Siguldas Mākslu skolā „Baltais Flīģelis” apskatāma pirmo un otro klašu skolēnu darbu izstāde „Svētku kūka Latvijai”.

Tā tapusi, bērniem un pedagogiem iedvesmojoties no projekta „Baltijas simtgades ceļš”, kurā sveicienu nodošana kaimiņvalstīm tortes veidolā tika iemūžināta video. Rezultātā skolotājas Daces Andersones vadībā ir tapuši ļoti individuāli un atšķirīga redzējuma darbi gan krāsu gammā, gan sižetā.

Izstāde aplūkojama no 8. līdz 30.novembrim Siguldas Mākslu skolā „Baltais Flīģelis”.  

Izstāde „Svētku kūka Latvijai” ir iekļauta Latvijas simtgadei veltīto notikumu kalendārā.

No 13. līdz 19.novembrim Siguldas novadā norisināsies Ziemeļvalstu bibliotēku nedēļas pasākumi, kas šogad veltīti tēmai „Salas Ziemeļvalstīs”. Tradicionāli paši mazākie lasītāji aicināti uz „Rītas stundas” lasījumiem no rītiem, bet vakara lasījumi jeb „Krēslas stundas” būs atvēlētas pieaugušajiem.

Ziemeļvalstīs salām ir īpaša nozīme, tās aizvien ir bijušas iedvesmas avots daudziem turienes rakstniekiem, tāpēc salu motīvs ir bieži sastopams reģiona literatūrā. Siguldas novada bibliotēkas šajā nedēļā aicinās uz salām palūkoties gan kā uz īpašiem dabas objektiem, gan kā uz vietām, kur norisinās dažādi notikumi, kur dzīvo cilvēki, kas salas sauc vienkārši par mājām. Līdztekus literatūras lasījumiem tiks piedāvātas arī vairākas izstādes. Ziemeļvalstu bibliotēku nedēļas laikā Siguldas pagasta Centra bibliotēkā būs skatāma izstāde „Iepazīsim Ziemeļvalstis un Ziemeļu salas”. Savukārt no 13. līdz 27.novembrim Siguldas novada bibliotēkas Bērnu literatūras nodaļā varēs aplūkot literāro izstādi „Somijas bērnu autoru daiļrade”.

Ziemeļvalstu bibliotēku nedēļas pasākumi Siguldas novadā:

14.novembrī plkst.15.00 Siguldas Iespēju mājā Rīgas ielā 1 tiks atklāta biedrības „Cerību spārni” bērnu un jauniešu mākslas terapijas sesijās radīto darbu izstāde „Brīnumainie koki”.

Biedrības „Cerību spārni” mākslas terapeite Dace Visnola par izstādes koncepciju stāsta: „Koks ir kā simboliska saikne starp zemi un debesīm. Koka trīs galvenās daļas – saknes, stumbrs un zari – simboliski atbilst cilvēka ķermenim, prātam un garam. Mīti liecina, ka gan kokam, gan cilvēkam ir dvēsele. Katrs koks sākas no mazas sēklas – sākumā izaug maza saknīte un asniņš, tad koks attīstās un piebriest gan saknes, gan zari. Koks aug lielāks, attīstās un stiepjas pret debesīm. Koks zina, kā iegūt nepieciešamās barības vielas un minerālus. Koks piebriest un vēl stingrāk iesakņojas zemē, lai spētu pastāvēt par sevi vējā un vētrās. Koki pilnbriedā uzzied un dod augļus. Līdzīgi kā ikvienam kokam dabā, arī cilvēkiem ir spēcīga iekšējā dzīve. Bagātā iekšējā dzīve cilvēkam tāpat kā kokam dod iespēju uzziedēt un dot augļus. Tāpat kā koku dzīve ir saistīta ar noteiktu gada cikliskumu, tāpat arī cilvēkiem ir dažādi dzīves posmi. Cilvēks smeļ spēku dzimtas vērtībās un iepriekšējo paaudžu mantojumā, aug un attīstās, pilnveidojas un dalās ar citiem savās vērtībās. Katrs cilvēks un koks ir brīnums.”

Izstāde būs apskatāma darba diena no plkst.9.00 līdz 17.00 līdz gada beigām.

Sagaidot Latvijas valsts simtgadi, ar Valsts kultūrkapitāla fonda, Siguldas novada pašvaldības un Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta atbalstu tapusi dokumentāla filma par vienu no Latvijas valsts proklamētājiem – Sprici Paegli (1876–1962). Filma „Spricis Paegle. Atmiņas” atklāj Latvijas valstsvīra, sabiedriska darbinieka un uzņēmēja dzīves gaitas Rūjienā, Rīgā, Siguldā un Insulā, kur Vācijā veco ļaužu mītnē aizritēja viņa pēdējie dzīves gadi. Spricis Paegle atdusas Eslingenes kapos latviešu kapsētā.
 
