Novada svētku nedēļā „Baltu rotu” veikalā – darbnīcā Siguldas pils kompleksā atklāta izstāde „100 rotas Siguldai un Latvijai”. Izstādē apskatāmas gan rotas, gan foto un stāsti no to tapšanas procesa.
Gatavojoties Siguldas 810gadei un Latvijas 100gadei, „Baltu rotas” aicināja ikvienu interesentu uz rotu gatavošanas darbnīcām. Kopā ar meistaru – darbnīcas vadītāju Vitautu Straupi, deviņu meistarklašu laikā 57 cilvēki izgatavoja 60 rotas. Tās tapušas gan pēc seno baltu tautu rotu motīviem, gan ar tikai ar to radītājam sev vien zināmu nozīmi.
Projekts realizēts ar Siguldas novada pašvaldības kultūras projektu finansēšanas konkursa atbalstu.
Izstādi, kurā apskatāmas meistarklašu laikā radītās rotas, iespējams apmeklēt līdz 21.jūnijam, katru dienu no plkst.9.00 līdz 18.00. Novada svētku laikā – 27.maijā, darbnīca apmeklētājus gaidīs līdz pat plkst.22.00.
8.jūnijā plkst.19.00 Siguldas Romas katoļu baznīcā notiks sakrālās – klasiskās mūzikas koncerts, kurā piedalīsies Latvijas operas tenors Juris Vizbulis un soprāns no Francijas, Luāras zemēm, – Izabella Segijoma; viņus pavadīs pianiste Ruta Birzule.
Solisti jau trešo gadu kopīgi sniedz garīgās un klasiskās mūzikas koncertus Francijā, šogad – pirmoreiz arī Latvijā. Koncertā tiks izpildītas pasaulē zināmu klasisko komponistu operu ārijas, kā arī sakrālās mūzikas skaņdarbi, tostarp komponista Ērika Ešenvalda „O’Salutaris Hostia”.
Ieeja – bez maksas.
Maija beigās Mākslu skolā „Baltais Flīģelis” jaunos izpildītājus no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Slovēnijas un Grieķijas pulcēs 23.Starptautiskais jauno mūziķu konkurss „Sigulda 2017”.
29.maijā plkst.17.00, atklājot konkursu, ekskluzīvu koncertu sniegs trio „Art-i-Shock” (čelliste Guna Šnē, sitaminstrumentāliste Elīna Endzele un pianiste Agnese Egliņa), bet 30.maijā jau no plkst.8.30 gandrīz 70 solisti, kuru vidū vairāki savu valstu konkursu laureāti, uzstāsies ar programmām, kurās ietverti gan klasiski, gan mūsdienās radīti skaņdarbi.
Pirmoreiz šajā konkursā piedalīsies dalībnieki no vairākām Eiropas mazo pilsētu apvienības „Douzelage” pilsētām – Tūri (Igaunija), Škofja Loka (Slovēnija) un Preveza (Grieķija).
Konkursantu sniegumu trīs vecuma grupās vērtēs kompetenta žūrija – koncertējoši mākslinieki un mūzikas akadēmiju mācībspēki – Ventis Zilberts (Latvija), Dzintra Erliha (Latvija), Rūta Lipinaitīte (Lietuva), Valdis Bizuns (Latvija – Vācija) un Ilona Meija (Latvija).
Ieeja pasākumos – bez maksas.
Starpnozaru mākslu grupa „SERDE” sērijā „Tradīciju burtnīca” laidusi klajā izdevumu „Gaujas plostnieki”. Grāmatā apkopoti stāsti un atmiņas, kas atklāj senāku laiku notikumus ne tikai Siguldā, bet arī citviet Gaujas krastos, kad Latvijas garākā upe tika izmantota kā ūdensceļš kokmateriālu transportēšanai, un koku pludināšana bija tautsaimnieciski aktīva un svarīga nozare Vidzemē.
