnieks Kaupo un viņa laikmets”, piedalītos Kaupo piemiņas svētbrīdī un gremdētos pārdomās, klausoties operdziedātāja Jura Vizbuļa sakrālajos dziedājumos.Pirms pasākuma ikviens aicināts aizdegt svecīti Kaupo piemiņas vietā netālu no Krimuldas baznīcas Runtiņupītes krastā.
Saskaņā ar Indriķa hroniku 13.gadsimta sākumā dižciltīgais lībiešu vecākais Kaupo valdījis pār apgabaliem Gaujas labajā krastā. Ar viņa vārdu saista vismaz divas pilis — Turaidu un Kubeseli. Arheologs Jānis Graudonis, kura vadībā arheoloģiski pētīta Turaidas mūra pils un pilskalns, norāda, ka Turaidā 11.–13.gadsimtā atradusies Indriķa hronikā minētā Kaupo lielā pils – viņa varas centrs.
Kā apliecina arheoloģiskā izpēte un vēstures dokumenti, viņa galvenā dzīvesvieta bijusi Turaidas pilskalns, savukārt Krimuldā (Kubeselē) atrodas Kaupo apbedījuma piemiņas vieta. Pēc vietējo iedzīvotāju nostāstiem 19.gadsimtā par piemiņas vietu saukuši uzkalnu Runtiņupītes krastā netālu no Krimuldas baznīcas. Lībiešu valdnieka Kaupo atceres dienā 2001.gada 22.septembrī uzkalniņā tika atklāta piemiņas zīme, ko veidojusi tēlniece Gaida Grundberga.
Latvijas teritorijā 12.gadsimta beigās un 13.gadsimtā iezīmējas pirmie valstiskie veidojumi ar saviem valdniekiem, kuri tiesīgi lemt par šo novadu un tā iedzīvotāju likteņiem. Kaupo ir viens no pirmajiem kristītajiem Livonijas valdniekiem, ievērojama vēsturiska personība 12./13. gadsimta mijā. Viņa rīcība ietekmēja daudzus tā laika notikumus Gaujas lībiešu zemēs un daudznozīmīgi vērtējama Eiropas vēstures kontekstā.
Informāciju sagatavoja:
Anda Skuja
Turaidas muzejrezervāta Izglītojošā darba un komunikācijas daļas vadītāja
Septembris jau vairāk nekā 50 gadus Latvijā tiek atzīmēts kā Dzejas mēnesis, jo šajā laikā tiek svinēta dzejnieka Raiņa dzimšanas diena, un visā Latvijā notiek Dzejas dienas. Arī Siguldā šomēnes norisināsies vairāki Dzejas dienu pasākumi, kur aicināti piedalīties gan lielāki, gan mazāki šī daiļliteratūras veida cienītāji.
Pasākumi
16.septembris
Plkst.19.00 Siguldas koncertzālē „Baltais Flīģelis” būs skatāma Jaunā Rīgas teātra izrāde „Dzeja”.
„Šis ir ne tikai poētisks, bet arī pētniecisks darbs. Gribam atrast to dzejas zonu sevī, kur dzeja ir nepieciešama, un izprast, ko mēs katrs gaidām no dzejas. Mūsuprāt, dzeja ir viena no vissubjektīvākajām mākslām, un mēs gribam šo subjektīvo dzejas izpausmi saglabāt, atrodot tieši savus dzejoļus un dzejniekus. Mēs vēlamies nepārvērst dzeju par prozu, nezaudēt tās struktūru, ritmu, muzikālo un poētisko loģiku,” par izrādi saka tās veidotāji.
Izrādē piedalās aktieri Guna Zariņa, Kaspars Znotiņš, Jana Čivžele, Ivars Krasts un Ģirts Krūmiņš. Režisore – Māra Ķimele.
Bezmaksas ielūgumi uz izrādi saņemami koncertzālē „Baltais Flīģelis”, Siguldas novada Kultūras centra biļešu kasē Siguldā, Raiņa ielā 3, kā arī Siguldas novada bibliotēkās.
Pēc Jaunā Rīgas teātra izrādes plkst.20.30 interesentiem kopā ar izrādes režisori un aktieriem piedalīties sarunā – disputā „Vai dzeja ir grāmatplauktam?”.
19. – 22.septembris
Plkst.11.00 Siguldas novada bibliotēkā divas dienas norisināsies Dzejas dienu literārā aktivitāte „Kā būtu, ja es būtu dzejnieks?”.