Spricis Paegle bija ne tikai Latvijas jaunizveidotās valsts pirmais tirdzniecības un rūpniecības ministrs, viņš dibinājis arī Latvijas Sarkano krustu, Latviešu mākslas veicināšanas biedrību, Latviešu izglītības biedrību, biedrību „Latviešu–Lietaviešu Vienība” un citas, kā arī bijis viens no Rīgas latviešu biedrības runasvīriem. Kopš studiju laikiem Spricis Paegle piederējis korporācijai Selonija, sarakstījis grāmatu „Kā Latvijas valsts tapa” (1923). Spriča Paegles piemiņai iznākusi arī grāmata „Latvijai veltīts mūžs” (2009), kurā publicēti arī paša sarakstītie dzīves atmiņu stāsti.
 
Būdams pēc izglītības inženieris, viņš aizrāvās ar mākslas darbu kolekcionēšanu un dārzkopību – viņš aktīvi darbojies ne tikai Ķeizariskā Krievijas Dārzkopības biedrībā, bet arī pie savām vasaras mājām Siguldā, iestādot Kalna Beitēs plašu ābeļdārzu, liepu un kļavu alejas, kā arī izveidojot koku skolu, kurā audzētas dažādu koku un krūmu šķirnes.
 
Video stāsts balstīts Spriča Paegles un viņa mazmeitu – Māras Baltkaulas un Janas Heiles – atmiņās. Spriča Paegles bērnības mājas „Sinepes” Rūjienas novadā iepazītas kopā ar viņa brāļa mazdēlu Mārci Paegli. Atmiņas par Sprici Paegli Vācijā atklāj emeritētais arhibīskaps Elmārs Ernsts Rozītis. Filmā izmantotas arī Spriča Paegles rakstītās vēstules un fotogrāfijas no mazmeitu Māras Baltkaulas, Janas Heiles arhīviem, Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja un Latvijas Nacionālā vēstures muzeja krājuma.
 
Latvijas valsts simtgades svinības notiks laikā no 2017.gada līdz 2021.gadam. Latvijas valsts simtgades svinību galvenais vēstījums ir „Es esmu Latvija”, akcentējot, ka Latvijas valsts galvenā vērtība ir cilvēki, kuri ar savu ikdienas darbu veido tās tagadni un kopā ar jauno paaudzi liek pamatus rītdienai. Video stāsts „Spricis Paegle. Atmiņas” ir viena no Latvijas valsts simtgades svinību norisēm.
 
Filmas seansi un tikšanās ar projekta īstenotājiem notiks:
 
Visi laipni aicināti; ieeja – bez maksas.
 
Informāciju sagatavoja:
Ieva Vītola,
e‑pasts vitola.ieva@gmail.com, tālrunis 29144800

Ceturtdien, 9.novembrī plkst.18.00 Jūdažu Sabiedriskajā centrā būs skatāma Rīgas Teikas vidusskolas jauniešu teātra izrāde „Tēvi un dēli”.

Tajā tiks atainoti 12 emocionāli stāsti par tēvu nozīmi meiteņu dzīvēs.

„Ja tēvs ir pļēgurs un nejēga, tad labāk bez tēva. Viss atkarīgs no mātes. Ja māte ir gana stipra, lai uzaudzinātu bērnu viena, tad var iztikt bez tēva. Bet vienmēr ir tā sajūta, ka tad, kad nav tēva, kaut kā trūkst līdz normai. Vienmēr gribas, lai ir tā kā normālās ģimenēs,” vēsta fragments no izrādes.

Izrādes autori ir Edgars Niklasons, Marta Vīksna, Laura Viktorija Vorpa, Sintija Kirsone, Inga Sermule, Elīna Mieme, Viktorija Skrodere, Madara Plūme, Paula Biseniece, Elīna Slesare, Amanda Grīnberga, Grēta Anna Skara, Madara Stepiņa.

Ieejas maksa – 1,50 eiro.

Sestdien, 11. novembrī plkst.14.30 Turaidas muzejrezervāts kopā ar Siguldas folkloras kopu „Senleja” aicina svinēt senos gadskārtu svētkus – Mārtiņdienu.