2016. un 2017.gadā Sinolē, Vidagā, Vijciemā, Strenčos, Valmierā, Cēsīs, Siguldā un Alderos tika satikti Latvijas koku pludināšanas kantora bijušie darbinieki un pierakstītas viņu atmiņas par darbu uz Gaujas un Mazā Baltezera ūdensdārzos. Izdevumā publicēti arī Gaujas plostnieku pēcteču, viņu radinieku (sievu, bērnu) un aculiecinieku stāsti, kas pauž aizgājušo laiku liecības, piemēram, bērnu dauzīšanos pa baļķiem, ragatu izmantošanu, lai tiktu pāri upei uz skolu vai sēņu mežiem, došanos ar mazajiem plostiņiem jeb pleserīšiem atpūtas braucienos.
Tradīciju burtnīcā iekļauti arī agrāk pierakstītu atmiņu fragmenti, kas glabājas Strenču novada pašvaldībā un Lejasciema kultūrvēsturiskā mantojuma un tradīciju centrā un lielākā daļa no tiem tiek publicēti pirmoreiz. Šie stāsti uzbur ainas, kad Gaujā brauca plostu karavānas, plostniekiem raizes sagādāja krāces, bet vakaros Gaujmalā pie ugunskuriem skanēja brašas dziesmas.
Burtnīcas nobeigumā lasāmi tagadējo Gaujas plostnieku stāsti. Šīs atmiņas atklāj dažādus notikumus pēdējo 20 gadu laikā, kopš Strenčos tiek rīkoti Gaujas Plostnieku svētki, darbojas biedrība „Gaujas plostnieki” un ik gadu maijā atkal tiek sietas plenes, lai uz pāris dienām Gauja atkal satiktu 21.gadsimta korņikus un malačus. Lai arī daudz kas gadu gaitā ir mainījies, Gaujas plostnieku svētki palīdz saglabāt šo Vidzemei tik raksturīgo tradīciju mūsdienās un ik gadu no jauna apliecina mūžseno patiesību, ka plostam jāiet plosta ceļš.
Izdevumu ar Valsts kultūrkapitāla fonda finansiālu atbalstu sagatavojusi kultūrvēsturniece Ieva Vītola, mākslinieks Mārtiņš Ratniks un redaktore Rita Treija. Izdevuma vizuālo noformējumu veido fotogrāfijas no teicēju personīgajiem arhīviem, kā arī senākas bildes no siguldieša Egila Jemeļjanova foto un pastkaršu kolekcijas. Izdevuma beigās iekļauts vārdu krājuma saraksts ar Gaujas plostnieku arodam raksturīgo un īpatno sarunvalodu.
Sirsnīga pateicība pludināšanas meistaram Mārim Mitrevicam par ierosmi pētījumam un tradīciju burtnīcas sagatavošanai! Paldies par atsaucību visiem satiktajiem atmiņu autoriem – Laimonim Akmentiņam, Laimonim Bašķim, Laimonim Brantam, Elmāram Beikmanim, Jānim Ciekuram, Ērikam Ennītim, Mārtiņam Gaigalam, Velgai Graumanei, Ērikam Gumbelim, Dzintrai Igaviņai, Uldim Jaukulim, Jānim Jerumam, Kārlim Lorim, Skaidrītei Odiņai, Gunāram Pakalnam, Andrim Pliskavam, Romānam Polītim, Intai Siliņai, Dzintrai Skolmeistarei, Jurim Smalkajam, Rutai un Jānim Stradiņiem, Sašam (Sergejam) Šingelim, Verai Treijai, Aināram Vanagam, Jānim Vāverem un Veltai Vīgantei!
Tradīciju burtnīca „Gaujas plostnieki” pieejama Siguldas novada bibliotēkās, to iespējams iegādāties Siguldas Tūrisma informācijas centrā un pasūtīt internetā – šeit.
Informāciju sagatavoja:
Ieva Vītola
Siguldas novada Kultūras centra jauktais koris „Atvars” no 18. līdz 21.maijam piedalījās septītajā Starptautiskajā koru konkursā „Kaunas Cantat” Birštonas (Lietuva), kategorijās „Tautas mūzika” un „Pieaugušo kori” ieguva zelta diplomus, pirmo vietu Grand Prix konkursā, kā arī saņēma specbalvu par interesantāko konkursa programmu.