Tās laikā interesentiem būs iespēja izzināt Dzejas dienas tradīciju un nozīmi, iepazīt Jāņa Baltvilka balvas laureāta Māra Runguļa bērnu dzeju, aplūkot izstādi „Dzejas brauciens”, lasīt dzejoļus latviešu, franču, krievu, angļu, zviedru u.c. valodās.
Grupas lūdzam pieteikt iepriekš, zvanot uz tālruni 67972425.
23.septembris
Plkst.11.00 Siguldas novada bibliotēkā notiks dzejas lasījumi mūzikas pavadījumā „Mēs sevi dāvāsim viens otram…” .
Sarmas Upeslejas, Velgas Deksnes, Baibas Cīrules, Laimdotas Vištartes, Nadīnas Liepiņas, Guntas Krauleres, Ivetas Rozentāles, Agneses Līcītes, Brigitas Debeļskas, Daiņa Znota un Sergeja Abramova dzeju lasīs Ilze Elksnīte un siguldietis Dainis Znots. Muzicēs Madara Hērlija. Ivetas Rozentāles vizuālais noformējums.
Izstādes
Izstāde „Atbilžu meklētāja”. Dzejniecei Lijai Brīdakai – 85
Tematiskā izstāde „Skan dzeja daudzās valodās…”
Ceļojošā izstāde „Dzejas brauciens”.
„Dzejas brauciens” ir daudzvalodu literārs projekts, ko rīko dzejnieks un tulkotājs Guntars Godiņš un projekta koordinatore no Somijas Jenni Kallionsivu. Ideja par „Dzejas brauciens” radusies 2006.gadā, un tās iniciatori savulaik bija Somijas Institūts un Latvijas vēstniecība Tallinā. Līdz 2010.gadam dzejas festivāls notika Igaunijā, Latvijā un Somijā un braucienos piedalījās dzejnieki no šīm valstīm. Kopš 2011.gada „Dzejas brauciena” dalībnieku loks ir paplašinājies, tajā iesaistoties arī Zviedrijai, bet 2014.gadā Zviedriju nomainīja Norvēģija.
Ceļojošā izstāde sniedz informatīvu un vizuālu ieskatu daudzvalodu literārajā projektā. Tajā interesenti var apskatīt mākslinieces Alisas Javitsas fotogrāfijas un video filmu no 2011.gada brauciena, izšķirstīt albumu, kurā apkopotas fotogrāfijas no iepriekšējo gadu braucieniem un noklausīties „Dzejas brauciena” dalībnieku dzejoļus oriģinālvalodā. Apskatei izliktas arī dzejnieku grāmatas oriģinālvalodā un tulkojumos „Dzejas brauciena” dalībvalstu valodās.
Izstādi sagatavojuši: Jenni Kallionsivu, Guntars Godiņš (ideja, administrācija, teksts), Alisa Javitsa (foto un video), Jorens Godiņš (dizains).
Dalība visos Dzejas dienu pasākumos un aktivitātēs– bez maksas.
Sestdien, 16.septembrī plkst.14.00 Allažu evaņģēliski luteriskajā baznīcā notiks vokālo ansambļu koncerts „Rudens elēģija”.
Koncerta iniciators vairākus gadus ir Allažu Tautas nama sieviešu vokālais ansamblis „Liepavots”, kas pasākumā dievnamā pulcēs ansambļus no Valmieras, Cēsīm, Ādažiem, Mārupes, Olaines, Ikšķiles un Siguldas novada.
Ieeja– bez maksas.
No 23.oktobra līdz 11.novembrim Siguldas novada bibliotēkā būs skatāma mākslinieces Zandas Pučes izstāde „Sveicieni no Siguldas”.
Tajā būs aplūkojamas Siguldas ainavas digitālās foto kolāžas tehnikā, kuru pamatā ir dažādos laikos tapušas pastkartes un pastmarkas, kā arī Siguldas bērnu un jauniešu konkursā „Mana pastkarte un pastmarka” veidotie darbi. Izstādes nosaukums cēlies no tā, ka uz pagājušajā gadsimtā izdotajām Siguldas pastkartēm fotogrāfi visbiežāk rakstīja „Sveiciens no Siguldas”.