Latviešu gadskārtā Mārtiņi iezīmē rudens beigas un ziemas sākumu. Gadskārtu svētku dienas vienmēr svinētas ciešā sasaistē ar zemkopju darbu secību, kuru nosaka attiecīgā gadalaika dabas apstākļi. Mārtiņi tiek uzskatīti par saimnieciskā gada noslēgumu kā arī veļu laika nobeigumu. Mārtiņi noslēdz garu un aktīvu darba posmu līdz brīdim, kad zeme tiek sagatavota ziemai. Šogad pirmais sniegs jau ir zemi klājis, tādējādi pati daba jau aicināt aicina sagaidīt jauno gadalaiku. Mārtiņos pēc vasaras atsākas maskotie gājieni no sētas uz sētu, tādējādi veicinot auglību un veiksmi.

Turaidā Mārtiņdienas svētkos, aizdedzot uguni, kopīgi tiks izdzīvotas senās tradīcijas, kurās galvenie akcenti būs:

Gan lieli, gan mazi svētku dalībnieki aicināti veidot maskas vai pārģērbties citādos tēlos un kopā ar savām ģimenēm svinēt ziemas iestāšanos Turaidā!

Ieejas maksa: 0,70 – 3 eiro.

Informāciju sagatavoja:
Anda Skuja
Turaidas muzejrezervāta Izglītojošā darba un komunikācijas daļas vadītāja

No 6. līdz 25.novembrim Siguldas pagasta Kultūras nama Izstāžu zālē apskatāma izstāde „Sibīrijā rakstītas vēstules uz bērza tāss”.

Tā ietver desmit reālu cilvēku dzīvesstāstus, kurus skārusi padomju varas iestāžu īstenotā nacionālās identitātes iznīcināšanas politika. Vēstuļu autori ir Latvijas inteliģences un zemniecības pārstāvji, kas savas sabiedriskās darbības, pilsoniskās pozīcijas vai izrādītās pretestības dēļ nokļuvuši padomju varai nevēlamas personas statusā, apcietināti un sodīti pēc Otrā pasaules kara vai izsūtīti uz Sibīriju 1941.gada 14.jūnijā vai 1949.gada 25.martā. Sibīrijā rakstītajām vēstulēm uz bērza tāss ir simboliska nozīme Latvijas vēsturē, jo tās ir padomju laikmeta liecība, kas raksturo Latvijas 20.gadsimta vēsturē traģiskākos mirkļus – arestus un deportācijas.

2009.gadā UNESCO programmas „Pasaules atmiņa” Latvijas nacionālajā reģistrā iekļautas 19 Sibīrijā rakstītas vēstules uz bērza tāss, 2013.gadā tas tika papildināts vēl ar 24 vēstulēm. Sibīrijā rakstītas vēstules uz bērza tāss glabājas septiņos Latvijas muzejos – Tukuma muzejā, Latvijas Okupācijas muzejā, Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā, Aizkraukles Vēstures un mākslas muzejā, Daugavas muzejā, Madonas Novadpētniecības un mākslas muzejā, Talsu novada muzejā, kā arī Rakstniecības un mūzikas muzejā.

Izstāde tapusi sadarbībā ar Tukuma muzeju un Eiropas Parlamenta tautas partiju grupas deputātes Sandras Kalnietes atbalstu un finansējumu.

Siguldas pagasta Kultūras namā tā apskatāma darba dienās plkst.10.00 –19.00, sestdienās plkst.10.00 –14.00.

13.novembrī plkst.18.00 koncert­zālē „Baltais Flīģelis” notiks kon­certs „Pēteris Vasks ielūdz. Rudens. Sigulda.”.

Sadarbībā ar bezpeļņas organizāciju „Pē­tera Vaska fonds” un Valsts kultūrkapitā­la fondu Siguldas Mākslu skola „Baltais Flīģelis” uzņems vienus no izcilākajiem Latvijas mūziķiem – Latvijas Nacionālās operas un baleta solisti Ingu Šļubovsku, Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra vijoļu grupas koncertmeistaru Sandi Šteinbergu, lai iepriecinātu klausītājus ar latviešu kamermūzikas skaņdarbiem un diviem nesen pirmatskaņotiem jaun­darbiem – Viļņa Šmīdberga „Trīs dzies­mas Kunga godam” un Platona Buravicka „Eņģeļa skatiens”. Pie klavierēm – profe­sors Jānis Maļeckis.

Koncertā tiks atskaņoti arī Pētera Vaska, Jā­zepa Mediņa un Ērika Ešenvalda kamermū­zikas skaņdarbi. Skaņdarbs „Trīs dziesmas Kunga godam” iekļauts arī „Pētera Vaska fonda” pirmajā jaundarbu diskā, kurš klajā nāks šā gada nogalē.

Ieeja – bez maksas.