Koris „Atvars” konkursā, kurā piedalījās 15 kolektīvi no dažādām pasaules valstīm, startēja divās kategorijās. Kategorijā „Pieaugušo kori” koris izpildīja Jēkaba Jančevska „Atsalums”, Юрий Фалик „Незнакомка”, Antonio Lotti „Crucifixus”. Kategorijā „Tautas mūzika” – Ārija Šķepasta „Skaisti dziedi, lakstīgala”, Madaras Pētersones „Vēja māt!” un Selgas Mences „Paslēpes ar tautasdziesmu”. Mēs varam patiesi lepoties ar sniegumu, jo tikai četri kolektīvi piedalījās konkursā vairākās kategorijās.
Ņemot vērā abu iepriekš norādīto kategoriju rezultātus, „Atvars” kopā ar vēl četriem labākajiem kolektīviem no ASV, Somijas, Igaunijas un Serbijas tika izvirzīts uz Grand Prix, kur izpildīja Vytautas Miškinis „O salutaris hostia” un Ērika Ešanevalda „Aizej,lietiņ”, kā rezultātā žūrija kora sniegumu novērtēja ar pirmo vietu.
Jauktā kora „Atvars” mākslinieciskais vadītājs Jānis Baltiņš, diriģents Ilmārs Millers savā un kolektīva vārdā saka lielu paldies par atbalstu Siguldas novada pašvaldībai, Siguldas novada Sabiedrisko attiecību pārvaldei un Siguldas novada Kultūras pārvaldei, SIA „Lapu Lapa”.
„Atvars” saka lielu paldies visiem, kuri procesa gaitā sniedza neatsveramu atbalstu – ģimenēm, draugiem, saviem klausītājiem un līdzjutējiem.
Sestdien, 27.maijā, Siguldas dzelzceļa stacijas laukumā īpaši gaidītas ģimenes ar bērniem. Tur no plkst.12.00 līdz 16.00 lielus un mazus vēderus lutinās novada labākie šefpavāri, piedāvājot īpaši bērniem gatavotus ēdienus „Bērnu restorānā”.
Neparasto ēdienkarti papildinās:
Dalība – bez maksas.
Bet plkst.16.00 Mākslu skolā „Baltais Flīģelis” visi laipni gaidīti uz Teātra studijas audzēkņu iestudējuma „Īkstīte” pirmizrādi – lielisku, atraktīvu, krāsainu un notikumiem bagātu stāstu par neiedomājami izlutinātu meitēnu, kam nāksies iziet cauri pārbaudījumiem, lai kļūtu par cilvēkbērnu ar mīļu sirdi, kurš spēj gan saprast savas aplamības un kļūdīšanos, gan lūgt piedošanu. Režisore Ārija Liepiņa-Stūrniece. Ieeja – bez maksas.
Šogad – Siguldas 810 gadu zīmē – Siguldas novada svētkus ar saviem priekšnesumiem kuplinās viesi no Siguldas sadraudzības pilsētām Štūres (Vācija), Čiatūras (Gruzija) un Birštonas (Lietuva).
Jau piektdien, 26.maijā, no plkst.19.00 līdz 19.30 Siguldas dzelzceļa stacijas laukumā ID karšu nakts ietvaros koncertu sniegs
no Štūres, kurā apvienojušies pieci entuziastiski un mūziku mīloši jaunieši – Alenna (balss, taustiņi), Tammo (ģitāra, balss), Florians (bass, balss), Jurijs (bungas) un Finns (ģitāra).Sestdien, 27.maijā, no plkst.17.30 līdz 18.30 sadraudzības koncertā Pils ielā, iepretim Maija parkam, viesosies Čiatūras deju kolektīvs „Changi”, Birštonas folkloras kopa „Raskila” un Siguldas novada kolektīvi – folkloras kopa „Senleja”, deju kolektīvs „Ķimenite” un bērnu folkloras kopas „Tiptaiņi” un „Senlejiņa”.
Folkloras kopa „Raskila” dibināta 1989.gadā un savā pastāvēšanas vēsturē piedalījusies dažādos festivālos Lietuvā un ārpus tās robežām. „Raskilas” repertuārā – dažādu Lietuvas etnogrāfisko novadu un dažādu laika periodu dziesmas, dejas un instrumentālā mūzika.