„2007.gadā, kad Sigulda svinēja 800.jubileju, par godu šim notikumam tika izdots seno pastkaršu komplekts un 16 pastmarku sērija, uz kurām bija attēloti dažādi Siguldas, Turaidas un Krimuldas vēstures un dabas pieminekļi. Šogad Sigulda svin 810.jubileju, un, mūsuprāt, ir atkal pienācis laiks atcerēties par pastmarkām un pastkartēm. Šis ir piedāvājums iet soli tālāk, apvienojot tradicionālo ar jauno,” teikts izstādes pieteikumā.
„Sveicieni Siguldai” ir turpinājums 2016.gadā īstenotajam projektam „EX-libri Art voyage” un tā laikā radītajiem zemes skaņu grafiskajiem attēliem – izvēlētas tās pašas Siguldas vietas, grafikas izmantotas pastmarku dizainā, tādēļ ainavas ir nevis krāsainas, bet melnbaltas.
Projekts tiek īstenots ar Siguldas novada pašvaldības kultūras projektu līdzfinansēšanas konkursa un biedrības „Siguldas Mākslu serpentīns” atbalstu.
Zanda Puče 2016.gadā absolvējusi Latvijas Mākslas akadēmijas maģistrantūras Grafikas nodaļu; 2015.gadā – ISSP Fotogrāfijas skolu; 2014.gadā – Liepājas Universitātes Jauno mediju mākslas programmu. 2016.gadā ar Siguldas novada pašvaldības līdzfinansējumu un biedrības „Siguldas Mākslu serpentīns” atbalstu īstenojusi multimediālu projektu „Medības”, 2015.gadā – projektu „Mūsu mājas stāsti” un 2014.gadā – projektu „Pārceltuve”.
Izstāde „Sveicieni no Siguldas” Siguldas novada bibliotēkā būs apskatāma darba dienās no plkst.11.00 līdz plkst.18.00, sestdienās no plkst.11.00 līdz 15.00.
Ieeja – bez maksas.
7.oktobrī plkst.13.00 Mores pagasta Tautas namā norisināsies pasākums, kurā interesenti varēs izzināt Akenstakas muižas kultūrvēsturisko mantojumu. Vienlaikus tas būs projekta „Akenstakas muižas kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšana. 3.kārta” noslēguma sarīkojums.
Pateicoties barona detalizētajām bērnības atmiņām, Blankenhagenu dzimtas pētnieces Indras Čeksteres neatlaidībai un projekta vadītājas Marikas Celmas mīlestībai pret Akenstaku, pasākuma laikā Mores iedzīvotājiem un citiem interesentiem būs unikāla iespēja ceļot laikā – ieskatīties pa Akenstakas muižas durvīm nama plašajās zālēs, izstaigāt parka taciņas un izzināt muižas ļaužu sadzīvi pirms vairāk nekā 115 gadiem. Iespējams kāds atmiņu līkločos atpazīs savus senčus, kas muižā reiz kalpoja.
Pasākumā laipni gaidīts ikviens, jo atmiņu lasījumi mīsies ar priekšnesumiem un praktiskām nodarbēm, kas iederējās tā laika muižā. Varēs apgūt deju soļus, izmēģināt prasmes barona iecienītākās rotaļlietas izgatavošanā, nogaršot muižas labumus un baudīt mierpilnu un romantisku pēcpusdienu augstdzimušu ļaužu sabiedrībā.
Projekta „Akenstakas muižas kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšana. 3.kārta” mērķis ir turpināt pirms diviem gadiem uzsākto iniciatīvu apzināt un popularizēt Akenstakas (Klingenberg) muižas vēsturisko mantojumu un plašākai sabiedrībai atklāt muižas pēdējo īpašnieku – baltvācu baronu fon Blankenhagenu (Blanckenhagen) ģimenes un viņu atvases – Herberta fon Blankenhagena atstāto kultūrvēsturisko mantojumu – atmiņu grāmatu „Atmiņas par veco Livoniju 1913–1923. Pasaules vēstures malā”, kas ar Siguldas novada pašvaldības finansiālu atbalstu un mecenātu līdzfinansējumu nākamgad cer ieraudzīt dienas gaismu grāmatas veidolā latviešu valodā; un manuskriptu – atmiņu burtnīcu „Bērnība Klingenbergā. 1892–1902”, kas nodota glabāšanā Vācijā dzīvojošo Blankenhagenu dzimtas pēctečiem kā personiska ģimenes relikvija.
Projekts tiek realizēts ar Siguldas novada pašvaldības kultūras projektu līdzfinansēšanas konkursa atbalstu.
Ieeja– bez maksas.