12.novembrī plkst.15.00 Siguldas 1.pamatskolā notiks pūtēju orķestru koncerts „Rudens dabā, mūzikā, Si­guldā”.

Koncertā piedalīsies Inčukalna Tau­tas nama pūtēju orķestris (diriģents Vitalis Ķikusts), Salaspils kultūras nama „Enerģētiķis” pūtēju orķestris „Salaspils” (diriģents Laimonis Paukš­te), Līgatnes pūtēju orķestris (diriģents Anatolijs Terentjevs), Siguldas novada Kultūras centra pūtēju orķestris „Ab­solventi” (diriģents Andris Muižnieks), Siguldas jauniešu pūtēju orķestris „Sud­rabskaņa” (diriģenti Elmārs Rudzītis un Arnis Šmitiņš), Siguldas pagasta pūtēju orķestris (diriģents Gintis Kalniņš).

Ieejas maksa – 1 eiro.

Turaidas muzejrezervāts 9.novembrī plkst.10.00 muižas pārvaldnieka jaunajā dzīvojamajā mājā aicina interesentus uz gadskārtējo zinātniski praktisko konferenci, lai informētu sabiedrību, Latvijas simtgadi gaidot, par aktualitātēm kultūras mantojuma saglabāšanā un pētniecības darbā paveikto šajā gadā.

KONFERENCES PROGRAMMA

plkst.9.30–10.00 Reģistrācija, rīta kafija, iepazīšanās ar izstādi „Pilsonis”, grāmatu galds – Turaidas muzejrezervāta jaunākie izdevumi

plkst.10.00–10.10 Konferences atklāšana

plkst.10.10–10.30 Latvijas valsts simtgadi un Eiropas kultūras mantojuma gadu sagaidot. Anna Jurkāne, Turaidas muzejrezervāta direktore

plkst.10.30–10.55 Latvijai 100. Top Latvijas muzeju kopizstāde „Latvijas gadsimts”. Toms Ķikuts, Izstādes „Latvijas gadsimts” koncepcijas autors

plkst.10.55–11.25 Neatkarības karš: zināmais, aizmirstais, nezināmais. Ēriks Jēkabsons, LU Vēstures un filozofijas fakultātes profesors

plkst.11.25–11.50 Latvijas valstiskuma koncepcijas evolūcija no 1917.gada septembra līdz 1918.gada janvārim. Edgars Ceske, Turaidas muzejrezervāta galvenais speciālists

plkst.11.50–12.15 Turaidas muižas labības kalte. Dainis Bruģis, mākslas vēsturnieks

plkst.12.15–12.35 Bībeles, sprediķu un dziesmu grāmatas Turaidas muzejrezervāta krājumā. Līga Kreišmane, Turaidas muzejrezervāta galvenā krājuma glabātāja

plkst.12.35–13.15 Kafijas pauze, kopīga fotografēšanās

plkst.13.15–13.35 Pārvaldes sistēma viduslaiku valstī: Turaidas fogta un fogtejas loma. Vija Stikāne, Turaidas muzejrezervāta direktores vietniece zinātniskajā darbā

plkst.13.35–13.55 Vārtu nocietinājumi viduslaiku pilīs: ieskats. Jānis Rudzītis, Turaidas muzejrezervāta galvenais speciālists

plkst.13.55–14.15 Turaidas viduslaiku kapsētas arheoloģiskā izpēte 2017.gada vasarā. Egīls Jemeļjanovs, Turaidas muzejrezervāta galvenais speciālists, arheologs

plkst.14.15–14.30 Turaidas muzejrezervāta starptautiskie projekti 2017.gadā. Gunta Zaķīte, Turaidas muzejrezervāta Apmeklētāju centra vadītāja

plkst.14.00–14.45 Diskusijas

plkst.14.45–15.00 Konferences noslēgums, Siguldas Mākslu skolas “Baltais Flīģelis” audzēkņu muzikāls sveiciens

Dalība konferencē ir bez maksas.
Papildu informācija, zvanot uz tālruņa numuru 26572142
vai rakstot uz e‑pastu anda.skuja@turaida-muzejs.lv.

 

Sestdien, 4.novembrī plkst.14.00 Siguldas novada bibliotēkā notiks konkursa „Mana pastkarte un pastmarka” laureātu apbalvošana un tikšanās ar mākslinieci, izstādes „Sveicieni Siguldai” autori Zandu Puči.