Tautas deju kolektīvā „Changi” no Čiatūras apvienojušies jaunieši, kas sava priekšnesuma laikā sniegs ieskatu gruzīnu tautas temperamentā un kultūrā.
Pēc koncerta visi kolektīvi pievienosies svētku gājienam, kas sāksies plkst.19.00 Siguldas dzelzceļa stacijas laukumā.
Deju kolektīva „Changi” un folkloras kopas „Raskila” priekšnesumus būs iespējams vērot arī Dziesmu un deju dienā notiekošajā koncertā „Tautas dziesma”, kas Siguldas dzelzceļa stacijas laukumā notiks svētdien, 28.maijā, no plkst.14.00 līdz 16.00.
Bet Birštonas Sakrālā muzeja veidoto izstādi par arhibīskapu Teofīlu Matuļoni līdz 4.jūnijam būs iespēja skatīt Siguldas Romas katoļu baznīcā. Izstādes atklāšana 26.maijā pēc Novada svētku ekumēniskā dievkalpojuma, kas sāksies plkst.18.00.
Ceturtdien, 25.maijā, plkst.18.00 „Baltu Rotas” veikalā – darbnīcā Siguldas pils kompleksā tiks atklāta izstāde „100 rotas Siguldai un Latvijai”. Izstādē būs apskatāmas ne tikai „Baltu Rotu” organizēto gredzenu un aproču darbnīcu laikā tapušie darbi un to darināšanas procesa fotofiksācija, bet arī stāsti par idejām, rotu darināšanu, iespaidiem un rezultātu.
Darbnīcās kopā ar meistaru tiks gatavoti ar seniem motīviem rotāti bronzas gredzeni un aproces, kopīgi veidojot izstādi, kas tiks atklāta Siguldas novada svētku laikā un būs skatāma līdz 22.jūnijam. Plašāka informācija par darbnīcu norisi pieejama – šeit.
„Baltu Rotas” ir pirms vairāk nekā 20 gadiem rotkaļu Initas un Vitauta Straupes Siguldā dibināts uzņēmums, kura radītās seno rotu kopijas, seno rotu motīvi mūsdienu veidolā un moderno rotu kolekcijas priecē valkātājus gan Latvijā, gan visā pasaulē.
„Baltu Rotas” dibinātājs Vitauts Straupe rotu izgatavošanas nodarbības vadījis gan Latvijā, gan ASV un Brazīlijā, un priecājas, ka šogad var šādu iespēju piedāvāt arī novadniekiem.
Projekts tiek realizēts ar Siguldas novada pašvaldības kultūras projektu finansēšanas konkursa atbalstu.
Lai visiem novadniekiem būtu iespēja piedalīties novada svētku aktivitātēs, uzklausot iedzīvotāju ierosinājumus, sestdien, 27.maijā, Mores, Jūdažu, Allažmuižas un Allažu iedzīvotājiem tiks nodrošināts bezmaksas transports uz Siguldu.
Iedzīvotāji, kuri plāno izmantot bezmaksas transportu, aicināti pieteikties līdz 25.maijam, zvanot uz Pakalpojumu centra tālruni 80000388.
Svētdien, 28.maijā, plkst.20.00 Siguldas Bobsleja un kamaniņu trasē jauniešu deju kolektīvs „Vizbulīte” savu sezonu un Siguldas novada svētku svinības noslēgs ar koncertprogrammu „Stāsti”.
Koncerta būtība – stāsti – ir par pašiem „Vizbulītes” dejotājiem, par dzīvi dejā, par deju dzīvē.
Koncertā piedalīsies arī „Vizbulītes” skolēnu grupas un īpašie viesi – „Ducele” – mazu, vidēju un lielu festivālu, svinamo un nesvinamo dienu orķestris.
Skatītāji uz koncertu tiek gaidīti jau no plkst.19.30, līdzi ņemot groziņus, jo „Ducele” sagaidīs katru apmeklētāju ar mūzikas skaņām.
Skatītāji aicināti ģērbties laikapstākļiem piemērotā apģērbā.
Ieeja – bez maksas.
18.maijā Turaidas muzejrezervātā notika Turaidas muižas atjaunotās Klaušinieku mājas Spāru svētki, iezīmējot Turaidas vēsturiskā centra 18.gadsimta beigās būvētās ēkas atjaunošanas darbu pirmā posma noslēgumu.
Pateicoties Kultūras ministrijas atļaujai par Klaušinieku mājas atjaunošanu Latvijas valsts 100gades ekspozīcijas vajadzībām, Turaidas muzejrezervāts noslēdzis līgumu ar VAS „Valsts nekustamie īpašumi” par būvprojekta procesa organizēšanu un finanšu resursu piesaisti. Klaušinieku māju atjauno pilnsabiedrība „RERE MEISTARI 1” – šobrīd apjomīgākie būvdarbi ir pabeigti un ir uzsākti māla kleķa ārsienu izbūves darbi.
Turaidas muižas Klaušinieku māja ir vienīgā no 38 vēsturiskā centra ēkām–pieminekļiem, kas būvēta no māla kleķa. Ēka ilgu laiku kalpoja kā Turaidas muižas klaušinieku jeb muižas darbinieku māja. Vēlāk tā piedzīvoja dažādu izmantošanas maiņu un līdz mūsdienām nonāca bēdīgā stāvoklī, kad bija saglabājusies vien ceturtdaļa no tās. Ēkas izpētē veikti arheoloģiskie izrakumi, apzināti arhīvos esošie dokumenti, muzejrezervāta zinātniskajā arhīvā glabātās vietējo iedzīvotāju atmiņas un apkopoti materiāli no muzeju krājumiem par citās muižās bijušajām Klaušinieku mājām.
Spāru svētkos tikās visu iesaistīto pušu – Kultūras ministrijas, Turaidas muzejrezervāta, VAS „Valsts nekustamie īpašumi” un pilnsabiedrības „RERE MEISTARI 1” pārstāvji, lai pateiktos meistariem par paveikto un novērtētu mājas unikalitāti, kas saistīta gan ar būvniecībā pielietotajiem dabīgajiem materiāliem – laukakmeņiem, koku, māla kleķi, māla un kaļķa javu, gan senajām būvniecības metodēm un meistaru pārmantotajām prasmēm. Savā uzrunā Kultūras ministrijas Muzeju nodaļas vadītājs Jānis Garjāns sveica klātesošos Starptautiskajā Muzeju dienā un pauda gandarījumu par iesākto projektu, kas sabiedrībai sniegs vēstījumu par Latvijas valsts tapšanas laiku un vērs jaunu dimensiju muzejrezervāta piedāvājumā.
Turaidas muzejrezervāta direktore Anna Jurkāne: „Atjaunojot Klaušinieku māju un radot ekspozīciju, Turaidas muzejrezervāts ir izvirzījis uzdevumu, kas saskan ar Latvijas valsts simtgades atzīmēšanas mērķiem, – aktualizēt Latvijas vēsturi un notikumus, kas ietekmēja Latvijas valsts izveidi, un stiprināt izpratni sabiedrībā par Latvijas valstiskumu kā likumsakarīgu ilgstošas attīstības rezultātu. Ekspozīcijas „Ceļā uz Latvijas valsti” pamattēmas šajā ēkā būs – Klaušinieks. Saimnieks. Pilsonis. Lai parādītu, kā ritēja dzīve 19.gadsimtā, kad Turaidas muižas saimnieciskajā centrā izveidojās tā kultūrainava, ko redzam šodien, kas notika ar muižu, kādas pārmaiņas Vidzemē risinājās 100 gadus pirms Latvijas valsts izveidošanās un kādi notikumi radīja pamatu valsts izveidei, – bija un ir nepieciešamas telpas vēstures ekspozīcijai muižā.”
Turaidas muzejrezervāta plašā teritorija, ēku–pieminekļu daudzveidība, ekspozīcijas ļauj apmeklētājiem no visas pasaules iepazīt Latvijas vēsturi un bagāto kultūras mantojumu un topošajā ekspozīcijā varēs iepazīt arī stāstu par to, kā tapa Latvijas valsts, kā noritēja tik nozīmīgās pārmaiņas 100 gadu periodā pirms Latvijas simtgades.
Informāciju sagatavoja:
Turaidas muzejrezervāta Izglītojošā darba un komunikācijas daļas vadītāja
Anda Skuja