„2007.gadā, kad Sigulda svinēja 800.jubileju, par godu šim notikumam tika izdots seno pastkaršu komplekts un 16 pastmarku sērija, uz kurām bija attēloti dažādi Siguldas, Turaidas un Krimuldas vēstures un dabas pieminekļi. Šogad Sigulda svin 810.jubileju, un, mūsuprāt, ir atkal pienācis laiks atcerēties par pastmarkām un pastkartēm. Šis ir piedāvājums iet soli tālāk, apvienojot tradicionālo ar jauno,” teikts izstādes pieteikumā.

„Sveicieni Siguldai” ir turpinājums 2016.gadā īstenotajam projektam „EX-libri Art voyage” un tā laikā radītajiem zemes skaņu grafiskajiem attēliem – izvēlētas tās pašas Siguldas vietas, grafikas izmantotas pastmarku dizainā, tādēļ ainavas ir nevis krāsainas, bet melnbaltas. Izstādē aplūkojamas Siguldas ainavas digitālās foto kolāžas tehnikā, kuru pamatā ir dažādos laikos tapušas pastkartes un pastmarkas, kā arī Siguldas bērnu un jauniešu konkursā „Mana pastkarte un pastmarka” veidotie darbi. Izstādes nosaukums cēlies no tā, ka uz pagājušajā gadsimtā izdotajām Siguldas pastkartēm fotogrāfi visbiežāk rakstīja „Sveiciens no Siguldas”.

Projekts tiek īstenots ar Siguldas novada pašvaldības kultūras projektu līdzfinansēšanas konkursa un biedrības „Siguldas Mākslu serpentīns” atbalstu.

Zanda Puče 2016.gadā absolvējusi Latvijas Mākslas akadēmijas maģistrantūras Grafikas nodaļu; 2015.gadā – ISSP Fotogrāfijas skolu; 2014.gadā – Liepājas Universitātes Jauno mediju mākslas programmu. 2016.gadā ar Siguldas novada pašvaldības līdzfinansējumu un biedrības „Siguldas Mākslu serpentīns” atbalstu īstenojusi multimediālu projektu „Medības”, 2015.gadā – projektu „Mūsu mājas stāsti” un 2014.gadā – projektu „Pārceltuve”.

Šogad māksliniece iestājusies Nacionālo bruņoto spēku Kājnieku skolā Alūksnē, lai kļūtu par virsnieci. „Kādēļ tāda izvēle cilvēkam, kurš ieguvis maģistra grādu mākslā?”, uz šo un citiem jautājumiem laikā pirms Lāčplēša dienas un Latvijas valsts proklamēšanas gadadienas meklēsim atbildes kopā ar skolēniem, skolotājiem un biedrības „Siguldas Mākslu serpentīns” atbalstītājiem.

Izstāde „Sveicieni no Siguldas” Siguldas novada bibliotēkā apskatāma līdz 11.novembrim darba dienās no plkst.11.00 līdz plkst.18.00, sestdienās no plkst.11.00 līdz 15.00.

Ieeja – bez maksas.

4.novembrī plkst.19.00 Siguldas koncertzālē „Baltais Flīģelis” notiks grupas „Rāmi Riti” meditatīvs etnomūzikas koncerts „Saules rīti – Dieva rīti”.

Muzikālās apvienības „Rāmi riti” mūzikā savijas skaistākās dainas par Sauli, Laimu, Dievu, Māru, Austras koku, par cilvēkiem, dzīves gājumu, mūsu zemi un latvisko dievsajūtu, vedot klausītāju iekšējā ceļojumā pie sevis.

Meditatīvo skanējumu rada katra grupas dalībnieka spēlētais instruments, izteiksme mūzikā un iekšējā dzirksts, kā arī dziedinošā 432 Hz frekvence, kurā dziesmas tiek atskaņotas. Koncertā piedalās: Inese Kozuliņa (balss, kokle, taustiņi), Arnolds Kārklis (ģitāra, balss), Ansis Jansons (kokle), Mārtiņš Miļevskis (perkusijas, balss), Alisa Klimanska (flauta) un Līva Gaile (balss, stabule).

 Biļetes cena – no 10 līdz 12 eiro. Skolēniem un pensionāriem – 50% atlaide. Siguldas novada iedzīvotāja ID kartes īpašniekiem – 10% atlaide (ar vienu ID karti – divas biļetes ar atlaidi).

Vai šī informācija bija noderīga?
Jūsu atsauksme palīdzēs mums uzlabot šo vietni

Please enable JavaScript in your browser to complete this form.
Vai šī informācija bija noderīga?
Esi pirmais, kurš uzzina!
Izvēlies atbilstošu kategoriju un saņem aktualitātes un jaunumus savā e-pastā
Please enable JavaScript in your browser to complete this form.
Piekrītu manu personas datu apstrādei un jaunumu saņemšanai e-pastā.
=